ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās statistikas pārvaldes 1999. gada 10. augusta informācija "Par Latvijas iedzīvotāju skaitu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.1999., Nr. 255 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18386
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Centrālā statistikas pārvalde
| Informācija | 1999. gada 10. augustā |
Par Latvijas iedzīvotāju skaitu
Iedzīvotāju dabiskās kustības un migrācijas dēļ 1999. gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājās par 8,5 tūkstošiem, un šī gada 1. jūlijā Latvijā bija 2 miljoni 431 tūkstotis iedzīvotāju.
1999. gada pirmo 6 mēnešu demogrāfiskie rādītāji liecina, ka gada pirmajā ceturksnī novērotā dzimstības pieauguma tendence turpinājās arī nākamajos gada mēnešos. Šī gada pirmajā pusgadā reģistrēti 9,8 tūkstoši dzimušo. Dzimstības līmenis šajā laikā salīdzinājumā ar pagājušā gada to pašu periodu pieaudzis no 3,7 dzimušiem uz 1000 iedzīvotājiem līdz 4 jeb par 6,5%.
Diemžēl statistikas dati liecina, ka palielinājusies arī valsts iedzīvotāju mirstība - 17,5 tūkstoši mirušo šī gada pirmajos 6 mēnešos. Mirstības līmenis ir 7,2 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (pagājušā gada pirmajos 6 mēnešos analoģiskais rādītājs bija 7). Līdz ar to, mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu, valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 7700 cilvēkiem.
No šā gada janvāra līdz jūnijam no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbrauca 1600 un ar tādu pašu mērķi Latvijā ieradās 771 cilvēks.
Turpina samazināties reģistrēto laulību skaits. Šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēta 3551 laulība, t.i., par 7,5% mazāk nekā no aizvadītā gada janvāra līdz jūnijam, kad tika reģistrētas 3838 laulības.
Rīgā pirmā pusgada laikā reģistrēti 2448 jaundzimušie, kas ir par 3,5% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā, bet nomiruši 5308 cilvēki, resp., par 3,1% vairāk nekā pērnā gada janvārī - jūnijā.
Pašlaik tiek apstrādāti no dzimtsarakstu iestādēm un pašvaldībām saņemtie dati. Tādēļ nelielam ieskatam situācijā atsevišķās valsts administratīvajās teritorijās sniedzam datus par gada pirmo ceturksni.
Šā un aizvadītā gada pirmo triju mēnešu demogrāfisko rādītāju salīdzinoša teritoriālā analīze liecina, ka gan dzimstības, gan mirstības tendences ir atšķirīgas dažādās Latvijas pilsētās un rajonos. Dzimstības līmenis samazinājies 10 rajonos (visvairāk Daugavpils un Jelgavas rajonā - par 20%), kā arī Liepājā un Daugavpilī, bet pieaudzis 5 republikas pilsētās un 16 rajonos, tai skaitā visstraujāk Jelgavā - par 28% un Krāslavas rajonā - par 34%.
Mirstība samazinājusies 3 republikas pilsētās - Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā (robežās no 4% līdz 8%) un 6 rajonos, bet pieaugusi 4 republikas pilsētās un 20 rajonos, visvairāk - Valkas, Ventspils, Krāslavas, Preiļu un Cēsu rajonā.
Statistikās informācijas analīze liecina, ka, iespējams, 1999. gads varētu būt pirmais gads kopš 1986. gada, kad Latvijā pieaug dzimstība.
Iedzīvotāju dabiskās kustības galvenie dati
| Gads | Dzimuši | Miruši | Dabiskais | Reģistrētas | Šķirtas | Uz 1000 iedzīvotājiem . | ||||
| pieaugums | laulības | laulības | Dzimuši | Miruši | Dabiskais | Reģistrētas | Šķirtas | |||
| pieaugums | laulības | laulības | ||||||||
| 1991 | 34 633 | 34 749 | -116 | 22 337 | 11 070 | 13,0 | 13,1 | -0,1 | 8,4 | 4,2 |
| 1992 | 31 569 | 35 420 | -3851 | 18 906 | 14 553 | 12,0 | 13,5 | -1,5 | 7,2 | 5,5 |
| 1993 | 26 759 | 39 197 | -12 438 | 14 595 | 10 278 | 10,3 | 15,2 | -4,9 | 5,6 | 4,0 |
| 1994 | 24 256 | 41 757 | -17 501 | 11 572 | 8416 | 9,5 | 16,4 | -6,9 | 4,5 | 3,3 |
| 1995 | 21 595 | 38 931 | -17 336 | 11 072 | 7821 | 8,6 | 15,5 | -6,9 | 4,4 | 3,1 |
| 1996 | 19 782 | 34 320 | -14 538 | 9634 | 6051 | 7,9 | 13,8 | -5,9 | 3,9 | 2,4 |
| 1997 | 18 830 | 33 533 | -14 703 | 9680 | 6103 | 7,6 | 13,6 | -6,0 | 3,9 | 2,5 |
| 1998 | 18 410 | 34 200 | -15 790 | 9641 | 6211 | 7,5 | 14,0 | -6,5 | 3,9 | 2,5 |
| 1999. g. |
| 1. pusg. | 9760 | 17 450 | -7690 | 3551 | ... | 4,0 | 7,2 | -3,2 | 1,5 | ... |
Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa