Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Latgales novadā, Rēzeknē, 2008.gada 16.novembrī

Svētdien, 16.novembrī, Lielo valsts svētku priekšvakarā: Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse un Ilga Vjakse pie pieminekļa “Latgales Māra” Rēzeknē, kas simbolizē Latgales vienību ar Latviju Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Aizvadīto svētdien, 16.novembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinībās Latgalē, Rēzeknē, kur notika tradicionālie svētku pasākumi – ekumeniskais dievkalpojums, militārā parāde un svētku koncerts.

Latvijas valsts veidošanā Rēzeknes loma vispirms saistās ar 1917.gada aprīli, kad Rēzeknē Latgaliešu kongresā pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanos ar Latviju. Līdz tam Latgale bija Krievijas, Vitebskas guberņas sastāvā. 1938.gadā tiek uzcelts piemineklis “Latgales Māra”, kurš simbolizē Latgales apvienošanos ar Latviju, to rotā uzraksts “Vienoti Latvijai”. 1925.gadā Rēzeknē darbu uzsāka Latgales skolotāju institūts un darbojās Latgales tautas universitāte, tādējādi apliecinot Rēzekni kā Latgales izglītības centru. Rēzeknē trīsdesmitajos gados darbojās tādas iestādes kā Krievu skolotāju institūts, Latgales tautas teātris, Latgales apgabaltiesa un Komercskola. Padomju periodā uzplauka Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskola, kas simbolizēja latgaliešu mākslas labākās tradīcijas.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts svētku svinībās Rēzeknē 2008.gada 16.novembrī:

Vasala, Rēzekneit!

Labdien, Latgale!

Godājamie svētku dalībnieki!

Apsveicu jūs mūsu valsts svētkos – Latvijas 90.dzimšanas dienā!

18.novembris mūsu tautai jau 90 gadus ir īpašu izjūtu laiks. Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, zinām, ka šajā datumā izdzīvota gan uzdrīkstēšanās, gan neticība, gan cerība un pārliecība, gan dažreiz izmisums, bet ikkatru reizi pāri visam – Latvijas mīlestība.

Mana paaudze piedzīvoja laiku, kad par šo datumu daudzās ģimenēs runāja klusinātā balsī, lai pasargātu savus bērnus no nepatikšanām. Taču brīvības izjūta, ko tauta reiz ieguvusi, nav noslāpējama vai aizliedzama. Uzpūšot brīvam vējam, tā laužas ārā ar milzu spēku. To vairākkārt ir pierādījusi mūsu valsts vēsture. Jo īpaši spilgti – Latgales vēsture.

Latgale ir Latvijas durvis uz Austrumiem. Tās gadu gaitā daudz virinātas, daudz skarbu vēju skrējis pāri Latgalei, tās kultūrai un cilvēkiem. Pirmie Latgales atmodas vēstneši bija latgaliešu valodas stundas Pēterpils Katoļu garīgajā seminārā.

Latgaliešu valoda ir neatraujami saistīta ar brīvas Latgales ideju. Tikai savā valodā mēs varam brīvi izteikt savas dziļākās vērtības. Latgalieši vienmēr ir mācējuši cīnīties par savu valodu un to pasargāt, lai arī kādi laiki nāktu.

Brīvas Latgales ideju izdevās īstenot 1917.gada maijā, kad Rēzeknes 1.Latgales kongress pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju. Tā radās Latvijas valsts, kādu to šobrīd atzīst visa pasaule. Svētību Latgales nākotnei kongresa delegāti saņēma no prāvesta Kazimira Skrindas Jēzus Sirds katoļu baznīcā. Ar baznīcas svētību Latgale iezaigojās kā trešā zvaigzne Latvijas brīvības simbolā.

Latgalieši!

Man ir liels gods valsts svētkos būt Latgales sirdī Rēzeknē un uzrunāt jūs pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Šis piemineklis simbolizē 1920.gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali, tajā ir iemūžināta Latvijas brīvvalsts ideja par tautas spēku, dvēseles stiprumu un vienotību.

Divas reizes padomju vara ir gāzusi Latgales Māras pieminekli, bet tas ik reizi ir no jauna atdzimis. Tos ideālus, ko simbolizē Latgales Māra, nav iespējams iznīdēt no cilvēku sirdīm. Tajās ir jūsu ticība mūžīgajām vērtībām.

Latvijas Valsts prezidents, Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, pieņemot militāro parādi Rēzeknē pie Latgales pieminekļa simbola “Vienoti Latvijai” 2008.gada 16.novembrī (augšējā attēlu rindā); Valdis Zatlers, tiekoties ar rēzekniešiem, Latgales Kultūrvēstures muzejā kopā ar Antonu Ušpeli, Lilitu Zatleri un izstādes kuratori Inesi Dunduri, aplūkojot izstādi “Rudens 2008” (apakšējā attēlu rindā) un Rēzeknes Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē uzrunājot svētku dalībniekus (attēlā pa labi) Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Rēzeknieši zina, ka Māras krusts noteiktā rīta stundā atstaro austošo sauli. Tas izgaismo visu Atbrīvošanas aleju, izgaismo Latgali un visu Latviju, tā sūtot mums vēsti – būs mūžam saule debesīs. Būs mūžam svētība Latgalei un visai Latvijai.

Latgaliešu sirds atvērtību un draudzīgo vienotību visspilgtāk attēlo Krāslavas ģerbonis – sudraba laiva ar pieciem airiem. Laivas airi simbolizē Krāslavas iedzīvotāju tautības – latviešus, poļus, ebrejus, krievus, baltkrievus... Vēstures griežos sev patvērumu Latgalē atraduši daudzi citu tautu un reliģisko kopienu pārstāvji. Svētību mūsu valstij nes katoļi, pareizticīgie un vecticībnieki, kuri šeit Latgalē veido spēcīgu savas ticības centru.

Viņi visi jūtas piederīgi šai zemei un valstij. Viņi stiprina mūsu Latviju. Latgales Māras vārdi “Vienoti Latvijai!” šodien visiem skan kā aicinājums un mudinājums rast sev spēku un izturību dzīvei. Atrast ceļa zīmi nākotnei.

Šodien Latvijas politiskā un kultūras vēsture nav iedomājama bez tādiem vārdiem kā Pīters Miglinīks, Francis Trasūns, Nikodems un Jāzeps Rancāni, Jānis Klīdzējs, Antons Kūkojs... Man gribas saukt tālāk – Broņislava Martuževa, Jānis Streičs, Anna Rancāne, Ušpeļu dzimta, Paulāns, Šmulāns, Čerņavskis… Es varu saukt vēl un vēl, un vēl... Tie ir izcili Latgales vārdi! Tie ir izcili Latvijas vārdi!

Latgale nav iedomājama bez tradīcijām bagātām un mūsdienīgām Daugavpils un Rēzeknes augstskolām! Latgale nav iedomājama bez senā Daugavpils cietokšņa, kas savulaik Dinaburgu sargāja no Napoleona armijas, bet tagad piedzīvo atjaunotni kā jaunais pilsētas administratīvais centrs. Latgale nav iedomājama bez stipra alus un latgaliešu kāzām. Latgale nav iedomājama bez svētā ceļa uz Aglonu un latgaliešu dziesmām.

Draugi, un tas vēl nav viss. Latgale ir bagāta savā neatkārtojamajā etniskajā daudzveidībā, dievnamu krāšņumā, cilvēku atvērtībā. Latgalē var pārciest Latvijas bargākās ziemas tikai tāpēc, ka latgaliešiem ir siltākās sirdis Latvijā. Ja man ir vēsi, es dodos uz Latgali. Jo es zinu – Latgale ar savu sirsnību spēj sasildīt visu Latviju. Tikai Latgalē mājo tāds spīts, ticība un spēja pretoties grūtībām un izaicinājumiem!

Šodien Latgale visai Latvijai rāda, kā godāt savu savdabību, kā ar to bagātināt gan sevi, gan citus. Šodien dzirdam, ar kādu lepnumu tiek runāts latgaliešu valodā. Senču mantojums ar jauniešu muti latgaliski runā un dzied. Tas mudina arī citus latviešus izjust Latgales savdabību. Ar prieku skatos, cik lepna un pašapzinīga, cik spēcīga kļūst Latgale. Tai pieder tās jaunatne. Tātad tai pieder tās nākotne!

Mīļie latgalieši!

Gribu jums teikt neskaitāmus paldies. Paldies jums, kas kopjat podnieku arodu. Paldies jums, kas lepni runājat latgaliski, un jums, kas padarāt Latgali krāšņāku ar savām etniskajām tradīcijām. Jūs palīdzat visai Latvijai daudz labāk saprast, ko nozīmē būt vienotiem Latvijai.

Paldies, ka aizlūdzat par mūsu valsti. Es ticu, ka tieši tāpēc Latvija ir tik stipra un skaista. Tieši tāpēc Latvija ir spējusi piedzimt, atdzimt un piedzīvot savu 90.dzimšanas dienu.

Dievs, svētī Latgali!

Dievs, svētī Latviju!