Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 13.novembrī

FM: Par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību

13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka testēšanas pārskatā, kuru izsniegusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta laboratorija, turpmāk tiks norādīta spirta denaturēšanas viela un tās procentuālais daudzums produktā. Saskaņā ar šo noteikumu projektu tiks izslēgtas normas un pielikumi, kas paredz akcīzes preču noliktavas turētājam iesniegt pārskatu par denaturētā spirta apriti taksācijas periodā, jo tajā iekļautā informācija jau šobrīd ir iegūstama no pārskatiem, kas iesniedzami saskaņā ar MK noteikumiem par akcīzes preču aprites kārtību. Tāpat grozījumi noteic, ka lietotājam, iesniedzot iesniegumu lietotāja atļaujas saņemšanai, papildus ir jāiesniedz skaidrojums par saimniecisko darbību un denaturētā spirta izmantošanu, kā arī ziņas par produkciju, kuras ražošanai tiks izmantots denaturētais spirts, tā veidu un daudzumu. Tāpat tiks reglamentēts, ka lietotāja atļauju izsniedz uz gadu par katru denaturēšanas vielu un par katru adresi, kurā denaturēto spirtu uzglabā un izmanto, kā arī regulējums par denaturētā spirta atlikumiem, kad lietotāja atļauja zaudē spēku.

Jaunie noteikumi aizstās 2004.gada 22.aprīļa MK noteikumus Nr.389 “Spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtība”.

FM: Par prēmiju un piemaksu izmaksu normatīvo aktu saskaņošanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu, kā arī grozījumus MK noteikumos par prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksu. Izmaiņas izstrādātas arī MK noteikumos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu. 13.novembrī tiesību aktu projekti tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Grozījumi izstrādāti, lai tiesību aktus, kas regulē tiesu, prokuratūru, KNAB un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksu, saskaņotu ar normām par valsts tiešās pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem, nosakot līdzīgus ierobežojumus gan par piemaksu un prēmiju apmēru, gan to izmaksas biežumu. Tāpat jāprecizē mēnešalgas saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 160 līdz 180 latiem, kas stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Turpmāk šo iestāžu darbiniekiem piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu varēs noteikt uz laiku līdz četriem mēnešiem, izņemot gadījumus, ja prombūtnē esošajam darbiniekam ir iestājusies darbnespēja, viņš atrodas komandējumā vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Par vakanta darbinieka amata vai darba pienākumu pildīšanu piemaksu varēs noteikt uz laiku līdz diviem mēnešiem. Piemaksa varēs būt līdz 20% no mēneša amatalgas, kas noteikta darbiniekam, kurš izpilda papildu darbus.

Darbinieku par augstiem darba rezultātiem varēs prēmēt, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes darba plāna izpildē, kā arī neparedzētu ārkārtēju uzdevumu veikšanā. Kalendāra gada laikā prēmijām varēs izmantot ne vairāk kā vienu divpadsmito daļu no gadam plānotās mēneša darba algu kopsummas. Maksimālais izmaksājamās prēmijas apmērs vienā reizē darbiniekam nedrīkstēs pārsniegt viņa mēneša darba algas apmēru, kuram piemērots koeficients 1,2.

MK noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu izstrādāti no jauna, jo šā gada 13.augustā stājās spēkā jauns Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

FM: Par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un aizdomīgu darījumu ziņošanas kārtību

13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un neparastu vai aizdomīgu darījumu ziņošanas kārtību. Tiesību aktā tiek precizētas normas, kas nosaka neparasta darījuma pazīmes, un tiek apstiprinātas veidlapas ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem.

Saskaņā ar noteikumiem darījums uzskatāms par neparastu, ja tajā piedalās klients, kurš tiek turēts aizdomās par teroristiska akta organizēšanu, darījumā izmantota skaidra nauda 40 tūkstošu latu apmērā vai klients vēlas apmainīt summu, kas lielāka par tūkstoti latu, pret banknotēm ar lielāku vai mazāku nominālu. Par aizdomīgiem uzskatāmi arī gadījumi, kad klients pērk azartspēļu dalības līdzekļus par summu 5000 latu apmērā vai norēķinās par nekustamā īpašuma vai dārgakmeņu iegādi ar skaidru naudas summu 10 tūkstošu latu apmērā. Pavisam noteikumos minētas gandrīz 30 aizdomīga vai neparasta darījuma pazīmes.

Noteikumi uzdod ziņot par katru konsultētu, paredzētu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm, kā arī par atklātiem faktiem, kuri neatbilst šajos noteikumos minētajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Noteikumos reglamentēts, ka ziņojumi par neparastu vai aizdomīgu darījumu iesniedzami ar pavadvēstuli rakstiskā vai elektroniskā veidā. Sagatavotas divas veidlapas, kas ļaus izvēlēties vispiemērotāko ziņojuma sniegšanas veidu, vadoties no ziņotāja tehniskajām iespējām. Lai palīdzētu aizpildīt apstiprinātās ziņojuma par neparastu vai aizdomīgu darījumu veidlapas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests izdos jaunu instrukciju, kurā tiks sniegti norādījumi par veidlapu aizpildīšanu.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī. Jaunie MK noteikumi tika izstrādāti saskaņā ar likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Līdz ar to par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2001.gada 20.martā izdotie MK noteikumi Nr.127 par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par darba aizsardzības prasībām nodarbināto aizsardzībai pret optiskā starojuma riskiem

Lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību darba laikā pret risku, ko rada vai varētu radīt optiskā starojuma iedarbība, īpaši uz ādu un acīm, Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi jaunu noteikumu projektu darba aizsardzības jomā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret optiskā starojuma radīto risku darba vidē” 13.novembrī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām institūcijām un jāapstiprina valdībā.

Šobrīd mūsu valsts normatīvajos aktos specifiskas prasības nodarbināto aizsardzībai pret mākslīgā (ultravioletā, redzamā, infrasarkanā un lāzera) un dabīgā (saules) optiskā starojuma radīto risku darba vidē nav noteiktas. Darbinieku aizsardzībai darba devējam pašreiz jāievēro Darba aizsardzības likumā un uz tā pamata izdoto MK noteikumu vispārīgās prasības.

LM sagatavotajā projektā noteikti mākslīgā optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi (ekspozīcijas robežvērtības), kurus ievērojot nodarbinātie, kas pakļauti šim starojumam, ir aizsargāti pret tā kaitīgo ietekmi uz veselību.

Lai noteiktu optiskā starojuma iedarbību un izvērtētu tā radītos riskus, darba devējam būs jāveic pirmreizējs optiskā starojuma radītā riska novērtējums. To darot, darba devējam īpaša uzmanība būs jāpievērš vairākiem faktoriem, t.sk. jebkurai ietekmei uz pusaudžiem, grūtniecēm, iedarbības līmenim, viļņa garuma diapazonam un laikam, ko nodarbinātais pavada atklātas saules starojuma iedarbībā, kā arī jebkurai netiešai ietekmei, piemēram, īslaicīgam apžilbinājumam, eksplozijai vai liesmai.

Ja darba devējs konstatēs, ka mākslīgais optiskais starojums rada vai varētu radīt risku nodarbināto veselībai un drošībai, viņam saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem nepieciešamības gadījumā būs jāveic mākslīgā optiskā starojuma mērījumi vai aprēķini.

Atbilstoši projektam mākslīgā optiskā starojuma mērījumus ar kalibrētu mēraparatūru varēs veikt valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditētas institūcijas, kompetentas institūcijas vai kompetenti speciālisti darba aizsardzības jautājumos, darba aizsardzības speciālisti, kuriem ir 2.līmeņa augstākā izglītība darba aizsardzībā, personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai.

