Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Latvijas Republikas galvaspilsētā Rīgā 18.novembrī

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts 90 gadu svinībās2008.gada 18.novembrī pie Brīvības pieminekļa Rīgā:

Vakar, 18.novembrī – Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienā, Latvijas ļaudis sveikt pie Brīvības pieminekļa kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru bija ieradušies arī mūsu tuvākie kaimiņi – Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas prezidents Valds Adamkus (attēlā pa kreisi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Labvakar, Latvija!

Labvakar, mūsu valsts viesi un draugi citās zemēs!

Jūsu Ekselence Lietuvas prezident Adamka kungs!

Jūsu Ekselence Igaunijas prezident Ilvesa kungs!

Latvijas tauta!

Šodien mums ir nozīmīga jubileja! Latvijas valstij – 90!

Ideja par neatkarīgu valsti ir daudz senāka – tā radās mūsu sirdīs jau ilgi pirms valsts dibināšanas. Tā radās ar mūsu valodu, ar piederību mūsu kultūrai, ar vēlmi būt saimniekiem savā zemē.

Latvijas valsts dzimšana Pirmā pasaules kara beigās notika vienlaikus ar lielām pārmaiņām daudzās Eiropas valstīs. Sabruka vecās impērijas, un uz to drupām izveidojās daudzas jaunas valstis. Eiropā veidojās kārtība, kuras pamatā bija demokrātija, visu tautu vienlīdzība un tiesības uz pašnoteikšanos.

Toreiz, pirms deviņdesmit gadiem, drosmīgi latviešu vīri noticēja brīvai Latvijai. Ticība Latvijas valstij gāja no sirds uz sirdi. Ticība izauga par varenu spēku, kas sakāva Bermontu un ar kuru latvieši uzvarēja Brīvības cīņās. Ticība ļāva mums nosargāt sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils tornī.

Kad 1940.gadā ienāca sveša vara, mēs bijām spiesti karogu slēpt – zem dēļu grīdas savā mājā, bēniņos, dzelzs kastē pie ozola saknēm. Mēs to sargājām un glabājām, jo ticējām, ka pienāks laiks, kad atkal varēsim brīvi pacelt sarkanbaltsarkano karogu dzimto māju pagalmā un Rīgas pils tornī.

Padomju okupācija neatkarīgo Latviju izdzēsa no pasaules valstu kartes, taču Latvija turpināja dzīvot. Dzīvot mūsu sirdīs – no paaudzes paaudzē. Mīlestība pret brīvo Latviju bija stiprāka par bailēm, ciešanām un arī par nāvi.

Vai atceraties, kā padomju laikā dega svecītes pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa pieminekļa? Kā liesmoja svecītes Brāļu kapos? Vai atceraties, kā par spīti aizliegumam kūrām Līgo nakts ugunskurus? Svešā vara nespēja piespiest mūs aizmirst savas tradīcijas. Vai atceraties, ka gājiens uz baznīcu Ziemassvētku vakarā bija pārkāpums? Taču mēs gājām. Lai izlūgtos spēku izturēt šo laiku.

Toreiz, kad par savu valsti varējām runāt vien klusinātā balsī, tikai savas ģimenes lokā, spēku mums deva Dziesmu svētki – kā šodien. Mēs skaļā balsī izdziedājām Gaismas pili, domājot par savu Latviju. Mūsu Atmoda atnāca, jo no paaudzes paaudzē bija mantota ticība neatkarīgai Latvijai.

Šodien saku jums paldies, kas stāstījāt saviem bērniem par Latvijas valsti! Paldies mūsu tēviem un mātēm par to, ka viņu ticība Latvijas valstij bija dziļa kā ozola saknes Latvijas zemē. Viņi šo ticību iedēstīja arī mūsos.

Latvijas tauta!

