Par ES nestandarta augļu un dārzeņu tirdzniecību

Augļu un dārzeņu lielumu un formu regulējošie noteikumi drīzumā nokļūs vēstures mēslainē, jo ES dalībvalstis 12.novembrī nobalsoja par Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir atcelt noteiktus tirdzniecības standartus 26 veidu augļiem un dārzeņiem. Šī iniciatīva, kas paredz atteikšanos no minētajiem standartiem, ir svarīga to pasākumu daļa, kurus Komisija patlaban īsteno, lai racionalizētu un vienkāršotu ES noteikumus un atteiktos no liekas birokrātijas. Tirdzniecības standarti tiks saglabāti 10 veidu augļiem un dārzeņiem, tostarp āboliem, zemenēm un tomātiem, tomēr pat attiecībā uz šiem 10 veidiem dalībvalstis pirmo reizi varēs atļaut veikalos tirgot arī nestandarta produktus, ja vien tie ir attiecīgi marķēti un tādējādi atšķirami no “ekstra”, “1.šķiras” vai “2.šķiras” produktiem. Citiem vārdiem sakot, pēc jaunajiem noteikumiem valsts iestādes varēs atļaut jebkura lieluma un formas augļu un dārzeņu tirdzniecību.

“Tas nozīmē līkā gurķa un greizā burkāna atdzimšanu,” sacīja lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla, “un ir konkrēts paraugs tam, ko mēs darām, lai izskaustu pārmērīgu birokrātiju. Šāda veida jautājumiem nav vajadzīgs ES regulējums, tirgus dalībnieki situāciju atrisinās daudz labāk. Turklāt pašreizējos augsto pārtikas cenu un ekonomisko grūtību apstākļos jādod patērētājam iespēja izvēlēties no visplašākā iespējamā produktu klāsta. Ir bezjēdzīgi izmest labus produktus tikai tāpēc, ka tiem ir “nepareiza” forma.”

Pagājušā gada sarunās par kopīgās augļu un dārzeņu tirgus organizācijas reformu Komisija apņēmās samazināt lieko birokrātiju, atsakoties no vairākiem augļu un dārzeņu tirdzniecības standartiem. Ar 12.novembra balsojumu šādus standartus atcels 26 veidu produktiem: aprikozēm, arbūziem, artišokiem, avokado, baklažāniem, Briseles kāpostiem, burkāniem, cigoriņiem, galviņkāpostiem, gurķiem, kultivētajām sēnēm, ķiplokiem, ķiršiem, lobītiem lazdu riekstiem, lobītiem valriekstiem, melonēm, plūmēm, pupiņām, puraviem, salātu selerijām, sīpoliem, sparģeļiem, spinātiem, tumšzaļajiem kabačiem jeb cukini, ziedkāpostiem un zirņiem.

Priekšlikumi paredz saglabāt noteiktus tirdzniecības standartus 10 veidu produktiem, kuriem atbilstošā daļa šajā ES tirdzniecības sektorā ir 75%, proti, āboliem, bumbieriem, citrusaugļiem, dārzeņpipariem jeb paprikai, galda vīnogām, kivi, persikiem un nektarīniem, salātiem, tomātiem un zemenēm. Tomēr dalībvalstis var arī neprasīt standartu ievērošanu attiecībā uz šiem produktiem, ja veikalos tos pārdod, atbilstoši marķētus. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, nestandarta ābolus veikalā drīkst tirgot tad, ja tie ir marķēti kā “paredzēti pārstrādei” vai līdzvērtīgā veidā.

Komisija nu oficiāli pieņems minētās izmaiņas, bet praktisku iemeslu dēļ to īstenošana sāksies no 2009.gada 1.jūlija.