Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš preses konferencē trešdien, 11.augustā

Rīgas pilsētas domē šajā sasaukumā iedibinātās trešdienu preses konferences palaikam mēdz būt tematiskas, un arī trešdiena, 11. augusts, nebija izņēmums. Priekšsēdētājs Andris Bērziņš (pirmo reizi pēc vasaras atvaļinājuma) un domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Aivars Draudiņš galvenokārt pievērsās diviem tematiem. Ko darīt, lai Latvijas galvaspilsēta nešaubīgi kļūtu par vienu no daiļākajām Eiropas mazajām metropolēm? Vai pati labākā ir vienas stundas politika, gaidot 800. dzimšanas dienu?

Te ir daudzi un dažādi aspekti, teica Andris Bērziņš. Jā, mēs apzināmies, ka mūsu rīcībā ir samērā prāvas finanses, ko dažādu projektu risināšanai atvēl Eiropas Savienības struktūras, arī PHARE sistēma. Tomēr jāatzīst, ka to īstenošanā ir ne mazums birokrātisku šķēršļu, jo dažādas formālas procedūras prasa ne tikai lielu pacietību, bet arī ne mazums laika. Nereti gadās, ka projekta veikšanai ieplāno attiecīgu summu, bet otrā rītā pamostas un jau aicina rēķināties ar trīsreiz lielāku naudas līdzekļu ieguldījumu. Principā mūsu sabiedrībā ir gana daudz lietpratēju, tomēr bieži vien vēl velkas līdzi padomju princips: gan jau rīt redzēs...

Andris Bērziņš bilda:

— Mēs izliktos par nezinīšiem, ja sabiedrībai neteiktu to, ka Latvijas galvaspilsētā patlaban ir 3,8 miljonu latu deficīts. Budžetā. Kā atzīmē eksperti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasētais apjoms salīdzinājumā ar optimistu prognozēm atpaliek par pusotra miljona latu.

Ja gribam būt precīzi, no manas puses, Rīgas budžetā ir "fantastiska" summa — 137 541 797 lati. Arī nodokļu ieņēmums spēj liecināt par līdzsvaru — 103 058 358 lati. Ir, protams, citas fineses. Tas jāņem vērā pilsētas pašvaldību vadītājiem, jo dažādās priekšpilsētās situācija nav identiska. Centram ir savas prioritātes — pārējām priekšpilsētām savas.

Tomēr mums jābūt reālistiem, jārēķinās ar pašreizējo situāciju, jo plusu un mīnusu skaitīšana kļūst par ikdienas reālo uzdevumu. Mēs gribētu atgādināt, ka Rīgas dome dažādiem projektiem šogad atvēlējusi gandrīz 30 miljonus latu, tomēr to realizēšanai tiek uzrādīti gan reāli, gan izdomāti šķēršļi.

Rīgas dome ir pietiekami elastīga un visaptveroša sistēma tādai miljonu pilsētai, kāda ir mūsējā. Es jau ne vienreiz vien esmu teicis, ka no vadītājiem jāprasa maksimāla atbildība. Ja tu, mīļais, netiec galā ar saviem uzdevumiem un nespēj nodrošināt sava projekta izpildi, esi tik labs un uzraksti attiecīgu "papīru." Jo mūsu valsts galvaspilsēta nav tik bagāta, lai atļautos secināt, ka pēc gada iecerēti darbi ir veikti labi ja par trešdaļu... Ir mums vairāki neatrisināti kapitāli uzdevumi, kaut vai izglītības sfērā: Hanzas vidusskolas un Āgenskalna ģimnāzijas atjaunotne, paredzot attiecīgas sporta halles, tomēr joprojām te kustība ir tikai nosacīta. Labi, mēs dzirdam, ka ir dažādi šķēršļi, tomēr visam ir savas robežas. Un vai tad izglītība ir vienīgā mūsu rūpju sfēra?

Tūlīt jūs runāsit par satiksmi, par municipālās policijas sakārtošanu, tomēr arī tas nav vienas dienas uzdevums. Bet Rīgas domē ir vairāk nekā pusotra desmita politisko spēku, un reizumis gadās, ka tie katrs velk uz savu pusi. Vai tiešām mums vajadzīgs vēl viens populārās Krilova fabulas neauglīgs risinājums?

Tomēr laiks negaida, un jau tagad pēcpusdienā ir domē ieplānota diskusija par sabiedriskā transporta attīstību un braukšanas maksas precizējumu. Te būtiska ir satiksmes koncepcija līdz 2003. gadam, arī citi parametri, kas prasa ne vien gudras galvas, bet arī prāvus līdzekļus. Šobrīd mūsu rūpe ir pilsētas tilti un centra kanāls, tomēr 800. dzimšanas dienas gaidās būtiski ir tādi "stratēģiski" objekti kā Pils laukums, Viesturdārzs, Kronvalda parks. Kā zināms, jau 5. septembrī Rīgā pulcēsies pasaules skaistākās sievietes, lai tiktos kārtējā skaistumkonkursā, un varētu notikt tā, ka Pils laukumā katra no viņām iedēstīs savu koku vai stādu. Bet vai patiesi tam būtu jānotiek klajā vietā? Te ir runa ne tikai par sagatavēm, bet arī par mūsu attieksmi. Ne vienreiz vien vajadzējis atzīt, ka pilsētas parku un dārzu saimniecībā netrūkst labu speciālistu, tomēr daudzi vēl joprojām nav gatavi enerģiski strādāt tirgus saimniecības apstākļos un gaida vadošus norādījumus no augšas...

Diemžēl pilsētas kanāla tīrīšanai un rekonstrukcijai vajadzīgs ilgāks laiks nekā līdz septembra sākumam, un, optimāli rēķinot, tas varētu ilgt pat līdz oktobra beigām. Kā ziņo speciālisti, bagarēšana jau paveikta par 30 procentiem, un tas nozīmē, ka nebūtu par ļaunu pasteigties, saprotams, ne jau uz kvalitātes rēķina. Nav izslēgti arī dažādi pārsteigumi.

Tieši šodien rīdzinieki ir ievērojuši, ka kopš vakardienas sēta apjož iecerētās vairākstāvu garāžas novietni pie Kongresu nama, iepretī Rīgas domes ēkai. Te darbu kopums būs pietiekami plašs, jo jātiek skaidrībā līdz nākamajai vasarai, kad Kongresu namā iecerēta pasaules mēroga konference. Vai ir laika rezerve gaidīšanai? Visdrīzāk gan — nav. Tāpēc svarīga ir katra struktūra.

Pilsētas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Aivars Draudiņš atgādināja, ka viss notiek "tā, kā tam jānotiek", tomēr arī viņam gandrīz ik dienu jāsastopas ar faktiem, ka projektētāji strādā pārāk gausi un nereti arī nekvalitatīvi.

Diemžēl nav retums klaji vandālisma gadījumi kā nupat Ziedoņdārzā, kur izrakņāti un aiznesti vērtīgi stādījumi, kuru atjaunošana prasīs laiku un līdzekļus. It kā "sīkums", tomēr ne visos pilsētas laukumos un ielās ir vajadzīgās nosaukumu plāksnītes. Turklāt pilsētas Centrālā stacija un autoosta nav apgādātas ar tūristiem nepieciešamajām informācijas zīmēm vairākās valodās.

Preses konferences noslēgumā žurnālisti vēlējās dzirdēt Rīgas pilsētas domes viedokli par Latviešu strēlnieku muzeja turpmāko likteni, jo nule saņemts iesniegums, ka tas esot vismaz "arhitektūras šedevrs". Tāpat masu mediju pārstāvji gribēja uzklausīt domes priekšsēdētāja attieksmi par Okupācijas muzeja pārcelšanu uz kādreizējo "stūra māju" Stabu ielā. Tas joprojām ir apspriežams temats.

Pastiprināta uzmanība tika veltīta gaisa tīrības kontrolēšanai un izvērtēšanai Rīgas centrā, īpaši Brīvības, Marijas, Čaka, Lāčplēša un citās ielās. Te netrūkst problēmu, kuru risinājums nav iespējams pāris stundās un pat dažās dienās. Visam vajadzīgs laiks.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors