Eiropas Parlaments: Par Eiropas Komisijas lauksaimniecības politiku Latvijā
Kamēr Latvijas lauksaimnieki 18. un 19.novembrī piketē Briselē, prasot godīgu atbalstu vienotā tirgū, 18.novembrī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma savu nostāju par ES kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni jeb tā dēvēto vidējā termiņa pārskatu “veselības pārbaudi”. Latvijā zemnieki saņem ap 189 eiro lielu tiešmaksājumu un lauku attīstības programmas atbalstu par vienu lauksaimniecībā izmantotās zemes hektāru. Lietuvā šī summa ir 240, Luksemburgā – 395, bet Itālijā – 586 eiro.
Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikums par lauksaimniecības politikas pārskatu neparedz maksājumu izlīdzināšanu, bet piedāvā turpināt īstenot diskriminējošu lauksaimniecības politiku jaunajās dalībvalstīs. Īpaši tas attiecas uz Latvijas zemniekiem, kuri saņem vismazākos platību maksājumus no visiem 27 ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Par nepieciešamību paātrināt maksājumu izlīdzināšanu vecajās un jaunajās dalībvalstīs V.Dombrovskis nesen ir norādījis arī ES prezidējošās valsts Francijas zemkopības ministram Mišelam Barnjē.
Latvijas izredzes panākt līdzvērtīgus maksājumus šobrīd ir vājas, ja vien Zemkopības ministrija saviem ES partneriem nepiedāvās jaunus risinājumus papildu līdzekļu piesaistei no ES budžeta. Latvija varētu arī prasīt kompensāciju, lai segtu maksājumu starpību. Tam gan būtu nepieciešams lielāko ES “naudas maka” turētāju –Vācijas un Francijas – atbalsts.
V.Dombrovskis uzsver, ka EP viedoklis vairākos jautājumos atšķiras no Eiropas Komisijas priekšlikuma. Piemēram, EP neatbalsta strauju tiešo atbalstu samazināšanu (t.s. modulāciju), veicot naudas pārnešanu no tiešmaksājumiem uz lauku attīstības programmām. Tas nozīmē vēl mazāk naudas zemniekiem, jo no lauku atbalsta programmas nauda tiek piešķirta saskaņā ar noteiktiem mērķiem, nevis hektāriem. EP piedāvā aizsargāt mazos zemniekus un noteikt 5000 eiro kā minimālo summu, no kuras var “atvilkt” līdzekļus lauku attīstībai. “Atvilkto līdzekļu” apjoms līdz 2013.gadam nevarētu pārsniegt 7%. EP pauž atbalstu jaunajām dalībvalstīm un norāda, ka modulāciju no jauno dalībvalstu maksājumiem varēs veikt tikai tad, kad tās būs saņēmušas pilnu ES atbalstu. Saskaņā ar ES līgumu EP var izteikt savu atzinumu par lauksaimniecības politikas jautājumiem, kam ir konsultatīvs raksturs.
Elīna Melngaile, EP deputāta V.Dombrovska padomniece