Kopā ar latviešiem nākotni šajā zemē atrada arī daudzi citu tautību cilvēki. Paldies jums, kas referendumā balsojāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu! Paldies jums, vecāki un skolotāji, kas saviem bērniem esat iemācījuši latviešu valodu. Jums, kas esat kļuvuši par Latvijas pilsoņiem – Latvijas patriotiem! Mēs visi esam piederīgi šai valstij. Mēs kopā esam veidojuši šodienas Latviju! Un mēs visi kopā esam atbildīgi par Latviju!

Godātie klātesošie!

Televīzijas skatītāji un radioklausītāji!

Atskatoties uz aizvadītajiem 90 gadiem, ir jākonstatē, ka mūsu valsts vēsture ir bijusi ļoti, ļoti sarežģīta. Neatkarību esam izcīnījuši divas reizes – pirmoreiz 1918.gadā, kad nodibinājām Latvijas valsti, otro reizi – 1991.gadā, kad pieprasījām savas tiesības atgriezties brīvībā. Vēlos – cīņa par mūsu valsts neatkarību, par mūsu tautas pašnoteikšanās tiesībām, par mūsu valodu un latvietības saglabāšanos nekad nebeigsies.

Modernā pasaule uzliek jaunus pārbaudījumus Latvijas tautas dzimtenes mīlestībai un pašapziņai. Katram no mums ikdienā ir jāatbild sev pašam, cik daudz un ko esam gatavi ziedot savai Latvijai.

Tieši tāpēc es šodien atkal runāšu par atbildību, par katra mūsu atbildību pret nākamajām paaudzēm, pret mūsu bērniem un mazbērniem.

Vēlos vēlreiz runāt arī par politiķu atbildību. Par atbildību veidot politisko dialogu, veicināt demokrātiju, nodrošināt stabilitāti valstī.

Mūsu neatkarības un valstiskuma simbols un balsts ir Satversme – Satversme, kas dod garantijas un rada iespēju nostiprināt demokrātiju. Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu.

Saeimas deputāti, es jūs aicinu būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā!

Šovakar vēlos arī minēt iespējas, kas mums ir jāizmanto, veidojot savu Latviju – demokrātijas veicināšanu, ekonomiskos izaicinājumus un Latvijas ietekmi Eiropas pārmaiņu procesos.

Pēdējos deviņdesmit gados pasaule ir kardināli mainījusies vairākas reizes. Tā kļuvusi ātrāka un prasa no cilvēka ievērojami lielāku atdevi – atdevi, lai saglabātu un radītu vērtības.

Mūsu katra, bet jo īpaši politiķu, atbildība ir raudzīties, lai straujās pārmaiņas nemazinātu valsts neatkarību un drošību.

Šodien mēs sastopamies ar realitāti: strauju ekonomikas augšupeju nomaina kritums. Taču zinām arī to, ka kritumu nomainīs jauna augšupeja. Tāpat kā pēc izelpas seko ieelpa.

Pārbaudījums ar svešu naudu ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kur ne tikai katram individuāli, bet arī valstij kopumā nepieciešama tālredzīga rīcība, sabiedrības atbalsts taupības pasākumiem un cieša sadarbība ar mūsu partneriem Eiropā un pasaulē.

Ja līdz šim vairāk runājām par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, tad tagad jāskatās tālāk – arī uz Ziemeļiem un arī uz Dienvidiem. Jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu sadarbību ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un Ziemeļvalstīm.

Es ticu, ka šis ir jaunu iespēju laiks. Ko mēs varam likt pretī aizvien pieaugošajai konkurencei pasaulē?

Mūsu spēks ir jaunas idejas un jauni risinājumi. Mūsu valsts lielākā vērtība un spēks ir mūsu cilvēki, un vislielākais dārgums – mūsu jaunatne, kura veidos mūsu valsti nākamajos deviņdesmit gados.

Šodien, Latvijas dzimšanas dienā, mēs sev jautājam: kāda rītdien būs Latvija?

Es Latvijas nākotni redzu zināšanās un jaunradē. No senčiem mantotais darba tikums, mūsu radošā gara gēns, mums raksturīgā uzņēmība un tieksme pēc izaugsmes ierakstīs Latvijas stāstu pasaules veiksmes grāmatā. Mūsu saknes ir šajā zemē. Tās dos mums spēku! Paldies jums visiem par Latvijas valsti!

Paldies, prezident Adamkus kungs!

Paldies, prezident Ilvesa kungs!

Paldies jums par apsveikumiem Latvijai dzimšanas dienā!

Mana Latvijas tauta –

Latgalē,

Zemgalē,

Vidzemē,

Kurzemē un

Rīgā!

Latvijas deviņdesmitās gadadienas svētkus esam radījuši mēs paši. Visi kopā! Mēs katrs ar savām izjūtām, ar savu prieku par Latviju!

Paldies jums, kas ierakstījāt savu vēlējumu Lielvārdes jostā; paldies jums, kas izdejojāt visgarāko Gatves deju pasaulē; paldies jums, kas Lielajā talkā sakopāt parku, upmalu un mežu savā pilsētā un pagastā; paldies jums, kas iededzāt lukturīti Latvijas Gaismas tiltā!

Metot gaismas tiltu uz Latvijas simtgadi, šodien valsts dzimšanas dienā staro visa Rīga. Bet ir kāda vēl varenāka gaisma, kas ļauj ar paļāvību lūkoties uz turpmākajiem mūsu valsts pastāvēšanas gadiem. Tā ir gaisma, kas staro jums acīs.

Sveicu jūs visus Latvijas deviņdesmitajā dzimšanas dienā!

Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta!

Dievs, svētī Latviju!

Par godu Latvijas Lielajai gadadienai no 14. līdz 18.novembrim Rīgā norisinājās gaismas festivāls “Staro Rīga”, kura laikā daudzas ēkas un parki iegaismojās jaunā gaismā, tajā skaitā Latvijas Nacionālās operas priekšskvērs, Vanšu tilts un “Swedbank” ēka (augšējos attēlos), Melngalvju nams, skvērs pie Mākslas akadēmijas un SEB bankas ēka Doma laukumā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā Rīgā 2008.gada 18.novembrī (augšējo attēlu rindā no kreisās): Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Latvijas Pareizticīgo Baznīcas galva, Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas galva arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Romas katoļu Baznīcas galva Rīgas Metropolijas arhibīskaps metropolīts Jānis kardināls Pujats; Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (priekšplānā), bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu Ulmani un Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu Freibergu (aizmugurē); (apakšējo attēlu rindā): koris un militārie pārstāvji aizlūgumā par Latviju
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas valsts valdības locekļi, Saeimas deputāti, ārvalstu diplomātiskie pārstāvji, rīdzinieki un viesi, kārtojoties gājienam pie Brīvības pieminekļa (attēlā pa kreisi), Ministru prezidents Ivars Godmanis, Valsts prezidents Valdis Zatlers un Saeimas priekšsēdētājs pēc ziedu nolikšanas (attēlā pa labi)

Ziedus pie Brīvības pieminekļa dodas nolikt bijušie Latvijas Augstākās padomes deputāti (attēlā pa kreisi), ārvalstu diplomātiskais korpuss (vidējā attēlā), kā arī daudzi citi, tostarp bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Rīgas mērs Jānis Birks (attēlā pa labi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Ministru prezidents Ivars Godmanis 18.novembrī, 11.Novembra krastmalā, bruņoto spēku un militārās tehnikas parādē

Latvijas Valsts prezidents, bruņoto spēku pavēlnieks Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs un Rīgas svētku parādes komandieris brigādes ģenerālis Juris Vectirāns, pieņemot militāro parādi

Kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem parādē – arī NATO dalībvalstu pārstāvji, mūsu kopīgās drošības apliecinājumā Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere (pa kreisi) un prominences svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī 18.novembrī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”