Par Latvijas 90.gadadienas svinībām ārvalstīs

Beļģijā

Latvijas vēstniecība Beļģijā un Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES sadarbībā ar Briseles pilsētas mēriju 12.novembrī rīkoja plašas Latvijas deviņdesmitās gadadienas svinības. Briseles rātsnamā vēstnieks Beļģijā Raimonds Jansons, vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis ES Normunds Popens, kā arī Briseles mērs Fredijs Tīlemmans rīkoja pieņemšanu un Latvijas Nacionālās operas solistu koncertu Beļģijā un ES akreditētajiem ārvalstu diplomātiem, Eiropas un Beļģijas parlamentāriešiem un citiem Latvijas sadarbības partneriem. LNO solistu Sonoras Vaices, Viestura Jansona un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora, pianista Alda Liepiņa izpildījumā skanēja Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Jāzepa Vītola un citu Latvijas klasiķu darbi.

Pieņemšana un koncerts tika rīkoti ar Latvijas Eiroparlamenta deputātu Alda Kušķa, Georga Andrejeva, Riharda Pīka, Roberta Zīles, Ģirta Valda Kristovska, Valda Dombrovska, Ineses Vaideres un Guntara Krasta atbalstu.

Savukārt 13.novembrī beļģu Flandrijas reģiona valdības ēkā tika atklāta fotogrāfa Jāņa Medņa fotoizstāde “Zils. Balts. Zaļš”, kura būs atvērta līdz 4.decembrim.

Latvijas vēstniecības Beļģijā informācija

Dānijā

10.novembrī Latvijas vēstniecība Dānijā organizēja svētku pasākumu par godu Latvijas 90.gadadienai. Latvijas 90.gadadienas svinības notika Dānijas Karaliskajā bibliotēkā Kopenhāgenā, kuras koncertzālē koncertu dāņu, latviešu un diplomātiskā korpusa Dānijā viesiem sniedza stīgu kvarteta “Euphonia” dalībnieki Eva Bindere, Andrejs Golikovs, Pēteris Čirkšis un Daniels Grišins. Tika atskaņoti komponistu Karla Nilsena, Pētera Vaska un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi. Pirms koncerta svētku uzrunu pasākuma viesiem teica Latvijas Republikas vēstnieks Dānijas Karalistē Andris Razāns.

Pēc koncerta notika oficiāla pieņemšana, uz kuru bija uzaicināti diplomātiskā korpusa, Dānijas valsts institūciju, vēstniecības nozīmīgākie sadarbības partneri un latviešu diasporas pārstāvji. Karaliskās bibliotēkas telpās viesiem bija unikāla iespēja apskatīt Latvijas 90.gadadienas svinību saistībā izstādīto latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) Dānijas karalim Fredrikam V veidoto zemeslodes globusu, ko viņš pēc Dānijas karaļa pasūtījuma izgatavoja, atrazdamies Dānijā 1763.gadā.

Latvijas vēstniecības Dānijā informācija

Igaunijā

Latvijas vēstnieks Igaunijas Republikā Kārlis Eihenbaums un Ināra Eihenbauma 19.novembrī Tallinas Melngalvju namā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai rīko svinīgo pieņemšanu un koncertu.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies ievērojami Igaunijas valsts, valdības, ministriju, pašvaldību, politisko, sabiedrisko, kultūras un uzņēmēju aprindu pārstāvji. Starp viesiem būs daudz zinātnes un preses darbinieku, arī ārvalstu vēstnieki un diplomāti. Latvijas vēstnieks uz svinībām aicinājis arī Igaunijā dzīvojošos latviešus. Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ar Atzinības rakstu par ilggadēju un sekmīgu darbu, glabājot un kopjot latviešu tautas kultūru, valodu un tradīcijas, par ticību un nerimstošu atbalstu Latvijas valstiskuma idejai apbalvojis Igaunijas Latviešu biedrību, kas šā gada 18.novembrī svinēja savu 20.gadadienu.

Latvijas 90.gadadienas viesus priecēs jauno čellistu grupas “Melo-M” un latviešu operdziedātājas Sonoras Vaices koncerts, kas tiek rīkots kopā ar igauņu koncertorganizāciju “Eesti Kontsert”.

Pateicoties Latvijas vēstniecības veiksmīgai sadarbībai ar koncertorganizāciju “Eesti Kontsert”, grupas “Melo-M” un operdziedātājas Sonoras Vaices koncerti paredzēti arī Pērnavā un Jehvi.

Latvijas vēstniecības Igaunijā informācija

Itālijā

Latvijas jubilejas gada rudens Itālijā izdevies īpaši bagāts ar dažādiem nozīmīgiem Latvijas kultūras sarīkojumiem, kurus par godu svinībām Latvijas vēstniecība Itālijā ir apkopojusi vienotā programmā. Pasākumu karte aptver vairākas Itālijas pilsētas, tādējādi programma pieejama krietni plašākam interesentu lokam. Venēcijā joprojām iespējams novērtēt latviešu mākslinieku un arhitektu sniegumu Venēcijas biennāles 11.starp­tautiskās arhitektūras izstādes kontekstā, Romā būs skatāmas A.Hermaņa un JRT izrādes “Garā dzīve” un “Soņa”. Pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti iestudētajā “Otello” Romas Operas teātrī titullomā uzstāsies starptautisku atzinību iemantojušais LNO tenors Aleksandrs Antoņenko, savukārt nozīmīgākajā Itālijas dokumentālo filmu festivālā Florencē speciālajā programmā “Diagonale Baltica” tiek gaidīta visu laiku labāko Latvijas dokumentālā kino meistaru darbu izlase.

Ar šīs programmas starpniecību Latvijas vēstniecība Itālijā aicina visus Latvijas patiesos draugus – Itālijā dzīvojošos tautiešus, nozīmīgus sadarbības partnerus valsts pārvaldes institūcijās, komercuzņēmumos, kultūras apvienībās, nevalstiskajās organizācijās, kuriem Latvija kļuvusi mīļa, to apciemojot un iepazīstot tuvāk, – svinēt mūsu kopīgos svētkus, baudot izcilu, pasaulē mīlētu latviešu mākslinieku priekšnesumus, un sadzirdēt arī sevī aicinājumu “Iededzies par Latviju!”.

Latvijas vēstniecības Itālijā informācija

Vācijā

17.novembrī Latvijas vēstniecība Vācijā ar svinīgu koncertu, izstādes atklāšanu un pieņemšanu Berlīnes rātsnama Svētku zālē atzīmēs Latvijas Republikas neatkarības 90.gadadienu. Atklājot koncertu, viesus sveiks Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava.

Berlīnes rātsnamā uzstāsies viens no Vācijas vadošajiem kamerorķestriem – “Deutsches Kammerorchster Berlin” latviešu diriģenta Ginta Glinkas vadībā. Tiks atskaņoti latviešu komponistu Pētera Vaska un Uģa Prauliņa darbi. Solistes būs Berlīnē dzīvojošās latviešu mākslinieces Monta Kļaviņa (vijole) un Terēze Rozenberga (klavieres). Monta Kļaviņa kopā ar Vācijas kamerorķestri atskaņos Pētera Vaska vijoļkoncertu “Tālā gaisma”. Savukārt Terēze Rozenberga uzstāsies kā soliste Uģa Prauliņa jaundarba klavierēm un stīgu orķestrim pirmatskaņojumā. Šī kompozīcija ir Latvijas Republikas vēstniecības Vācijā pasūtījuma darbs par godu Latvijas valsts proklamēšanas 90.gadadienai.

Sonora Vaice, viena no vadošajām Latvijas opersolistēm, arī uzstāsies šajā koncertā un atskaņos G.F.Hendeļa operas “Alčīna” āriju “Tornami a Vagheggiar” .

