Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Latvijā, Eiropā un pasaulē

Kanādā

17.novembrī Latvijas vēstnieks Kanādā Marģers Krams un Sandra Krama par godu Latvijas neatkarības pasludināšanas 90.gadadienai Nacionālajā mākslas centrā Otavā rīkoja svētku pieņemšanu. Pirms pieņemšanas viesiem bija iespēja noklausīties slavenā Kanādas latviešu pianista Artūra Ozoliņa koncertu. Svinīgajā pasākumā bija aicināti piedalīties Latvijas draugi un atbalstītāji. Viesu vidū bija gan Kanādas valdības pārstāvji, gan politisko, kultūras, ekonomikas un sabiedrisko aprindu darbinieki, gan ārvalstu diplomāti un Otavas latvieši.

Valsts svētku svinības aizsākās 15.novembrī Monreālā, kur vēstnieks Marģers Krams piedalījās Latviešu centra svinīgajā sarīkojumā, teica svētku uzrunu un sveica viesus mūsu valsts dzimšanas dienā. Svētku programmu papildināja īpaša vēsturiska dokumentāla kinolente “Latvijas Republikas 10.gadadienas svinības”, kas rāda valsts pirmās desmitgades svētku svinības Rīgā 1928.gadā.

16.novembrī vēstnieks Marģers Krams teica svētku runu “Latvija un pasaule. Piederība un atbildība” Latvijas 90.gadadienas atceres sarīkojumā Otavas latviešu namā. Svinīgā sarīkojuma viesiem bija iespēja noskatīties dokumentālo filmu par Latvijas valsts 10.gadadienas svinībām. Šī vēsturiskā kinofilma Kanādā tika izrādīta, vēstniecībai sadarbojoties ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu.

18.novembrī “Diena Latvijai!” notika Kanādas latviešu kultūras centrā Toronto. Svētkus papildināja vēstniecības sarūpētā filma “Latvijas Republikas 10.gadadienas svinības”. Svinīgajā ceremonijā Latvijas Valsts prezidenta uzdevumā vēstnieks Marģers Krams pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Toronto latviešu sabiedriskajai darbiniecei Intai Purvai. Atzīmējot Latvijas 90.gadadienu, vēstniecība rīkoja arī svētku pieņemšanu.

Svētku laikā vēstnieks latviešu organizācijām Kanādā pasniedza Latvijas ārlietu ministra Atzinības rakstus.

Latvijas vēstniecības Kanādā informācija

Norvēģijā

12.novembrī Oslo Latvijas vēstniecība Norvēģijā sadarbībā ar LIAA pārstāvi Norvēģijā Dinu Grūbi un aizsardzības atašeju Gunāru Ozoliņu rīkoja svētku pieņemšanu par godu Latvijas Republikas 90.gadadienai. Svinīgo pasākumu ar runu atklāja vēstnieks Andris Sekacis, savukārt par muzikālo noformējumu rūpējās brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kuru priekšnesums izpelnījās lielu pasākuma viesu atzinību.

15.novembrī Oslo notika Latvijas vēstniecības Norvēģijā, Latviešu biedrības Norvēģijā un kultūras biedrības “Norvēģija–Latvija” kopīgi organizētais svētku pasākums latviešiem Norvēģijā par godu Latvijas 90.gadadienai. Tajā uzstājās Norvēģijas Mūzikas augstskolas latviešu studenti – Elīna Volkmane, Rinalds Kandalincevs un Gatis Poriņš, kā arī Andris Pētersons un Bjērns Strannvolls. Sarīkojuma saviesīgajā daļā notika Oslo latviešu kora vadīta sadziedāšanās ar tautiešiem.

18.novembrī Latvijas vēstniecības Norvēģijā pārstāve Lilita Cīrule piedalījās latviešu organizētajās svinībās Bergenā. Pasākumu atklāja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļas vadītāja Dana Heiberga. Svētku koncertā uzstājās Ilze Kļava-Kates (alts), Agnese Rugēvica (čells), Uldis Plēpis (klarnete) un Jārle Rūtevatns (klavieres).

Latvijas vēstniecības Norvēģijā informācija

Somijā

18.novembrī Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis Bruņinieku namā Helsinkos rīkoja Latvijas Republikas 90.gadadienai veltītu svinīgu pieņemšanu.

Svinīgās pieņemšanas viesus uzrunāja vēstnieks Einars Semanis un Somijas parlamenta Konstitucionālā likuma komisijas vadītājs un Somijas un Latvijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Kimmo Sasi. Vēstnieks nolasīja Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikumu tautiešiem ārzemēs Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienā un sveica Somijā dzīvojošos latviešus valsts svētkos.

Uz pieņemšanu aicināti Somijas vadības, draudzības pilsētu un biedrību, kultūras, izglītības, sporta un preses aprindu pārstāvji, uzņēmēji, Latvijas goda konsuli Somijā, ārvalstu diplomāti, kā arī Somijā dzīvojošie latvieši.

Pieņemšanā uzstājās senās mūzikas ansamblis “Ludus”. Svinīgais pasākums Bruņinieku namā tika organizēts ar Somijas uzņēmumu, kas strādā Latvijā, atbalstu. Latvijas deviņdesmitgadei veltīto pieņemšanu atbalstījuši uzņēmumi Algol Chemicals, Hesburger, HKScan, Lassila &Tikanoja, Neste Oil, Nordea, Olvi, Siemens, Sokos, Telia Sonera un Veho.

Lielākie Latvijas Republikas deviņdesmitgadei veltītie pasākumi Somijā ir Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas veidotā izstāde “Somija un Latvija laiku lokos” Somijas Nacionālajā bibliotēkā, piemiņas plāksnes Janim Rozentālam un Elijai Forselei-Rozentālei uzstādīšana Helsinkos un grāmatas par Latvijas un Somijas politiskajām, ekonomiskajām un kultūras attiecībām izdošana somu valodā. Šie pasākumi tiek organizēti ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.

Latvijas jubilejas sagaidīšanu grezno plaša Latvijas Republikas 90.gadadienai veltītu pasākumu sērija Somijā. Pasākumi tiek organizēti vairākās pilsētās Somijā laikā no 2008.gada janvāra līdz decembra beigām. No 4. līdz 30.novembrim Latvijas vēstniecība Helsinkos piecās Somijas pilsētās Tamperē, Oulu, Kuopio, Jiveskilē un Lahti organizē Latvijas filmu nedēļu. Latvijas filmu nedēļa notiek ar Somijas naudas kaltuves Rahapaja Oy un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu.

Oktobrī Espo kultūras centrā Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis atklāja Dziesmu un deju svētku biroja sagatavoto fotoizstādi “Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcija Latvijā”. Augusta beigās Oulu universitātē vēstnieks Semanis atklāja Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavoto latviešu mākslinieku karikatūru izstādi par Latvijas vēsturi “Latvijas vēsture karikatūrās”.

Kopā ar somu sadarbības partneriem tiek organizēti arī citi Latvijas valsts 90.gadadienai veltīti pasākumi.

Šis notikums ir viens no daudzajiem pasākumiem Somijā par godu Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Uzbekistānā

17.novembrī par godu Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai Uzbekistānas Valsts konservatorijas Ērģeļu zālē notika Jevgēņijas Ļisicinas un Sergeja Jēgera koncerts. Koncerta programmā bija iekļauti J.S.Baha, A.Vivaldi, Dž.Kačini, G.Fortes, S.Franka, G.F.Hendeļa un citu komponistu skaņdarbi, kurus izpildīja pazīstamā ērģelniece un kontrtenors. Ērģeļmūzikas koncerts Uzbekistānā bija gaidīts notikums, uz kuru bija aicināti ap 200 viesu, to vidū diplomātiskā korpusa pārstāvji, žurnālisti, tautieši Uzbekistānā, inteliģences pārstāvji un sadarbības partneri. Finansiālu atbalstu koncerta organizēšanai sniegusi Ārlietu ministrija.

Papildus koncertam 18.novembrī Latvijas vēstniecība Uzbekistānā, Taškentas viesnīcā “Dedeman”, ar Aizkraukles bankas atbalstu rīkoja plašu pieņemšanu par godu lielajiem valsts svētkiem, kurā piedalījās ap 300 aicināto viesu.

Latvijas vēstniecības Uzbekistānā informācija

Vācijā

18.novembra vakarā Latvijas Republikas ģenerālkonsulāts Bonnā rīkoja svētku pieņemšanu Zīgburgas (pie Bonnas) pilsētas muzejā, uz kuru bija aicināti Ziemeļreinas–Vestfālenes pavalsts Landtāga, Valsts kancelejas, konsulārā korpusa pārstāvji, Latvijas–Vācijas partnerpilsētu delegācijas, baltvāciešu un latviešu diasporas pārstāvji, kā arī Latvijas valsts apbalvojumu kavalieri.

Pieņemšanu ar svētku runu atklāja ģenerālkonsule Daiga Krieva, koncertu sniedza Aizkraukles mūzikas skolas audzēkņu koklētāju ansamblis un saksofonistu dāmu kvartets “n(ex)t” no Rīgas. Muzeja telpās ir atvērta fotoizstāde “Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas Latvijā”. Svētku galdā būs latvisks cienasts.

Svētku svinības turpinās 19.novembrī Minsterē, kur Latviešu centrā Minsterē pēcpusdienā notiek trimdas latvietes Šarlotes Cērpas grāmatas lasījums, bet vakarā Minsteres pilsētas bibliotēkā Daiga Krieva atklāj Latvijas gadadienai un trimdas latviešu gaitām Vācijā veltītu pasākumu. Austris Grasis uzstājas ar referātu par Zentu Mauriņu, tiek demonstrēta Minsteres Vilhelma Hitorfa ģimnāzijas vācu skolēnu uzņemta dokumentāla filma “Geto bez žoga”.

Latvijas ģenerālkonsulāta Bonnā informācija

Zviedrijā

Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinības Stokholmā notika 16.novembrī ar Latvijas vēstniecības organizētu Vestarda Šimkus koncertu Stokholmas koncertnama Lielajā zālē. Koncerts vainago augstvērtīgo kultūras programmu, kas gada laikā notikusi Zviedrijā Latvijas 90.gadadienas zīmē.

Ievērojamākais šā gada notikums bija Latvijas dalība galvenās viesu valsts statusā Gēteborgas grāmatu gadatirgū no 25. līdz 28.septembrim, piedāvājot plašu literāru semināru un kultūras programmu. Šis uzskatāms par vienu no lielākajiem Latvijas 90.gadadienas svinību pasākumiem ārvalstīs. Īpašs bijis arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts kopā ar pasaules slaveno čellistu, bijušo rīdzinieku Mišu Maiski Baltijas jūras festivāla ietvaros Stokholmā 28.augustā. Vēstniecība šogad ir atbalstījusi arī vairāku ievērojamu Latvijas mākslinieku izstādes Zviedrijā – Intas Rukas, Māras Brašmanes, Ģederta Eliasa; vairākas fotogrāfiju izstādes – “Viena diena Latvijā”, “Viena diena Rīgā”, “Arktika – mūsu kristāla pasaule”.

90.gadadienas svinību pasākumu programmu noslēdza V.Šimkus koncerts Stokholmas koncertnamā. Talantīgais, starptautisku atzinību guvušais pianists Stokholmā ir koncertējis arī iepriekš. Taču šis ir pirmais viņa koncerts koncertnama Lielajā zālē, kurā uzstājas ievērojami pasaules klases mākslinieki, to skaitā arī pianists Grigorijs Sokolovs, kurš ir arī viens no V.Šimkus favorītiem un iedvesmotājiem.

Koncertu 16.novembrī apmeklēja ap 750 viesu – Zviedrijas valsts un pašvaldību amatpersonas, diplomāti, uzņēmēji, Zviedrijas lielāko plašsaziņas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju un kultūras aprindu pārstāvji un citi vēstniecības sadarbības partneri, Latvijas draugi un V.Šimkus klavierspēles cienītāji. Šogad vēstniecība uz koncertu un pieņemšanu aicinājusi arī visus Zviedrijā dzīvojošos latviešus, nodrošinot iespēju apmeklēt pasākumu ikkatram, kurš laikus atsaucies vēstniecības plaši izplatītajam uzaicinājumam.

Vēstniece Elita Kuzma piedalījās arī Zviedrijas latviešu organizāciju rīkotajās valsts svētku svinībās 18.novembrī Stokholmas ABF namā. Pasākumā uzstājās Ieva Akuratere ar ansambli “Lidojošais paklājs”.

