Eiropas Komisija: Par radikālu ES zivsaimniecības kontroles sistēmas reformu
Eiropas Komisija 14.novembrī ierosināja jaunu Padomes regulu, ar ko tiek pārveidota ES zivsaimniecības kontroles sistēma. Rezultātā tiks iegūta pilnībā modernizēta sistēma inspicēšanai, uzraudzībai, kontrolei, pārraudzībai un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumu ievērošanai visos tirgus posmos – sākot ar zveju un beidzot ar mazumtirdzniecību. Saskaņotas inspekciju procedūras un augstāki standarti nodrošinās vienveidīgu kontroles politikas piemērošanu valstu līmenī, tajā pašā laikā ņemot vērā dažādu flotu daudzveidību un specifiku.
Būs pasākumi, kas veicinās noteikumu ievērošanas kultūru visā nozarē, tostarp tiks vienkāršots regulējums un ieviestas saskaņotas preventīvās sankcijas. Komisijai būs lielākas iespējas iejaukties, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis reāli īsteno un pilda KZP noteikumus. Kopumā jaunie noteikumi vienkāršos un padarīs efektīvākus visus zivsaimniecības darbību kontroles un uzraudzības aspektus.
ES jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Džo Borgs sacīja: “Nozvejas limitu kontrolei un ievērošanai vajadzētu būt kopējās zivsaimniecības politikas stūrakmenim, taču īstenībā tas ir mūsu Ahilleja papēdis, kas grauj ticību visiem pārējiem pārvaldības pasākumiem. Gan Komisija, gan Revīzijas palāta ir apzinājusi problēmu: šis priekšlikums ir Komisijas piedāvātais risinājums. Lai nākotnes zivsaimniecība būtu ilgtspējīga, neefektīvā, dārgā un sarežģītā sistēma ir jāaizstāj ar tādu, kam patiešām ir rezultāti. Esmu pārliecināts, ka šis priekšlikums visām iesaistītajām pusēm dod darbarīkus, lai tās godam varētu paveikt savu darbu.”
Zvejas darbību kontrole un uzraudzība
Jaunā kontroles sistēma paredz, ka dalībvalstīm jāinspicē darbības visos zvejas produktu ražošanas posmos, tostarp produktu izkraušana, apstrāde, pārvadāšana un tirdzniecība. Plašāk būs jāizmanto modernas inspicēšanas tehnoloģijas, kā kuģu satelītnovērošanas sistēma, elektroniski zvejas žurnāli un elektroniska nozvejas datu paziņošana. Tiks ieviesta visaptveroša zvejas produktu izsekojamības sistēma, kas nodrošinās zivju un zvejas produktu izsekojamību visos tirgus posmos.
Tādi pasākumi kā riska analīze, lai kontroli novirzītu uz jomām, kur tie ir visrezultatīvākie, un visu attiecīgo datu visaptverošas kontrolpārbaudes ļaus aizvien vairāk uzlabot kontroles efektivitāti.
Citi jaunumi ir tādi, ka dalībvalstis uzraudzīs, kā tiek ievēroti daži flotes pārvaldības kritēriji, piemēram, zvejas jauda un dzinēja jauda. Ir noteikti vispārēji standarti konkrētiem kontroles pasākumiem saistībā ar atjaunošanas un daudzgadu plāniem, aizsargājamām jūras teritorijām un izmetumiem. Tiks ieviesta arī jauna novērošanas un novērotāju shēma.
Inspicēšanas pilnvaras
Ierosinātā regula paplašina to inspekciju loku, ko var veikt dalībvalstu zvejas inspektori, proti, zvejas kuģu inspekcijas tagad varēs notikt ārpus inspicējošās dalībvalsts ūdeņiem vai teritorijas. Tāpat Komisijas zvejas inspektori varēs veikt neatkarīgas inspekcijas, par to iepriekš nebrīdinot attiecīgo dalībvalsti.
Sankcijas
Ar ierosināto regulu visā Eiropā tiks ieviestas saskaņotas un atturošas sankcijas, kuru pamatā būs nozvejas ekonomiskā vērtība. Jaunums ir arī priekšlikums par soda punktu sistēmu par pārkāpumiem, ko izdarījuši kapteiņi, operatori vai zvejas licences beneficiāri; sasniedzot noteiktu pārkāpumu skaitu, šīm personām automātiski atņems atļaujas. Ir paredzēti arī pasākumi, kas vērsti pret dalībvalstīm, kuras neievēro KZP noteikumus, ja tas ir kaitējis zivju krājumiem, piemēram, ir iespējams apturēt vai samazināt ES finansiālo palīdzību, noteikt zvejas liegumus, samazināt kvotas vai atteikt kvotu pārcelšanu un/vai apmaiņu.
Dalībvalstu sadarbība
Ar regulu tiks izveidota sistēma savstarpējai palīdzībai un sistemātiskai apmaiņai ar kontroles informāciju dalībvalstu starpā. Tiek ieviesta arī jauna pieeja kontroles datu pārvaldībai un paziņošanai – nacionālās tīmekļa vietnes, kam Komisija varēs piekļūt attālināti.
Koordinējošā iestāde
Ar regulu tiks paplašinātas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras inspicēšanas pilnvaras, lai tā varētu palīdzēt jaunās kontroles sistēmas vienveidīgā īstenošanā.
Saskaņā ar KZP kontrole un ievērošana ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. Šajā priekšlikumā arī spilgtāk iezīmēti Komisijas un dalībvalstu atsevišķie uzdevumi, lai izvairītos no pārklāšanās un nodrošinātu, ka Komisija galveno uzmanību pievērš savam pamatuzdevumam – kontrolēt un pārbaudīt, kā dalībvalstis īsteno KZP noteikumus. Jaunā regula aizstās pašreizējo tiesisko regulējumu.