Par Latvijas Lielās gadadienas svinībām Zemgales novadā, Jelgavā, 2008.gada 15.novembrī

Sestdien, 15.novembrī, Lielo valsts svētku priekšvakarā, Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Lilita Zatlere, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Rita Rāviņa, dodoties nolikt ziedus pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Aizvadīto sestdien, 15.novembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svinībās Zemgalē, Jelgavā, kur notika tradicionālie svētku pasākumi – ekumeniskais dievkalpojums, militārā parāde, svētku koncerts un salūts.

Jelgava ir Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dzimtā pilsēta, tāpat arī nākamie Latvijas Valsts prezidenti – Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis – cieši saistīti ar Zemgales novadu. Jelgava ir vienīgā no Latvijas pilsētām, kuras ģerbonī līdz mūsdienām saglabāta atsauce uz laiku, kad tā bijusi kāda valstiska veidojuma galvaspilsēta, –1617.gadā Jelgava tika nominēta par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. Jelgavā iespiesta pirmā avīze un izdots pirmais kalendārs, 1815.gadā radās pirmā zinātniskā biedrība Latvijā, bet vēl agrāk – 1775.gadā – Jelgavā tika atvērta pirmā augstskola Latvijā.

Svinības tradicionāli 18.novembrī notika Rīgā, bet pirms tam arī novados: Cēsīs – 8.novembrī, Liepājā – 9.novembrī, Jelgavā – 15.novembrī un Rēzeknē – 16.novembrī.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts svētku svinībās Jelgavā 2008.gada 15.novembrī:

Sveicināta, Jelgava, –

mūžīgās jaunības pilsēta!

Labdien, Zemgale!

Man ir liels gods valsts svētkos būt kopā ar jums un sveikt jūs neatkarīgās Latvijas 90.dzimšanas dienā!

Jelgava ir īpaša pilsēta. Pilsēta, kurā studenti saimnieko Kurzemes hercoga pilī.

Jelgavā dzimusi dzīvespriecīgā “Prāta Vētra”, kas prot uzburt plaukstas lieluma pavasari visā Latvijā un ar nezūdošu pozitīvismu pārliecināt, ka viss, kas notiek ar mums, notiek uz labu.

Šobrīd, kad pasaule mainās un mainās sabiedrība, ievērojami pieaug izglītības loma mūsu dzīvē. Šodien vairs nevaram jaunībā aizvērt augstskolas durvis un par mācīšanos padomāt, vien pārbaudot bērniem mājas darbus. Šodien jāmācās visiem un visu mūžu.

Zemgalieši!

Jūs esat bagāti ar izglītības iespējām. Jums ir sava augstskola. Bez Latvijas Lauksaimniecības universitātes mūsu valsts attīstība nav iedomājama. Zemgalē kā nekur citur Latvijā ir arī daudz labu arodskolu.

Zemgale ir Latvijas maizes klēts. Un varbūt tāpēc, ka Zemgalei ir maizes spēks, tieši jūsu novadā izauguši daudzi mūsu tautā godāti cilvēki. Viens no viņiem – Latvijas pirmais prezidents, pārliecināts demokrāts Jānis Čakste. Jānis Čakste ļoti mīlēja Latviju un ticēja tās nākotnei. Šī tautas ticība un cerība neizdzisa līdz ar valsts neatkarības zaudēšanu 1940.gadā. Šī ticība gadu desmitiem liesmoja svecīšu liesmās pie Latvijas pirmā prezidenta kapa pieminekļa. Nekas nespēja salauzt tautas atmiņu un šīs ticības pārmantojamību.

Nākamgad svinēsim Jāņa Čakstes 150.dzimšanas dienu. Paldies jums, jelgavnieki, par jūsu saziedoto skaisto Latvijas pirmā prezidenta pieminekli. Jānis Čakste mēdza teikt: “Ja ko dara, tad tā, lai būtu skaisti!” Jums tas ir izdevies. Ejot gar šo pieminekli, stāstīsim saviem bērniem par Latvijas neatkarības ceļu no Čakstes līdz šodienai. Stāstot bērniem par Latviju, ieaudzināsim viņos atbildību par savu valsti. Un, kas zina, – varbūt Zemgale atkal kādreiz dos Latvijai vienu no valsts prezidentiem.

Latvijas Valsts prezidents, Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks Valdis Zatlers, aizsardzības ministrs Vinets Veldre, pieņemot militāro parādi Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā, 2008.gada 15.novembrī (augšējā attēlu rindā); Valdis Zatlers, tiekoties ar jelgavniekiem, apmeklējot Jelgavas Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeju – piedaloties izstādes “Ainava medaļās un grafikā” atklāšanā un piedaloties ekumeniskajā dievkalpojumā Sv.Annas katedrālē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Zemgalieši ir tie, kas vienmēr cēluši Latvijas pašapziņu. Te visagrāk veidojās lielsaimniecības, te joprojām ir dižas, senas zemnieku mājas. Ieskatoties Zemgales lauku saimniecībās, alus darītavās, dzirnavās, maizes ceptuvēs, ražotnēs, krodziņos, mēs ieraudzīsim zemgaliešu prasmi saimniekot. To redzam visā novadā – Bauskā, Dobelē, Tērvetē, Mežotnē, Sēlijā un citās zemgaļu zemēs.

Zemgalē jau neskaitāmās paaudzēs dzīvo cilvēki, kas pazīst zemi un zina, kā to kopt. Kur gan citur lauksaimniecības politikas veidošana var piedzīvot uzplaukumu, ja ne Zemgalē, senajā zemkopju novadā?

Esmu pārliecināts, ka tieši Jelgavā būtu jāatrodas Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrijas pācelšana uz Jelgavu mazinātu birokrātijas koncentrāciju Rīgā un pietuvinātu to tuvāk gan zinātnei, gan pašai lauku zemei!

Draugi!

Ar Zemgali saistās latviešu tautai nozīmīgi literāri darbi un leģendas. Viena no tām vēsta: zemgaļu ķēniņš Namejs, pirms devies cīņās, licis saviem rotkaļiem izkalt gredzenus un izdalījis tos saviem līdzgaitniekiem. Visā plašajā pasaulē, sastopot cilvēku ar Nameja gredzenu pirkstā, mēs zinām – viņa saknes ir Latvijā. Nameja gredzens ir kā aicinājums uz sarunu. Uz sarunu latvietim ar latvieti. Uz sarunu par dzimteni.

Nameja vijuma spēks arī šodien stiprina visus, kas nēsā un godā šo seno mūsu tautas zīmi. Tā liek mums būt vienotiem, atbalstīt citam citu, būt stipriem un pārvarēt grūtības.

Zemgale ir bagāts novads. Ar saviem laukiem, ar savām skolām un saviem cilvēkiem. Zemgalē, šķiet, – debesis nolaidušās tuvāk zemei, lai dotu tai savu svētību. Zemgalieši tur godā zināšanas, tic un kalpo savai valstij. Paldies jums, kas audzējat labību savā lauku saimniecībā! Paldies jums, kas universitātē pētāt, kā attīstīsies mūsu lauksaimniecība. Paldies jums, kas rūpējaties par Latvijas krāšņumu – Jelgavas, Mežotnes, Bauskas un Rundāles pilīm. Paldies jums, kas lasāt saviem bērniem par Sprīdīti un mācāt viņiem, ka Zemgale ir mūsu Laimes zeme. Ka Latvija ir mūsu Laimes zeme.

Dievs, svētī Zemgali!

Dievs, svētī Latviju!