Latvijas vēstniecības Zviedrijā informācija

Par pateicību Amerikas Savienoto Valstu senatoriem

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ir nosūtījis pateicības vēstules Amerikas Savienoto Valstu Kongresa senatoriem, kas atbalstīja Senāta rezolūciju par godu Latvijas neatkarības 90.gadadienai.

“Šajās svētku dienās, kad Latvija svin valstiskuma gadadienu, ir būtiski atcerēties Latvijas draugus un partnerus. Latvija ir pateicīga mūsu stratēģiskajam partnerim – Amerikas Savienotajām Valstīm – par ilgstošo atbalstu Latvijas neatkarībai, demokrātiskai attīstībai un integrācijai transatlantiskajās organizācijās. ASV Kongresa pieņemtā rezolūcija, tāpat kā noteiktais bezvīzu režīms, ir apliecinājums veiksmīgajai sadarbībai starp mūsu valstīm,” norāda Saeimas priekšsēdētājs.

Savā vēstulē Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtē Amerikas Savienoto Valstu Kongresa atbalstu Latvijas tautas brīvības centieniem pirms neatkarības atgūšanas un ar gandarījumu uzsver, ka ASV nekad nav atzinušas Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā.

Vēstules nosūtītas rezolūcijas ierosinātājam senatoram Gordonam Smitam (Gordon Smith), rezolūcijas sākotnējiem atbalstītājiem senatoram Ričardam Durbinam (Richard Durbin) un jaunievēlētajam ASV prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama), kā arī citiem senatoriem.

G.Daudze izsaka pateicību Latvijas vēstniecībai Vašingtonā, Amerikas latviešu apvienībai un personīgi Valdim Pavlovskim par paveikto darbu, veicinot šīs rezolūcijas pieņemšanu.

Atgādinām, ka 2008.gada 16.septembrī ASV Kongress vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Latvija tiek sveikta tās 90.dzimšanas dienā. Rezolūcijā augstu novērtēts Latvijas sasniegtais progress pēc neatkarības atjaunošanas, savukārt Krievija tiek aicināta atzīt Baltijas valstu okupāciju.

Saeimas preses dienests

Par Latvijas neatkarības un izglītības patriotiskajiem ceļiem

“Veltīsim spēkus tam, lai vēsturiski savijušies tautas attīstības ceļi – izglītības ceļš un valstiskās neatkarības ceļš – vienmēr kopā vestu Latviju straujas izaugsmes virzienā. Gan vēstures liecības, gan ikdienas darbs apstiprina – šie divi ceļi cieši savijas kopā, pateicoties rūpīgam skolotāja ikdienas darbam,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, 17.novembrī atklājot visas Latvijas skolēnu svētku koncertu “Tu esi Latvija” un sveicot tā dalībniekus valsts jubilejā.

Šis Latvijas Nacionālajā operā (LNO) notikušais koncerts noslēdza Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra divu gadu garumā organizēto skolēnu patriotiskās un pilsoniskās audzināšanas pasākumu ciklu “Tu esi Latvija”.

Ministre uzsvēra, ka mēs ikkatrs un visi kopā esam Latvija, un pats būtiskākais, ko arī apliecināja šis koncerts, ir tas, ka jaunā paaudze pati līdzdarbojas savas valsts svētku sagatavošanā un piedalās to svinēšanā. Izkopti bērnu un jauniešu talanti – dziedāšana, dejošana, sportošana, domāšana un mācīšanās – ir un būs drošs pamats Latvijas valstiskuma stiprināšanai. Noslēgumā T.Koķe aicināja ikvienu netaupīt savu prāta gudrību, sirds siltumu un dvēseles atsaucību valsts izaugsmei.

Pasākumu cikla “Tu esi Latvija” ietvaros bērni un jaunieši iesaistījās Latvijas 90.gadskārtas sagaidīšanā un svētku svinēšanā, piedaloties daudzveidīgās aktivitātēs ar moto “Skani, Latvija!”, “Zaļo, Latvija!”, “Izzini Latviju!”. Koncertā LNO piedalījās skolēni no visas Latvijas – dažādu konkursu laureāti, labākie individuālie izpildītāji un kolektīvi. Pirmo reizi operā kopā ar maestro Raimondu Paulu uzstājās bērnu simfoniskais orķestris.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos