Par kredītvērtējuma aģentūru darbības regulēšanu

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Regulai par kredītvērtējuma aģentūrām. Šis priekšlikums ir daļa no priekšlikumu kopuma, kura nolūks ir rast risinājumus finanšu krīzei un kurš papildina Komisijas priekšlikumus saistībā ar “Maksātspēju II”, Kapitāla prasību direktīvu, Depozītu garantiju sistēmu un grāmatvedības standartiem. Šie jaunie noteikumi ir sagatavoti, lai nodrošinātu augstas kvalitātes kredītvērtējumus, kurus neietekmē vērtējumu jomai raksturīgie interešu konflikti.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makkrīvijs teica: “Es vēlos, lai Eiropa ieņemtu vadošo lomu šajā jomā. Mūsu priekšlikumā paredzētie noteikumi ir aptverošāki par tiem noteikumiem, kuri tiek piemēroti citās jurisdikcijās. Ļoti stingri noteikumi ir nepieciešami, lai atjaunotu uzticību vērtēšanas tirgum Eiropas Savienībā.”

Priekšlikumā ir paredzēti nosacījumi kredītvērtējumu sniegšanai, kas ir nepieciešami, lai atjaunotu uzticību šim tirgum un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību. Šajā priekšlikumā ir paredzēta reģistrācijas kārtība kredītvērtējuma aģentūrām, lai dotu iespēju Eiropas uzraudzības iestādēm kontrolēt to kredītvērtējuma aģentūru darbību, kuru vērtējumu izmanto Kopienas kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas, garantijas un pārapdrošināšanas uzņēmumi, kolektīvo ieguldījumu shēmas un pensiju fondi.

Kredītvērtējuma aģentūrām būs jāpanāk atbilstība stingriem noteikumiem, lai nodrošinātu, ka vērtējumus neietekmē interešu konflikti, kredītvērtējuma aģentūras saglabā modrību attiecībā uz vērtēšanas metožu kopuma un vērtējumu kvalitāti un kredītvērtējuma aģentūras darbojas pārredzami. Priekšlikumā ietverts arī efektīvs uzraudzības režīms, ar ko Eiropas regulatori pārraudzīs kredītvērtējuma aģentūras.

Jaunajos noteikumos ietilpst šādi punkti.

• Kredītvērtējuma aģentūras nedrīkst sniegt konsultatīvos pakalpojumus.

• Tās nedrīkst vērtēt finanšu instrumentus gadījumā, ja to rīcībā nav pietiekami kvalitatīvas informācijas, ar ko pamatot savu vērtējumu.

• Tām jāpublisko modeļi, metožu kopumi un galvenie pieņēmumi, ar ko pamatoti to vērtējumi.

• Tām jāpublicē ikgadējs ziņojums par pārredzamību.

• Tām jāizveido iekšēja kontroles sistēma to vērtējumu kvalitātes pārbaudīšanai.

• To valdēs jābūt vismaz trīs neatkarīgiem direktoriem, kuru atalgojums nav atkarīgs no kredītvērtējuma aģentūras darbības rādītāja. Neatkarīgos direktorus ieceļ uz vienu pilnvaru termiņu, kas nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Neatkarīgos direktorus var atbrīvot no pilnvarām tikai gadījumā, ja tie izdarījuši pārkāpumu saistībā ar profesionālo darbību. Vismaz vienam no neatkarīgajiem direktoriem jābūt ekspertam vērtspapīru pārvedumu un strukturēto finanšu jomā.

Daži ierosinātie noteikumi ir izstrādāti, pamatojoties uz Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) kodeksa standartiem. Ar šo priekšlikumu noteikumiem tiek piešķirts juridiski saistošs spēks. Komisija ir ierosinājusi stingrākus noteikumus gadījumiem, kad IOSCO standarti ir nepietiekami, lai atjaunotu uzticību tirgum un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību.

Komisija sāka darbu, lai sagatavotu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanu šajā jomā 2007.gada vasarā, kad tika konstatētas pirmās nelikumības vērtēšanā. Šis priekšlikums ir pilnīga un visaptveroša ietekmes novērtējuma, kā arī izvērstu apspriežu rezultāts. Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, Eiropas Vērtspapīru tirgu ekspertu grupa, dalībvalstis, ECB, galvenās kredītvērtējuma aģentūras un citas ieinteresētās personas (rūpnieciskās apvienības no apdrošināšanas, vērtspapīru un banku nozarēm, informācijas sniedzēji utt.) devušas būtisku ieguldījumu šā priekšlikuma sagatavošanā.

Priekšvēsture

2007.gada oktobrī ES finanšu ministri vienojās par secinājumu kopumu attiecībā uz krīzi (“Ekonomikas un finanšu padomes ceļvedis”), kurš ietvēra priekšlikumu novērtēt kredītvērtējuma aģentūru lomu un risināt attiecīgus trūkumus. ES Padome 2008.gada 20.jūnijā un 16.oktobrī izteica priekšlikumu tiesību aktam, lai pastiprinātu noteikumus kredītvērtējuma aģentūrām un to uzraudzību ES līmenī, pieņemot, ka šim jautājumam ir prioritāra nozīme, lai atjaunotu uzticību un pienācīgu finanšu sektora darbību.