Berlīnes rātsnamā būs skatāma arī izstāde “Latvijas Valsts apbalvojumi”, kuras patronese ir Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere, tā tapusi, sadarbojoties Valsts proves uzraudzības inspekcijai un Valsts prezidenta kancelejai. Tās veidošanā iesaistīts Rīgas vēstures un kuģniecības un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīvs, “SubjektivFilma” un Jura Podnieka studija. Izstādes grafisko dizainu izstrādājusi Ulda Sosnovska dizaina studija “Grafus”.

Izstādē vizuāli pievilcīgā veidā attēlota informācija par Latvijas valsts apbalvojumiem, skatāmi apbalvojumi, kā arī materiāls par to radīšanu – sākot no dizaina izstrādes, darbietilpīgā emaljas uzklāšanas procesa un beidzot ar nozīmīgo pasniegšanas brīdi.

18.novembrī Brēmenes pavalsts pārstāvniecībā Berlīnē sadarbībā ar Vācijas kultūras forumu “Austrumeiropa”, “Nordost” institūtu Lineburgā un Latvijas vēstniecību Vācijā notiks simpozijs, diskusija “Pirmā pasaules kara beigas un pirmās Latvijas brīvvalsts izveidošanās”. Simpoziju ar uzrunu atklās Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava.

Simpozijā uzstāsies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītājs profesors Inesis Feldmanis, Latvijas Tautas frontes muzeja direktore Meldra Usenko, “Nordost” institūta Lineburgā zinātniskais līdzstrādnieks, vēsturnieks Detlefs Henings. Simpoziju un diskusiju vadīs “Frankfurter Allgemeine Zeitung” žurnālists Jaspers fon Altenbokums.

Pēc diskusijas ir plānota Latvijas Tautas frontes muzeja ceļojošās izstādes “Dziesmotā revolūcija. No Atmodas līdz Eiropas Savienībai” atklāšana. Tautas Frontes muzeja veidotajā izstādē eksponētas vēsturiskās liecību kopijas – fotogrāfijas, dokumenti, kas liecina par latviešu tautas atmodas 20.gadsimta nogalē sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, kuros atspoguļojās latviešu tautas nacionālās neatkarības kustības atdzimšana gandrīz pēc 50 gadiem, kad tika parakstīts Eiropas tautām liktenīgais Molotova–Ribentropa pakts 1939.gadā un Jaltas vienošanās 1945.gadā.

Valsts svētkiem veltīti pasākumi – dievkalpojumi un koncerti – notiks arī citviet Vācijā, un tos rīkos vietējo latviešu kopienu pārstāvji, piemēram, Hamburgā, Lībekā, Minhenē, Minsterē.

Latvijas vēstniecības Vācijā informācija

Šveicē

10.novembrī Cīrihē, Šveicē, notika Latvijas vēstniecības un Latvijas Goda konsulāta Šveicē rīkotais svinīgais pasākums par godu Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai.

Pieņemšanu ar uzrunām atklāja Latvijas vēstnieks Aivars Groza un Latvijas goda konsuls Šveicē Ragnars Granelli. Viesi noklausījās Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikuma runu tautiešiem ārvalstīs un kopīgi nodziedāja Latvijas himnu.

Pasākuma dalībnieku vidū bija Cīrihes pilsētas, diplomātiskā un konsulārā korpusa pārstāvji, kā arī viesi no “Pro Balticum” foruma, kas desmit gadus finansē izglītības un kultūras apmaiņas programmas ar Baltijas valstīm. Latviešu kopiena Šveicē bija ļoti plaši pārstāvēta.

Latvijas vēstnieks pasniedza goda konsulam Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas piešķirto Atzinības rakstu.

Svinīgo pasākumu kuplināja Latvijas mākslas izstāde ar Rituma Ivanova, Daces Lielās un Frančeskas Kirkes darbiem.

Latvijas vēstniecības Austrijā informācija