Plānots, ka darbavietās, kurās var tikt pārsniegti optiskā starojuma iedarbības ierobežojumi, darba devējam būs jāveic tādi organizatoriski un tehniski pasākumi, kā, piemēram, jānodrošina nodarbinātie ar piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, jāuzstāda bloķēšanas ierīces, aizsargekrāni.

Saskaņā ar noteikumu projektu darba devēja pienākums ir apmācīt un informēt nodarbinātos par optiskā starojuma iedarbību un iespējamo risku viņu drošībai un veselībai, darba aizsardzības pasākumiem, veselības traucējumu pazīmēm. Savukārt, ja nodarbinātais ir pakļauts optiskā starojuma radītā riska iedarbībai, kā arī tad, ja viņam saulē jāstrādā vairāk nekā 50% no darba laika, darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbināto obligātās veselības pārbaudes.

Tāpat jaunajā noteikumu projektā ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2006/25/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums).

Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2010.gada 27.aprīli. Par to ievērošanu būs atbildīgs darba devējs un to kontrolēs Valsts darba inspekcija.

Mākslīgais optiskais starojums ir jebkurš elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu diapazonā no 100 nm (nanometri) līdz 1 mm. Dabīgais optiskais starojums ir ultravioletais starojums, kura avots ir saule.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par zemes atpirkšanu valsts autoceļa posma Ludza–Nirza projekta īstenošanai

Lai realizētu valsts autoceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija plāno pirkt septiņas zemes vienības, kuru kopējā platība ir 5,2 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi Ludzas rajona Isnaudas un Nirzas pagastā paredz 13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai projekta īstenošanai”.

Zemes īpašumi jāiegādājas, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmu, kas kļuvis par ļoti būtiska infrastruktūras projekta sastāvdaļu austrumu virzienā. 17,8 garā ceļa posma Ludza–Nirza rekonstrukciju plānots sākt nākamā gada pirmajā pusē.

Valsts autoceļa posma rekonstrukcijas veikšanai nepieciešamo zemi pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas un rīkojuma saņemšanas pirks Satiksmes ministrija.

Izdevumi, kas saistīti ar septiņu zemes vienību atpirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2008.gadam Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Austrumu–Rietumu transporta koridora infrastruktūras neatliekamo projektu sagatavošana un būvniecība” valsts autoceļa E22 posma Ludza–Nirza rekonstrukcijai paredzētajiem līdzekļiem.

Ministru kabineta rīkojuma projekts vēl jāapstiprina valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par termiņa pagarināšanu Starptautisko privāttiesību likuma izstrādei

13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus rīkojumā “Par Koncepciju par Starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu”. Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir dažādu ministriju, arī citu valsts pārvades iestāžu un augstskolu pārstāvji, tiesneši, advokāti un citi starptautisko privāttiesību eksperti.

Ar minēto rīkojumu tika apstiprināts koncepcijas par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu risinājuma variants, kas paredz jauna Starptautisko privāttiesību likuma un ar to saistīto tiesību aktu izstrādi. Starptautisko privāttiesību likuma izstrāde ir saistīta arī ar daudzu citu tiesību aktu projektu sagatavošanu, piemēram, grozījumiem Civilprocesa likumā, Civillikumā, Darba likumā, Civilstāvokļu aktu likumā, Bāriņtiesu likumā un citos tiesību aktos. Līdz ar to TM tika dots uzdevums visus attiecīgos tiesību aktu projektus izstrādāt un līdz šā gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, minēto tiesību aktu izstrāde ir ļoti apjomīgs un komplicēts uzdevums, tādēļ nav iespējams šos projektus izstrādāt līdz šā gada beigām, un grozījumi paredz pagarināt termiņu līdz 2010.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar koncepciju jaunajā likumā jāparedz starptautisko privāttiesību regulējums par visiem būtiskākajiem civiltiesību un komerctiesību jautājumiem, proti, mantošanas, ģimenes, saistību, lietu, darba, apdrošināšanas u.c. civiltiesiska un komerctiesiska rakstura jautājumiem. Turklāt jānosaka, kādos gadījumos Latvijas tiesas un iestādes ir kompetentas izskatīt pārrobežu civillietas, piemēram, kur iesaistītas dažādās valstīs esošas personas vai dažādu valstu pilsoņi un kuras valsts likumi ir piemērojami šādās lietās.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem Nacionālā botāniskā dārza nolikumā

13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumos Nr.116 “Valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” nolikums”” izstrādāts, lai normatīvi nostiprinātu valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” valsts zinātniskā institūta statusu un precizētu tās funkcijas. Aģentūras valsts zinātniskā institūta statuss izriet no tās vēsturiskās attīstības un darbības, kā arī ir pamatots saskaņā ar attiecīgajām Zinātniskās darbības likuma normām. Tādējādi ir lietderīgi nepārprotami nostiprināt aģentūras tiesisko statusu tās nolikumā. Aģentūra, veicot augu valsts zinātnisko izpēti un īstenojot augu valsts bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumus, veido, izvērtē un uztur augu kolekcijas, kas ir dabas pieminekļa “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs” pamatvērtība. Šobrīd normatīvajos aktos nav fiksēta aģentūras kā dabas pieminekļa “Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs” faktiskā pārvaldītāja funkcija. Tādējādi projekts ietver pārvaldes uzdevuma deleģējumu aģentūrai un tiesiski pamato faktisko situāciju. Projekts precizē aģentūras funkcijas augu valsts ģenētisko resursu saglabāšanas pasākumu kopumā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem

13.novembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem”. Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar 2008.gada 25.septembrī pieņemtajiem grozījumiem likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 11.panta piektajā daļā.

Šie noteikumi aizstās Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumus Nr.289 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem”, kuri ir izdoti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem izsniedz Radiācijas drošības centrs, kas ir Vides ministrijas padotībā esoša institūcija.

Noteikumu projekts nosaka valsts nodevas maksāšanas kārtību un valsts nodevas likmes par licences vai atļaujas izsniegšanu.

Atšķirībā no noteikumiem Nr.289 šajā projektā tiek paredzēta valsts nodevas likme piecu latu apmērā, ja tiek veikti grozījumi licencē vai atļaujā. Šādi grozījumi licencēs un atļaujās tiek veikti regulāri – 2007.gadā 283 reizes, bet 2008.gada deviņos mēnešos – 154 reizes, kas ievērojami palielina Radiācijas drošības centra darbības apjomu. Noteikumu projektā arī tiek noteikts, ka nav jāmaksā valsts nodeva par licences vai atļaujas izsniegšanu jonizējošā starojuma avotu tranzītam, jo šādu tranzīta gadījumu ir maz. Tiek precizēti arī termini “eksportēšana” un “importēšana”, aizstājot tos ar “izvešana” un “ievešana”, ņemot vērā, ka “eksportēšana” un “importēšana” attiecas tikai uz preces ievešanu no trešajām valstīm vai izvešanu uz trešajām valstīm.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 ZM: Par grozījumiem Zemkopības ministrijas nolikumā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 “Zemkopības ministrijas nolikums”, ko 13.novembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts precizēs pasākumus, kas Zemkopības ministrijai jāveic tās funkciju izpildē attiecībā uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares produktu tirdzniecību.

Normatīvajā aktā paredzēts svītrot Valsts zivsaimniecības pārvaldi no Zemkopības ministrijas padotības iestāžu saraksta, ņemot vērā Ministru kabineta 2008.gada 7.novembra rīkojumu Nr.698 “Par valsts zivsaimniecības pārvaldes reorganizāciju” un likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, kas paredz Valsts zivsaimniecības pārvaldei noteikto funkciju pārdali starp Zemkopības ministriju un valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra”.

Noteikumu projekts paredz papildināt Zemkopības ministrijas nolikumu ar kapitālsabiedrību – valsts sabiebrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sertifikācijas centrs”, kura valsts kapitāla daļu turētāja saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Latvijas Sertifikācijas centrs” reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sertifikācijas centrs” izveidi” ir Zemkopības ministrija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa