Par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu

Par Latvijas balsojumu

20.augusta rītā Briselē pēc garām nakts sarunām panākta politiska vienošanās par Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudes” jautājumiem.

Latvija līdz pat diskusiju noslēgumam neatkāpās no savas pozīcijas un saglabāja savu stingro nostāju, pieprasot pēc iespējas ātrāk panākt tiešo maksājumu izlīdzināšanu ES zemnieku starpā un samazināt konkurences kropļojumus KLP ietvaros.

Tādējādi, aizstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses, kā arī lai panāktu maksimāli izdevīgāku rezultātu, par Eiropas Komisijas piedāvāto kompromisu Latvija balsoja “pret”.

Par Baltijas valstu nostāju

Šā gada 18.novembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministri Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmes laikā Briselē iesniedza Komisijai, Francijas prezidentūrai un Padomei kopēju pieprasījumu par papildu finansējuma nepieciešamību attiecībā uz modulāciju un jaunajiem izaicinājumiem, lai panāktu vienošanos Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudē”.

Memorandā norādīts, ka Baltijas valstis piekrīt nepieciešamībai risināt jaunos KLP izaicinājumus, tomēr veids, kādā modulācija esošajā priekšlikumā par tiešā atbalsta shēmām tiek piedāvāta, nav atbilstošs tam, kā to paredzēts sasniegt. Baltijas valstis, iesniedzot kopējo pieprasījumu, uzsver: lai sasniegtu modulācijas mērķus, ņemot vērā pašreizējās politikas objektīvās vajadzības, papildus lauku attīstībai paredzētajam finansējumam jābūt pieejamam tām dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu līmenis salīdzinājumā ar esošajām lauku attīstības vajadzībām.

Papildus Baltijas valstis pieprasa, lai modulācijā iegūstamie līdzekļi iespējami lielākā apjomā tiktu pārdalīti visu ES dalībvalstu starpā atbilstīgi objektīviem kritērijiem, nevis kritērijiem, kuri balstīti uz vēsturiskajiem nosacījumiem un rādītājiem. Tāpat vajadzētu pārdalīt neizmantotos un neiztērētos KLP līdzekļus tām dalībvalstīm, kurām ir ievērojami zemāks tiešo maksājumu līmenis.

Ar šo kopējo pieprasījumu Baltijas valstis cer, ka Eiropas Parlaments, Komisija un Prezidentūra mobilizēs visus iespējamos pasākumus un resursus, lai sasniegtu šajā dokumentā fiksētos uzstādījumus.

No 18. līdz 20.novembrim zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē piedalās Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā tiek apspriesta un, iespējams, tiks panākta politiskā vienošanās par ES Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudes” jautājumiem.

Par panākto politisko vienošanos

19. un 20.novembrī Briselē pēc asām un ilgām diskusijām Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Francija panākušas politisku vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu jeb “veselības pārbaudi”. Pēc atkārtotām sarunām starp Eiropas Komisiju, Francijas Prezidentūru un katru no ES dalībvalstīm, kā arī pēc apspriestiem vairākiem piedāvātiem kompromisu variantiem sarunās sagatavots galakompromisa dokuments, kas paredz daudz tehnisku, kaut arī ne radikālu izmaiņu ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP).

Ņemot vērā, ka Prezidentūras un Komisijas piedāvātais galakompromisa dokuments neparedz tūlītēju un atbilstošu finansējumu Latvijas izvirzītajām prioritātēm, Latvija balsoja pret EK piedāvāto dokumentu. Tai pašā laikā Latvija pēc dalības intensīvās un asās diskusijās visos iespējamos ES lēmumu pieņemšanas forumos ir panākusi pozitīvu risinājumu vienā no tai būtiskākajiem jautājumiem, tas ir, EK un ES Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, lai veidotu jaunu un uz vienlīdzības principiem balstītu lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada. Turklāt, kā diskusiju laikā izteikusies Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla, Latvijas zemkopības ministrs šajā jautājumā ir bijis “nelokāms Eiropas dalībvalstu dzinējspēks”.

Līdztekus šim Latvijai vissvarīgākā jautājuma pozitīvajam risinājumam ir panākta arī vienošanās par to, ka līdz 2013.gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1% katru gadu. Pārskatot iepriekšējo ierobežojošo sistēmu par piena tauku satura koeficienta piemērošanu, ir veiktas korekcijas, kurām atbilstoši Latvija iegūs papildu vienreizēju 2,5% piena kvotas palielinājumu. Turklāt ir palielināts piena kvotas izpildes līmenis, no kura tiek piemērota soda nauda individuālajiem ražotājiem, no 70% līdz 85%.

Tāpat EK daļēji ir atkāpusies no savas sākotnējās prasības ieviest kviešu intervences iepirkuma procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi, sākot ar 101,31 eiro tonnā, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu saskaņā ar esošo kārtību.

No 2010.gada līdz 2012.gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā. Līdzekļi jauno dalībvalstu atbalsta palielināšanai šīs aploksnes ietvaros tiks gūti no likvidējamās enerģijas augu atbalsta shēmas. Tāpat kompromisa lēmumā ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par astoņām prasībām, lai lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013.gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem. Savstarpējās atbilstības prasību neizpildes gadījumā iespēja nepiemērot maksājumu samazinājumu, ja tas nepārsniedz 100 eiro, turpmāk tiks piemērota atsevišķi tiešajiem maksājumiem un atsevišķi lauku attīstības plāna pasākumiem.

Savukārt prasības jaunajiem izaicinājumiem ūdens resursu pārvaldības jomā ieviešamas pēc šādas shēmas: ar 2010.gada 1.janvāri prasības attiecībā uz atļaujām ūdens izmantošanai laistīšanai; ar 2012.gada 1.janvāri prasības attiecībā uz buferjoslām, ko iepriekš bija paredzēts ieviest ar 2009.gadu. Tādējādi, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības ir kļuvušas elastīgākas.

Tāpat arī ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarē, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares un paredzot papildu atbalsta pasākumus ražošanai piecu miljonu eiro apmērā. Līdz 2012.gadam ir pagarināts arī saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem, salīdzinot ar sākotnēji piedāvātu grafiku, kas paredzēja šo maksājumu atdalīšanu no ražošanas attiecīgi līdz 2010. un 2011.gadam.

Attiecībā uz modulāciju jeb finanšu līdzekļu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem ir panākta vienošanās, ka sākumposmā EK piedāvātā finansējuma pārnese tiks samazināta. Tādējādi tika mazinātas Latvijas bažas par to, ka nākotnē tām dalībvalstīm, kurām ir pieejams lielāks finansējums tiešajiem maksājumiem, būtu iespējams rezervēt finansējumu lauku attīstības pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par atbilstošiem nākotnes Eiropas lauksaimniecības politikas attīstības virzieniem un Pasaules tirdzniecības organizācijas nediskriminēšanas prasībām. Būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija tiks attiecināta tikai uz tām saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Kā viens no sasniegumiem minams arī tas, ka ir palielināts ES līdzfinansējums modulācijas rezultātā iegūtajām summām lauku attīstības pasākumiem, kas ļaus ietaupīt nacionālā budžeta līdzekļus.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa