Tālis Talents, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks medicīnas jautājumos, — "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums no 1.lpp.
Pašlaik zāļu cenu mums izdodas samazināt, dažos gadījumos vairāk, dažos — mazāk, bet cenas tiek samazinātas. Līdz ar to varam prognozēt, ka jau pašas reorganizācijas gaitā mums varbūt izdosies rast zināmus līdzekļus, kas varētu palikt un tikt izmantoti plašāka zāļu sortimenta kompensācijai, varbūt arī paplašinot diagnožu skaitu, uz kurām šī kompensācija attiecas. Tātad — akcents ir likts uz konkrētu slimību neatkarīgi no tā, vai slimais cilvēks pieder pie kādas sociālās grupas vai varbūt ir maznodrošinātais vai pensionārs. Pamatā ir diagnoze un fiksēta zāļu cena, kas konkretizēta sarunās ar ražotāju.
Pirmā grupa, uz kuru attieksies jaunā kompensācijas kārtība, būs sirds un asinsvadu saslimšanas. Kardioloģiskajiem slimniekiem, sākot ar nākamā gada sākumu, zāļu iegādi kompensēs pēc jaunajiem principiem. Kādēļ tieši sirds un asinsvadu saslimšanām ir prioritāte? Tādēļ, ka šo slimnieku ārstēšanai tiek tērēts salīdzinoši daudz līdzekļu. Bez tam šī slimība visai bieži izraisa invaliditāti un nepieciešamību ārstēties slimnīcā. Turklāt ar šo kaiti biežāk sirgst gados vecie cilvēki. Acīmredzot nākamajā kompensācijas grupā būs onkoloģiskās, endokrinoloģiskās un citas saslimšanas. Mēs esam sagatavojuši plānu, pēc kura vadās Zāļu cenu aģentūra, sagatavojot diagnožu grupas iekļaušanu sarakstā. Kompensācijas procentu un diagnozes, kurām šī kompensācija paredzēta, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Sadarbībā ar profesionālām asociācijām un ārstiem tiek noteiktas zāļu grupas, kuras izmanto konkrētu slimību ārstēšanai. Ražotājs, zinot, ka viņam ir zāles, kas atbilst kompensācijas sistēmā esošai zāļu grupai, griežas Zāļu cenu aģentūrā ar pieteikumu iekļaut tās kompensējamo zāļu sarakstā, piedāvājot savu cenu un motivējot zāļu priekšrocību. Protams, tiek pārbaudīta gan zāļu kvalitāte, gan arī to efektivitāte un drošība. Kad ir akceptēta cena, medikamentu iekļauj kompensējamo zāļu sarakstā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kompensējamo zāļu sarakstu jaunajā ir vairāk diagnožu.
Bieži vien, runājot par budžeta samazināšanu medicīnas nozarei, izskan bažas, ka pasliktināsies situācija ar zālēm un samazināsies kompensācijas to iegādei. Es negribētu teikt, ka situācija pasliktināsies. Protams, tā būs saspringta, jo naudas nav tik daudz, cik vēlētos zāļu patērētāji un arī Labklājības ministrija. Taču, lai izkļūtu no visai saspringtās situācijas, mēs lielu uzmanību veltīsim tam, lai zāles izmantotu konkrēts cilvēks konkrētai slimībai, lai tiktu izmantots efektīvākais medikaments un, protams, par iespējami zemāku cenu. Jāapvieno divi faktori: zāļu iedarbības efekts un to cena. To izdarīt nav viegli, taču tāds ir mūsu mērķis.
Turpmāk vairāk tiks kontrolēta zāļu izrakstīšana, izdevumu dinamika. Sekosim, kādas zāles un kādēļ ārsts izraksta, vai tiešām tās ir nepieciešamas. Jo zāļu izrakstīšanai ir jābūt motivētai. Attīstoties ģimenes ārstu institūcijai, ir skaidrs, ka zāļu kompensācijai atvēlēto naudu vislabāk var kontrolēt ģimenes ārsts. Nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar attiecīgo speciālistu, lai izvēlētos optimālāko ārstēšanas līdzekli.
Pāreja uz zāļu kompensācijas sistēmu varētu notikt līdz 2002.gadam.
Līdz tam ir pilnībā jāizveido medikamentu saraksts, jānosaka zālēm cenas, jānodrošina, lai kompensācijas process būtu kontrolējams un zināmā mērā arī regulējams. Lai speciālisti, kas ar šo jautājumu strādā, varētu sniegt ieteikumus ģimenes ārstiem. Ja ģimenes ārsts var izārstēt savu pacientu lētāk, tad viņam atvēlētajā budžetā rodas ekonomija, kuru viņš var izmantot profilaktiskajiem pasākumiem, nodrošinot, lai cilvēki neslimotu. Vismazāk veselības aprūpei paredzēto naudu, protams, tērē vesels cilvēks. Vislētākais ir vesels cilvēks.
Attīstītajās valstīs aptuveni 10–20 procenti no visiem veselības aprūpei paredzētajiem izdevumiem tiek novirzīti medikamentu iegādes kompensācijai, ambulatoriskajai ārstēšanai ar zālēm. Ja vien tas tiek darīts pareizi, tad zāles ir visracionālākais un vislētākais ārstēšanas veids. Veicot to nepareizi, rodas lielas veselības problēmas un reizē arī lieli izdevumi.
Nevienam — ne ārstiem, ne farmaceitiem — nepatīk kontrole. Taču mēs nevaram atļauties nekontrolētu zāļu izrakstīšanu un līdz ar to nekontrolētus un neprognozējamus izdevumus. Un galu galā ieguvēji būsim visi. Katram no mums ir svarīgi saņemt savas slimības ārstēšanai vajadzīgās zāles un drīzāk kļūt veselam. Jaunā kompensācijas sistēma, vienlaikus sekojot zāļu izrakstīšanas nepieciešamībai, varēs "salikt visu pa plauktiņiem". Nav būtiski kādai sociālajai grupai pacients pieder, ir svarīga viņa diagnoze un pareiza, efektīva slimības ārstēšana. Pieļauju, ka šajā pārejas periodā uz jauno kompensācijas un arī kontroles sistēmu būs arī pārpratumi un neizpratne. Jebkuras reformas gadījumā tas ir neizbēgami. Taču ieinteresētība no ārstu un farmaceitu, kā arī no potenciālo zāļu lietotāju puses, sekmēs jaunās sistēmas ātrāku ieviešanu. Ne jau izdzerto zāļu daudzums ir svarīgs. Svarīgi ir pēc iespējas ātri atgūt veselību un par saprātīgu cenu. Uz zālēm, ko pacients aptiekā var iegādāties bez receptes, kompensācija nav attiecināma.
Ģimenes ārstiem būs jāprot rīkoties ar viņiem atvēlēto zāļu kompensācijas naudu, zāles izrakstot godprātīgi un racionāli. Katrai no sistēmā iesaistītajām pusēm, protams, ir savas intereses. Ražotāju vienmēr interesē garantēts tirgus, iespējami augsta cena, liels apjoms. Pacientu neinteresē tirgus, bet gan zema cena. Valsti interesē, lai par iespējami zemāku cenu iegādātos iespējami labākas zāles. Ārsts ieinteresēts izrakstīt pacientam pašu modernāko un efektīvāko medikamentu. Jaunā zāļu kompensācijas kārtība nodrošinās, lai pēc iespējas tiktu ievērotas visu intereses — gan pacienta, gan ārsta, gan ražotāja, gan valsts. Taču vairāk tomēr domājot par pacienta interesēm.
Esam izpētījuši vairāku valstu zāļu iegādes kompensācijas sistēmas. Ideālu sistēmu, protams, nav. Latvijai izvēlējāmies, mūsuprāt, efektīvu un administrēšanas ziņā pietiekami lētu. Laiks rādīs, cik dārga vai lēta būs mūsu maksa par veselību. Domāju, ka izdevumiem jābūt racionāliem un saprātīgiem. Un, galvenais, būsim veseli.
Armīda Priedīte,
"LV" nozares redaktore