ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.11.2008., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/184055
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu
20.novembrī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība/Nāciju Eiropas grupa) tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un iesniedza Saeimā izskatīt Eiropas Parlamentā pieņemto rakstisko deklarāciju par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu.
Ar deklarāciju EP ierosina pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma noziegumu upuru atceres dienu, lai pieminētu masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, vienlaikus atbalstot demokrātijas, miera un stabilitātes nostiprināšanos mūsu kontinentā.
“Uzskatu, ka ir divas iespējas, kā šo jautājumu virzīt tālāk,” skaidro iniciatīvas līdzautore I.Vaidere. “Viena – visi 27 nacionālie parlamenti pieņemtu un izsludinātu šo atceres dienu savās valstīs. Otra – parlamenti uzdotu savām valdībām šo jautājumu atrisināt Eiropas Savienības Padomes līmenī, kura pasludinātu 23.augustu par Eiropas mēroga atceres dienu.”
Piecu EP deputātu – M.Miko (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, Igaunija), K.Bīzlija (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, Apvienotā Karaliste), Z.Gurmai (Sociāldemokrātu grupa Eiropas Parlamentā, Ungārija), A.Alvaro (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Vācija) un I.Vaideres – iesniegtā rakstiskā deklarācija tika pieņemta septembra plenārsesijā, oficiāli iekļauta plenārsesijas pieņemtajos tekstos un tālāk nosūtīta Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem.
1939.gada 23.augustā Padomju Savienībai un Vācijai parakstot Molotova–Rībentropa paktu, Eiropa tika sadalīta divās interešu sfērās pēc šā pakta slepenajos papildprotokolos paredzētās vienošanās. Šī diena ir arī 1989.gada baltiešu vērienīgās vienotības akcijas “Baltijas ceļš” gadadiena – tas tika rīkots, atceroties šā pakta tālejošās sekas.
Skaidrojot deklarācijas nozīmi, deputāte I.Vaidere uzsver: “Tas ir vēl viens solis, lai veidotu kopīgu izpratni par Eiropas vēsturi, lai atzītu un nosodītu ne vien nacisma un fašisma, bet arī staļinisma noziegumus, lai atcerētos un pieminētu arī otras puses, staļinisma upurus.”
Alise Ķezbere, EP deputātes I.Vaideres palīdze