Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/972-8220

Rīgā 2008.gada 17.oktobrī

Par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju pielikumiem

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 1., 5., 7., 9., 11. un 15.pielikumu.

Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1992.gada 12.augustā.

Konvencijas pielikumu teksts līdz šim nav publicēts.

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore I.Mangule

 

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse

Starptautiskās Civilās aviācijas konvencijas

1.pielikums

Personāla sertificēšana

Desmitais izdevums, 2006. gada jūlijs

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Šis izdevums ietver visus grozījumus, ko Padome pieņēmusi līdz 2006.gada 11.martam, un no 2006.gada 23.novembra aizstāj visus iepriekšējos 1.pielikuma izdevumus.

Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. priekšvārdā.

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1.–167.	Iekļauti šajā izdevumā

 

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI SERTIFICĒŠANAS NOTEIKUMI

1.1. Definīcijas

1.2. Vispārīgi apliecību izsniegšanas noteikumi

2. NODAĻA. PILOTU APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES

2.1. Vispārīgi noteikumi par pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm

2.2. Studentpilots

2.3. Privātpilota apliecība

2.4. Komercpilota apliecība

2.5. Daudzpilotu apkalpes pilota apliecības lidmašīnas kategorijai

2.6. Aviolīniju transporta pilota apliecība

2.7. Instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme

2.8. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu lidinstruktora kvalifikācijas atzīme

2.9. Planiera pilota apliecība

2.10. Brīvā gaisa balona pilota apliecība

3. NODAĻA. LIDOJUMA APKALPES LOCEKĻU, KAS NAV PILOTI, APLIECĪBAS

3.1. Vispārīgi noteikumi par lidotāja stūrmaņa un lidotāja inženiera apliecībām

3.2. Lidotāja stūrmaņa apliecība

3.3. Lidotāja inženiera apliecība

3.4. Lidotājs radiotelefona operators

4. NODAĻA. PERSONĀLA, KAS NAV APKALPES LOCEKĻI, APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES

4.1. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz personāla, kas nav apkalpes locekļi, apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm

4.2. Gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls (tehniķis/inženieris/mehāniķis)

4.3. Gaisa satiksmes vadības dispečera apliecība

4.4. Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmes

4.5. Lidojuma nodrošināšanas darbinieka/lidojuma dispečera apliecība

4.6. Aviācijas stacijas operatora apliecība

4.7. Aviācijas meteoroloģiskais personāls

5. NODAĻA. PERSONĀLA APLIECĪBU PRASĪBAS

6. NODAĻA. VESELĪBAS STĀVOKĻA PRASĪBAS SERTIFICĒŠANAI

6.1. Veselības apliecības – vispārēji noteikumi

6.2. Prasības veselības apliecībām

6.3. 1. klases veselības apliecība

6.4. 2. klases veselības apliecība

6.5. 3. klases veselības apliecība

1. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS RADIOTELEFONA SAKAROS IZMANTOTO VALODU PRASMEI

2. PAPILDINĀJUMS. APSTIPRINĀTA LIDOTĀJU PROFESIONĀLĀS SAGATAVOŠANAS ORGANIZĀCIJA

3. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS DAUDZPILOTU APKALPES PILOTA APLIECĪBAS (LIDMAŠĪNA) IZDOŠANAI

A PIEVIENOJUMS ICAO Valodu prasmes novērtējuma tabula

B PIEVIENOJUMS daudzpilotu apkalpes pilota APLIECĪBAS (lidmašīna) kvalifikācijas līmeņi

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Personāla sertificēšanas standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1948. gada 14. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. panta noteikumiem, un tie kļuva par Konvencijas 1. pielikumu. Tie stājās spēkā 1948. gada 15. septembrī.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Personāla sertificēšanas standartu piemērošana

1. pielikumā ir ietverti standarti un ieteicamā prakse, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir pieņēmusi kā obligātos standartus personāla sertificēšanā.

Pielikums attiecas uz visiem tajā minētajiem apliecību un kvalifikācijas atzīmju pretendentiem un apliecību un kvalifikācijas atzīmju turētājiem, kas grib tās atjaunot.

Padome ir nolēmusi, ka principā grozījumi, kas ietekmē pašreizējās sertificēšanas prasības, attiecas uz visiem apliecību pretendentiem un turētājiem, bet, apsverot to piemērošanu attiecībā uz esošajiem apliecību turētājiem, to zināšanu, pieredzes un prasmju novērtēšana, ja nepieciešams – atkārtotas eksaminācijas veidā, tiek atstāta Līgumslēdzēju valstu ziņā.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.

Pielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka tām savos noteikumos, ciktāl tas iespējams, ir vēlams lietot šo reglamentējošo ICAO standartu valodu, kā arī norādīt atkāpes no standartiem, tostarp visus papildu atsevišķas valsts noteikumus, kas ir svarīgi aeronavigācijas drošībai un regularitātei. Šā pielikuma noteikumi, kur vien iespējams, ir rakstīti tā, lai veicinātu to ietveršanu valsts tiesību aktos bez nozīmīgām izmaiņām tekstā.

Vispārīga informācija

Šajā pielikumā izmantotajam apzīmējumam “apliecība” ir tā pati nozīme, kas apzīmējumiem “kvalifikācijas sertifikāts un apliecība”, “apliecība vai sertifikāts” un “apliecība”, kas lietoti Konvencijā. Līdzīgi apzīmējums “lidojuma apkalpes loceklis” nozīmē to pašu, ko Konvencijā lietotie apzīmējumi “gaisa kuģa ekspluatācijas apkalpes loceklis” un “ekspluatācijas personāls”, kamēr “personāls, kas nav lidojuma apkalpes locekļi” ietver Konvencijā izmantoto apzīmējumu “tehniskais personāls”.

Pielikuma sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

1. Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.

Jāpiezīmē, ka daži no šā pielikuma standartiem ar atsauci ietver citas tehniskās prasības, kam ir ieteicamās prakses statuss. Šādos gadījumos ieteicamā prakse kļūst par standarta sastāvdaļu.

2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi (SARP)

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Valodas izvēle

Šis pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai arī tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds “Ieteikums” teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā.

Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos latviešu valodā lieto darbības vārdu īstenības izteiksmē, bet ieteicamajā praksē – darbības vārdu vajadzības izteiksmē.

Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Gadījumos, kad 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā, tās ir norādītas iekavās pēc pamata mērvienībām. Tajos gadījumos, kad tiek norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt, ka vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var uzskatīt, ka lietojot jebkuru no šīm mērvienību sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 1. pielikuma grozījumi

Grozījums	Izcelsme	Grozījumu saturs	Pieņemšana Stāšanās spēkā Piemērošana
1. izdevums	PEL nodaļas otrā sanāksme; 1947. gada janvāris	Lidojuma apkalpes locekļu un pamatpersonāla, kas nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus, sertificēšana	1948. gada 14. aprīlī 1948. gada 15. septembrī No 1949. gada 1. maija
1. – 123. (2. izdevums)	PEL nodaļas trešā sanāksme; 1948. gada marts	Esošo standartu pārlabojumi	1950. gada 22. martā 1950. gada 1. septembrī No 1951. gada 1. oktobra
124. – 129.	PEL nodaļas trešā sanāksme; 1948. gada marts	Esošo standartu pārlabojumi	1950. gada 27. jūnijā 1950. gada 1. novembrī No 1951. gada 1. oktobra
130. – 151. (3. izdevums)	PEL nodaļas trešā un ceturtā sanāksme; 1948. gada marts, 1952. gada februāris	Esošo standartu pārlabojumi	1952. gada 25. novembrī 1953. gada 1. aprīlī No 1955. gada 1. aprīļa
152.	Īpašā sanāksme par dzirdes un redzes prasībām personāla sertificēšanai; 1955	Dzirdes un redzes prasības personāla sertificēšanai	1956. gada 22. februārī 1956. gada 1. jūlijā No 1956. gada 1. decembra
153.	Aeronavigācijas komisija	Jaunas prasības attiecībā uz elektrokardiogrammām	1957. gada 16. aprīlī 1957. gada 1. septembrī No 1957. gada 1. decembra
154. (4. izdevums)	Trešā aeronavigācijas konference; 1956	SARP grozījums	1957. gada 13. jūnijā 1957. gada 1. oktobrī No 1957. gada 1. decembra
155. (5. izdevums)	PEL/MED sanāksmes rekomendācija; 1961. gada maijs	SARP grozījums	1962. gada 27. jūnijā 1962. gada 1. novembrī No 1963. gada 1. septembra
156. (6. izdevums)	PEL/TRG/MED nodaļu sanāksmes rekomendācijas; 1970. gada oktobris – novembris	SARP grozījums	1972. gada 11. decembrī 1973. gada 11. aprīlī 1975. gada 2. janvārī No 1978. gada 26. janvāra
157.	Padome	Krievu valodas lietošana personāla apliecībās	1976. gada 28. jūnijā 1976. gada 28. oktobrī No 1977. gada 21. aprīļa
158. (7. izdevums)	Sarakste un Sekretariāts, 21. asambleja un Padome	Esošo standartu pārlabojumi attiecībā uz ārstiem, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi. Jauni SARP veselības stāvokļa novērtēšanai. Fiziskās un psihiskās veselības prasību nomaiņa ar veselības apliecības klasēm	1982. gada 4. maijā 1982. gada 4. septembrī No 1982. gada 25. novembra
159. (8. izdevums)	Personāla sertificēšanas un sagatavošanas (PELT) ekspertu grupas otrā, trešā un ceturtā sanāksme; 1983. gada novembris, 1985. gada aprīlis, 1986. gada maijs; Aeronavigācijas komisija	SARP grozījumi attiecībā uz lidojuma apkalpes locekļu sertificēšanu. Vecākā lidmašīnas komercpilota apliecības, kontrolējama VFR lidojuma kvalifikācijas atzīmes, bortradista apliecības un planieru un brīvo gaisa balonu lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes atcelšana. Maksimālās pacelšanās masas (5700 kg) robežšķirtne tiek aizstāta ar robežšķirtni, kas balstās uz apkalpes nodalījuma, ko prasa sertifikācija. Visiem noteikumiem attiecībā uz helikopteriem ir standarta statuss. Tiek paaugstinātas prasības tipa kvalifikācijas atzīmes izdošanai attiecībā uz lidmašīnām, kas sertificētas ekspluatācijai ar divu pilotu apkalpi. Atjaunināti noteikumi par visu veidu apliecību izdošanu un kvalifikācijas atzīmju piešķiršanu. Tiek noteiktas prasības mācību lidojumiem privātpilota, komercpilota, planiera pilota un brīvā gaisa balona pilota apliecības, kā arī instrumentālo lidojumu un lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes saņemšanai	1988. gada 28. martā 1988. gada 31. jūlijā No 1989. gada 16. novembra
160.	Aeronavigācijas komisija	SARP grozījumi attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečeriem, aviācijas staciju operatoriem un lidojuma nodrošināšanas darbiniekiem	1993. gada 24. martā 1993. gada 26. jūlijā No 1994. gada 10. novembra
161.	Aeronavigācijas komisija	SARP grozījumi attiecībā uz gaisa kuģu apkopes tehniķiem/inženieriem/mehāniķiem un personāla sertificēšanas prasību grozījumi	1997. gada 10. martā 1997. gada 21. jūlijā No 1998. gada 5. novembra
162.	Vielu pārmērīgas lietošanas darba vietā novēršanas izpētes grupas (PSAWSG) pirmā, otrā trešā un ceturtā sanāksme; 1993. gada decembris, 1994. gada augusts, 1995. gada janvāris, 1995. gada maijs; Aeronavigācijas komisija	SARP grozījumi attiecībā uz psihoaktīvo vielu lietošanu aviācijā	1998. gada 25. februārī 1998. gada 20. jūlijā No 1998. gada 5. novembra
163. (9. izdevums)	Lidojumu drošības un cilvēkfaktora izpētes grupa (FSHFSG); 1995. gada maijs. Redzes un krāsu uztveres izpētes grupa (VCPSG); 1997. gada jūnijs – 1998. gada maijs. Aeronavigācijas komisija	Cilvēkfaktora zināšanu prasības, redzes un krāsu uztveres prasības, personāla apliecībās lietotās valodas, pievienojuma atcelšana	2001. gada 19. februārī 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra
164.	Asamblejas 32. sesija, MET nodaļas sanāksme (2002. gads), Aeronavigācijas komisija	Definīciju grozījumi; jaunas prasības par valodu prasmi lidmašīnu un helikopteru pilotiem, stūrmaņiem, kas izmanto radiotelefonu, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un aviācijas staciju operatoriem; piezīmes ieviešana par aviācijas meteoroloģiskā personāla kvalifikāciju un sagatavošanu; grozījumi prasībās par cilvēkfaktora zināšanām gaisa kuģa tehniskās apkopes inženierim	2003. gada 5. martā 2003. gada 14. jūlijā No 2003. gada 27. novembra
165.	Aeronavigācijas komisija	Tipa kvalifikācijas atzīmes ierakstīšana par tiesību ierobežojumu lidojuma kreisēšanas fāzei	2004. gada 25. februārī 2004. gada 12. jūlijā No 2004. gada 25. novembra
166.	Aeronavigācijas komisija; Medicīnisko noteikumu izpētes grupa (MSPG); Gaisa kuģa apkalpes sertificēšanas un sagatavošanas ekspertu grupa (FCLTP)	Medicīnisko noteikumu grozījumi, jaunas prasības apstiprinātām lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijām	2005. gada 21. februārī 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra
167. (10. izdevums)	Aeronavigācijas komisijas pētījumi; Gaisa kuģa apkalpes sertificēšanas un sagatavošanas ekspertu grupas otrā sanāksme	Pārskatīti un jauni medicīniskie noteikumi attiecībā uz lidojuma apkalpes locekļu maksimālā vecuma ierobežojumiem; jaunas personāla sertificēšanas prasības dirižabļiem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem; daudzpilotu apkalpes pilota apliecības ieviešana; lidojuma apkalpes locekļu sertificēšanas standartu grozījumi; grozījumi noteikumos par lidojumu trenažieru izmantošanu dažāda līmeņa apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm atbilstošās kvalifikācijas iegūšanai vai uzturēšanai	2006. gada 10. martā 2006. gada 17. jūlijā No 2006. gada 23. novembra

  

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI SERTIFICĒŠANAS NOTEIKUMI

1.1. Definīcijas

Turpmāk minētajiem terminiem Personāla sertificēšanas standartos un ieteicamajā praksē ir šāda nozīme.

Apdraudējums. Lidojuma sarežģītību palielinoši gaisa kuģa apkalpes neizraisīti notikumi vai kļūdas, kas jānovērš, lai saglabātu pietiekamu lidojuma drošību.

Apdraudējumu pārvaldība. Process, kurā apdraudējumi tiek atklāti un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš apdraudējumu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu iespēju.

Piezīme. Nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu aprakstu sk. dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā.

Apliecības atzīšana. Darbība, kuru kā alternatīvu savas apliecības izsniegšanai veic Līgumslēdzēja valsts, atzīstot jebkuras citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtu apliecību par līdzvērtīgu savai apliecībai.

Apliecinājums. Alternatīvu līdzekļu vai iepriekšējas kvalifikācijas atzīšana.

Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana. Pēc īpašām mācību programmām un Līgumslēdzējas valsts uzraudzībā veikta sagatavošana, ko lidojuma apkalpes locekļu gadījumā veic apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija.

Apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija. Saskaņā ar 1. pielikuma 1.2.8.2. punkta un 2. papildinājuma prasībām Līgumslēdzējas valsts apstiprināta organizācija gaisa kuģu apkalpju sagatavošanai, kas darbojas šīs valsts uzraudzībā.

Apstiprināta tehniskās apkopes organizācija. Saskaņā ar 8. nodaļas “Lidmašīnu tehniskā apkope” I daļas 6. pielikuma prasībām Līgumslēdzējas valsts apstiprināta organizācija gaisa kuģu vai to daļu tehniskajai apkopei un kas darbojas šīs valsts apstiprinātas organizācijas uzraudzībā.

Piezīme. Šī definīcija neaizliedz organizācijas un tās uzraudzības apstiprināšanu vairāk nekā vienā valstī.

Ārsts, kas izsniedz veselības apliecību. Ārsts ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi, kurš praktizē aviācijas medicīnā un izvērtē ziņojumus par veselības stāvokli, kurus sertificēšanas iestādei iesniedz ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi.

Ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi. Ārsts, kam ir atbilstoša sagatavotība darbam aviācijas medicīnā un kam ir praktiskas zināšanas un pieredze attiecībā uz aviācijas vidi, un kuru sertificēšanas iestāde ir norīkojusi apliecību vai kvalifikāciju atzīmju, uz kurām attiecas prasības par veselības stāvokli, pretendentu veselības stāvokļa pārbaudei.

Balons. Par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kam virzību nepiešķir dzinējs.

Piezīme. Šajā pielikumā šī definīcija attiecas uz brīvajiem gaisa baloniem.

Būtisks. 6. nodaļā minēto medicīnisko noteikumu kontekstā “būtisks” nozīmē – līdz tādai pakāpei vai tāda veida, kas var apdraudēt lidojuma drošību.

Cilvēka veiktspēja. Cilvēka spējas un iespējas, kas ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti.

Dirižablis. Par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību.

Gaisa komercpārvadājums. Gaisa kuģa lidojums, ko veic pasažieru, kravas vai pasta transportēšanai par atlīdzību vai iznomājot.

Gaisa kuģa apkalpes loceklis. Sertificēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju lidojuma laikā.

Gaisa kuģa avionika. Termins, kas apzīmē ikvienu elektronisku ierīci (ieskaitot tās elektriskās sastāvdaļas), kas paredzēta izmantošanai gaisa kuģī, tostarp radioiekārtas, automātiskā lidojuma vadības sistēmu un instrumentu sistēmas.

Gaisa kuģa kategorija. Gaisa kuģu klasifikācija pēc galvenajiem raksturojumiem, piemēram, lidmašīna, helikopters, planieris, brīvais gaisa balons.

Gaisa kuģa komandieris. Ekspluatanta vai vispārējas nozīmes aviācijas gadījumā īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.

Gaisa kuģa tips. Visi vienas un tās pašas principiālās konstrukcijas visu modifikāciju gaisa kuģi, izņemot tādas gaisa kuģa modifikācijas, kam izmainās pilotēšanas vai lidojumu raksturojumi.

Gaisa kuģis. Lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

Gaisa kuģis, kas jāekspluatē, izmantojot otro pilotu. Gaisa kuģa tips, kas jāekspluatē, izmantojot otro pilotu, kā norādīts lidojumu rokasgrāmatā vai ekspluatanta apliecībā.

Helikopters. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas noturas gaisā lidojuma laikā galvenokārt viena vai vairāku nesošo propelleru un gaisa mijiedarbības rezultātā, un šos propellerus griež dzinējs ap vertikālei tuvām rotācijas asīm.

Helikopteru lidojuma laiks. Kopējais laiks no brīža, kad helikoptera rotori sāk griezties, līdz helikoptera apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām un rotoru apstāšanās.

Iespējams. 6. nodaļā minēto medicīnisko noteikumu kontekstā “iespējams” nozīmē notikuma varbūtību, kāda nav pieņemama ārstam, kas izsniedz veselības apliecību.

Instrumentālā lidojuma laiks. Laiks, kurā pilots pilotē gaisa kuģi, izmantojot tikai instrumentus un neizmantojot ārējos orientierus.

Instrumentālais laiks. Instrumentālā lidojuma vai zemes instrumentālā treniņa laiks.

Izpildījuma kritēriji. Vienkārši, vērtējoši apgalvojumi attiecībā uz vajadzīgo kvalifikācijas elementa izpildes rezultātu un kritērija apraksts, ko izmanto, lai noteiktu vai sasniegts vajadzīgais izpildījuma līmenis.

Kļūda. Gaisa kuģa apkalpes darbība vai bezdarbība, kas izraisa novirzes organizatoriskajos vai gaisa kuģa apkalpes nolūkos vai gaidāmajos rezultātos.

Kļūdu pārvaldība. Process, kurā kļūdas tiek atklātas un uz to reaģē ar pretpasākumiem, kas samazina vai novērš kļūdu sekas un samazina turpmāku kļūdu vai nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu iespēju.

Piezīme. Nevēlamu gaisa kuģa stāvokļu aprakstu sk. dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā.

Kvalificēts gaisa satiksmes vadības dispečers. Gaisa satiksmes vadības dispečers, kam ir attiecīgā apliecība un derīgas kvalifikācijas atzīmes, lai veiktu noteiktos pienākumus.

Kvalifikācija. Prasmju, zināšanu un attieksmes kombinācija, kas vajadzīga, lai paveiktu uzdevumu atbilstoši noteiktajām prasībām.

Kvalifikācijas atzīme. Ieraksts, kas izdarīts apliecībā vai saistīts ar to, un ir daļa no tās, un kas nosaka īpašus nosacījumus, tiesības vai ierobežojumus, kas attiecas uz šo apliecību.

Kvalifikācijas elements. Uzdevumam atbilstoša darbība, kurai ir ierosinošs notikums un noslēdzošais notikums, kas skaidri nosaka tās robežas un redzamu rezultātu.

Kvalifikācijas vienība. Diskrēta funkcija, kurā ir noteikts skaits kvalifikācijas elementu.

Kvalitātes sistēma. Dokumentētas organizatoriskās procedūras un politika, šīs politikas un procedūru iekšējais audits, vadības veikta izvērtēšana un rekomendācijas kvalitātes uzlabošanai.

Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kurš pārvietojas ar dzinēja palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kas noteiktajos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Lidmašīnu lidojuma laiks. Kopējais laiks no lidmašīnas kustības sākuma brīža, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Piezīme. Šeit definētais lidojuma laiks ir sinonīms vispārēji lietotajam terminam “laiks no paliktņiem līdz paliktņiem”, kas tiek noteikts no lidmašīnas kustības sākuma, lai paceltos, līdz tās apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Lidojuma plāns. Gaisa satiksmes dienestu struktūrvienībām iesniedzamā noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu.

Lidojuma procedūru trenažieris. Sk. Lidojumu trenažieris.

Lidojumu trenažieris. Sk. Lidojumu trenažieris.

Lidojumu trenažieris. Jebkura no šādu triju veidu iekārtām, kurās uz zemes tiek imitēti lidojuma apstākļi.

Kompleksais lidojumu trenažieris precīzi atveido noteiktā gaisa kuģa tipa pilotu kabīni līdz tādai pakāpei, ka tiek reālistiski imitētas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas, parasta apkalpes locekļu vide lidojumā un noteiktā tipa gaisa kuģa tehniskie un lidojuma raksturojumi.

Lidojuma procedūru trenažieris atveido reālistisku pilotu kabīnes vidi un imitē instrumentu rādījumus, vienkāršas mehānisko, elektrisko, elektronisko u. c. gaisa kuģa sistēmu vadības funkcijas un noteiktā tipa gaisa kuģa darbību un lidojuma raksturojumus.

Pamatlīmeņa instrumentālā lidojuma trenažieris ir aprīkots ar atbilstošajiem instrumentiem un imitē gaisa kuģa pilotu kabīnes vidi lidojumā instrumentālā lidojuma apstākļos.

Lidotmāka. Konsekventa labas spriestspējas un padziļinātu zināšanu, prasmju lietošana un attieksme, lai sasniegtu lidojuma mērķus.

Maršruta lidojums. Lidojums no izlidošanas vietas līdz ielidošanas vietai pa iepriekš izplānotu maršrutu, izmantojot standarta aeronavigācijas procedūras.

Nakts. Laika periods no civilās vakara krēslas beigām līdz civilās rītausmas sākumam vai cits tāds laika periods starp saulrietu un saullēktu, kuru var noteikt attiecīgā pilnvarotā iestāde.

Piezīme. Civilā krēsla beidzas vakarā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta, un sākas rītā, kad saules diska centrs atrodas 6° zem horizonta.

Nolidojums ar instruktoru. Lidojuma laiks, kurā personu gaisa kuģī māca lidot attiecīgi kvalificēts pilots.

Oficiāls atzinums par veselības stāvokli. Viena vai vairāku ārstu ekspertu izdarīts konkrēta gadījuma atzinums, kurš ir pieņemams sertificēšanas iestādei, nepieciešamības gadījumā pieaicinot lidojumu dienestu ekspertus vai citus ekspertus.

Otrais pilots. Sertificēts pilots, kurš pilda jebkurus pilota pienākumus, izņemot gaisa kuģa komandiera pienākumus. Izņēmums ir gaisa kuģa pilots, kurš atrodas gaisa kuģī tikai mācību lidojuma nolūkā.

Patstāvīgais nolidojums. Lidojuma laiks, kurā studentpilots ir vienīgā persona gaisa kuģī.

Pilotēt. Rīkoties ar gaisa kuģa vadības ierīcēm lidojuma laikā.

Planiera lidojuma laiks. Kopējais laiks lidojumā aiz vilcēja vai bez vilcēja no planiera kustības uzsākšanas, lai paceltos, līdz apstāšanās brīdim pēc lidojuma beigām.

Planieris. Par gaisu smagāks bezdzinēja gaisa kuģis, kas lidojumā cēlējspēku gūst galvenokārt no aerodinamiskas mijiedarbības uz virsmām, kas noteiktos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Problemātiska psihotropo vielu lietošana. Viena vai vairākas psihotropās vielas, ko aviācijas personāls lieto veidā, kas

a) rada tiešu bīstamību lietotājam vai apdraud citu personu dzīvību, veselību vai labklājību un/vai

b) rada vai padziļina profesionālas, sociālas, garīgas vai fiziskas problēmas vai traucējumus.

Psihoaktīvas vielas. Alkohols, opiāti, kanabinoīdi, sedatīvi un miega zāles, kokaīns, citi psihostimulatori, halucinogēni un gaistoši šķīdinātāji, izņemot kafiju un tabaku.

Sertificēšanas iestāde. Iestāde, kuru Līgumslēdzēja valsts pilnvarojusi veikt personāla sertificēšanu.

Piezīme. Šā pielikuma noteikumos tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja valsts ir pilnvarojusi sertificēšanas iestādi veikt šādus uzdevumus:

a) novērtēt pretendenta kvalifikāciju apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai;

b) izsniegt un apstiprināt apliecības un kvalifikācijas atzīmes;

c) norīkot un pilnvarot apstiprinātās personas;

d) apstiprināt lidotāju profesionālās sagatavošanas mācību kursus;

e) apstiprināt lidojumu trenažierus to izmantošanai pieredzes apgūšanai un apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai nepieciešamās prasmes apliecināšanai un

f) atzīt citu Līgumslēdzēju valstu izsniegto apliecību derīgumu.

Sertificēt kā lidojumderīgu. Izsniegt sertifikātu par to, ka gaisa kuģis vai tā daļas pēc tehniskās apkopes veikšanas atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām.

Tehniskā apkope. Gaisa kuģa lidojumderīguma nodrošināšanai nepieciešamo darbību veikšana, ieskaitot, atsevišķi vai apvienojumā ar citu darbību, kapitālo remontu, pārbaudi, aizstāšanu, defektu labošanu, modifikācijas ieviešanu vai remontu.

Tehniskās apkopes sertifikāta parakstīšana. Apstiprināšana, ka tehniskās apkopes darbi ir veikti apmierinoši, atbilstoši piemērojamajiem lidojumderīguma standartiem, izsniedzot 6. pielikumā minēto tehniskās apkopes sertifikātu.

Uzraudzīts gaisa kuģa komandieris. Otrais pilots, kas veic gaisa kuģa komandiera pienākumus un funkcijas gaisa kuģa komandiera uzraudzībā, atbilstoši sertificēšanas iestādes noteiktajai uzraudzības metodei.

Vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas spēj vertikāli pacelties, vertikāli nosēsties un veikt lēnu lidojumu, un kuram cēlējspēku šajos lidojuma režīmos nodrošina cēlējierīces ar dzinēju vai dzinēja vilkme, bet horizontālā lidojumā – nerotējoši aerodinamiskie profili.

Veselības apliecība. Līgumslēdzējas valsts izsniegts apliecinājums, ka apliecības turētāja veselības stāvoklis atbilst noteiktām prasībām.

Vienpilota ekspluatācijai sertificēts gaisa kuģis. Gaisa kuģa tips, kuru pēc reģistrētājvalsts sertifikācijas laikā pieņemtā lēmuma var droši ekspluatēt ar minimālu apkalpi – vienu pilotu.

Zemes instrumentālā treniņa laiks.Laiks, kurā pilots praktizējas uz zemes imitētā instrumentālā lidojumā, izmantojot sertificēšanas iestādes apstiprinātu lidojumu trenažieri..

1.2. Vispārīgi apliecību izsniegšanas noteikumi

1. piezīme. Lai gan Starptautiskās civilās aviācijas konvencija nosaka reģistrētājvalstij noteiktas funkcijas, ko šai valstij ir tiesības vai noteiktos gadījumos pienākums īstenot, Asambleja Rezolūcijā Nr. A23-13 ir atzinusi, ka reģistrētājvalstij var būt neiespējami pildīt savus pienākumus gadījumos, kad gaisa kuģus nomā, fraktē vai apmaina citas valsts ekspluatants, jo sevišķi gadījumos, kad tas tiek darīts bez gaisa kuģa apkalpes, un ka šādos gadījumos Konvencija līdz brīdim, kad spēkā stājas Konvencijas 83.¹ pants, nepietiekami precīzi nosaka ekspluatantvalsts tiesības un pienākumus. Tāpēc Padome uzstāj, ka, ja iestājas iepriekšminētie apstākļi un reģistrētājvalsts nespēj pienācīgi pildīt tai Konvencijā noteiktās funkcijas, tai, vienojoties ar ekspluatantvalsti, jādeleģē šai valstij tās reģistrētājvalsts funkcijas, ko daudz efektīvāk spētu realizēt ekspluatantvalsts. Lai gan Konvencijas 83.¹ pants attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, tomēr iepriekšminētās darbības vēl joprojām ir svarīgas tām Līgumslēdzējām valstīm, kam nav līgumsaistību saskaņā ar 83.¹ pantu. Lai gan Konvencijas 83.¹ pants attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, tomēr iepriekšminētās darbības vēl joprojām ir svarīgas tām Līgumslēdzējām valstīm, kam nav līgumsaistību saskaņā ar 83.¹ pantu. Tomēr, lai gan Konvencijas 83.¹ pants stājās spēkā 1997. gada 20. jūnijā, šāda veida funkciju nodošanas līgumi attiecībā uz Līgumslēdzējām valstīm, kas ir ratificējušas attiecīgo protokolu (Doc 9318), stāsies spēkā tikai pēc 83.¹ pantā iekļauto prasību izpildes.

2. piezīme. Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse ir noteikti šāda personāla sertificēšanai.

a) Gaisa kuģa apkalpe

– privātpilots (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis),

– komercpilots (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis),

– daudzpilotu apkalpes pilots (lidmašīna),

– aviolīniju transporta pilots (lidmašīna, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis),

– planiera pilots,

– brīvā gaisa balona pilots,

– lidotājs stūrmanis,

– lidotājs inženieris.

b) Cits personāls

– gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls (tehniķis/inženieris/mehāniķis),

– gaisa satiksmes vadības dispečers,

– lidojuma nodrošināšanas darbinieks/lidojuma dispečers,

– aviācijas stacijas operators.

1.2.1. Pilnvaras veikt gaisa kuģa apkalpes locekļa pienākumus

Persona nedrīkst veikt gaisa kuģa apkalpes locekļa pienākumus, ja tai nav spēkā esošas apliecības, kas atbilst šā pielikuma prasībām un ir piemērota šīs personas veicamajiem pienākumiem. Apliecība ir izsniegta noteiktā gaisa kuģa reģistrētājvalstī vai jebkurā citā Līgumslēdzējā valstī un atzīta noteiktā gaisa kuģa reģistrētājvalstī.

Piezīme. Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 29. pants nosaka, ka katram apkalpes loceklim attiecīgā apliecība ir jāņem līdzi lidojumā gaisa kuģī, kas piedalās starptautiskajā gaisa satiksmē.

1.2.2. Apliecību apstiprināšanas metode

1.2.2.1. Līgumslēdzēja valsts, atzīstot citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtu apliecību kā alternatīvu tās izsniegtai apliecībai, un izsniedzot atbilstošu derīguma sertifikātu, kas uzrādāma kopā ar apliecību, atbilstoši apliecībai nosaka derīguma sertifikāta darbības termiņu. Ja valsts ierobežo apliecībā norādītās tiesības, derīguma sertifikātā norāda ierobežotās tiesības, kas tiek atzītas. Derīguma sertifikāta derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt apliecības derīguma termiņu. Derīguma sertifikāts zaudē spēku, ja apliecība, kurai tas izsniegts, tiek anulēta vai apturēta.

Piezīme. Šī prasība neaizliedz valstij, kas izsniegusi apliecību, attiecīgi par to paziņojot, pagarināt apliecības derīguma termiņu, nepieprasot apliecības fizisku atdošanu atpakaļ vai apliecības turētāja ierašanos šīs valsts pilnvarotajās iestādēs.

1.2.2.2. Ja 1.2.2.1. punktā minētais derīguma sertifikāts tiek izsniegts gaisa komercpārvadājumiem, sertificēšanas iestāde pirms derīguma sertifikāta izdošanas pārliecinās par citas Līgumslēdzējas valsts izsniegtās apliecības derīgumu.

1.2.2.3. Ieteikums. Līgumslēdzējai valstij jāatzīst citas Līgumslēdzējas valsts izsniegta apliecība, kas derīga privāto lidojumu veikšanai.

Piezīme. Līgumslēdzējas valstis, kas bez formalitāšu ievērošanas atzīst par derīgām citu Līgumslēdzēju valstu izsniegtas apliecības privātajiem lidojumiem, tiek aicinātas paziņot par šādu iespēju to aeronavigācijas informācijas publikācijās.

1.2.3. Apliecības turētāja tiesības

Līgumslēdzēja valsts nepieļauj, ka apliecības turētājs izmanto tiesības, kas nav paredzētas apliecībā.

1.2.4. Veselības stāvoklis

1. piezīme. Norādījumi ir publicēti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Lai pretendents atbilstu dažādu veidu apliecību izsniegšanas prasībām, pretendenta veselības stāvoklim ir jāatbilst attiecīgām prasībām par veselības stāvokli, kas ir noteiktas kā veselības apliecības trīs klases. Sīkāks izklāsts ir atrodams 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. punktā. Lai nodrošinātu 1.2.4.1. punkta prasības par dokumentāru apstiprinājumu, sertificēšanas iestāde izsniedz apliecības turētājam atbilstošu 1., 2. vai 3. klases veselības apliecību. To var veikt vairākos veidos, piemēram, izsniedzot atbilstoša nosaukuma apliecību, iekļaujot izziņu apliecībā, valsts tiesību aktos nosakot, ka veselības apliecība ir neatņemama apliecības sastāvdaļa, utt.

1.2.4.1. Apliecības pretendentam, vajadzības gadījumā, ir saskaņā ar 6. nodaļas prasībām izsniegta veselības apliecība.

1.2.4.2. Veselības apliecības derīguma termiņš sākas ar dienu, kad ir veikta veselības stāvokļa pārbaude. Derīguma termiņa ilgums atbilst 1.2.5.2. punkta prasībām.

1.2.4.2.1. Pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem veselības apliecības derīguma termiņu var pagarināt par laiku, kas nepārsniedz 45 dienas.

Piezīme. Ir ieteicams veselības apliecības derīguma termiņa beigu datumu gadu no gada saglabāt nemainīgu, padarot spēkā esošā veselības apliecības derīguma termiņa beigu datumu par nākamā derīguma termiņa sākuma datumu, ar nosacījumu, ka veselības stāvokļa pārbaude tiek veikta spēkā esošā veselības apliecības derīguma termiņa laikā, bet ne vairāk kā 45 dienas pirms derīguma termiņa beigām.

1.2.4.3. Izņemot 1.2.5.2.4. punktā noteiktos gadījumus, gaisa kuģa apkalpes locekļi vai gaisa satiksmes vadības dispečeri nedrīkst realizēt tiesības, ko garantē viņu apliecības, ja viņiem nav spēkā esošas un apliecībai atbilstošas veselības apliecības.

1.2.4.4. Līgumslēdzējas valstis norīko medicīnas praksei kvalificētus un sertificētus ārstus, kas veic veselības stāvokļa pārbaudes un novērtē pretendentu veselības stāvokļa piemērotību 2. un 3. nodaļā noteikto apliecību vai kvalifikācijas atzīmju un 4. nodaļā noteikto apliecību izdošanai vai atjaunošanai.

1.2.4.4.1. Ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ir sagatavoti aviācijas medicīnā un periodiski apmeklē kvalifikācijas celšanas kursus. Ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, pirms iecelšanas pierāda atbilstošu sagatavotību aviācijas medicīnā.

1.2.4.4.2. Ārstiem, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ir praktiska pieredze un zināšanas par apstākļiem, kādos apliecību un kvalifikācijas atzīmju turētāji veic savus pienākumus.

Piezīme. Praktiskas pieredzes un zināšanu piemēri ir lidojumu pieredze, trenažiera pieredze, novērojumi pienākumu veikšanas vietā vai jebkura cita praktiska pieredze, kas pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem atbilst šai prasībai.

1.2.4.5. Apliecību un kvalifikācijas atzīmju pretendenti, kuriem tiek izvirzītas prasības attiecībā uz veselības stāvokli, paraksta un iesniedz ārstam, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, paziņojumu par to, vai viņi iepriekš jau ir tikuši pakļauti šādai pārbaudei un, ja ir, min pēdējās pārbaudes datumu, vietu un atzinumu. Viņi paziņo ārstam, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, vai iepriekš veselības apliecība ir tikusi atteikta, anulēta vai apturēta un, ja ir, norāda šāda atteikuma, anulēšanas vai apturēšanas iemeslu.

1.2.4.5.1. Ja apliecības vai kvalifikācijas atzīmes pretendents ārstam iesniedz nepatiesu paziņojumu, ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, par šādu gadījumu ziņo apliecības izdevējvalsts sertificēšanas iestādei, lai tā veiktu darbības, ko tā noteiktajā gadījumā uzskata par piemērotām.

1.2.4.6. Pēc pretendenta veselības stāvokļa pārbaudes, kas veikta saskaņā ar 6. nodaļas prasībām, ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, apkopo pārbaudes rezultātus un iesniedz sertificēšanas iestādei atbilstoši tās prasībām sagatavotu, parakstītu ziņojumu vai pielīdzinātu dokumentu, kurā ir sīki apskatīti pārbaudes atzinumi un novērtēti par veselības stāvokli iegūtie dati.

1.2.4.6.1. Ja ziņojumu par veselības stāvokli sertificēšanas iestādei iesniedz elektroniskā veidā, tad nosaka līdzvērtīgu sertificēšanas pārbaudes veicēja identificēšanas metodi.

1.2.4.6.2. Ja veselības stāvokļa pārbaudi veic vairāki ārsti, Līgumslēdzējas valstis vienu no ārstiem ieceļ par atbildīgo par pārbaudes atzinumu apkopošanu, iegūto datu par veselības stāvokli novērtēšanu un ziņojuma parakstīšanu.

1.2.4.7. Lai izvērtētu sertificēšanas iestādei iesniegtos ārstu, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ziņojumus, Līgumslēdzējas valstis izmanto ārstu ekspertu pakalpojumus.

1.2.4.7.1. Ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, sertificēšanas iestādei iesniedz pietiekamu medicīnisko informāciju, lai sertificēšanas iestādei būtu iespēja pārbaudīt veselības apliecības.

Piezīme. Šādas pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka ārsti, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, darbojas atbilstoši labas prakses standartiem.

1.2.4.8. Ja attiecībā uz konkrēto apliecību netiek izpildītas 6. nodaļā aprakstīto medicīnisko standartu prasības, attiecīgo veselības apliecību neizsniedz vai neatjauno, kamēr nav izpildītas šādas prasības:

a) oficiālajā atzinumā par veselības stāvokli tiek norādīts, ka noteiktos apstākļos pretendenta nespēja izpildīt kādu no prasībām, kvantitatīvu vai cita veida, ir tāda, kas, pretendentam realizējot apliecībā, kuru ir pieprasījis pretendents, noteiktās tiesības, visticamāk neapdraudēs lidojuma drošību;

b) ir pienācīgi izvērtētas pretendenta attiecīgās spējas, prasmes un pieredze, kā arī izsvērti gaisa kuģu ekspluatācijas apstākļi, un

c) veikts ieraksts apliecībā par jebkuru īpašu ierobežojumu vai ierobežojumiem, kad apliecības turētāja pienākumu droša izpilde ir atkarīga no šāda ierobežojuma vai ierobežojumu ievērošanas.

1.2.4.9. Nav pieļaujamas atkāpes no medicīniskās konfidencialitātes principa.

1.2.4.9.1. Visus ziņojumus par veselības stāvokli un datus glabā drošā vietā, un tie ir pieejami tikai pilnvarotam personālam.

1.2.4.9.2. Gadījumos, kad to prasa apsvērumi attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatāciju, ārsts, kas izsniedz veselības apliecību, izlemj līdz kādai pakāpei medicīniskā informācija var tikt sniegta attiecīgajām sertificēšanas iestādes amatpersonām.

1.2.5. Apliecību derīgums

1.2.5.1. Līgumslēdzēja valsts pēc apliecības izdošanas nodrošina, ka šīs apliecības vai attiecīgo kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības tiek realizētas tikai tad, ja turētājs saglabā kvalifikāciju un atbilst šīs valsts noteiktajām prasībām par neseno pieredzi.

1.2.5.1.1. Ieteikums. Līgumslēdzēja valsts nosaka prasības kvalifikācijas saglabāšanai un nesenajai pieredzei attiecībā uz pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm, balstoties uz sistemātisku pieeju negadījumu novēršanai, kam jāietver riska novērtēšanas process un pašreizējo darbību analīze, ieskaitot arī nelaimes gadījumu un incidentu datus, kas attiektos uz šo valsti.

1.2.5.1.2. Līgumslēdzēja valsts pēc apliecības izdošanas nodrošina, ka citām Līgumslēdzējām valstīm ir iespēja pārliecināties par apliecības derīgumu.

1. piezīme. Gaisa komercpārvadājumos iesaistīto gaisa kuģu apkalpes locekļu kvalifikācijas saglabāšanu var pietiekami pārbaudīt, viņiem apliecinot savas prasmes lidojuma kvalifikācijas pārbaudēs, kas tiek veiktas atbilstoši 6. pielikumam.

2. piezīme. Kvalifikācijas saglabāšanu var pietiekamā apjomā reģistrēt ekspluatanta reģistros vai gaisa kuģu apkalpes locekļa personīgajā uzskaites žurnālā vai apliecībā.

3. piezīme. Gaisa kuģu apkalpes locekļi var, ciktāl reģistrētājvalsts to uzskata par iespējamu, apliecināt savas kvalifikācijas saglabāšanos lidojumu trenažieros, ko ir apstiprinājusi šī valsts.

4. piezīme. Sk. “Lidojumu trenažieru kvalificēšanas kritēriju rokasgrāmatu” (Doc 9625).

5. piezīme. Norādījumus riska novērtēšanas procesa izstrādei sk. “Valsts personāla sertificēšanas sistēmas izveides un pārvaldības procedūru rokasgrāmatā” (Doc 9379).

1.2.5.2. Izņemot 1.2.5.2.1., 1.2.5.2.2., 1.2.5.2.3., 1.2.5.2.4., 1.2.5.2.5. un 1.2.5.2.6. punktā minētos gadījumus, veselības apliecības, kas izsniegta atbilstoši 1.2.4.5. un 1.2.4.6. punkta prasībām, derīguma termiņš, sākot no veselības stāvokļa pārbaudes dienas, nedrīkst pārsniegt

60 mēnešus privātpilota apliecībai (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

12 mēnešus komercpilota apliecībai (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

12 mēnešus daudzpilotu apkalpes pilota apliecībai (lidmašīna);

12 mēnešus aviolīniju transporta pilota apliecībai (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

60 mēnešus planiera pilota apliecībai;

60 mēnešus brīvā gaisa balona pilota apliecībai;

12 mēnešus lidotāja stūrmaņa apliecībai;

12 mēnešus lidotāja inženiera apliecībai;

48 mēnešus gaisa satiksmes vadības dispečera apliecībai.

1. piezīme. Iepriekš minētie derīguma termiņi atbilstoši 1.2.4.2.1. punktam var tikt pagarināti par 45 dienām.

2. piezīme. Aprēķinot derīguma termiņu atbilstoši 1.2.5.2. punktam un tā apakšpunktiem, pēdējā derīguma termiņa mēnesī iekļauj dienu ar tādu pašu datumu, kāds ir veselības stāvokļa pārbaudes dienai vai gadījumos, kad noteiktajā mēnesī šāda datuma nav, šā mēneša pēdējo dienu.

1.2.5.2.1. Veselības apliecības derīguma termiņš var tikt samazināts, ja to nosaka ārsts.

1.2.5.2.2. Aviolīniju transporta pilotu apliecību (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) un komercpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) turētājiem, kas veic vienpilota apkalpes pasažieru gaisa komercpārvadājumus, sasniedzot 40 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz sešiem mēnešiem.

1.2.5.2.3. Aviolīniju transporta pilotu apliecību (lidmašīna, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), komercpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) un daudzpilotu apkalpes pilotu apliecību (lidmašīna) turētājiem, kas veic gaisa komercpārvadājumus, sasniedzot 60 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz sešiem mēnešiem.

1.2.5.2.4. Privātpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), brīvā gaisa balona pilotu apliecību, planiera pilotu apliecību un gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecību turētājiem sasniedzot 40 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minēto derīguma termiņu samazina līdz 24 mēnešiem.

1.2.5.2.5. Ieteikums. Privātpilotu apliecību (lidmašīna, dirižablis, helikopters un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), brīvā gaisa balona pilotu apliecību, planiera pilotu apliecību un gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecību turētājiem sasniedzot 50 gadu vecumu, 1.2.5.2. punktā minētais derīguma termiņš ir jāsamazina līdz 12 mēnešiem.

Piezīme. Iepriekš minētie veselības apliecības derīguma termiņi attiecas uz pretendentu vecumu veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas brīdī.

1.2.5.2.6. Apstākļi, kādos drīkst atlikt veselības stāvokļa pārbaudi. Apliecības turētāja, kurš ekspluatē gaisa kuģi vietā, kas atrodas tālu no norādītās veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas vietas, atkārtotā pārbaude, pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem, var tikt atlikta ar nosacījumu, ka šāda atlikšana tiek pieļauta tikai kā izņēmums un nepārsniedz

a) sešu mēnešu periodu attiecībā uz apkalpes locekli, kas ekspluatē gaisa kuģi, kas nav iesaistīts komercpārvadājumos;

b) divus secīgus triju mēnešu periodus attiecībā uz apkalpes locekli, kas ekspluatē gaisa kuģi, kas iesaistīts komercpārvadājumos, ar nosacījumu, ka katrā no gadījumiem no ārsta, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi un atbild par noteikto teritoriju, tiek saņemts labvēlīgs ziņojums vai gadījumos, kad šāds ārsts nav pieejams, no ārsta, kas šajā teritorijā likumīgi nodarbojas ar ārsta praksi. Veselības pārbaudes ziņojums ir jānosūta tai sertificēšanas iestādei, kas ir izdevusi noteikto apliecību;

c) 24 mēnešu periodu attiecībā uz privātpilotu, veselības stāvokļa pārbaudi veicot ārstam, kuru atbilstoši 1.2.4.4. punktam nozīmē Līgumslēdzēja valsts, kurā uz laiku atrodas pretendents. Veselības stāvokļa pārbaudes ziņojumu nosūta tai sertificēšanas iestādei, kas ir izdevusi noteikto apliecību.

1.2.6. Veselības stāvokļa pasliktināšanās

1.2.6.1. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst realizēt tiesības, ko piešķir apliecības un attiecīgās kvalifikācijas atzīmes laikā, kad viņi apzinās, ka veselības stāvoklis ir pasliktinājies tā, ka var padarīt viņus nespējīgus droši un pienācīgi realizēt šādas tiesības.

1.2.6.1.1. Ieteikums. Apliecību turētājām jāinformē sertificēšanas iestāde par apstiprinātu grūtniecību vai [arī apliecību turētājiem] par jebkādu veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas pārsniedz 20 dienas vai kas prasa ilglaicīgu ārstēšanu ar izrakstītiem medikamentiem, vai kam bijusi nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.

1.2.6.1.2. Ieteikums. Katrai Līgumslēdzējai valstij iespēju robežās jānodrošina, ka apliecību turētāji nerealizē apliecību un attiecīgo kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības laikā, kad veselības stāvoklis jebkura iemesla dēļ ir pasliktinājies tiktāl, ka nebūtu bijusi iespējama veselības apliecības izdošana vai atjaunošana.

1.2.7. Psihoaktīvo vielu lietošana

1.2.7.1. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst realizēt tiesības, ko piešķir apliecības un attiecīgās kvalifikācijas atzīmes, kamēr atrodas tādā psihoaktīvas vielas ietekmē, kas var padarīt viņus nespējīgus droši un pienācīgi realizēt šādas tiesības.

1.2.7.2. Šajā pielikumā minēto apliecību turētāji nedrīkst iesaistīties nekādā problemātiskā vielu lietošanā.

1.2.7.3. Ieteikums. Līgumslēdzējām valstīm iespēju robežās jānodrošina, ka visi apliecību turētāji, kas iesaistās jebkura veida problemātiskā vielu lietošanā, tiek apzināti un tiek atstādināti no lidojumu drošību ietekmējošu pienākumu veikšanas. Atgriešanās pie lidojumu drošību ietekmējošu pienākumu veikšanas var tikt izvērtēta pēc veiksmīgas ārstēšanas vai gadījumos, kad ārstēšana nav nepieciešama, pēc problemātiskas vielu lietošanas pārtraukšanas un pārliecināšanās, ka noteiktās personas funkciju izpildījums visticamāk nerada draudus drošībai.

Piezīme. Norādījumi par piemērotām psihoaktīvo vielu lietošanas noteikšanas metodēm (kas var ietvert bioķīmisku pārbaužu veikšanu darbinieka pārbaudes laikā, pamatotu aizdomu gadījumā, pēc nelaimes gadījumiem/incidentiem, pēc noteiktiem laika intervāliem un pēc nejauši izvēlētiem laika intervāliem) un citiem ar psihoaktīvo vielu lietošanas novēršanu saistītiem jautājumiem, ir iekļauti “Rokasgrāmatā par problemātiskas vielu lietošanas novēršanu darba vietā aviācijas nozarē” (Doc 9654).

1.2.8. Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana un apstiprināta lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija

Piezīme. Personāla apliecību saņemšanai nepieciešamo kvalifikāciju vieglāk un ātrāk var iegūt pretendenti, kas apgūst stingri uzraudzītus, sistemātiskus un nepārtrauktus sagatavošanas kursus, kas atbilst mācību programmai vai plānam. Ir pieņemti attiecīgi noteikumi, lai samazinātu pieredzes prasības attiecībā uz noteiktu apliecību un kvalifikācijas atzīmju, kas aprakstītas šajos standartos un ieteicamajā praksē, izdošanu tiem pretendentiem, kas apmierinoši pabeiguši apstiprinātus lidotāju profesionālas sagatavošanas kursus.

1.2.8.1. Apstiprināta lidotāju profesionālā sagatavošana nodrošina tādu kvalifikācijas līmeni, kas nav zemāks par minimālajām pieredzes prasībām personālam, kas nav bijis apmācīts apstiprinātos sagatavošanas kursos.

1.2.8.2. Gaisa kuģu apkalpju mācību organizācijas valsts veikta apstiprināšana ir atkarīga no organizācijas spējas apliecināt atbilstību 2. papildinājuma prasībām.

Piezīme. Norādījumi gaisa kuģu apkalpju mācību organizācijas apstiprināšanai atrodami “Gaisa kuģu apkalpju mācību organizāciju apstiprināšanas rokasgrāmatā (Doc 9841)”.

1.2.9. Valodu prasme

1.2.9.1. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu piloti un tie lidotāji stūrmaņi, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

Piezīme. Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 42. pantu 1.2.9.1. punkts neattiecas uz personālu, kam apliecības ir izsniegtas pirms 2004. gada 5. marta, bet jebkurā gadījumā attiecas uz personālu, kam apliecības paliek spēkā pēc 2008. gada 5. marta.

1.2.9.2. Gaisa satiksmes vadības dispečeri un aviācijas staciju operatori apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

1.2.9.3. Ieteikums. Lidotājiem inženieriem, planieru un brīvā gaisa balonu pilotiem jābūt spējīgiem runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros.

1.2.9.4. No 2008. gada 5. marta lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu piloti, gaisa satiksmes vadības dispečeri un aviācijas staciju operatori apliecina spēju runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros tādā līmenī, kāds norādīts 1. papildinājuma prasībās par valodu prasmi.

1.2.9.5. Ieteikums. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotiem, lidotājiem stūrmaņiem, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, gaisa satiksmes vadības dispečeriem un aviācijas staciju operatoriem jāapliecina spēja runāt un saprast valodu, kas tiek izmantota radiotelefonijas sakaros tādā līmenī, kāds norādīts 1. papildinājuma prasībās par valodu prasmi.

1.2.9.6. No 2008. gada 5. marta lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotu, gaisa satiksmes vadības dispečeru un aviācijas staciju operatoru, kuri apliecina par eksperta līmeni (6. līmeni) zemāku valodas prasmi, valodas prasmi oficiāli pārbauda pēc noteikta laika saskaņā ar personas apliecināto prasmes līmeni.

1.2.9.7. Ieteikums. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotu, lidotāju stūrmaņu, kuru pienākumos ietilpst radiotelefona lietošana gaisa kuģī, gaisa satiksmes vadības dispečeru un aviācijas staciju operatoru, kuri apliecina par eksperta līmeni (6. līmeni) zemāku valodas prasmi, valodas prasme oficiāli jāpārbauda pēc noteikta laika saskaņā ar personas apliecināto prasmes līmeni šādā kārtībā:

a) tie, kuri apliecina valodas prasmi lietotāja līmenī (4. līmenī), jāpārbauda vismaz reizi trijos gados, bet

b) tie, kuri apliecina valodas prasmi paaugstinātā līmenī (5. līmenī), jāpārbauda vismaz reizi sešos gados.

1. piezīme. Oficiāls novērtējums nav nepieciešams pretendentiem, kuri apliecina valodas prasmi eksperta līmenī, piemēram, tā ir viņu dzimtā valoda vai, lai gan tā nav viņu dzimtā valoda, viņi to pārvalda prasmīgi un viņu izruna vai akcents ir tāds, kurš ir saprotams starptautiskajai aviācijas sabiedrībai.

2. piezīme. 1.2.9. punkta noteikumi atsaucas 10. pielikuma II sējuma 5. nodaļu, saskaņā ar kuru radiotelefonijas sakaros izmantotā valoda var būt tā valoda, ko parasti izmanto aviācijas stacija uz zemes, vai angļu valoda. Tāpēc praksē ir situācijas, kad gaisa kuģa apkalpes locekļiem ir nepieciešams runāt tikai tajā valodā, ko parasti izmanto stacijā uz zemes.

2. NODAĻA. PILOTU APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES

2.1. Vispārīgi noteikumi par pilotu apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm

2.1.1. Vispārīgas sertificēšanas prasības

2.1.1.1. Ja persona nav atbilstoši šīs nodaļas prasībām izsniegtas pilota apliecības turētājs, šāda persona nedrīkst veikt gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus šādu kategoriju gaisa kuģos:

– lidmašīnā,

– dirižablī ar vairāk nekā 4600 kubikmetru tilpumu,

– brīvajā gaisa balonā,

– planierī,

– helikopterā,

– vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģī.

2.1.1.2. Gaisa kuģa kategoriju iekļauj apliecības nosaukumā vai ieraksta apliecībā kā kategorijas kvalifikācijas atzīmi.

2.1.1.2.1. Ja pilota apliecības turētājs vēlas iegūt apliecību papildu gaisa kuģa kategorijai, sertificēšanas iestāde

a) izsniedz apliecības turētājam papildu apliecību noteiktās kategorijas gaisa kuģim vai

b) ieraksta oriģinālajā apliecībā jauno kategorijas kvalifikācijas atzīmi atbilstoši 2.1.2. punkta noteikumiem.

Piezīme. Kategoriju kvalifikācijas atzīmju prasības ir noteiktas pilotu sertificēšanas prasībās, līmeņus nosakot atbilstoši apliecību turētājiem piešķirtajām tiesībām.

2.1.1.3. Pretendents pirms jebkuras pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izsniegšanas atbilst tādām prasībām attiecībā uz vecumu, zināšanu līmeni, pieredzi, mācību lidojumiem, prasmēm un veselības stāvokli, kādas ir noteiktas šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

2.1.1.3.1. Jebkuras pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes pretendents sertificēšanas iestādes noteiktajā kārtībā apliecina atbilstību tādām zināšanu un prasmju prasībām, kādas ir noteiktas šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

2.1.1.4. Pārejas posma noteikumi attiecībā uz vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu kategoriju

Līdz 2011. gada 10. martam sertificēšanas iestāde vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu tipa kvalifikācijas atzīmi var ierakstīt lidmašīnas vai helikoptera pilota apliecībā. Kvalifikācijas atzīmes ierakstā apliecībā norāda, ka gaisa kuģis pieder vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu kategorijai. Sagatavošanu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa tipa kvalifikācijas atzīmes piešķiršanai veic apstiprinātos lidotāju profesionālās sagatavošanas kursos, un tā ņem vērā pretendenta iepriekšējo lidmašīnas vai helikoptera pilotēšanas pieredzi, un ietver visus atbilstošos aspektus attiecībā uz vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa ekspluatāciju.

2.1.2. Kategoriju kvalifikācijas atzīmes

2.1.2.1. Kategoriju kvalifikācijas atzīmes, kad tās ir noteiktas, attiecas uz gaisa kuģiem, kas minēti 2.1.1.1. punktā.

2.1.2.2. Kategoriju kvalifikācijas atzīmes neieraksta apliecībā, ja kategorija ir iekļauta apliecības nosaukumā.

2.1.2.3. Jebkura papildu kategorijas kvalifikācijas atzīme, kas tiek ierakstīta pilota apliecībā, norāda tiesības, ko piešķir noteiktā kategorijas kvalifikācijas atzīme.

2.1.2.4. Pilota apliecības turētājs, kas pretendē uz papildu kategorijas kvalifikācijas atzīmēm, atbilst prasībām, kas iekļautas šajā pielikumā un ir atbilstošas tiesībām, ko piešķir noteiktā kategorijas kvalifikācijas atzīme.

2.1.3. Klases un tipa kvalifikācijas atzīmes

2.1.3.1. Klašu kvalifikācijas atzīmes ir noteiktas lidmašīnām, kas ir sertificētas lidojumiem ar vienu pilotu un iekļauj

a) viendzinēja sauszemes lidmašīnas,

b) viendzinēja hidrolidmašīnas,

c) daudzdzinēju sauszemes lidmašīnas,

d) daudzdzinēju hidrolidmašīnas.

Piezīme. Šā punkta noteikumi neizslēdz iespēju izveidot citas klases kvalifikācijas atzīmes šajā pamatstruktūrā.

2.1.3.1.1. Ieteikums. Līgumslēdzējām valstīm jāizskata iespēja izveidot klases kvalifikācijas atzīmi helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, kas ir sertificēti lidojumiem ar vienu pilotu un kam piemīt līdzīgi vadības, izpildījuma un citi raksturojumi.

2.1.3.2. Tipa kvalifikācijas atzīmi nosaka

a) gaisa kuģiem, kas ir sertificēti ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi;

b) helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, kas ir sertificēti lidojumiem ar vienu pilotu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 2.1.3.1.1. punktu ir izsniegta klases kvalifikācijas atzīme, un

c) jebkuram gaisa kuģim, ja to par nepieciešamu uzskata sertificēšanas iestāde.

1. piezīme. Kopēju tipa kvalifikācijas atzīmi nosaka tikai gaisa kuģiem ar līdzīgiem raksturojumiem, tādiem kā ekspluatācijas procedūras, sistēmas un vadība.

2. piezīme. Klases un tipa kvalifikācijas atzīmes planieriem un brīvajiem gaisa baloniem nav noteiktas.

2.1.3.3. Kad pretendents ir apliecinājis prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas pirmreizējai pilota apliecības izdošanai, apliecībā norāda kategoriju un kvalifikācijas atzīmes, kas atbilst gaisa kuģa klasei vai tipam, kurš ir izmantots apliecināšanas procesā.

2.1.4. Apstākļi, kuros ir nepieciešamas klases un tipa kvalifikācijas atzīmes

2.1.4.1. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilota apliecību, nepieļauj, ka šādas apliecības turētājs veic lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus, ja viņš nav saņēmis šādu turpmāk minētu atļauju:

a) attiecīgo klases kvalifikācijas atzīmi, kas noteikta 2.1.3.1. punktā, vai

b) tipa kvalifikācijas atzīmi, ja tāda ir nepieciešama saskaņā ar 2.1.3.2. punkta prasībām.

2.1.4.1.1. Gadījumos, kad tipa kvalifikācijas atzīme tiek izsniegta ar ierobežojumiem, kas dod tiesības veikt tikai otrā pilota pienākumus vai veikt pilota pienākumus tikai lidojuma kreisēšanas fāzē, šādus ierobežojumus ieraksta kvalifikācijas atzīmē.

2.1.4.2. Mācību, pārbaužu vai īpašu nekomerciālu mērķu nolūkā veiktiem lidojumiem, kuros netiek pārvadāti pasažieri, apliecības turētājam sertificēšanas iestāde var izsniegt īpašu rakstisku atļauju tā vietā, lai izsniegtu klases vai tipa kvalifikācijas atzīmi atbilstoši 2.1.4.1. punktam. Šīs atļaujas derīguma termiņu ierobežo ar laiku, kas nepieciešams noteiktā lidojuma veikšanai.

2.1.5. Prasības klases un tipa kvalifikācijas atzīmju izsniegšanai

2.1.5.1. Klases kvalifikācijas atzīme

Lai saņemtu klases kvalifikācijas atzīmi, pretendents apliecina apliecībai atbilstošu prasmju līmeni tās klases gaisa kuģī, kura kvalifikācijas atzīmi pretendents vēlas iegūt.

2.1.5.2. Prasības tipa kvalifikācijas atzīmei atbilstoši 2.1.3.2. punkta a) apakšpunktam

Pretendents ir

a) atbilstošā uzraudzībā ieguvis attiecīgā tipa gaisa kuģī un/vai lidojumu trenažierī šādu pieredzi:

– parasta lidojuma procedūru un manevru pieredzi attiecībā uz visām lidojuma fāzēm;

– ārkārtas un avārijas procedūru un manevru pieredzi gadījumos, kad atsaka un nedarbojas tāds aprīkojums kā spēka iekārta, sistēmas vai ir bojāts gaisa kuģa korpuss;

– ja vajadzīgs, instrumentālā lidojuma procedūru pieredzi, tostarp instrumentālās pieejas, aiziešanas uz otro riņķi un nosēšanās procedūras parastos, ārkārtas un avārijas apstākļos, ieskaitot imitētu dzinēja atteici;

– pieredzi attiecībā uz apkalpes darba nespējas un apkalpes vadīšanas procedūrām, ieskaitot pilota pienākumu uzdošanu; sadarbību apkalpes locekļu starpā un pārbaudes kartes izmantošanu;

Piezīme. Nepieciešams pievērst uzmanību 2.1.8.2. punkta prasībām attiecībā uz kvalifikāciju pilotiem, kas veic lidinstruktoru pienākumus.

b) apliecinājis prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas attiecīgā gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai un atbilst attiecīgi gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumiem, un

c) aviolīniju transporta pilota apliecības līmenī apliecinājis zināšanu apjomu, ko, balstoties uz 2.6.1.2. punkta prasībām, ir noteikusi sertificēšanas iestāde.

Piezīme. Vispārīgus norādījumus par apkalpes paplašināto kvalifikāciju un mijieskaitēm sk. “Valsts personāla sertificēšanas sistēmas izveides un pārvaldības procedūru rokasgrāmatā” (Doc 9379).

2.1.5.3. Prasības tipa kvalifikācijas atzīmei atbilstoši 2.1.3.2. punkta b) un c) apakšpunktiem

Pretendents ir apliecinājis prasmi un zināšanas, kas ir nepieciešamas attiecīgā gaisa kuģa tipa drošai ekspluatācijai atbilstoši sertificēšanas prasībām un pretendenta pilotēšanas funkcijām.

2.1.6. Lidojumu trenažiera izmantošana pieredzes iegūšanai un prasmes apliecināšanai

Lidojumu trenažiera izmantošanu pieredzes iegūšanai vai prasmes pārbaudes laikā jebkura manevra izpildīšanai, kas nepieciešama apliecības vai kvalifikācijas atzīmes iegūšanai, apstiprina sertificēšanas iestāde, kura pārliecinās par to, ka lidojumu trenažieris ir piemērots šāda uzdevuma veikšanai.

2.1.7. Apstākļi, kuros ir nepieciešama instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme

Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilota apliecību, neļauj tās turētājam veikt gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR), ja šādam turētājam nav atbilstīgas Līgumslēdzējas valsts atļaujas. Atbilstīga atļauja ietver instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi, kas atbilst noteiktā gaisa kuģa kategorijai.

Piezīme. Instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme ir iekļauta aviolīniju transporta pilota (lidmašīna vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) apliecībā, daudzpilotu apkalpes pilota apliecībā, un komercpilota (dirižablis) apliecībā. 2.1.7. punkts neizslēdz iespēju izsniegt apliecību, kuras neatņemama sastāvdaļa ir instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme.

2.1.8. Apstākļi, kuros ir nepieciešama atļauja, lai veiktu mācību lidojumus

2.1.8.1. Līgumslēdzēja valsts, kas izdevusi pilota apliecību neļauj, ka tās turētājs veic mācību lidojumus, kas nepieciešami pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, ja šīs apliecības turētājs nav saņēmis atbilstošu atļauju no šīs Līgumslēdzējas valsts. Atbilstošā atļauja ir

a) lidinstruktora kvalifikācijas atzīme, kas ir turētāja apliecībā, vai

b) atļauja darboties kā apstiprinātas lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijas, kuru sertificēšanas iestāde ir pilnvarojusi veikt mācību lidojumus, pārstāvim, vai

c) īpaša atļauja, kuru izsniegusi Līgumslēdzēja valsts, kas izdevusi noteikto apliecību.

2.1.8.2. Līgumslēdzēja valsts nedrīkst pieļaut, ka persona veic apmācību uz lidojumu trenažiera, kas nepieciešama pilota apliecības vai kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, ja vien šai personai nav un nav bijis atbilstošas apliecības vai atbilstošas lidojumu un lidinstruktora pieredzes un tā nav saņēmusi atbilstošu atļauju no šīs Līgumslēdzējas valsts.

2.1.9. Lidojuma laika uzskaite

2.1.9.1. Attiecībā uz studentpilotu vai pilota apliecības turētāju, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams pirmatnējai pilota apliecības izdošanai vai augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita pilnībā visu patstāvīgo nolidojumu, nolidojumu ar instruktoru, un laiku, kurā pretendents ir veicis gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.1.9.2. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita ne vairāk kā 50 % no kopējā lidojuma laika, kas pavadīts, pildot otrā pilota pienākumus gaisa kuģī, kas sertificēts ekspluatācijai ar vienu pilotu, bet kuru Līgumslēdzēja valsts pieprasa ekspluatēt ar otro pilotu. Līgumslēdzēja valsts var atļaut, ka lidojuma laiks tiek ieskaitīts pilnībā, ja gaisa kuģis ir aprīkots, lai to varētu vadīt otrais pilots un gaisa kuģis tiek ekspluatēts ar daudzpilotu apkalpi.

2.1.9.3. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, kurš ir otrais pilots gaisa kuģī, kas sertificēts ekspluatācijai ar otro pilotu, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita visu šāda veida lidojuma laiku.

2.1.9.4. Attiecībā uz pilota apliecības turētāju, kurš gaisa kuģa komandiera uzraudzībā veic gaisa kuģa komandiera funkcijas un pienākumus, uzskaitot kopējo lidojuma laiku, kas nepieciešams augstākas klases pilota apliecības izdošanai, uzskaita visu šāda veida lidojuma laiku.

2.1.10. Tiesību ierobežošana 60 gadu vecumu sasniegušajiem pilotiem un tiesību samazināšana 65 gadu vecumu sasniegušajiem pilotiem

2.1.10.1. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilotu apliecības, neļauj, ka to turētāji veic gaisa kuģa komandiera pienākumus starptautiskos gaisa komercpārvadājumos, ja apliecību turētāji ir sasnieguši 60 gadu vecumu, vai 65 gadu vecumu, ja daudzpilotu apkalpē ir pilots, kas jaunāks par 60 gadiem.

2.1.10.2. Ieteikums. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi pilotu apliecības, neļauj, ka to turētāji veic otrā pilota pienākumus starptautiskos gaisa komercpārvadājumos, ja apliecību turētāji ir sasnieguši 65 gadu vecumu.

Piezīme. Tiek vērsta uzmanība uz 1.2.5.2.3. punkta prasībām par veselības apliecību derīguma termiņu pilotiem, kas pārsnieguši 60 gadu vecumu un veic gaisa komercpārvadājumus.

2.2. Studentpilots

2.2.1. Studentpilots atbilst Līgumslēdzējas valsts izvirzītajām prasībām. Izvirzot šādas prasības, Līgumslēdzēja valsts pārliecinās, ka tās piešķirtās tiesības neļauj studentpilotiem apdraudēt gaisa satiksmi.

2.2.2. Studentpilots nedrīkst veikt patstāvīgus lidojumus, izņemot gadījumus, kad tie tiek veikti apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā vai ar tā atļauju.

2.2.2.1. Studentpilots nedrīkst patstāvīgi pilotēt gaisa kuģi starptautiskā lidojumā, izņemot gadījumus, kad starp iesaistītajām Līgumslēdzējām valstīm ir noslēgta īpaša vai vispārēja vienošanās.

2.2.3. Veselības stāvoklis

Līgumslēdzēja valsts neļauj studentpilotam veikt patstāvīgus lidojumus, ja studentpilotam nav derīgas vismaz 2. klases veselības apliecības.

2.3. Privātpilota apliecība

2.3.1. Vispārīgas prasības lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai

2.3.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 17 gadu vecas

2.3.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir privātpilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz privātpilota apliecības turētāju; lidojumu noteikumi; altimetra iestatīšanas procedūras; atbilstošu gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, dirižabļiem, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

b) spēka iekārtu, sistēmu un instrumentu darbības principi un ekspluatācija;

c) attiecīgās kategorijas gaisa kuģu un spēka iekārtu ekspluatācijas ierobežojumi; attiecīgā ekspluatācijas informācija, kas minēta lidojumu rokasgrāmatā vai citā atbilstošā dokumentā;

d) helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – transmisija (spēka pārvads), pēc vajadzības;

e) dirižabļiem – izmantoto gāzu fizikālās īpašības un praktiska lietošana;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

f) kravas un masas sadalījuma ietekme uz lidojuma raksturojumiem; masas un smaguma centra aprēķini;

g) pacelšanās, nosēšanās un citas darbības datu izmantošana un praktiska lietošana;

h) privātpilota VFR lidojuma plānošana pirms lidojuma un lidojuma laikā; gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; atrašanās vietas ziņojuma procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras; gaisa kuģa ekspluatācija teritorijās ar augstu gaisa satiksmes intensitāti;

Cilvēka veiktspēja

i) cilvēka veiktspēja, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

j) elementāras aviācijas meteoroloģijas lietošana; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras; meteoroloģisko karšu izmantošana; bīstami laikapstākļi;

Navigācija

k) aeronavigācijas praktiskie aspekti un lidojuma maršruta aprēķināšanas metodes; aeronavigācijas karšu izmantošana;

Gaisa kuģa ekspluatācijas procedūras

l) apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošana ekspluatācijā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

m) altimetra iestatīšanas procedūras;

n) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aeronavigācijas kodu un saīsinājumu izmantošana;

o) attiecīgas piesardzības un avārijas procedūras, ieskaitot darbības, kas jāveic, lai izvairītos no bīstamiem laikapstākļiem, pēcplūsmu turbulences un citiem ekspluatācijas riskiem;

p) attiecībā uz helikopteriem un, ja vajadzīgs, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, iekrite ar jaudu; zemes rezonanse; propellera atkāpjošā spārna iekrišana; dinamiska apgāšanās un citi ekspluatācijas riski; drošības procedūras, kas attiecas uz lidojumiem VMC;

Gaisa kuģu lidojuma principi

q) gaisa kuģu lidojuma principi;

Radiotelefonija

r) sakaru procedūras un frazeoloģija, kas tiek izmantota VFR ekspluatācijā; darbības, kas jāveic sakaru iekārtu atteices gadījumā.

2.3.1.3. Prasmes

Pretendents apliecina spējas veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un veikt manevrus, kas aprakstīti 2.3.3.2. vai 2.3.4.2.1. vai 2.3.5.2. vai 2.3.6.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs privātpilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt gaisa kuģi tā iespēju robežās;

c) veikt visus manevrus gludi un precīzi;

d) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

e) izmantot aeronavigācijas zināšanas un

f) vienmēr saglabāt kontroli pār gaisa kuģi tā, lai būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2.3.1.4. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

Piezīme. Ir nepieciešams pievērst uzmanību 2.7.1.3. punktā minētajām veselības stāvokļa prasībām privātpilota apliecības turētājiem, kas vēlas iegūt instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi.

2.3.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.3.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, privātpilota apliecības turētājam ir tiesības bez atlīdzības veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus lidojumos, kas netiek veikti par atlīdzību.

2.3.2.2. Pirms apliecības tiesību izmantošanas nakts laikā pretendents ir veicis lidojumus ar instruktoru nakts laikā atbilstošas kategorijas gaisa kuģī, ieskaitot pacelšanos, nosēšanos un navigāciju.

2.3.3. Īpašas prasības lidmašīnas kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.3.3.1. Pieredze

2.3.3.1.1. Pretendentam ir vismaz 40 stundu lidojuma laika pieredze vai 35 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas lidmašīnu pilotu mācību programmas apguves laikā, atbilstoši klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu vai attiecīgā gadījumā 35 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 5 stundas.

2.3.3.1.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjomu, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.3.1.1. punktā minētās lidojuma laika prasības.

2.3.3.1.2. Pretendentam ir vismaz 10 stundu patstāvīgas lidmašīnas pilotēšanas pieredze apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā atbilstoši klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 270 km (150 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos.

2.3.3.2. Mācību lidojumi

Pretendentam ir nolidojums ar apstiprinātu lidinstruktoru lidmašīnās, kas atbilst klases kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, lidmašīnas pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes ekspluatācijas sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) lidmašīnas vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) lidošanā kritiski mazā gaisa ātrumā; iekrišanas sākuma fāzes un pilnas iekrišanas atpazīšanā un izkļūšanā no tām;

f) lidošanā kritiski lielā gaisa ātrumā; spirālveida planēšanas atpazīšanā un izkļūšanā no tās;

g) pacelšanās un nosēšanās parastos apstākļos un sānvējā;

h) maksimāli efektīvas pacelšanās (no īsa skrejceļa ar šķēršļu pārlidošanu) veikšanā; nosēšanās uz īsa skrejceļa;

i) lidojumā, vadoties tikai pēc instrumentiem, ieskaitot 180° vienlīmeņa pagriezienu;

j) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, ceļa aprēķināšanas metodes un, ja pieejami, izmantojot radionavigācijas līdzekļus;

k) gaisa kuģa ekspluatācijā avārijas situācijās, ieskaitot imitētas lidmašīnas aprīkojuma atteices;

l) gaisa kuģu ekspluatācijā, lidojot uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

m) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.3.3.2.1. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt lidmašīnas atbilstoši IFR.

2.3.4. Īpašas prasības helikoptera kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.3.4.1. Pieredze

2.3.4.1.1. Pretendentam ir vismaz 40 stundu lidojuma laika pieredze vai 35 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas helikopteru pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu vai attiecīgā gadījumā 35 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 5 stundas.

2.3.4.1.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.4.1.1. punktā minētās lidojuma laika prasības.

2.3.4.1.2. Pretendentam ir vismaz 10 stundu patstāvīgas helikoptera pilotēšanas pieredze apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 180 km (100 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās vismaz divās dažādās vietās.

2.3.4.2. Mācību lidojumi

2.3.4.2.1. Pretendentam ir vismaz 20 stundu helikopteru lidojuma laiks kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, helikoptera pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) helikoptera vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) izkļūšanā no iekrišanas ar jaudu sākuma fāzes; metodēs izkļūšanai no zemu propellera apgriezienu situācijas, noturot propellera apgriezienus normālā darbības diapazonā

f) manevrēšanā uz zemes un dzinēja darbības pārbaudē; karāšanās; pacelšanās un nosēšanās veikšanā parastos apstākļos, pa vējam un uz slīpas virsmas;

g) pacelšanās un nosēšanās veikšanā ar mazāko nepieciešamo jaudu; maksimāli efektīvas pacelšanās un nosēšanās veikšanas metodēs; ekspluatācijā norobežotās vietās; ātras apstāšanās veikšanā;

h) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, maršruta aprēķināšanas metodes un, ja pieejami, radionavigācijas līdzekļus, ieskaitot lidojumu, kas ilgst vismaz vienu stundu;

i) gaisa kuģa ekspluatācija avārijas situācijās, ieskaitot imitētas helikoptera aprīkojuma atteices; nolaišanās veikšanā autorotācijas režīmā;

j) gaisa kuģa lidojumos uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

k) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

2.3.4.2.1.1. Ieteikums. Pretendentam jāveic mācību instrumentālie lidojumi ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, lidojumā attiecīgi aprīkotā helikopterā tikai pēc instrumentu rādītājiem, ieskaitot vienlīmeņa pagriešanos par 180°.

Piezīme. 2.3.4.2.1.1. punktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt helikopterus atbilstoši IFR.

2.3.5. Īpašas prasības vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.3.5.1. Pieredze

2.3.5.1.1. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 40 stundu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilota lidojumu laika pieredzei. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 40 stundu lidojuma laika.

2.3.5.1.2. Ieteikums. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.3.5.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.3.5.1.3. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 10 stundu patstāvīgas vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilotēšanas pieredzei apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā, ieskaitot 5 stundas patstāvīgā maršruta lidojumā, kur vismaz viens lidojums ir bijis vismaz 270 km (150 NM) garš un kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos.

2.3.5.2. Mācību lidojumi

Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 20 stundu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa lidojuma laika kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams privātpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pārbaudē un apkopē;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) manevrēšanā uz zemes un dzinēja darbības pārbaudē; vertikālas pacelšanās un augstuma uzņemšanā un pacelšanās un augstuma uzņemšanā ar ieskrējienu; pieejas un nosēšanās ar karāšanos un ar noskrējienu veikšanā – parastos apstākļos, pa vējam un uz slīpas virsmas;

f) pacelšanās un nosēšanās veikšanā ar mazāko nepieciešamo jaudu; maksimāli efektīvas pacelšanās un nosēšanās veikšanas metodēs; ekspluatācijā norobežotās vietās; ātras apstāšanās veikšanā;

g) lidojumā, vadoties tikai pēc instrumentiem, ieskaitot 180° vienlīmeņa pagriezienu;

h) izkļūšana no iekrišanas ar jaudu sākuma fāzes; metodēs izkļūšanai no situācijas, kad propellera apgriezienu skaits minūtē ir pārāk mazs, parastajā dzinēja apgriezienu skaita minūtē amplitūdā;

i) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, ceļa aprēķināšanas metodes un, ja pieejami, radionavigācijas līdzekļus, ieskaitot lidojumu, kas ilgst vismaz vienu stundu;

j) ekspluatācijā avārijas situācijās, ieskaitot imitētas vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa aprīkojuma atteices; pārejas veikšanā uz autorotācijas režīmu ar izslēgtiem dzinējiem un nolaišanās veikšanā autorotācijas režīmā, ja piemērojams; transmisijas un savienojošās kardānvārpstas atteices gadījumā, ja piemērojams;

k) gaisa kuģa lidojumos uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

l) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.3.5.2. punkta g) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģus atbilstoši IFR.

2.3.6. Īpašas prasības dirižabļa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.3.6.1. Pieredze

Pretendentam ir vismaz 25 stundu dirižabļa pilota lidojumu laika pieredze, tostarp vismaz

a) 3 stundas maršruta lidojumā ar dirižabli lidinstruktora uzraudzībā ar lidojuma kopējo garumu, kas nav mazāks kā 45 km (25 NM);

b) 5 pacelšanās un 5 nosēšanās ar pilnu apstāšanos lidlaukā, katrā nosēšanās reizē lidojot atbilstoši lidlauka kustības shēmai;

c) 3 instrumentālā laika stundas un

d) 5 lidojuma stundas, gaisa kuģa komandiera uzraudzībā veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.3.6.2. Mācību lidojumi

Pretendentam ir nolidojums ar dirižabli, kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents tiek apmācīts vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, dirižabļa pārbaudi un apkopi;

c) manevros, izmantojot zemes orientierus;

d) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

e) pacelšanās metodēs un procedūrās, ieskaitot attiecīgos ierobežojumus, avārijas procedūras un izmantojamos signālus;

f) dirižabļa vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

g) pacelšanās, nosēšanās un aiziešanas uz otro riņķi veikšanā;

h) maksimāli efektīvas pacelšanās (ar šķēršļu pārlidošanu) veikšanā;

i) lidojumā, vadoties tikai pēc instrumentiem, ieskaitot 180° vienlīmeņa pagriezienu;

j) aeronavigācijā, maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, maršruta aprēķināšanas metodes un radionavigācijas līdzekļus;

k) ekspluatācijā avārijas situācijās (gāzes noplūdes atpazīšana), ieskaitot imitētas dirižabļa aprīkojuma atteices, un

l) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.3.6.2 punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.3.2.2. punktā minētais nakts nolidojums ar instruktoru, nedod tiesības privātpilota apliecības turētājam pilotēt dirižabļus atbilstoši IFR.

2.4. Komercpilota apliecība

2.4.1. Vispārīgas prasības lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai

2.4.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

2.4.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir komercpilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz komercpilota apliecības turētāju; lidojumu noteikumi; atbilstošo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, dirižabļiem, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

b) spēka iekārtu, sistēmu un instrumentu darbības principi un ekspluatācija;

c) attiecīgās kategorijas gaisa kuģu un spēka iekārtu ekspluatācijas ierobežojumi; attiecīgā ekspluatācijas informācija, kas minēta lidojumu rokasgrāmatā vai citā atbilstošā dokumentā;

d) attiecīgā gaisa kuģa iekārtu un sistēmu izmantošana un darbspējīguma pārbaudes;

e) attiecīgā gaisa kuģa korpusa, sistēmu un spēka iekārtu tehniskās apkopes procedūras;

f) helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – transmisija (spēka pārvads), ja pieejama;

g) dirižabļiem – izmantoto gāzu fizikālās īpašības un praktiska lietošana;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

h) kravas un masas sadalījuma ietekme uz lidmašīnas vadību, lidojuma raksturojumiem un izpildījumu; masas un smaguma centra aprēķini;

i) pacelšanās, nosēšanās un citas darbības datu izmantošana un praktiska lietošana;

j) VFR komerclidojuma plānošana pirms lidojuma uzsākšanas un lidojuma laikā; gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras;

k) attiecībā uz dirižabļiem, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, ārējās kravas ietekme uz vadību;

Cilvēka veiktspēja

l) cilvēka veiktspēja, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

m) aviācijas meteoroloģisko ziņojumu, karšu un prognožu interpretācija un lietošana; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras pirms lidojuma un lidojuma laikā; meteoroloģisko karšu izmantošana;

n) aviācijas meteoroloģija; attiecīgo teritoriju klimatoloģija attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē aviāciju; gaisa spiediena sistēmu kustība, atmosfēras fronšu struktūra un svarīgu dabas parādību, kas ietekmē pacelšanās, lidojuma un nosēšanās apstākļus, izcelsme un raksturojumi;

o) apledošanas atpazīšana, cēloņi un ietekme uz gaisa kuģi; procedūras iekļūšanai frontālajā zonā; izvairīšanās no bīstamiem laikapstākļiem;

Navigācija

p) aeronavigācija, ieskaitot aeronavigācijas karšu, instrumentu un aeronavigācijas līdzekļu izmantošanu; izpratne par attiecīgo aeronavigācijas sistēmu principiem un raksturojumiem; gaisa kuģa iekārtu ekspluatācija;

q) attiecībā uz dirižabļiem:

i) vadībai un navigācijai nepieciešamās avionikas un instrumentu izmantošana, ekspluatācijas ierobežojumi un darbspējīgums;

ii) izlidošanas, lidojuma, pieejas un nosēšanās fāžu laikā izmantoto aeronavigācijas sistēmu izmantošana, precizitāte un drošums, radionavigācijas līdzekļu identificēšana;

iii) autonomās un ārēju orientieru aeronavigācijas sistēmu darbības principi un raksturojumi, gaisa kuģa iekārtu ekspluatācija;

Ekspluatācijas procedūras

r) apdraudējumu un kļūdu pārvaldības lietošana ekspluatācijā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

s) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aeronavigācijas kodu un saīsinājumu izmantošana;

t) altimetra iestatīšanas procedūras;

u) atbilstošas drošības pasākumu un avārijas procedūras;

v) ekspluatācijas procedūras attiecībā uz kravu pārvadājumiem; ar bīstamajām kravām saistītie potenciālie riski;

w) prasības un prakse pasažieru informēšanai par drošības pasākumiem, ieskaitot piesardzības pasākumus, kas jāievēro, iekāpjot gaisa kuģī un izkāpjot no tā;

x) attiecībā uz helikopteriem un, ja vajadzīgs, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, iekrite ar jaudu; zemes rezonanse; propellera atkāpjošā spārna iekrišana; dinamiska apgāšanās un citi ekspluatācijas riski; drošības procedūras, kas attiecas uz lidojumiem VMC;

Gaisa kuģu lidojuma principi

y) gaisa kuģu lidojuma principi;

Radiotelefonija

z) sakaru procedūras un frazeoloģija, kas tiek izmantota lidojumos atbilstoši VFR; darbības, kas jāveic sakaru iekārtu atteices gadījumā.

2.4.1.3. Prasmes

Pretendents apliecina spējas veikt atbilstošas kategorijas gaisa kuģa komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un veikt manevrus, kas aprakstīti 2.4.3.2. vai 2.4.4.2. vai 2.4.5.2. vai 2.4.6.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs komercpilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi par apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt gaisa kuģi tā iespēju robežās;

c) veikt visus manevrus gludi un precīzi;

d) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

e) izmantot aeronavigācijas zināšanas un

f) vienmēr saglabāt kontroli pār gaisa kuģi tā, lai būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2.4.1.4. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 1. klases veselības apliecība.

2.4.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.4.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, komercpilota apliecības turētājam ir tiesības

a) realizēt visas tiesības, kas attiecas uz atbilstošās kategorijas gaisa kuģa privātpilota apliecības turētāju;

b) veikt gaisa kuģa komandiera pienākumus atbilstošās kategorijas gaisa kuģī, kas netiek ekspluatēts gaisa komercpārvadājumos;

c) veikt gaisa kuģa komandiera pienākumus atbilstošās kategorijas gaisa kuģī, kas tiek ekspluatēts gaisa komercpārvadājumos un ir sertificēts lidojumiem ar vienu pilotu;

d) veikt otrā pilota pienākumus atbilstošās kategorijas gaisa kuģī, kas ekspluatējams, izmantojot otro pilotu, un

e) dirižabļa kategorijas gadījumā, pilotēt dirižabli atbilstoši IFR.

2.4.2.2. Pirms apliecības tiesību izmantošanas nakts laikā pretendentam ir veicis lidojumus ar instruktoru nakts laikā atbilstošas kategorijas gaisa kuģī, ieskaitot pacelšanos, nosēšanos un navigāciju.

Piezīme. 60 un 65 gadu vecumu sasniegušiem apliecību turētājiem saskaņā ar 2.1.10. punktu tiek samazinātas noteiktas tiesības.

2.4.3. Īpašas prasības lidmašīnas kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.4.3.1. Pieredze

2.4.3.1.1. Pretendentam ir vismaz 200 stundu lidojuma laika pieredze vai 150 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas lidmašīnu pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 200 stundu, vai attiecīgā gadījumā 150 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 stundu.

2.4.3.1.1.1. Pretendentam ir lidmašīnas lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 100 stundu vai apstiprinātas lidotāju profesionālās sagatavošanas gadījumā 70 lidojuma stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 20 stundu maršruta lidojumu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, ieskaitot vismaz vienu 540 km (300 NM) garu lidojumu, kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos;

c) 10 stundu instrumentālā lidojuma laika ar instruktoru, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 5 stundas, un

d) ja apliecības piešķirtās tiesības ir jārealizē naktī, 5 stundas nakts lidojuma laika, ieskaitot piecas pacelšanās un piecas nosēšanās, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.4.3.1.2. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.3.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.3.2. Mācību lidojumi

Pretendentam ir nolidojums ar apstiprinātu lidinstruktoru lidmašīnās, kas atbilst klases un/vai tipa kvalifikācijas atzīmei, kuru pretendents vēlas iegūt. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, lidmašīnas pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) lidmašīnas vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) lidojumā kritiski mazā gaisa ātrumā; izvairīšanās no grīstes; iekrišanas sākuma fāzes un pilnas iekrišanas atpazīšanā un izkļūšanā no tām;

f) daudzdzinēju lidmašīnas klases vai tipa kvalifikācijas atzīmes iegūšanai – lidojumā ar asimetrisku dzinēju vilci;

g) lidojumā kritiski lielā gaisa ātrumā; spirālveida planēšanas atpazīšanā un izkļūšanā no tās;

h) pacelšanās un nosēšanās veikšanā parastos apstākļos un sānvējā;

i) maksimāli efektīvas pacelšanās (no īsa skrejceļa ar šķēršļu pārlidošanu) veikšanā; nosēšanās veikšanā uz īsa skrejceļa;

j) elementāro lidojuma manevru veikšanā un izkļūšanā no neparastiem gaisa kuģa telpiskajiem stāvokļiem, balstoties tikai uz lidojuma pamatinstrumentu rādījumiem;

k) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, ceļa aprēķināšanas metodes un radionavigācijas līdzekļus; maršruta maiņas procedūrās;

l) ārkārtas un avārijas procedūrās un manevros, ieskaitot imitētas lidmašīnas aprīkojuma atteices;

m) lidojumā uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

n) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.4.3.1.1.1. punkta c) apakšpunktā un 2.4.3.2. punkta j) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.3.1.1.1. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt lidmašīnas atbilstoši IFR.

2.4.4. Īpašas prasības helikoptera kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.4.4.1. Pieredze

2.4.4.1.1. Pretendentam ir vismaz 150 stundu lidojuma laika pieredze vai 100 stundu lidojuma laika pieredze, kas iegūta apstiprinātas helikopteru pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 150 stundu vai attiecīgā gadījumā 100 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 10 stundu.

2.4.4.1.1.1. Pretendentam ir helikoptera lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 35 stundas, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 10 stundu maršruta lidojumu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, ieskaitot maršruta lidojumu, kura laikā ir veiktas nosēšanās vismaz divās dažādās vietās;

c) 10 stundu instrumentālā lidojuma laika ar instruktoru, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 5 stundas, un

d) ja apliecības tiesības ir jārealizē naktī, 5 stundas nakts lidojumu laika, ieskaitot 5 pacelšanās un 5 nosēšanās shēmas, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.4.4.1.2 . Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.4.1.1 . punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.4.2. Mācību lidojumi

Pretendentam ir nolidojums ar helikopteru, kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, helikoptera pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) helikoptera vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) izkļūšana no no iekrites ar jaudu sākuma fāzes; metodēs izkļūšanai no no zemu propellera apgriezienu situācijas, noturot propellera apgriezienus normālā darbības diapazonā;

f) manevrēšanā uz zemes un dzinēja darbības pārbaudē; karāšanās; pacelšanās un nosēšanās veikšanā parastos apstākļos, pa vējam un uz slīpas virsmas; stāvas nolaišanās veikšanā;

g) pacelšanās un nosēšanās veikšanā ar mazāko nepieciešamo jaudu; maksimāli efektīvas pacelšanās un nosēšanās veikšanas metodēs; ekspluatācijā ierobežotās vietās; ātras apstāšanās veikšanā;

h) karāšanās ārpus zemes efekta; darbībās ar ārējām kravām, ja piemērojams; lidojumos lielā augstumā;

i) elementāro lidojuma manevru veikšanā un izkļūšanā no neparastiem gaisa kuģa telpiskajiem stāvokļiem, balstoties tikai uz lidojuma pamatinstrumentu rādījumiem;

j) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, maršruta aprēķināšanas metodes un radionavigācijas līdzekļus; maršruta maiņas procedūras;

k) ārkārtas un avārijas procedūrās, ieskaitot imitētas helikoptera aprīkojuma atteices, nolaišanos un nosēšanos autorotācijas režīmā;

l) gaisa kuģa lidojumos uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

m) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.4.4.1.1.1. punkta c) apakšpunktā un 2.4.4.2. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.4.1.1.1. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt helikopterus atbilstoši IFR.

2.4.5. Īpašas prasības vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.4.5.1. Pieredze

2.4.5.1.1. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 200 stundu lidojuma laika pieredzei ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi, vai 150 stundu lidojuma laika pieredzei, kas iegūta apstiprinātas gaisa kuģu pilotu mācību programmas apguves laikā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 200 stundu vai attiecīgā gadījumā 150 stundu lidojuma laika.

2.4.5.1.2. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa lidojumu pieredzei, kas nav mazāka kā

a) 50 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 10 stundu maršruta lidojumā, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, ieskaitot vismaz vienu 540 km (300 NM) garu lidojumu, kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos vismaz divos dažādos lidlaukos;

c) 10 stundu instrumentālo lidojumu laika ar instruktoru, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 5 stundas, un

d) ja apliecības piešķirtās tiesības ir jārealizē naktī, 5 stundas nakts lidojuma laika, ieskaitot piecas pacelšanās un piecas nosēšanās, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus.

2.4.5.1.3. Ieteikums. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama, un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.4.5.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.4.5.2. Mācību lidojumi

Ieteikums. Pretendentam ir jābūt nolidojumam ar vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktoram jānodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) izkļūšana no iekrites ar jaudu sākuma fāzes; metodēs izkļūšanai no zemu propellera apgriezienu situācijas, noturot propellera apgriezienus normālā darbības diapazonā;

f) manevrēšanā uz zemes un dzinēja darbības pārbaudē; vertikāla pacelšanās un augstuma uzņemšanā un pacelšanās un augstuma uzņemšanā ar ieskrējienu; vertikālas un nevertikālas nolaišanās un nosēšanās veikšanā – parastos apstākļos, pa vējam un uz slīpas virsmas; stāvas nolaišanās veikšanā;

g) pacelšanās un nosēšanās ar mazāko nepieciešamo jaudu; maksimāli efektīvas pacelšanās un nosēšanās veikšanas metodēs; ekspluatācijā ierobežotās vietās; ātras apstāšanās veikšanā;

h) karāšanās ārpus zemes efekta; darbībās ar ārējām kravām, ja piemērojams; lidojumā lielā augstumā;

i) elementāro lidojuma manevru veikšanā un izkļūšanā no neparastiem gaisa kuģa telpiskajiem stāvokļiem, balstoties tikai uz lidojuma pamatinstrumentu rādījumiem;

j) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, maršruta aprēķināšanas metodes un, ja pieejami, radionavigācijas līdzekļus, ieskaitot lidojumu, kas ilgst vismaz vienu stundu;

k) ekspluatācijā avārijas situācijās, ieskaitot imitētas vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa aprīkojuma atteices; pārejas veikšanā uz autorotācijas režīmu ar izslēgtiem dzinējiem un nolaišanās veikšanā autorotācijas režīmā, pēc vajadzības; transmisijas un savienojošās kardānvārpstas atteices gadījumā, ja pieejami;

l) gaisa kuģa lidojumos uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

m) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

Piezīme. 2.4.5.1.2. punkta c) apakšpunktā un 2.4.5.2. punkta i) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.4.5.1.2. punkta d) apakšpunktā un 2.4.2.2. punktā minētā nakts lidojumu pieredze un nolidojums ar instruktoru nedod tiesības komercpilota apliecības turētājam pilotēt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģus atbilstoši IFR.

2.4.6. Īpašas prasības dirižabļa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.4.6.1. Pieredze

2.4.6.1.1. Pretendentam ir vismaz 200 stundu pilota lidojumu laika pieredze.

2.4.6.1.1.1. Pretendentam ir lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 50 stundu, veicot dirižabļa pilota pienākumus;

b) 30 stundu dirižabļa lidojumā, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus vai uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus, no kurām ir ne mazāk kā

— 10 maršruta lidojuma stundu un

— 10 nakts lidojuma stundu;

c) 40 stundu instrumentālā laika, no kurām 20 stundu ir lidojuma laiks un 10 stundu ir dirižabļa lidojuma laiks, un

d) 20 dirižabļa mācību lidojumu stundu darbības jomās, kas norādītas 2.4.6.2. punktā.

2.4.6.2. Mācību lidojumi

Pretendentam ir nolidojums ar dirižabli kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi, sasniedzot izpildījuma līmeni, kāds nepieciešams komercpilotam, vismaz šādās jomās:

a) apdraudējumu un kļūdu atpazīšanā un pārvaldībā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot masas un smaguma centra noteikšanu, dirižabļa pārbaudi un apkopi;

c) lidlauka ekspluatācijas un satiksmes sistēmās, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

e) pacelšanās metodēs un procedūrās, ieskaitot attiecīgos ierobežojumus, avārijas procedūras un izmantojamos signālus;

e) dirižabļa vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

f) gāzes noplūdes atpazīšanā;

g) pacelšanās un nosēšanās veikšanā parastos apstākļos;

h) maksimāli efektīvas pacelšanās (no īsa skrejceļa ar šķēršļu pārlidošanu) veikšanā; nosēšanās veikšanā uz īsa skrejceļa;

i) lidojumā atbilstoši IFR;

j) maršruta lidojumā, izmantojot vizuālos orientierus, ceļa aprēķināšanas metodes un, ja pieejami, izmantojot radionavigācijas līdzekļus;

k) ekspluatācijā avārijas situācijās, ieskaitot imitētas dirižabļa aprīkojuma atteices;

l) lidojumos uz kontrolējamiem lidlaukiem un no tiem vai garām tiem, gaisa satiksmes dienestu procedūru ievērošanā un

m) sakaru procedūrās un frazeoloģijā.

2.5 Daudzpilotu apkalpes pilota apliecība lidmašīnas kategorijai

2.5.1. Vispārīgas prasības apliecības izdošanai

2.5.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

2.5.1.2. Zināšanas

Pretendents ir prasībām, kas noteiktas 2.6.1.2. punktā aviolīniju transporta pilota apliecībai, kas atbilst lidmašīnas kategorijai apstiprinātās sagatavošanas kursā.

2.5.1.3. Prasmes

2.5.1.3.1. Pretendents ir apliecinājis prasmes, kas ir nepieciešamas, lai izpildītu visas kvalifikācijas vienības, kas norādītas 3. papildinājumā, kā pilotējošs pilots un kā nepilotējošs pilots atbilstoši līmenim, kas vajadzīgs, lai veiktu otrā pilota pienākumus gaisa kuģī ar gāzturbīnu dzinējiem, kas sertificēts ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi atbilstoši VFR un IFR, kā arī:

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) gludi un precīzi, manuāli vadīt lidmašīnu, atbilstoši tās ierobežojumiem tā, lai vienmēr būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums;

c) ekspluatēt lidmašīnu automatizācijas režīmā, kas atbilst lidojuma fāzei un saglabāt izpratni par aktīvo automatizācijas režīmu;

d) precīzi izpildīt parastās, ārkārtas un avārijas procedūras visās lidojuma fāzēs un

e) parādīt spējas efektīvi veikt procedūras apkalpes darba spēju zaudēšanas gadījumā, vadīt apkalpi, ieskaitot pilotēšanas uzdevumus, apkalpes sadarbību, darbības standartprocedūru (SOP)ievērošanu un kontrolkaršu lietošanu.

2.5.1.3.2. Nepārtraukti izvērtē progresu 2.5.1.3.1. punktā minēto prasmju apgūšanā.

2.5.1.4. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 1. klases veselības apliecība.

2.5.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.5.2.1 Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, daudzpilotu apkalpes pilota apliecības turētājam ir tiesības

a) realizēt visas tiesības, kas attiecas uz lidmašīnas privātpilota apliecības turētāju, ja tiek izpildītas visas 2.3.3. punktā minētās prasības;

b) realizēt instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības, ekspluatējot lidmašīnu ar daudzpilotu apkalpi, un

c) veikt otrā pilota pienākumus lidmašīnā, kas ekspluatējama, izmantojot otro pilotu.

2.5.2.2. Pirms instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirto tiesību realizācijas, ekspluatējot lidmašīnu ar vienu pilotu, pretendents apliecina spējas veikt lidmašīnas gaisa kuģa komandiera pienākumus, ekspluatējot lidmašīnu ar vienu pilotu un izmantojot tikai instrumentus, kā arī izpilda prasības attiecībā uz prasmēm, kas norādītas 2.7.1.2. punktā attiecībā uz lidmašīnām.

2.5.2.3. Pirms komercpilota apliecības piešķirto tiesību realizācijas, ekspluatējot lidmašīnas ar vienu pilotu, apliecības turētājs

a) ir nolidojis lidmašīnās 70 lidojuma stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai ne mazāk kā 10 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, un pārējo laiku veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) ir nolidojis 20 stundu maršruta lidojumos veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai ne mazāk kā 10 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, un 10 stundu, veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus, ieskaitot vismaz vienu 540 km (300 NM) garu lidojumu, kura laikā ir veiktas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos divos dažādos lidlaukos, un

c) atbilst prasībām lidmašīnas komercpilota apliecības saņemšanai, kas noteiktas 2.4.1.2., 2.4.1.3., 2.4.3.1.1. punktā (izņemot 2.4.3.1.1.1. punkta a) apakšpunktu) un 2.4.3.2 punktā.

1. piezīme. Līgumslēdzēja valsts, piešķirot vienpilota ekspluatācijas tiesības daudzpilotu apkalpes pilota apliecības turētājam, var dokumentēt piešķirtās tiesības izdarot ierakstu daudzpilotu apkalpes pilota apliecībā vai izsniedzot lidmašīnas komercpilota apliecību.

2. piezīme. 65 gadu vecumu sasniegušiem apliecību turētājiem saskaņā ar 2.1.10. punktu tiek samazinātas noteiktas tiesības.

2.5.3. Pieredze

2.5.3.1. Pretendentam ir vismaz 240 stundu lidojumu laika pieredze, kas iegūta apstiprināta lidmašīnu pilotu sagatavošanas kursa apguves laikā kā pilotējošam un nepilotējošam pilotam reālā un imitētā lidojumā.

2.5.3.2. Reālu lidojumu pieredze ietver vismaz 2.3.3.1 punktā minētās pieredzes prasības, izvešanu no neparasta telpiskā stāvokļa, nakts lidojumus un lidojumus izmantojot tikai instrumentus.

2.5.3.3. Papildus 2.5.3.2. punktā izvirzītajām prasībām pretendentam ir pieredze, kas iegūta lidmašīnā ar gāzturbīnu dzinējiem, kura sertificēta ekspluatācijai ar vismaz diviem pilotiem, vai lidojumu trenažierī, ko šim mērķim apstiprinājusi sertificēšanas iestāde saskaņā ar 3. papildinājuma 4. punktu, un kas ir nepieciešama lai sasniegtu paaugstināta līmeņa kvalifikāciju, kura definēta 3. papildinājumā.

2.5.4. Mācību lidojumi

2.5.4.1. Pretendents pabeidz apstiprinātu mācību programmu, kas atbilst 2.5.3. punktā norādītajām pieredzes prasībām.

2.5.4.2. Pretendents ir veicis nolidojumu ar instruktoru, ietverot visas kvalifikācijas vienības, kas norādītas 3. papildinājumā un sasniedzot izpildījuma līmeni, kurš vajadzīgs, lai saņemtu daudzpilotu apkalpes pilota apliecību, kā arī kvalifikācijas vienības, kas vajadzīgas lidojumu veikšanai atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem.

2.6. Aviolīniju transporta pilota apliecība

2.6.1. Vispārīgas prasības lidmašīnas, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas apliecības izdošanai

2.6.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 21 gadu vecs.

2.6.1.2. Zināšanas

2.6.1.2.1. Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir aviolīniju transporta pilota apliecība, un atbilst gaisa kuģa kategorijai, kas tiks norādīta apliecībā, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz aviolīniju transporta pilota apliecības turētāju; lidojumu noteikumi; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par lidmašīnām, helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem

b) elektrisko, hidraulisko, spiediena uzturēšanas un citu gaisa kuģa sistēmu vispārējie raksturojumi un darbības ierobežojumi; lidojuma vadības sistēmas, ieskaitot autopilotu un stabilitātes palielināšanas sistēmu;

c) gaisa kuģa spēka iekārtu darbības principi, lietošanas procedūras un ekspluatācijas ierobežojumi; atmosfēras apstākļu ietekme uz dzinēju veiktspēju; attiecīgā ekspluatācijas informācija, kas minēta lidojuma rokasgrāmatā vai citā atbilstošā dokumentā;

d) attiecīgās kategorijas gaisa kuģu ekspluatācijas procedūras un ierobežojumi; atmosfēras apstākļu ietekme uz gaisa kuģa veiktspēju atbilstoši attiecīgajai ekspluatācijas informācijai, kas minēta lidojuma rokasgrāmatā;

e) attiecīgā gaisa kuģa iekārtu un sistēmu izmantošana un darbspējīguma pārbaudes;

f) lidojuma instrumenti; kompasi, virziena maiņas un paātrinājuma kļūdas; žiroskopiskie instrumenti, to ekspluatācijas ierobežojumi un precesijas efekts; pasākumi un procedūras dažādu lidojuma instrumentu un elektronisko displeju darbības traucējumu gadījumā;

g) attiecīgā gaisa kuģa korpusa, sistēmu un spēka iekārtu tehniskās apkopes procedūras;

h) helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – transmisija (spēka pārvads), ja piemērojams;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

i) kravas un masas sadalījuma ietekme uz lidmašīnas vadību, lidojuma raksturojumiem un izpildījumu; masas un smaguma centra aprēķini;

j) pacelšanās, nosēšanās un citu tehnisko raksturojumu datu izmantošana un praktiska lietošana, ieskaitot kreisēšanas vadības procedūras;

k) operatīvā lidojuma plānošana pirms lidojuma uzsākšanas un lidojuma laikā; gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras;

l) attiecībā uz helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem ārējās kravas ietekme uz vadību;

Cilvēka veiktspēja

m) cilvēka veiktspēja, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

n) aviācijas meteoroloģisko ziņojumu, karšu un prognožu interpretācija un lietošana; kodi un saīsinājumi; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras pirms lidojuma un lidojuma laikā; meteoroloģisko karšu izmantošana;

o) aviācijas meteoroloģija; attiecīgo teritoriju klimatoloģija attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē aviāciju; gaisa spiediena sistēmu kustība; atmosfēras fronšu struktūra un svarīgu dabas parādību, kas ietekmē pacelšanās, lidojuma un nosēšanās apstākļus, izcelsme un raksturojumi;

p) apledošanas atpazīšana, cēloņi un ietekme uz gaisa kuģi; procedūras iekļūšanai frontālajā zonā; izvairīšanās no bīstamiem laikapstākļiem;

q) attiecībā uz lidmašīnām un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, praktiskā lielu augstumu meteoroloģija, ieskaitot laikapstākļu ziņojumu, karšu un prognožu interpretāciju un lietošanu; strūklveida plūsmas;

Navigācija

r) aeronavigācija, ieskaitot aeronavigācijas karšu, radionavigācijas līdzekļu un teritorijas navigācijas sistēmu izmantošanu; īpašās navigācijas prasībās gariem maršruta lidojumiem;

s) gaisa kuģa vadībai un navigācijai nepieciešamās avionikas un instrumentu izmantošana, ekspluatācijas ierobežojumi un darbspējīgums;

t) izlidošanas, lidojuma, pieejas un nosēšanās fāžu laikā izmantoto aeronavigācijas sistēmu izmantošana, precizitāte un uzticamība; radionavigācijas līdzekļu identificēšana;

u) autonomo un ārēju aeronavigācijas sistēmu darbības principi un raksturojumi; gaisa kuģa iekārtu ekspluatācija;

Ekspluatācijas procedūras

v) apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošana ekspluatācijā;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

w) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aeronavigācijas kodu un saīsinājumu interpretācija un izmantošana;

x) piesardzības un avārijas procedūras; drošības pasākumi;

y) ekspluatācijas procedūras kravu un bīstamu kravu pārvadājumos;

z) prasības un prakse pasažieru informēšanai par drošības pasākumiem, ieskaitot piesardzības pasākumus, kas jāievēro, iekāpjot lidmašīnā un izkāpjot no tās;

aa) attiecībā uz helikopteriem un, ja piemērojams, vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, iekrite ar jaudu; zemes rezonanse; propellera atkāpjošā spārna iekrišana; dinamiska apgāšanās un citi ekspluatācijas riski; drošības procedūras, kas attiecas uz lidojumiem VMC;

Lidojuma principi

bb) lidojuma principi;

Radiotelefonija

cc) sakaru procedūras un frazeoloģija; darbības, kas jāveic sakaru iekārtu atteices gadījumā.

2.6.1.2.2. Papildu iepriekš minētajam lidmašīnas un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa aviolīniju transporta pilota apliecības pretendentam ir zināšanas atbilstoši 2.7.1.1. punkta prasībām attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi.

2.6.1.3. Prasmes

2.6.1.3.1. Pretendents ir apliecinājis spējas kā atbilstošas kategorijas gaisa kuģa, kas paredzēts ekspluatācijai ar otro pilotu, komandieris veikt šādas procedūras un manevrus:

a) pirmslidojuma procedūras, ieskaitot operatīvo lidojuma plānu un gaisa satiksmes dienestu lidojuma plāna iesniegšanu;

b) parasta lidojuma procedūras un manevrus attiecībā uz visām lidojuma fāzēm;

c) ārkārtas un avārijas procedūras un manevrus gadījumos, kas saistīti ar tāda aprīkojuma kā spēka iekārtas sistēmu atteici vai gaisa kuģa korpusa bojājumiem;

d) procedūras apkalpes darba spēju zaudēšanas gadījumā un apkalpes darba koordinēšanu, ieskaitot pilotēšanas uzdevumus, apkalpes sadarbību, un kontrolkaršu izmantošanu; un

e) attiecībā uz lidmašīnām un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem, instrumentālo lidojumu procedūras un manevrus, kas aprakstīti 2.7.4.1. punkta a) līdz d) apakšpunktā, ieskaitot imitētu dzinēja atteici.

2.6.1.3.1.1. Attiecībā uz lidmašīnu pretendents ir apliecinājis spējas veikt 2.6.1.3.1. punktā minētās procedūras un manevrus kā daudzdzinēju lidmašīnas komandieris.

2.6.1.3.1.2. Pretendents ir apliecinājis spējas veikt 2.6.1.3. punktā minētās procedūras un manevrus, apliecinot aviolīniju transporta pilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām atbilstošu kompetences līmeni, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) gludi un precīzi, manuāli vadīt gaisa kuģi, atbilstoši tā ierobežojumiem tā, lai vienmēr būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums;

c) ekspluatēt gaisa kuģi automatizācijas režīmā, kas atbilst lidojuma fāzei un saglabāt izpratni par aktīvo automatizācijas režīmu;

d) precīzi izpildīt parastās, ārkārtas un avārijas procedūras visās lidojuma fāzēs;

e) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku, tostarp strukturēti pieņemt lēmumus un saglabāt izpratni par situāciju, un

f) parādīt spējas efektīvi veikt procedūras apkalpes darba spēju zaudēšanas gadījumā, vadīt apkalpi, ieskaitot pilotēšanas uzdevumus, apkalpes sadarbību, darbības standartprocedūru (SOP)ievērošanu un kontrolkaršu lietošanu.

2.6.1.4. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 1. klases veselības apliecība.

2.6.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.6.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 1.2.9. un 2.1. punktā, aviolīniju transporta pilota apliecības turētājam ir tiesības

a) realizēt visas tiesības, kas attiecas uz atbilstošās kategorijas gaisa kuģa privātpilota un komercpilota apliecības turētāju, un attiecībā uz lidmašīnām un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības un

b) veikt gaisa kuģa komandiera pienākumus atbilstošās kategorijas gaisa kuģī, kas tiek ekspluatēts gaisa komercpārvadājumos un ir sertificēts lidojumiem ar vairāk nekā vienu pilotu.

2.6.2.2. Ja aviolīniju transporta pilota apliecības (lidmašīna) turētājam iepriekš ir bijusi tikai daudzpilotu apkalpes pilota apliecība, tad apliecības piešķirtās tiesības tiek ierobežotas tikai ekspluatācijai ar daudzpilotu apkalpi, ja vien apliecības turētājs nav izpildījis prasības, kas noteiktas attiecīgi 2.5.2.1. punkta a) apakšpunktā, 2.5.2.2. un 2.5.2.3. punktā. Visus tiesību ierobežojumus atzīmē apliecībā.

Piezīme. 60 un 65 gadu vecumu sasniegušiem apliecību turētājiem, saskaņā ar 2.1.10. punktu, tiek samazinātas noteiktas tiesības.

2.6.3. Īpašas prasības lidmašīnas kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.6.3.1. Pieredze

2.6.3.1.1. Pretendentam ir vismaz 1500 stundu lidmašīnu pilota lidojumu laika pieredze. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 1500 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 100 stundu, no kurām ne vairāk kā 25 stundu pieredze var būt iegūta pilotēšanas trenažierī vai pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažierī.

2.6.3.1.1.1. Pretendentam ir lidmašīnas lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 500 lidojuma stundu, veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai 250 stundu, vai nu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai 70 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, un pārējo laiku veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 200 maršruta lidojuma stundu, no kurām ne mazāk kā 100 stundu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus vai uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

c) 75 stundu instrumentālā laika, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 30 stundu, un

d) 100 stundu nakts lidojumu laika, veicot gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus.

2.6.3.1.2. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestādei nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.6.3.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.6.3.2. Mācību lidojumi

Pretendents ir veicis tāda apjoma nolidojumu ar instruktoru, kāds nepieciešams, lai saņemtu komercpilota apliecību (2.4.3.2. punkts), instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi (2.7.4. punkts) un daudzpilotu apkalpes pilota apliecību (2.5.4. punkts).

2.6.4. Īpašas prasības helikoptera kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.6.4.1. Pieredze

2.6.4.1.1. Pretendentam ir vismaz 1000 stundu helikoptera pilota lidojumu laika pieredze. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 1000 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 100 stundu, no kurām ne vairāk kā 25 stundu pieredze var būt iegūta pilotēšanas trenažierī vai pamatlīmeņa instrumentālo lidojumu trenažierī.

2.6.4.1.1.1. Pretendentam ir helikopteru lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 250 stundu, vai nu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai 70 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus un pārējo laiku veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 200 maršruta lidojumu stundu, no kurām ne mazāk kā 100 stundu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus vai uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

c) 30 stundu instrumentālā laika, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 10 stundu, un

d) 50 stundu nakts lidojuma laika, veicot gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus.

2.6.4.1.2. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.6.4.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.6.4.2. Mācību lidojumi

Pretendents ir veicis tāda apjoma nolidojumu ar instruktoru, kāds nepieciešams, lai saņemtu komercpilota apliecību (2.4.4.2. punkts).

Piezīme. 2.6.4.1.1.1. punkta c) apakšpunktā minētā instrumentālo lidojumu pieredze un 2.6.4.1.1.1. punkta d) apakšpunktā minētā nakts lidojumu pieredze nedod tiesības aviolīniju transporta pilota (helikopters) apliecības turētājam pilotēt helikopterus atbilstoši IFR.

2.6.5. Īpašas prasības vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa kategorijas kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.6.5.1. Pieredze

2.6.5.1.1. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vismaz 1500 stundu vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa pilota lidojumu laika pieredzei. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai lidojumu pieredze lidojumu trenažierī instruktora uzraudzībā ir akceptējama kā daļa no kopējā 1500 stundu lidojuma laika.

2.6.5.1.2. Ieteikums. Pretendentam ir jābūt vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa lidojumu pieredzei, kas nav mazāka kā

a) 250 stundu, vai nu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, vai 70 stundu, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus, un pārējo laiku veicot uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

b) 100 maršruta lidojuma stundu, no kurām ne mazāk kā 50 stundu veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus vai uzraudzībā esoša gaisa kuģa komandiera pienākumus;

c) 75 stundas instrumentālā laika, no kura instrumentālais zemes laiks nedrīkst būt vairāk kā 30 stundu, un

d) 25 stundas nakts lidojuma laika, veicot gaisa kuģa komandiera vai otrā pilota pienākumus.

2.6.5.1.3. Ieteikums. Gadījumos, kad pretendentam ir citu kategoriju gaisa kuģu pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.6.5.1.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.6.5.2. Mācību lidojumi

Ieteikums. Pretendentam ir jābūt veikušam tāda apjoma nolidojumu ar instruktoru, kāds nepieciešams, lai saņemtu komercpilota apliecību (2.4.5.2. punkts) un instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi (2.7.4. punkts).

2.7. Instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme

2.7.1. Prasības lidmašīnas, dirižabļa, helikoptera un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģa instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.7.1.1. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko garantē instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz lidojumiem saskaņā ar IFR; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par attiecīgās kategorijas gaisa kuģi

b) gaisa kuģa vadībai un navigācijai nepieciešamās avionikas, elektronisko ierīču un instrumentu izmantošana, ekspluatācijas ierobežojumi un darbspējīgums, veicot lidojumu atbilstoši IFR un instrumentālajos meteoroloģiskajos apstākļos; autopilota izmantošana un ekspluatācijas ierobežojumi;

c) kompasi, virziena maiņas un paātrinājuma kļūdas; žiroskopiskie instrumenti, to ekspluatācijas ierobežojumi un precesijas efekts; pasākumi un procedūras dažādu lidojuma instrumentu darbības traucējumu gadījumā;

Attiecīgās kategorijas gaisa kuģa lidojuma tehniskie raksturojumi un plānošana

d) pirmslidojuma sagatavošanās un pārbaudes, kas attiecas uz lidojumu veikšanu atbilstoši IFR;

e) operatīvā lidojuma plānošana; gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana atbilstoši IFR; altimetra iestatīšanas procedūras;

Cilvēka veiktspēja saistībā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi

f) cilvēka veiktspēja attiecībā uz gaisa kuģa instrumentālo lidojumu, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija saistībā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi

g) aviācijas meteoroloģijas lietošana; laikapstākļu ziņojumu, karšu un prognožu interpretācija un izmantošana; kodi un saīsinājumi; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras; meteoroloģisko karšu izmantošana;

h) apledošanas atpazīšana, cēloņi un ietekme uz gaisa kuģi; frontālās zonas šķērsošanas procedūras; izvairīšanās no bīstamiem laikapstākļiem;

i) attiecībā uz helikopteriem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem rotora apledošanas ietekme;

Navigācija saistībā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi

j) praktiskā aeronavigācija, izmantojot radionavigācijas līdzekļus;

k) izlidošanas, lidojuma, pieejas un nosēšanās fāžu laikā izmantoto aeronavigācijas sistēmu izmantošana, precizitāte un uzticamība; radionavigācijas līdzekļu identificēšana;

Ekspluatācijas procedūras saistībā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi

l) apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošana ekspluatācijā;

m) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aviācijas kodu un saīsinājumu, un instrumentālo procedūru karšu izmantošana izlidošanas, lidojuma, nolaišanās un pieejas laikā;

n) drošības un avārijas procedūras; drošības pasākumi, kas attiecas uz lidojumiem atbilstoši IFR; šķēršļu pārlidošanas augstuma kritēriji;

Piezīme. Informācija pilotiem un lidojumu nodrošināšanas personālam par lidojuma procedūru parametriem un ekspluatācijas procedūrām ir ietverta dokumentā “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi” (PANS-OPS, Doc 8168), I sējums “Lidojuma procedūras”. Atsevišķās valstīs izmantotās procedūras var atšķirties no PANS-OPS, un zināšanas par šīm atšķirībām ir būtiskas drošības apsvērumu dēļ.

Radiotelefonija

o) sakaru procedūras un frazeoloģija, kas tiek izmantota gaisa kuģu lidojumos atbilstoši IFR; darbības, kas jāveic sakaru iekārtu atteices gadījumā.

2.7.1.2. Prasmes

2.7.1.2.1. Pretendents apliecina spējas veikt attiecīgās kategorijas gaisa kuģī, kura instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmi pretendents vēlas iegūt, 2.7.4.1. punktā minētās procedūras un manevrus, uzrādot instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes turētājam piešķirtajām tiesībām atbilstošu kompetences līmeni, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt attiecīgās kategorijas gaisa kuģi tā iespēju robežās;

c) veikt visus manevrus nosvērti un precīzi;

d) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

e) izmantot aeronavigācijas zināšanas un

f) vienmēr saglabāt kontroli pār gaisa kuģi tā, lai vienmēr būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2.7.1.2.1.1. Ja instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības ir jārealizē, pilotējot daudzdzinēju gaisa kuģus, pretendentam pierāda spējas ekspluatēt attiecīgās kategorijas daudzdzinēju gaisa kuģi, vadoties tikai pēc instrumentu rādījumiem, gadījumā, kad viens no dzinējiem ir nedarbojas vai tiek imitēta tā atteice.

Piezīme. Prasmju pārbaudē izmantojot lidojumu trenažierus, nepieciešams pievērst uzmanību 2.1.6. punkta prasībām.

2.7.1.3. Veselības stāvoklis

2.7.1.3.1. Privātpilota apliecības turētājiem ir apliecinājums, ka viņu dzirdes asums ir tāds, kāds nepieciešams 1. klases veselības apliecības izdošanai.

2.7.1.3.2. Ieteikums. Līgumslēdzējām valstīm jāizskata iespēja pieprasīt, lai privātpilota apliecības turētājs atbilstu 1. klases veselības apliecības izdošanas prasībām attiecībā uz fizisko, psihisko un redzes stāvokli.

2.7.2. Kvalifikācijas atzīmes turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.7.2.1 Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6. un 2.1. punktā, attiecīgās kategorijas gaisa kuģa instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes turētājam ir tiesības pilotēt šādas kategorijas gaisa kuģi atbilstoši IFR.

2.7.2.2. Pirms tiesību izmantošanas attiecībā uz daudzdzinēju gaisa kuģiem, kvalifikācijas atzīmes turētājs izpilda 2.7.1.2.1.1. punktā minētās prasības.

Piezīme. Piloti var realizēt instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības attiecībā uz vairāku kategoriju gaisa kuģiem, ja tie ir izpildījuši katras attiecīgās kategorijas prasības.

2.7.3. Pieredze

2.7.3.1. Pretendentam ir attiecīgās kategorijas gaisa kuģa pilota apliecība.

2.7.3.2. Pretendentam ir lidojumu pieredze, kas nav mazāka kā

a) 50 stundu maršruta lidojuma, veicot gaisa kuģa komandiera pienākumus sertificēšanas iestādes akceptētu kategoriju gaisa kuģos, no kurām vismaz 10 lidojuma stundas ir attiecīgās kategorijas gaisa kuģī, un

b) 40 stundu instrumentālā laika gaisa kuģī, no kurām ne vairāk kā 20 stundu vai 30 stundu, ja tiek izmantots lidojumu trenažieris, ir instrumentālais zemes laiks. Instrumentālo zemes laiku uzkrāj apstiprināta instruktora uzraudzībā.

2.7.4. Mācību lidojumi

2.7.4.1. Pretendents vismaz 10 stundu instrumentālā lidojuma laika atbilstoši 2.7.3.2. punkta b) apakšpunkta prasībām ir ieguvis instrumentālā lidojumā lidmašīnā, kas veikts kopā ar apstiprinātu lidinstruktoru. Instruktors nodrošina, ka pretendents iegūst ekspluatācijas pieredzi līdz izpildījuma līmenim, kāds nepieciešams instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes turētājam, vismaz šādās jomās:

a) pirmslidojuma procedūrās, ieskaitot lidojuma rokasgrāmatas vai cita atbilstoša dokumenta, kā arī attiecīgo gaisa satiksmes dienestu dokumentu izmantošanu, sagatavojot IFR lidojuma plānu;

b) pirmslidojuma pārbaudē, kontrolkaršu lietošanā, manevrēšanā uz zemes un pirmspacelšanās pārbaužu veikšanā;

c) IFR ekspluatācijas procedūrās un manevros parastos, ārkārtas un avārijas apstākļos, ietverot vismaz turpmāk minētās darbības:

– pāreju uz instrumentālo lidojumu paceļoties;

– standarta instrumentālās izlidošanas un ielidošanas;

– IFR procedūras lidojuma laikā;

– gaidīšanas procedūras;

– instrumentālās pieejas līdz noteiktam minimumam;

– procedūras aiziešanai uz otro riņķi;

– nosēšanās pēc instrumentālās pieejas;

d) manevrēšanu lidojuma laikā un konkrētā lidojuma raksturojumus.

2.7.4.2. Lai pilotējot daudzdzinēju gaisa kuģi realizētu instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības, pretendentam ir instrumentālo lidojumu pieredze, kas iegūta apstiprināta lidinstruktora klātbūtnē, attiecīgās kategorijas daudzdzinēju gaisa kuģī. Instruktors nodrošina, ka pretendents ir ieguvis ekspluatācijas pieredzi attiecīgās kategorijas gaisa kuģa pilotēšanā tikai pēc instrumentu rādījumiem, gadījumā, kad viens no dzinējiem nedarbojas vai tiek imitēta tā atteice.

2.8. Lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu lidinstruktora kvalifikācijas atzīme

2.8.1. Prasības kvalifikācijas atzīmes izdošanai

2.8.1.1. Zināšanas

Pretendents ir izpildījis prasības attiecībā uz zināšanām atbilstošās kategorijas gaisa kuģa komercpilota apliecības izsniegšanai. Turklāt pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko garantē lidinstruktora kvalifikācijas atzīme, vismaz šādās jomās:

a) praktiskās sagatavošanas metodēs;

b) studentpilota veikuma novērtēšana jomās, kurās tiek veikta apmācība uz zemes;

c) mācīšanās procesā;

d) efektīvas sagatavošanas faktoros;

e) studentpilotu novērtēšanā un pārbaudīšanā, mācību pamatprincipos;

f) mācību programmu izstrādē;

g) mācību stundu plānošanā;

h) sagatavošanas metodēs klasē;

i) mācību līdzekļu izmantošanā, tostarp attiecīgu lidojumu trenažieru izmantošanā, ja nepieciešams;

j) studentpilotu kļūdu analīzē un labošanā;

k) cilvēka veiktspējā attiecībā uz mācību lidojumiem, ieskaitot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

l) riskos, ko rada sistēmu atteiču un darbības traucējumu imitēšana gaisa kuģī.

2.8.1.2. Prasmes

Pretendents tādas kategorijas un klases gaisa kuģī, uz kura lidinstruktora tiesībām pretendents pretendē, ir apliecinājis spējas veikt sagatavošanu tajās jomās, kurās tiks veikti mācību lidojumi, ieskaitot pirmslidojuma, pēclidojuma sagatavošanu un apmācību uz zemes, pēc vajadzības.

2.8.1.3. Pieredze

Pretendents ir izpildījis attiecīgi 2.4.3.1., 2.4.4.1., 2.4.5.1. un 2.4.6.1. punktā minētās prasības attiecībā uz pieredzi komercpilota apliecības izdošanai, katrai attiecīgajai gaisa kuģa kategorijai, pēc vajadzības.

2.8.1.4. Mācību lidojumi

Pretendents sertificēšanas iestādes noteiktajam mērķim apstiprināta lidinstruktora uzraudzībā ir

a) apguvis mācību lidojumu metodes, ieskaitot demonstrēšanu, studentpilota praktisko darbību, studentpilotu raksturīgo kļūdu atpazīšanu un labošanu, un

b) apguvis mācību metodes attiecībā uz tiem lidojuma manevriem un procedūrām, kuras ir paredzēts izmantot mācību lidojumos.

2.8.2. Kvalifikācijas atzīmes turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.8.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5. un 2.1. punktā, lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes turētājam ir tiesības

a) uzraudzīt studentpilotu patstāvīgos lidojumus un

b) veikt mācību lidojumus, kas nepieciešami privātpilota apliecības, komercpilota apliecības, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes un lidinstruktora kvalifikācijas atzīmes iegūšanai

ar nosacījumu, ka lidinstruktoram

1) ir vismaz attiecīgā veida apliecība un kvalifikācijas atzīme, kuras iegūšanai tiek veikta sagatavošana, un tā atbilst attiecīgajai gaisa kuģu kategorijai;

2) ir nepieciešamā apliecība un kvalifikācijas atzīme, lai veiktu gaisa kuģa komandiera pienākumus gaisa kuģī, kurā tiek veikta apmācība, un

3) apliecībā ir minētas piešķirtās lidinstruktora tiesības.

2.8.2.2. Pretendentam, lai veiktu sagatavošanu daudzpilotu apkalpes pilota apliecības iegūšanai, ir arī jāatbilst visām instruktora kvalifikācijas prasībām.

Piezīme. Īpašie noteikumi attiecībā uz lidinstruktoriem, kas veic sagatavošanu daudzpilotu apkalpes pilota apliecības iegūšanai, ir sniegti dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 4. nodaļā.

2.9. Planiera pilota apliecība

2.9.1. Prasības apliecības izdošanai

2.9.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 16 gadu vecs.

2.9.1.2. Zināšanas

2.9.1.2.1. Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir planiera pilota apliecība, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz planiera pilota apliecības turētāju; lidojumu noteikumi; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par gaisa kuģi

b) planiera sistēmu un instrumentu darbības principi;

c) planieru ekspluatācijas ierobežojumi; attiecīgā ekspluatācijas informācija, kas minēta lidojuma rokasgrāmatā vai citā atbilstošā dokumentā;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

d) kravas un masas sadalījuma ietekme uz lidojuma raksturojumiem; masas un smaguma centra aprēķini;

e) palaišanas, nosēšanās un cita veida darbības datu izmantošana un praktiska lietošana;

f) VFR lidojuma plānošana pirms lidojuma uzsākšanas un lidojuma laikā; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras; gaisa kuģa ekspluatācija zonās ar augstu gaisa satiksmes intensitāti;

Cilvēka veiktspēja

g) cilvēka veiktspēja attiecībā uz planiera pilotu, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

h) elementāras aviācijas meteoroloģijas lietošana; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras; meteoroloģisko karšu izmantošana;

Navigācija

i) aeronavigācijas praktiskie aspekti un ceļa aprēķināšanas metodes; aeronavigācijas karšu izmantošana;

Ekspluatācijas procedūras

j) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aviācijas kodu un saīsinājumu izmantošana;

k) dažādas palaišanas metodes un saistītās procedūras;

l) attiecīgas piesardzības un avārijas procedūras, ieskaitot darbības, kas jāveic, lai izvairītos no bīstamiem laikapstākļiem, pēcstrūklas turbulences un citiem ekspluatācijas riskiem;

Lidojuma principi

m) planieru lidojuma principi.

2.9.1.2.2. Ieteikums. Pretendentam jābūt apliecinājušam zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, kas jāpiešķir planiera pilota apliecības turētājam, attiecībā uz sakaru procedūrām un frazeoloģiju, kas tiek izmantota VFR ekspluatācijā un darbībām, kas jāveic sakaru iekārtas atteices gadījumā.

2.9.1.3. Pieredze

2.9.1.3.1. Pretendentam ir vismaz sešu stundu nolidojums, veicot planiera pilota pienākumus, ieskaitot divu stundu patstāvīgā nolidojuma, kurā ir veiktas vismaz 20 palaišanas un nosēšanās.

2.9.1.3.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir lidmašīnas pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjomu, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 2.9.1.3.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

2.9.1.3.2. Pretendents atbilstošā uzraudzībā ir ieguvis planieru ekspluatācijas pieredzi vismaz šādās jomās:

a) pirmslidojuma ekspluatācijas darbībās, ieskaitot planiera montāžu un pārbaudi;

b) izmantotās palaišanas metodes paņēmienu un procedūru lietošanā, ieskaitot attiecīgos gaisa ātruma ierobežojumus, avārijas procedūras un izmantotos signālus;

c) kustības shēmas izmantošanā, sadursmju novēršanas drošības pasākumos un procedūrās;

d) planiera vadīšanā pēc ārējiem vizuāliem orientieriem;

e) lidojumā atļauto režīmu robežās;

f) iekrišanas sākuma fāzes, pilnas iekrišanas un spirālveida planēšanas atpazīšanā un izkļūšanā no tām;

g) palaišanas, pieejas un nosēšanās veikšanā parastos apstākļos un sānvējā;

h) maršruta lidojumā pēc vizuāliem orientieriem un ceļa aprēķināšanas;

i) avārijas procedūrās.

2.9.1.4. Prasmes

Pretendents ir apliecinājis spējas veikt planiera gaisa kuģa komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un manevrus, kas aprakstīti 2.9.1.3.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs planiera pilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt planieri tā iespēju robežās;

c) veikt visus manevrus gludi un precīzi;

d) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

e) izmantot aeronavigācijas zināšanas un

f) vienmēr saglabāt kontroli pār planieri tā, lai vienmēr būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2.9.1.5. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

2.9.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.9.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1. un 2.1. punktā, planiera pilota apliecības turētājam ir tiesības veikt jebkura planiera komandiera pienākumus ar nosacījumu, ka apliecības turētājam ir izmantotās palaišanas metodes ekspluatācijas pieredze.

2.9.2.2. Ieteikums. Ja ir paredzēta pasažieru pārvadāšana, apliecības turētājam jābūt vismaz 10 stundu planieru pilota lidojuma laika pieredzei.

2.10. Brīvā gaisa balona pilota apliecība

Piezīme. Gaisa balona pilota apliecības noteikumi attiecas uz brīvajiem gaisa baloniem, kuros tiek izmantots karsts gaiss vai gāze.

2.10.1. Prasības apliecības izdošanai

2.10.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 16 gadu vecs.

2.10.1.2. Zināšanas

2.10.1.2.1. Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir brīvā gaisa balona pilota apliecība, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz brīvā gaisa balona pilota apliecības turētāju; lidojumu noteikumi; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par gaisa kuģi

b) brīvā gaisa balona sistēmu un instrumentu darbības principi;

c) gaisa balona ekspluatācijas ierobežojumi; attiecīgā ekspluatācijas informācija, kas minēta lidojuma rokasgrāmatā vai citā atbilstošā dokumentā;

d) brīvajos gaisa balonos izmantoto gāzu fizikālās īpašības un praktiska lietošana;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

e) kravas ietekme uz lidojuma raksturojumiem; masas aprēķini;

f) palaišanas, nosēšanās un cita veida darbības datu, ieskaitot temperatūras ietekmi, izmantošana un praktiska lietošana;

g) VFR lidojuma plānošana pirms lidojuma uzsākšanas un lidojuma laikā; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras; gaisa kuģa ekspluatācija teritorijās ar augstu gaisa satiksmes intensitāti;

Cilvēka veiktspēja

h) cilvēka veiktspēja attiecībā uz brīvā gaisa balona pilotu, ieskaitot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

i) elementāras aviācijas meteoroloģijas lietošana; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras; meteoroloģisko karšu izmantošana;

Navigācija

j) aeronavigācijas praktiskie aspekti un ceļa aprēķināšanas metodes; aeronavigācijas karšu izmantošana;

Ekspluatācijas procedūras

k) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM aviācijas kodu un saīsinājumu izmantošana;

l) attiecīgas piesardzības un avārijas procedūras, ieskaitot darbības, kas jāveic, lai izvairītos no bīstamiem laikapstākļiem, pēcstrūklas turbulences un citiem ekspluatācijas riskiem;

Lidojuma principi

m) brīvo gaisa balonu lidojuma principi.

2.10.1.2.2. Ieteikums. Pretendentam jābūt apliecinājušam zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, kas jāpiešķir brīvā gaisa balona pilota apliecības turētājam, attiecībā uz sakaru procedūrām un frazeoloģiju, kas tiek izmantota VFR ekspluatācijā un darbībām, kas jāveic sakaru iekārtu atteices gadījumā.

2.10.1.3. Pieredze

2.10.1.3.1. Pretendentam ir vismaz 16 stundu lidojuma laiks, veicot brīvā gaisa balona pilota pienākumus, ieskaitot vismaz astoņas palaišanas un lidojuma augstuma palielināšanas, no kurām vismaz viena ir jāveic patstāvīgi.

2.10.1.3.2. Pretendents atbilstošā uzraudzībā ir ieguvis brīvo gaisa balonu ekspluatācijas pieredzi vismaz šādās jomās:

a) pirmslidojuma ekspluatācijā, ieskaitot gaisa balona montāžu, aptakelēšanu, piepūšanu, pietauvošanu un pārbaudi;

b) palaišanas un lidojuma augstuma palielināšanas paņēmienos un procedūrās, ieskaitot attiecīgos ierobežojumus, avārijas procedūras un izmantotos signālus;

c) drošības pasākumos sadursmju novēršanai;

d) brīvā gaisa balona vadīšanā pēc ārējiem vizuālajiem orientieriem;

e) ātra augstuma samazinājuma atpazīšanā un izkļūšanā no tā;

f) maršruta lidojumā pēc vizuālajiem orientieriem un ceļa aprēķināšanas;

g) pieejas un nosēšanās veikšanā, ieskaitot darbības uz zemes; h) avārijas procedūrās.

2.10.1.3.3. Ja apliecības piešķirtās tiesības realizē nakts laikā, pretendenti ir atbilstošā uzraudzībā ieguvuši brīvo gaisa balonu ekspluatācijas pieredzi nakts lidojumos.

2.10.1.3.4. Ieteikums. Ja ir paredzēta pasažieru pārvadāšana par atlīdzību vai uz frakts pamata, apliecības turētājam jābūt vismaz 35 stundu lidojuma laika pieredzei, no tām 20 stundas kā brīvā gaisa balona pilotam.

2.10.1.4. Prasmes

Pretendents apliecina spējas veikt brīvā gaisa balona komandiera pienākumus, izpildīt procedūras un manevrus, kas aprakstīti 2.10.1.3.2. punktā, tādā līmenī, kas ir atbilstošs gaisa balona pilota apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt brīvā gaisa balonu tā iespēju robežās;

c) veikt visus manevrus gludi un precīzi;

d) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

e) izmantot aeronavigācijas zināšanas un

f) vienmēr saglabāt kontroli pār brīvā gaisa balonu tā, lai vienmēr būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2.10.1.5. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

2.10.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

2.10.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1., 2.1. un 2.10.1.3.4. punktā, brīvā gaisa balona pilota apliecības turētājam ir tiesības veikt jebkura gaisa balona komandiera pienākumus ar nosacījumu, ka apliecības turētājam ir attiecīgi karsta gaisa vai gāzes gaisa balonu ekspluatācijas pieredze.

2.10.2.2. Pirms tiesību realizācijas nakts laikā apliecības turētājs ir izpildījis 2.10.1.3.3. punktā minētās prasības.

3. NODAĻA. LIDOJUMA APKALPES LOCEKĻU, KAS NAV PILOTI, APLIECĪBAS

3.1. Vispārīgi noteikumi par lidotāja stūrmaņa un lidotāja inženiera apliecībām

3.1.1. Pretendents pirms lidotāja stūrmaņa vai lidotāja inženiera apliecības izdošanas atbilst tādām prasībām attiecībā uz vecumu, zināšanām, pieredzi, prasmēm un veselības stāvokli, kādas ir noteiktas šīm apliecībām.

3.1.1.1. Lidotāja stūrmaņa vai lidotāja inženiera apliecības pretendents sertificēšanas iestādes noteiktajā veidā pierāda atbilstību tādām prasībām attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kādas ir noteiktas šīm apliecībām.

3.2. Lidotāja stūrmaņa apliecība

3.2.1. Prasības apliecības izdošanai

3.2.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

3.2.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, ko piešķir lidotāja stūrmaņa apliecība, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz lidotāja stūrmaņa apliecības turētāju; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

b) kravas un masas sadalījuma ietekme uz lidmašīnas tehniskajiem raksturojumiem;

c) pacelšanās, nosēšanās un cita lidojuma tehnisko raksturojumu datu izmantošana, ieskaitot kreisēšanas vadības procedūras;

d) operatīvā lidojuma plānošana pirms lidojuma uzsākšanas un lidojuma laikā; gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana; attiecīgās gaisa satiksmes dienestu procedūras; altimetra iestatīšanas procedūras;

Cilvēka veiktspēja

e) cilvēka veiktspēja attiecībā uz lidotāju stūrmani, ieskaitot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

f) aviācijas meteoroloģisko ziņojumu, karšu un prognožu interpretācija un praktiskā lietošana; kodi un saīsinājumi; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras pirms lidojuma un lidojuma laikā; meteoroloģisko karšu izmantošana;

g) aviācijas meteoroloģija; attiecīgo teritoriju klimatoloģija attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē aviāciju; gaisa spiediena sistēmu kustība; atmosfēras fronšu struktūra un svarīgu dabas parādību, kas ietekmē pacelšanās, lidojuma un nosēšanās apstākļus, izcelsme un raksturojumi;

Navigācija

h) ceļa aprēķināšanas, spiediena sistēmu un debesu navigācijas procedūras; aeronavigācijas karšu, radionavigācijas līdzekļu un teritorijas navigācijas sistēmu izmantošana; īpašās navigācijas prasībās gariem maršruta lidojumiem;

i) gaisa kuģa navigācijai nepieciešamās avionikas un instrumentu izmantošana, ekspluatācijas ierobežojumi un darbspējīgums;

j) izlidošanas, lidojuma un pieejas fāžu laikā izmantoto navigācijas sistēmu izmantošana, precizitāte un uzticamība; radionavigācijas līdzekļu identificēšana;

k) autonomo un ārēju orientieru navigācijas sistēmu darbības principi, raksturojumi un izmantošana; gaisa kuģa iekārtu ekspluatācija;

l) debess sfēra, ieskaitot debesu ķermeņu kustību un to izvēli un identificēšanu, astronomisko novērojumu veikšanai un apstrādei; sekstantu kalibrēšana; navigācijas dokumentācijas sagatavošana;

m) aeronavigācijā izmantotās definīcijas, mērvienības un formulas;

Ekspluatācijas procedūras

n) tādas aeronavigācijas dokumentācijas kā AIP, NOTAM, aviācijas kodu, saīsinājumu un instrumentālo procedūru karšu izmantošana, izlidošanas, lidojuma, nolaišanās un pieejas laikā;

Gaisa kuģu lidojuma principi

o) gaisa kuģu lidojuma principi;

Radiotelefonija

p) sakaru procedūras un frazeoloģija.

3.2.1.3. Pieredze

3.2.1.3.1. Pretendentam ir vismaz 200 stundu lidojuma laika pieredze, kuru akceptējusi sertificēšanas iestāde, un kas iegūta veicot gaisa kuģa lidotāja stūrmaņa pienākumus maršruta lidojumos, ieskaitot ne mazāk kā 30 stundu nakts lidojuma laika.

3.2.1.3.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 3.2.1.3.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

3.2.1.3.2. Pretendents pierāda spēju pietiekami precīzi noteikt gaisa kuģa atrašanās vietu lidojuma laikā un izmantot to, lai vadītu gaisa kuģi, veicot to šādā turpmāk minētā veidā un apjomā:

a) naktī – vismaz 25 reizes, balstoties uz astronomiskajiem novērojumiem, un

b) dienā – vismaz 25 reizes, balstoties uz astronomiskajiem novērojumiem un autonomajām vai ārēju orientieru navigācijas sistēmām.

3.2.1.4. Prasmes

Pretendents ir apliecinājis spējas veikt gaisa kuģa lidotāja stūrmaņa pienākumus, apliecinot gaisa kuģa lidotāja stūrmaņa apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām atbilstošu kompetences līmeni, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

d) izmantot aeronavigācijas zināšanas;

d) veikt visus pienākumus kā vienotas apkalpes loceklim, un

e) efektīvi sazināties ar citiem apkalpes locekļiem.

3.2.1.5. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

3.2.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6. un 1.2.7.1. punktā, lidotāja stūrmaņa apliecības turētājam ir tiesības veikt lidotāja stūrmaņa pienākumus uz jebkura gaisa kuģa. Ja tiesības iekļauj radiotelefonijas lietošanu sakaros, apliecības turētājs izpilda 1.2.9.2. punktā minētās prasības.

3.3. Lidotāja inženiera apliecība

3.3.1. Prasības apliecības izdošanai

3.3.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

3.3.1.2. Zināšanas

3.3.1.2.1. Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst piešķirtajām tiesībām lidotāja inženiera apliecības turētājam, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz lidotāja inženiera apliecības turētāju; likumi un noteikumi par civilo gaisa kuģu ekspluatāciju saistībā ar lidotāja inženiera pienākumiem;

Vispārīgas zināšanas par gaisa kuģi

b) spēka iekārtu, gāzturbīnu un/vai virzuļdzinēju darbības principi; degvielu tehniskās īpašības, degvielu sistēmas, ieskaitot degvielas kontroles sistēmas; smērvielas un smērvielu sistēmas; forsējuma kameras un iesmidzināšanas sistēmas, dzinēja aizdedzes un startera sistēmu darbība un ekspluatācija;

c) gaisa kuģa spēka iekārtu darbības principi, lietošanas procedūras un ekspluatācijas ierobežojumi; atmosfēras apstākļu ietekme uz dzinēja tehniskajiem raksturojumiem;

d) gaisa kuģu korpusi, lidojuma vadības ierīces, konstrukcijas, šasijas detaļas, bremzes un pretslīdēšanas iekārtas, korozija un materiālu nogurums; konstrukcijas bojājumu un defektu identificēšana;

e) pretledus un pretlietus sistēmas;

f) spiediena uzturēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, skābekļa sistēmas;

g) hidrauliskās un pneimatiskās sistēmas;

h) elektrotehnikas teorijas pamati, elektrosistēmas (maiņstrāvas un līdzstrāvas), gaisa kuģa elektroinstalācija, metalizācija un ekranēšana;

i) instrumentu, kompasu, autopilotu, radiosakaru ierīču, radionavigācijas un radiolokācijas navigācijas līdzekļu, lidojumu vadības sistēmu, ekrānu un avionikas darbības principi;

j) attiecīgā gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumi;

k) ugunsdrošības, ugunsgrēka signalizācijas, ugunsgrēka lokalizēšanas un ugunsdzēšanas sistēmas;

l) attiecīgā gaisa kuģa aprīkojuma un sistēmu izmantošana un darbspējīguma pārbaudes;

Lidojuma tehniskie raksturojumi, plānošana un centrēšana

m) kravas un masas sadalījuma ietekme uz gaisa kuģa vadību, lidojuma raksturojumiem un izpildījumu; masas un smaguma centra aprēķini;

n) darbības datu, ieskaitot kreisēšanas vadības procedūras, izmantošana un praktiska lietošana;

Cilvēka veiktspēja

o) cilvēka veiktspēja attiecībā uz lidotāju inženieri, ieskaitot apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principus;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ietverot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Ekspluatācijas procedūras

p) tehniskās apkopes principi, lidojumderīguma uzturēšanas procedūras, ziņošana par defektiem, pirmslidojuma pārbaudes, drošības pasākumi degvielas uzpildes un ārējā elektropieslēguma lietošanas laikā; uzstādītais aprīkojums un pilotu kabīnes sistēmas;

q) parastās, ārkārtas un avārijas procedūras;

r) ekspluatācijas noteikumi kravu un bīstamu kravu pārvadāšanai;

Gaisa kuģu lidojuma principi

s) aerodinamikas pamati;

Radiotelefonija

t) sakaru procedūras un frazeoloģija.

3.3.1.2.2. Ieteikums. Pretendentam jābūt apliecinājušam zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, kas tiek piešķirtas lidotāja inženiera apliecības turētājam, vismaz šādās jomās:

a) navigācijas pamatos; autonomu sistēmu uzbūves principos un ekspluatācijā, un

b) ekspluatācijas meteoroloģiskajos aspektos.

3.3.1.3. Pieredze

3.3.1.3.1. Pretendentam ir 100 stundu lidojuma laika pieredze, veicot lidotāja inženiera pienākumus, kas iegūta sertificēšanas iestādes noteiktajam mērķim apstiprinātas personas uzraudzībā. Sertificēšanas iestāde nosaka, vai pieredze tās apstiprinātā lidojumu trenažierī, veicot lidotāja inženiera pienākumus, ir akceptējama kā daļa no kopējā 100 stundu lidojuma laika. Šādas pieredzes ieskaitāmais apjoms nedrīkst pārsniegt 50 stundu.

3.3.1.3.1.1. Gadījumos, kad pretendentam ir pilota lidojumu laika pieredze, sertificēšanas iestāde nosaka, vai šāda pieredze ir akceptējama un, ja ir, apjoms, līdz kādam var attiecīgi tikt samazinātas 3.3.1.3.1. punktā minētās lidojumu laika prasības.

3.3.1.3.2. Pretendentam ir ekspluatācijas pieredze lidotāja inženiera pienākumu veikšanā, kas iegūta lidotāja inženiera uzraudzībā, ko noteiktajam mērķim apstiprinājusi sertificēšanas iestāde, vismaz šādās jomās:

a) parastas procedūras

– pirmslidojuma pārbaudes,

– degvielas uzpildes procedūras, degvielas apsaimniekošana,

– apkopes dokumentācijas pārbaude,

– parasta lidojuma pilotu kabīnes procedūras visās lidojuma fāzēs,

– apkalpes koordinācija un procedūras apkalpes darba nespējas gadījumā,

– ziņošana par defektiem;

b) ārkārtas procedūras un rezerves (dublējošās) procedūras

– gaisa kuģa sistēmu ārkārtas darbības atpazīšana,

– ārkārtas procedūru un rezerves (dublējošo) procedūru izmantošana;

c) avārijas procedūras

– avārijas apstākļu atpazīšana,

– atbilstošo avārijas procedūru izmantošana.

3.3.1.4. Prasmes

3.3.1.4.1. Pretendents ir apliecinājis spējas veikt gaisa kuģa lidotāja inženiera pienākumus, izpildīt procedūras un pienākumus, kas aprakstīti 3.3.1.3.2. punktā, apliecinot gaisa kuģa lidotāja inženiera apliecības turētājam piešķirtajām tiesībām atbilstošu kompetences līmeni, un

a) atpazīt un pārvaldīt apdraudējumus un kļūdas;

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz apdraudējumu un kļūdu pārvaldības izmantošanu ir atrodami dokumenta “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana“(PANS-TRG, Doc 9868) 3. nodaļas C pievienojumā un “Rokasgrāmatas par cilvēkfaktoru” (Doc 9683). II daļas 2. nodaļā.

b) ekspluatēt gaisa kuģa sistēmas atbilstoši gaisa kuģa iespējām un ierobežojumiem;

c) parādīt labu spriestspēju un lidotmāku;

d) izmantot aeronavigācijas zināšanas;

e) veikt visus pienākumus kā vienotas apkalpes loceklim tā, lai vienmēr būtu nodrošināts veiksmīgs iznākums, un

f) efektīvi sazināties ar citiem apkalpes locekļiem.

3.3.1.4.2. Lidojumu trenažiera izmantošanu, lai pārbaudes laikā apliecinātu 3.3.1.4.1. punktā minētās prasmes, apstiprina sertificēšanas iestāde, kura pārliecinās par to, ka lidojumu trenažieris ir piemērots šāda uzdevuma veikšanai.

3.3.1.5. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 2. klases veselības apliecība.

3.3.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

3.3.2.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6. un 1.2.7.1. punktā, lidotāja inženiera apliecības turētājam ir tiesības veikt lidotāja inženiera pienākumus jebkura tipa gaisa kuģī, attiecībā uz kuru turētājs ir apliecinājis zināšanu un prasmju līmeni, kādu, balstoties uz 3.3.1.2. un 3.3.1.4. punkta prasībām, kas piemērojamas, lai nodrošinātu drošu šā tipa gaisa kuģa ekspluatāciju, ir noteikusi sertificēšanas iestāde.

3.3.2.2. Gaisa kuģu tipus, kuros lidotāja inženiera apliecības turētājs ir pilnvarots realizēt apliecības tiesības, ieraksta apliecībā vai reģistrē citā dokumentā tādā veidā, kāds ir pieņemams sertificēšanas iestādei.

3.4. Lidotājs radiotelefona operators

1. piezīme. Gadījumos, kad pretendenta zināšanas un prasmes ir atzītas par pietiekamām radiotelefona operatora apliecības sertifikācijas prasībām, kas minētas vispārējos radionoteikumos, kas pievienoti Starptautiskajai elektrosakaru konvencijai, un, kad pretendents ir izpildījis prasības, kas attiecas uz radiotelefona ekspluatāciju gaisa kuģī, Līgumslēdzēja valsts var attiecīgi veikt ierakstu pretendenta jau esošajā apliecībā (atbilstoši 5.1.1.2. punkta XIII apakšpunktam) vai izsniegt atsevišķu apliecību.

2. piezīme. Prasmju un zināšanu prasības attiecībā uz radiotelefonijas procedūrām un frazeoloģiju ir visu lidmašīnu, dirižabļu, helikopteru un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģu pilotu apliecību neatņemama sastāvdaļa.

4. NODAĻA. PERSONĀLA, KAS NAV APKALPES LOCEKĻI, APLIECĪBAS UN KVALIFIKĀCIJAS ATZĪMES

4.1. Vispārīgi noteikumi attiecībā uz personāla, kas nav apkalpes locekļi, apliecībām un kvalifikācijas atzīmēm

4.1.1. Pretendents pirms jebkura veida personāla, kas nav apkalpes locekļi, apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izdošanas, atbilst tādām prasībām attiecībā uz vecumu, zināšanām, pieredzi un, vajadzības gadījumā, prasmēm un veselības stāvokli, kāds ir noteikts šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

4.1.2. Jebkura personāla, kas nav apkalpes locekļi, apliecības vai kvalifikācijas atzīmes pretendents, sertificēšanas iestādes noteiktajā kārtībā, apliecina atbilstību tādām zināšanu un prasmju prasībām, kādas ir noteiktas šai apliecībai vai kvalifikācijas atzīmei.

4.2. Gaisa kuģa tehniskās apkopes personāls (tehniķis/inženieris/mehāniķis)

Piezīme. Iekavās minētie amatu nosaukumi ir pieņemami papildinājumi apliecības nosaukumam. Katra Līgumslēdzēja valsts savos noteikumos var izmantot tādus amatu nosaukumus, kādiem tā dod priekšroku.

4.2.1. Prasības apliecības izdošanai

4.2.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

4.2.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst piešķiramajām tiesībām un pienākumiem, kas jāveic gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla apliecības turētājam, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības un lidojumderīguma prasības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla apliecības turētāju, ieskaitot spēkā esošās lidojumderīguma prasības, kas reglamentē gaisa kuģu sertifikāciju un lidojumderīguma saglabāšanu, kā arī apstiprināta gaisa kuģu tehniskās apkopes organizācija un procedūras;

Dabaszinātnes un vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem

b) matemātikas pamati; mērvienības; fizikas un ķīmijas pamatprincipi un teorija, kas tiek izmantota gaisa kuģu tehniskajā apkopē;

Aviācijas tehnika

c) gaisa kuģa konstrukcijā izmantoto materiālu īpašības un izmantošana, ieskaitot gaisa kuģa konstrukciju uzbūvi un darbību, stiprināšanas metodes; spēka iekārtu un ar tām saistītās sistēmas; mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā un elektroniskā piedziņa; gaisa kuģa instrumentu un ekrānu sistēmas; gaisa kuģa vadības sistēmas; gaisa kuģa navigācijas un sakaru sistēmas;

Gaisa kuģa tehniskā apkope

d) uzdevumi, kas jāveic, lai nodrošinātu gaisa kuģa lidojumderīguma saglabāšanu, ieskaitot metodes un procedūras gaisa kuģa konstrukciju, sastāvdaļu un sistēmu kapitālā remonta veikšanai, remontēšanai, pārbaudei, nomaiņai, modificēšanai vai defektu izlabošanai atbilstoši metodikai, kas aprakstīta attiecīgajās tehniskās apkopes rokasgrāmatās un piemērojamajos lidojumderīguma standartos, un

Cilvēka veiktspēja

e) cilvēka veiktspēja, kas attiecas uz gaisa kuģa tehnisko apkopi.

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

4.2.1.3. Pieredze

Pretendentam ir šāda pieredze gaisa kuģa vai tā sastāvdaļu pārbaudē, apkalpošanā un tehniskajā apkopē,

a) lai izsniegtu apliecību ar tiesībām, kas attiecas uz visu gaisa kuģi, vismaz

1) četri gadi vai

2) divi gadi, ja pretendents ir apmierinoši pabeidzis apstiprinātu sagatavošanas kursu, un

b) lai izsniegtu apliecību ar ierobežotām tiesībām saskaņā ar 4.2.2.2. punkta a) apakšpunkta sadaļu 2) vai 3), tāds laika posms, kas dod iespēju sasniegt tādu kompetences līmeni, kāds prasīts a) apakšpunktā ar nosacījumu, ka šis periods nav mazāks kā

1) divi gadi vai

2) tāds laika periods, kādu valsts uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu ekvivalentu praktiskās pieredzes līmeni salīdzinājumā ar pretendentiem, kas apmierinoši pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas kursu.

4.2.1.4. Mācības

Ieteikums. Pretendents ir jābūt pabeigušam mācību programmu, kas atbilst piešķiramajām tiesībām.

Piezīme. “Mācību rokasgrāmatas” (Doc 7192) D.1. daļa ietver norādījumus attiecībā uz mācību programmu gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla apliecības iegūšanai.

4.2.1.5. Prasmes

Pretendents ir apliecinājis spēju veikt tos pienākumus, kas attiecas uz piešķiramajām tiesībām.

4.2.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

4.2.2.1. Ievērojot prasības, kas noteiktas 4.2.2.2. un 4.2.2.3. punktā, gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla apliecības turētāja tiesības ir atzīt gaisa kuģa vai tā sastāvdaļu lidojumderīgumu pēc remonta pie pilnvarota remontētāja, modificēt vai uzstādīt spēka iekārtu, palīgierīces, instrumentus un/vai aprīkojuma sastāvdaļas, un parakstīt tehniskās apkopes apliecību pēc pārbaudes, tehniskās apkopes darbībām un/vai kārtējās apkopes.

4.2.2.2. Gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla apliecības turētāja tiesības, kas noteiktas 4.2.2.1. punktā drīkst realizēt tikai

a) attiecībā uz

1) gaisa kuģiem kopumā, kas konkrēti vai plašākās kategorijās minēti apliecībā, vai

2) gaisa kuģu korpusiem, spēka iekārtām un gaisa kuģa sistēmām vai to sastāvdaļām, kas konkrēti vai plašākās kategorijās minētas apliecībā, un/vai

3) gaisa kuģu avionikas sistēmām vai to sastāvdaļām, kas konkrēti vai plašākās kategorijās minētas apliecībā,

b) ar nosacījumu, ka apliecības turētājs ir iepazinies ar visu atbilstošo tehniskās apkopes un lidojumderīguma informāciju, kas attiecas uz noteikto gaisa kuģi, par kuru apliecības turētājs paraksta tehniskās apkopes apliecību, vai noteikto gaisa kuģa korpusu, spēka iekārtu, gaisa kuģa sistēmu vai tās sastāvdaļu un gaisa kuģa avionikas sistēmu vai tās sastāvdaļu, kuras lidojumderīgumu apstiprina apliecības turētājs, un

c) ar nosacījumu, ka pēdējo 24 mēnešu laikā, apliecības turētājs ir veicis gaisa kuģa vai tā sastāvdaļu pārbaudi, apkopi vai tehnisko apkopi atbilstoši tiesībām, ko piešķir apliecība, kas ir izsniegta vismaz pirms sešiem mēnešiem, vai arī ir izpildījis sertificēšanas iestādes prasības attiecībā uz atbilstošās tiesības piešķirošas apliecības izdošanu.

4.2.2.3. Līgumslēdzēja valsts nosaka apliecības turētāja tiesību apjomu, ņemot vērā to uzdevumu sarežģītību, uz kuriem attiecas sertifikācija.

4.2.2.3.1. Ieteikums. Sīkāka informācija par sertifikācijas tiesībām ir jāiekļauj apliecībā vai jāpievieno apliecībai tieši vai kā atsauce uz citu dokumentu, ko izsniegusi Līgumslēdzēja valsts.

4.2.2.4. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts pilnvaro apstiprinātu tehniskās apkopes organizāciju norīkot nesertificētu personālu, lai realizētu 4.2.2. punktā minētās tiesības, norīkotā persona izpilda 4.2.1. punktā minētās prasības.

4.3. Gaisa satiksmes vadības dispečera apliecība

4.3.1. Prasības apliecības izdošanai

Pirms gaisa satiksmes vadības dispečera apliecības izsniegšanas Līgumslēdzēja valsts izvirza pretendentam prasību izpildīt visas 4.3.1. punktā minētās prasības un prasības attiecībā uz vismaz vienu no kvalifikācijas atzīmēm, kas aprakstītas 4.4. punktā. Nesertificēti valsts darbinieki var veikt gaisa satiksmes vadības dispečera pienākumus, ja viņi atbilst tādām pašām prasībām.

4.3.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 21 gadu vecs.

4.3.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis gaisa satiksmes vadības dispečera apliecības turētājam atbilstošu zināšanu līmeni vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz gaisa satiksmes vadības dispečeru;

Gaisa satiksmes kontroles iekārtas

b) gaisa satiksmes kontrolei izmantoto iekārtu darbības principi, izmantošana un ierobežojumi;

Vispārīgas zināšanas

c) lidojuma principi; gaisa kuģa, spēka iekārtu un sistēmu darbības un ekspluatācijas principi; gaisa kuģa veiktspēja, kas attiecas uz gaisa satiksmes vadību;

Cilvēka veiktspēja

d) cilvēka veiktspēja, kas attiecas uz gaisa satiksmes vadību;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

e) aviācijas meteoroloģija; meteoroloģiskās dokumentācijas un informācijas izmantošana un novērtēšana; gaisa satiksmi un drošību ietekmējošu dabas parādību izcelsme un raksturojumi; meteoroloģisko karšu izmantošana;

Navigācija

f) aeronavigācijas principi; navigācijas sistēmu un vizuālo līdzekļu darbības principi, ierobežojumi un precizitāte;

Ekspluatācijas procedūras

g) gaisa satiksmes vadības, sakaru, radiotelefonijas un frazeoloģijas procedūras (parastās, ārkārtas un avārijas); attiecīgās aeronavigācijas dokumentācijas izmantošana; ar lidojumu saistītie drošības pasākumi.

4.3.1.3. Pieredze

Pretendents ir pabeidzis apstiprinātu sagatavošanas kursu un vismaz trīs mēnešus apmierinoši veicis reālus gaisa satiksmes vadības uzdevumus attiecīgas kvalifikācijas gaisa satiksmes vadības dispečera uzraudzībā. 4.4. punktā minētā pieredze attiecībā uz gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmēm var tikt ieskaitīta kā daļa no šajā punktā minētās pieredzes.

4.3.1.4. Veselības stāvoklis

Pretendentam ir derīga 3. klases veselības apliecība.

4.4. Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmes

4.4.1. Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmju kategorijas

Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmēm ir šādas kategorijas:

a) lidlauka zonas vadības dispečera kvalifikācijas atzīme;

b) pieejas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīme;

c) pieejas radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīme;

d) pieejas precīzās radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīme;

e) lidojumu rajona vadības dispečera kvalifikācijas atzīme un

f) lidojumu rajona radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīme.

Piezīme. Pasaules Meteoroloģijas organizācija ir noteikusi prasības personālam, kas veic meteoroloģiskos novērojumus, un kuras attiecas uz gaisa vadības dispečeriem, kas nodrošina šādus pakalpojumus.

4.4.2. Prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru kvalifikācijas atzīmēm

4.4.2.1. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst piešķirtajām tiesībām, vismaz šādās jomās, ciktāl tās attiecas uz viņa pienākumiem.

a) lidlauka zonas vadības dispečera kvalifikācijas atzīmei:

1) lidlauka plānojums; fiziskie raksturojumi un vizuālie līdzekļi;

2) gaisa telpas struktūra;

3) attiecīgie normatīvi, procedūras un informācijas avoti;

4) aeronavigācijas aprīkojums;

5) gaisa satiksmes vadības iekārtas un to izmantošana;

6) apvidus un ievērojamākie orientieri;

7) gaisa satiksmes raksturojumi;

8) dabas parādības un

9) operatīvās rīcības un meklēšanas un glābšanas plāni;

b) pieejas vadības un lidojumu rajona vadības dispečera kvalifikācijas atzīmei:

1) gaisa telpas struktūra;

2) attiecīgie normatīvi, procedūras un informācijas avoti;

3) aeronavigācijas aprīkojums;

4) gaisa satiksmes vadības iekārtas un to izmantošana;

5) apvidus un ievērojamākie orientieri;

6) gaisa satiksmes un satiksmes plūsmas raksturojumi;

7) dabas parādības un

8) operatīvās rīcības un meklēšanas un glābšanas plāni un

c) pieejas radiolokācijas vadības, pieejas precīzās radiolokācijas vadības un lidojumu rajona radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: Pretendents izpilda b) apakšpunktā noteiktās prasības tik lielā apjomā, ciktāl tās attiecas uz viņa pienākumiem un apliecina zināšanu līmeni, kas atbilst piešķirtajām tiesībām, vismaz šādās papildu jomās:

1) radiolokācijas, citu novērošanas sistēmu un saistīto iekārtu darbības principos, izmantošanā un ierobežojumos un

2) pieejas, pieejas precīzās radiolokācijas vai rajona radiolokācijas vadības nodrošināšanas procedūrās, pēc vajadzības, ieskaitot procedūras, lai nodrošinātu atbilstošu attālumu līdz reljefam.

4.4.2.2. Pieredze

4.4.2.2.1. Pretendents ir

a) apmierinoši pabeidzis apstiprinātu sagatavošanas kursu;

b) apmierinoši, attiecīgas kvalifikācijas gaisa satiksmes vadības dispečera uzraudzībā veicis

1) lidlauka zonas vadības dispečera kvalifikācijas atzīmei: lidlauka zonas vadības dispečera pienākumus vismaz 90 stundu vai vienu mēnesi, piemērojot lielāko laika periodu, noteiktajā struktūrvienībā, attiecībā uz kuru pretendents vēlas saņemt kvalifikācijas atzīmi;

2) pieejas, pieejas radiolokācijas, rajona vai lidojumu rajona radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: iegūstamajai kvalifikācijas atzīmei atbilstošus gaisa satiksmes vadības dispečera pienākumus vismaz 180 stundu vai trīs mēnešus, piemērojot lielāko laika periodu noteiktajā struktūrvienībā, attiecībā uz kuru pretendents vēlas saņemt kvalifikācijas atzīmi, un

3) pieejas precīzās radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: vismaz 200 precīzās pieejas vadības reižu, no kurām ne vairāk kā 100 var tikt veiktas, izmantojot sertificēšanas iestādes noteiktajam mērķim apstiprinātu radiolokācijas trenažieri. Ne mazāk kā 50 no precīzās pieejas vadības reizēm ir jābūt veiktām noteiktajā struktūrvienībā un izmantojot aprīkojumu, attiecībā uz kuru pretendents vēlas saņemt kvalifikācijas atzīmi, un

c) ja pieejas radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmes tiesības iekļauj pieejas vadību izmantojot novērošanas radaru, pieredzei ir jāietver vismaz 25 pieejas vadības reizes ar riņķa novērošanas indikatoru (PPI), izmantojot tāda tipa novērošanas aprīkojumu, kāds tiek izmantots noteiktajā struktūrvienībā, attiecībā uz kuru pretendents vēlas saņemt kvalifikācijas atzīmi, attiecīgas kvalifikācijas pieejas radiolokācijas vadības dispečera uzraudzībā.

4.4.2.2.2. Pieredze, kas minēta 4.4.2.2.1. punkta b) apakšpunktā, ir iegūta pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikšanās kvalifikācijas atzīmes iegūšanai.

4.4.2.2.3. Gadījumos, kad pretendentam jau ir cita gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīme, vai tāda pati kvalifikācijas atzīme citā struktūrvienībā, sertificēšanas iestāde nosaka, vai 4.4.2.2. punktā minētās pieredzes prasības var tikt samazinātas un, ja var, cik lielā apjomā.

4.4.2.3. Prasmes

Pretendents tādā līmenī, kas atbilst piešķirtajām tiesībām, ir apliecinājis prasmes, spriestspēju un veiktspēju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu drošu, organizētu un ātru gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu.

4.4.2.4. Vienlaicīga divu gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmju izdošana

Gadījumos, kad pretendents vienlaicīgi pretendē uz divu gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmju iegūšanu, sertificēšanas iestāde, balstoties uz katras kvalifikācijas atzīmes iegūšanai izvirzītajām prasībām, nosaka piemērojamās prasības. Šīs prasības nedrīkst būt zemākas par tām, kādas ir kvalifikācijas atzīmei ar augstākajām prasībām.

4.4.3. Gaisa satiksmes vadības dispečera kvalifikācijas atzīmes(-ju) turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

4.4.3.1. Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5., 1.2.6., 1.2.7.1. un 1.2.9. punktā gaisa satiksmes vadības dispečera apliecības turētājam, kura apliecībā ir reģistrēta viena vai vairākas no turpmāk minētajām kvalifikācijas atzīmēm, ir tiesības:

a) lidlauka zonas vadības dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt lidlauka zonas vadības pakalpojumus vai uzraudzīt šādu pakalpojumu nodrošināšanu lidlaukā, attiecībā uz kuru apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme;

b) pieejas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt pieejas vadības pakalpojumus vai uzraudzīt šādu pakalpojumu nodrošināšanu lidlaukā vai lidlaukos, attiecībā uz kuru apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme, gaisa telpā vai tās daļā, kas atrodas tās struktūrvienības jurisdikcijā, kura nodrošina pieejas vadības pakalpojumus;

c) pieejas radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt pieejas vadības pakalpojumus, izmantojot radiolokācijas vai citas novērošanas sistēmas un/vai uzraudzīt šādu pakalpojumu sniegšanu attiecībā uz lidlauku vai lidlaukiem, attiecībā uz kuriem apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme, gaisa telpā vai tās daļā, kas atrodas tās struktūrvienības jurisdikcijā, kura nodrošina pieejas vadības pakalpojumus;

1) izpildot 4.4.2.2.1. punkta c) apakšpunktā minētās prasības, tiesības attiecas arī uz pieejas nodrošināšanu, izmantojot novērošanas radaru;

d) pieejas precīzās radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt pieejas precīzās radiolokācijas vadības pakalpojumus un/vai uzraudzīt šādu pakalpojumu nodrošināšanu lidlaukā, attiecībā uz kuru apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme;

e) lidojumu rajona vadības dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt rajona vadības pakalpojumus un/vai uzraudzīt šādu pakalpojumu nodrošināšanu rajonā vai tā daļā, attiecībā uz kuru apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme; un

f) lidojumu rajona radiolokācijas kontroles dispečera kvalifikācijas atzīmei: nodrošināt rajona vadības pakalpojumus, izmantojot radaru, un/vai uzraudzīt šādu pakalpojumu nodrošināšanu rajonā vai tā daļā, attiecībā uz kuru apliecības turētājam ir piešķirta kvalifikācijas atzīme.

4.4.3.2. Pirms realizēt 4.4.3.1. punktā minētās tiesības, apliecības turētājs iepazīstas ar visu jaunāko izmantojamo informāciju.

4.4.3.3. Līgumslēdzēja valsts, kas izsniegusi gaisa satiksmes vadības dispečera apliecību nedrīkst atļaut tās turētājam veikt instruktāžu reālos gaisa satiksmes vadības apstākļos, kamēr šāds turētājs nav saņēmis atbilstošu Līgumslēdzējas valsts atļauju.

4.4.3.4. Kvalifikācijas atzīmju derīgums

Kvalifikācijas atzīme kļūst nederīga, ja gaisa satiksmes vadības dispečers ir pārtraucis realizēt kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības uz laika posmu, ko nosaka sertificēšanas iestāde. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Kvalifikācijas atzīme ir nederīga līdz brīdim, kad ir atkārtoti pārbaudītas dispečera spējas realizēt kvalifikācijas atzīmes piešķirtās tiesības.

4.5. Lidojuma nodrošināšanas darbinieka/lidojuma dispečera apliecība

4.5.1. Prasības apliecības izdošanai

4.5.1.1. Vecums

Pretendents ir vismaz 21 gadu vecs.

4.5.1.2. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis zināšanu līmeni, kas atbilst tiesībām, kuras ir piešķirtas lidojuma nodrošināšanas darbinieka apliecības turētājam, vismaz šādās jomās.

Gaisa tiesības

a) likumi un noteikumi, kas attiecas uz lidojuma nodrošināšanas darbinieka apliecības turētāju; attiecīgo gaisa satiksmes dienestu prakse un procedūras;

Vispārīgas zināšanas par gaisa kuģi

b) lidmašīnas spēka iekārtu, sistēmu un instrumentu darbības principi;

c) lidmašīnu un spēka iekārtu ekspluatācijas ierobežojumi;

d) minimālā aprīkojuma saraksts;

Lidojuma tehnisko raksturojumu aprēķini, plānošanas procedūras un krava

e) kravas un masas sadalījuma ietekme uz gaisa kuģa tehniskajiem raksturojumiem un lidojuma raksturojumiem; masas un smaguma centra aprēķini;

f) ekspluatācijas lidojuma plānošana; degvielas patēriņa un lidojuma ilguma aprēķini; rezerves lidlauka izvēles procedūras; kreisēšanas vadība lidojumā; palielināta tāluma lidojumi;

g) gaisa satiksmes dienestu lidojumu plānu sagatavošana un iesniegšana;

h) datorizētu plānošanas sistēmu darbības pamatprincipi;

Cilvēka veiktspēja

i) cilvēka veiktspēja, kas attiecas uz dispečera pienākumiem;

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei attiecībā uz cilvēka veiktspēju, ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

Meteoroloģija

j) aviācijas meteoroloģija; gaisa spiediena sistēmu kustība; atmosfēras fronšu struktūra un svarīgu dabas parādību, kas ietekmē pacelšanās, lidojuma un nosēšanās apstākļus, izcelsme un raksturojumi;

k) aviācijas meteoroloģisko ziņojumu, karšu un prognožu interpretācija un lietošana; kodi un saīsinājumi; meteoroloģiskās informācijas izmantošana un tās iegūšanas procedūras;

Navigācija

l) aeronavigācijas principi, īpaši attiecībā uz instrumentālajiem lidojumiem;

Ekspluatācijas procedūras

m) aeronavigācijas dokumentācijas izmantošana;

n) ekspluatācijas noteikumi kravu un bīstamu kravu pārvadājumos;

o) procedūras, kas attiecas uz negadījumiem un incidentiem ar gaisa kuģiem; lidojuma avārijas procedūras;

p) procedūras saistībā ar nelikumīgu iejaukšanos un sabotāžu attiecībā pret gaisa kuģi;

Lidojuma principi

q) atbilstošās kategorijas gaisa kuģu lidojuma principi;

Radiosakari

r) procedūras sakariem ar gaisa kuģi un attiecīgajām zemes stacijām.

4.5.1.3. Pieredze

4.5.1.3.1. Pretendentam ir šāda pieredze:

a) divu gadu darba pieredze jebkurā atsevišķā amatā vai to kombinācijā, kas minēti no 1) līdz 3) apakšpunktam, ar nosacījumu, ka jebkuras pieredzes kombinācijas gadījumā laika periods, kas pavadīts jebkurā no šiem amatiem, ir vismaz viens gads:

1) gaisa kuģa apkalpes loceklis gaisa pārvadājumos vai

2) meteorologs organizācijā, kas veic gaisa pārvadājumos iesaistītu gaisa kuģu dispečerapkalpošanu, vai

3) gaisa satiksmes vadības dispečers; vai lidojuma nodrošināšanas darbinieku vai gaisa pārvadājumu lidojumu sistēmu tehniskais uzraugs,

vai

b) vismaz viena gada pieredze kā palīgam gaisa kuģu dispečerapkalpošanā,

vai

c) ir apmierinoši apguvis apstiprinātu mācību programmu.

4.5.1.3.2. Pretendents pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas apliecības saņemšanai lidojuma nodrošināšanas darbinieka uzraudzībā ir veicis lidojuma nodrošināšanas darbinieka pienākumus vismaz 90 darba dienas.

4.5.1.4. Prasmes

Pretendents ir apliecinājis spējas

a) izstrādāt precīzu un ekspluatācijas nolūkiem pieņemamu laikapstākļu analīzi, balstoties uz vairākām ikdienas laikapstākļu kartēm un laikapstākļu ziņojumiem; nodrošināt ekspluatācijai derīgu informācijas apkopojumu par laikapstākļiem, kas valda noteiktā lidojuma maršruta tuvākajā apkārtnē; prognozēt gaisa satiksmi ietekmējošas laikapstākļu tendences, īpašu uzmanību pievēršot lidojuma galapunkta un tā rezerves lidlaukiem;

b) noteikt optimālo lidojuma trajektoriju noteiktajā gaisa telpas segmentā un manuāli un/vai ar datoru izstrādāt precīzus lidojuma plānus, un

c) nodrošināt ekspluatācijas uzraudzību un jebkādu cita veida palīdzību lidojumam reālos vai imitētos nelabvēlīgos laikapstākļos atbilstoši lidojuma nodrošināšanas darbinieka apliecības turētāja pienākumiem.

4.5.2. Apliecības turētāja tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5. punktā, lidojuma nodrošināšanas darbinieka apliecības turētājam ir tiesības darboties tādā statusā un būt atbildīgam par katru jomu, attiecībā uz kuru pretendents ir izpildījis prasības, kas noteiktas 6. pielikumā.

4.6. Aviācijas stacijas operatora apliecība

Piezīme. Šī apliecība nav paredzēta Lidlauka lidojumu informācijas dienesta (AFIS) personālam. Norādījumi par šāda personāla kvalifikācijas prasībām ir atrodami 211. apkārtrakstā “Lidlauka lidojumu informācijas dienests (AFIS)”.

4.6.1. Prasības apliecības izdošanai

4.6.1.1. Pirms aviācijas stacijas operatora apliecības izdošanas Līgumslēdzēja valsts izvirza pretendentam prasību izpildīt visas 4.6.1. punktā minētās prasības. Nesertificētas personas drīkst veikt aviācijas stacijas operatoru pienākumus ar nosacījumu, ka valsts, kuras teritorijā tās darbojas, nodrošina, ka tās ir izpildījušas tādas pašas prasības.

4.6.1.2. Vecums

Pretendents ir vismaz 18 gadu vecs.

4.6.1.3. Zināšanas

Pretendents ir apliecinājis aviācijas stacijas operatora apliecības turētājam atbilstošu zināšanu līmeni vismaz šādās jomās.

Vispārīgas zināšanas

a) gaisa satiksmes pakalpojumi, kas tiek sniegti valsts teritorijā;

Ekspluatācijas procedūras

b) radiotelefonijas procedūras; frazeoloģija; telesakaru tīkli;

Likumi un noteikumi

c) likumi un noteikumi, kas attiecas uz aviācijas stacijas operatoru, un

Telesakaru iekārtas

d) aviācijas stacijā izmantoto telesakaru iekārtu darbības principi, izmantošana un ierobežojumi.

4.6.1.4. Pieredze

Pretendents ir

a) pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas apliecības saņemšanai apmierinoši pabeidzis apstiprinātu sagatavošanas kursu un vismaz divus mēnešus apmierinoši veicis aviācijas stacijas operatora pienākumus kvalificēta aviācijas stacijas operatora uzraudzībā vai

b) pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas apliecības saņemšanai vismaz sešus mēnešus apmierinoši veicis aviācijas stacijas operatora pienākumus kvalificēta aviācijas stacijas operatora uzraudzībā.

4.6.1.5. Prasmes

Pretendents apliecina vai ir apliecinājis kompetenci attiecībā uz

a) izmantojamo telesakaru iekārtu ekspluatāciju un

b) efektīvu un precīzu radiotelefonijas ziņojumu saņemšanu un nosūtīšanu.

4.6.2. Aviācijas stacijas operatora tiesības un noteikumi, kas jāievēro, realizējot šādas tiesības

Izpildot prasības, kas noteiktas 1.2.5.un 1.2.9. punktā, aviācijas stacijas operatora apliecības turētājam ir tiesības veikt operatora pienākumus aviācijas stacijā. Pirms apliecības tiesību realizācijas apliecības turētājs iepazīstas ar visu attiecīgo un jaunāko informāciju, kas attiecas uz izmantojamām iekārtām un ekspluatācijas procedūrām, kas tiek izmantotas noteiktajā aviācijas stacijā.

4.7. Aviācijas meteoroloģiskais personāls

Piezīme. Prasības visa aviācijas meteoroloģiskā personāla sagatavošanai un kvalifikācijai nosaka Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) saskaņā ar “Sadarbības noteikumiem starp Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju un Pasaules Meteoroloģijas organizāciju” (Doc 7475). Prasības ir atrodamas WMO 258. dokumenta “Vadlīnijas meteoroloģijas un ekspluatācijas hidroloģijas personāla izglītībai un sagatavošanai” I sējumā “Meteoroloģija”.

5. NODAĻA. PRASĪBAS PERSONĀLA APLIECĪBĀM

5.1. Personāla apliecības, ko Līgumslēdzēja valsts izsniegusi atbilstoši attiecīgajiem šā pielikuma noteikumiem, atbilst šādām prasībām:

5.1.1. Informācija

5.1.1.1. Līgumslēdzēja valsts, kas ir izdevusi apliecību, nodrošina, ka citām valstīm ir iespēja viegli noteikt apliecības tiesības un kvalifikācijas atzīmju derīgumu.

Piezīme. Ekspluatanta reģistri vai gaisa kuģa apkalpes locekļa personīgais uzskaites žurnāls, kur iespējams pietiekamā apjomā reģistrēt kvalifikācijas saglabāšanu un neseno pieredzi, starptautiskos lidojumos parasti neatrodas gaisa kuģī.

5.1.1.2. Apliecībā norādāma šāda informācija:

I) Valsts nosaukums (trekniem burtiem);

II) Apliecības nosaukums (ļoti trekniem burtiem);

III) Apliecības sērijas numurs arābu cipariem, kuru piešķīrusi iestāde, kura izdevusi apliecību;

IV) Pilns apliecības turētāja vārds (ja valsts valodas alfabēts atšķiras no latīņu alfabēta, tas jānorāda arī ar latīņu burtiem);

IVa) Dzimšanas datums;

V) Apliecības turētāja adrese, ja valsts to vēlas norādīt;

VI) Apliecības turētāja pilsonība;

VII) Apliecības turētāja paraksts;

VIII) Sertificēšanas iestāde un, ja nepieciešams, apliecības izdošanas nosacījumi;

IX) Apliecības derīguma apliecinājums un pilnvarojums apliecības turētājam realizēt apliecībai atbilstošās tiesības;

X) Apliecību izdevušās amatpersonas paraksts un izdošanas datums;

XI) Apliecību izdevējiestādes zīmogs;

XII) Kvalifikācijas atzīmes, piemēram, gaisa kuģa kategorija, klase, tips, gaisa kuģa korpuss, lidlauka zonas vadība utt.;

XIII) Piezīmes, t. i., īpašas atzīmes attiecībā uz ierobežojumiem un atzīmes par tiesībām, no 2008. gada 5. marta ieskaitot atzīmi par valodu prasmēm, un cita vajadzīgā informācija saskaņā ar Čikāgas konvencijas 39. panta noteikumiem;

XIV) Jebkura cita informācija, ko apliecības izdevējvalsts vēlas norādīt apliecībā.

5.1.2. Materiāls

Izmanto pirmās šķiras papīru vai citu piemērotu materiālu, tostarp plastikāta kartes, un uz tā ir skaidri saredzamas 5.1.1.2. punktā minētās pozīcijas.

5.1.3. Valoda

Gadījumos, kad apliecības netiek izdotas angļu valodā, tajās iekļauj vismaz pozīciju I), II), VI), IX), XII), XIII) un XIV) tulkojumu angļu valodā. Gadījumos, kad derīguma sertifikāti, kas tiek izsniegti saskaņā ar 1.2.2.1. punktu, nav angļu valodā, tajos iekļauj tās valsts, kura izsniedz derīguma sertifikātu, nosaukuma, derīguma termiņa, un jebkura aizlieguma vai ierobežojuma, kas varētu tikt noteikti, tulkojumu angļu valodā.

5.1.4. Pozīciju izkārtojums

Pozīciju nosaukumi apliecībā ir vienveidīgi numurēti ar romiešu cipariem, kā norādīts 5.1.1. punktā, tā, lai jebkurā apliecībā noteiktais numurs jebkurā izkārtojumā attiektos uz to pašu pozīcijas nosaukumu.

Piezīme. Pozīciju nosaukumus drīkst izvietot tādā veidā, kāds ir visvairāk piemērots Līgumslēdzējai valstij, kas izsniedz apliecību.

6. NODAĻA. VESELĪBAS STĀVOKĻA PRASĪBAS SERTIFICĒŠANAI

1. piezīme. Šajā nodaļā iekļautie standarti un ieteicamā prakse nevar būt pietiekami sīki izstrādāti, lai aptvertu visas iespējamās atsevišķās situācijas. Ja nepieciešams, daudzi lēmumi, kas attiecas uz veselības stāvokļa novērtēšanu, ir jāatstāj attiecīgā ārsta ziņā, kurš veic veselības stāvokļa pārbaudi. Tāpēc novērtējumam ir jābūt balstītam uz veselības stāvokļa pārbaudi, kas pilnībā ir veikta atbilstoši augstākajiem medicīniskās prakses standartiem.

2. piezīme. Atsevišķos gadījumos tādi slimības veicinoši faktori kā aptaukošanās vai smēķēšana var būt nozīmīgi, lai noteiktu, vai ir nepieciešama turpmāka novērtēšana vai turpmāka izpēte.

3. piezīme. Gadījumos, kad pretendents pilnībā neatbilst prasībām par veselības stāvokli, kā arī sarežģītos un neparastos gadījumos, novērtēšana var tikt atlikta, un informācija par noteikto gadījumu var tikt iesniegta sertificēšanas iestādes ārstam, kas izsniedz veselības apliecību, galīgā novērtējuma sniegšanai. Šādos gadījumos atbilstoša uzmanība ir jāpievērš tiesībām, ko sniedz apliecība, uz kuru pretendē vai kuras turētājs ir veselības apliecības pretendents, kā arī apstākļiem, kādos apliecības turētājs realizēs šīs tiesības, pildot viņam uzliktos pienākumus.

4. piezīme. Nepieciešams pievērst uzmanību administratīvajam 1.2.4.8. punktā minētajam noteikumam, kas attiecas uz oficiālo atzinumu par veselības stāvokli.

5. piezīme. Norādījumi sertificēšanas institūcijām un ārstiem, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, ir publicēti atsevišķi “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984). Norādījumos ir iekļauta arī terminu “iespējams” un “nozīmīgs” apspriešana tādā kontekstā, kā tie tiek izmantoti 6. nodaļas medicīniskajos noteikumos.

6.1. Veselības apliecības – vispārēji noteikumi

6.1.1. Veselības apliecības klases

Veselības apliecības trīs klases nosakāmas šādi.

a) 1. klases veselības apliecība

tiek attiecināta uz personām, kas ir turpmāk minēto apliecību pretendenti vai turētāji:

– komercpilota apliecība (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

– daudzpilotu apkalpes pilota apliecība (lidmašīna);

– aviolīniju transporta pilota apliecība (lidmašīna, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

b) 2. klases veselības apliecība

tiek attiecināta uz personām, kas ir turpmāk minēto apliecību pretendenti vai turētāji:

– lidotāja stūrmaņa apliecība;

– lidotāja inženiera apliecība;

– privātpilota apliecība (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis);

– planiera pilota apliecība;

– brīvā gaisa balona pilota apliecība;

c) 3. klases veselības apliecība

tiek attiecināta uz personām, kas ir turpmāk minēto apliecību pretendenti vai turētāji:

– gaisa satiksmes vadības dispečera apliecība.

6.1.2. Veselības apliecības pretendents iesniedz ārstam, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, personīgi apstiprinātu paziņojumu ar medicīniskiem faktiem attiecībā uz personīgo, ģimenes un iedzimto medicīnisko vēsturi. Pretendentu informē par nepieciešamību iesniegt paziņojumu, kas ir tik pilnīgs un precīzs, cik vien ļauj pretendenta zināšanas, un jebkurš nepatiess paziņojums izskatāms atbilstoši 1.2.4.5.1. punktam.

6.1.3. Ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, paziņo sertificēšanas iestādei par katru atsevišķu gadījumu, kad pēc ārsta domām, pretendenta nespēja izpildīt kādu no prasībām, kvantitatīvu vai cita veida, ir tāda, ka tās apliecības tiesību realizācija, kuru pretendents vēlas iegūt, negatīvi neietekmēs lidojumu drošību (1.2.4.8. punkts).

6.1.4. Prasības, kas jāizpilda, lai atjaunotu veselības apliecību, ir tādas pašas kā sākotnējas apliecības iegūšanai, izņemot gadījumus, kad ir noteikts citādi.

Piezīme. Intervāli starp kārtējām veselības stāvokļa pārbaudēm veselības apliecību atjaunošanai ir noteikti 1.2.5.2. punktā.

6.2. Prasības veselības apliecībām

6.2.1. Vispārīgi norādījumi

Pretendentam uz veselības apliecību, ko izsniedz atbilstoši 1.2.4.1. punkta noteikumiem, veic veselības stāvokļa pārbaudi, pārbaudot atbilstību šādām prasībām:

a) fiziskā un garīgā veselība;

b) redze un krāsu uztvere un

c) dzirde.

6.2.2. Prasības attiecībā uz fizisko un garīgo veselību

Nevienas klases veselības apliecības pretendentam nedrīkst piemist

a) nekāda veida iedzimta vai iegūta patoloģija, vai

b) nekāda veida aktīva, latenta, akūta vai hroniska saslimšana, vai

c) nekāda veida ievainojums, trauma vai sekas no operācijas, vai

d) nekāda veida ietekme vai blakne, ko radījusi jebkāda veida recepšu vai bezrecepšu medikamentu lietošana terapeitiskiem, diagnostiskiem vai profilakses nolūkiem;

kas rada tādus funkcionālus ierobežojumus, kuri var traucēt drošai gaisa kuģa ekspluatācijai vai drošai pienākumu veikšanai.

Piezīme. Augu izcelsmes medikamentu lietošanas un alternatīvo terapijas metožu izmantošanas gadījumos īpašu uzmanību nepieciešams pievērst iespējamām blaknēm.

6.2.3. Prasības redzes asuma pārbaudei

6.2.3.1. Pastāv iespēja, ka izmantotās redzes asuma novērtēšanas metodes, dos atšķirīgus rezultātus. Tāpēc, lai sasniegtu vienveidību, Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka tiek panākta novērtējuma metožu līdzvērtība.

6.2.3.2. Ieteikums. Redzes asuma noteikšanai jāpieņem šādas prasības:

a) Redzes asuma pārbaudēm jānotiek vidē, kuras apgaismojuma līmenis

atbilst parastam biroja apgaismojuma līmenim (30–60 cd/m²).

b) Redzes asumu jāmēra, izmantojot Landolta gredzenu vai līdzīgu optotipu rindu, kas novietota attiecīgajai pārbaudes metodei piemērotā attālumā no pretendenta.

6.2.4. Prasības krāsu uztverei

6.2.4.1. Līgumslēdzējas valstis piemēro tādas pārbaudes metodes, kas nodrošina uzticamu krāsu uztveres pārbaudi.

6.2.4.2. Pretendents apliecina spēju bez piepūles uztvert tās krāsas, kuru uztvere ir nepieciešama drošai pienākumu izpildei.

6.2.4.3. Pārbauda pretendenta spēju pareizi identificēt pseidoizohromatisko attēlu sērijas dienasgaismā vai pie mākslīgā apgaismojuma ar tādu pašu krāsas temperatūru, kādu nodrošina CIE standarta izstarotāji C vai D₆₅, atbilstoši Starptautiskās Apgaismojuma komisijas (CIE) prasībām.

6.2.4.4. Pretendents, kurš atbilstoši sertificēšanas iestādes prasībām ir ieguvis apmierinošu vērtējumu, ir atzīstams par piemērotu. Pretendents, kurš nespēj uzrādīt apmierinošus rezultātus šādā pārbaudē ir atzīstams par nepiemērotu, izņemot gadījumu, kad pretendents bez piepūles spēj atšķirt aeronavigācijā izmantotās krāsas un pareizi identificēt aviācijas krāsu ugunis. Pretendentus, kuri nespēj izpildīt šīs prasības, atzīst par nepiemērotiem, izņemot attiecībā uz 2. klases veselības apliecību ar šādu ierobežojumu: derīga tikai dienas laikā.

Piezīme. Norādījumi par piemērotām krāsu redzes novērtējuma metodēm ir iekļauti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.2.4.4.1. Ieteikums. Apliecības vai kvalifikācijas tiesību realizācijas laikā valkātajām saules brillēm jābūt nepolarizējošām un ar neitrāli pelēku tonējumu.

6.2.5. Prasības dzirdes pārbaudei

6.2.5.1. Līgumslēdzējas valstis izmanto tādas pārbaudes metodes, kas nodrošina uzticamu dzirdes pārbaudi.

6.2.5.2. Pretendenti apliecina tādu dzirdes asumu, kas ir pietiekams apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošai realizācijai.

6.2.5.3. Ar tīrā toņa audiometrijas palīdzību 1. klases veselības apliecības pretendentus pārbauda, kad apliecība tiek izsniegta pirmoreiz, ne retāk kā reizi piecos gados līdz 40 gadu vecuma sasniegšanai un ne retāk kā reizi divos gados pēc šā vecuma sasniegšanas.

6.2.5.3.1. Kā alternatīva var tikt izmantotas citas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

6.2.5.4. Ar tīrā toņa audiometrijas palīdzību 3. klases veselības apliecības pretendentus pārbauda, kad apliecība tiek izsniegta pirmoreiz, ne retāk kā reizi četros gados līdz 40 gadu vecuma sasniegšanai un ne retāk kā reizi divos gados pēc šā vecuma sasniegšanas.

6.2.5.4.1. Kā alternatīva var tikt izmantotas citas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgus rezultātus.

6.2.5.5. Ieteikums. Ar tīrā toņa audiometrijas palīdzību 2. klases veselības apliecības pretendenti jāpārbauda, kad apliecība tiek izsniegta pirmoreiz un ne retāk kā reizi divos gados pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.

6.2.5.6. Veicot medicīniskās pārbaudes, izmantojot citas metodes kā tās, kas minētas 6.2.5.3., 6.2.5.4. un 6.2.5.5. punktā, un neveicot audiometriju, pretendentu pārbaudes veic klusā telpā, ar čukstošu un runas skaļuma balsi.

1. piezīme. Tīrā toņa audiometru kalibrēšanas nulles punkts ir tāds, kāds norādīts spēkā esošajā “Audiometrijas pārbaužu metožu” [Audiometric Test Methods] izdevumā, ko publicē Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO).

2. piezīme. Dzirdes pārbaužu veikšanai atbilstoši prasībām, par klusu telpu tiek uzskatīta telpa, kuras fona trokšņu intensitāte ir mazāka nekā 35 dB(A).

3. piezīme. Dzirdes pārbaužu veikšanai atbilstoši prasībām vidējas sarunas balss skaņas līmenim 1 m attālumā no izejas punkta (runātāja apakšlūpas) ir jābūt aptuveni 60 dB(A), čukstošas balss līmenim – aptuveni 45 dB(A). 2 m attālumā no runātāja, skaņas līmenis ir par 6 dB(A) zemāks.

4. piezīme. Norādījumi to pretendentu novērtējumam, kas izmanto dzirdes aparātus, ir iekļauti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

5. piezīme. Nepieciešams pievērst uzmanību 2.7.1.3.1. punkta prasībām attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes izdošanu pretendentiem, kas ir privātpilota apliecības turētāji.

6.3. 1. klases veselības apliecība

6.3.1. Apliecības izdošana un atjaunošana

6.3.1.1. Komercpilota (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), daudzpilotu apkalpes pilota (lidmašīna) vai aviolīniju transporta pilota (lidmašīna, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) apliecības pretendents iztur sākotnējo veselības pārbaudi 1. klases veselības apliecības izdošanai.

6.3.1.2. Izņemot gadījumus, kad šajā sadaļā ir noteikts citādi, komercpilota (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), daudzpilotu apkalpes pilota (lidmašīna) vai aviolīniju transporta pilota (lidmašīna, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis) apliecības turētājiem 1. klases veselības apliecības atjauno tādos intervālos, kas nepārsniedz 1.2.5.2. punktā minētos.

6.3.1.3. Kad sertificēšanas iestāde ir pārliecinājusies, ka šajā sadaļā un 6.1. un 6.2. punktā minētās vispārīgās prasības ir izpildītas, pretendentam izsniedz 1. klases veselības apliecību.

6.3.2. Fiziskās un garīgās veselības prasības

6.3.2.1. Pretendentam nedrīkst būt slimība vai spēju ierobežojums, kas varētu radīt apstākļus, ka pretendents pēkšņi kļūst nespējīgs droši ekspluatēt gaisa kuģi vai droši veikt savus pienākumus.

6.3.2.2. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) organiski psihiski traucējumi;

b) psihiski vai uzvedības traucējumi, ko izraisījusi psihoaktīvu vielu lietošana, ieskaitot atkarības sindromu, ko radījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas;

c) šizofrēnija, šizotipiski traucējumi vai murgi;

d) garastāvokļa (afektīvi) traucējumi;

e) neirozes, ar stresu saistīti vai somatoformi traucējumi;

f) uzvedības sindroms, kas saistīts ar fizioloģiskiem traucējumiem vai fiziskiem faktoriem;

g) pieauguša cilvēka personības vai uzvedības traucējumi, it īpaši ja tie izpaužas ar atkārtotām neslēptām darbībām;

h) garīga atpalicība;

i) psiholoģiskās attīstības traucējumi;

j) uzvedības vai emocionāli traucējumi, kas sākušies bērnībā vai pusaudža gados, vai

k) šeit neminēti psihiski traucējumi,

kas ir tādi, ka varētu padarīt pretendentu nespējīgu droši realizēt tiesības, kuras piešķir apliecība, kura ir pretendentam vai uz kuru tas pretendē.

Piezīme. Psihiskie un uzvedības traucējumi ir definēti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas klīniskajiem aprakstiem un diagnosticēšanas vadlīnijām, kas aprakstītas izdevumā “Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija”, 10. izdevums “Psihisko un uzvedības traucējumu klasifikācija”, WHO 1992. Šajā dokumentā ir iekļauti detalizēti apraksti attiecībā uz diagnosticēšanas prasībām, kas var noderēt veselības stāvokļa pārbaudē.

6.3.2.3. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) progresējoša vai neprogresējoša nervu sistēmas slimība, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju;

b) epilepsija vai

c) jebkādi apziņas traucējumi, kam nav apmierinoša medicīniskā izcelsmes skaidrojuma.

6.3.2.4. Pretendents nav pārcietis tādu galvas traumu, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.5. Pretendentam nepiemīt tādi iedzimti vai iegūti sirds defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.5.1. Pretendentu, kuram ir veikta vainagartēriju apvadanastomozes izveide vai angioplastija (ar stentēšanu vai bez tās) vai cita veida kardioloģiska operācija vai kuram ir bijis miokarda infarkts, vai ir jebkura cita sirds slimība, kas var izraisīt darba nespēju, atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds slimība ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.5.2. Pretendentu ar sirds aritmiju atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds aritmija ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi sirds-asinsvadu novērtējuma veikšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.6. Veselības apliecības pirmreizējai izdošanai sirds pārbaudē veic elektrokardiogrāfiju.

6.3.2.6.1. Veicot atkārtotās veselības stāvokļa pārbaudes pretendentiem, kuri ir pārsnieguši 50 gadu vecumu, vismaz reizi gadā nepieciešams veikt elektrokardiogrāfiju.

6.3.2.6.2. Ieteikums. Veicot atkārtotās veselības stāvokļa pārbaudes pretendentiem vecumā no 30 līdz 50 gadiem, vismaz reizi divos gados jāveic elektrokardiogrāfija.

1. piezīme. Regulāru elektrokardiogrāfisku pārbaužu nolūks ir atklāt saslimstību. Bez rūpīgākas sirds-asinsvadu izmeklēšanas tās nesniedz pietiekamu pamatojumu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu.

2. piezīme. Norādījumi elektrokardiogrāfijai miera stāvoklī un fiziskas slodzes laikā ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.7. Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens ir normas robežās.

6.3.2.7.1. Medikamentu lietošana augsta asinsspiediena kontrolei ir par pamatu atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz šo jautājumu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.8. Asinsrites sistēmai nav nopietnu funkcionālu vai strukturālu noviržu no normas.

6.3.2.9. Pretendentam nav ne akūtas plaušu mazspējas, ne aktīvas plaušu, videnes vai pleiras audu slimības, kas var izraisīt darba nespēju parastās vai avārijas situācijās.

6.3.2.9.1. Ieteikums. Pirmreizējā pārbaudē jāiekļauj krūškurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana.

Piezīme. Periodiska krūškurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana parasti nav nepieciešama, bet var tāda kļūt situācijās, kad ir aizdomas par asimptomātisku plaušu slimību.

6.3.2.10. Pretendentu ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta veselības stāvoklis ir pārbaudīts un izvērtēts atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīts par tādu, kas netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.11. Pretendentu, kuram ir astma ar nopietniem simptomiem vai tāda, kas var izraisīt darba nespēju parastās vai avārijas situācijās, atzīst par nepiemērotu.

6.3.2.11.1. Medikamentu lietošana astmas kontrolei ir par pamatu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu un medikamentu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.12. Pretendentus ar aktīvu plaušu tuberkulozi atzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.12.1. Pretendenti, kuriem ir neaktīvi vai sadzijuši plaušu bojājumi, kurus ir izraisījusi tuberkuloze, vai kurus visticamāk ir izraisījusi tuberkuloze, var tikt atzīti par piemērotiem.

1. piezīme. Norādījumi elpošanas orgānu slimību novērtēšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu un medikamentu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984)

6.3.2.13. Pretendentus ar nopietniem kuņģa-zarnu trakta vai to palīgorgānu darbības traucējumiem atzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.13.1. Pretendentiem nedrīkst būt tādas trūces, kas varētu izraisīt darba nespēju.

6.3.2.14. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās gremošanas trakta vai tā palīgorgānu slimības, vai to ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, un kas var izraisīt darba nespēju lidojuma laikā, jāatzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.14.1. Ieteikums. Pretendentu, kam ir veikta nozīmīga žultsceļu vai gremošanas trakta vai tā palīgorgānu ķirurģiska operācija ar pilnīgu vai daļēju kāda no šiem orgāniem izgriešanu vai novirzīšanu, jāatzīst par nepiemērotu līdz brīdim, kad ārsts, kas izsniedz veselības apliecību, iepazinies ar informāciju par noteikto operāciju, uzskata, ka operācijas sekas nevar izraisīt darba nespēju lidojuma laikā.

6.3.2.15. Pretendentus ar vielmaiņas, uztures vai endokrīniem traucējumiem, kas var traucēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.16. Pretendentus, kas slimo ar cukura diabētu un terapijā izmanto insulīnu, atzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.16.1. Pretendentus, kuri slimo ar cukura diabētu, bet kuru terapijā netiek izmantots insulīns, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņu stāvokli pietiekami ir iespējams kontrolēt, izmantojot tikai diētu vai diētu, kas kombinēta ar orāliem diabēta ārstniecības līdzekļiem, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi diabētisku pretendentu novērtējumam ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.17. Pretendentus ar asins un/vai limfātiskās sistēmas slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Sirpjveida šūnu vai citu hemoglobinopātiju pazīmes parasti ir savienojamas ar novērtējumu par piemērotību.

6.3.2.18. Pretendentus ar nieru vai uroģenitālām slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.18.1. Urīna analīzes ir neatņemama veselības stāvokļa pārbaudes daļa un novirzes no normas ir atbilstoši jāizmeklē.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz urīna analīzēm un noviržu no normas izmeklēšanu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.19. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās nieru vai uroģenitālā trakta slimības vai ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pretendenta veselības stāvoklis ir izmeklēts un novērtēts atbilstoši labākajai medicīnas praksei un atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.19.1. Pretendentus, kam ir izoperēta niere, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumu, ja otra niere pietiekami kompensē trūkstošo.

6.3.2.20. Pretendentus ar iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS) atzīst par nepiemērotiem.

6.3.2.20.1. Pretendentus, kuri ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pilnīga izmeklēšana neuzrāda nekādas klīniskās slimības izpausmes.

1. piezīme. Attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) seropozitīvu pretendentu novērtējums prasa pievērst sevišķu uzmanību viņu psihiskajam stāvoklim, ieskaitot diagnozes psiholoģiskos efektus.

2. piezīme. Norādījumi to pretendentu novērtējumam, kas ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.21. Pretendentes ar ginekoloģiskiem traucējumiem, kas var traucēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotām.

6.3.2.22. Pretendentes grūtniecības laikā atzīst par nepiemērotām, izņemot gadījumus, kad akušiera novērtējums un ilgstoša medicīniska uzraudzība uzrāda zema riska bezkomplikāciju grūtniecību.

6.3.2.22.1. Ieteikums. Pretendentēm ar zema riska bezkomplikāciju grūtniecību, kas ir tikušas novērtētas un uzraudzītas atbilstoši 6.3.2.22. punktam, piemērotības novērtēšana jāierobežo ar periodu no 12. grūtniecības nedēļas beigām līdz 26. grūtniecības nedēļas beigām.

6.3.2.23. Pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas, pretendentei nedrīkst atļaut realizēt apliecības tiesības, kamēr nav veikta atkārtota veselības stāvokļa pārbaude, atbilstoši labākajai medicīniskajai praksei, un kamēr nav noteikts, ka viņa ir spējīga droši realizēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības.

6.3.2.24. Pretendentam nedrīkst piemist kaulu, locītavu, muskuļu, cīpslu vai ar tiem saistīto audu defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Jebkādām komplikācijām pēc kaulu, locītavu, muskuļu un cīpslu bojājumiem, kā arī noteiktiem anatomiskiem defektiem parasti ir nepieciešams funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu piemērotību.

6.3.2.25. Pretendentam nav tādu ausu vai ar tām saistīto audu defektu vai slimību, kasi var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.26. Pretendentam nedrīkst būt

a) vestibulāro funkciju traucējumi;

b) nozīmīgi Eistāhija kanālu darbības traucējumi un

c) nesadzijuši bungādiņu plīsumi.

6.3.2.26.1. Sauss vienas bungādiņas plīsums nav uzskatāms par iemeslu, lai atzītu pretendentu par nepiemērotu.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vestibulārās funkcijas pārbaudi ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.2.27. Pretendentam nedrīkst būt

a) deguna aizsprostojums un

b) mutes dobuma vai augšējo elpceļu malformācija vai slimība,

kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.2.28. Pretendentus, kam piemīt stostīšanās vai citi runas defekti pietiekami smagā formā, lai radītu šķēršļus verbālai saziņai, atzīst par nepiemērotiem.

6.3.3. Prasības redzei

Veselības stāvokļa pārbaude pamatojas uz šādām prasībām.

6.3.3.1. Acis un to palīgorgāni funkcionē normāli. Nedrīkst būt aktīvas akūtas vai hroniskas patoloģijas vai jebkāda veida komplikācijas, ko radījusi acu vai to palīgorgānu ķirurģiska operācija vai trauma, kas var samazināt redzes pienācīgu funkcionēšanu tā, ka traucē pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.3.2. Tālās redzes asums, ar vai bez korekcijas ir vismaz 6/9 katrai acij un binokulārās redzes asums ir vismaz 6/6. Uz nekoriģētu redzes asumu neattiecas nekādi ierobežojumi. Ja iepriekšminētās redzes asuma prasības var tikt izpildītas tikai izmantojot koriģējošas lēcas, pretendents var tikt atzīts par piemērotu ar nosacījumu, ka

a) šādas koriģējošas lēcas tiek valkātas pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību realizācijas laikā un,

b) papildus, pretendenta apliecības tiesību realizācijas laikā viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

1. piezīme. 6.3.3.2. punkta b) apakšpunkts ir pakļauts 6. pielikuma I daļas standartu prasībām.

2. piezīme. Attiecībā uz pretendentu, kas atzīts par atbilstošu šiem noteikumiem, tiek uzskatīts, ka viņš šo atbilstību saglabā, izņemot gadījumu, kad ir pamats uzskatīt citādi; šajā gadījumā pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem ir nepieciešams iesniegt ziņojumu par redzes pārbaudi. Gan koriģētas, gan nekoriģētas redzes asums parasti tiek mērīts un reģistrēts katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā. Apstākļi, kas norāda uz nepieciešamību iegūt ziņojumu par redzes pārbaudi ietver: nozīmīgu nekoriģēta redzes asuma samazinājumu, jebkuru redzes asuma samazinājumu pie vislabākās korekcijas un jebkuras acu slimības, acu traumas vai acu operācijas.

6.3.3.2.1. Pretendenti, lai atbilstu šīm prasībām, drīkst izmantot kontaktlēcas ar nosacījumu, ka

a) lēcas ir monofokālas un nav tonētas;

b) lēcas nēsā bez diskomforta un

c) apliecības tiesību realizācijas laikā viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

Piezīme. Pretendentiem, kas izmanto kontaktlēcas, var nebūt nepieciešams mērīt viņu nekoriģēto redzes asumu katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā, ja ir zināma viņu kontaktlēcu izrakstīšanas vēsture.

6.3.3.2.2. Pretendenti ar lielu refrakcijas kļūdu izmanto kontaktlēcas vai asfēriskās briļļu lēcas.

Piezīme. Ja tiek izmantotas brilles, ir nepieciešamas brilles ar asfēriskajām briļļu lēcām, lai samazinātu redzes lauka izkropļojumus.

6.3.3.2.3. Pretendentiem, kuru nekoriģēts tālās redzes asums kādā no acīm ir sliktāks par 6/60, pirms sākotnējās veselības apliecības saņemšanas un ik piecus gadus pēc tam, pieprasa iesniegt pilnu ziņojumu par redzes pārbaudi.

1. piezīme. Obligātas redzes pārbaudes nolūks ir 1) pārliecināties par normālu redzes funkcionēšanu un 2) noteikt jebkuru nozīmīgu patoloģiju.

2. piezīme. Norādījumi pretendentu ar monokulāru redzi novērtēšanai atbilstoši 1.2.4.8. punkta prasībām ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.3.3.3. Pretendentus, kuriem ir bijusi ķirurģiska operācija, kas ietekmē acs refrakcijas īpašības, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņiem nav tādu komplikāciju, kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.3.3.4. Pretendents, atbilstoši 6.3.3.2. punkta prasībām lietojot koriģējošas lēcas, ja tādas ir nepieciešamas, spēj izlasīt N5 tabulu vai tās ekvivalentu pretendenta izvēlētā attālumā, kas ir 30 – 50 centimetru diapazonā, un N14 tabulu vai tās ekvivalentu 100 cm attālumā. Ja šīs prasības tiek izpildītas, lietojot tikai tuvās redzes korekciju, pretendents var tikt novērtēts kā piemērots ar nosacījumu, ka šī tuvās redzes korekcija tiek pievienota to briļļu korekcijai, kas pretendentam jau ir izrakstītas atbilstoši 6.3.3.2. punktam; ja šāda korekcija nav izrakstīta, apliecības tiesību realizācijas laikā pieejamā vietā ir jātur lietošanai tuvumā piemērotas koriģējošas brilles. Ja ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, pretendentam ir jāapliecina, ka izmantojot tikai vienas brilles, spēj izpildīt gan tālās, gan tuvās redzes prasības.

1. piezīme. N5 un N14 nozīmē izmantoto burtu lielumu. Sīkāka informācija ir atrodama “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Pretendentam, kam nepieciešama tuvās redzes korekcija, lai izpildītu šīs prasības, būs nepieciešamas puslēcas, bifokālas vai, iespējams, multifokālas lēcas, lai nolasītu instrumentu rādītājus, lasītu karti vai rokasgrāmatu, kas tiek turēta rokā, kā arī, lai izmantotu tālo redzi, cauri vējstiklam, nenoņemot lēcas. Vienai redzes funkcijai paredzētas tuvās redzes korekcijas lēcas (pilnas, viena stipruma lēcas, kas piemērotas lasīšanai) nozīmīgi samazina tālās redzes asumu un tāpēc nav pieņemamas.

3. piezīme. Vienmēr, kad tiek izvirzīta prasība iegādāties vai atjaunot koriģējošās lēcas, pretendentam ir jāinformē optometrists par attiecīgajiem lasīšanas attālumiem pienākumu veikšanai noteiktā gaisa kuģa tipa pilotu kabīnē, kurā pretendents visticamāk veiks pienākumus.

6.3.3.4.1. Gadījumos, kad saskaņā ar šo punktu ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, otru tuvās redzes korekcijas briļļu pāri tur viegli pieejamā vietā tūlītējai izmantošanai.

6.3.3.5. Pretendentam ir normāls redzes lauks.

6.3.3.6. Pretendentam ir normāla binokulāra redze.

6.3.3.6.1. Samazinātu stereopsi, anormālu konverģenci, kas neietekmē tuvo redzi, un šķielēšanu, ja saplūsmes rezerves ir pietiekamas, lai novērstu astenopiju un diplopiju, neuzskata par faktoriem, lai atzītu par nepiemērotu.

6.3.4. Prasības dzirdei

6.3.4.1. Pretendentam tīrā toņa audiometra pārbaudes laikā nedrīkst būt dzirdes zudums kādā no ausīm, kas pārsniedz 35 dB pie jebkuras no frekvencēm – 500, 1000 vai 2000 Hz, vai kas pārsniedz 50 dB pie 3000 Hz.

6.3.4.1.1. Pretendents, kura dzirdes zudums pārsniedz iepriekš minēto, var tikt atzīts par piemērotu ar nosacījumu, ka pretendentam ir normāla dzirdes funkcionēšana, esot fona trokšņiem, kas atveido vai imitē pilotu kabīnes trokšņu slāpējošo ietekmi uz runu vai bāku signāliem.

1. piezīme. Ir svarīgi, ka fona trokšņi ir atbilstoši pilotu kabīnes trokšņiem tāda tipa gaisa kuģī, attiecībā uz kuru ir spēkā pretendenta apliecība un kvalifikācijas atzīmes.

2. piezīme. Atšķiršanas pārbaudei izmantotajā runas materiālā parasti tiek izmantotas gan ar aviāciju saistītas frāzes, gan fonētiski līdzsvaroti vārdi.

6.3.4.1.2. Kā alternatīva var tikt izmantota dzirdes pārbaude, kas tiek veikta lidojuma laikā pilotu kabīnē, tāda tipa gaisa kuģī, attiecībā uz kuru ir spēkā pretendenta apliecība un kvalifikācijas atzīmes.

6.4. 2. klases veselības apliecība

6.4.1. Apliecības izdošana un atjaunošana

6.4.1.1. Privātpilota (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), planiera pilota, brīvā gaisa balona pilota, lidotāja inženiera vai lidotāja stūrmaņa apliecības pretendents iztur sākotnējo veselības pārbaudi 2. klases veselības apliecības izdošanai.

6.4.1.2. Izņemot gadījumus, kad šajā sadaļā ir noteikts citādi, privātpilota (lidmašīna, dirižablis, helikopters vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģis), planiera pilota, brīvā gaisa balona pilota, lidotāja inženiera vai lidotāja stūrmaņa apliecības turētājiem 2. klases veselības apliecības atjauno tādos intervālos, kas nepārsniedz 1.2.5.2. punktā minētos.

6.4.1.3. Kad sertificēšanas iestāde ir pārliecinājusies, ka šajā sadaļā un 6.1. un 6.2. punktā minētās vispārīgās prasības ir izpildītas, pretendentam izsniedz 2. klases veselības apliecību.

6.4.2. Fiziskās un garīgās veselības prasības

Veselības stāvokļa pārbaude pamatojas uz šādām prasībām.

6.4.2.1. Pretendentam nedrīkst būt slimība vai spēju ierobežojums, kas varētu radīt apstākļus, ka pretendents pēkšņi kļūst nespējīgs droši ekspluatēt gaisa kuģi vai droši veikt savus pienākumus.

6.4.2.2. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) organiski psihiski traucējumi;

b) psihiski vai uzvedības traucējumi, ko izraisījusi psihoaktīvu vielu lietošana; ieskaitot atkarības sindromu, ko radījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas;

c) šizofrēnija, šizotipiski traucējumi vai murgi;

d) garastāvokļa (afektīvi) traucējumi;

e) neirozes, ar stresu saistīti vai somatoformi traucējumi;

f) uzvedības sindroms, kas saistīts ar fizioloģiskiem traucējumiem vai fiziskiem faktoriem;

g) pieauguša cilvēka personības vai uzvedības traucējumi, it īpaši ja tie izpaužas ar atkārtotām neslēptām darbībām;

h) garīga atpalicība;

i) psiholoģiskās attīstības traucējumi;

j) uzvedības vai emocionāli traucējumi, kas sākušies bērnībā vai pusaudža gados, vai

k) šeit neminēti psihiski traucējumi,

kas ir tādi, ka varētu padarīt pretendentu nespējīgu droši realizēt tiesības, kuras piešķir apliecība, kura ir pretendentam vai uz kuru tas pretendē.

Piezīme. Psihiskie un uzvedības traucējumi ir definēti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas klīniskajiem aprakstiem un diagnosticēšanas vadlīnijām, kas aprakstītas izdevumā “Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija”, 10. izdevums “Psihisko un uzvedības traucējumu klasifikācija”, WHO 1992. Šajā dokumentā ir iekļauti detalizēti apraksti attiecībā uz diagnosticēšanas prasībām, kas var noderēt veselības stāvokļa pārbaudē.

6.4.2.3. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) progresējoša vai neprogresējoša nervu sistēmas slimība, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju;

b) epilepsija;

c) jebkādi apziņas traucējumi, kam nav apmierinoša medicīniskā izcelsmes skaidrojuma.

6.4.2.4. Pretendents nav pārcietis tādu galvas traumu, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.5. Pretendentam nepiemīt tādi iedzimti vai iegūti sirds defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.5.1. Pretendentu, kuram ir veikta vainagartēriju apvadanastomozes izveide vai angioplastija (ar stentēšanu vai bez tās) vai cita veida kardioloģiska operācija vai kuram ir bijis miokarda infarkts, vai ir jebkura cita sirds slimība, kas var izraisīt darba nespēju, atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds slimība ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.5.2. Pretendentu ar sirds aritmiju atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds aritmija ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi sirds-asinsvadu novērtējuma veikšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.6. Pēc 40 gadu vecuma veselības apliecības pirmreizējai izdošanai sirds pārbaudē veic elektrokardiogrāfiju.

6.4.2.6.1. Veicot atkārtotās veselības stāvokļa pārbaudes pretendentiem, kuri ir pārsnieguši 50 gadu vecumu, vismaz reizi divos gados nepieciešams veikt elektrokardiogrāfiju.

6.4.2.6.2. Ieteikums. Apliecības pirmreizējai izdošanai sirds pārbaudē jāiekļauj elektrokardiogrāfija.

1. piezīme. Regulāru elektrokardiogrāfisku pārbaužu nolūks ir atklāt saslimstību. Bez rūpīgākas sirds-asinsvadu izmeklēšanas, tās nesniedz pietiekamu pamatojumu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu.

2. piezīme. Norādījumi elektrokardiogrāfijai miera stāvoklī un fiziskas slodzes laikā ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.7. Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens ir normas robežās.

6.4.2.7.1. Medikamentu lietošana augsta asinsspiediena kontrolei ir par pamatu atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz šo jautājumu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.8. Asinsrites sistēmai nav nopietnu funkcionālu vai strukturālu noviržu no normas.

6.4.2.9. Pretendents neslimo ar plaušu mazspēju vai jebkāda veida aktīvu plaušu, videnes vai pleiras audu slimību, kas var izraisīt pretendenta darba nespēju normālās vai avārijas situācijās.

6.4.2.9.1. Ieteikums. Pirmreizējā un periodiskajās pārbaudēs jāiekļauj krūškurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana, ja ir aizdomas par asimptomātisku plaušu slimību.

6.4.2.10. Pretendentu ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta veselības stāvoklis ir pārbaudīts un izvērtēts atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīts par tādu, kas netraucēs pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.11. Pretendentu, kuram ir astma ar nopietniem simptomiem vai tāda, kas var izraisīt darba nespēju normālās vai avārijas situācijās, atzīst par nepiemērotu.

6.4.2.11.1. Medikamentu lietošana astmas kontrolei ir par pamatu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu un medikamentu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.12. Pretendentus ar aktīvu plaušu tuberkulozi atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.12.1. Pretendentus, kuriem ir neaktīvi vai sadzijuši plaušu bojājumi, kurus ir izraisījusi tuberkuloze, vai kurus visticamāk ir izraisījusi tuberkuloze, var atzīt par piemērotiem.

1. piezīme. Norādījumi elpošanas orgānu slimību novērtēšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu un medikamentu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984)

6.4.2.13. Pretendentiem nedrīkst būt tādas trūces, kas var izraisīt darba nespēju.

6.4.2.13.1. Pretendentus ar nopietniem kuņģa-zarnu trakta vai to palīgorgānu darbības traucējumiem atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.14. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās gremošanas trakta vai tā palīgorgānu slimības vai to ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, un kas var izraisīt darba nespēju lidojuma laikā, atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.14.1. Ieteikums. Pretendents, kam ir veikta nozīmīga žultsceļu vai gremošanas trakta vai tā palīgorgānu ķirurģiska operācija ar pilnīgu vai daļēju kāda no šiem orgāniem izgriešanu vai novirzīšanu, jāatzīst par nepiemērotu līdz brīdim, kad ārsts, kas izsniedz veselības apliecību, iepazinies ar informāciju par noteikto operāciju, uzskata, ka operācijas sekas nevar izraisīt pretendenta darba nespēju lidojuma laikā.

6.4.2.15. Pretendentus ar vielmaiņas, uztures vai endokrīniem traucējumiem, kas var traucēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.16. Pretendentus, kas slimo ar cukura diabētu un terapijā izmanto insulīnu, atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.16.1. Pretendentus, kuri slimo ar cukura diabētu, bet kuru terapijā netiek izmantots insulīns, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņu stāvokli pietiekami ir iespējams kontrolēt, izmantojot tikai diētu vai diētu, kas kombinēta ar orāliem diabēta ārstniecības līdzekļiem, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi diabētisku pretendentu novērtējumam ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.17. Pretendentus ar asins un/vai limfātiskās sistēmas slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Sirpjveida šūnu vai citu hemoglobinopātiju pazīmes parasti ir savienojamas ar novērtējumu par piemērotību.

6.4.2.18. Pretendentus ar nieru vai uroģenitālām slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.18.1. Urīna analīzes ir neatņemama veselības stāvokļa pārbaudes daļa un novirzes no normas ir atbilstoši jāizmeklē.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz urīna analīzēm un noviržu no normas izmeklēšanu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.19. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās nieru vai uroģenitālā trakta slimības vai ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pretendenta veselības stāvoklis ir izmeklēts un novērtēts atbilstoši labākajai medicīnas praksei un atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.19.1. Pretendentus, kam ir izoperēta niere, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumu, ja otra niere pietiekami kompensē trūkstošo.

6.4.2.20. Pretendentus ar iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS) atzīst par nepiemērotiem.

6.4.2.20.1. Pretendentus, kuri ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pilnīga izmeklēšana neuzrāda nekādas klīniskās slimības izpausmes.

1. piezīme. Attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) seropozitīvu pretendentu novērtējums prasa pievērst sevišķu uzmanību viņu psihiskajam stāvoklim, ieskaitot diagnozes psiholoģiskos efektus.

2. piezīme. Norādījumi to pretendentu novērtējumam, kas ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.21. Pretendentes ar ginekoloģiskiem traucējumiem, kas var traucēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotām.

6.4.2.22. Pretendentes grūtniecības laikā atzīst par nepiemērotām, izņemot gadījumus, kad akušiera novērtējums un ilgstoša medicīniska uzraudzība uzrāda zema riska bezkomplikāciju grūtniecību.

6.4.2.22.1. Ieteikums. Pretendentēm ar zema riska bezkomplikāciju grūtniecību, kas ir tikušas novērtētas un uzraudzītas atbilstoši 6.4.2.22. punktam, piemērotības novērtējums jāierobežo ar periodu no 12. grūtniecības nedēļas beigām līdz 26. grūtniecības nedēļas beigām.

6.4.2.23. Pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas pretendentei neļauj realizēt apliecības tiesības, kamēr nav veikta atkārtota veselības stāvokļa pārbaude atbilstoši labākajai medicīniskajai praksei, un kamēr nav noteikts, ka viņa ir spējīga droši realizēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības.

6.4.2.24. Pretendentam nepiemīt kaulu, locītavu, muskuļu, cīpslu vai ar tiem saistīto audu defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Jebkurām komplikācijām pēc kaulu, locītavu, muskuļu un cīpslu bojājumiem, kā arī noteiktiem anatomiskiem defektiem parasti ir nepieciešams funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu piemērotību.

6.4.2.25. Pretendentam nepiemīt tādi ausu vai ar tām saistīto audu defekti vai slimības, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.26. Pretendentam nedrīkst būt

a) vestibulāro funkciju traucējumi;

b) nozīmīgi Eistāhija kanālu darbības traucējumi un

c) nesadzijuši bungādiņu plīsumi.

6.4.2.26.1. Sauss vienas bungādiņas plīsums nav uzskatāms par iemeslu, lai atzītu pretendentu par nepiemērotu.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz vestibulārās funkcijas pārbaudi ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.2.27. Pretendentam nedrīkst būt

a) deguna aizsprostojums un

b) mutes dobuma vai augšējo elpceļu malformācija vai slimība,

kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.2.28. Pretendentus, kam piemīt stostīšanās vai citi runas defekti pietiekami smagā formā, lai radītu šķēršļus verbālai saziņai, atzīst par nepiemērotiem.

6.4.3. Prasības redzei

Veselības stāvokļa pārbaude pamatojas uz šādām prasībām.

6.4.3.1. Acis un to palīgorgāni funkcionē normāli. Nav aktīvas akūtas vai hroniskas patoloģijas vai jebkāda veida komplikācijas, ko radījusi acu vai to palīgorgānu ķirurģiska operācija vai trauma, kas var samazināt redzes pienācīgu funkcionēšanu tā, ka traucē pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.3.2. Tālās redzes asums, ar vai bez korekcijas ir vismaz 6/12 katrai acij un binokulārās redzes asums ir vismaz 6/9. Uz nekoriģētu redzes asumu neattiecas nekādi ierobežojumi. Ja iepriekšminētās redzes asuma prasības var tikt izpildītas, tikai izmantojot koriģējošas lēcas, pretendents var tikt atzīts par piemērotu ar nosacījumu, ka

a) šādas koriģējošas lēcas tiek valkātas pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību realizācijas laikā un

b) papildus pretendenta apliecības tiesību realizācijas laikā viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

Piezīme. Attiecībā uz pretendentu, kas atzīts par atbilstošu šiem noteikumiem, tiek uzskatīts, ka viņš šo atbilstību saglabā, izņemot gadījumu, kad ir pamats uzskatīt citādi; šajā gadījumā pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem ir nepieciešams iesniegt ziņojumu par redzes pārbaudi. Gan koriģētas, gan nekoriģētas redzes asums parasti tiek mērīts un reģistrēts katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā. Apstākļi, kas norāda uz nepieciešamību iegūt ziņojumu par redzes pārbaudi ietver: nozīmīgu nekoriģēta redzes asuma samazinājumu, jebkuru redzes asuma samazinājumu pie vislabākās korekcijas un jebkuras acu slimības, acu traumas vai acu operācijas.

6.4.3.2.1. Pretendenti, lai atbilstu šīm prasībām, drīkst izmantot kontaktlēcas ar nosacījumu, ka

a) lēcas ir monofokālas un nav tonētas;

b) lēcas nēsā bez diskomforta, un

c) apliecības tiesību realizācijas laikā viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

Piezīme. Pretendentiem, kas izmanto kontaktlēcas, var nebūt nepieciešams mērīt viņu nekoriģēto redzes asumu katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā, ja ir zināma viņu kontaktlēcu izrakstīšanas vēsture.

6.4.3.2.2. Pretendenti ar lielu refrakcijas kļūdu izmanto kontaktlēcas vai asfēriskās briļļu lēcas.

Piezīme. Ja tiek izmantotas brilles, ir nepieciešamas brilles ar asfēriskajām briļļu lēcām, lai samazinātu redzes lauka perifērijas izkropļojumus.

6.4.3.2.3. Ieteikums. Pretendentiem, kuru nekoriģēts tālās redzes asums kādā no acīm ir sliktāks par 6/60, pirms sākotnējās veselības apliecības saņemšanas un ik piecus gadus pēc tam, ir jāpieprasa iesniegt pilnu ziņojumu par redzes pārbaudi.

1. piezīme. Obligātas redzes pārbaudes nolūks ir 1) pārliecināties par normālu redzes funkcionēšanu un 2) noteikt jebkuru nozīmīgu patoloģiju.

2. piezīme. Norādījumi pretendentu ar monokulāru redzi novērtējumam atbilstoši 1.2.4.8. punkta prasībām ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.4.3.3. Pretendentus, kuriem ir bijusi ķirurģiska operācija, kas ietekmē acs refrakcijas īpašības, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņiem nav tādu komplikāciju, kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.4.3.4. Pretendents, atbilstoši 6.4.3.2. punkta prasībām lietojot koriģējošas lēcas, ja tādas ir nepieciešamas, spēj izlasīt N5 tabulu vai tās ekvivalentu pretendenta izvēlētā attālumā, kas ir 30 – 50 centimetru diapazonā. Ja šīs prasības tiek izpildītas, lietojot tikai tuvās redzes korekciju, pretendents var tikt novērtēts kā piemērots ar nosacījumu, ka šī tuvās redzes korekcija tiek pievienota to briļļu korekcijai, kas pretendentam jau ir izrakstītas atbilstoši 6.4.3.2. punktam; ja šāda korekcija nav izrakstīta, apliecības tiesību realizācijas laikā, viegli pieejamā vietā ir jātur lietošanai tuvumā piemērotas koriģējošas brilles. Ja ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, pretendentam ir jāapliecina, ka izmantojot tikai vienas brilles, spēj izpildīt gan tālās, gan tuvās redzes prasības.

1. piezīme. N5 nozīmē izmantoto burtu lielumu. Sīkāka informācija ir atrodama “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Pretendentam, kam nepieciešama tuvās redzes korekcija, lai izpildītu šīs prasības, būs nepieciešamas puslēcas, bifokālas vai, iespējams, multifokālas lēcas, lai nolasītu instrumentu rādītājus, lasītu karti vai rokasgrāmatu, kas tiek turēta rokā, kā arī, lai izmantotu tālo redzi, cauri vējstiklam, nenoņemot lēcas. Vienai redzes funkcijai paredzētas tuvās redzes korekcijas lēcas (pilnas, viena stipruma lēcas, kas piemērotas lasīšanai) nozīmīgi samazina tālās redzes asumu un tāpēc nav pieņemamas.

3. piezīme. Vienmēr, kad tiek izvirzīta prasība iegādāties vai atjaunot koriģējošās lēcas, pretendentam ir jāinformē optometrists par attiecīgajiem lasīšanas attālumiem pienākumu veikšanai noteiktā gaisa kuģa tipa pilotu kabīnē, kurā pretendents visticamāk veiks pienākumus.

6.4.3.4.1. Gadījumos, kad saskaņā ar šo punktu ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, otru tuvās redzes korekcijas briļļu pāri tur viegli pieejamā vietā tūlītējai izmantošanai.

6.4.3.5. Pretendentam ir normāls redzes lauks.

6.4.3.6. Pretendentam ir normāla binokulāra redze.

6.4.3.6.1. Samazinātu stereopsi, anormālu konverģenci, kas neietekmē tuvo redzi, un šķielēšanu, ja saplūsmes rezerves ir pietiekamas, lai novērstu astenopiju un diplopiju, neuzskata par faktoriem, lai atzītu par nepiemērotu.

6.4.4. Prasības dzirdei

Piezīme. Nepieciešams pievērst uzmanību 2.7.1.3.1. punkta prasībām attiecībā uz instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes izdošanu pretendentiem, kas ir privātpilota apliecības turētāji.

6.4.4.1. Pretendentus, kuri 2 metru attālumā no ārsta, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, pagriezuši tam muguru, nespēj ar abām ausīm sadzirdēt vidēja skaļuma sarunas balsi klusā telpā, atzīst par nepiemērotiem.

6.4.4.2. Pretendentu, kura dzirdes zudums tīrā toņa audiometrijas pārbaudes laikā atsevišķi katrā ausī pārsniedz 35 dB pie jebkuras no frekvencēm – 500, 1000 vai 2000 Hz, vai 50 dB pie 3000 Hz, atzīst par nepiemērotu.

6.4.4.3. Ieteikums. Pretendentam, kurš neatbilst 6.4.4.1. vai 6.4.4.2. punkta prasībām, jāveic turpmāka pārbaude atbilstoši 6.3.4.1.1. punkta prasībām.

6.5. 3. klases veselības apliecība

6.5.1. Apliecības izdošana un atjaunošana

6.5.1.1. Gaisa satiksmes vadības dispečera apliecības pretendents iztur sākotnējo veselības pārbaudi 3. klases veselības apliecības izdošanai.

6.5.1.2. Izņemot gadījumus, kad šajā sadaļā ir noteikts citādi, gaisa satiksmes vadības dispečera apliecības turētājiem 3. klases veselības apliecības atjauno tādos intervālos, kas nepārsniedz 1.2.5.2. punktā minētos.

6.5.1.3. Kad sertificēšanas iestāde ir pārliecinājusies, ka šajā sadaļā un 6.1. un 6.2. punktā minētās vispārīgās prasības ir izpildītas, pretendentam izsniedz 3. klases veselības apliecību.

6.5.2. Fiziskās un garīgās veselības prasības

6.5.2.1. Pretendentam nav slimības vai spēju ierobežojuma, kas varētu radīt apstākļus, ka pretendents pēkšņi kļūst nespējīgs droši veikt savus pienākumus.

6.5.2.2. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) organiski psihiski traucējumi;

b) psihiski vai uzvedības traucējumi, ko izraisījusi psihoaktīvu vielu lietošana; ieskaitot atkarības sindromu, ko radījis alkohols vai citas psihoaktīvas vielas;

c) šizofrēnija, šizotipiski traucējumi vai murgi;

d) garastāvokļa (afektīvi) traucējumi;

e) neirozes, ar stresu saistīti vai somatoformi traucējumi;

f) uzvedības sindroms, kas saistīts ar fizioloģiskiem traucējumiem vai fiziskiem faktoriem;

g) pieauguša cilvēka personības vai uzvedības traucējumi, it īpaši ja tie izpaužas ar atkārtotām neslēptām darbībām;

h) garīga atpalicība;

i) psiholoģiskās attīstības traucējumi;

j) uzvedības vai emocionāli traucējumi, kas sākušies bērnībā vai pusaudža gados, vai

k) šeit neminēti psihiski traucējumi,

kas ir tādi, ka varētu padarīt pretendentu nespējīgu droši realizēt tiesības, kuras piešķir apliecība, kura ir pretendentam vai uz kuru tas pretendē.

Piezīme. Psihiskie un uzvedības traucējumi ir definēti atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas klīniskajiem aprakstiem un diagnosticēšanas vadlīnijām, kas aprakstītas izdevumā “Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija”, 10. izdevums “Psihisko un uzvedības traucējumu klasifikācija”, WHO 1992. Šajā dokumentā ir iekļauti detalizēti apraksti attiecībā uz diagnosticēšanas prasībām, kuru lietošana veselības pārbaudē var būt lietderīga.

6.5.2.3. Pretendentam nedrīkst būt neviena šāda anamnēzē vai klīniski pierādīta saslimšana:

a) progresējoša vai neprogresējoša nervu sistēmas slimība, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju;

b) epilepsija vai

c) jebkādi apziņas traucējumi, kam nav apmierinoša medicīniskā izcelsmes skaidrojuma.

6.5.2.4. Pretendents nav pārcietis tādu galvas traumu, kuras sekas var traucēt pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.5. Pretendentam nepiemīt tādi iedzimti vai iegūti sirds defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.5.1. Pretendentu, kuram ir veikta vainagartēriju apvadanastomozes izveide vai angioplastija (ar stentēšanu vai bez tās) vai cita veida kardioloģiska operācija vai kuram ir bijis miokarda infarkts, vai ir jebkura cita sirds slimība, kas var izraisīt darba nespēju, atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds slimība ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.5.2. Pretendentu ar sirds aritmiju atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta sirds aritmija ir pārbaudīta un izvērtēta atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīta par tādu, kura netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi sirds-asinsvadu novērtējuma veikšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.6. Veselības apliecības pirmreizējai izdošanai sirds pārbaudē veic elektrokardiogrāfiju.

6.5.2.6.1. Veicot atkārtotās veselības stāvokļa pārbaudes pretendentiem, kuri ir pārsnieguši 50 gadu vecumu, vismaz reizi divos gados nepieciešams veikt elektrokardiogrāfiju.

1. piezīme. Regulāru elektrokardiogrāfisku pārbaužu nolūks ir atklāt saslimstību. Bez rūpīgākas sirds-asinsvadu izmeklēšanas, tās nesniedz pietiekamu pamatojumu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu.

2. piezīme. Norādījumi elektrokardiogrāfijai miera stāvoklī un fiziskas slodzes laikā ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.7. Sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens ir normas robežās.

6.5.2.7.1. Medikamentu lietošana augsta asinsspiediena kontrolei ir par pamatu atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz šo jautājumu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.8. Asinsrites sistēmai nav nopietnu funkcionālu vai strukturālu noviržu no normas.

6.5.2.9. Pretendents neslimo ar plaušu mazspēju vai jebkura veida aktīvu plaušu, videnes vai pleiras audu slimību, kas var izraisīt darba nespēju.

Piezīme. Krūškurvja rentgenoloģiskā izmeklēšana parasti nav nepieciešama, bet var tikt noteikta, ja ir aizdomas par asimptomātisku plaušu slimību.

6.5.2.10. Pretendentu ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību atzīst par nepiemērotu, izņemot gadījumu, ja pretendenta veselības stāvoklis ir pārbaudīts un izvērtēts atbilstoši augstākajām medicīnas prakses prasībām un ir atzīts par tādu, kas netraucēs pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.11. Pretendentu, kuram ir astma ar nopietniem simptomiem vai tāda, kas var izraisīt darba nespēju, atzīst par nepiemērotu.

6.5.2.11.1. Medikamentu lietošana astmas kontrolei ir par pamatu pretendenta atzīšanai par nepiemērotu, izņemot medikamentus, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.12. Pretendentus ar aktīvu plaušu tuberkulozi atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.12.1. Pretendentus, kuriem ir neaktīvi vai sadzijuši plaušu bojājumi, kurus ir izraisījusi tuberkuloze, vai kurus visticamāk ir izraisījusi tuberkuloze, var atzīt par piemērotiem.

1. piezīme. Norādījumi elpošanas orgānu slimību novērtēšanai ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Norādījumi attiecībā uz ārstniecības līdzekļu un medikamentu radītajiem riskiem ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.13. Pretendentus ar nopietniem kuņģa-zarnu trakta vai to palīgorgānu darbības traucējumiem atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.14. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās gremošanas trakta vai tā palīgorgānu slimības vai to ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, un kas var izraisīt darba nespēju, atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.14.1. Ieteikums. Pretendents, kam ir veikta nozīmīga žultsceļu vai gremošanas trakta vai tā palīgorgānu ķirurģiska operācija ar pilnīgu vai daļēju kāda no šiem orgāniem izgriešanu vai novirzīšanu, jāatzīst par nepiemērotu līdz brīdim, kad ārsts, kas izsniedz veselības apliecību, iepazinies ar informāciju par noteikto operāciju, uzskata, ka operācijas sekas nevar izraisīt darba nespēju lidojuma laikā.

6.5.2.15. Pretendentus ar vielmaiņas, uztures vai endokrīniem traucējumiem, kas var traucēt apliecības vai kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.16. Pretendentus, kas slimo ar cukura diabētu un terapijā izmanto insulīnu, atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.16.1. Pretendentus, kuri slimo ar cukura diabētu, bet kuru terapijā netiek izmantots insulīns, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņu stāvokli pietiekami ir iespējams kontrolēt, izmantojot tikai diētu vai diētu, kas kombinēta ar orālajiem diabēta ārstniecības līdzekļiem, kuru lietošana ir savietojama ar pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Norādījumi diabētisku pretendentu novērtējumam ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.17. Pretendentus ar asins un/vai limfātiskās sistēmas slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.18. Pretendentus ar nieru vai uroģenitālām slimībām atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņi ir attiecīgi izmeklēti un veselības stāvoklis ir atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.18.1. Urīna analīzes ir neatņemama veselības stāvokļa pārbaudes daļa un novirzes no normas ir atbilstoši izmeklē.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz urīna analīzēm un noviržu no normas izmeklēšanu ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.19. Pretendentus ar komplikācijām, kas radušās nieru vai uroģenitālā trakta slimības vai ķirurģiskas operācijas rezultātā, jo sevišķi attiecībā uz iespējamu aizsprostojumu sašaurinājuma vai saspiešanas rezultātā, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pretendenta veselības stāvoklis ir izmeklēts un novērtēts atbilstoši labākajai medicīnas praksei un atzīts par tādu, kas netraucēs apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.19.1. Pretendentus, kam ir izoperēta niere, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumu, ja otra niere pietiekami kompensē trūkstošo.

6.5.2.20. Pretendentus ar iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS) atzīst par nepiemērotiem.

6.5.2.20.1. Pretendentus, kuri ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad pilnīga izmeklēšana neuzrāda nekādas klīniskās slimības izpausmes.

1. piezīme. Attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) seropozitīvu pretendentu novērtējums prasa pievērst sevišķu uzmanību viņu psihiskajam stāvoklim, ieskaitot diagnozes psiholoģiskos efektus.

2. piezīme. Norādījumi to pretendentu novērtējumam, kas ir seropozitīvi attiecībā uz cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.2.21. Pretendentes ar ginekoloģiskiem traucējumiem, kas var traucēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju, atzīst par nepiemērotām.

6.5.2.22. Pretendentes grūtniecības laikā atzīst par nepiemērotām, izņemot gadījumus, kad akušiera novērtējums un ilgstoša medicīniska uzraudzība uzrāda zema riska bezkomplikāciju grūtniecību.

6.5.2.22.1. Ieteikums. Grūtniecības perioda laikā jāveic piesardzības pasākumi gaisa satiksmes vadības dispečeres savlaicīgai atbrīvošanai no pienākumu pildīšanas priekšlaicīgu dzemdību pazīmju vai citu komplikāciju gadījumā.

6.5.2.22.2. Ieteikums. Pretendentēm ar zema riska bezkomplikāciju grūtniecību, kas ir tikušas novērtētas un uzraudzītas atbilstoši 6.5.2.22. punktam, piemērotības novērtēšana jāierobežo līdz laika periodam līdz 34. grūtniecības nedēļas beigām.

6.5.2.23. Pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas, pretendentei neļauj realizēt apliecības tiesības, kamēr nav veikta atkārtota veselības stāvokļa pārbaude, atbilstoši labākajai medicīniskajai praksei, un kamēr nav noteikts, ka viņa ir spējīga droši realizēt apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirtās tiesības.

6.5.2.24. Pretendentam nepiemīt kaulu, locītavu, muskuļu, cīpslu vai ar tiem saistīto audu defekti, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

Piezīme. Jebkurām komplikācijām pēc kaulu, locītavu, muskuļu un cīpslu bojājumiem, kā arī noteiktiem anatomiskiem defektiem parasti ir nepieciešams funkcionalitātes novērtējums, lai noteiktu piemērotību.

6.5.2.25. Pretendentam nepiemīt tādi ausu vai ar tām saistīto audu defekti vai slimības, kuri var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.26. Nedrīkst būt tāda deguna, mutes dobuma vai augšējo elpceļu malformācija vai slimība, kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.2.27. Pretendentus, kam piemīt stostīšanās vai citi runas defekti pietiekami smagā formā, lai radītu šķēršļus verbālai saziņai, atzīst par nepiemērotiem.

6.5.3. Prasības redzei

Veselības stāvokļa pārbaude pamatojas uz šādām prasībām.

6.5.3.1. Acis un to palīgorgāni funkcionē normāli. Nav aktīvas akūtas vai hroniskas patoloģijas vai jebkāda veida komplikācijas, ko radījusi acu vai to palīgorgānu ķirurģiska operācija vai trauma, kas var samazināt redzes pienācīgu funkcionēšanu tā, ka traucē pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.3.2. Tālās redzes asums, ar vai bez korekcijas ir vismaz 6/9 katrai acij un binokulārās redzes asums ir vismaz 6/6. Uz nekoriģētu redzes asumu neattiecas nekādi ierobežojumi. Ja iepriekšminētās redzes asuma prasības var tikt izpildītas, tikai izmantojot koriģējošas lēcas, pretendents var tikt atzīts par piemērotu ar nosacījumu, ka

a) šādas koriģējošas lēcas tiek valkātas pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību realizācijas laikā un

b) papildus pretendenta apliecības tiesību realizācijas laikā viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

Piezīme. Attiecībā uz pretendentu, kas atzīts par atbilstošu šiem noteikumiem, tiek uzskatīts, ka viņš šo atbilstību saglabā, izņemot gadījumu, kad ir pamats uzskatīt citādi; šajā gadījumā pēc sertificēšanas iestādes ieskatiem ir nepieciešams iesniegt ziņojumu par redzes pārbaudi. Gan koriģētas, gan nekoriģētas redzes asums parasti tiek mērīts un reģistrēts katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā. Apstākļi, kas norāda uz nepieciešamību iegūt ziņojumu par redzes pārbaudi ietver: nozīmīgu nekoriģēta redzes asuma samazinājumu, jebkuru redzes asuma samazinājumu pie vislabākās korekcijas un jebkuras acu slimības, acu traumas vai acu operācijas.

6.5.3.2.1. Pretendenti, lai atbilstu šīm prasībām, drīkst izmantot kontaktlēcas ar nosacījumu, ka

a) lēcas ir monofokālas un nav tonētas;

b) lēcas nēsā bez diskomforta un

c) apliecības tiesību realizācijas laikā, viegli pieejamā vietā tiek turētas piemērotas koriģējošas brilles.

Piezīme. Pretendentiem, kas izmanto kontaktlēcas, var nebūt nepieciešams mērīt viņu nekoriģēto redzes asumu katras atkārtotas veselības stāvokļa pārbaudes laikā, ja ir zināma viņu kontaktlēcu izrakstīšanas vēsture.

6.5.3.2.2. Pretendenti ar lielu refrakcijas kļūdu izmanto kontaktlēcas vai asfēriskās briļļu lēcas.

Piezīme. Ja tiek izmantotas brilles, ir nepieciešamas brilles ar asfēriskajām briļļu lēcām, lai samazinātu redzes lauka perifērijas izkropļojumus.

6.5.3.2.3. Pretendentiem, kuru nekoriģēts tālās redzes asums kādā no acīm ir sliktāks par 6/60, pirms sākotnējās veselības apliecības saņemšanas un ik piecus gadus pēc tam, pieprasa iesniegt pilnu ziņojumu par redzes pārbaudi.

1. piezīme. Obligātas redzes pārbaudes nolūks ir 1) pārliecināties par normālu redzes funkcionēšanu un 2) noteikt jebkādu nozīmīgu patoloģiju.

2. piezīme. Norādījumi pretendentu ar monokulāru redzi novērtējumam atbilstoši 1.2.4.8. punkta prasībām ir ietverti “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

6.5.3.3. Pretendentus, kuriem ir bijusi ķirurģiska operācija, kas ietekmē acs refrakcijas īpašības, atzīst par nepiemērotiem, izņemot gadījumus, kad viņiem nav tādu komplikāciju, kas var traucēt pretendenta apliecības un kvalifikācijas atzīmju piešķirto tiesību drošu realizāciju.

6.5.3.4. Pretendents, atbilstoši 6.5.3.2. punkta prasībām lietojot koriģējošas lēcas, ja tādas ir nepieciešamas, spēj izlasīt N5 tabulu vai tās ekvivalentu pretendenta izvēlētā attālumā, kas ir 30 – 50 centimetru diapazonā, un N14 tabulu vai tās ekvivalentu 100 cm attālumā. Ja šīs prasības tiek izpildītas, lietojot tikai tuvās redzes korekciju, pretendents var tikt novērtēts kā piemērots pie nosacījuma, ka šī tuvās redzes korekcija tiek pievienota to briļļu korekcijai, kas pretendentam jau ir izrakstītas atbilstoši 6.5.3.2. punktam; ja šāda korekcija nav izrakstīta, apliecības tiesību realizācijas laikā, pieejamā vietā ir jātur lietošanai tuvumā piemērotas koriģējošas brilles. Ja ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, pretendentam ir jāapliecina, ka izmantojot tikai vienas brilles, spēj izpildīt gan tālās, gan tuvās redzes prasības.

1. piezīme. N5 un N14 nozīmē izmantoto burtu lielumu. Sīkāka informācija ir atrodama “Civilās aviācijas medicīnas rokasgrāmatā” (Doc 8984).

2. piezīme. Pretendentam, kam nepieciešama tuvās redzes korekcija, lai izpildītu šīs prasības, būs nepieciešamas puslēcas, bifokālas vai, iespējams, multifokālas lēcas, lai nolasītu radiolokācijas ierīču ekrānus, vizuālos displejus un lasītu rakstītu vai drukātu informāciju, kā arī, lai izmantotu tālo redzi, cauri logam, nenoņemot lēcas. Noteiktiem gaisa satiksmes vadības dispečera pienākumiem var izmantot vienai redzes funkcijai paredzētas tuvās redzes korekcijas lēcas (pilnas, viena stipruma lēcas, kas piemērotas lasīšanai). Tomēr ir jāņem vērā, ka vienai redzes funkcijai paredzētas tuvās redzes korekcijas lēcas nozīmīgi samazina tālās redzes asumu.

3. piezīme. Vienmēr, kad tiek izvirzīta prasība iegādāties vai atjaunot koriģējošās lēcas, pretendentam ir jāinformē optometrists par attiecīgajiem lasīšanas attālumiem to gaisa satiksmes vadības dispečera pienākumu veikšanai, kurus pretendents visticamāk veiks.

6.5.3.4.1. Gadījumos, kad saskaņā ar šo punktu ir nepieciešama tuvās redzes korekcija, otru tuvās redzes korekcijas briļļu pāri tur viegli pieejamā vietā nekavējošai izmantošanai.

6.5.3.5. Pretendentam ir normāls redzes lauks.

6.5.3.6. Pretendentam ir normāla binokulāra redze.

6.5.3.6.1. Samazinātu stereopsi, anormālu konverģenci, kas neietekmē tuvo redzi, un šķielēšanu, ja saplūsmes rezerves ir pietiekamas, lai novērstu astenopiju un diplopiju, neuzskata par faktoriem, lai atzītu par nepiemērotu.

6.5.4. Prasības dzirdei

6.5.4.1. Pretendentam tīrā toņa audiometra pārbaudes laikā nedrīkst būt dzirdes zudums kādā no ausīm, kas pārsniedz 35 dB pie jebkuras no frekvencēm – 500, 1000 vai 2000 Hz, vai kas pārsniedz 50 dB, ja ir 3000 Hz.

6.5.4.1.1. Pretendents, kura dzirdes zudums pārsniedz iepriekš minēto, var tikt atzīts par piemērotu ar nosacījumu, ka pretendentam ir normāla dzirdes funkcionēšana, esot fona trokšņiem, kas atveido vai imitē tos trokšņus, kas sastopami normālos gaisa satiksmes vadības darba apstākļos.

1. piezīme. Fona trokšņu frekvenču sastāvs ir noteikts tikai tādējādi, ka ir jābūt adekvāti atveidotam frekvenču diapazonam 600 līdz 4800 Hz (runas frekvences diapazonam).

2. piezīme. Atšķiršanas pārbaudei izmantotajā runas materiālā parasti tiek izmantotas gan ar aviāciju saistītas frāzes, gan fonētiski līdzsvaroti vārdi.

6.5.4.1.2. Kā alternatīva var tikt izmantota dzirdes pārbaude, kas tiek veikta gaisa satiksmes vadības darba vidē, kas atbilst tai videi, attiecībā uz kuru ir spēkā pretendenta apliecība un kvalifikācijas atzīmes.

1. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS RADIOTELEFONA SAKAROS IZMANTOTO VALODU PRASMEI

(attiecas uz 1. nodaļas 1.2.9. punktu)

1. Vispārīgi noteikumi

Piezīme. ICAO prasības valodu prasmēm ietver vienotus deskriptorus 2. iedaļā un ICAO Valodu prasmju novērtējuma tabulas ICAO lietotāja līmeņa (4. līmeņa) prasības A pievienojumā. Valodu prasmju prasības attiecas gan uz radiofrazeoloģijas, gan vienkāršas, nekodētas valodas lietošanu.

Lai atbilstu 1. nodaļas 1.2.9. punktā ietvertajām valodu prasmju prasībām, apliecības pretendents vai turētājs sertificēšanas iestādei pieņemamā veidā apliecina atbilstību 2. nodaļā minētajiem vienotajiem deskriptoriem un A pievienojumā iekļautajām ICAO Valodu prasmju novērtējuma tabulas ICAO lietotāja līmeņa (4. līmeņa) prasībām.

2. Vienoti deskriptori

Prasmīgi sarunvalodas lietotāji

a) bez problēmām sazinās ar balss palīdzību (izmantojot telefonu/radiotelefonu), kā arī personiski;

b) sarunājas par vispārīgiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem precīzi un saprotami;

c) izmanto atbilstošas saziņas stratēģijas, lai apmainītos ziņojumiem, un atpazīst un atrisina pārpratumus (piemēram, pārbaudīt, apstiprināt vai precizēt informāciju) vispārīgā un ar darbu saistītā sarunas kontekstā;

d) veiksmīgi un salīdzinoši viegli tiek galā ar lingvistiskām problēmām, ko rada sarežģījumi vai negaidīts notikumu pavērsiens, kas notiek ikdienas darba situācijas vai citādos apstākļos iepazīta saziņas uzdevuma kontekstā, un

e) viņiem ir tāda izruna vai akcents, kas ir saprotams aviācijas sabiedrībai.

2. PAPILDINĀJUMS. APSTIPRINĀTA LIDOTĀJU PROFESIONĀLĀS SAGATAVOŠANAS ORGANIZĀCIJA

(Attiecas uz 1. nodaļas 1.2.8.2. punktu)

1. Apstiprinājuma izdošana

1.1. Atļaujas izdošana lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijai un atļaujas spēkā esamības pagarinājums ir atkarīgs no lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijas atbilstības šā papildinājuma prasībām.

1.2. Apstiprinājumā ietverama vismaz šāda informācija:

a) organizācijas nosaukums un atrašanās vieta;

b) izdošanas datums un derīguma termiņš (attiecīgā gadījumā);

c) apstiprinājuma izsniegšanas nosacījumi.

2. Mācību un procedūru rokasgrāmata

2.1. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija izveido mācību un procedūru rokasgrāmatu, kas ietver norādījumus attiecīgajam personālam. Šī rokasgrāmata var tikt izdota vairākās atsevišķās daļās, un tajā jāietver vismaz šāda informācija:

a) atbilstoši organizācijai izsniegtajam apstiprinājumam atļautā mācību apjoma vispārējs apraksts;

b) mācību programmu saturs, ieskaitot kursprogrammatūru un izmantojamo aprīkojumu;

c) organizācijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts atbilstoši 4. punktam;

d) organizācijas materiāli tehniskās bāzes apraksts;

e) par atbilstību 6.1. punkta prasībām attiecībā uz apstiprināšanu atbildīgās personas vārds, pienākumi un kvalifikācija;

f) par plānošanu, izpildi un uzraudzību atbilstoši 6.2. punkta prasībām atbildīgā personāla pienākumu un kvalifikācijas apraksts;

g) mācību personāla kompetences nodrošināšanai un saglabāšanai atbilstoši 6.3. punkta prasībām izmantoto procedūru apraksts;

h) mācību reģistra iesniegšanai un uzglabāšanai atbilstoši 7. punkta prasībām izmantotās metodes apraksts;

i) ja nepieciešams, atbilstībai ekspluatanta procedūrām un prasībām nepieciešamo papildu mācību apraksts un,

j) kad valsts ir pilnvarojusi apstiprinātu lidotāju profesionālās sagatavošanas organizāciju veikt pārbaudes, kas nepieciešamas apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izdošanai atbilstoši 9. punktam, pilnvarotā personāla atlases, uzdevumu un pienākumu apraksts, kā arī piemērojamo sertificēšanas iestādes noteikto prasību apraksts.

2.2. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija nodrošina, ka mācību un procedūru rokasgrāmata pēc nepieciešamības tiek papildināta, lai nodrošinātu, ka tajā ietvertā informācija nav novecojusi.

2.3. Visu mācību un procedūru rokasgrāmatas papildinājumu kopijas visīsākajā laikā nosūta visām organizācijām un personām, kam rokasgrāmata ir tikusi izsniegta.

3. Mācību programmas

3.1. Sertificēšanas iestāde var apstiprināt mācību programmu privātpilota apliecības, komercpilota apliecības vai instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes saņemšanai, kas atļauj alternatīvus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus attiecībā uz 1. pielikumā noteiktajām pieredzes prasībām ar nosacījumu, ka apstiprinātā lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija apliecina sertificēšanas iestādei pieņemamā veidā, ka sagatavošana nodrošina kvalifikācijas līmeni, kas nav zemāks par minimālās pieredzes prasībām personālam, kurš nav bijis apmācīts apstiprinātos sagatavošanas kursos.

3.2. Kad sertificēšanas iestāde apstiprina mācību programmu daudzpilotu apkalpes pilota apliecības saņemšanai, apstiprinātā lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija apliecina sertificēšanas iestādei pieņemamā veidā, ka sagatavošana nodrošina kvalifikācijas līmeni attiecībā uz gaisa kuģa ekspluatāciju ar daudzpilotu apkalpi, kas nav zemāks par komercpilota apliecības, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīmes un lidmašīnas, kas sertificēta ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi, tipa kvalifikācijas atzīmes turētāju kvalifikācijas līmeni.

Piezīme. Norādījumi mācību programmu apstiprināšanai atrodami “Gaisa kuģu apkalpes sagatavošanas organizāciju apstiprināšanas rokasgrāmatā” (Doc 9841).

4. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija izveido apstiprinājumu izsniedzošajai sertificēšanas iestādei pieņemamu, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas nodrošina, ka teorētisko un praktisko mācību metodes atbilst visām attiecīgajām prasībām.

5. Infrastruktūra

5.1. Infrastruktūra un darba vide ir piemērotas veicamajam uzdevumam un pieņemamas sertificēšanas iestādei.

5.2. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijai ir vai tai ir pieejama nepieciešamā informācija, aprīkojums, trenažieri un materiāli, kas nepieciešami, lai veiktu sagatavošanu jomās, kurās tai ir izsniegts apstiprinājums.

5.3. Kompleksie lidojumu trenažieri ir novērtēti atbilstoši valsts noteiktajām prasībām, un to izmantošanu apstiprina sertificēšanas iestāde, lai nodrošinātu, ka tie atbilst noteiktajam nolūkam.

Piezīme. “Lidojumu trenažieru kvalificēšanas kritēriju rokasgrāmata” (Doc 9625) satur norādījumus lidojumu trenažieru apstiprināšanai.

6. Personāls

6.1. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija ieceļ personu, kas atbild par to, ka tā atbilst prasībām apstiprinātai organizācijai.

6.2. Organizācija nodarbina nepieciešamo personālu veicamo mācību plānošanai, izpildei un uzraudzībai.

6.3. Mācību personāla kompetence ir atbilstoša sertificēšanas iestādei pieņemamām procedūrām un līmenim.

6.4. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija nodrošina, ka viss mācību personāls saņem sākotnējo un turpmāko sagatavošanu atbilstoši viņiem uzdotajiem uzdevumiem un pienākumiem. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijas izstrādātajā mācību programmā ir zināšanu un prasmju iegūšana attiecībā uz cilvēkfaktoru.

Piezīme. Norādījumi mācību programmu izveidei zināšanu un prasmju iegūšanai attiecībā uz cilvēka veiktspēju ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

7. Reģistri

7.1. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija saglabā visus studentu pārbaužu reģistrus, lai pierādītu, ka visas sagatavošanas mācību programmas prasības ir izpildītas atbilstoši saskaņojumam ar sertificēšanas institūciju.

7.2. Lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija uztur reģistru sistēmu mācību un attiecīgā gadījumā eksaminācijas personāla kvalifikācijas un mācību reģistrēšanai.

7.3. Reģistrus, kas noteikti 7.1. punktā, glabā vismaz divus gadus pēc mācību programmas pabeigšanas. Reģistrus, kas noteikti 7.2. punktā, glabā vismaz divus gadus pēc tam, kad instruktors vai ārsts, kas veic veselības stāvokļa pārbaudi, pārtrauc veikt pienākumus lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācijā.

8. Uzraudzība

Līgumslēdzējas valstis uztur efektīvu apstiprinātu lidotāju profesionālās sagatavošanas organizāciju uzraudzības programmu, lai nodrošinātu to nepārtrauktu atbilstību apstiprinājuma izsniegšanas prasībām.

9. Novērtēšana un pārbaude

Kad valsts ir pilnvarojusi apstiprinātu lidotāju profesionālās sagatavošanas organizāciju veikt pārbaudes, kas nepieciešamas apliecības vai kvalifikācijas atzīmes izdošanai, pārbaudes veic personāls, kuru pilnvarojusi sertificēšanas iestāde vai ko atbilstoši sertificēšanas iestādes kritērijiem, nozīmējusi lidotāju profesionālās sagatavošanas organizācija.

3. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS DAUDZPILOTU APKALPES PILOTA APLIECĪBAS (LIDMAŠĪNA) IZDOŠANAI

(Attiecas uz 2. nodaļas 2.5. punktu)

1. Profesionālā sagatavošana

1.1. Pretendents lai atbilstu daudzpilotu apkalpes pilota (lidmašīna) apliecības izdošanas prasībām, pabeidz apstiprinātu profesionālās sagatavošanas kursu. Profesionālā sagatavošana notiek atbilstoši kvalifikācijai un daudzpilotu apkalpes darba vidē.

1.2. Profesionālās sagatavošanas laikā pretendents iegūst zināšanas, prasmes un attieksmi, kas nepieciešama, lai veiktu otrā pilota pienākumus transportlidmašīnā ar gāzturbīnu dzinējiem, kas sertificēta ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi.

2. Novērtējuma līmenis

Daudzpilotu apkalpes pilota (lidmašīna) apliecības pretendents apliecina spēju apmierinoši izpildīt visas deviņas kvalifikācijas vienības, kas minētas 3. iedaļā, atbilstoši augsta līmeņa kvalifikācijai, kura definēta B. pievienojumā.

Piezīme. Mācību sistēma daudzpilotu apkalpes pilota (lidmašīna) apliecības iegūšanai, tostarp dažādu kvalifikācijas līmeņu apraksts ir ietverts dokumentā “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868).

3. Kvalifikācijas posteņi

Deviņas kvalifikācijas pozīcijas, kurās pretendents apliecina prasmes atbilstoši 2. nodaļas 2.5.1.3. punktam, ir šādas:

1) apdraudējumu un kļūdu pārvaldības (TEM) principu izmantošana;

2) lidmašīnas ekspluatācija uz zemes;

3) pacelšanās;

4) augstuma uzņemšana;

5) kreisēšana;

6) augstuma samazināšana;

7) pieeja;

8) nosēšanās un

9) pēcnosēšanās un lidmašīnas pēclidojuma ekspluatācijas darbības.

1. piezīme. Kvalifikācijas vienības ir sadalītas kvalifikācijas elementos, kuriem noteikti īpaši izpildījuma kritēriji. Kvalifikācijas elementi un izpildījuma kritēriji ir ietverti dokumentā “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868).

2. piezīme. Apdraudējumu un kļūdu pārvaldības principu izmantošana ir īpaša kvalifikācijas pozīcija, kas jāiekļauj visās pārējās kvalifikācijas pozīcijās profesionālās sagatavošanas un pārbaudes nolūkā.

4. Lidojumu trenažieru izmantošana

4.1. Lidojumu trenažieri, kas tiek izmantoti 2. nodaļas 2.5.3.3 punktā minētās pieredzes iegūšanai, ir sertificēšanas iestādes apstiprināti.

4.2. Lidojumu trenažieri iedalās šādās kategorijās:

a) I tips. E-mācību un specializētie trenažieri, kurus apstiprinājusi sertificēšanas iestāde, ar šādiem raksturojumiem:

– papildu parastajiem galddatoru piederumiem izmanto arī tādus piederumus kā gāzes sektora, vadības sānsviras vai FMS tastatūras funkcionējošus modeļus un

– to lietošana saistīta ar psihomotorajām darbībām ar atbilstošu spēka pielikšanu un reakcijas laiku.

b) II tips. Lidojumu trenažieris, kas atbilst tipiskai lidmašīnai ar gāzturbīnu dzinējiem.

Piezīme. Šai prasībai atbilst lidojumu trenažieris, kas aprīkots ar dienasgaismas vizuālo sistēmu un citādi atbilst vismaz FAA FTD 5. līmeņa vai JAA FNPTII, MCC tehniskajām prasībām.

c) III tips. Lidojumu trenažieris, kas atbilst tipiskai lidmašīnai ar vairākiem gāzturbīnu dzinējiem, kura sertificēta izmantošanai ar divu pilotu apkalpi, un kas ir aprīkots ar uzlabotu dienasgaismas vizuālo sistēmu un autopilotu.

Piezīme. Šai prasībai atbilst lidojumu trenažieris, kas aprīkots ar dienasgaismas vizuālo sistēmu un citādi atbilst vismaz B līmeņa trenažiera tehniskajām prasībām, kā noteikts JAR STD 1A, ar grozījumiem, un FAA AC 120-40B, ar grozījumiem, ietverot Alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus (AMOC), kā atļauj AC 120-40B. (Var tikt izmantoti daži agrāk novērtēti A līmeņa kompleksie lidojumu trenažieri, kas apstiprināti vajadzīgo manevru sagatavošanai un pārbaudei.)

d) IV tips. Pilnībā atbilst D līmeņa kompleksajam lidojumu trenažierim vai C līmeņa kompleksajam lidojumu trenažierim, kas aprīkots ar uzlabotu dienasgaismas vizuālo sistēmu.

Piezīme. Šai prasībai atbilst lidojumu trenažieris, kas atbilst vismaz C un D līmeņa trenažiera tehniskajām prasībām, kā noteikts JAR STD I A, ar grozījumiem, un FAA AC 120-40B, ar grozījumiem, ietverot Alternatīvos atbilstības nodrošināšanas līdzekļus (AMOC), kā atļauj AC 120-40B.

A PIEVIENOJUMS

ICAO Valodu prasmes novērtējuma tabula

1.1. Eksperta, paaugstinātais un lietotāja līmenis

LĪMENIS	IZRUNA Nozīmē izrunu un/vai akcentu, kas ir saprotams aviācijas sabiedrībai.	STRUKTŪRA Attiecīgās gramatiskās konstrukcijas un teikumu modeļus nosaka uzdevumam atbilstošas valodas funkcijas.	VĀRDU KRĀJUMS	RUNAS PLŪDUMS	IZPRATNE	SASKARSME
Eksperta 6.	Izruna, uzsvari, ritms un intonācijas, kaut, iespējams, ietekmējušās no dzimtās valodas vai reģionāla valodas varianta, gandrīz nekad netraucē viegli saprast teikto	Gan pamata, gan sarežģītākas gramatiskas konstrukcijas un teikumu veidi tiek atbilstoši labi veidoti	Vārdu krājums un vārdu izvēles precizitāte ir pietiekama, lai sazinātos par dažādiem pazīstamiem un nepazīstamiem jautājumiem. Vārdu krājums ir idiomātisks, niansēts un tiek piemērots noteiktajam valodas stilam	Spēj dabīgi un viegli plūstoši gari runāt. Maina runas plūsmu stilistiskai iedarbībai, piem., lai uzsvērtu kādu domu. Spontāni izmanto atbilstošos sarunas iezīmētājus un sasaistes	Izpratne ir konsekventi precīza gandrīz jebkurā kontekstā un iekļauj lingvistisko un kultūras iezīmju izpratni	Viegli piedalās saskarsmē gandrīz jebkurā situācijā. Saprot verbālus un neverbālus mājienus un attiecīgi uz tiem reaģē
Paaugstinātais 5.	Izruna, uzsvari, ritms un intonācijas, kaut ietekmējušās no dzimtās valodas vai reģionāla valodas varianta, reti traucē viegli saprast teikto	Pamata gramatiskās konstrukcijas un teikumu veidi tiek atbilstoši labi veidoti. Sarežģīto konstrukciju veidošana tiek veikta, bet ir kļūdaina, dažreiz ietekmējot teksta nozīmi	Vārdu krājums un to izvēles precizitāte ir pietiekama, lai sazinātos par vispārīgiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem. Tekoši un veiksmīgi spēj parafrāzēt. Vārdu krājums reizēm ir idiomātisks	Salīdzinoši viegli spēj runāt gari par pazīstamiem jautājumiem, bet nespēj variēt runas plūsmu kā stilistisku rīku. Spēj izmantot sarunas iezīmētājus un sasaistes	Izpratne ir precīza vispārējos, noteiktos un ar darbu saistītos jautājumos un lielākoties precīza, kad runātājam tiek radīti lingvistiski vai situācijas sarežģījumi vai negaidīts notikumu pavērsiens. Spēj saprast dažādas runas variācijas (izrunu un/vai akcentu) vai valodas stilus	Atbildes tiek sniegtas nekavējoties, tās ir atbilstošas un informatīvas. Efektīvi pārvalda runātāja/klausītāja attiecības
Lietotāja 4.	Izruna, uzsvari, ritms un intonācijas ir ietekmējušās no dzimtās valodas vai reģionāla valodas varianta, bet tikai dažreiz traucē viegli saprast teikto	Pamata gramatiskās konstrukcijas un teikumu veidi tiek izmantoti radoši un tiek salīdzinoši labi veidoti. Var rasties kļūdas, jo sevišķi neparastos vai negaidītos apstākļos, bet tās reti maina teksta nozīmi	Vārdu krājums un to izvēles precizitāte parasti ir pietiekama, lai sazinātos par vispārīgiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem. Spēj bieži veiksmīgi pārfrāzēt, kad pietrūkst vārdu krājuma neparastos vai negaidītos apstākļos	Runā atbilstošā ātrumā. Pārejot no iestudētas vai klišejiskas runas uz spontānu saskarsmi var rasties runas plūduma gadījuma rakstura pārtraukums, bet tas nepadara neiespējamu efektīvu saziņu. Spēj ierobežotā apjomā izmantot sarunas iezīmētājus un sasaistes. Iespraudumi nav traucēklis	Izpratne lielākoties ir precīza attiecībā uz vispārējiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem, kad izmantotais akcents vai valodas variants ir pietiekami saprotams starptautiskajai valodas lietotāju sabiedrībai. Kad runātājs sastopas ar lingvistiskām vai situācijas radītām grūtībām vai negaidītu notikumu pavērsienu, izpratne var būt lēnāka vai var būt nepieciešams skaidrojums	Atbildes parasti tiek sniegtas nekavējoties, tās ir atbilstošas un informatīvas. Uzsāk un uztur saskarsmi arī negaidītu notikumu pavērsienu gadījumā. Atbilstoši reaģē uz acīmredzamu neizpratni pārbaudot, apstiprinot vai precizējot
1., 2. un 3. līmeņa skaidrojumi atrodami nākamajā lapā.

1.2. Pirmslietotāja, pamata un pirmspamata līmenis

LĪMENIS	IZRUNA Nozīmē izrunu un/vai akcentu, kas ir saprotams aviācijas sabiedrībai.	STRUKTŪRA Attiecīgās gramatiskās konstrukcijas un teikumu modeļus nosaka uzdevumam atbilstošas valodas funkcijas.	VĀRDU KRĀJUMS	RUNAS PLŪDUMS	IZPRATNE	SASKARSME
4., 5. un 6. līmeņa skaidrojumi atrodami iepriekšējā lapā.
Pirmslietotāja 3.	Izruna, uzsvari, ritms un intonācijas ir ietekmējušās no dzimtās valodas vai reģionāla valodas varianta un bieži traucē viegli saprast teikto	Pamata gramatiskās konstrukcijas un teikumu veidi, kas tiek lietoti, lai aprakstītu paredzamas situācijas, bieži tiek veidoti nepareizi. Kļūdas bieži traucē uztvert nozīmi	Vārdu krājums un izvēles precizitāte bieži ir pietiekami, lai sazinātos par vispārējiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem, bet vārdu krājums ir ierobežots un vārdu izvēle neatbilstoša. Bieži nespēj veiksmīgi pārfrāzēt, kad pietrūkst vārdu krājuma	Spēj izveidot teksta virknes, bet frāzes un pauzes bieži tiek lietotas nevietā. Vilcināšanās un runas lēnums var traucēt efektīvu saziņu. Iespraudumi reizēm ir traucēklis	Izpratne bieži ir precīza attiecībā uz vispārējiem, noteiktiem un ar darbu saistītiem jautājumiem, kad izmantotais akcents vai runas variants ir pietiekami saprotams starptautiskajai valodas lietotāju sabiedrībai. Var nespēt saprast lingvistisku vai situatīvu sarežģījumu vai negaidīta notikumu pavērsiena gadījumā	Atbildes dažreiz sniegtas nekavējoties, tās ir atbilstošas un informatīvas. Spēj pietiekami viegli uzsākt un uzturēt sazināšanos attiecībā uz zināmiem jautājumiem un paredzamās situācijās. Visumā neadekvāti reaģē negaidīta notikumu pavērsiena gadījumā
Pamata 2.	Izruna, uzsvars, ritms un intonācija ir stipri ietekmējušās no dzimtās valodas vai reģionāla valodas varianta un parasti traucē viegli saprast teikto	Spēj apliecināt tikai ierobežotu spēju veidot vienkārši iegaumējamas gramatiskās konstrukcijas un teikumu modeļus	Ierobežots vārdu krājums, kas sastāv tikai no atsevišķiem vārdiem un iegaumētām frāzēm	Spēj izveidot ļoti īsus, izolētus un iegaumētus izteikumus, bieži apstājoties un izmantojot traucējošus iespraudumus, lai atrastu izteicienus un izrunātu mazāk pazīstamus vārdus	Izpratne ir ierobežota ar atsevišķām iegaumētām frāzēm, kas tiek uzmanīgi un lēni izrunātas	Reakcija ir lēna un bieži neatbilstoša. Saskarsme ir ierobežota ar vienkāršām rutīnas frāzēm
Pirmspamata 1.	Veic uzdevumus sliktāk nekā pamata līmenī	Veic uzdevumus sliktāk nekā pamata līmenī	Veic uzdevumus sliktāk nekā pamata līmenī	Veic uzdevumus sliktāk nekā pamata līmenī	Veic uzdevumus sliktāk nekā pamata līmenī	Veic uzdevumus sliktāk kā pamata līmenī

Piezīme. Zemākais valodu prasmes līmenis radiotelefonijas sakaros ir lietotāja līmenis (4. līmenis). 1. līdz 3. līmenis apraksta pirmspamata, pamata un pirmslietotāja valodu prasmes līmeņus, kuri visi apraksta valodas prasmes, kas ir zemākas nekā ICAO valodu prasmes prasības. 5. un 6. līmenis apraksta paaugstināto un eksperta līmeni – prasmes līmeņus, kas ir augstāki par nepieciešamo obligāto standartu. Kopumā tabula tiek izmantota kā kritēriju kopa mācībām un pārbaudei, kā arī lai palīdzētu kandidātiem sasniegt ICAO lietotāja līmeni (4. līmeni).

B PIEVIENOJUMS

daudzpilotu apkalpes pilota APLIECĪBAS (lidmašīna) kvalifikācijas līmeņi

1. Lidošanas pamatiemaņas

Šajā kvalifikācijas līmenī pretendents atbilst privātpilota apliecības prasībām, kas noteiktas 2. nodaļas 2.3. punktā, tostarp nakts lidojumu pieredzes prasībām un, papildus tam, nosvērti un precīzi veic visas procedūras un manevrus saistībā ar kontroles atgūšanu un lidojumu, vadoties tikai pēc instrumentiem. Jau no paša sākuma visa profesionālā sagatavošana notiek vienotas daudzpilotu apkalpes vidē atbilstoši kvalifikācijai un iekļaujot apdraudējumu un kļūdu pārvaldību (TEM). Sākotnējo teorētisko un praktisko mācību apjoms ir lievērojams, jo pamatiemaņas tiek apgūtas no paša sākuma. Novērtējums par atbilstību šim līmenim apstiprina, ka vienmēr tiek saglabāta kontrole pār lidmašīnu tā, lai būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums.

2. Pirmais līmenis (Pamata)

Novērtējums par atbilstību šim kvalifikācijas līmenim apstiprina, ka vienmēr tiek saglabāta kontrole pār lidmašīnu vai situāciju tā, ka, ja procedūras vai manevra sekmīgs iznākums ir apšaubāms, tiek veikta koriģējoša darbība. Izpildījums tipiskā pilotu kabīnes vidē vēl droši nesasniedz zināšanu, ekspluatācijas prasmju un vispārējā snieguma līmeņa standartus, attiecībā uz pamatprasmēm. Nepieciešama turpmāka profesionālā sagatavošana, lai atbilstu pieņemamajam sākotnējam snieguma standartlīmenim. Tiks panākta vienošanās par konkrētiem izpildījuma uzlabošanas/individuālajiem mācību plāniem, attiecīgi tos dokumentējot. Pretendenti tiek nepārtraukti vērtēti, lai noteiktu to piemērotību pārejai uz nākamajiem profesionālās sagatavošanas un pārbaudes posmiem.

3. Otrais līmenis (Vidējais)

Novērtējums par atbilstību šim kvalifikācijas līmenim apstiprina, ka vienmēr tiek saglabāta kontrole pār lidmašīnu vai situāciju tā, lai būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums. 2. līmeņa profesionālā sagatavošana jāveic atbilstoši instrumentālo lidojumu noteikumiem, bet nav nepieciešama to atbilstība kādai konkrētai lidmašīnai. Pabeidzot 2. līmeņa profesionālās sagatavošanas programmu, pretendents apliecina zināšanu un ekspluatācijas prasmju līmeni, kas atbilst darba videi un pamatiemaņu standartam. Var būt nepieciešams atbalsts profesionālās sagatavošanas procesā, izstrādājot īpašu mācību plānu, lai saglabātu vai uzlabotu gaisa kuģa vadīšanas prasmi, vadības stilu vai apkalpes vadīšanas prasmi. Galvenais mērķis ir snieguma uzlabošana un attīstība, lai sasniegtu standarta līmeni. Attiecībā uz jebkuru no pamatprasmēm, kas novērtēta neapmierinoši, ir jābūt apstiprinošiem pierādījumiem un trūkumu novēršanas plānam.

4. Trešais līmenis (Paaugstinātais)

Kvalifikācijas līmenis, kas nepieciešams, lai veiktu otrā pilota pienākumus lidmašīnā ar gāzturbīnu dzinējiem, kas sertificēta ekspluatācijai ar vismaz divu pilotu apkalpi, vizuālos un instrumentālos lidojuma apstākļos. Novērtējums par atbilstību šim līmenim apstiprina, ka vienmēr tiek saglabāta kontrole pār lidmašīnu vai situāciju tā, lai būtu garantēts procedūras vai manevra sekmīgs iznākums. Pretendents konsekventi apliecina zināšanas, prasmes un attieksmi, kas nepieciešama drošai attiecīgā lidmašīnas tipa ekspluatācijai, kā to nosaka minētie izpildījuma kritēriji.

Piezīme. Materiāli par izpildījuma kritēriju izstrādi ir atrodami dokumentā “Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumi. Profesionālā sagatavošana” (PANS-TRG, Doc 9868). 

ICAO TEHNISKĀS PUBLIKĀCIJAS

Šis kopsavilkums norāda dažādu Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izdoto tehnisko publikāciju sēriju statusu un arī vispārīgi izklāsta to saturu. Tajā nemin specializētas publikācijas, kas neietilpst konkrēti kādā vienā sērijā, piemēram, “Aeronavigācijas karšu katalogs” vai “Starptautiskās aeronavigācijas meteoroloģiskās tabulas”.

Starptautiskos standartus un ieteicamo praksi Padome pieņem saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 54., 37. un 90. pantu, un ērtākai lietošanai tos nosauc par šīs konvencijas pielikumiem. Uzskata, ka starptautiskās aeronavigācijas drošības vai regularitātes nodrošināšanai starptautiskajos standartos minētās tehniskās prasības Līgumslēdzējām valstīm jāpiemēro vienādi, turpretī ieteicamajā praksē minēto tehnisko prasību vienādu piemērošanu uzskata par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai, regularitātei vai efektivitātei. Informācija par jebkurām atšķirībām starp valstu noteikumiem vai valsts praksi un starptautiskajos standartos paredzētajiem noteikumiem vai praksi ir svarīga starptautiskās aeronavigācijas drošībai vai regularitātei Ja ir neatbilstība kādam starptautiskajam standartam, valstij saskaņā ar Konvencijas 38. pantu ir pienākums par visām atšķirībām ziņot Padomei. Informācija par atšķirībām no ieteicamās prakses arī var būt svarīga aeronavigācijas drošībai, un, lai gan Konvencija neuzliek pienākumu šai ziņā, Padome aicina Līgumslēdzējas valstis ziņot par šādām atšķirībām papildus tām, kas attiecas uz starptautiskajiem standartiem

Aeronavigācijas apkalpošanas noteikumus (PANS) Padome apstiprina piemērošanai visā pasaulē. Tajos lielākoties ir ekspluatācijas procedūras, kas tiek uzskatītas par vēl nepietiekami izstrādātām, lai tās pieņemtu kā starptautiskos standartus un ieteicamo praksi, kā arī ne tik mainīga informācija, kas uzskatāma par pārāk detalizētu, lai to iekļautu pielikumā, vai informācija, kas bieži tiek grozīta, vai informācija, kas bieži tiek grozīta, un Konvencijā paredzētā procedūra tai būtu pārāk smagnēja.

Reģionālo papildnoteikumu (SUPPS) statuss ir līdzīgs PANS statusam tai ziņā, ka tos apstiprina Padome, bet tie paredzēti piemērošanai tikai attiecīgajos reģionos. Tos izstrādā konsolidētā veidā, jo dažus noteikumus piemēro reģionos, kas pārklājas, vai tos piemēro divos vai vairākos reģionos.

________________

Turpmāk minētās publikācijas sagatavo pēc ģenerālsekretāra pilnvarojuma saskaņā ar Padomes apstiprinātiem principiem un politikas nostādnēm.

Tehniskās rokasgrāmatas sniedz norādījumus un informāciju, kas papildina starptautiskos standartus, ieteicamo praksi un PANS, kuru īstenošanas atvieglošanai tās ir paredzētas.

Aeronavigācijas plāni sīki nosaka prasības starptautiskās aeronavigācijas aprīkojumam un pakalpojumiem attiecīgajos ICAO aeronavigācijas reģionos. Tos sagatavo pēc ģenerālsekretāra pilnvarojuma, pamatojoties uz reģionālo aeronavigācijas sanāksmju ieteikumiem un Padomes rīcību pēc šīm sanāksmēm. Šos plānus periodiski groza, lai atspoguļotu ieteicamā aprīkojuma un pakalpojumu prasību un ieviešanas statusa izmaiņas.

ICAO apkārtrakstos publicē specifisku, Līgumslēdzējām valstīm noderīgu informāciju. Tajos tiek iztirzāti tehniski jautājumi.

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas

5.pielikums

DARBĪBĀS GAISĀ UN UZ ZEMES LIETOJAMĀS MĒRVIENĪBAS

Ceturtais izdevums, 1979. gada jūlijs

Starptautiskās civilās aviācijas konvencija

Šis izdevums ietver visus grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 1979.gada 24.martam, un 1981.gada 26.novembrī aizstāj visus iepriekšējos 5.pielikuma izdevumus

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem ir jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1. – 13.	Iekļauti šajā izdevumā
14.	22/11/84
15.	19/11/87
16.	2/11/00

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

2. NODAĻA. PIEMĒROJAMĪBA

3. NODAĻA. MĒRVIENĪBU STANDARTA PIEMĒROŠANA

4. NODAĻA. ALTERNATĪVO MĒRVIENĪBU, KAS NAV SI MĒRVIENĪBAS, LIETOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

5. PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

A PAPILDINĀJUMS. STARPTAUTISKĀ MĒRVIENĪBU SISTĒMAS (SI) IZSTRĀDE

B PAPILDINĀJUMS. NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ SI LIETOJUMU

C PAPILDINĀJUMS. PĀRVĒRŠANAS KOEFICIENTI

D PAPILDINĀJUMS. KOORDINĒTAIS UNIVERSĀLAIS LAIKS

E PAPILDINĀJUMS. DATUMA UN LAIKA ATTĒLOŠANA CIPARU FORMĀ

 

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Sakaros “gaiss – zeme” lietojamo mērvienību standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1948. gada 16. aprīlī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantam, un tie kļuva par Konvencijas 5. pielikumu. Tie stājās spēkā 1948. gada 15. septembrī un kļuva piemērojami 1949. gada 1. janvārī.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas.

Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.

Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai mainot aprīkojumu, dienestus un procedūras, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju, kura atbilst šajā pielikumā noteiktajiem standartiem un ieteicamajai praksei, par to ir jāpaziņo un tas jāīsteno atbilstoši 15. pielikuma noteikumiem.

Pielikuma sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

1. Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskajās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.

2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Valodas izvēle

Pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds “Ieteikums” teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 5. pielikuma grozījumi

Grozījumi	Izcelsme	Grozījumu saturs	Pieņemšana Stāšanās spēkā Piemērošana
1. izdevums	Padomes rīcība atbilstoši Asamblejas Rezolūcijai Nr. A1-35		1948. gada 16. aprīlī 1948. gada 15. septembrī No 1949. gada 1. janvāra
1. līdz 11. (2. izdevums)	Aeronavigācijas komisija	Mērvienību tabulu skaita samazināšana no 5 uz 2	1951. gada 11. decembrī 1952. gada 1. maijā No 1952. gada 1. septembra
12. (3. izdevums)	Aeronavigācijas komisija	Identiskas mērvienības ICAO tabulā un tehnisko prasību tabulā, izņemot attiecībā uz absolūtā augstuma, pacēluma, relatīvā augstuma un vertikālā ātruma mērvienībām	1961. gada 8. decembrī 1962. gada 1. aprīlī No 1964. gada 1. jūlija
13. (4. izdevums)	Padomes rīcība atbilstoši Asamblejas Rezolūcijai Nr. A22-18, F pielikumam	Pielikuma nosaukuma maiņa un jomas paplašināšana, lai aptvertu visus darbību gaisā un uz zemes aspektus; uz SI balstītas standartizētas mērvienību sistēmas izveide; noteikumi, kas nosaka starptautiskajā civilajā aviācijā atļautās mērvienības, kas nav SI mērvienības; noteikumi, kas paredz pārtraukt lietot noteiktas mērvienības, kas nav SI mērvienības	1979. gada 23. martā 1979. gada 23. jūlijā No 1981. gada 26. novembra
14.	Aeronavigācijas komisijas pētījums	Noteikumi, kas nosaka konkrētu datumu mērvienības “bārs” lietošanas pārtraukšanai un ievieš norādījumus attiecībā uz UTC un datuma un laika atsauces metodi	1984. gada 27. februārī 1984. gada 30. jūlijā No 1984. gada 22. novembra
15.	Aeronavigācijas komisija	Jauna definīcija mērvienībai “metrs”; īpaša nosaukuma “zīverts” ieviešana; atsauču uz pagaidu mērvienībām svītrošana, kas nav SI mērvienības un kas vairs netiek lietotas	1986. gada 24. novembrī 1987. gada 19. aprīlī No 1987. gada 19. novembra
16.	1. pielikuma Grozījumi Nr. 162	Jauni noteikumi par cilvēkfaktoru	2000. gada 21. februārī 2000. gada 17. jūlijā No 2000. gada 2. novembra

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

Šiem terminiem standartos un ieteicamajā praksē attiecībā uz mērvienībām, kas lietojamas visos starptautiskās civilās aviācijas darbību gaisā un uz zemes aspektos, ir šādas nozīmes.

Ampērs (A). Ampērs ir tāda nemainīga elektriskā strāva, kas, plūstot pa diviem 1 m attālumā novietotiem taisniem, paralēliem, bezgalīgi gariem un ļoti maza šķērsgriezuma strāvas vadītājiem vakuumā, rada savstarpējas iedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 × 10^–7 ņūtoniem uz strāvas vadītāja metru.

Bekerels (Bq). Radioaktīvā avota nuklīda aktivitāte ar vienu spontānu kodolpāreju sekundē.

Celsija grāds (°C). Īpašs mērvienības “kelvins” apzīmējums temperatūras izteikšanai Celsija grādos.

Cilvēka veiktspēja. Cilvēka spējas un iespējas, kuras ietekmē aeronavigācijas darbību drošību un efektivitāti.

Džouls (J). Darbs, kas tiek padarīts, pārvietojot spēka pielikšanas punktu ar 1 ņūtonu lielu spēku, kas darbojas pārvietošanas virzienā 1 metra attālumā.

Farads (F). Kondensatora elektriskā kapacitāte starp tā klājumiem, starp kuriem rodas 1 voltu liela potenciālu starpība, ja to uzlādē ar 1 kulonu lielu elektrisko lādiņu.

Grejs (Gy). Tāda enerģija, ko jonizējošais starojums nodod vielas masai un kas atbilst 1 džoulam uz kilogramu.

Henrijs (H). Slēgta kontūra induktivitāte, ja kontūrā, vienmērīgi mainoties ar ātrumu 1 ampērs sekundē, inducējas 1 voltu liels pašindukcijas elektrodzinējspēks.

Hercs (Hz). Periodiskas parādības frekvence, kuras periods ir 1 sekunde.

Jūras jūdze (NM). Garuma mērvienība, kas vienāda ar 1852 metriem.

Kandela (cd). Gaismas stiprums, ko izstaro pilna izstarotāja virsmas laukums 1/600 000 m² perpendikulārā virzienā platīna sacietēšanas temperatūrā, ja spiediens ir 101 325 ņūtoni uz kvadrātmetru.

Kelvins (K). Termodinamiskās temperatūras mērvienība, kas vienāda ar 1/273,16 no ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras.

Kilograms (kg). Masas mērvienība, kas vienāda ar starptautiskā kilograma masas prototipu.

Kulons (C). Elektrības daudzums, ko 1 sekundes laikā pārvada 1 ampēru stipra strāva.

Litrs (l). Tilpuma mērvienība tikai šķidrumu un gāzu mērīšanai, kas vienāda ar vienu kubikdecimetru.

Lukss (lx). Apgaismojums, kuru rada 1 lūmenu liela gaismas plūsma un kurš vienmērīgi sadalīts pa 1 kvadrātmetru lielu virsmu.

Lūmens (lm). Gaismas plūsma, kuru izstaro punktveida avots ar vienmērīgu 1 kandelu lielu gaismas stiprumu 1 steradiānu lielā telpas leņķī.

Metrs (m). Attālums, ko gaisma veic vakuumā sekundes 1/299 792 458 daļā.

Mezgls (kt). Ātrums, kas vienāds ar 1 jūras jūdzi stundā.

Mols (mol). Sistēmas vielas daudzums, kurā ir tik daudz mikrodaļiņu, cik atomu ir ogleklī-12 ar 0,012 kg masu.

Piezīme. Ja tiek lietots mols, jānorāda mikrodaļiņas, un tās var būt atomi, molekulas, joni, elektroni un citas daļiņas vai noteiktas šādu daļiņu grupas.

Ņūtons (N). Spēks, kuru, pieliekot ķermenim ar masu 1 kg, tam dod 1 m/s² lielu paātrinājumu.

Oms (Ω). Elektriskā pretestība starp diviem vadītāja punktiem, ja nemainīgs 1 voltu liels spriegums starp šiem diviem punktiem šajā vadītājā rada 1 ampēru stipru strāvu, un šis vadītājs nav elektrodzinējspēka avots.

Paskāls (Pa). Spiediens vai mehāniskais spriegums, ko uz 1 kvadrātmetru rada 1 ņūtonu liels spēks.

Pēda (ft). Garuma mērvienība, kas vienāda ar 0,3048 m.

Radiāns (rad). Plaknes leņķis starp diviem riņķa rādiusiem, loka garums starp kuriem ir vienāds ar rādiusu.

Sekunde (s). Laiks, kas vienāds ar 9 192 631 770 tāda starojuma periodiem, kurš atbilst cēzija-133 atoma pārejai starp diviem pamatstāvokļa hipersīkstruktūras līmeņiem.

Sīmenss (S). Vadītāja elektrovadītspēja, kurā 1 voltu liels spriegums rada 1 ampēru stipru strāvu,.

Steradiāns (sr). Telpas leņķis, kura virsotne ir lodes centrā un kurš nošķeļ no lodes virsmas laukumu, kas vienāds ar tāda kvadrāta laukumu, kura malas garums ir vienāds ar lodes rādiusu.

Temperatūra pēc Celsija skalas (t° C). Temperatūra pēc Celsija skalas ir vienāda ar starpību t°_C = T – T₀ starp divām termodinamiskajām temperatūrām T un T₀, kur T₀ ir vienāds ar 273,15 kelviniem.

Tesla (T). Magnētiskā indukcija, ko uz 1 kvadrātmetru rada 1 vēberu stipra magnētiskā plūsma.

Tonna (t). Masa, kas vienāda ar 1000 kilogramiem.

Vats (W). Jauda, kas 1 sekundē rada 1 džoulu lielu enerģiju.

Vēbers (Wb). Magnētiskā plūsma, kas viena tinuma slēgtā kontūrā rada 1 voltu lielu elektrodzinējspēku, tam vienmērīgi samazinoties līdz nullei 1 sekundē.

Volts (V). Elektriskā sprieguma un elektrodzinējspēka mērvienība; kura ir vienāda ar elektrisko spriegumu starp diviem punktiem vadītājā, pa kuru plūst 1 ampēru stipra strāva, ja starp šiem punktiem izkliedētā jauda ir vienāda ar 1 vatu.

Zīverts (Sv). Starojuma dozas ekvivalenta mērvienība, kas atbilst 1 džoulam uz kilogramu.

2. NODAĻA. PIEMĒROJAMĪBA

Ievada piezīme. Šajā pielikumā ir ietvertas prasības attiecībā uz standartizētas mērvienību sistēmas lietošanu starptautiskās civilās aviācijas darbībās gaisā un uz zemes. Šī standartizētā mērvienību sistēma ir balstīta uz Starptautisko mērvienību sistēmu (SI) un noteiktām mērvienībām, kas nav SI mērvienības, un tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai izpildītu starptautiskās civilās aviācijas precīzi noteiktās prasības. Sīkāku informāciju attiecībā uz SI izstrādi sk. A pielikumā.

2.1. Piemērojamība

Šajā pielikumā ietvertie standarti un ieteicamā prakse ir piemērojama visiem starptautiskās civilās aviācijas darbību gaisā un uz zemes aspektiem.

3. NODAĻA. MĒRVIENĪBU STANDARTA PIEMĒROŠANA

3.1. SI mērvienības

3.1.1. Vispārējās svaru un mēru konferences (CGPM) izstrādāto un uzturēto Starptautisko mērvienību sistēmu saskaņā ar 3.2. un 3.3. punkta noteikumiem izmanto kā standarta mērvienību sistēmu visos starptautiskās civilās aviācijas darbību gaisā un uz zemes aspektos.

3.1.2. Priedēkļi

3-1. tabulā minētos priedēkļus un simbolus lieto, lai veidotu SI mērvienību decimālo daudzkārtņu un daudzkārtņu daļu nosaukumus un simbolus.

1. piezīme. Termins “SI mērvienība” šeit lietots nozīmē, kas ietver pamata mērvienības un atvasinātās mērvienības, kā arī to decimālos daudzkārtņus un daļas.

2. piezīme. Norādījumus par priedēkļu vispārējo lietojumu sk. B pielikumā.

3.2. Mērvienības, kas nav SI mērvienības

3.2.1. Mērvienību, kas nav SI mērvienības, pastāvīga lietošana kopā ar SI mērvienībām.

3-2. tabulā minētās mērvienības, kas nav SI mērvienības, lieto kā galvenās mērvienības vai nu SI mērvienību vietā, vai papildus tām, bet tikai saskaņā ar 3-4. tabulu.

3.2.2. Mērvienības, kas nav SI mērvienības, kuras uz laiku atļauts lietot kopā ar SI mērvienībām

3-4. tabulā minētās mērvienības, kas nav SI mērvienības, atļauj uz laiku lietot kā alternatīvas mērvienības, bet tikai 3-4. tabulā minētajiem konkrētajiem lielumiem.

Piezīme. Ir paredzēts, ka 3-3. tabulā minēto un atbilstoši 3-4. tabulai piemēroto alternatīvo mērvienību, kas nav SI mērvienības, lietošana tiks pārtraukta saskaņā ar atsevišķiem Padomes noteiktiem mērvienību lietošanas pārtraukšanas datumiem. Pārtraukšanas datumi pēc to noteikšanas tiks norādīti 4. nodaļā.

3-1. tabula. SI mērvienību priedēkļi

Reizināšanas koeficients	Priedēklis	Simbols
1000 000 000 000 000 000 = 1018	eksa	E
1 000 000 000 000 000 = 1015	peta	P
1 000 000 000 000 = 1012	tera	T
1000000000= l09	giga	G
1 000 000 = 106	mega	M
1000= l03	kilo	k
100 = l02	hekto	h
10 = 101	deka	da
0,1 = 10–1	deci	d
0,01 = 10–2	centi	c
0,001 = l0–3	mili	m
0,000 001 = 10–6	mikro	p
0,000 000 001 = 10–9	nano	n
0,000 000 000 001 = 10–l2	piko	p
0,000 000 000 000 001 = 10–15	femto	f
0,000 000 000 000 000 001 = 10–18	ato	a

3.3. Noteiktu mērvienību lietošana

3.3.1. Mērvienību lietojums noteiktiem lielumiem, ko izmanto starptautiskās civilās aviācijas darbībās gaisā un uz zemes, ir saskaņā ar 3-4. tabulu.

Piezīme. 3-4. tabula ir paredzēta, lai nodrošinātu mērvienību (tostarp priedēkļu) standartizāciju tiem lielumiem, kas parasti tiek lietoti darbībās gaisā un uz zemes. Pielikuma pamatnoteikumi attiecas uz mērvienībām, kas lietojamas neminētajiem lielumiem.

3.3.2. Ieteikums. Projektēšanas, procedūru un mācību līdzekļi un noteikumi jānosaka darbībām tādā vidē, kas ietver standarta mērvienību un noteiktu alternatīvu mērvienību, kas nav SI mērvienības, lietojumu, vai pārejai starp vidēm, kurās izmanto atšķirīgas mērvienības, atbilstīgi ņemot vērā cilvēka veiktspēju.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz cilvēka veiktspēju ir atrodami “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” [Human Factors Training Manual] (Doc 9683) un Apkārtrakstā Nr. 238 (“Materiālu apkopojums par cilvēkfaktoru” Nr. 6 “Ergonomika”).

3-2. tabula. Mērvienību, kas nav SI mērvienības, lietošana kopā ar SI mērvienībām

3-4. tabulā noteiktie lielumi saistībā ar	Mērvienība	Simbols	Definīcija (izteikta ar SI mērvienībām)
masu	tonna	t	1 t = 103kg
plaknes leņķi	grāds	ο	1° = (π/180) rad
	minūte	'	1' = (1/60)° = (π/10 800) rad
	sekunde	“	1” = (1/60)’ = (π/648 000) rad
temperatūru	Celsija grāds	°C	1 mērvienība °C = 1 mērvienība Ka)
laiku	minūte	min	1 min = 60 s
	stunda	h	1 h = 60 min = 3600 s
	diena	d	1 d = 24 h = 86 400 s
	nedēļa, mēnesis, gads	—
tilpumu	litrs	l	1 l = 1 dm3 = 10–3m3
a) Norādījumus attiecībā uz pārrēķināšanu sk. C pielikuma C-2. tabulā.

3-3. tabula. Alternatīvas mērvienības, kuras nav SI mērvienības un kuras uz laiku atļauts lietot kopā ar SI mērvienībām

3-4. tabulā noteiktie lielumi saistībā ar	Mērvienība	Simbols	Definīcija (izteikta ar SI mērvienībām)
attālumu (lielu)	jūras jūdze	NM	L NM=1852 m
attālumu (vertikālo)a)	pēda	ft	30,48 cm = 0,3048 m
ātrumu	mezgls	kt	1 kt = 0,514 444 m/s
a) absolūto augstumu, augstumu virs jūras līmeņa, relatīvo augstumu, vertikālo ātrumu.

 3-4. tabula. Specifisku mērvienību standarta lietojums

Atsauces nr.	Lielums	Galvenā mērvienība (simbols)	Alternatīvā mērvienība, kas nav SI mērvienība (simbols)
1. Virziens/attālums/laiks
1.1.	absolūtais augstums	m		ft
1.2.	laukums	m2
1.3.	attālums (liels)a)	km		NM
1.4.	attālums (mazs)	m
1.5.	augstums virs jūras līmeņa	m		ft
1.6.	ilgums	h un min
1.7.	relatīvais augstums	m		ft
1.8.	platums (ģeogr.)	ο ' “
1.9.	garums	m
1.10.	garums (ģeogr.)	ο ' “
1.11.	plaknes leņķis (vajadzības gadījumā lieto grāda desmitdaļas)	ο
1.12.	skrejceļa garums	m
1.13.	redzamība uz skrejceļa	m
1.14.	tvertņu tilpums (gaisa kuģiem)b)	l
1.15.	laiks	s
		min
		h
		d
		nedēļa
		mēnesis
		gads
1.16.	redzamībac)	km
1.17.	tilpums	m3
1.18.	vēja ātrums (citu vēja virzienu, kas nav pacelšanās vai nolaišanās virziens, izsaka ģeogrāfiskajos grādos; vēja virzienu, kas sakrīt ar pacelšanās vai nolaišanās virzienu, izsaka magnētiskajos grādos).	ο
2. Ar masu saistītie lielumi
2.1.	gaisa blīvums	kg/m3
2.2.	virsmas blīvums	kg/m2
2.3.	kravnesība	kg
2.4.	kravas blīvums	kg/m3
2.5.	blīvums (masas blīvums)	kg/m3
2.6.	degvielas tilpums (gravimetriskais)	kg
2.7.	gāzes blīvums	kg/m3
2.8.	bruto masa vai kravnesība	kg
		t
2.9.	celtspēja	kg
2.10.	lineārais blīvums	kg/m
2.11.	šķidruma blīvums	kg/m3
2.12.	masa	kg
2.13.	inerces moments	kg · m2
2.14.	kinētiskais moments	kg · m2/s
2.15.	kinētiskā enerģija	kg · m/s
3. Ar spēku saistītie lielumi
3.1.	gaisa spiediens (vispārējais)	kPa
3.2.	spiediens altimetrā	hPa
3.3.	atmosfēras spiediens	hPa
3.4.	lieces moments	kN · m
3.5.	spēks	N
3.6.	degvielas padeves spiediens	kPa
3.7.	hidrauliskais spiediens	kPa
3.8.	elastības modulis	MPa
3.9.	spiediens	kPa
3.10.	spriegums	MPa
3.11.	virsmas spraigums	mN/m
3.12.	vilce	kN
3.13.	griezes moments	N · m
3.14.	vakuums	Pa
4. Mehānika
4.1.	gaisa ātrums d)	km/h		kt
4.2.	leņķiskais paātrinājums	rad/s2
4.3.	leņķiskais ātrums	rad/s
4.4.	darba enerģija	J
4.5.	ekvivalenta vārpstas jauda	kW
4.6.	frekvence	Hz
4.7.	ātrums attiecībā pret zemi (ceļa ātrums)	km/h		kt
4.8.	trieciens	J/m2
4.9.	bremžu absorbētā kinētiskā enerģija	MJ
4.10.	lineārais paātrinājums	(m/s2)
4.11.	jauda	kW
4.12.	diferenta (balansēšanas) ātrums	°/s
4.13.	vārpstas jauda	kW
4.14.	ātrums	m/s
4.15.	vertikālais ātrums	m/s		ft/min
4.16.	vēja ātrums	km/h		kt
5. Plūsma
5.1.	dzinēja gaisa plūsma	kg/s
5.2.	dzinēja ūdens patēriņš	kg/h
5.3.	degvielas patēriņš (konkrētais)
	virzuļdzinēji	kg/(kW · h)
	turbovārpstas dzinēji	kg/(kW · h)
	reaktīvie dzinēji	kg/(kN · h)
5.4.	degvielas plūsma	kg/h
5.5.	degvielas tvertnes uzpildīšanas ātrums (gravimetriskais)	kg/min
5.6.	gāzes plūsma	kg/s
5.7.	šķidruma plūsma (gravimetriskā)	g/s
5.8.	šķidruma plūsma (tilpuma)	L/s
5.9.	masas plūsma	kg/s
5.10.	eļļas patēriņš
	gāzturbīna	kg/h
	virzuļdzinēji (konkrētais)	g/(kW · h)
5.11.	eļļas plūsma	g/s
5.12.	sūkņa jauda	l/min
5.13.	ventilācijas gaisa plūsma	m3/min
5.14.	viskozitāte (dinamiskā)	Pa · s
5.15.	viskozitāte (kinemātiskā)	m²/s
6. Termodinamika
6.1.	siltuma pārneses koeficients	W/(m2 · K)
6.2.	siltuma plūsma uz vienības laukumu	J/m2
6.3.	siltuma plūsmas ātrums	W
6.4.	mitrums (absolūtais)	g/kg
6.5.	lineārā pieauguma koeficients	°C–1
6.6.	siltuma daudzums	J
6.7.	temperatūra	°C
7. Elektrība un magnētisms
7.1.	elektriskā kapacitāte	F
7.2.	elektrovadītspēja	S
7.3.	vadītspēja	S/m
7.4.	strāvas blīvums	A/m2
7.5.	elektriskās strāvas stiprums	A
7.6.	elektriskā lauka intensitāte	C/m2
7.7.	elektriskais potenciāls	V
7.8.	elektrodzinējspēks	V
7.9.	magnētiskā lauka stiprums	A/m
7.10.	magnētiskā plūsma	Wb
7.11.	magnētiskā indukcija	T
7.12.	jauda	W
7.13.	elektrības daudzums	c
7.14.	pretestība	Ω
8. Gaisma un saistītie elektromagnētiskie starojumi
8.1.	apgaismojums	lx
8.2.	spilgtums	cd/m2
8.3.	gaismas izstarojums	lm/m2
8.4.	gaismas plūsma	lm
8.5.	gaismas stiprums	cd
8.6.	gaismas daudzums	lm · s
8.7.	izstarotā enerģija	J
8.8.	viļņu garums	m
9. Akustika
9.1.	frekvence	Hz
9.2.	masas blīvums	kg/m3
9.3.	trokšņu līmenis	dBe)
9.4.	laika periods	s
9.5.	skaņas intensitāte	W/m2
9.6.	skaņas jauda	W
9.7.	skaņas spiediens	Pa
9.8.	skaņas līmenis	dBe)
9.9.	statiskais spiediens (momentānais)	Pa
9.10.	skaņas ātrums	m/s
9.11.	tilpuma plūsmas ātrums (momentānais)	m3/s
9.12.	viļņu garums	m
10. Kodolfizika un jonizējošais starojums
10.1.	absorbētā doza	Gy
10.2.	absorbcijas ātrums	Gy/s
10.3.	radionuklīdu aktivitāte	Bq
10.4.	ekvivalentā doza	Sv
10.5.	radioaktīvs starojums	C/kg
10.6.	ekspozīcijas ātrums	C/kg · s
a) Navigācijā lietotais lielums parasti pārsniedz 4000 m. b) Piemēram, gaisa kuģa degvielas, hidraulisko šķidrumu, ūdens, eļļas un augstspiediena skābekļa tvertnes. c) Redzamību, kas mazāka nekā 5 km, var norādīt metros. d) Gaisa ātrumu dažreiz, veicot lidojumus, ziņo, norādot Maha skaitli. e) Decibels (dB) ir attiecība, kuru var lietot kā mērvienību, lai izteiktu skaņas spiediena līmeni un skaņas intensitātes līmeni. Ja to lieto, jānorāda atskaites līmenis.

4. NODAĻA. ALTERNATĪVO MĒRVIENĪBU, KAS NAV SI MĒRVIENĪBAS, LIETOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

Ievada piezīme. 3-3. tabulā norādītās mērvienības, kas nav SI mērvienības, uz laiku ir saglabātas lietošanai kā alternatīvas mērvienības to plašā izplatījuma dēļ un iespējamo drošības problēmu novēršanai, kuras varētu rasties, ja to lietošanas pārtraukšana netiktu starptautiski saskaņota. Tā kā pārtraukšanas datumus nosaka Padome, tie tiks atspoguļoti kā standarti šajā nodaļā. Ir paredzams, ka šie datumi tiks noteikti pietiekami savlaicīgi pirms faktiskās pārtraukšanas. Visas īpašās procedūras saistībā ar noteiktu mērvienību lietošanas pārtraukšanu tiks izsūtītas visām valstīm atsevišķi no šā pielikuma.

4.1. 3-3. tabulā norādīto alternatīvo mērvienību, kas nav SI mērvienības, lietošanu starptautiskās civilās aviācijas darbībās pārtrauc saskaņā ar 4-1. tabulā norādītajiem datumiem.

4-1. tabula. Datumi alternatīvo mērvienību, kas nav SI mērvienības, lietošanas pārtraukšanai

Alternatīvā mērvienība, kas nav SI mērvienība	Pārtraukšanas datums
Mezgls Jūras jūdze }	nav noteikts a)
Pēda	nav noteikts b)
a) Jūras jūdzes un mezgla lietošanas pārtraukšanai vēl nav noteikts datums. b) Pēdas lietošanas pārtraukšanai vēl nav noteikts datums.

5. PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

A PAPILDINĀJUMS. STARPTAUTISKĀ MĒRVIENĪBU SISTĒMAS (SI) IZSTRĀDE

1. Priekšvēsture

1.1. Nosaukums “SI” ir atvasināts no Systéme International d’Unités. Sistēma ir attīstījusies no garuma un masas mērvienībām (metra un kilograma), kurus radīja Parīzes Zinātņu akadēmijas locekļi un 1795. gadā pieņēma Francijas Nacionālā asambleja kā praktisku pasākumu, lai veicinātu rūpniecību un tirdzniecību. Sākotnējā sistēma kļuva pazīstama kā metriskā sistēma. Fiziķi saprata šīs sistēmas priekšrocības, un drīz to pieņēma zinātnes un tehnikas aprindās.

1.2. Starptautiskā standartizācija aizsākās ar 15 valstu tikšanos Parīzē 1870. gadā, kuras rezultātā 1875. gadā tika pieņemta Starptautiskā metra konvencija un izveidots pastāvīgais Starptautiskais Svaru un mēru birojs [International Bureau of Weights and Measures]. Tika izveidota arī Vispārējā svaru un mēru konference (CGPM), lai tā risinātu visus starptautiskos jautājumus attiecībā uz metrisko sistēmu. 1889. gadā pirmajā CGPM sanāksmē tika legalizēti vecie metra un kilograma prototipi kā attiecīgi garuma un masas mērvienības starptautiskie standarti. Par citām mērvienībām vienojās citās sanāksmēs, un savā 10. sanāksmē 1954. gadā CGPM pieņēma racionalizētu un saskaņotu mērvienību sistēmu, kas bija balstīta uz metra, kilograma, sekundes un ampēra (MKSA) sistēmu, kas bija izstrādāta agrāk, tai pievienojot temperatūras mērvienību kelvinu un gaismas stipruma mērvienību kandelu. Pirmajā CGPM, kas notika 1960. gadā un kurā piedalījās 36 valstis, pieņēma nosaukumu “Starptautiskā mērvienību sistēma (SI)” un noteica noteikumus attiecībā uz priedēkļiem, atvasinātām un papildu mērvienībām un citiem jautājumiem, tādējādi nosakot visaptverošas starptautisko mērvienību tehniskās prasības. Divpadsmitajā CGPM 1964. gadā sistēmā tika izdarīti daži precizējumi, un 13. CGPM 1967. gadā tika atkārtoti definēta sekunde, temperatūras mērvienība pārsaukta par kelvinu (K) un pārskatīta kandelas definīcija. Četrpadsmitajā CGPM 1971. gadā sistēmai tika pievienota septītā pamatmērvienība mols (mol) un apstiprināts paskāls (Pa) kā īpašs nosaukums spiediena vai sprieguma SI mērvienībai ņūtons (N) uz kvadrātmetru un sīmenss (S) kā īpašs nosaukums elektrovadītspējas mērvienībai. 1975. gadā CGPM apstiprināja radionuklīdu aktivitātes mērvienību bekerelu (Bq) un absorbētās dozas mērvienību greju (Gy).

2. Starptautiskais Svaru un mēru birojs

2.1. Starptautisko Svaru un mēru biroju (BIPM) nodibināja saskaņā ar Metra konvenciju, kuru Parīzē 1875. gada 20. maijā Diplomātiskās konferences par metru pēdējās sesijas laikā parakstīja 17 valstis. Šo konvenciju grozīja 1921. gadā. BIPM galvenā mītne atrodas netālu no Parīzes, un tās uzturēšanu finansē Metra konvencijas dalībvalstis. BIPM uzdevums ir nodrošināt fizikas mērvienību vienādošanu visā pasaulē. Tā ir atbildīga par

– pamata standartu un mērījumu skalu noteikšanu galvenajiem fizikālajiem lielumiem un starptautisko prototipu saglabāšanu;

– valstu un starptautisko standartu salīdzinājumu veikšanu;

– atbilstošo mērīšanas metožu saskaņošanas nodrošināšanu;

– nemainīgo fizikālo lielumu konstatēšanu un saskaņošanu.

2.2. BIPM darbojas vienīgi Starptautiskās Mēru un svaru komitejas (CIPM) pārraudzībā, kas pati ir Vispārējās svaru un mēru konferences (CGPM) pakļautībā. Starptautiskajā komitejā ir 18 locekļi, kuri katrs pārstāv citu valsti; tā sanāk kopā vismaz reizi divos gados. Šīs komitejas biedri Metra konvencijas dalībvalstu valdībām izdod ikgadējo ziņojumu par BIPM administratīvo un finansiālo stāvokli.

2.3. BIPM darbības, kas sākumā attiecās tikai uz garuma un masas mērījumiem un metroloģiskiem pētījumiem saistībā ar šiem lielumiem, ir paplašinātas arī attiecībā uz elektrības (1972), fotometrijas (1937) un jonizējošā starojuma (1960) mērījumu standartiem. Šai nolūkā 1929. gadā tika paplašinātas sākotnējās laboratorijas, kas tika celtas 1876. – 1878. gadā, un 1963. – 1964. gadā tika uzbūvētas divas jaunas ēkas jonizējošā starojuma laboratorijām. BIPM laboratorijās strādā aptuveni 30 fiziķi vai tehniķi. Tie veic metroloģisko izpēti, kā arī veic mērījumus un sertificē iepriekšminēto lielumu būtiskus standartus.

2.4. Ņemot vērā BIPM uzticētā darba paplašināšanos, CIPM kopš 1927. gada ar padomdevēju komiteju nosaukumu ir izveidojusi struktūrvienības, kas paredzētas, lai sniegtu tam informāciju par jautājumiem, kuros tas lūdz šīm komitejām veikt izpēti un sniegt konsultācijas. Šo padomdevēju komiteju, kas var būt pastāvīgas vai pagaidu darba grupas īpašu jautājumu izpētei, pienākums ir koordinēt starptautisko darbu, kas tiek veikts attiecīgajās jomās, un sagatavot ieteikumus attiecībā uz grozījumiem, kas jāveic definīcijās un mērvienību vērtībās. Lai nodrošinātu vienādas mērvienības visā pasaulē, Starptautiskā komiteja attiecīgi darbojas tiešā veidā vai iesniedz priekšlikumus apstiprināšanai Vispārējā konferencē.

2.5. Padomdevējām komitejām ir kopīgi noteikumi (Proc?s-Verbaux CIPM, 1963, 31, 97). Visas padomdevēju komitejas, kuras priekšsēdētājs parasti ir CIPM loceklis, sastāv no pārstāvjiem no visām lielajām metroloģijas laboratorijām un specializētajiem institūtiem, kuru sarakstu sastāda CIPM, kā arī atsevišķiem locekļiem, kurus arī ieceļ CIPM, un viena BIPM pārstāvja. Šo komiteju sanāksmes notiek neregulāri; pašlaik pastāv šādas septiņas komitejas:

1. Padomdevēja komiteja elektrības jautājumos (CCE), kas izveidota 1927. gadā.

2. Fotometrijas un radiometrijas padomdevēja komiteja (CCPR), kas ir jaunais nosaukums, kas 1971. gadā piešķirts Fotometrijas padomdevējai komitejai, kas tika izveidota 1933. gadā (laikā starp 1930. un 1933. gadu fotometrijas jautājumus risināja iepriekšējā komiteja (CCE)).

3. Padomdevēja komiteja termometrijas jautājumos (CCT), kas izveidota 1937. gadā.

4. Padomdevēja komiteja metra definēšanai (CCDM), kas izveidota 1952. gadā.

5. Padomdevēja komiteja sekundes definēšanai (CCDS), kas izveidota 1956. gadā.

6. Jonizējošā starojuma mērījumu standartu padomdevēja komiteja (CCEMRI), kas izveidota 1958. gadā. Kopš 1969. gada šajā padomdevēja komitejā ir četras sekcijas: I sekcija (rentgenstaru un gamma staru mērījumi); II sekcija (radionuklīdu mērījumi); III sekcija (neitronu mērījumi); IV sekcija (α-starojuma standarti).

7. Mērvienību padomdevēja komiteja (CCU), kas izveidota 1964. gadā.

Vispārējās konferences, Starptautiskās komitejas, padomdevēju komiteju un Starptautiskā biroja ziņojumi tiek publicēti Starptautiskā biroja aizbildnībā šādās sērijās:

– Vispārējās svaru un mēru konferences sēžu pārskati [Comptes rendus des séances de la Conférence Générale des Poids et Mesures];

– Starptautiskās svaru un mēru komitejas sēžu protokoli [Proc?s–Verbaux des séances du Comité International des Poids et Mesures];

– Padomdevēju komiteju sesijas [Sessions des Comités Consultatifs];

– Starptautiskā svaru un mēru biroja darbu krājums [Recueil de Travaux du Bureau International des Poids et Mesures] (šajā izdevumā apkopoti raksti, kas publicēti zinātnes un tehnikas žurnālos un grāmatās, kā arī atsevišķi darbi, kas publicēti tiražētu ziņojumu veidā).

2.6. Laiku pa laikam BIPM publicē ziņojumu par metriskās sistēmas attīstību visā pasaulē ar nosaukumu “Metriskās sistēmas pēdējie jauninājumi” [Les récents progrés du Systéme Métrique]. Publikāciju “Starptautiskā svaru un mēru biroja darbi un ziņojumi“ [Travaux et Mémoires du Bureau International des Poids et Mesures] (no 1881. līdz 1966. gadam izdoti 22 sējumi) pārtrauca izdot 1966. gadā ar CIPM lēmumu. Kopš 1965. gada starptautiskais žurnāls Metrologia, kas tiek rediģēts CIPM aizbildnībā, ir publicējis rakstus par svarīgāko darbu zinātniskās metroloģijas jomā, kas tiek veikts pasaulē, par mērījumu metožu un standartu, mērvienību u. c. uzlabojumiem, kā arī ziņojumus attiecībā uz dažādu atbilstoši Metra konvencijai radītu struktūrvienību darbībām, lēmumiem un ieteikumiem.

3. Starptautiskā Standartizācijas organizācija

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir globāla valstu standartu institūciju federācija, kas, lai gan tā neietilpst BIPM, sniedz ieteikumus attiecībā uz SI un dažu citu mērvienību lietošanu. ISO Dokuments Nr. 1000 un ISO Rekomendācijas Nr. R31 vairāki dokumenti sniedz sīkus norādījumus par SI mērvienību lietojumu. ICAO sadarbojas ar ISO attiecībā uz SI mērvienību standartizētu lietošanu aviācijā.

B PAPILDINĀJUMS. NORĀDĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ SI LIETOJUMU

1. Ievads

1.1. Starptautiskā mērvienību sistēma ir pilnīga, saskaņota sistēma, kas ietver trīs mērvienību klases:

a) pamata mērvienības;

b) papildu mērvienības un

c) atvasinātās mērvienības.

1.2. SI ir balstīta uz septiņām mērvienībām, kas ir lielumu ziņā neatkarīgas un ir minētas B-1. tabulā.

B-1. tabula. SI pamata mērvienības

Lielums	Mērvienība	Simbols
vielas daudzums	mols	mol
elektriskās strāvas stiprums	ampērs	A
garums	metrs	m
gaismas stiprums	kandela	cd
masa	kilograms	kg
termodinamiskā temperatūra	kelvins	Κ
laiks	sekunde	s

1.3. SI papildu mērvienības ir minētas B-2. tabulā, un tās var uzskatīt vai nu par pamata vai atvasinātām mērvienībām.

B-2. tabula. SI papildu mērvienības

Lielums	Mērvienība	Simbols
plaknes leņķis	radiāns	rad
telpas leņķis	steradiāns	sr

1.4. Atvasinātās SI mērvienības veido, kombinējot pamata mērvienības, papildu mērvienības un citas atvasinātās mērvienības atbilstoši matemātiskām sakarībām, kas saista atbilstošos lielumus. Atvasināto mērvienību simbolus iegūst, izmantojot matemātiskas reizināšanas vai dalīšanas zīmes vai izmantojot eksponentus. Atvasinātās SI mērvienības, kurām ir īpaši nosaukumi un simboli, ir minētas B-3. tabulā.

Piezīme. B-3. tabulā minēto atvasināto mērvienību un citu mērvienību, kas kopīgas starptautiskās civilās aviācijas darbībām, konkrētais lietojums sniegts 3-4. tabulā.

B-3. tabula. Atvasinātās SI mērvienības ar īpašiem nosaukumiem

Lielums	Mērvienība	Simbols	Atvasinājums
absorbētā doza (starojuma)	grejs	Gy	J/kg
radionuklīdu aktivitāte	bekerels	Bq	l/s
elektriskā kapacitāte	farads	F	C/V
elektrovadītspēja	sīmenss	S	A/V
ekvivalentā doza (starojuma)	zīverts	Sv	J/kg
elektriskais potenciāls, spriegums, elektrodzinējspēks	volts	V	W/A
elektriskā pretestība	oms	Ω	V/A
enerģija, darbs, siltuma daudzums	džouls	J	N·m
spēks	ņūtons	N	kg·m/s2
frekvence (periodiska procesa)	hercs	Hz	1/s
apgaismojums	lukss	lx	lm/m2
induktivitāte	henrijs	H	Wb/A
gaismas plūsma	lūmens	lm	cd·sr
magnētiskā plūsma	vēbers	Wb	V·s
magnētiskā indukcija	tesla	T	Wb/m2
jauda, starojuma plūsma	vats	W	J/s
spiediens	paskāls	Pa	N/m²
elektrības daudzums, elektriskais lādiņš	kulons	C	A·s

1.5. SI ir loģiski pamatota mērvienību, kas katra atsevišķi nav jauna, izvēle no metriskās sistēmas. Liela SI priekšrocība ir tā, ka katram fizikālajam lielumam ir tikai viena mērvienība – metrs garumam, kilograms (grama vietā) masai, sekunde laikam u. c. No šīm pamata mērvienībām tiek atvasināti visi pārējie fizikālie lielumi. Šīs atvasinātās mērvienības definē ar vienkāršām sakarībām, piemēram, ātrums ir vienāds ar attāluma maiņas ātrumu, paātrinājums ir vienāds ar ātruma maiņas ātrumu, spēks ir masas un paātrinājuma savstarpējās iedarbības rezultāts, darbs vai enerģija ir spēka un attāluma rezultāts, jauda ir darbs, kas veikts laika vienībā u. c. Dažām no šīm vienībām ir tikai vispārīgi nosaukumi, piemēram, ātrumam – metri sekundē; citām ir īpaši nosaukumi, piemēram, ņūtons (N) – spēkam, džouls (J) – darbam vai enerģijai, vats (W) – jaudai. SI mērvienība spēkam, enerģijai un jaudai ir viena un tā pati neatkarīgi no tā, vai process ir mehānisks, elektrisks, ķīmisks vai tas ir kodolprocess. 1 ņūtonu liels spēks, kas pielikts 1 metru lielā attālumā, var radīt 1 džoulu siltuma, kas ir identisks rezultātam, ko 1 vatu stipra elektriskā jauda var radīt 1 sekunde laikā.

1.6. Priekšrocībām, ko sniedz unikālas mērvienības lietošana katram fizikālajam lielumam, atbilst priekšrocības, kas rodas, lietojot unikālu un labi definētu simbolu un saīsinājumu kopumu. Šādi simboli un saīsinājumi izslēdz sajukumu, kas varētu rasties pašreizējā praksē dažādās disciplīnās, piemēram, lietojot “b” gan bāra (spiediena mērvienība), gan barna (laukuma mērvienība) vietā.

1.7. Cita SI sistēmas priekšrocība ir decimālo saistību saglabāšana katram fizikālajam lielumam tā daudzkārtņu un daudzkārtņu daļu starpā. Ir noteikti priedēkļi, kas apzīmē mērvienību daudzkārtņus un daļas, sākot no “eksa” (10¹⁸) līdz “ato” (10^–18), lai būtu ērtāk pierakstīt un izrunāt skaitļus.

1.8. Vēl viena nozīmīga SI priekšrocība ir tās konsekvence. Mērvienības var izvēlēties patvaļīgi, bet, neatkarīgi izvēloties mērvienības katrai savstarpēji salīdzināmu lielumu kategorijai, parasti rastos vairāki papildu skaitliski koeficienti skaitlisku vērtību vienādojumos. Tomēr ir iespējams un faktiski ērtāk izvēlēties mērvienību sistēmu tā, lai vienādojumi ar skaitliskām vērtībām, tostarp skaitliskiem koeficientiem, būtu tieši tādi kā atbilstošie vienādojumi ar lielumiem. Šādā veidā definētu mērvienību sistēmu uzskata par saskaņotu ar attiecīgo lielumu un vienādojumu sistēmu. Skaitliskais koeficients vienādojumos starp saskaņotas mērvienību sistēmas mērvienībām ir tikai 1. Saskaņotā sistēmā jebkuru divu mērvienību lielumu rezultāts vai koeficients ir izrietošā lieluma mērvienība. Piemēram, saskaņotā sistēmā laukumu aprēķina, garumu reizinot ar platumu, ātrumu aprēķina, ceļu dalot ar laiku, bet spēku aprēķina, masu reizinot ar paātrinājumu.

Piezīme. B-1. attēlā redzama SI mērvienību savstarpējā saistība.

2. Masa, spēks un svars

2.1. Galvenā SI sistēmas novirze no tehnisko metrisko mērvienību gravimetriskās sistēmas ir skaidri atšķirīgu mērvienību lietošana masai un spēkam. SI sistēmā nosaukumu “kilograms” lieto tikai attiecībā uz masu, un netiek lietots “kilogramspēks” (salikteņa otrā daļa “spēks” praksē bieži tiek kļūdaini atmesta). Tā vietā SI sistēmā kā spēka mērvienību lieto ņūtonu. Līdzīgi ņūtons, nevis kilogramspēks tiek lietots, lai veidotu tās atvasinātās mērvienības, kuras ietver spēku, piemēram, spiedienu (N/m² = Pa), enerģiju (N · m = J) un jaudu (N · m/s = W).

2.2. Pastāv vērā ņemamas neskaidrības par termina “svars” lietošanu, lai norādītu spēku vai masu. Parasti termins “svars” gandrīz vienmēr nozīmē masu; tādējādi, ja kāds runā par personas svaru, tad minētais lielums ir masa. Zinātnē un tehnoloģijā termins “ķermeņa svars” parasti nozīmē spēku, kurš, iedarbojoties uz ķermeni, tam piešķirtu paātrinājumu, kas vienāds ar vietējo brīva kritiena paātrinājumu. Īpašības vārds “vietējais” vārdkopā “vietējais brīva kritiena paātrinājums” parasti nozīmē atrašanās vietu uz Zemes virsmas; šajā kontekstā “vietējā brīvā kritiena paātrinājuma” simbols ir “g” (dažreiz saukts par brīvās krišanas paātrinājumu), kura novērotās vērtības atšķiras par vairāk nekā 0,5 % dažādos punktos uz Zemes virsmas un samazinās atkarībā no attāluma līdz Zemei. Tā kā tādējādi svars ir spēks – masa × brīvās krišanas paātrinājums, tad cilvēka svars ir atkarīgs no viņa atrašanās vietas, bet masa nav atkarīga. Cilvēkam, kura masa ir 70 kg, uz Zemes var būt 686 ņūtonu (155 lbf) liels spēks (svars), bet uz Mēness – tikai 113 ņūtonu (22 lbf) liels spēks (svars). Terminu “svars” kā lielumu tā divējādā lietojuma dēļ speciālajā lietojumā jāizvairās lietot, izņemot apstākļos, kad tā nozīme ir pilnīgi skaidra. Ja šis termins tiek lietots, ir svarīgi zināt, vai ar to ir domāta masa vai spēks, un ir svarīgi atbilstoši lietot SI mērvienības – kilogramus masai, bet ņūtonus spēkam.

2.3. Nosakot masu ar svaru palīdzību, tiek izmantots smaguma spēks. Ja, sverot mērāmu masu, tiek lietots masas etalons, tad tiek neitralizēta smaguma spēka tiešā ietekme uz abām masām, bet netiešā ietekme, ko rada gaisa vai citas gāzes cēlējspēks, parasti saglabājas. Lietojot atspersvarus, masa tiek mērīta netiešā veidā, jo instruments reaģē uz smaguma spēku. Šādus svarus var kalibrēt masas mērvienībās, ja brīvās krišanas paātrinājuma un cēlējspēka korekcijas nav būtiskas to lietošanā.

3. Enerģija un griezes moments

3.1. Spēka un momenta pleca vektora produkts plaši tiek apzīmēts ar mērvienību “ņūtonmetrs”. Šo mērvienību lietojot lieces momentam vai griezes momentam, to var sajaukt ar enerģijas mērvienību, kas arī ir ņūtonmetrs. Ja griezes moments tiek izteikts ņūtonmetros uz radiānu, kļūst skaidra tā saistība ar enerģiju, jo griezes momenta un rotācijas leņķiskā ātruma produkts ir enerģija:

(N · m/rad) · rad = N · m.

3.2. Ja tiktu attēloti vektori, atšķirība starp enerģiju un griezes momentu būtu acīmredzama, jo šajos divos gadījumos spēka virziens un garums ir atšķirīgs. Lietojot griezes momentu un enerģiju, ir svarīgi apzināties šo atšķirību, un attiecībā uz griezes momentu nekad nevajag lietot džoulu.

Base SI Units

SI pamata mērvienības

Derived SI Units with Special Names

Atvasinātās SI mērvienības ar īpašiem nosaukumiem

LENGTH

GARUMS

metre

metrs

AREA

LAUKUMS

pascal

paskāls

joule

džouls

MASS

MASA

kilogram

kilograms

VOLUME

TILPUMS

PRESSURE STRESS

SPIEDIENS

ENERGY, WORK, QUANTITY OF HEAT

ENERĢIJA, DARBS, SILTUMA DAUDZUMS

TIME

LAIKS

second

sekunde

newton

ņūtons

watt

vats

AMOUNT OF SUBSTANCE

VIELAS DAUDZUMS

mole

mols

VELOCITY

ĀTRUMS

ACCELERATION

PAĀTRINĀJUMS

FORCE

SPĒKS

ELECTRIC CURRENT

ELEKTRISKĀS STRĀVAS STIPRUMS

ampere

ampērs

FREQUENCE

frekvence

hertz

hercs

POWER, HEAT FLOW

JAUDA, SILTUMA PLŪSMA

THERMODYNAMIC TEMPERATURE

TERMODINAMISKĀ TEMPERATŪRA

kelvin

kelvins

henry

henrijs

weber

vēbers

tesla

tesla

LUMINOUS INTENSITY

GAISMAS STIPRUMS

candela

kandela

INDUCTANCE

INDUKTIVITĀTE

MAGNETIC FLUX

MAGNĒTISKĀ PLŪSMA

MAGNETIC FLUX DENSITY

MAGNĒTISKĀ INDUKCIJA

Supplementary Units

Papildu mērvienības

coulomb

kulons

farad

farads

volt

volts

PLANE ANGLE

PLAKNES LEŅĶIS

radian

radiāns

ELECTRIC CHARGE

ELEKTRISKAIS LĀDIŅŠ

ELECTRIC CAPACITANCE

ELEKTRISKĀ KAPACITĀTE

ELECTRIC POTENTIAL

ELEKTRISKAIS POTENCIĀLS

SOLID ANGLE

TELPAS LEŅĶIS

steradian

steradiāns

degree Celsius

Celsija grāds

ohm

oms

siemens

sīmenss

TEMPERATURE

TEMPERATŪRA

ELECTRIC RESISTANCE

ELEKTRISKĀ PRETESTĪBA

ELECTRIC CONDUCTANCE

ELEKTROVADĪTSPĒJA

lumen

lūmens

lux

lukss

LUMINOUS FLUX

GAISMAS PLŪSMA

ILLUMINANCE

APGAISMOJUMS

 B-1. attēls

 

4. SI priedēkļi

4.1. Priedēkļu izvēle

4.1.1. Parasti SI priedēkļus lieto, lai norādītu lieluma kārtu, tādējādi atmetot nebūtiskus ciparus un norādošās nulles decimāldaļskaitļos un nuļļu pierakstam sniedzot ērtu alternatīvu decimālpakāpēm, kurai skaitļošanā tiek dota priekšroka. Piemēram,

12 300 mm pieraksta kā 12,3 m;

12,3 × 10³ m pieraksta kā 12,3 km;

0,00123 μ A pieraksta kā 1,23 nA.

4.1.2. Izsakot lielumu ar skaitlisku vērtību un mērvienību, vēlams izvēlēties tādu priedēkli, lai skaitliskā vērtība būtu robežās no 0,1 līdz 1000. Lai pēc iespējas samazinātu dažādību, ir ieteicams lietot priedēkļus, kas apzīmē 1000. pakāpi. Tomēr šajos gadījumos var norādīt atkāpes no iepriekš teiktā:

a) izsakot laukumu un tilpumu, var būt nepieciešams lietot priedēkļus “hekto-”, “deka-”, “deci-” un “centi-”, piemēram, kvadrāthektometrs vai kubikcentimetrs;

b) viena un tā paša lieluma vērtību tabulās vai, dotā kontekstā apspriežot šīs vērtības, parasti vēlams viscaur lietot vienu un to pašu mērvienības daudzkārtni, un

c) noteiktiem lielumiem īpašos lietojumos parasti lieto vienu konkrētu daudzkārtni. Piemēram, hektopaskālu lieto spiediena iestatīšanai altimetrā, bet milimetru – lineārajiem izmēriem mašīnbūves rasējumos pat tad, ja vērtības ir mazākas par 0,1 vai lielākas par 1000.

4.2. Priedēkļi saliktās mērvienībās¹

Veidojot saliktas mērvienības daudzkārtni, ir ieteicams lietot tikai vienu priedēkli. Parasti priedēkli pievieno mērvienībai skaitītājā. Viens izņēmums no šā noteikuma ir gadījums, kad viena no mērvienībām ir kilograms. Piemēram,

V/m, nevis mV/mm; MJ/kg, nevis kJ/g.

¹ Salikta mērvienība ir atvasināta mērvienība, kas izteikta ar divām vai vairākām mērvienībām, respektīvi, tai nav viena īpaša nosaukuma.

4.3. Salikti priedēkļi

Nav lietojami salikti priedēkļi, kurus veido, pretstatot divus vai vairākus SI priedēkļus. Piemēram,

1 nm, nevis 1mμm; 1 pF, nevis 1μμF.

Ja vajadzīgas vērtības ārpus priedēkļu aptvertā diapazona, tās izsaka, pamatvienībai pievienojot decimālās pakāpes.

4.4. Mērvienību pakāpes

Eksponents, kas pievienots simbolam, kas satur priedēkli, norāda, ka mērvienības (mērvienības ar tās priedēkli) daudzkārtnis vai daļa tiek kāpināta ar eksponenta norādīto kāpinātāju. Piemēram,

1 cm³ = (10^-2m)³ = 10^–6 m³

1 ns^–1 = (10^–9s)^–1 = 10⁹ s^–1

1 mm²/s = (10^–3 m)²/s = 10^–6 m²/s

5. Burtu stils un lietojums

5.1. Noteikumi mērvienību simbolu pierakstam

5.1.1. Mērvienību simbolus iespiež antīkvas (taisniem) burtiem neatkarīgi no pārējā tekstā izmantotā burtu stila.

5.1.2. Mērvienību simbolus daudzskaitlī nemaina.

5.1.3. Pēc mērvienību simboliem neliek punktu, izņemot gadījumu, kad simbols atrodas teikuma beigās.

5.1.4. Burtu veida mērvienību simbolus raksta maziem burtiem (cd), ja vien mērvienības nosaukums nav atvasināts no īpašvārda, un šajā gadījumā simbols sākas ar lielo burtu (W, Pa). Priedēkļi un mērvienību simboli saglabā savu paredzēto formu neatkarīgi no pārējā tekstā lietotā burtu stila un veida.

5.1.5. Pilnībā izsakot kādu lielumu, starp skaitlisko vērtību un mērvienības simbolu ir jāatstāj atstarpe. Piemēram, rakstiet 35 mm, nevis 35mm vai 2,37 lm, nevis 2,37lm. Ja lielums tiek lietots kā apzīmētājs, tad to raksta pirms lietvārda, piemēram, 35 mm filma.

Izņēmums. Atstarpe starp skaitlisko vērtību un simbolu nav jāatstāj, pierakstot plaknes leņķa grādus, minūtes un sekundes un Celsija grādus.

5.1.6. Atstarpe netiek lietota starp priedēkli un mērvienības simbolu.

5.1.7. Mērvienībām lieto simbolus, nevis saīsinājumus. Piemēram, pierakstot ampēru, raksta “A”, nevis “amp.”.

5.2. Noteikumi mērvienību nosaukumu pierakstam

5.2.1. Mērvienību pilnos nosaukumus angļu valodā uzskata par sugas vārdiem. Tādējādi mērvienības nosaukumus neraksta ar lielo burtu, izņemot teikuma sākumā vai tekstā, kas viss rakstīts ar lielajiem burtiem, piemēram, virsrakstā, pat ja mērvienības nosaukums atvasināts no īpašvārda un tādēļ tās simbols sākas ar lielo burtu (sk. 5.1.4. punktu). Piemēram, parasti raksta “newton”, nevis “Newton”, lai gan simbols ir “N”.

5.2.2. Daudzskaitļa formu lieto, ja to prasa gramatikas likumi, un parasti to veido parastā veidā, piemēram, “henry” daudzskaitlī būs “henries”. Angļu valodā iesaka lietot šādas nestandarta daudzskaitļa formas:

Vienskaitlis	Daudzskaitlis
lux	lux
hertz	hertz
Siemens	Siemens

 

5.2.3. Starp priedēkli un mērvienības nosaukumu neatstāj atstarpi un neraksta defisi.

5.3. Mērvienības, ko veido reizinot vai dalot

5.3.1. Ar mērvienību nosaukumiem:

Reizinājuma gadījumā lietojiet atstarpi (vēlams) vai defisi:

“newton metre” vai “newton-metre”.

Vatstundas gadījumā atstarpi var izlaist:

“watthour”.

Dalījuma gadījumā lietojiet vārdu “per”, nevis slīpsvītru:

“metre per second”, nevis “metre/second”.

Pakāpju gadījumā lietojiet pakāpi kvadrātā vai kubā pēc mērvienības nosaukuma:

“metre per second squared”.

Laukuma vai tilpuma gadījumā pakāpi var rakstīt pirms mērvienības:

“square millimetre, cubic metre”.

Šis izņēmums attiecas arī uz mērvienībām, kas atvasinātas no laukuma vai tilpuma mērvienībām:

“watt per square metre”.

Piezīme. Lai izvairītos no neskaidrības sarežģītos savienojumos, labāk lietot simbolus, nevis vārdus.

5.3.2. Ar mērvienību simboliem:

Reizinājumu var norādīt kādā no šiem diviem veidiem:

ņūtonmetrs: “Nm” vai “Ν · m”.

Piezīme. Ja priedēklim izmanto simbolu, kas sakrīt ar mērvienības simbolu, īpaši jāuzmanās, lai novērstu neskaidrības. Piemēram, norādot griezes momentu ņūtonmetros, jāraksta “Nm” vai “Ν · m”, lai to nebūtu iespējams sajaukt ar “mN” jeb “miliņūtonu”.

Izņēmumi šai praksei ir datoru izdrukas, darbi, kas drukāti ar automātisku rakstāmmašīnu u. c., kur nav iespējams ielikt punktu līnijai vertikāli pa vidu un tad var lietot punktu līnijas līmenī.

Pierakstot attiecību, lietojiet vienu no šīm formām:

m/s vai m · s^–1, vai m/s.

Nekādā gadījumā vienā frāzē nedrīkst lietot vairāk kā vienu slīpsvītru, ja vien neraksta iekavas, lai novērstu neskaidrības. Piemēram, rakstiet

J/(mol · K) vai J · mol^–1 · K^–1, vai (J/mol)/K,

bet ne J/mol/K.

5.3.3. Vienā un tajā pašā frāzē nevajag pārmaiņus lietot gan simbolus, gan mērvienību nosaukumus. Rakstiet:

džouli uz kilogramu vai J/kg, vai J · kg^–1,

bet ne džouli/kilograms vai džouli/kg,
vai džouli · kg^–1.

5.4. Skaitļi

5.4.1. Skaitļu aiz komata atdalīšanai vēlams lietot punktu, tomēr arī komats ir pieļaujams. Pierakstot skaitļus, kas mazāki par 1, pirms decimāldaļu atdalošās zīmes jāraksta nulle.

5.4.2. Angļu valodā komatu nelieto [latviešu valodā skaitļos punkta vietā lieto komatu], lai atdalītu ciparus. Tā vietā ciparus grupē pa trīs, skaitot no decimāldaļas komata pa kreisi un pa labi, starp grupām atstājot nelielu atstarpi. Piemēram,

73 655

7 281

2,567 321

0,133 47

Atstarpe starp ciparu grupām ir aptuveni “i” burta platumā, un tā ir vienmēr vienāda, pat ja starp vārdiem atstarpes platums ir dažāds, kā tas bieži gadās drukājot.

5.4.3. Kā skaitļu reizināšanas zīmi lieto slīpu krustu (×) vai punktu līnijai vertikāli pa vidu. Tomēr ja kā reizināšanas zīmi lieto punktu līnijai vertikāli pa vidu, tad tajā pašā matemātiskajā izteiksmē nedrīkst lietot punktu līnijas līmenī, lai atdalītu decimāldaļu.

5.4.4. Ir nepareizi mērvienības simbolam pievienot burtus, lai sniegtu informāciju par attiecīgā lieluma veidu. Tādējādi nav pieļaujams, ka tiek lietots “Mwe”, lai norādītu elektroenerģijas megavatus, “Vac” – maiņstrāvas voltus un “kJt” – siltuma enerģijas kilodžoulus. Šā iemesla dēļ nevajadzētu censties veidot SI ekvivalentus saīsinājumus “psia” un “psig”, kas bieži tiek lietoti, lai atšķirtu absolūto spiedienu un manometrisko spiedienu. Ja konteksts nerada šaubas par to, kāds spiediens ir domāts, tad pietiek tikai ar vārdu “spiediens”. Piemēram,

“.. 13 kPa lielā manometriskajā spiedienā”

vai “.. 13 kPa lielā absolūtajā spiedienā”.

C PAPILDINĀJUMS. PĀRVĒRŠANAS KOEFICIENTI

1. Vispārīgi norādījumi

1.1. Šajā papildinājumā ietvertais pārvēršanas koeficientu saraksts ir sniegts, lai skaidri noteiktu definīcijas dažādām mērvienībām – SI mērvienību skaitliskajiem daudzkārtņiem.

1.2. Pārvēršanas koeficienti ir sniegti pielāgošanai ērtā formā, lai tos varētu nolasīt ar datoru, un elektroniski pārraidītu datus. Koeficienti ir sniegti kā skaitļi, kas lielāki par 1 un mazāki nekā 10 ar sešiem vai mazāk cipariem aiz komata. Aiz šī skaitļa seko burts “E” (eksponentiem), plus vai mīnus zīme un divi cipari, kas norāda decimālpakāpi, ar kādu skaitlis ir jāreizina, lai iegūtu pareizu vērtību. Piemēram,

“3,523 907 Ε – 02” nozīmē “3,523 907 × 10^-2” vai “0,035 239 07”.

Līdzīgi

“3,386 389 Ε + 03” nozīmē “3,386 389 × 10³” vai “3 386,389”.

1.3. Zvaigznīte (*) pēc sestā cipara aiz komata norāda, ka pārrēķināšanas koeficients ir precīzs un ka visi pārējie cipari ir nulles. Ja aiz komata ir norādīti mazāk nekā seši cipari, lielāka precizitāte netiek garantēta.

1.4. Vēl viens tabulu lietošanas piemērs:

Lai pārrēķinātu no mērvienības	uz mērvienību,	reiziniet ar
spēks – mārciņas uz kvadrātpēdu	Pa	4,788 026 E + 01
colla	m	2,540 000*E – 02

Tādējādi:

1 lbf/ft² = 47,880 26 Pa,

1 colla = 0,0254 m (precīzi).

2. Neminētie koeficienti

2.1. Šeit neminētos saliktu mērvienību pārrēķināšanas koeficientus var viegli iegūt no sarakstā norādītajiem skaitļiem, šādi aizstājot pārrēķinātās mērvienības.

Piemērs. Lai iegūtu koeficientu lb·ft/s pārrēķināšanai kg·m/s:

vispirms pārrēķiniet

1 lb uz 0,453 592 4 kg,

1 ft uz 0,304 8 m;

tad aizstājiet

(0,453 592 4 kg) x (0,304 8 m)/s,

= 0,138 255 kg·m/s.

Tātad koeficients ir 1,382 55 E-01.

C-1. tabula. Koeficienti pārrēķināšanai SI mērvienībās

(SI mērvienību simboli norādīti iekavās)

Lai pārrēķinātu no mērvienības	uz mērvienību,	reiziniet ar
abampērs	ampērs (A)	1,000 000*E + 01
abkulons	kulons (C)	1,000 000*E + 01
abfarads	farads (F)	1,000 000*E + 09
abhenrijs	henrijs (H)	1,000 000*E-09
abmo	sīmenss (S)	1,000 000*E + 09
aboms	oms (Ω)	1,000 000*E-09
abvolts	volts (V)	1,000 000*E-08
akrs (ASV, zemes mērvienība)	kvadrātmetrs (m2)	4,046 873 E + 03
ampērstunda	kulons (C)	3,600 000*E + 03
ārs	kvadrātmetrs (m2)	1,000 000*E + 02
atmosfēra (standarta)	paskāls (Pa)	1,013 250*E + 05
atmosfēra (tehniskā 1 kgf/cm2)	paskāls (Pa)	9,806 650*E + 04
bārs	paskāls (Pa)	1,000 000*E + 05
barels (naftai, 42 ASV galoni)	kubikmetrs (m3)	1,589 873*E – 01
angļu termiskā mērvienība (starptautiskā tabula)	džouls (J)	1,055 056 E + 03
angļu termiskā mērvienība (vidējā)	džouls (J)	1,055 87 E + 03
angļu termiskā mērvienība (termoķīmiskā)	džouls (J)	1,054 350 E + 03
angļu termiskā mērvienība (39°F)	džouls (J)	1,059 67 E + 03
angļu termiskā mērvienība (59°F)	džouls (J)	1,054 80 E + 03
angļu termiskā mērvienība (60°F)	džouls (J)	1,054 68 E + 03
Btu (starptautiskā tabula) ·ft/h·ft2 ·°F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	1,730 735 E + 00
Btu (termoķīmiskā) ·ft/h·ft2 ·°F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	1,729 577 E + 00
Btu (starptautiskā tabula) ·in/h · ft2 · °F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	1,442 279 E – 01
Btu (termoķīmiskā) · in/h · ft2 · °F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	1,441 314 E –01
Btu (starptautiskā tabula) · in/s · ft2 · °F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	5,192 204 E + 02
Btu (termoķīmiskā) · in/s · ft2 · °F (k, siltuma vadītspēja)	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	5,188 732 E + 02
Btu (starptautiskā tabula)/h	vats (W)	2,930 711 E – 01
Btu (termoķīmiskā)/h	vats (W)	2,928 751 E – 01
Btu (termoķīmiskā)/min	vats (W)	1,757 250 E + 01
Btu (termoķīmiskā)/s	vats (W)	1,054 350 E + 03
Btu (starptautiskā tabula)/ft2	džouls uz kvadrātmetru (J/m2)	1,135 653 E + 04
Btu (termoķīmiskā)/ft2	džouls uz kvadrātmetru (J/m2)	1,134 893 E + 04
Btu (termoķīmiskā)/ft2 · h	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	3,152 481 E + 00
Btu (termoķīmiskā)/ft2 · min	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	1,891 489 E + 02
Btu (termoķīmiskā)/ft2 · s	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	1,134 893 E + 04
Btu (termoķīmiskā)/in2 · s	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	1,634 246 E + 06
Btu (starptautiskā tabula)/h · ft2 · °F (C, siltumvadāmība)	vats uz kvadrātkelvinmetru (W/m2·K)	5,678 263 E + 00
Btu (termoķīmiskā)/h · ft2 · °F (C, siltumvadāmība)	vats uz kvadrātkelvinmetru (W/m2·K)	5,674 466 E + 00
Btu (starptautiskā tabula)/s · ft2 · °F	vats uz kvadrātkelvinmetru (W/m2·K)	2,044 175 E + 04
Btu (termoķīmiskā)/s · ft2 · °F	vats uz kvadrātkelvinmetru (W/m2·K)	2,042 808 E + 04
Btu (starptautiskā tabula)/lb	džouls uz kilogramu (J/kg)	2,326 000*E + 03
Btu (termoķīmiskā)/lb	džouls uz kilogramu (J/kg)	2,324 444 E + 03
Btu (starptautiskā tabula)/lb-°F (c, siltumietilpība)	džouls uz kelvinkilogramu (J/kg·K)	4,186 800*E + 03
Btu (termoķīmiskā)/lb · °F (c, siltumietilpība)	džouls uz kelvinkilogramu (J/kg·K)	4,184 000 E + 03
kalibrs (collās)	metrs (m)	2,540 000*E- 02
kalorija (starptautiskā tabula)	džouls (J)	4,186 800*E + 00
kalorija (vidējā)	džouls (J)	4,190 02 E + 00
kalorija (termoķīmiskā)	džouls (J)	4,184 000*E + 00
kalorija (15°C)	džouls (J)	4,185 80 E + 00
kalorija (20°C)	džouls (J)	4,181 90 E + 00
kalorija (kg, starptautiskā tabula)	džouls (J)	4,186 800*E + 03
kalorija (kg, vidējā)	džouls (J)	4,190 02 E + 03
kalorija (kg, termoķīmiskā)	džouls (J)	4,184 000*E + 03
cal (termoķīmiskā)/cm2	džouls uz kvadrātmetru (J/m2)	4,184 000*E + 04
cal (starptautiskā tabula)/g	džouls uz kilogramu (J/kg)	4,186 800*E + 03
cal (termoķīmiskā)/g	džouls uz kilogramu (J/kg)	4,184 000*E + 03
cal (starptautiskā tabula)/g·°C	džouls uz kelvinkilogramu (J/kg·K)	4,186 800*E + 03
cal (termoķīmiskā)/g · °C	džouls uz kelvinkilogramu (J/kg·K)	4,184 000*E + 03
cal (termoķīmiskā)/min	vats (W)	6,973 333 E -02
cal (termoķīmiskā)/s	vats (W)	4,184 000*E + 00
cal (termoķīmiskā)/cm2 · min	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	6,973 333 E + 02
cal (termoķīmiskā)/cm2 · s	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	4,184 000*E + 04
cal (termoķīmiskā)/cm · s · °C	vats uz kelvinmetru (W/m·K)	4,184 000*E + 02
dzīvsudraba stabiņa centimetrs (0°C)	paskāls (Pa)	1,333 22 E + 03
ūdens centimetrs (4°C)	paskāls (Pa)	9,806 38 E + 01
centipuazs	paskālsekunde (Pa·s)	1,000 000*E – 03
centistokss	kvadrātmetrs sekundē (m2/s)	1,000 000*E – 06
cirkularmils	kvadrātmetrs (m2)	5,067 075 E – 10
klo	kelvinmetrs kvadrātā uz vatu (K · m2/W)	2,003 712 E – 01
kauss	kubikmetrs (m3)	2,365 882 E – 04
kirī	bekerels (Bq)	3,700 000*E+10
diennakts (vidējā planētas)	sekunde (s)	8,640 000 E + 04
diennakts (zvaigžņu)	sekunde (s)	8,616 409 E + 04
grāds (leņķa)	radiāns (rad)	1,745 329 E – 02
°F·h·ft2/Btu (starptautiskā tabula) (R, siltumpretesība)	kelvinmetrs kvadrātā uz vatu (K · m2/W)	1,761 102 E – 01
°F·h·ft2/Btu (termoķīmiskais) (R, siltumpretestība)	kelvinmetrs kvadrātā uz vatu (K · m2/W)	1,762 280 E–01
dins	ņūtons (N)	1,000 000*E – 05
dins · cm	ņūtonmetrs (Nm)	1,000 000*E – 07
dins/cm2	paskāls (Pa)	1,000 000*E – 01
elektronvolts	džouls (J)	1,602 19 E – 19
elektriskās kapacitātes EMV	farads (F)	1,000 000*E + 09
strāvas stipruma EMV	ampērs (A)	1,000 000*E + 01
elektriskā potenciāla EMV	volts (V)	1,000 000*E – 08
induktivitātes EMV	henrijs (H)	1,000 000*E – 09
pretestības EMV	oms (Ω)	1,000 000*E – 09
ergs	džouls (J)	1,000 000*E – 07
ergs/cm2 · s	vats uz kvadrātmetru (W/m2)	1,000 000*E – 03
ergs/s	vats (W)	1,000 000*E – 07
elektriskās kapacitātes ELV	farads (F)	1,112 650 E – 12
strāvas stipruma ELV	ampērs (A)	3,335 6 E – 10
elektriskā potenciāla ELV	volts (V)	2,997 9 E + 02
induktivitātes ELV	henrijs (H)	8,987 554 E+11
pretestības ELV	oms (Ω)	8,987 554 E+11
faradejs (balstīts uz oglekli–12)	kulons (C)	9,648 70 E + 04
faradejs (ķīmiskais)	kulons (C)	9,649 57 E + 04
faradejs (fizikālais)	kulons (C)	9,652 19 E + 04
fatoms (jūras ass)	metrs (m)	1,828 8 E + 00
fermi (femtometrs)	metrs (m)	1,000 000*E – 15
šķidruma unce (ASV)	kubikmetrs (m3)	2,957 353 E – 05
pēda	metrs (m)	3,048 000*E – 01
pēda (zemes mērvienība ASV)	metrs (m)	3,048 006 E – 01
ūdens pēda (39.2°F)	paskāls (Pa)	2,988 98 E + 03
ft2	kvadrātmetrs (m2)	9,290 304*E – 02
ft2/h (siltuma vadītspēja)	kvadrātmetrs sekundē (m2/s)	2,580 640*E – 05
ft2/s	kvadrātmetrs sekundē (m2/s)	9,290 304*E – 02
ft3 (tilpums, šķēluma pretestības modulis)	kubikmetrs (m3)	2,831 685 E – 02
ft3/min	kubikmetrs sekundē (m3/s)	4,719 474 E – 04
ft3/s	kubikmetrs sekundē (m3/s)	2,831 685 E – 02
ft4 (šķēluma moments)	metrs ceturtajā pakāpē (m4)	8,630 975 E – 03
ft·lbf	džouls (J)	1,355 818 E + 00
ft·lbf/h	vats (W)	3,766 1,61 E – 04
ft·lbf/min	vats (W)	2,259 697 E – 02
ft·lbf/s	vats (W)	1,355 818 E + 00
ft · paundals	džouls (J)	4,214 011 E – 02
brīvais kritiens, standarts (g)	metrs kvadrātsekundē (m2/s)	9,806 650*E + 00
ft/h	metri sekundē (m/s)	8,466 667 E – 05
ft/min	metri sekundē (m/s)	5,080 000*E – 03
ft/s	metri sekundē (m/s)	3,048 000*E – 01
ft/s2	metrs kvadrātsekundē (m2/s)	3,048 000*E – 01
pēdsvece	lukss (lx)	1,076 391 E + 01
pēdlamberts	kandela uz kvadrātmetru (cd/m2)	3,426 259 E + 00
gals	metrs kvadrātsekundē (m2/s)	1,000 000*E – 02
galons (Kanādā, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	4,546 090 E – 03
galons (Apvienotajā Karalistē, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	4,546 092 E – 03
galons (ASV, sausiem produktiem)	kubikmetrs (m3)	4,404 884 E – 03
galons (ASV, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	3,785 412 E – 03
gals (ASV, šķidrumiem)/diennaktī	kubikmetrs sekundē (m3/s)	4,381 264 E – 08
gals (ASV, šķidrumiem)/min	kubikmetrs sekundē (m3/s)	6,309 020 E – 05
gals (ASV, šķidrumiem)/hp·h (īpatnējais degvielas patēriņš)	kubikmetrs uz džoulu (m3/J)	1,410 089 E – 09
gamma	tesla (T)	1,000 000*E – 09
gauss	tesla (T)	1,000 000*E – 04
gilberts	ampērs (A)	7,957 747 E – 01
grad	grāds (leņķiskais)	9,000 000*E – 01
taisnlenķa 1/100	radiāns (rad)	1,570 796 E – 02
grams	kilograms (kg)	1,000 000*E – 03
g/cm3	kilograms uz kubikmetru (kg/m3)	1,000 000*E + 03
grama spēks/cm2	paskāls (Pa)	9,806 650*E + 01
hektārs	kvadrātmetrs (m2)	1,000 000*E + 04
zirgspēks (550 ft·lbf/s)	vats (W)	7,456 999 E + 02
zirgspēks (elektriskais)	vats (W)	7,460 000*E + 02
zirgspēks (metriskais)	vats (W)	7,354 99 E + 02
zirgspēks (ūdens)	vats (W)	7,460 43 E + 02
zirgspēks (Apvienotajā Karalistē)	vats (W)	7,457 0 E + 02
stunda (vidējā planētas)	sekunde (s)	3,600 000 E + 03
stunda (zvaigžņu)	sekunde (s)	3,590 170 E + 03
centners (britu)	kilograms (kg)	5,080 235 E + 01
centners (amerikāņu)	kilograms (kg)	4,535 924 E + 01
colla	metrs (m)	2,540 000*E – 02
dzīvsudraba colla (32°F)	paskāls (Pa)	3,386 38 E + 03
dzīvsudraba colla (60°F)	paskāls (Pa)	3,376 85 E + 03
ūdens colla (39,2°F)	paskāls (Pa)	2,490 82 E + 02
ūdens colla (60°F)	paskāls (Pa)	2,488 4 E + 02
in2	kvadrātmetrs (m2)	6,451 600*E – 04
in3 (tilpums, šķēluma pretestības modulis)	kubikmetrs (m3)	1,638 706 E – 05
in3/min	kubikmetri sekundē (m3/s)	2,731 177 E – 07
in4 (šķēluma moments)	metri ceturtajā pakāpē (m4)	4,162 314 E – 07
in/s	metri sekundē (m/s)	2,540 000*E – 02
in/s2	metri kvadrātsekundē (m2/s)	2,540 000*E – 02
kilokalorija (starptautiskā tabula)	džouls (J)	4,186 800*E + 03
kilokalorija (vidējā)	džouls (J)	4,190 02 E + 03
kilokalorija (termoķīmiskā)	džouls (J)	4,184 000*E + 03
kilokalorija (termoķīmiskā)/min	vats (W)	6,973 333 E + 01
kilokalorija (termoķīmiskā)/s	vats (W)	4,184 000*E + 03
kilograma spēks (kgf)	ņūtons (N)	9,806 650*E + 00
kgf·m	ņūtonmetrs (Nm)	9,806 650*E + 00
kgf·s2/m (masa)	kilograms (kg)	9,806 650*E + 00
kgf/cm2	paskāls (Pa)	9,806 650Έ + 04
kgf/m2	paskāls (Pa)	9,806 650*E + 00
kgf/mm2	paskāls (Pa)	9,806 650*E + 06
km/h	metri sekundē (m/s)	2,777 778 E – 01
kilomārciņa	ņūtons (N),	9,806 650*E + 00
kW·h	džouls (J)	3,600 000*E + 06
kip (1000 lbf)	ņūtons (N)	4,448 222 E + 03
kip/in2 (ksi)	paskāls (Pa)	6,894 757 E + 06
mezgls (starptautiskais)	metri sekundē (m/s)	5,144 444 E – 01
lamberts	kandela uz kvadrātmetru (cd/m2)	1/π *E + 04
lamberts	kandela uz kvadrātmetru (cd/m2)	3,183 099 E + 03
lenglijs	džouli uz kvadrātmetru (J/m2)	4,184 000*E + 04
lb · ft2 (inerces moments)	kilogrammetrs kvadrātā (kg·m2)	4,214 011 E – 02
lb · in2 (inerces moments)	kilogrammetrs kvadrātā (kg·m2)	2,926 397 E – 04
lb/ft·h	paskālsekunde (Pa·s)	4,133 789 E – 04
lb/ft·s	paskālsekunde (Pa·s)	1,488 164 E + 00
lb/ft2	kilogrami uz kvadrātmetru (kg/m3)	4,882 428 E + 00
lb/ft3	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	1,601 846 E + 01
lb/gal (Apvienotā Karaliste, šķidrumiem)	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	9,977 633 E + 01
lb/gal (ASV, šķidrumiem)	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	1,198 264 E + 02
lb/h	kilogrami sekundē (kg/s)	1,259 979 E – 04
lb/hp·h (īpatnējais degvielas patēriņš)	kilogrami uz džoulu (kg/J)	1,689 659 E – 07
lb/in3	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	2,767 990 E + 04
lb/min	kilogrami sekundē (kg/s)	7,559 873 E – 03
lb/s	kilogrami sekundē (kg/s)	4,535 924 E – 01
lb/yd3	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	5,932 764 E – 01
lbf·ft	ņūtonmetrs (Nm)	1,355 818 E + 00
lbf· ft/in	ņūtonmetri uz metru (N·m/m)	5,337 866 E + 01
lbf·in	ņūtonmetrs (Nm)	1,129 848 E – 01
lbf ·in/in	ņūtonmetri uz metru (N·m/m)	4,448 222 E + 00
lbf·s/ft2	paskālsekunde (Pa·s)	4,788 026 E + 01
lbf/ft	ņūtoni metrā (N/m)	1,459 390 E + 01
lbf/ft2	paskāls (Pa)	4,788 026 E + 01
lbf/in	ņūtoni metrā (N/m)	1,751 268 E + 02
lbf/in2 (psi)	paskāls (Pa)	6,894 757 E + 03
lbf/lb (vilces/svara (masas) attiecība)	ņūtoni uz kilogramu (N/kg)	9,806 650 E + 00
gaismas gads	metrs (m)	9,460 55 E +15
litrs	kubikmetrs (m3)	1,000 000*E – 03
maksvels	vēbers (Wb)	1,000 000*E – 08
mo	sīmenss (S)	1,000 000*E + 00
mikrocolla	metrs (m)	2,540 000*E – 08
mikrons	metrs (m)	1,000 000*E – 06
mil	metrs (m)	2,540 000*E – 05
jūdze (starptautiskā)	metrs (m)	1,609 344*E + 03
jūdze (angļu)	metrs (m)	1,609 3 E + 03
jūdze (ASV, sauszemes)	metrs (m)	1,609 347 E + 03
jūdze (starptautiskā jūras)	metrs (m)	1,852 000*E + 03
jūdze (Apvienotās Karalistes, jūras)	metrs (m)	1,853 184*E + 03
jūdze (ASV, jūras)	metrs (m)	1,852 000*E + 03
mi2 (starptautiskā)	kvadrātmetrs (m2)	2,589 988 E + 06
mi2 (ASV, sauszemes)	kvadrātmetrs (m2)	2,589 998 E + 06
mi/h (starptautiskā)	metri sekundē (m/s)	4,470 400*E – 01
mi/h (starptautiskā)	kilometri stundā (km/h)	1,609 344*E + 00
mi/min (starptautiskā)	metri sekundē (m/s)	2,682 240*E + 01
mi/s (starptautiskā)	metri sekundē (m/s)	1,609 344*E + 03
milibārs	paskāls (Pa)	1,000 000*E + 02
dzīvsudraba milimetri (0°C)	paskāls (Pa)	1,333 22 E + 02
minūte (leņķa)	radiāns (rad)	2,908 882 E – 04
minūte (vidējā planētas)	sekunde (s)	6,000 000 E + 01
minūte (zvaigžņu)	sekunde (s)	5,983 617 E + 01
mēnesis (vidējais kalendārais)	sekunde (s)	2,628 000 E + 06
ersteds	ampēri uz metru (A/m)	7,957 747 E + 01
omcentimetrs	ommetrs (Ω·m)	1,000 000*E – 02
oms reiz cirkularmils uz pēdu	ommilimetri kvadrātā uz metru (Ω · mm2/m)	1,662 426 E – 03
unce	kilograms (kg)	2,834 952 E – 02
unce (Trojas vai aptiekas)	kilograms (kg)	3,110 348 E – 02
unce (Apvienotās Karalistes, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	2,841 307 E – 05
unce (ASV, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	2,957 353 E – 05
unces spēks	ņūtons (N)	2,780 139 E – 01
ozf·in	ņūtonmetrs (Nm)	7,061 552 E – 03
oz/gal (angļu, šķidrumiem)	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	6,236 021 E + 00
oz/gal (amerikāņu, šķidrumiem)	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	7,489 152 E + 00
oz/in2	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	1,729 994 E + 03
oz/ft3	kilogrami uz kvadrātmetru (kg/m2)	3,051 517 E – 01
oz/yd2	kilogrami uz kvadrātmetru (kg/m2)	3,390 575 E – 02
parseks	metrs (m)	3,085 678 E +16
1/20 unces	kilograms (kg)	1,555 174 E – 03
perms (0°C)	kilogrami uz paskālsekundes metru kvadrātā (kg/Pa·s·m2)	5,721 35 E – 11
perms (23°C)	kilogrami uz paskālsekundes metru kvadrātā (kg/Pa·s·m2)	5,745 25 E – 11
perms ·in (0°C)	kilogrami uz paskālsekundes metru (kg/Pa·s·m)	1,453 22 E – 12
perms ·in (23 °C)	kilogrami uz paskālsekundes metru (kg/Pa·s·m)	1,459 29 E – J2
fots	lūmeni uz kvadrātmetru (lm/m2)	1,000 000*E + 04
pinte (ASV, sausiem produktiem)	kubikmetrs (m3)	5,506 105 E – 04
pinte (ASV, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	4,731 765 E – 04
puāzs (absolūtā vizkozitāte)	paskālsekunde (Pa·s)	1,000 000*E – 01
mārciņa (lb)	kilograms (kg)	4,535 924 E – 01
mārciņa (Trojas vai aptiekas)	kilograms (kg)	3,732 417 E – 01
paundals	ņūtons (N)	1,382 550 E – 01
paundals/ft2	paskāls (Pa)	1,488 164 E + 00
paundals · s/ft2	paskālsekunde (Pa·s)	1,488 164 E + 00
mārciņas spēks (lbf)	ņūtons (N)	4,448 222 E + 00
kvarta (ASV, sausiem produktiem)	kubikmetrs (m3)	1,101 221 E – 03
kvarta (ASV, šķidrumiem)	kubikmetrs (m3)	9,463 529 E – 04
rad (absorbētā starojuma doza)	grejs (Gy)	1,000 000*E – 02
rems	zīverts (Sv)	1,000 000*E – 02
re	1 uz paskālsekundi (l/Pa·s)	1,000 000*E + 01
rentgens	kuloni uz kilogramu (C/kg)	2,58 E – 04
sekunde (leņķa)	radiāns (rad)	4,848 137 E – 06
sekunde (zvaigžņu)	sekunde (s)	9,972 696 E – 01
slags	kilograms (kg)	1,459 390 E + 01
slags/ft ·s	paskālsekunde (Pa·s)	4,788 026 E + OJ
slags/ft3	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	5,153 788 E + 02
statampērs	ampērs (A)	3,335 640 E – 10
statkulons	kulons (C)	3,335 640 E – 10
statfarads	farads (F)	1,112 650 E – 12
stathenrijs	henrijs (H)	8,987 554 E+11
statmo	sīmenss (S)	1,112 650 E – 12
statoms	oms (Ω)	8,987 554 E+11
statvolts	volts (V)	2,997 925 E + 02
sters	kubikmetrs (m3)	1,000 000*E + 00
stilbs	kandelas uz kvadrātmetru (cd/m2)	1,000 000*E + 04
stokss (kinemātiskā viskozitāte)	kvadrātmetri sekundē (m2/s)	1,000 000*E – 04
terma	džouls (J)	1,055 056 E + 08
tonna (proves)	kilograms (kg)	2,916 667 E – 02
tonna (lielā, 2 240 lb)	kilograms (kg)	1,016 047 E + 03
tonna (metriskā)	kilograms (kg)	1,000 000*E + 03
tonna (TNT ekvivalents)	džouls (J)	4,184 E + 09
tonna (refrižeratora)	vats (W)	3,516 800 E + 03
tonna (reģistra)	kubikmetrs (m3)	2,831 685 E + 00
tonna (amerikāņu, 2 000 lb)	kilograms (kg)	9,071 847 E + 02
tonna (angļu)/yd3	kilogrami uz kubikmetru (kg/m3)	1,328 939 E + 03
tonna (amerikāņu)/h	kilogrami sekundē (kg/s)	2,519 958 E–01
tonnas spēks (2 000 lbf)	ņūtons (N)	8,896 444 E + 03
tonna	kilograms (kg)	1,000 000*E + 03
tors (mm Hg, 0°C)	paskāls (Pa)	1,333 22 E + 02
magnēta pola mērvienība	vēbers (Wb)	1,256 637 E – 07
W·h	džouls (J)	3,600 000*E + 03
W·s	džouls (J)	1,000 000*E + 00
W/cm2	vati uz kvadrātmetru (W/m2)	1,000 000*E + 04
W/in2	vati uz kvadrātmetru (W/m2)	1,550 003 E + 03
jards	metrs (m)	9,144 000*E – 01
yd2	kvadrātmetrs (m2)	8,361 274 E – 01
yd3	kubikmetrs (m3)	7,645 549 E – 01
yd3/min	kubikmetri sekundē (m3/s)	1,274 258 E – 02
gads (kalendārais)	sekunde (s)	3,153 600 E + 07
gads (zvaigžņu)	sekunde (s)	3,155 815 E + 07
gads (tropiskais)	sekunde (s)	3,155 693 E + 07
• Zvaigznīte (*) pēc sestā cipara aiz komata norāda, ka pārrēķināšanas koeficients ir precīzs un ka visi pārējie cipari ir nulles. Ja aiz komata ir norādīti mazāk nekā seši cipari, lielāka precizitāte netiek garantēta.

C-2. tabula. Temperatūras pārrēķināšanas formulas

Lai pārrēķinātu no mērvienības	uz mērvienību,	izmantojiet formulu
temperatūra pēc Celsija (t°C)	temperatūra Kelvina grādos (tK)	tK = t°C + 273,15
temperatūra pēc Fārenheita (t°F)	temperatūra pēc Celsija (t°C)	t°C = (t°F –32)/1,8
temperatūra pēc Fārenheita (t°F)	temperatūra Kelvina grādos (tK)	tK = (t°F + 459,67)/1, 8
temperatūra Kelvina grādos (tK)	temperatūra pēc Celsija (t°C)	t°C = tK–273,15
temperatūra Renkina grādos (t°r)	temperatūra Kelvina grādos (tK)	tK = t°R/1,8

D PAPILDINĀJUMS.
KOORDINĒTAIS UNIVERSĀLAIS LAIKS

1. Tagad Griničas laika (GMT) vietā kā pieņemtais starptautiskais pulksteņa laika standarts ir noteikts koordinētais universālais laiks (UTC). Tas ir pamats civilajam laikam daudzās valstīs, un šo laiku lieto arī aviācijā pasaules laika signāla pārraidīšanā. Koordinēto universālo laiku (UTC) lietot iesaka tādas organizācijas kā, piemēram, Vispārējā svaru un mēru konference (CGPM), Starptautiskā Radio padomdevēja komiteja (IRCC) un Pasaules Administratīvā radiosakaru konference (WARC).

2. Pamats visiem pulksteņa laikiem ir saules redzamās rotācijas laiks. Tomēr tas ir mainīgs lielums, kas ir atkarīgs cita starpā no tā, kurā vietā uz Zemes tas tiek mērīts. Šā laika vidējā vērtība, balstoties uz mērījumiem vairākās vietās uz Zemes, ir pazīstama kā universālais laiks. Atšķirīga laika skala, kas balstās uz sekundes definīciju, ir pazīstama kā Starptautiskais atomlaiks (TAI). Šo divu skalu apvienojums ir pazīstams kā koordinētais universālais laiks. To veido TAI, kas pēc vajadzības pielāgots, izmantojot liekās sekundes, lai panāktu pēc maksimālu universālā laika tuvināšanu (vienmēr 0,5 sekundes robežās).

E PAPILDINĀJUMS.
DATUMA UN LAIKA ATTĒLOŠANA CIPARU FORMĀ

1. Ievads

Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standarti Nr. 2014 un Nr. 3307 nosaka procedūras datuma un laika pierakstīšanai ciparu formā, un ICAO atbilstošā gadījumā turpmāk savos dokumentos izmantos šīs procedūras.

2. Datuma pieraksts

Ja datumus raksta ciparu formā, ISO 2014 nosaka, ka jālieto secība “gads, mēnesis, diena”. Datumā jābūt šādiem elementiem:

– četri cipari, kas norāda gadu, ar izņēmumu, ka var atmest ciparus, kas apzīmē gadsimtu, ja šādas atmešanas dēļ nevar rasties neskaidrības. Ir vērts lietot gadsimta ciparus, iepazīstinot ar jauno formātu, lai būtu skaidrs, ka tiek lietota jauna elementu secība;

– divi cipari, kas norāda mēnesi;

– divi cipari, kas norāda datumu.

Ja ir vēlams atdalīt elementus, lai tos būtu vieglāk saprast, kā atdalošais elements jāizmanto atstarpe vai defise. Piemēram, 1983. gada 25. augustu var pierakstīt šādos veidos:

19830825 vai 830825;

1983-08-25 vai 83-08-25;

1983 08 25 vai 83 08 25.

Jāuzsver, ka ISO secība jālieto tikai, ja ir paredzēts lietot ciparu formu. Vajadzības gadījumā joprojām var lietot pierakstus, kuros izmantoti gan cipari, gan vārdi (piemēram, 1983. gada 25. augusts).

3. Laika pieraksts

3.1. Ja diennakts laiks jāpieraksta ciparu formā, ISO 3307 nosaka, ka jālieto secība “stundas, minūtes, sekundes”.

3.2. Stundas jānorāda 24 stundu laika skaitīšanas sistēmā ar diviem cipariem no 00 līdz 23, un pēc tam var norādīt vai nu stundas decimāldaļas vai minūtes un sekundes. Ja lieto stundas decimāldaļas, tad pēc decimāldaļas atdalošā elementa parasti ir jālieto tik ciparu, cik nepieciešams, lai nodrošinātu vajadzīgo precizitāti.

3.3. Tāpat arī minūtes jāattēlo ar diviem cipariem no 00 līdz 59, un pēc tam norāda vai nu minūtes decimāldaļas vai sekundes.

3.4. Līdzīgi sekundes jāattēlo ar diviem cipariem no 00 līdz 59, un pēc tam vajadzības gadījumā norāda sekundes decimāldaļas.

3.5. Ja ir vajadzīgs atvieglot vizuālo uztveri, ir jālieto kols, lai atdalītu stundas un minūtes un minūtes un sekundes. Piemēram, pulksten 3 pēcpusdienā un 20 minūtes un 18 sekundes angļu valodā var pierakstīt šādi:

152018 vai 15:20:18, norādot stundas, minūtes un sekundes;

1520.3 vai 15:20.3, norādot stundas, minūtes un minūtes decimāldaļas;

15.338, norādot stundas un stundas decimāldaļas.

4. Apvienotas datuma un laika grupas

Šāds attēlojums nodrošina vienotu metodi, lai vajadzības gadījumā kopā norādītu datumu un laiku. Šādos gadījumos ir jālieto secība “gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde”. Var atzīmēt, ka vienmēr nav jāizmanto visi elementi – parasti piemēram, var norādīt tikai dienu, stundu un minūti.

Starptautiskie standarti

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas
7.pielikums

Gaisa kuģu nacionālās piederības un reģistrācijas numura zīmes

Piektais izdevums, 2003. gada jūlijs

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Šajā izdevumā ir iekļauti visi grozījumi, ko pieņēmusi Padome līdz 2003.gada 18.februārim, un šis izdevums no 2003.gada 27.novembra aizstāj visus iepriekšējos 7.pielikuma izdevumus

Informācijai par standartu piemērojamību sk. priekšvārdu

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums:	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1.–5.	Iekļauti šajā izdevumā

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

STARPTAUTISKIE STANDARTI

1. Definīcijas

2. Izmantojamās nacionālās piederības, kopējās un reģistrācijas numura zīmes

3. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju novietojums

3.1.Vispārīgi norādījumi

3.2. Par gaisu vieglāki gaisa kuģi

3.3. Par gaisu smagāki gaisa kuģi

4. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju izmēri

4.1. Par gaisu vieglāki gaisa kuģi

4.2. Par gaisu smagāki gaisa kuģi

5. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju šrifts

6. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju reģistrs

7. Reģistrācijas apliecība

8. Identifikācijas plāksne

9. Vispārīgi norādījumi

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

7. pielikumā ir ietverti standarti, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija pieņēmusi kā minimālās prasības atšķirības zīmju novietojumam, lai norādītu attiecīgo nacionālo piederību un reģistrāciju atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 20. pantam. Gaisa kuģu nacionālās piederības un reģistrācijas numura zīmju standartus Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1949. gada 8. februārī atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. panta noteikumiem, un tie kļuva par Konvencijas 7. pielikumu. Tie stājās spēkā 1949. gada 1. jūlijā. Standarti tika izstrādāti, pamatojoties uz Lidotspējas nodaļas ieteikumiem, ar kuriem tā nāca klajā savā pirmajā un otrajā sesijā, kas notika attiecīgi 1946. gada martā un 1947. gada februārī.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas.

Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.

Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai mainot aprīkojumu, dienestus un procedūras, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju, kura atbilst šajā pielikumā noteiktajiem standartiem, par to ir jāpaziņo un tas jāīsteno atbilstoši 15. pielikuma noteikumiem.

Pielikuma sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

1. – Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.

2. – Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Valodas izvēle

Pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) latīņu burtiem. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā. 7. pielikumā nav informācijas par ieteicamo praksi.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 7. pielikuma grozījumi

Grozījumi	Izcelsme	Grozījumu saturs	Pieņemšana Spēkā stāšanās Piemērošana
1. izdevums	Pirmā (1946) un otrā (1947) Lidotspējas nodaļas sesija		1949. gada 8. februārī 1949. gada 1. jūlijā No 1949. gada 1. novembra
1. (2. izdevums)	Lidotspējas komitejas piektā sanāksme (1962)	Gaisa kuģu nacionālās piederības un reģistrācijas numura zīmju novietojums un izmēri	1963. gada 12. novembrī 1964. gada 1. aprīlī No 1964. gada 1. augusta
2.	Aeronavigācijas komisijas pētījums (1967)	Termina “gaisa kuģis” atkārtota formulēšana, lai transportlīdzekļi, kas darbojas pēc gaisa spilvena principa, netiktu klasificēti kā gaisa kuģi	1967. gada 8. novembrī 1968. gada 8. martā No 1968. gada 8. jūlija
3. (3. izdevums)	Padomes pētījums (1969)	Grozījumos tiek definēti termini “Kopējā zīme”, “Kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotā iestāde” un “Starptautiskā ekspluatācijas aģentūra”, kā arī ieviesti attiecīgi noteikumi, kas atļauj Konvencijas 77. pantā minēto starptautisko ekspluatācijas aģentūru gaisa kuģu reģistrāciju ārpus noteiktas valsts jurisdikcijas	1969. gada 23. janvārī 1969. gada 23. maijā No 1969. gada 18. septembra
4. (4. izdevums)	Aeronavigācijas komisijas pētījums (1980), Gaisa kuģu trokšņu komitejas sanāksme (1979)	Bezpilota brīvie gaisa baloni. Izmaiņas “helikoptera” definīcijā.	1981. gada 30. martā 1981. gada 30. jūlijā No 1981. gada 26. decembra
5. (5. izdevums)	Aeronavigācijas komisijas pētījumi	Gaisa kuģu reģistrācijas apliecību tulkošana	2003. gada 17. februārī 2003. gada 14. jūlijā No 2003. gada 27. novembra

STARPTAUTISKIE STANDARTI

1. Definīcijas

Kad turpmāk minētie termini tiek izmantoti Gaisa kuģu nacionālās piederības un reģistrācijas numura zīmju standartos, tiem ir šāda nozīme:

Dirižablis. Par gaisu vieglāks gaisa kuģis, kas pārvietojas ar dzinēja palīdzību.

Gaisa balons. Bezmotora gaisa kuģis, kas ir vieglāks par gaisu.

Gaisa kuģis. Ikviena mašīna, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu; (Sk. tabulu Nr. 1 “Gaisa kuģu klasifikācija”)

Gaisa kuģis, kas smagāks par gaisu. Jebkurš gaisa kuģis, kas celtspēku lidojumā gūst galvenokārt no aerodinamiskajiem spēkiem.

Gaisa kuģis, kas vieglāks par gaisu. Jebkurš gaisa kuģis, ko atmosfērā notur tā peldspēja gaisā.

Helikopters. Gaisa kuģis, kas smagāks par gaisu un lidojumā celtspēku gūst galvenokārt no gaisa mijiedarbības ar vienu vai vairākiem motorizētiem propelleriem, kas rotē ap būtībā vertikālām asīm.

Kopējā zīme. Zīme, ko Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija piešķīrusi kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotajai iestādei, kas reģistrē starptautiskas ekspluatācijas aģentūras gaisa kuģus ārpus noteiktas valsts jurisdikcijas.

Piezīme. Visiem starptautiskās ekspluatācijas aģentūras gaisa kuģiem, kas reģistrēti ārpus valstu jurisdikcijas, ir jābūt ar vienādu kopējo zīmi.

Kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotā iestāde. Iestāde, kas uztur nevalstisku reģistru vai, attiecīgā gadījumā, tā daļu, kurā tiek reģistrēti starptautiskas ekspluatācijas aģentūru gaisa kuģi.

Lidmašīna. Par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas pārvietojas ar dzinēju palīdzību un kura cēlējspēks lidojuma laikā rodas galvenokārt aerodinamiskas reakcijas rezultātā uz tā virsmām, kuras noteiktos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Ornitopters. Gaisa kuģis, kas smagāks par gaisu un ko atmosfērā notur gaisa mijiedarbība ar virsmām, pret kurām tiek virzītas plivināšanas kustības.

Planieris. Bezmotora, par gaisu smagāks gaisa kuģis, kas lidojumā celtspēku gūst galvenokārt no aerodinamiskas mijiedarbības uz virsmām, kas noteiktos lidojuma apstākļos paliek nekustīgas.

Reģistrācijas valsts. Valsts, kuras reģistrā ir reģistrēts gaisa kuģis.

Rotorplāns. Gaisa kuģis, kas smagāks par gaisu un lidojumā celtspēku gūst no gaisa mijiedarbības ar vienu vai vairākiem propelleriem.

Starptautiska ekspluatācijas aģentūra. Tāda veida aģentūra, kas aprakstīta Konvencijas 77. pantā.

Ugunsdrošs materiāls. Materiāls, kas spēj izturēt karstumu tikpat labi vai labāk nekā tērauds, ja abos gadījumos to izmēri ir piemēroti noteiktajam mērķim.

Žiroplāns. Gaisa kuģis, kas smagāks par gaisu un lidojumā celtspēku gūst galvenokārt no gaisa mijiedarbības ar vienu vai vairākiem propelleriem, kas brīvi rotē ap būtībā vertikālām asīm.

2. Izmantojamās nacionālās piederības, kopējās un reģistrācijas numura zīmes

2.1. Nacionālās piederības vai kopējā zīme un reģistrācijas numura zīme sastāv no burtu grupas.

2.2. Nacionālās piederības vai kopējā zīme atrodas pirms reģistrācijas numura zīmes. Ja reģistrācijas numura zīmes pirmā rakstu zīme ir burts, pirms tā liek defisi.

2.3. Nacionālās piederības zīmi izvēlas no nacionālās piederības simbolu virknes, kas iekļauta radiosakaru izsaukuma signālos, ko Reģistrācijas valstij piešķīrusi Starptautiskā Elektrosakaru savienība. Par izvēlēto nacionālās piederības zīmi tiek ziņots Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai.

2.4. Kopējo zīmi izvēlas no simbolu virknes, kas iekļauta radiosakaru izsaukuma signālos, ko Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai piešķīrusi Starptautiskā Elektrosakaru savienība.

Piezīme. Kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotajai iestādei kopējo zīmi piešķir Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

2.5. Reģistrācijas numura zīme satur burtus, ciparus vai burtu un ciparu kombināciju, un to piešķir Reģistrācijas valsts vai kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotā iestāde.

2.6. Kad reģistrācijas numura zīmē tiek izmantoti burti, netiek izmantotas burtu kombinācijas, kas var tikt sajauktas ar piecu burtu kombinācijām, kas tiek izmantotas Starptautiskā signālu koda II daļā, ar trīs burtu kombinācijām, kas sākas ar “Q” un tiek izmantotas Q-kodā, un ar briesmu signālu SOS vai citiem līdzīgiem svarīgiem signāliem, piemēram, XXX, PAN, TTT.

Piezīme. – Norādēm uz šiem kodiem sk. šobrīd spēkā esošos Starptautiskos elektrosakaru noteikumus.

3. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju novietojums

3.1.Vispārīgi norādījumi

Nacionālās piederības vai kopējā zīme un reģistrācijas numura zīme tiek uzkrāsota uz gaisa kuģa vai tiek piestiprināta, izmantojot jebkurus citus līdzekļus, kas nodrošina līdzvērtīgu zīmes noturības pakāpi. Zīmes vienmēr ir tīras un saskatāmas.

3.2. Par gaisu vieglāki gaisa kuģi

3.2.1. Dirižabļi. Zīmes uz dirižabļa atrodas uz korpusa vai stabilizatora virsmas. Ja zīmes atrodas uz korpusa, tās novieto garenvirzienā katrā korpusa pusē, kā arī uz tā augšpuses virsmas pa simetrijas līniju. Ja zīmes atrodas uz stabilizatoru virsmām, tās izvieto gan uz horizontālajiem, gan vertikālajiem stabilizatoriem. Zīmes uz horizontālā stabilizatora ir novietotas augšpuses virsmas labajā pusē un apakšpuses virsmas kreisajā pusē, un burtu un ciparu augšpuse ir vērsta priekšgala virzienā. Zīmes uz vertikālā stabilizatora ir novietotas apakšpuses stabilizatora abās pusēs, un burtu un ciparu novietojums ir horizontāls.

3.2.2. Sfēriskie gaisa baloni (izņemot bezpilota brīvos gaisa balonus). Zīmes atrodas divās diametrāli pretējās vietās. Tās novieto blakus gaisa balona maksimālajam horizontālajam perimetram.

3.2.3. Nesfēriskie gaisa baloni (izņemot bezpilota brīvos gaisa balonus). Zīmes atrodas abās pusēs. Tās novieto blakus gaisa balona maksimālā šķērsgriezuma plaknei, tieši virs takelāžas saites vai groza piekartauvu stiprinājuma vietām.

3.2.4. Par gaisu vieglāki gaisa kuģi (izņemot bezpilota brīvos gaisa balonus). Sānu zīmes ir redzamas no abām pusēm un no zemes.

3.2.5. Bezpilota brīvie gaisa baloni. Zīmes atrodas uz identifikācijas plāksnes (Sk. 8. paragrāfu).

3.3. Par gaisu smagāki gaisa kuģi

3.3.1. Spārni. Gaisa kuģiem, kas smagāki par gaisu, zīmes novieto vienā vietā uz spārnu konstrukcijas apakšējās virsmas. Tās atrodas spārnu konstrukcijas apakšējās virsmas kreisajā pusē, izņemot gadījumus, kad tās plešas pāri visai spārna konstrukcijas apakšējai virsmai. Cik vien iespējams, zīmes novieto vienādā attālumā no spārnu priekšējās un aizmugurējās malas. Burtu un ciparu augšpuse ir vērsta uz spārna priekšējās malas pusi.

3.3.2. Fizelāža (vai līdzvērtīga konstrukcija) un astes vertikālās virsmas. Uz gaisa kuģiem, kas smagāki par gaisu, zīmes atrodas abās fizelāžas (vai līdzvērtīgas konstrukcijas) pusēs starp spārniem un astes virsmu vai astes vertikālo virsmu augšpusē. Ja tās tiek novietotas uz vienīgās astes vertikālās virsmas, tās atrodas abās pusēs. Ja tās tiek novietotas uz vairāku astu vertikālajām virsmām, tad tās novieto uz vertikālo virsmu ārējām pusēm.

3.3.3. Izņēmuma gadījumi. Ja gaisa kuģim, kas smagāks par gaisu, nav detaļu, kas atbilst 3.3.1. un 3.3.2. punktā minētajām, tad zīmes novieto tādā veidā, lai gaisa kuģis būtu viegli identificējams.

4. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju izmēri

Katras atsevišķās grupas burti un cipari ir vienādā augstumā.

4.1. Par gaisu vieglāki gaisa kuģi

4.1.1. Par gaisu vieglāku gaisa kuģu, izņemot bezapkalpes brīvos gaisa balonus, zīmes ir vismaz 50 centimetru augstas.

4.1.2. Bezapkalpes brīvo gaisa balonu zīmju izmērus nosaka Reģistrācijas valsts, ņemot vērā derīgās kravas apjomu kravai, pie kuras tiek stiprināta identifikācijas plāksne.

4.2. Par gaisu smagāki gaisa kuģi

4.2.1. Spārni. Zīmes, kas atrodas uz gaisa kuģu, kas smagāki par gaisu, spārniem, ir vismaz 50 centimetru augstas.

4.2.2. Fizelāža (vai līdzvērtīga konstrukcija) un astes vertikālās virsmas. Zīmes, kas izvietotas uz gaisa kuģu, kas smagāki par gaisu, fizelāžas (vai līdzvērtīgas konstrukcijas) un uz vertikālajām astu virsmām, ir vismaz 30 centimetru augstas.

4.2.3. Izņēmuma gadījumi. Ja gaisa kuģim, kas smagāks par gaisu, nav detaļu, kas atbilst 4.2.1. un 4.2.2. punktos minētajām, tad zīmju izmēri ir tādi, lai gaisa kuģis būtu viegli identificējams.

5. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju šrifts

5.1. Burti ir lielie latīņu burtiem bez rotājumiem. Cipari ir arābu cipari bez rotājumiem.

5.2. Katra burta platums (izņemot burtu “I” un ciparu “1”) un defišu garums ir divas trešdaļas no rakstu zīmes augstuma.

5.3. Rakstu zīmes un defises ir veidotas no nepārtrauktām līnijām un ir krāsā, kas skaidri kontrastē ar fonu. Līniju biezums ir viena sestā daļa no rakstu zīmes augstuma.

5.4. Katra rakstu zīme ir atdalīta no zīmes, kas ir tieši pirms tās vai seko tai, ar intervālu, kas nav mazāks par ceturto daļu no rakstu zīmes platuma. Šajā gadījumā defisi uzskata par rakstu zīmi.

6. Nacionālās piederības, kopējo un reģistrācijas numura zīmju reģistrs

Katra Līgumslēdzēja valsts vai kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotā iestāde uztur esošo reģistru, kurā par katru valsts vai kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotās iestādes reģistrēto gaisa kuģi tiek uzrādīta visa reģistrācijas apliecībā (sk. 7. daļu) norādītā informācija. Bezpilota brīvo gaisa balonu reģistrs satur informāciju ar palaišanas datumu, laiku un vietu, balona veidu un īpašnieka nosaukumu.

1. tabula. Gaisa kuģu klasifikācija

¹ Parasti tiek apzīmēts kā “pūķa aerostats”.

² Pēc vajadzības var tikt pievienoti apzīmējumi “plosta” tips vai “laivas” tips.

³ Ietver gaisa kuģus, kas aprīkoti ar slēpju veida šasiju (aizstāt “cietzemes” ar “slēpju”).

⁴ Tikai tabulas pabeigtības dēļ.

7. Reģistrācijas apliecība

7.1 Reģistrācijas apliecība redakcijas un izvietojuma ziņā ir 1. attēlā parādītās apliecības kopija.

Piezīme. – Veidlapas izmēra izvēle tiek atstāta Reģistrācijas valsts vai kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotās iestādes ziņā.

Ja reģistrācijas apliecības tiek izsniegtas valodā, kas nav angļu valoda, tajās iekļauj tulkojumu angļu valodā.

Piezīme. – Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 29. pants nosaka, ka reģistrācijas apliecībai jāatrodas uz katra gaisa kuģa, kas piedalās starptautiskajā gaisa satiksmē.

8. Identifikācijas plāksne

Gaisa kuģim ir identifikācijas plāksne, uz kuras ir vismaz nacionālās piederības vai kopējā zīme un reģistrācijas numura zīme. Plāksne ir izgatavota no ugunsdroša metāla vai cita ugunsdroša materiāla ar atbilstošām fizikālajām īpašībām un tā ir nostiprināta labi redzamā vietā pie galvenās ieejas vai, bezpilota brīvā gaisa balona gadījumā, piestiprināta skaidri saredzamā vietā tā ārpusē.

9. Vispārīgi norādījumi

Šī pielikuma noteikumi neattiecas uz meteoroloģisko eksperimentu baloniem, kas tiek izmantoti tikai meteoroloģiskiem mērķiem, un uz bezpilota brīvajiem gaisa baloniem bez derīgās kravas.

 

^* Reģistrācijas valsts vai kopējo zīmju reģistrācijas pilnvarotās iestādes izmantošanai.

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas
9.pielikums

PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMI

Divpadsmitais izdevums, 2005. gada jūlijs

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Šajā izdevumā ir iekļauti visi grozījumi, ko Padome pieņēmusi līdz 2005.gada 8.martam, un šis izdevums no 2005.gada 24.novembra aizstāj visus iepriekšējos 9.pielikuma izdevumus.

Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. priekšvārdā.

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību palīglīdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1.–19.	24/11/05		ICAO

 

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI PRINCIPI

A. Definīcijas

B. Vispārīgi principi

2. NODAĻA. GAISA KUĢU IELIDOŠANA UN IZLIDOŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

B. Dokumenti – prasības un izmantošana

C. Dokumentu labošana

D. Gaisa kuģa dezinsekcija

E. Gaisa kuģa dezinfekcija

F. Pasākumi attiecībā uz starptautisko vispārējo aviāciju un citiem neregulāriem reisiem

I. Vispārīgi noteikumi

II. Iepriekšēja atļauja

III. Iepriekšējs paziņojums par ielidošanu

IV. Gaisa kuģa formalitāšu nokārtošana un pagaidu uzturēšanās

3. NODAĻA. PERSONU IELIDOŠANA UN IZLIDOŠANA UN TO BAGĀŽAS IEVEŠANA UN IZVEŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

B. Lidojumam nepieciešamie dokumenti

C. Ceļošanas dokumentu aizsardzība

D. Ceļošanas dokumenti

E. Izceļošanas vīzas

F. Ieceļošanas/atgriešanās vīzas

G. Iekāpšanas/izkāpšanas kartes

H. Vakcinācijas apliecības

I. Ceļošanas dokumentu pārbaude

J. Izceļošanas procedūras

K. Ielidošanas procedūras un pienākumi

L. Tranzītvalstī piemērojamās procedūras un prasības

M. No īpašnieka nošķirtas bagāžas izvietošana

N. Gaisa kuģa apkalpes un citu ekspluatanta darbinieku identificēšana un ielidošanas formalitāšu nokārtošana

O. Lidojumu un salona drošības inspektori

4. NODAĻA. KRAVU UN CITU IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANA UN IZVEŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

B. Valsts iestāžu pieprasītā informācija

C. Eksporta kravu izlaišana un muitošana

D. Importa kravu ielaišana un muitošana

E. Rezerves daļas, aprīkojums, krājumi un citi materiāli, ko ieved vai izved gaisa kuģu ekspluatanti saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu

F. Konteineri un paliktņi preču transportēšanai

G. Pasta dokumenti un procedūras

5. NODAĻA. PERSONAS BEZ IEBRAUKŠANAS TIESĪBĀM UN IZRAIDĀMAS PERSONAS

A. Vispārīgi noteikumi

B. Personas bez iebraukšanas tiesībām

C. Deportējamas personas

D. Ceļošanas dokumenta aizvietotāja izsniegšana

6. NODAĻA. STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS – APRĪKOJUMS UN PĀRVADĀJUMU
APKALPOŠANAS DIENESTI

A. Vispārīgi noteikumi

B. Gaisa satiksmes plūsmas organizēšana lidostās

I. Kopīgi noteikumi

II. Gaisa kuģu stāvēšanas un lidmašīnu tehniskās apkopes organizēšana

III. Izlidojošie pasažieri, apkalpe un bagāža

IV. Ielidojošie pasažieri, apkalpe un bagāža

V. Tranzīta lidojumu un lidojumu ar pārsēšanos pasažieri un apkalpe

VI. Dažādi pakalpojumu sniegšanas līdzekļi un dienesti pasažieru termināļa ēkās

VII. Kravas un pasta apstrādes un muitošanas aprīkojums

C. Veselības aizsardzības, neatliekamās medicīniskās palīdzības un dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu īstenošanai nepieciešamais aprīkojums

D. Muitas kontrolei un kontroles dienestu darbībai nepieciešamais aprīkojums

E. Valūtas maiņas punkti

F. Nedisciplinēti pasažieri

7. NODAĻA. NOSĒŠANĀS LIDOSTĀS, KAS NAV PAREDZĒTAS STARPTAUTISKAJIEM LIDOJUMIEM

A. Vispārīgi noteikumi

B. Īslaicīga tranzītnosēšanās

C. Lidojuma neturpināšana

8. NODAĻA. CITI PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS NOTEIKUMI

A. Garantijas un atbrīvošana no rekvizēšanas vai konfiscēšanas

B. Meklēšanas, glābšanas, negadījumu izmeklēšanas un seku likvidēšanas atvieglošana

C. Palīdzības sniegšanas lidojumi pēc dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, kas būtiski apdraud cilvēku veselību vai vidi, un līdzīgās ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) palīdzība

D. Ar jūras piesārņošanu un drošību saistīti ārkārtas pasākumi

E. Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un saistīto noteikumu īstenošana

F. Valsts pārvadājumu atvieglošanas programmu izstrādāšana

G. Pasažieru ar īpašām vajadzībām pārvadājumu atvieglošana

I. Vispārīgi noteikumi

II. Piekļuve lidostām

III. Piekļuve lidojumu pakalpojumiem

H. Palīdzība gaisa kuģu negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm

1. PAPILDINĀJUMS. VISPĀRĪGĀ DEKLARĀCIJA

2. PAPILDINĀJUMS. PASAŽIERU SARAKSTS

3. PAPILDINĀJUMS. KRAVAS MANIFESTS

4. PAPILDINĀJUMS. ATLIEKU DEZINSEKCIJAS APLIECINĀJUMS

5. PAPILDINĀJUMS. IEKĀPŠANAS/IZKĀPŠANAS KARTE

6. PAPILDINĀJUMS. MUITAS SADARBĪBAS PADOMES REKOMENDĀCIJA

7. PAPILDINĀJUMS. APKALPES LOCEKĻA APLIECĪBA (CMC)

8. PAPILDINĀJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS INSPEKTORA APLIECĪBA

9. PAPILDINĀJUMS. IETEIKTĀ PERSONU BEZ IEBRAUKŠANAS TIESĪBĀM ATPAKAĻNOSŪTĪŠANAS DOKUMENTU FORMA

10. PAPILDINĀJUMS. APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTU PARAUGS

11. PAPILDINĀJUMS. LIDOSTAS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS PARAUGS

12. PAPILDINĀJUMS. VALSTS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS PARAUGS

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Padome pirmoreiz pieņēma 1949. gada 25. martā atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. panta noteikumiem, un tie kļuva par Konvencijas 9. pielikumu “Standarti un ieteicamā prakse – Pārvadājumu atvieglošanas pasākumi”. Tie stājās spēkā 1949. gada 1. septembrī. Šie standarti un ieteicamā prakse tika izstrādāta, pamatojoties uz Pārvadājumu atvieglošanas nodaļas pirmās un otrās sesijas, kas notika 1946. gada februārī Monreālā un 1948. gada jūnijā Ženēvā, rekomendācijām. Tie tika vispusīgi papildināti un grozīti nākamajās nodaļas sesijās, kas notika 1951. gada decembrī Buenosairesā (trešā sesija), 1955. gada oktobrī Manilā (ceturtā sesija), 1959. gada decembrī Romā (piektā sesija), 1963. gada martā un aprīlī Mehiko (sestā sesija), 1968. gada maijā Monreālā (septītā sesija), 1973. gada martā Dubrovnikā (astotā sesija), 1979. gada aprīlī un maijā Monreālā (devītā sesija), 1988. gada septembrī Monreālā (desmitā sesija) un 1995. gada aprīlī Monreālā (vienpadsmitā sesija), kā arī pēc trešās Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) apakškomisijas sanāksmes, kas notika 2001. gadā Monreālā. Nodaļas un Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu apakškomisijas (FAL) rekomendāciju rezultātā tika izstrādāti 9. pielikuma grozījumi, ko vēlāk apstiprināja Padome, tādējādi 9. pielikuma otrais izdevums stājās spēkā 1953. gada 1. martā, trešais – 1956. gada 1. novembrī, ceturtais – 1960. gada 1. novembrī, piektais – 1964. gada 1. aprīlī, sestais – 1969. gada 1. aprīlī, septītais – 1975. gada 15. aprīlī, astotais – 1980. gada 15. jūlijā, devītais – 1990. gada 15. novembrī, desmitais – 1997. gada 30. aprīlī un vienpadsmitais – 2002. gada 15. jūlijā.

Divpadsmitais izdevums. Pēdējā izdevumā cita starpā ir noteikumi, kas izstrādāti, balstoties uz Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu nodaļas divpadsmitās sesijas (FAL/12), kas no 2004. gada 22. marta līdz 1. aprīlim notika Kairā (Ēģipte), “A” klases rekomendācijām attiecībā uz tādiem jautājumiem kā mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti (MRTD), biometrisko tehnoloģiju izmantošana ceļošanas dokumentos, aviācijas drošība, ceļošanas dokumentu viltošana un nelegālā imigrācija, iepriekšēja informēšana par pasažieriem, starptautiskie veselības aizsardzības jautājumi un noteikumi, un palīdzība gaisa kuģu negadījumos cietušajiem un to ģimenēm. Iepriekšminētais bija par iemeslu vēl vienu vispusīgu 9. pielikuma grozījumu izdošanai. Šis 9. pielikuma divpadsmitais izdevums stājās spēkā 2005. gada 11. jūlijā un ir jāpiemēro no 2005. gada 24. novembra.

Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu standarti un ieteicamā prakse ir Konvencijas 37. panta rezultāts, kas cita starpā paredz, ka “Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai ir jāpieņem un pēc vajadzības laiku pa laikam jāgroza starptautiskie standarti un ieteicamā prakse un procedūras, kas attiecas uz .. muitas un imigrācijas procedūrām .. un tādiem citiem jautājumiem, kas attiecas uz aeronavigācijas drošību, regularitāti un efektivitāti, kas laiku pa laikam izrādās piemēroti.” Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu standartu un ieteicamās prakses ieviešanu no valstu puses veicina Konvencijas 22. pants, kas katrai Līgumslēdzējai valstij uzliek par pienākumu “izdodot īpašus noteikumus vai citā veidā veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu un sekmētu gaisa kuģu lidojumus starp Līgumslēdzēju valstu teritorijām un lai novērstu nevajadzīgu gaisa kuģu, apkalpju, pasažieru un kravu aizkavēšanu, sevišķu uzmanību pievēršot likumiem par imigrāciju, karantīnu, muitu un muitošanu”, un Konvencijas 23. pants, kas katrai Līgumslēdzējai valstij uzliek par pienākumu “tādā apjomā, kādā tā uzskata par iespējamu, muitas un imigrācijas procedūras, kas ietekmē starptautisko aeronavigāciju, noteikt saskaņā ar pieņemto vai ieteicamo praksi, kas laiku pa laikam tiek noteikta vai ieteikta atbilstoši šai Konvencijai.”^*

Papildus 9. pielikuma standartiem un ieteicamajai praksei Organizācijas Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programma balstās uz Asamblejas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) rezolūcijām un Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) nodaļas sesijās pieņemtajām “B” klases rekomendācijām, kas ir tādas rekomendācijas, kas neiesaka grozījumu izdarīšanu minētā pielikuma prasībās.

Piemērojamība

Kā norādīts 1. nodaļas B daļā šajā dokumentā ietvertie standarti un ieteicamā prakse ir piemērojami attiecībā uz visu kategoriju gaisa kuģu lidojumiem, izņemot gadījumus, kad uz noteiktu lidojumu veidu, neminot citus lidojumu veidus, attiecas īpaši noteikumi.

Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu standarti un ieteicamā prakse neizbēgami ir divējādi: pirmkārt, “negatīvais” veids, kas, piemēram, nosaka, ka valstis nedrīkst noteikt augstākas prasības dokumentu sagatavošanai par noteiktu maksimālo apjomu, ierobežot pārvietošanās brīvību utt., un, otrkārt, “pozitīvais” veids, kas, piemēram, nosaka, ka valstīm ir jānodrošina noteikts aprīkojums pasažieru ērtībai, satiksmei, kas tikai šķērso valsti utt. Ja jautājums rodas, esot “negatīvam” noteikumam, tiek pieņemts, ka valstu izvirzītās prasības, kad vien tas iespējams, būs vairāk vienkāršotas par standartos un ieteicamajā praksē ietverto maksimālo formalitāšu līmeni. Esot “pozitīvam” noteikumam, tiek pieņemts, ka valstis, kad tas iespējams, nodrošinās vairāk nekā standartos un ieteicamajā praksē ietverto minimumu.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas.

Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumam, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses ievērojamām atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.

Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai mainot aprīkojumu, dienestus un procedūras, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju, kura atbilst šajā pielikumā noteiktajiem standartiem un ieteicamajai praksei, par to ir jāpaziņo un tas jāīsteno atbilstoši 15. pielikuma noteikumiem.

Līgumslēdzējām valstīm ir jādara viss iespējamais, lai publicētu Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) informāciju, kas publicējama atbilstoši 15. pielikuma prasībām (ko papildina “Aeronavigācijas informatīvo pakalpojumu rokasgrāmata [Aeronautical Information Services Manual]” – Doc 8126), jo sevišķi, pievēršot uzmanību jaunajām prasībām attiecībā uz šādas informācijas noformējumu un saturu, kas aprakstītas 15. pielikuma divpadsmitajā izdevumā.

Pielikuma teksta izmantošana valstu noteikumos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka būtu vēlams valsts noteikumos, cik vien iespējams, izmantot precīzu reglamentējošo ICAO standartu daļu stilu un norādīt uz atkāpēm no standartiem, ieskaitot jebkādus papildu valsts noteikumus, kas ir svarīgi aeronavigācijas drošībai. Šā pielikuma noteikumi, cik vien iespējams, ir rakstīti tādā veidā, kas veicina to ietveršanu valstu tiesību aktos bez nozīmīgām izmaiņām to tekstā.

Vispārīga informācija

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas. Tām ir šāds statuss.

1. Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Šajā pielikumā tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība, kuras vienāda izpilde ir atzīta par iespējamu un nepieciešamu kāda starptautiskās aeronavigācijas aspekta veicināšanai un uzlabošanai, kuru atbilstoši Konvencijas 54. panta l) punktam ir pieņēmusi Padome un par neatbilstība, kurai Līgumslēdzējām valstīm atbilstoši 38. pantam ir jāpaziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība, kuras izpilde ir atzīta par parasti iespējamu un ļoti vēlamu kāda starptautiskās aeronavigācijas aspekta veicināšanai un uzlabošanai, kuru atbilstoši Konvencijas 54. panta l) punktam ir pieņēmusi Padome un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces saistībā ar attiecīgajiem standartiem vai ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem. Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārdkopa “Ieteicamā prakse” teksta sākumā; Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

Šajā pielikumā ar vīriešu dzimti jāsaprot, ka tā ietver gan vīriešus, gan sievietes.

^* Vairāki citi Konvencijas punkti ir atzīti par īpaši piemērotiem Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu pielikuma noteikumiem un ir ņemti vērā, to sagatavojot. Personām, kas ir atbildīgas par šā pielikuma noteikumu īstenošanu, papildus Konvencijas 22. aun 23. pantam ir jāiepazīstas ar šādiem pantiem:

10. pants “Nosēšanās muitas lidostā”;

11. pants “Lidojumu noteikumu piemērošana”;

13. pants “Ieceļošanas un muitošanas noteikumi”;

14. pants “Slimību izplatības profilakse”;

24. pants “Muitas nodevas”;

29. pants, “Gaisa kuģī pārvadājamie dokumenti”;

35. pants “Kravu pārvadājumu ierobežojumi”.

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI PRINCIPI

A. Definīcijas

Turpmāk minētajiem terminiem Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu standartos un ieteicamajā praksē ir šāda nozīme.

Apkalpes loceklis. Ekspluatanta nozīmēta persona noteiktu pienākumu pildīšanai gaisa kuģī lidojuma laikā.

Aviosabiedrība. Saskaņā ar Konvencijas 96. pantu jebkurš gaisa transporta uzņēmums, kurš piedāvā vai sniedz regulāru starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumus.

Bagāža. Pasažieru vai apkalpes locekļu īpašums, kas ir ienests gaisa kuģī ar ekspluatanta atļauju.

Brīvā zona. Līgumslēdzējas valsts teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem kopumā uzskata par ārpus muitas teritorijas esošām.

Ceļojuma sākumpunkts. Vieta, kurā persona uzsāka ceļojumu, neņemot vērā lidostas, kurās šī persona ierodas tieša tranzīta lidojuma laikā ar tiešo reisu vai lidojot ar pārsēšanos un nav pametusi attiecīgās lidostas tranzīta zonu.

Ceļošanas dokuments. Pase vai cits oficiāls identifikācijas dokuments, kuru izdod valsts vai organizācija un kuru tā pilntiesīgais turētājs drīkst izmantot starptautiskai ceļošanai.

Deklarētājs. Jebkura persona, kas veic preču deklarēšanu, vai kuras vārdā tiek veikta šāda deklarēšana.

Dezinsekcija. Pasākumi, kas tiek veikti, lai iznīcinātu gaisa kuģī un konteineros esošos kukaiņus vai kontrolētu to izplatību.

Drošības aprīkojums. Specializētas ierīces, kas atsevišķi vai kā daļa no sistēmas tiek izmantotas, lai novērstu vai noteiktu darbības, kas saistītas ar nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas vai tās dienestu darbībās.

Gaisa kuģa aprīkojums. Izstrādājumi, tostarp pirmās palīdzības un glābšanas aprīkojums, kā arī atļautie krājumi, kas paredzēti izmantošanai gaisa kuģī lidojuma laikā, bet ne rezerves daļas vai krājumi.

Gaisa kuģa ekspluatanta dokumentācija. Gaisa kravas pavadzīmes, pasažieru biļetes un iekāpšanas kartes, bankas un aģenta norēķinu plānu dokumentācija, noteikto bagāžas limitu pārsniedzošās bagāžas biļetes, dažādi dokumenti par nodevu samaksu (M.C.O.), ziņojumi par bojājumiem un kļūdām, bagāžas un kravas marķējums, kustības saraksti un svara un bilances dokumentācija, ko izmanto gaisa kuģa ekspluatants.

Gaisa kuģa ekspluatants. Persona, organizācija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar gaisa kuģu ekspluatāciju vai ar pakalpojumu sniegšanu šajā jomā.

Gaisa kuģa kapteinis. Pilots, kas atbild par gaisa kuģa ekspluatāciju un drošību lidojuma laikā.

Iebraucējs. Jebkura persona, kas izkāpj no gaisa kuģa un ieceļo Līgumslēdzējā valstī, kas nav šīs personas mītnes valsts; likumīgi, ievērojot Līgumslēdzējas valsts noteiktās prasības, uzturas šajā valstī ar mērķi, kas nav saistīts ar imigrāciju, bet ir saistīts, piemēram, ar tūrismu, atpūtu, sportu, veselību, ģimenes apstākļiem, reliģiskiem svētceļojumiem vai komercdarbību; un laikā, kamēr atrodas šajā valstī, nestrādā algotu darbu.

Iekāpšana. Personu iekāpšana gaisa kuģī, lai uzsāktu lidojumu, izņemot apkalpi vai tādus pasažierus, kas ir lidojuši gaisa kuģī tiešā reisa iepriekšējā posmā.

Iekraušana. Kravas, pasta, bagāžas vai krājumu iekraušana gaisa kuģī pārvešanai noteiktā reisā.

Ielaišana. Valsts iestāžu dota atļauja personai ieceļot noteiktā valstī atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem.

Ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi. Muitas nodokļi un citi nodokļi, nodevas vai maksājumi, kas tiek iekasēti par preču ievešanu vai saistībā ar to. Šī definīcija neattiecas uz maksājumiem, kuru apjoms atbilst muitas sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām vai kurus muita iekasē kādas citas valsts iestādes vārdā.

Imigrācijas kontrole. Valstu pieņemti pasākumi, lai kontrolētu ar gaisa transportu ceļojošu personu ieceļošanu to teritorijā, ceļošanu caur to teritoriju vai izceļošanu no to teritorijas.

Infekcijas slimības izplatīšanās rajons (cilvēku veselības aizsardzības mērķiem). Noteiktas ģeogrāfiskas teritorijas, kurās aktīvi izplatās cilvēku un/vai dzīvnieku pārnēsātas slimības, par ko ziņo vietējās vai valsts veselības aizsardzības iestādes vai Pasaules Veselības organizācija.

Piezīme. Veselības aizsardzības iestāžu izziņoto infekcijas slimību izplatīšanās rajonu sarakstu publicē “Pasaules Veselības organizācijas iknedēļas epidemioloģiskajā sarakstā [World Health Organization’s Weekly Epidemiological Record]”.

Izkāpšana. Pasažieru izkāpšana no gaisa kuģa pēc nosēšanās, izņemot gaisa kuģa apkalpi vai pasažierus, kas turpina lidojumu ar to pašu tiešo reisu.

Izkraušana. Kravas, pasta, bagāžas vai krājumu pārvietošana no gaisa kuģa pēc nosēšanās.

Izraidāmā persona. Persona, ko valsts iestādes ir likumīgi ielaidušas valstī vai kas ir ieceļojusi valstī nelikumīgi, un kam kompetentas iestādes ir devušas formālu rīkojumu pamest šo valsti.

Izraidīšanas rīkojums. Valsts kompetento iestāžu izdots rakstisks rīkojums, kas iesniegts izraidāmajai personai un kurā tai pavēlēts atstāt šo valsti.

Krava. Jebkurš īpašums, kas tiek pārvadāts gaisa kuģī, izņemot pasta sūtījumus, krājumus un pavadītu vai kļūdaini iesūtītu bagāžu.

Krājumi. a) krājumi patērēšanai un b) krājumi līdznešanai.

Krājumi līdznešanai. Izstrādājumi, kuri tiek pārdoti pasažieriem un gaisa kuģa apkalpei un kuri ir paredzēti izmantošanai pēc nosēšanās.

Krājumi patērēšanai. Izstrādājumi, kas tiek vai netiek tirgoti un kas ir paredzēti pasažieru un apkalpes patēriņam gaisa kuģī, kā arī izstrādājumi, kas nepieciešami gaisa kuģa ekspluatācijai un apkopei, ieskaitot degvielu un smērvielas.

Lidojuma apkalpes loceklis. Sertificēts apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu lidojuma laikā.

Narkotiku kontrole. Pasākumi, kas tiek veikti narkotiku vai psihotropo vielu nelikumīgas pārvietošanas pa gaisu kontrolei.

Neidentificēta bagāža. Bagāža lidostā ar bagāžas birku vai bez tās, kuru nav paņēmis neviens pasažieris vai nav identificēta tās piederība nevienam pasažierim.

Nepareizi iesūtīta bagāža. Bagāža, kas nevilšus vai netīši ir nošķirta no pasažieriem vai apkalpes.

Nepavadīta bagāža. Bagāža, kuru pārvadā kā kravu un kas var tikt pārvadāta ar gaisa kuģi, kurā atrodas persona, kas ir šīs bagāžas īpašnieks, vai ar citu gaisa kuģi.

Nepieprasīta bagāža. Bagāža, kas ir pienākusi lidostā un kuru pasažieris nav izņēmis vai pieprasījis.

Pagaidu ievešana. Muitas procedūra, saskaņā ar kuru noteiktas preces var tikt ievestas muitas teritorijā un atbilstoši noteiktiem nosacījumiem var tikt daļēji vai pilnībā atbrīvotas no importa nodevām un nodokļiem; šādas preces jāieved konkrētam mērķim, un tām jābūt paredzētām atpakaļizvešanai pēc noteikta laika, neizdarot tām nekādas izmaiņas, izņemot parasto amortizāciju sakarā ar to lietošanu.

Pakalpojumu nodrošināšanas krājumi. Vienreizējai vai vairākkārtējai lietošanai paredzēti izstrādājumi, ko gaisa kuģa ekspluatants izmanto pakalpojumu, īpaši ēdināšanas pakalpojumu, sniegšanai un pasažieru ērtību nodrošināšanai lidojuma laikā.

Palīdzības sniegšanas lidojumi. Lidojumi, kurus gaisa kuģis veic avārijas un/vai katastrofas laikā vai pēc tās humānās palīdzības sniegšanas mērķiem, pārvadājot personālu palīdzības sniegšanai un palīdzības sniegšanai tādus nepieciešamos krājumus kā pārtiku, apģērbu, materiālus pajumtes izveidošanai, medicīniskiem mērķiem izmantojamus priekšmetus un citus priekšmetus, un/vai evakuējot personas no vietām, kurās to dzīvību vai veselību apdraud šāda avārija un/vai katastrofa, uz patvērumu attiecīgajā valstī vai kādā citā valstī, kas vēlas uzņemt šādas personas.

Pasts. Korespondences un citu priekšmetu sūtījumi, kas saņemti no pasta pakalpojumu sniedzējiem un paredzēti nogādāšanai pasta pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši Pasaules Pasta savienības (UPU) noteikumiem.

Persona ar kustību traucējumiem. Jebkura persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportu, ir ierobežotas fiziskas (maņu orgānu vai motoriskas) nespējas, garīgu noviržu, vecuma, slimības vai kāda cita iemesla dēļ un kurai ir nepieciešama īpaša uzmanība un pasažieriem sniegto pakalpojumu pielāgošana šādas personas vajadzībām.

Persona ar nederīgiem dokumentiem. Persona, kas ceļo vai mēģina ceļot: a) izmantojot ceļošanas dokumentu, kam beidzies derīguma termiņš, vai ar nederīgu vīzu; b) izmantojot neīstu, viltotu vai pārveidotu ceļošanas dokumentu vai vīzu;
c) izmantojot citas personas ceļošanas dokumentu vai vīzu; d) bez ceļošanas dokumenta vai e) bez vīzas, ja tāda nepieciešama.

Persona bez iebraukšanas tiesībām. Persona, kurai valsts iestādes ir liegušas vai liedz ieceļošanu valstī.

Personas izraidīšana. Valsts likuma ietvaros valsts iestāžu veiktas darbības, lai liktu personai atstāt šo valsti.

Personas izraidīšanas rīkojums. Rakstisks rīkojums, kuru valsts iesniedz ekspluatantam, ar kura gaisa kuģi persona bez iebraukšanas tiesībām ir ieceļojusi šajā valstī, ar kuru ekspluatantam tiek dots rīkojums izvest šo personu no šās valsts teritorijas.

Pilnvarotais aģents. Persona, kas pārstāv gaisa kuģa ekspluatantu un kas ir saņēmusi pilnvarojumu no ekspluatanta vai ir pilnvarota ekspluatanta vārdā kārtot formalitātes, kas saistītas ar ekspluatanta gaisa kuģa ieceļošanu valstī un gaisa kuģa, apkalpes, pasažieru, kravas, pasta, bagāžas vai kravas muitošanu, tostarp gadījumos, kad attiecīgās valsts tiesību akti to pieļauj, arī trešā puse, kas ir pilnvarota veikt darbības ar gaisa kuģa kravu.

Preču izlaišana. Muitas darbība, kas ļauj muitotās preces nodot attiecīgo personu rīcībā.

Preču muitošana. Nepieciešamo muitas formalitāšu nokārtošana, lai preces varētu ievest valstī, eksportēt vai pakļaut citai muitas procedūrai.

Reģistrētājvalsts. Valsts, kuras reģistrā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Rezerves daļas. Remonta vai nomaiņas laikā uzstādīšanai gaisa kuģī paredzēti izstrādājumi, ieskaitot dzinējus un propellerus.

Riska novērtējums. Izraidītājvalsts veikts riska novērtējums attiecībā uz nepieciešamību izraidīt personu eskorta pavadībā vai bez eskorta pavadības, izmantojot komerciālos gaisa satiksmes pakalpojumus. Novērtējumā ir jāņem vērā visi attiecīgie faktori, ieskaitot personas medicīnisko, garīgo un fizisko piemērotību pārvadāšanai komercreisā, vēlēšanos vai nevēlēšanos veikt lidojumu, uzvedību un ziņas par šādas personas iepriekšēju vardarbīgu izturēšanos.

Riska vadība. Sistemātiska tādu vadības procedūru un prakses piemērošana, kas nodrošina robežu uzraudzības iestādes ar nepieciešamo informāciju, lai vērstos pret tāda veida personu pārvietošanos un sūtījumu kustību, kas rada risku.

Robežu integritāte. Valsts veikta tās likumu un/vai noteikumu īstenošana attiecībā uz preču un/vai personu pārvietošanos pāri tās robežām.

Starptautiska lidosta. Jebkura Līgumslēdzējas valsts teritorijā esoša lidosta, ko tā noteikusi par lidostu starptautisko gaisa pārvadājumu gaisa kuģu ielidošanai un izlidošanai un kurā tiek veiktas muitas, imigrācijas, veselības aizsardzības, dzīvnieku un augu karantīnas un līdzīgas procedūras.

Tiešais reiss. Gaisa kuģa lidojuma veids, kuru ekspluatants visu reisu no izlidošanas punkta līdz galapunktam caur visiem starppunktiem norāda ar vienu un to pašu apzīmējumu.

Tiešā tranzīta vienošanās. Attiecīgu valsts iestāžu apstiprināti speciāli pasākumi, kas paredz, ka gaisa kuģi, kas, lidojot pāri Līgumslēdzējas valsts teritorijai, veic neilgu nosēšanos, var atrasties tiešā šo iestāžu kontrolē.

Tiešā tranzīta zona. Starptautiskā lidostā izveidota īpaša zona, kuras izveidošanu ir apstiprinājušas attiecīgās valsts iestādes un kura atrodas to tiešā uzraudzībā vai kontrolē, kur pasažieri drīkst uzturēties tranzīta vai pārsēšanās laikā, nelūdzot atļauju ieceļošanai valstī.

Valsts iestādes. Līgumslēdzējas valsts iestādes vai amatpersonas, kas atbild par attiecīgās valsts noteiktu likumu un noteikumu, kas attiecas uz jebkuru šo standartu un ieteicamās prakses aspektu, piemērošanu un īstenošanu.

Vispārējās aviācijas gaisa kuģa lidojums. Jebkurš gaisa kuģa lidojums, izņemot komerciālu gaisa transporta lidojumu vai lidojumu, kas saistīts ar aviācijas speciālo darbu izpildi.

Zemes aprīkojums. Specifiski priekšmeti, kas paredzēti gaisa kuģu tehniskās apkopes, remonta un apkalpošanas veikšanai uz zemes, ieskaitot pārbaudes iekārtas un iekārtas, kas paredzētas kravu apstrādei un pasažieru apkalpošanai.

B. Vispārīgi principi

1.1. Šā pielikuma standarti un ieteicamā prakse attiecas uz visu kategoriju gaisa kuģu lidojumiem, izņemot gadījumus, kad uz kādu noteiktu atsevišķu lidojuma veidu attiecas kādi īpaši noteikumi.

1.2. Līgumslēdzējas valstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) laiks, kas neieciešams robežkontroles procedūru veikšanu attiecībā uz personām un gaisa kuģiem, kā arī attiecībā uz preču izlaišanu/muitošanu, ir pēc iespējas īsāks;

b) administratīvo un kontroles prasību piemērošana rada pēc iespējas mazākas neērtības;

c) cik vien iespējams, tiek veicināta un sekmēta būtiskas informācijas apmaiņa starp Līgumslēdzējām valstīm, ekspluatantiem un lidostām un

d) tiek sasniegts optimāls drošības un atbilstības likumiem līmenis.

1.3. Līgumslēdzējas valstis, veicot robežkontroles procedūras attiecībā uz preču izlaišanu/muitošanu, piemēro riska vadību.

1.4. Līgumslēdzējas valstis izstrādā efektīvu informācijas tehnoloģiju, lai paaugstinātu to lidostās veikto procedūru efektivitāti un lietderības rādītājus.

1.5. Līgumslēdzējas valstis izstrādā procedūras informācijas iesniegšanai pirms atlidošanas, lai paātrinātu izlaišanas/muitošanas procedūras.

1.6. Šā pielikuma noteikumi neaizliedz piemērot valstu tiesību aktus, kas attiecas uz aviācijas drošības nodrošināšanas pasākumiem vai citām nepieciešamām pārbaudēm.

2. NODAĻA. GAISA KUĢU IELIDOŠANA UN IZLIDOŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

2.1. Līgumslēdzējas valstis apstiprina un veic atbilstošas no citas Līgumslēdzējas valsts ielidojošu un uz citu Līgumslēdzēju valsti izlidojošu gaisa kuģu muitošanas procedūras tādā veidā, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos.

2.2. Izstrādājot procedūras ar mērķi paaugstināt ielidojošu vai izlidojošu gaisa kuģu muitošanas efektivitāti, Līgumslēdzējas valstis attiecīgajos gadījumos ņem vērā aviācijas drošības un narkotiku kontroles pasākumus.

2.3. Ieteicamā prakse. Attiecīgajām Līgumslēdzēju valstu iestādēm jānoslēdz saprašanās memorandi ar aviosabiedrībām, kas šajā valstī sniedz starptautisko pārvadājumu pakalpojumus, un ar ekspluatantiem, kas darbojas tās starptautiskajās lidostās, nosakot savstarpējās sadarbības vadlīnijas, lai apkarotu draudus, ko rada starptautiskā narkotiku un psihotropo vielu kontrabanda. Šādi saprašanās memorandi jāveido, balstoties uz piemērojamiem paraugiem, ko tās mērķu sasniegšanai izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija. Bez tam Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas noslēgt savstarpējus saprašanās memorandus.

2.4. Ieteicamā prakse. Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, Līgumslēdzējām valstīm nav jāpārtrauc gaisa satiksmes pakalpojumu darbība veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. Gadījumos, kad ārkārtas apstākļu dēļ šāda veida pakalpojumu pārtraukšana tiek izskatīta, Līgumslēdzējām valstīm pirms jebkura lēmuma pieņemšanas par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu vispirms jākonsultējas ar Pasaules Veselības organizāciju un slimības izplatības valsts veselības aizsardzības iestādēm.

B. Dokumenti – prasības un izmantošana

2.5. Līgumslēdzējas valstis gaisa kuģu ielidošanai un izlidošanai nepieprasa nekādu papildu dokumentāciju, kā vien to, kas noteikta šajā nodaļā.

2.6. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa vīzu un saistībā ar jebkādu dokumentāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa ielidošanai vai izlidošanai, neiekasē nekādu vīzas vai cita veida samaksu.

2.7. Ieteicamā prakse. Gaisa kuģa ielidošanai un izlidošanai nepieciešamā dokumentācija jāpieņem, ja tā ir sagatavota angļu, arābu, franču, krievu vai spāņu valodā. Jebkura Līgumslēdzēja valsts drīkst pieprasīt mutisku vai rakstisku dokumentācijas tulkojumu tās valodā.

2.8. Atkarībā no Līgumslēdzējas valsts tehniskajām iespējām gaisa kuģa ielidošanas un izlidošanas dokumentāciju pieņem

a) ciparu formātā, pārraidīta uz valsts iestāžu informācijas sistēmu;

b) papīra formā (pārraidīta vai sagatavota elektroniski) vai

c) papīra formā, aizpildīta ar roku atbilstoši šajā pielikumā aprakstītajām formām.

2.9. Gadījumos, kad gaisa kuģa ekspluatants vai tā pilnvarota persona nosūta un valsts iestādes saņem kādu dokumentu elektroniskā formā, Līgumslēdzēja valsts nepieprasa šāda dokumenta papīra kopijas iesniegšanu.

2.10. Līgumslēdzējas valstis parasti nepieprasa iesniegt vispārīgu deklarāciju.

2.10.1. Gadījumos, kad tiek pieprasīta vispārīga deklarācija, tajā drīkst iekļaut tikai tās pozīcijas, kas norādītas 1. papildinājumā. Informāciju pieņem gan elektroniski, gan uz papīra.

2.11. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts vispārīgo deklarāciju pieprasa tikai kā apliecinājumu, tā veic pasākumus, lai šāda prasība pēc apliecinājuma varētu tikt izpildīta, rakstiski vai izmantojot zīmogu ar attiecīgo tekstu, pievienojot vienai kravas manifesta lapai paziņojumu. Šādu apliecinājumu paraksta pilnvarotais aģents vai gaisa kuģa kapteinis.

2.12. Līgumslēdzējas valstis parasti nepieprasa iesniegt pasažieru sarakstu. Gadījumos, kad tiek pieprasīts pasažieru saraksts, tajā drīkst iekļaut tikai tās pozīcijas, kas norādītas 2. papildinājumā. Informācija tiek pieņemta gan elektroniski, gan uz papīra.

2.13. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts pieprasa kravas manifestu iesniegt uz papīra, tā to pieņem

a) kā atbilstoši norādījumiem aizpildītu veidlapu, kas parādīta 3. papildinājumā, vai

b) kā daļēji aizpildītu 3. papildinājumā parādīto veidlapu, pievienojot katras gaisa kravas pavadzīmes, kurā norādīta gaisa kuģī esošā krava, kopiju.

2.14. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa iesniegt rakstisku gaisa kuģī esošo krājumu deklarāciju.

2.15. Attiecībā uz krājumiem, kas tiek iekrauti gaisa kuģī vai izkrauti no tā, nepieprasa krājumu sarakstā iekļaut vairāk informācijas kā

a) tādu informāciju, kas ir norādīta kravas manifesta veidlapas virsrakstā;

b) informāciju par katra atsevišķā veida izstrādājumu daudzumu un

c) katra izstrādājumu veida raksturojumu.

2.16. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa iesniegt pavadītas bagāžas vai nepareizi iesūtītas bagāžas sarakstu, kas tiek iekrauta gaisa kuģī vai izkrauta no tā.

2.17. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa rakstisku deklarāciju attiecībā uz pastu, izņemot veidlapu(-as), kā nosaka spēkā esošie Pasaules Pasta savienības akti.

2.18. Līgumslēdzējas valstis gaisa kuģa ielidošanas vai izlidošanas laikā nepieprasa gaisa kuģa ekspluatantam iesniegt valsts iestādēm vairāk nekā triju jebkuru iepriekš minēto dokumentu eksemplārus.

2.19. Ja gaisa kuģī neiekāpj vai no tā neizkāpj pasažieri, kā arī ja no gaisa kuģa netiek izkrauta vai tajā netiek iekrauta krava, krājumi vai pasts, attiecīgo dokumentāciju nepieprasa, ja vispārīgajā deklarācijā ir iekļauta attiecīga piezīme.

C. Dokumentu labošana

2.20. Gadījumā, ja kādā no iepriekš minētiem dokumentiem tiek atklāta kļūda, attiecīgās valsts iestādes dod gaisa kuģa ekspluatantam vai pilnvarotajam aģentam iespēju izlabot šādu kļūdu vai to izlabo pašas.

2.21. Gaisa kuģa ekspluatantam vai tā pilnvarotajam aģentam nepiemēro sodu, ja gaisa kuģa ekspluatants vai tā pilnvarotais aģents pierāda varas iestādēm, ka jebkura šādos dokumentos pieļautā kļūda ir netīša un nav radīta krāpnieciskos nolūkos vai rupjas nolaidības dēļ. Gadījumos, kad šādu kļūdu atkārtošanās novēršanai par nepieciešamu tiek uzskatīta sodu piemērošana, šādi sodi nav lielāki, nekā šim nolūkam nepieciešams.

D. Gaisa kuģa dezinsekcija

2.22. Līgumslēdzēju valstu prasības attiecībā uz gaisa kuģu kabīņu un pilotu kabīņu dezinsekciju, izmantojot aerosolu, laikā, kad gaisa kuģī atrodas pasažieri un gaisa kuģa apkalpe, aprobežojas ar tādu gaisa kuģu dezinsekciju, kas tiešā reisa lidojumus teritorijām no vai cauri tām, kuras pēc Līgumslēdzēju valstu ieskatiem rada draudus sabiedrības veselībai, lauksaimniecībai vai videi.

2.23. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa gaisa kuģu dezinsekciju, periodiski pārskata un, ja nepieciešams, groza savas prasības, ņemot vērā pieejamos pierādījumus attiecībā uz kukaiņu pārnēsāšanu uz šo valstu teritorijām ar gaisa kuģiem.

2.24. Gadījumos, kad ir nepieciešama dezinsekcija, Līgumslēdzēja valsts atļauj vai apstiprina tikai tādu ķīmisku vai cita veida metožu izmantošanu un/vai insekticīdu lietošanu, ko ir rekomendējusi Pasaules Veselības organizāciju un ko par iedarbīgu uzskata Līgumslēdzēja valsts.

Piezīme. Šis punkts neaizliedz citu metožu eksperimentālu izmēģināšanu un pārbaudīšanu, lai tās iesniegtu galīgai apstiprināšanai Pasaules Veselības organizācijai.

2.25. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka to izmantotās dezinsekcijas metodes nerada kaitējumu pasažieru un apkalpes veselībai un rada tiem pēc iespējas mazākas neērtības.

2.26. Līgumslēdzējas valstis pēc pieprasījuma vienkāršā valodā sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem tālākai nodošanai gaisa kuģa apkalpei un pasažieriem informāciju, kas izskaidro attiecīgos valsts noteikumus, prasības izvirzīšanas iemeslus un pareizi veiktas gaisa kuģa dezinsekcijas drošību.

2.27. Ja dezinsekcija ir veikta atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām procedūrām, attiecīgā Līgumslēdzēja valsts uzskata par derīgu attiecīgo apliecinājumu, kas atbilstoši 1. papildinājumam ietverts vispārīgajā deklarācijā, vai atlieku dezinsekcijas apliecinājumu, kas sastādīts atbilstoši paraugam 4. papildinājumā.

2.28. Ja dezinsekcija ir tikusi veikta pareizi un atbilstoši 2.24. punkta prasībām un ielidošanas valsts iestādēm ir iesniegts vai darīts pieejams 2.27. punktā norādītais apliecinājums, valsts iestādes parasti pieņem šādu apliecinājumu un nekavējoties dod atļauju pasažieriem un gaisa kuģa apkalpei veikt izkāpšanu no gaisa kuģa.

2.29. Līgumslēdzējas valstis pārliecinās par to, ka dezinsekcijā izmantotais insekticīds vai jebkura cita izmantota viela neatstāj kaitīgu ietekmi uz gaisa kuģa konstrukciju vai gaisa kuģa ekspluatācijā izmantojamām iekārtām. Dezinsekcijā neizmanto uzliesmojošas vielas vai tādus šķīdumus, kas var bojāt gaisa kuģa konstrukciju, piemēram, izraisot koroziju.

E. Gaisa kuģa dezinfekcija

2.30. Līgumslēdzējas valstis nosaka, kādu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanai gaisā ir nepieciešama gaisa kuģa dezinfekcija, un gadījumos, kad šādi dzīvnieki vai dzīvnieku izcelsmes produkti tiek pārvadāti apstiprinātos konteineros un pavaddokumentācijā ir oficiāli veselības aizsardzības iestāžu apliecinājumi, atbrīvo gaisa kuģi no pienākuma veikt dezinfekciju. Kad tiek pieprasīta gaisa kuģa dezinfekcija, uz to attiecas šādi noteikumi:

a) dezinficēts tiek tikai tas konteiners vai gaisa kuģa nodalījums, kurā tika pārvadāta attiecīgā krava;

b) dezinfekcija tiek veikta pēc iespējas īsā laikā un

c) dezinfekcijā nedrīkst izmantot uzliesmojošas vielas vai tādus risinājumus, kas varētu bojāt gaisa kuģa konstrukciju, piemēram, izraisot koroziju, vai ķīmiskas vielas, kas var kaitēt pasažieru veselībai.

Piezīme. Gadījumos, kad dezinfekcija ir nepieciešama dzīvnieku veselības aizsardzībai, tiek izmantotas tikai tādas metodes un tādi dezinfekcijas līdzekļi, ko ir ieteicis Starptautiskais epizootiju birojs.

F. Pasākumi attiecībā uz starptautisko vispārējo aviāciju un citiem neregulāriem reisiem

I. Vispārīgi noteikumi

2.31. Līgumslēdzējas valstis to attiecīgajās Aeronavigācijas informācijas publikācijās (AIP) publicē to prasības attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu un pieteikšanos uz iepriekšēju atļaujas izsniegšanu vispārējās aviācijas lidojumu un citu neregulāro lidojumu veikšanai.

2.32. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa iepriekšēju paziņošanu un vai pieteikšanos iepriekšējai atļaujas saņemšanai par paredzētu gaisa kuģa nosēšanos to teritorijā, nosaka atsevišķu aģentūru, kas pieņem šādus paziņojumus vai pieteikumus un koordinē valsts iestāžu atbildes uz tiem.

2.33. Līgumslēdzējas valstis to attiecīgajās Aeronavigācijas informācijas publikācijās norāda atbilstoši 2.32. punktam noteiktās aģentūras pasta adresi un, ja pieejams, AFTN adresi, teleksa numuru vai telegrāfa adresi, elektroniskā pasta adresi, tīmekļa vietni un telefona numuru.

2.34. Līgumslēdzējās valstīs par ieinteresēto robežkontroles iestāžu, piemēram, muitas, imigrācijas vai karantīnas iestāžu, informēšanu par gaidāmo ielidošanu, izlidošanu vai tranzītu atbild aģentūra, kas noteikta atbilstoši 2.32. punktam.

II. Iepriekšēja atļauja

2.35. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa, lai pieteikšanos uz iepriekšēju atļauju vai iepriekšēju paziņošanu veiktu, izmantojot diplomātiskos kanālus, izņemot gadījumus, kad lidojumam ir diplomātisks mērķis.

2.36. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa gaisa kuģu ekspluatantiem pieteikties uz iepriekšējas atļaujas saņemšanu,

a) nosaka procedūras šādu pieteikumu ātrai izskatīšanai;

b) kad iespējams, šādas atļaujas izsniedz uz noteiktu laiku vai lidojumu skaitu un

c) par šādu atļauju izsniegšanu nepieprasa samaksu, nodevu vai maksu.

2.37. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad gaisa kuģis veic pasažieru, kravas vai pasta pārvadājumus par atlīdzību vai nomas ietvaros, Līgumslēdzējām valstīm iekļaušanai pieteikumos iepriekšējas atļaujas saņemšanai jāpieprasa sīkāka informācija par turpmāk minēto:

a) ekspluatanta nosaukums;

b) gaisa kuģa tips un reģistrācijas zīme;

c) ielidošanas noteiktajā lidlaukā un izlidošanas no noteiktā lidlauka datums un laiks;

d) pasažieru iekāpšanas un/vai kravas iekraušanas vieta vai vietas ārzemēs;

e) ielidošanas nolūks un pasažieru daudzums, un/vai kravas veids un apjoms un

f) fraktētāja, ja tāds ir, nosaukums, adrese un uzņēmējdarbības joma.

2.37.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm to attiecīgajās Aeronavigācijas informācijas publikācijās (AIP) jāpublicē informācija par minimālo termiņu 2.37. punktā minēto iepriekšējo atļauju pieteikumu iesniegšanai pirms lidojuma veikšanas.

2.38. Attiecībā uz gaisa kuģiem beznosēšanās reisos vai gaisa kuģiem, kas veic nosēšanos, mērķiem, kas nav saistīti ar pārvadājumu veikšanu, neviena Līgumslēdzēja valsts, kas lidojumu drošības apsvērumu dēļ pieprasa iepriekšēju atļauju, pieteikumā iepriekšējas atļaujas saņemšanai nepieprasa iesniegt vairāk informācijas par to, kas ir iekļauta lidojuma plānā.

Piezīme. Lidojumu plānu tehniskās prasības ir aprakstītas 2. pielikumā “Lidojumu noteikumi”.

2.39. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa iepriekšēju atļauju 2.38. punktā minētajiem lidojumiem, nedrīkst pieprasīt, ka pieteikumi jāiesniedz vairāk nekā triju darbdienas pirms lidojuma veikšanas.

III. Iepriekšējs paziņojums par ielidošanu

2.40. Attiecībā uz gaisa kuģiem beznosēšanās reisos vai gaisa kuģiem, kas veic nosēšanos, mērķiem, kas nav saistīti ar pārvadājumu veikšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja valsts nepieprasa, lai iepriekšējas paziņošanas termiņš par šādiem lidojumiem ir lielāks, nekā nepieciešams gaisa satiksmes vadības pakalpojumu iestādēm un attiecīgajām robežu uzraudzības iestādēm.

Piezīme. Šis noteikums neizslēdz atbilstošu narkotiku kontroles pasākumu piemērošanu.

2.41. Līgumslēdzējas valstis lidojuma plānā iekļauto informāciju uzskata par pietiekamu iepriekšēju paziņojumu par ielidošanu ar nosacījumu, ka šāda informācija tiek saņemta vismaz divas stundas pirms ielidošanas un nosēšanās tiek veikta iepriekš norādītā starptautiskā lidostā.

IV. Gaisa kuģa formalitāšu nokārtošana un pagaidu uzturēšanās

2.42. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās, uz kurām un no kurām tiek veikti vispārējās aviācijas starptautiskie lidojumi, Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina šādiem lidojumiem atbilstoša līmeņa robežkontroles un muitas pakalpojumu sniegšana. Līgumslēdzējām valstīm sadarbībā ar gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostu ekspluatantiem jāizvirza mērķis panākt, ka visu nepieciešamo izlidošanas/ielidošanas formalitāšu, ieskaitot aviācijas drošības pasākumus gaisa kuģiem, kam ir nepieciešams piemērot tikai parastās procedūras, kārtošanas kopējais laiks nepārsniedz 60 minūtes, skaitot no brīža, kad gaisa kuģa apkalpes loceklis piesaka gaisa kuģi pirmajā lidostas pārbaužu veikšanas punktā.

Piezīme. “Nepieciešamās izlidošanas/ielidošanas formalitātes”, kas pabeidzamas 60 minūšu laikā, ietver aviācijas drošības pasākumus un, attiecīgā gadījumā, lidostas nodokļu un citu nodevu iekasēšanu, un robežkontroles pasākumus.

2.43. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās, kurās vispārējās aviācijas starptautiskie lidojumi tiek veikti neregulāri, jābūt Līgumslēdzējas valsts pilnvarotai valsts aģentūrai, kas visu robežkontroles iestāžu vārdā, veic gaisa kuģu un to kravu muitošanu.

2.44. Gaisa kuģim, kas nav iesaistīts regulāru starptautisko gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā un kas veic lidojumu uz jebkuru Līgumslēdzējas valsts nozīmētu starptautisko lidostu vai veic tranzīta lidojumu caur šādu lidostu, un kas atbilstoši Konvencijas 24. pantam tiek uz laiku uzņemts bez maksas, atļauj šajā valstī palikt uz šīs valsts noteiktu laiku, nepieprasot drošības naudu par šāda gaisa kuģa muitas nodevu.

3. NODAĻA. PERSONU IELIDOŠANA UN IZLIDOŠANA UN TO BAGĀŽAS IEVEŠANA UN IZVEŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

3.1. Lai veicinātu un paātrinātu ar gaisa transportu ielidojošu vai izlidojošu personu apskati, Līgumslēdzējas valstis pieņem gaisa satiksmes videi piemērotus robežkontroles noteikumus, un tos piemēro tā, lai novērstu nevajadzīgus kavējumus.

3.2. Izstrādājot procedūras, kas paredzētas efektīvai pasažieru un apkalpes locekļu kontrolei uz robežas, Līgumslēdzējas valstis attiecīgajos gadījumos ņem vērā aviācijas drošības, robežu integritātes, narkotiku kontroles un imigrācijas kontroles pasākumus.

3.3. Līgumslēdzējas valstis, kas izmanto Integrālo shēmu (IC) viedkartes vai citas neobligātas mašīnlasāmas tehnoloģijas personas datu, ieskaitot biometrisko informāciju, atveidošanai ceļošanas dokumentos, nodrošina iespēju kodēto informāciju pēc pieprasījuma atklāt dokumenta turētājam.

3.4. Līgumslēdzējas valstis nepagarina to izdoto mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu derīguma termiņu.

1. piezīme. Mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu tehniskās prasības (Doc 9303 izdevumu sērija) neatļauj šo dokumentu termiņa beigu datuma un citas mašīnlasāmajā zonā iekļautās informācijas mainīšanu.

2. piezīme. Valstīm, kuru tiesību akti vai noteikumi šobrīd pieļauj ceļošanas dokumentu derīguma termiņa pagarināšanu, pieņemamā termiņā ir jāveic attiecīgo tekstu grozījumi.

B. Lidojumam nepieciešamie dokumenti

3.5. Līgumslēdzējas valstis ielidošanai to teritorijā un izlidošanai no tās no iebraucējiem nepieprasa citus dokumentus, kā vien tos, kas minēti šajā nodaļā.

3.6. Līgumslēdzējas valstis iebraucējiem, kas ceļo ar gaisa transportu un kas ir likumīgi saņēmējvalsts atzītu un derīgu pasu turētāji, un kam, ja nepieciešams, ir derīgas vīzas, nepieprasa uzrādīt cita veida personas identitāti apliecinošus dokumentus.

Piezīme. Iepriekšminētais noteikums neierobežo izvēli Līgumslēdzējām valstīm pieņemt cita veida oficiālus personas identitāti apliecinošus dokumentus, kas tiek izmantoti ceļošanai, kā, piemēram, valstu izdotas personas apliecības, jūrnieku apliecības, ārvalstnieku – rezidentu apliecības un citus iespējamus alternatīvus personas identitāti apliecinošus dokumentus.

C. Ceļošanas dokumentu aizsardzība

3.7. Līgumslēdzējas valstis regulāri atjaunina drošības elementus to jaunizdotajos ceļošanas dokumentos, lai aizsargātos pret to ļaunprātīgu izmantošanu un veicinātu tādu gadījumu atklāšanu, kad šādi dokumenti ir tikuši nelikumīgi grozīti, kopēti vai izdoti.

3.8. Līgumslēdzējas valstis nosaka ceļošanas dokumentu izstrādāšanas un izdošanas pārbaudes procedūras, lai aizsargātos pret to dokumentu izejmateriālu krājumu zādzībām un jaunizdotu ceļošanas dokumentu nelikumīgu piesavināšanos.

3.9. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm to izdotajās mašīnlasāmajās pasēs, vīzās un citos oficiālos ceļošanas dokumentos, pēc izvēles izmantojot vienu vai vairākas datu uzglabāšanas metodes, lai papildinātu mašīnlasāmo dokumenta daļu atbilstoši tam, kā norādīts Doc 9303 “Mašīnlasāmie ceļošanas dokumenti [Machine Readable Travel Documents]”, jāiekļauj biometriskie dati. Integrālās shēmas mikroshēmā uzglabātajai informācijai jābūt tādai pašai kā tai, kas uzdrukāta uz informācijas lappuses, t. i., mašīnlasāmajā dokumenta daļā iekļautajai informācijai un ciparu formāta fotoattēlam. Līgumslēdzējas valstis pēc izvēles, lai papildinātu sejas attēla un citu biometrisko informāciju, var iekļaut pasē arī pirkstu nospiedumu attēlu un/vai varavīksnenes attēlu. Līgumslēdzējām valstīm, kas iekļauj to izdotajās mašīnlasāmajās pasēs biometriskos datus, jāuzglabā šādi dati bezkontakta integrēto shēmu mikroshēmā, kas atbilst ISO/IEC 14443 un kas ir programmēta atbilstoši Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas noteiktajai loģiskajai datu struktūrai [Logical Data Structure].

D. Ceļošanas dokumenti

3.10. Līgumslēdzējas valstis atbilstoši Doc 9303 1. daļas prasībām ne vēlāk kā no 2010. gada 1. aprīļa uzsāk izdot tikai mašīnlasāmas pases.

Piezīme. Šis noteikums neizslēdz iespēju ārkārtas situācijā izdot pases vai pagaidu ceļošanas dokumentus ar ierobežotu derīguma termiņu, kas nav mašīnlasāmi.

3.10.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka pasu, kas tiek izdotas pēc 2005. gada 25. novembra un kas nav mašīnlasāmas, derīguma termiņš beidzas līdz 2015. gada 24. novembrim.

3.11. Ieteicamā prakse. Izdodot personas identitāti apliecinošus dokumentus vai vīzas, kas ir derīgas ceļošanai, Līgumslēdzējām valstīm šādi dokumenti jāizdod mašīnlasāmā formā atbilstoši tam, kā nosaka Doc 9303 (sērija) “Mašīnlasāmie ceļošanas dokumenti”.

3.12. Izdodot pases, kas nav mašīnlasāmas, Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka personas identitātes un dokumenta izdošanas informācija un informācijas lappuses formāts atbilst “redzamās zonas” tehniskajām prasībām, kas aprakstītas Doc 9303 1. daļā “Mašīnlasāmās pases [Machine Readable Passports]”. “Mašīnlasāmās zonas” daļa tiek aizpildīta ar tekstu, piemēram, “šī pase nav mašīnlasāma” vai citu informāciju, lai novērstu ļaunprātīgu mašīnlasāmu rakstu zīmju atveidošanu tajā.

3.13. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāizveido publiski pieejamas vietas pieteikumu par pasu izsniegšanu saņemšanai un/vai pasu izsniegšanai.

3.14. Līgumslēdzējas valstis nosaka pārredzamas pieteikšanās procedūras pasu izdošanai, atjaunošanai vai aizvietošanai un pēc pieprasījuma nodrošina, ka informācija par attiecīgajām prasībām ir pieejama iespējamajiem pieteikuma iesniedzējiem.

3.14.1. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad par pases izsniegšanu vai atjaunošanu tiek iekasēta maksa, šādas maksas lielums nedrīkst pārsniegt attiecīgi izsniegšanas vai atjaunošanas izmaksas.

3.15. Līgumslēdzējas valstis katrai personai izsniedz atsevišķu pasi neatkarīgi no tās vecuma.

3.16. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, izsniedzot pases ceļojumiem, kas tiek veikti tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, parasti jānodrošina, ka šādas pases ir derīgas vismaz piecus gadus neierobežotam ceļojumu skaitam ceļošanai uz visām valstīm un teritorijām.

1. piezīme. Ņemot vērā dokumentu nolietošanos un to, ka pases turētāja izskats ar laiku mainās, tiek ieteikts dokumenta derīguma termiņu nenoteikt lielāku par desmit gadiem.

2. piezīme. Ārkārtas situāciju, diplomātiskās, amatpersonu un citu īpašiem nolūkiem izsniegtu pasu derīguma termiņš var būt īsāks.

E. Izceļošanas vīzas

3.17. Līgumslēdzējas valstis no saviem pilsoņiem, kas vēlas doties ceļojumā uz ārzemēm, nepieprasa izceļošanas vīzas, šādas vīzas nepieprasa arī no iebraucējiem to uzturēšanās laika beigās.

3.18. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm nav jāpieprasa no tajās pastāvīgi dzīvojošiem ārvalstniekiem izceļošanas vīzas ceļošanai uz ārzemēm.

F. Ieceļošanas/atgriešanās vīzas

3.19. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm būtu jāatceļ attiecībā uz maksimāli iespējamu valstu skaitu prasība pēc ieceļošanas vīzām to pilsoņiem, kas vēlas ieceļot valstī kā iebraucēji.

3.20. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa atgriešanās vīzu saviem pilsoņiem.

3.21. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējas valstis nav jāpieprasa atgriešanās vīzas ārvalstniekiem, kas ir to pastāvīgie iedzīvotāji un kuriem ir likumīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

3.22. Līgumslēdzējas valstis izveido vienkāršas un pārskatāmas pieteikšanās procedūras iebraukšanas vīzas izsniegšanai potenciālajiem iebraucējiem un nodrošina, ka šādu vīzu izsniegšanas pieteikumi tiek izskatīti pēc iespējas īsākā laikā pēc pieteikumu pieņemšanas.

3.23. Ieteicamā prakse. Vīzu izdošanas procedūrām parasti nav nepieciešama pretendenta personīga ierašanās vīzas izdošanas iestādē.

3.24. Izdodot iebraukšanas vīzas potenciālajiem iebraucējiem, Līgumslēdzējas valstis parasti nodrošina, ka šādas vīzas ir derīgas izmantošanai vismaz sešus mēnešus no izdošanas datuma neatkarīgi no ieceļošanas reižu skaita, ievērojot, ka katras atsevišķās uzturēšanās ilgums var tikt ierobežots.

3.25. Ieteicamā prakse. Izdodot vīzas, kas nav mašīnlasāmas, Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka personas identifikācijas un izdošanas informācija šādos dokumentos atbilst tehniskajām prasībām attiecībā uz mašīnlasāmas vīzas “redzamo zonu”, kas aprakstīts Doc 9303 2. daļā “Mašīnlasāmas vīzas” [Machine Readable Visas].

G. Iekāpšanas/izkāpšanas kartes

3.26. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm nav jāpieprasa no iebraucējiem, kas ieceļo ar gaisa transportu, vai to vārdā no ekspluatantiem rakstiska identifikācijas informācija papildus tai, kas ir uzrādīta iebraucēju personas identitāti apliecinošajos dokumentos. Gadījumos, ja tiek pieprasīta šādas identitātes informācijas savākšana, Līgumslēdzējai valstij jāizstrādā sistēma elektroniskai šādas informācijas ieguvei no mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem vai citiem avotiem.

3.27. Līgumslēdzēja valsts, kas pieprasa rakstisku personiskās informācijas dokumentu no iebraucējiem, kas ieceļo vai izceļo ar gaisa transportu, attiecībā uz iesniedzamo informāciju nenosaka augstākas prasības par tām, kas aprakstītas 5. papildinājumā “Iekāpšanas/izkāpšanas karte.”

3.28. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa iekāpšanas/izkāpšanas kartes, pieļauj, ka tās aizpilda iebraucēji, bet tās nepieprasa, lai tās aizpilda vai pārbauda gaisa kuģa ekspluatants.

3.29. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa uzrādīt iekāpšanas/izkāpšanas kartes, bez maksas tās piegādā aviosabiedrību ekspluatantiem vai to ceļojumu aģentiem, izplatīšanai izlidojošiem pasažieriem pirms iekāpšanas gaisa kuģī vai ielidojošiem pasažieriem lidojuma laikā.

H. Vakcinācijas apliecības

3.30. Gadījumos, kad ir nepieciešams apliecinājums aizsardzībai pret slimību, kuras pārnēsātājs pakļaujams karantīnai, Līgumslēdzējas valstis izmanto Starptautisko vakcinācijas vai revakcinācijas apliecības paraugu, kas aprakstīts Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos.

I. Ceļošanas dokumentu pārbaude

3.31. Līgumslēdzējas valstis sniedz palīdzību gaisa kuģu ekspluatantiem pasažieru uzrādīto ceļošanas dokumentu izvērtēšanā, lai novērstu krāpšanu un ļaunprātīgu to izmantošanu.

3.32. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāizskata iespēja vienoties ar citām Līgumslēdzējām valstīm, lai tās atļautu izvietot lidostās sadarbības koordinētājus ar mērķi palīdzēt gaisa kuģu ekspluatantiem noteikt gaisa kuģī iekāpjošo personu ceļošanas dokumentu derīgumu un autentiskumu.

3.33. Gaisa kuģu ekspluatanti iekāpšanas vietā veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka pasažieriem ir tranzītvalsts un galamērķa valsts šajā nodaļā aprakstīto pārbaužu vajadzībām pieprasītie dokumenti.

J. Izceļošanas procedūras

3.34. Līgumslēdzēja valsts no iebraucējiem nepieprasa ienākumu nodokļa nomaksas apstiprinājumu.

3.35. Līgumslēdzējas valstis nesauc gaisa kuģa ekspluatantu pie atbildības gadījumā, ja kāds no pasažieriem nav nomaksājis ienākuma nodokli.

3.36. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm sadarbība ar gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostas vadību jāizvirza mērķis panākt, ka visu nepieciešamo izlidošanas formalitāšu kārtošanas kopējais laiks pasažieriem, kam ir nepieciešams piemērot tikai parastās procedūras, nepārsniedz 60 minūšu, skaitot no brīža, kad pasažieris piesakās lidostas pirmajā pasažieru plūsmas apkalpošanas punktā (t. i., aviosabiedrību reģistrācijā, drošības kontrolpunktā vai citu nepieciešamu pārbaužu punktā atkarībā no kārtības, kas pastāv attiecīgajā lidostā).

Piezīme. “Nepieciešamās izlidošanas formalitātes”, kas pabeidzamas 60 minūšu laikā ietver aviosabiedrību veiktās reģistrācijas procedūras, aviācijas drošības pasākumus un attiecīgā gadījumā lidostas nodokļu un citu nodevu iekasēšanu un izbraukšanas robežkontroles pasākumus, piemēram, pases, karantīnas vai muitas pārbaudes.

3.37. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kas pieprasa valsts iestādēm veikt izlidojošo pasažieru ceļošanas dokumentu pārbaudi, sadarbībā ar lidostas vadību jāizmanto piemērotas metodes un jāizveido vairākplūsmu pārbaužu veikšanas sistēma vai citi pasažieru plūsmas paātrināšanas pasākumi, lai paātrinātu šādas pārbaudes.

3.38. Līgumslēdzējas valstis pasažieriem, kas pamet to teritoriju, parasti nepieprasa robežkontroles pārbaudēs uzrādīt bagāžas saturu.

K. Ielidošanas procedūras un pienākumi

3.39. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm sadarbība ar gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostu ekspluatantiem jāizvirza mērķis panākt, ka visu nepieciešamo ielidošanas formalitāšu kārtošanas kopējais laiks pasažieriem, kam ir nepieciešams piemērot tikai parastās procedūras, nepārsniedz 45 minūtes neatkarīgi no gaisa kuģa lieluma un paredzētā ielidošanas laika.

3.40. Lai paātrinātu pārbaudes, Līgumslēdzējas valstis sadarbībā ar lidostu ekspluatantiem starptautiskajās lidostās, kurās pasažieru daudzums ir atbilstošs, lai piemērotu šādus pasākumus, izmanto piemērotas metodes un veido vairākplūsmu imigrācijas pārbaužu veikšanas sistēmu vai citus pasažieru plūsmas paātrināšanas pasākumus.

3.41. Izņemot ārkārtas apstākļus, Līgumslēdzējas valstis nepieprasa, lai pirms ierašanās pasu kontroles punktos no pasažieriem vai apkalpes tiktu savākti ceļošanas dokumenti vai citi personas identitāti apliecinoši dokumenti.

3.42. Attiecīgās valsts iestādes paātrināti pielaiž pasažierus un apkalpi pārbaudei, lai pārliecinātos par viņu piemērotību ielaišanai valstī.

Piezīme. Pasažieris vai apkalpes loceklis ir “pielaists pārbaudei”, kad viņš pirmoreiz ierodas ielidojošo pasažieru pārbaudes punktā pēc izkāpšanas no gaisa kuģa, lai pretendētu uz iekļūšanu attiecīgajā valstī, un šīs pārbaudes laikā pārbaudes darbinieks nosaka, vai viņš tiek vai netiek ielaists valstī. Iepriekšminētā procedūra nenozīmē ceļošanas dokumentu pārbaudi, kas var tikt veikta uzreiz pēc izkāpšanas no gaisa kuģa.

3.43. Gaisa kuģa ekspluatants ir atbildīgs par no gaisa kuģa izkāpjošo pasažieru un apkalpes locekļu uzraudzīšanu un aprūpi no brīža, kad viņi pamet gaisa kuģi, līdz brīdim, kad viņi atbilstoši 3.42. punktam ir pielaisti pārbaudei.

3.44. Ieteicamā prakse. Pēc šādas pielaišanas pārbaudei līdz brīdim, kad personas tiek ielaistas valstī vai atzītas par personām bez iebraukšanas tiesībām, atbildība par pasažieru un apkalpes locekļu uzraudzību un aprūpi jāuzņemas attiecīgajām valsts iestādēm.

3.45. Gaisa kuģa ekspluatanta atbildība par pasažieru uzraudzīšanu un aprūpi beidzas brīdī, kad šādas personas tiek ielaistas valstī.

3.46. Katras Līgumslēdzējas valsts iestādēm ir pienākums konfiscēt ceļošanas dokumentus, kas tiek izmantoti ļaunprātīgi, kas ir falsificēti vai viltoti. Valsts iestādes konfiscē arī tādas personas dokumentus, kas uzdodas par ceļošanas dokumenta pilntiesīgu turētāju. Šādus dokumentus nekavējoties izņem no aprites un nodod tās valsts attiecīgajām iestādēm, kas ir nosaukta kā šāda dokumenta izdevējs vai nodod šādas valsts pastāvīgajai diplomātiskajai pārstāvniecībai.

3.47. Ieteicamā prakse. Kad piemērojams, Līgumslēdzējām valstīm jāievieš sistēma iepriekšējai informēšanai par pasažieriem, kuras ietvaros noteikta pasē vai vīzā ietverta informācija tiek iegūta pirms izlidošanas un elektroniski pārraidīta valsts iestādēm, un šādas informācijas analīze, kas tiek veikta riska vadības nolūkos, notiek pirms ielidošanas, lai paātrinātu muitošanu. Lai samazinātu dokumentu apstrādes ilgumu reģistrācijas laikā, informācijas ieguvei no mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem jāizmanto dokumentu nolasīšanas ierīces.

3.47.1. Nosakot, kāda personu identificējoša informācija par pasažieriem ir pārraidāma, Līgumslēdzējas valstis pieprasa tikai tādas informācijas pozīcijas, kas ceļošanas dokumentos ir pieejamas mašīnlasāmā formā, atbilstoši Doc 9303 sērijai “Mašīnlasāmie ceļošanas dokumenti”. Visa pieprasītā informācija atbilst UN/EDIFACT PAXLST ziņojumu prasībām.

3.47.2. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāatturas no naudassodu un sankciju piemērošanas gaisa kuģu ekspluatantiem par jebkurām kļūdām, kas radušās no sistēmas atteices un kuru rezultātā iepriekšējas informēšanas par pasažieriem (API) sistēmas ietvaros valsts iestādēm ir tikusi pārraidīta kļūdaina informācija.

3.47.3. Līgumslēdzējas valstis, kas pieprasa pasažieru datu elektronisku pārsūtīšanu izmantojot sistēmu iepriekšējai ziņošanai par pasažieriem (AIP), nedrīkst papildus pieprasīt iesniegt pasažieru sarakstu papīra formā.

3.48. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kas pieprasa piekļuvi pasažieru vārdu reģistram (PNR), šādas prasības attiecībā uz informāciju un šādas informācijas apstrādi jāsaskaņo ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajām vadlīnijām.

3.49. Izņemot īpašus gadījumus, Līgumslēdzējas valstis piemēro pasākumus tā, ka personu identitāti apliecinoši dokumenti iebraukšanas un izbraukšanas laikā tiek pārbaudīti tikai vienu reizi.

3.50. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa no pasažieriem un apkalpes locekļiem rakstisku bagāžas deklarāciju, ja tajā netiek pārvadātas ar nodokļiem apliekamas vai aizliegtas preces.

3.51. Līgumslēdzējas valstis muitas vai karantīnas apskatē, balstoties uz riska vadības pētījumu rezultātiem, piemēro divu koridoru vai citu selektīvu sistēmu, kas piemērota attiecīgās lidostas apstākļiem un transporta plūsmas apjomam.

Piezīme. Informācijai par vienkāršotu muitas kontroli, kas veidota pēc divu koridoru sistēmas parauga sk. 6. papildinājumu “Muitas sadarbības padomes ieteikums”. Muitas sadarbības padome tagad ir pārtapusi Pasaules muitas organizācijā.

3.52. Ieteicamā prakse. Ārkārtas apstākļos, kad iebraucējam nepārvaramu iemeslu dēļ pirms ierašanās nav nepieciešamās iebraukšanas vīzas, Līgumslēdzējai valstij jādod atļauja īslaicīgai iebraukšanai valstī.

3.53. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad iebraucēja pases derīguma termiņš ir beidzies pirms vīzas derīguma termiņa beigām, valstij, kura ir izsniegusi vīzu, jāturpina uzskatīt vīzu par derīgu līdz tās derīguma termiņa beigām, ja šāda vīza tiek uzrādīta kopā ar iebraucēja jauno pasi.

3.54. Līgumslēdzējas valstis, kas izdod vīzas vairākkārtējai iebraukšanai, atbilstošā, skaidrā un nepazemojošā veidā norāda, katru reizi, izmantojot vīzu, lai tās turētājs, jebkurš gaisa kuģa ekspluatants vai valsts iestādes ātri, un neizmantojot īpašus līdzekļus, var noteikt vīzas derīgumu.

3.55. Pēc tam, kad pasažieri un gaisa kuģa apkalpe ir uzrādījuši pases vai citus oficiālus ceļošanas dokumentus, attiecīgās amatpersonas, izņemot īpašus atsevišķus gadījumus, atdod atpakaļ šādus dokumentus uzreiz pēc to pārbaudes.

3.56. Ieteicamā prakse. Ielidojošo personu veselības stāvokļa pārbaude parasti veicama tikai tādām personām, kas veic izkāpšanu no gaisa kuģa un kas ierodas no infekcijas izplatības rajona slimības inkubācijas perioda laikā, kas minēts starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos.

3.57. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic pasākumi, lai attiecībā uz pasažieri un viņa bagāžu, kas ielido valstī ar starptautisku reisu ar vairākām pieturām tās pašas valsts starptautiskajās lidostās, netiktu izvirzīta prasība veikt robežkontroles pasākumus vairāk nekā vienā no attiecīgās valsts lidostām.

L. Tranzītvalstī piemērojamās procedūras un prasības

3.58. Gadījumos, kad lidostas aprīkojums to pieļauj, Līgumslēdzējas valstis, izveidojot tiešas tranzīta zonas vai citā veidā, nodrošina iespēju gaisa kuģa apkalpei, pasažieriem un to bagāžai, kas ielido no citas valsts un ar to pašu vai citu lidojumu tajā pašā dienā un no tās pašas lidostas turpina ceļu uz trešo valsti, īslaicīgi uzturēties ielidošanas lidostā, neveicot robežkontroles formalitātes, lai iekļūtu tranzīta valstī.

3.59. Līgumslēdzēja valsts samazina līdz minimumam tādu valstu skaitu, kuru pilsoņiem ir nepieciešamas tiešā tranzīta vīzas gadījumos, kad viņi ielido ar starptautisku reisu un turpina ceļu uz trešo valsti ar to pašu vai citu lidojumu tajā pašā dienā un no tās pašas lidostas.

3.60. Līgumslēdzējas valstis nosaka procedūras, kuras atļauj negaidīti lidojuma atcelšanas vai kavēšanās dēļ uz nakti aizkavētiem tranzīta pasažieriem pamest lidostu, lai pārnakšņotu.

M. No īpašnieka nošķirtas bagāžas izvietošana

3.61. Līgumslēdzējas valstis atļauj gaisa kuģu ekspluatantiem pārsūtīt nepareizi iesūtītu bagāžu uz tās īpašnieka atrašanās vietu un nepiemēro gaisa kuģu ekspluatantiem sankcijas, naudassodus, ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus saistībā ar bagāžas nepareizas iesūtīšanas faktu.

3.62. Līgumslēdzējas valstis atļauj nepareizi iesūtītas bagāžas tiešu pārkraušanu starp starptautisku reisu gaisa kuģiem, kas atrodas vienā lidostā, nepakļaujot to pārbaudei, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams aviācijas drošības apsvērumu vai citu nepieciešamu pārbaužu dēļ. Gadījumos, kad tiešu pārvešanu nav iespējams veikt, Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka tiek veikti pasākumi šādas bagāžas pagaidu apsardzībai, to novietojot piemērotā vietā un drošā uzraudzībā.

3.63. Līgumslēdzējas valstis atļauj gaisa kuģu ekspluatantiem īpašnieku vārdā uzrādīt neidentificētu, nepieprasītu vai nepareizi iesūtītu bagāžu muitošanai attiecīgajā galapunktā un nogādāt šādu bagāžu tās īpašniekiem.

3.64. Līgumslēdzējas valstis veicina neidentificētas, nepieprasītas vai nepareizi nosūtītas bagāžas muitošanu un tās atgriešanu gaisa kuģa ekspluatantam attiecīgai turpmākai rīcībai. Valsts iestāžu noteiktos gadījumos, gaisa kuģu ekspluatantiem var tikt dota atļauja atvērt šādu bagāžu, ja tas nepieciešams, lai noteiktu tās īpašnieku.

3.65. Gaisa kuģa ekspluatantu atbrīvo no pienākuma aizsargāt bagāžu, kas vēl nav tikusi pakļauta muitošanas procedūrām, kā arī no pienākuma veikt ievedmuitas nodokļu un citus maksājumus, kas maksājami par šādu bagāžu, kad to savā pārziņā pārņem muita un tā atrodas vienīgi muitas kontrolē.

N. Gaisa kuģa apkalpes un citu ekspluatanta darbinieku identificēšana un ielidošanas formalitāšu nokārtošana

3.66. Līgumslēdzējas valstis sadarbībā ar gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostu ekspluatantiem nosaka pasākumu kopumu, lai attiecīgi pirms izlidošanas vai pēc ielidošanas paātrinātu gaisa kuģa apkalpes locekļu un viņu bagāžas pārbaudi.

3.67. Līgumslēdzējas valstis veicina un paātrina procedūras, atbilstoši kurām gaisa kuģu ekspluatanti, kas ir reģistrēti to teritorijās, var pieteikties apkalpes locekļu apliecību (CMC) saņemšanai savu gaisa kuģu apkalpju locekļiem.

Piezīme. Apkalpes locekļa apliecība ir izstrādāta kā karte gaisa kuģu apkalpes locekļu personas identitātes apliecināšanai, atstājot par apkalpes locekļu atļauju galveno funkciju to profesionālās kvalifikācijas apliecināšanu.

3.68. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm 3.67. punktā minētās apliecības jāizdod mašīnlasāmu karšu veidā atbilstoši izdevuma Doc 9303 3. daļā “1. lieluma un 2. lieluma mašīnlasāmi oficiāli ceļošanas dokumenti” [Size 1 and Size 2 Machine Readable Official Travel Documents] prasībām.

3.68.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānosaka procedūras, kas dotu iespēju jebkuram gaisa kuģa apkalpes loceklim, kam ir izsniegta apkalpes locekļa apliecība (CMC), bez maksas pārbaudīt un pārskatīt tajā uzglabāto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasīt veikt labojumus šādā informācijā.

3.69. Ieteicamā prakse. Tiktāl, cik gaisa kuģu ekspluatanti izdod apkalpes identifikācijas kartes, Līgumslēdzējām valstīm jāpieprasa, lai šādi personas identifikāciju apliecinoši dokumenti tiktu izgatavoti atbilstoši 7. papildinājumā parādītajam formātam, t. i., ar tādu pašu pozīciju izvietojumu kā mašīnlasāmās apkalpes locekļa apliecības redzamajai zonai un ar iespēju, izmantojot mašīnlasīšanu, apstiprināt turētāja identitāti un pārbaudīt dokumenta īstumu.

3.69.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka uzskaites dati par jebkuru izsniegtu, apturētu vai atsauktu apkalpes locekļa apliecību un citiem oficiāliem personas identitāti apliecinošiem dokumentiem tiek glabāta elektroniskā datubāzē, kas ir nodrošināta pret informācijas mainīšanu un neatļautu piekļuvi. Visai elektroniskajā datubāzē glabātajai un apkalpes locekļa apliecībā iekļautajai informācijai, jāaprobežojas ar tādām informācijas pozīcijām, kas ir būtiskas apkalpes locekļa personības pārbaudei.

3.70. Apkalpes locekļa apliecības (CMC) un citu oficiālu apkalpes locekļu personību apliecinošu dokumentu izdošanu, lai izvairītos no krāpšanas, pakļauj attiecīgām kontroles procedūrām, piemēram, pieteikuma iesniedzēja izcelsmes un nodarbinātības statusa pārbaude pirms apliecības izsniegšanas, karšu veidlapu krājumu pārraudzībai un izdodošā personāla atbildības prasībām.

3.71. Līgumslēdzējas valstis atceļ jebkādas prasības attiecībā uz vīzām ielidojošajiem apkalpju locekļiem, kas uzrāda apkalpes locekļa apliecību (CMC) un kas ielido, pildot pienākumus, ar starptautisku reisu un kas pretendē uz pagaidu ieceļošanu valstī uz saņēmējvalsts atļautu laiku, lai pievienotos nākamajam reisam, kurā apkalpes loceklis nozīmēts veikt attiecīgos pienākumus.

3.71.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāatceļ jebkādas prasības attiecībā uz vīzām ielidojošajiem apkalpju locekļiem, kas uzrāda apkalpes locekļa apliecību (CMC) un kas iebrauc valstī, izmantojot cita ekspluatanta pakalpojumus vai ar cita veida transporta līdzekli, un kas pretendē uz pagaidu ieceļošanu valstī uz saņēmējvalsts atļautu laiku, lai pievienotos reisam, kurā apkalpes loceklis nozīmēts veikt attiecīgos pienākumus.

3.72. Līgumslēdzējas valstis nosaka procedūras, lai nekavējoties sniegtu pagaidu iebraukšanas atļauju to teritorijās ārvalstu ekspluatantu, kas veic lidojumus uz šādām teritorijām vai caur tām, tehniskajam personālam, kas ir steidzami nepieciešams, lai padarītu lidojumam derīgu jebkuru gaisa kuģi, kurš tehnisku iemeslu dēļ nespēj turpināt ceļu. Gadījumos, kad valsts pieprasa garantiju attiecībā uz šādu personu uzturlīdzekļu pietiekamību un/vai attiecībā uz šādu personu izbraukšanu no attiecīgās valsts, šie jautājumi ir risināmi, neaizkavējot šādu personu ielaišanu valstī.

O. Lidojumu un salona drošības inspektori

3.73. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka uz citas Līgumslēdzējas valsts lidojumu un salona drošības inspektoriem inspicēšanas pienākumu veikšanas laikā, kad viņi tiek pakļauti ielidošanas vai izlidošanas formalitātēm, tiek attiecināti tie paši noteikumi un prasības, kas tiek piemēroti attiecībā uz gaisa kuģa apkalpes locekļiem.

3.74. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāizsniedz to lidojumu un salona drošības inspektoriem personas identitāti apliecinošs dokuments, kura formāts atbilst 8. papildinājumā aprakstītajam.

3.75. Ieteicamā prakse. Lidojumu un salona drošības inspektoriem jābūt līdzi 3.74. punktā minētajam personas identitāti apliecinošam dokumentam, valsts, kas ir pieņēmusi darbā inspektoru, izdotai inspektora pārvietošanās maršrutu kopijai un derīgai pasei.

3.76. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāpaplašina 3.72. punktā minētās apkalpju locekļu tiesības attiecībā uz īslaicīgu ielaišanu valstī arī uz citas Līgumslēdzējas valsts lidojumu un salona drošības inspektoriem ar nosacījumu, ka viņiem ir līdzi 3.75. punktā minētie dokumenti (piemēram, identifikācijas dokuments, maršruta apraksts un derīga pase) un ka viņi izlido pēc parasta atpūtai nepieciešamā laika.

4. NODAĻA. KRAVU UN CITU IZSTRĀDĀJUMU IEVEŠANA UN IZVEŠANA

A. Vispārīgi noteikumi

4.1. Lai veicinātu un paātrinātu ar gaisa transporta pārvadātu preču izlaišanu un muitošanu, Līgumslēdzējas valstis pieņem kravu pārvadājumiem piemērotus noteikumus un procedūras un tos piemēro tādā veidā, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos.

4.2. Ieteicamā prakse. Uz kravām, kas tiek pārvadātas gan izmantojot gaisa, gan virszemes transporta līdzekļus un ko pavada gaisa kravas pavadzīme, tādā pašā veidā jāattiecina tie paši noteikumi un procedūras, kā tad, ja krava tiek pārvadāta tikai ar gaisa transportu.

4.3. Ieviešot vai grozot noteikumus un procedūras attiecībā uz preču izlaišanu un muitošanu, kuras tiek pārvadātas pa gaisa ceļu, Līgumslēdzējas valstis konsultējas ar gaisa kuģu ekspluatantiem un citām ieinteresētajām pusēm, lai izpildītu 4.1. punktā minētos nosacījumus.

4.4. Gadījumā, kad sūtījuma īpašību dēļ tā pārbaudē ir ieinteresētas vairākas valsts iestādes, piemēram, muitas, veterinārās un veselības aizsardzības pārbaužu veicēji, Līgumslēdzējas valstis cenšas deleģēt izlaišanas/muitošanas pilnvaras muitai vai kādai citai to aģentūrai vai, ja tas nav iespējams, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka muitošana ir koordinēta un, ja iespējams, tiek veikta vienlaicīgi, un rada minimālu kavēšanos.

4.5. Līgumslēdzējas valstis parasti nepieprasa ievedamas vai izvedamas kravas fizisku pārbaudi un izmanto riska vadību, lai noteiktu, kuras preces pārbaudāmas, kā arī šādas pārbaudes apjomu.

4.6. Ja nepieciešams, lai paaugstinātu ievedamo vai izvedamo preču fiziskas pārbaudes efektivitāti, izmanto mūsdienīgus tehniskos līdzekļus vai pārbaudes metodes.

4.7. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās Līgumslēdzējām valstīm jāizveido un vai nu jāattīsta un jāpārvalda, vai jādod atļauja citām pusēm attīstīt un pārvaldīt brīvas zonas un/vai muitas noliktavas, kā arī jāpublicē sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz darbībām, kuras var vai kuras nevar veikt attiecīgajās brīvajās zonās vai noliktavās.

4.8. Gadījumos, kad brīvo zonu aprīkojums un/vai muitas noliktavas netiek nodrošinātas saistībā ar starptautisko lidostu, bet ir nodrošinātas citā vietā, kas atrodas lidostas apkārtnē, Līgumslēdzējas valstis veic pasākumus, lai gaisa transports var izmantot šādu aprīkojumu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi attiecas uz citiem transporta līdzekļiem.

B. Valsts iestāžu pieprasītā informācija

4.9. Līgumslēdzējas valstis savas prasības attiecībā uz informāciju ierobežo ar tādām pozīcijām, ko valsts iestādes uzskata par nepieciešamu, lai izlaistu vai muitotu ievestās preces vai preces, kas ir paredzētas izvešanai.

4.10. Līgumslēdzējas valstis pieprasa statistikas datus tādā laikā un atbilstoši tādām procedūrām, lai šāda pieprasījuma rezultātā netiktu aizkavēta ievesto preču vai izvešanai paredzēto preču izlaišana.

4.11. Atkarībā no Līgumslēdzējas valsts tehniskajām iespējām preču ievešanas un izvešanas dokumentāciju, ieskaitot kravas manifestu un/vai gaisa kravas pavadzīmes, pieņem, ja to iesniedz elektroniskā formā, to nosūtot uz valsts iestāžu informācijas sistēmu.

4.12. Kravas manifesta un gaisa kravas pavadzīmju sagatavošana un iesniegšana ir gaisa kuģa ekspluatanta vai tā pilnvarota aģenta pienākums. Pārējo preču muitošanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana un iesniegšana ir deklarētāja pienākums.

4.13. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts izvirza prasības attiecībā uz tādiem dokumentiem kā tirdzniecības faktūras, deklarāciju veidlapas, importa atļaujas un līdzīgi dokumenti, tā neprasa gaisa kuģa ekspluatantam nodrošināt atbilstību šādām prasībām attiecībā uz dokumentāciju, nedrīkst ekspluatantu uzskatīt par atbildīgu par faktu neprecizitātēm vai izlaišanu šādos dokumentos, nedz arī piemēro sankcijas vai naudassodus par šādām nepilnībām, izņemot gadījumu, kad ekspluatants pats ir deklarētājs vai pārstāv deklarētāju.

4.14. Gadījumos, kad ievešanas un izvešanas dokumentus iesniedz papīra formā, dokumentācijas atveidojums balstās uz ANO norādījumiem par dokumentu formu attiecībā uz preču deklarācijām un uz 3. papildinājuma veidlapu attiecībā uz kravas manifestu. Gadījumos, kad šādu dokumentāciju iesniedz elektroniskā formā, informācijas formāts balstās uz starptautiskajiem elektroniskās informācijas apmaiņas standartiem.

4.15. Lai veicinātu elektronisku apmaiņu ar informāciju, Līgumslēdzējas valstis rosina visas iesaistītās puses – gan valsts, gan privātas organizācijas – izveidot savietojamas sistēmas un piemērot atbilstošus starptautiski atzītus standartus un protokolus.

4.16. Ieteicamā prakse. Elektroniskajām informācijas sistēmām, kas paredzētas preču izlaišanai un muitošanai, jānodrošina preču izlaišanas un muitošanas procedūru veikšana, kad preces no gaisa transporta līdzekļa tiek pārkrautas cita veida transporta līdzeklī.

4.17. Līgumslēdzējas valstis, kas noteiktu preču ievešanai un izvešanai pieprasa apliecinošus dokumentus kā, piemēram, atļaujas un apliecības, publicē savas prasības un nosaka ērtas procedūras attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu šādu dokumentu saņemšanai vai atjaunošanai.

4.18. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, cik vien iespējams, jāatceļ jebkuras prasības attiecībā uz apliecinošu dokumentu manuālu sagatavošanu un jānosaka procedūras, lai šādi dokumenti varētu tikt sagatavoti elektroniski.

4.19. Līgumslēdzējas valstis nepieprasa konsulāro formalitāšu izpildi vai konsulāro pakalpojumu nodevas vai maksu saistībā ar dokumentiem, kas nepieciešami preču izlaišanai vai muitošanai.

C. Eksporta kravu izlaišana un muitošana

4.20. Līgumslēdzējas valstis, kas izvedamās kravas muitošanai pieprasa iesniegt pavaddokumentus, parasti ierobežo savu prasību ar vienkāršotu izvešanas deklarāciju.

4.21. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka izvedamo kravu muitošana tiek pabeigta līdz gaisa kuģa izlidošanai.

4.22. Līgumslēdzējas valstis atļauj izvedamo preču uzrādīšanu muitošanai jebkurā šādu darbību veikšanai nozīmētā muitas punktā. Preču pārvietošanu no šāda muitas punkta uz lidostu, no kuras tiks veikta preču izvešana, veic atbilstoši Līgumslēdzējas valsts likumos un noteikumos izklāstītajām procedūrām. Šādas procedūras ir pēc iespējas vienkāršas.

4.23. Līgumslēdzējas valstis parasti nepieprasa apliecinājumu tam, ka izvedamās preces nonākušas galapunktā.

4.24. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad Līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasa preču pārbaudi, bet šādas preces jau ir iekrautas izlidojošā gaisa kuģī, gaisa kuģa ekspluatantam vai, attiecīgā gadījumā, ekspluatanta pilnvarotajam aģentam parasti jādod atļauja iesniegt muitai garantiju par šādu preču atdošanu atpakaļ tā vietā, lai aizkavētu gaisa kuģa izlidošanu.

D. Importa kravu ielaišana un muitošana

4.25. Izvēloties pārbaužu veikšanas laiku, priekšroku dod dzīvu dzīvnieku un ātri bojājošos produktu, kā arī citu produktu pārbaudīšanai, kuru piegādes steidzamību apstiprina valsts iestādes.

4.26. Sūtījumus, ko deklarē kā personiskās lietošanas priekšmetus un pārvadā kā nepavadītu bagāžu, muito pēc vienkāršotām procedūrām.

4.27. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka preču ielaišana un muitošana notiek ar vienkāršotām muitas procedūrām ar nosacījumu, ka

a) preču vērtība ir mazāka par maksimālo vērtību, par kādu netiek piemēroti ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi, vai

b) precēm piemērojamie ievedmuitas nodokļi un citi maksājumi ir mazāki par valsts noteikto minimālo maksājumu iekasēšanas apjomu vai

c) preces, kuru vērtība ir zemāka par noteikto vērtību, par kuru zemākas preces var tikt ielaistas vai muitotas nekavējoties, iesniedzot vienkāršu deklarāciju un veicot maksājumu vai iesniedzot muitai garantiju par jebkādiem ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, vai

d) preces ieved pilnvarota persona un tās ir īpaša veida preces.

4.28. Ieteicamā prakse. Attiecībā uz pilnvarotiem importētājiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, ieskaitot atbilstošu reģistrēšanu attiecībā uz atbilstību valsts prasībām un pietiekamu komercdokumentu reģistrēšanas vadības sistēmu, Līgumslēdzējām valstīm jānosaka īpašas procedūras, kas balstītas uz iepriekšēju informācijas iesniegšanu, nodrošinot preču tūlītēju ielaišanu uzreiz pēc ielidošanas.

4.29. Ieteicamā prakse. Preces, uz kurām netiek attiecinātas vienkāršotās vai īpašās procedūras, kas minētas no 4.25. punkta līdz 4.28. punktam iekļautajos noteikumos, jāizlaiž vai jāmuito pēc iespējas īsākā laikā pēc ielidošanas atbilstoši muitas un citām prasībām. Līgumslēdzējām valstīm jāizvirza par mērķi triju stundu laikā pēc ielidošanas un pareizas dokumentācijas iesniegšanas ielaist visas preces, kam nav nepieciešama pārbaude. Valsts iestādēm, gaisa kuģu ekspluatantiem, importētājiem vai to pilnvarotiem aģentiem jākoordinē to attiecīgās darbības, lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu.

4.30. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic sūtījumu daļu ielaišana, kad attiecībā uz šādām sūtījumu daļām ir iesniegta visa nepieciešamā informācija un ir izpildītas citas prasības.

4.31. Līgumslēdzējas valstis atļauj starptautiskā lidostā no gaisa kuģa izkrautu preču pārvešanu muitošanai uz jebkuru nozīmētu muitas punktu attiecīgajā valstī. Muitas procedūras, kas attiecas uz šādas pārvešanas veikšanu, ir pēc iespējas vienkāršas.

4.32. Gadījumos, kad kļūdas, avārijas vai nespējas piekļūt dēļ preces netiek izkrautas to paredzētajā galapunktā, Līgumslēdzējas valstis nepiemēro soda sankcijas, naudassodus vai citus līdzīgus maksājumus ar nosacījumu, ka

a) gaisa kuģa ekspluatants vai tā pilnvarots aģents noteiktajā termiņā informē muitu par šādu faktu;

b) tiek sniegts pamatots un muitas iestādēm pieņemams paskaidrojums par preču neizkraušanu un

c) tiek pienācīgi grozīts kravas manifests.

4.33. Gadījumos, kad kļūdas vai kravu apstrādes problēmu dēļ starptautiskā lidostā tiek izkrautas preces, kas nav minētas kravas manifestā, Līgumslēdzējas valstis nepiemēro soda sankcijas, naudassodus vai citus līdzīgus maksājumus ar nosacījumu, ka

a) gaisa kuģa ekspluatants vai tā pilnvarotais aģents noteiktajā termiņā informē muitu par šādu faktu;

b) tiek sniegts pamatots un muitas iestādēm pieņemams paskaidrojums par neziņošanu par šādām precēm;

c) tiek pienācīgi grozīts kravas manifests un

d) preces tiek pakļautas atbilstošām muitas procedūrām.

Kad iespējams, Līgumslēdzēja valsts atbilstoši tās izvirzītajām prasībām veicina šādu preču nokļūšanu to paredzētajā galamērķī.

4.34. Ja preces ir nosūtītas uz galamērķi Līgumslēdzējā valstī, bet nav atļautas lietošanai šajā valstī un tās vēlāk ir jānosūta atpakaļ nosūtīšanas punktā vai jāpārsūta uz citu galamērķi, Līgumslēdzēja valsts atļauj veikt preču atkārtotu pārsūtīšanu, nepieprasot ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļaujas, ja tas nav pretrunā ar šajā valstī spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem.

4.35. Līgumslēdzēja valsts atbrīvo gaisa kuģa ekspluatantu vai attiecīgā gadījumā tā pilnvaroto aģentu no atbildības par ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem, kad preces tiek nodotas valsts iestāžu glabāšanā vai kad ar valsts iestādes atļauju tās tiek nodotas valdījumā trešai personai, kas ir sagatavojusi atbilstošu muitas garantiju.

E. Rezerves daļas, aprīkojums, krājumi un citi materiāli, ko ieved vai izved gaisa kuģu ekspluatanti saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu

4.36. Krājumus un pakalpojumu nodrošināšanas krājumus, ko ieved Līgumslēdzējā valstī izmantošanai uz starptautiskos gaisa pārvadājumos iesaistītā gaisa kuģī, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem atbilstoši attiecīgās valsts muitas noteikumiem.

4.37. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm nevajag pieprasīt apliecinošu dokumentāciju (tādus kā izcelsmes sertifikātus vai konsulāras vai īpašas faktūras) saistībā ar krājumu un pakalpojumu nodrošināšanas krājumu ievešanu.

4.38. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāatļauj pakalpojumu nodrošināšanas krājumu un patērēšanai paredzēto krājumu izmantošana vai pārdošana gaisa kuģī, nepiemērojot ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus, gadījumos, kad starptautiskajā gaisa satiksmē iesaistīts gaisa kuģis:

a) veic nosēšanos divās vai vairākās starptautiskās lidostās Līgumslēdzējas valsts teritorijā reisā, starp šīm lidostām neveicot nosēšanos citas valsts teritorijā, un

b) neuzņem vietējos pasažierus.

4.39. Ieteicamā prakse. Atbilstoši tās noteikumiem un prasībām Līgumslēdzējai valstij jāatbrīvo no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem zemes un drošības iekārtas un to sastāvdaļas, instrukciju izdevumi un mācību palīglīdzekļi, ko tās teritorijā ieved citas Līgumslēdzējas valsts gaisa kuģa ekspluatants vai kas tiek ievesti šāda ekspluatanta vārdā un kas ir paredzēti ekspluatanta vai tā pilnvarota pārstāvja lietošanai starptautiskās lidostas teritorijā vai apstiprinātā objektā ārpus lidostas.

4.40. Līgumslēdzējas valstis pēc vienkāršotu dokumentācijas procedūru izpildes no gaisa kuģa ekspluatanta vai tā pilnvarota aģenta puses garantē ātru gaisa kuģa aprīkojuma un rezerves daļu, kam atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 24. pantam tiek garantēta atbrīvošana no ievedmuitas nodokļiem un nodevām, kā arī citiem maksājumiem, izlaišanu vai muitošanu.

4.41. Līgumslēdzējas valstis pēc vienkāršotu dokumentācijas procedūru izpildes no gaisa kuģa ekspluatanta vai tā pilnvarota aģenta puses garantē ātru zemes un drošības aprīkojuma, un to rezerves daļu, instruktāžas izdevumu un apmācības palīglīdzekļu, ko ieved vai izved citas Līgumslēdzējas valsts gaisa kuģa ekspluatants, izlaišanu vai muitošanu.

4.42. Līgumslēdzējas valstis pieļauj, ka citu Līgumslēdzēju valstu gaisa kuģu ekspluatanti vai to pilnvarotie aģenti savstarpēji iznomā gaisa kuģa aprīkojumu, rezerves daļas un zemes un drošības aprīkojumu, kā arī to rezerves daļas, kas ir ievestas atbilstoši izvirzītajiem priekšnosacījumiem atbrīvošanai no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem.

4.43. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāatbrīvo no ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem šā pielikuma 1. nodaļā minētā gaisa kuģa ekspluatanta dokumentācija, kas tiek izmantota saistībā ar starptautiskajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem.

F. Konteineri un paliktņi preču transportēšanai

4.44. Atbilstoši to noteikumiem un prasībām Līgumslēdzējas valstis piešķir tiesības citu Līgumslēdzēju valstu gaisa kuģu ekspluatantiem uz laiku ievest konteinerus un paliktņus, neatkarīgi no tā vai tie pieder vai nepieder tā gaisa kuģa ekspluatantam, ar kura gaisa kuģi tie ir ievesti ar nosacījumu, ka tie izmantojami starptautiskajos pārvadājumos uz ārvalstīm vai izvedami atkārtoti citā veidā.

4.45. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm pagaidu ievešanas dokumentācija attiecība uz konteineriem un paliktņiem jāpieprasa tikai tādā gadījumā, ja tās uzskata to par būtisku muitas kontrolei.

4.46. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad ir nepieciešams pierādīt konteineru un paliktņu atkārtotu izvešanu, Līgumslēdzējai valstij jāpieņem kā pierādījums attiecīgā lietošanas uzskaite, ko veic gaisa kuģa ekspluatants vai tā pilnvarotais aģents.

4.47. Līgumslēdzējas valstis veic pasākumus, lai atļautu gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo valsts iestāžu uzraudzībā izkraut tranzīta kravas, kas tiek ievestas ar konteineriem un paliktņiem, lai tās sašķirotu un izveidotu sūtījumus tālākai pārvadāšanai, neveicot muitošanas procedūras attiecībā uz preču ievešanu patēriņam attiecīgajā valstī.

4.48. Konteinerus un paliktņus, kas ir ievesti Līgumslēdzējā valstī atbilstoši 4.44. punkta noteikumiem, ļauj pārvietot ārpus starptautiskās lidostas teritorijas ievesto kravu izlaišanai un muitošanai vai izvedamo kravu uzkraušanai, piemērojot tiem vienkāršotas dokumentācijas un kontroles procedūras.

4.49. Gadījumos, kad apstākļi to pieprasa, Līgumslēdzējas valstis ļauj uz laiku ievestu konteineru un paliktņu uzglabāšanu ārpus lidostas teritorijas.

4.50. Līgumslēdzējas valstis ļauj, ka gaisa kuģu ekspluatanti savstarpēji nomā konteinerus un paliktņus, kas ir ievesti valstī atbilstoši 4.44. punkta prasībām, nemaksājot ievedmuitas nodokļus un citus maksājumus ar nosacījumu, ka tie izmantojami starptautiskajos pārvadājumos uz ārvalstīm vai izvedami atkārtoti citā veidā.

4.51. Līgumslēdzējas valstis atļauj veikt uz laiku ievestu konteineru un paliktņu atkārtotu izvešanu caur jebkuru noteiktu muitas punktu.

4.52. Līgumslēdzējas valstis ļauj rezerves daļu pagaidu ievešanu atbilstoši 4.44. punkta prasībām ievesto konteineru un paliktņu remontam.

G. Pasta dokumenti un procedūras

4.53. Līgumslēdzējas valstis veic pasta sūtījumu apstrādi, pārsūtīšanu un muitošanu un nodrošina atbilstību dokumentēšanas procedūrām, kas aprakstītas spēkā esošajos Pasaules Pasta savienības aktos.

5. NODAĻA. PERSONAS BEZ IEBRAUKŠANAS TIESĪBĀM UN IZRAIDĀMAS PERSONAS

A. Vispārīgi noteikumi

5.1. Lai pēc iespējas mazinātu starptautiskās civilās aviācijas lidojumu kārtības traucējumus, Līgumslēdzējas valstis sadarbojas savā starpā, lai ātri atrisinātu jebkuras domstarpības, kas rodas šās nodaļas noteikumu piemērošanas gaitā.

5.2. Līgumslēdzējas valstis veicina tādu personu tranzītu, kas atbilstoši šās nodaļas noteikumiem ir izvestas no citas valsts, un nepieciešamo sadarbību attiecina arī uz gaisa kuģa ekspluatantu(-iem) vai konvoju(-iem), kas veic šādu izvešanu.

5.2.1. Laikā, kad pasažieris bez iebraukšanas tiesībām vai izraidāma persona atrodas to uzraudzībā, valsts attiecīgās amatpersonas sargā šādas personas cieņu un neveic nekādas darbības, kas varētu šādu cieņu aizskart.

Piezīme. Pret šādām personām ir jāizturas atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, ieskaitot ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

B. Personas bez iebraukšanas tiesībām

5.3. Līgumslēdzējas valstis nekavējoties informē gaisa kuģa ekspluatantu, pēc iespējas īsākā laikā to apstiprinot rakstiski, par to, ka persona atbilstoši 3.44. punktam ir atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām.

Piezīme. Rakstisks paziņojums var tikt sniegts papīra vai elektroniskā formā, piemēram, izmantojot e-pastu.

5.4. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, realizējot savas funkcijas ar to valsts iestāžu starpniecību, jākonsultējas ar gaisa kuģa ekspluatantu par termiņu, kad persona, kas atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām, var tikt izvesta no valsts, lai dotu gaisa kuģa ekspluatantam pietiekami daudz laika, lai noorganizētu šādas personas izvešanu, izmantojot tā sniegtos pakalpojumus, vai rastu alternatīvus personas izvešanas veidus.

Piezīme. Nekas no šajā noteikumā minētā nedrīkst tikt saprasts tā, ka tiktu pieļauta Līgumslēdzējas valsts teritorijā patvērumu meklējošas personas atgriešana atpakaļ tādā valstī, kur tās dzīvība vai brīvība varētu tikt apdraudēta rases, reliģiskās piederības, tautības vai piederības noteiktai sociālai grupai, vai tās politisko uzskatu dēļ.

5.5. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka rīkojums par tādas personas izvešanu no valsts, kas ir atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām, tiek iesniegta gaisa kuģa ekspluatantam. Rīkojumā par personas izvešanu no valsts, iekļauj informāciju, ja tāda zināma, par attiecīgās personas vārdu, vecumu, dzimumu un pilsonību.

5.6. Līgumslēdzējas valstis, kad dod rīkojumu izvest no valsts personu bez iebraukšanas tiesībām, kas ir pazaudējusi vai iznīcinājusi tās ceļošanas dokumentus, 9. papildinājuma 1) daļā norādītajā formā piegādā pavadvēstuli, kurā sniedz informāciju tranzīta valsts(-u) un/vai ceļojuma uzsākšanas valsts valsts iestādēm. Pavadvēstuli, rīkojumu par izvešanu no valsts un jebkuru citu būtisku informāciju iesniedz gaisa kuģa ekspluatantam vai konvojētu personu gadījumā konvojam, kas ir atbildīgs par šādu personu nogādāšanu valsts iestādēm galamērķa valstī.

5.7. Līgumslēdzējas valstis, kad dod rīkojumu izvest no valsts personu bez iebraukšanas tiesībām, kuras ceļošanas dokumenti ir tikuši konfiscēti atbilstoši 3.46. punktam, 9. papildinājuma 2) daļā norādītajā formā piegādā pavadvēstuli, kurā sniedz informāciju tranzīta valsts(-u) un/vai ceļojuma uzsākšanas valsts valsts iestādēm. Pavadvēstuli, konfiscēto ceļošanas dokumentu fotokopiju un rīkojumu par izvešanu no valsts iesniedz gaisa kuģa ekspluatantam vai konvojētu personu gadījumā konvojam, kas ir atbildīgs par šādu personu nogādāšanu galamērķa valsts valsts iestādēm.

5.8. Līgumslēdzējas valstis, kam ir pamats uzskatīt, ka persona bez iebraukšanas tiesībām var izrādīt pretošanos tās izvešanai no valsts, pēc iespējas savlaicīgi pirms noteiktā izlidošanas datuma informē attiecīgo gaisa kuģa ekspluatantu, lai gaisa kuģa ekspluatants varētu veikt profilakses pasākumus un nodrošināt lidojuma drošību.

5.9. Gaisa kuģa ekspluatants sedz personas ar nederīgiem dokumentiem uzraudzības un aprūpes izmaksas no brīža, kad šāda persona ir atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām un atgriezta gaisa kuģa ekspluatantam izvešanai no attiecīgās valsts.

5.9.1. Valsts sedz visu pārējo personu bez iebraukšanas tiesībām kategoriju, ieskaitot tādas personas, kas nav ielaistas valstī tādu ar dokumentiem saistītu problēmu dēļ, kuras gaisa kuģa ekspluatantam nav iespējams noteikt vai ar neatbilstošiem dokumentiem nesaistītu iemeslu dēļ, uzraudzības un aprūpes izmaksas no brīža, kad šādas personas ir atzītas par personām bez iebraukšanas tiesībām, līdz brīdim, kad tās tiek nodotas gaisa kuģa ekspluatantam izvešanai no attiecīgās valsts.

5.10. Kad persona tiek atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām un tiek nogādāta atpakaļ gaisa kuģa ekspluatantam izvešanai no noteiktās valsts teritorijas, gaisa kuģa ekspluatantam neliedz iespēju atgūt no šādas personas transportēšanas izmaksas, kas ir saistītas ar tās izvešanu no attiecīgās valsts.

5.11. Gaisa kuģa ekspluatants personu bez iebraukšanas tiesībām nogādā

a) vietā, no kuras tā uzsāka savu ceļu, vai

b) jebkurā vietā, kurā šādai personai ir tiesības iebraukt.

5.12. Līgumslēdzēja valsts pieņem pārbaudei personu, kas ir tikusi izvesta no valsts, kurā tā ir tikusi atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām, ja šāda persona ir uzsākusi ceļu no tās teritorijas. Līgumslēdzēja valsts nenosūta atpakaļ personu uz valsti, kurā tā agrāk ir tikusi atzīta par personu bez iebraukšanas tiesībām.

5.13. Līgumslēdzējas valstis pieņem pavadvēstuli un citus dokumentus, ko piegādā atbilstoši 5.6. un 5.7. punktam, par pietiekamu dokumentāciju, lai veiktu izmeklēšanu attiecībā uz vēstulē minēto personu.

5.14. Līgumslēdzējas valstis neuzliek gaisa kuģu ekspluatantiem naudassodus par to, ka ielidojošajām vai tranzītā lidojošām personām nav attiecīgu dokumentu, gadījumā, ja gaisa kuģu ekspluatanti var pierādīt, ka ir veikuši atbilstošus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādas personas izpilda saņēmējvalsts izvirzītās prasības attiecībā uz dokumentāciju.

5.15. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad gaisa kuģu ekspluatanti ir sadarbojušies ar valsts iestādēm atbilstoši šādu iestāžu prasībām, piemēram, atbilstoši saprašanās memorandiem, kas noslēgti starp ieinteresētajām pusēm, tādu pasākumu izveidē, kas paredzēti personu bez iebraukšanas tiesībām pārvadāšanas novēršanā, Līgumslēdzējām valstīm jāmīkstina naudassodi un soda sankcijas, kas citā gadījumā būtu piemērojami, ja šādas personas tiktu ievestas to teritorijā.

5.16. Līgumslēdzējas valstis neaizkavē ekspluatanta gaisa kuģa izlidošanu līdz brīdim, kamēr tiek noteikts atlidojušo ekspluatanta pasažieru valstī iebraukšanas statuss.

Piezīme. Izņēmums attiecībā uz šo noteikumu var tikt piemērots neregulāru lidojumu gadījumā vai gadījumā, ja Līgumslēdzējai valstij ir iemesls uzskatīt, ka noteiktajā reisā ir gaidāms neparasti liels skaits personu bez iebraukšanas tiesībām.

C. Deportējamas personas

5.17. Līgumslēdzēja valsts, kas deportē personu no savas teritorijas, izsniedz tai rīkojumu par deportēšanu. Līgumslēdzējas valstis deportējamajai personai paziņo galamērķa valsts nosaukumu.

5.18. Līgumslēdzējas valstis, kas veic deportējamu personu izvešanu no to teritorijām, uzņemas visas saistības, pienākumus un izmaksas, kas ir saistītas ar izvešanu.

5.19. Līgumslēdzējas valstis, vienojoties ar gaisa kuģa ekspluatantu par deportējamās personas izvešanu no valsts, cik vien drīz iespējams un vismaz 24 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika nodod ekspluatanta rīcībā šādu informāciju:

a) deportācijas rīkojuma kopiju, ja Līgumslēdzējas valsts tiesību akti to pieļauj;

b) valsts veiktu riska novērtējumu un/vai citu atbilstošu informāciju, kas palīdzētu gaisa kuģa ekspluatantam novērtēt lidojumu drošībai radīto risku, un

c) visu konvojētāju vārdus un pilsonību.

Piezīme. Lai nodrošinātu koordinēšanu starp pārvadājumu atvieglošanas pasākumu un drošības standartiem, tiek vērsta uzmanība uz 17. pielikuma 4. nodaļas noteikumiem.

5.20. Līgumslēdzējas valstis, organizējot deportējamās personas pārvešanu uz galamērķa valsti, kad iespējams, izmanto tiešos reisus bez nosēšanās.

5.21. Līgumslēdzēja valsts, nododot deportējamo personu izvešanai, nodrošina, ka visi oficiālie ceļošanas dokumenti, ko pieprasa jebkura tranzīta un/vai galamērķa valsts, tiek nodoti gaisa kuģa ekspluatantam.

5.22. Līgumslēdzējas valstis ielaiž savā teritorijā tās pilsoņus, kas ir deportēti no citas valsts.

5.23. Līgumslēdzēja valsts pievērš īpašu uzmanību, uzņemot valstī tādu personu, kas ir izraidīta no citas valsts un kam ir derīgas un apstiprinātas uzturēšanās tiesības tās teritorijā.

5.24. Līgumslēdzējas valstis, nosakot, ka deportējamo personu ir nepieciešams konvojēt un ka maršruts iekļauj pieturu tranzīta valstī, nodrošina, ka konvojētājs(-i) pavada deportējamo personu līdz galamērķim, izņemot gadījumu, ja pirms ielidošanas starp valsts iestādēm un gaisa kuģa ekspluatantu, kas veic lidojumu no tranzīta vietas, tiek panākta vienošanās par pieņemamiem alternatīviem pasākumiem.

D. Ceļošanas dokumenta aizvietotāja izsniegšana

5.25. Gadījumos, kad ir nepieciešams izsniegt ceļošanas dokumenta aizvietotāju, lai atvieglotu personas bez iebraukšanas tiesībām izvešanu no valsts un uzņemšanu galamērķa valstī, valsts, kura dod rīkojumu par izvešanu no valsts, sniedz tik daudz palīdzības, cik iespējams, šāda dokumenta iegūšanai.

Piezīme. Lai izskaidrotu šā standarta piemērošanu, uzmanība tiek vērsta uz standartu 5.13. punktu.

5.26. Līgumslēdzēja valsts pēc pieprasījuma izsniegt ceļošanas dokumentus, lai veicinātu kāda tās pilsoņa atgriešanos, pieņemamā laikposmā un ne vairāk kā 30 dienu laikā sniedz atbildi, izdodot šādu ceļošanas dokumentu vai apstiprinot pieprasījumu izdevušo valsti, ka attiecīgā persona nav tās pilsonis.

5.27. Līgumslēdzēja valsts neizvirza par priekšnoteikumu šāda ceļošanas dokumenta izsniegšanai iesnieguma par ceļojuma dokumenta izsniegšanu parakstīšanu no attiecīgās personas puses.

5.28. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts ir noteikusi, ka persona, kurai ir ticis pieprasīts ceļošanas dokuments, ir tās pilsonis, bet tā nespēj izdot pasi 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža, valsts izdod ārkārtas ceļošanas dokumentu, kas apliecina attiecīgās personas piederību un to, ka šāds dokuments ir derīgs atpakaļuzņemšanai šajā valstī.

5.29. Līgumslēdzēja valsts neatsakās izdot ceļošanas dokumentu vai citādi kavēt tās pilsoņa atgriešanos, pasludinot šādu personu par bezvalstnieku.

6. NODAĻA. STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS – APRĪKOJUMS UN PĀRVADĀJUMU APKALPOŠANAS DIENESTI

A. Vispārīgi noteikumi

6.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka 9. pielikuma prasības tiek pildītas arī gadījumā, ja lidosta tiek privatizēta.

6.1.1. Līgumslēdzējas valstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību starp gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostu ekspluatantiem, kuras mērķis ir nodrošināt pietiekamu aprīkojumu un apkalpošanu ātrai pasažieru, apkalpes, bagāžas, kravu un pasta sūtījumu plūsmas apstrādei un muitošanai to starptautiskajās lidostās. Šāds aprīkojums un pakalpojumi ir elastīgi un ar paplašināšanās iespējām, lai tie atbilstu gaidāmajam satiksmes apjoma pieaugumam vai pastiprinātiem drošības pasākumiem augstāka draudu līmeņa gadījumos, vienlaicīgi nodrošinot atbilstošus narkotiku kontroles pasākumus.

Piezīme. Attiecībā uz aviācijas drošības pasākumu piemērošanu uzmanība tiek vērsta uz attiecīgo tehnisko prasību 17. pielikuma 2. nodaļā.^*

6.2. Līgumslēdzējas valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai jau sākuma posmā veicinātu konsultācijas starp lidostas ekspluatantu, no vienas puses, un gaisa kuģa ekspluatantiem, valsts kontroles iestādēm un attiecīgajām organizācijām, kas pārstāv citus lidostas lietotājus, no otras puses, gadījumos, kad to starptautiskajās lidostās tiek plānots būvēt jaunas vai būtiski pārbūvēt esošās termināļu ēkas vai kad jaunu procedūru rezultātā ir nepieciešams veikt izmaiņas aprīkojumā, ieskaitot plānojuma maiņu esošajā aprīkojumā.

6.3. Līgumslēdzējas valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sadarbību starp gaisa kuģu ekspluatantiem un lidostu ekspluatantiem, kuras mērķis ir nodrošināt, ka aprīkojums un pakalpojumi to starptautiskajās lidostās tiek projektēti tā, lai nodrošinātu labāko iespējamo lidostas satiksmes plūsmas organizēšanu.

6.3.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kuru starptautiskajās lidostās ir sastopamas satiksmes maksimumstundu problēmas, atbilstoši attiecīgām lidostu grafiku koordinācijas procedūrām pietiekamu laiku pirms zināmo paaugstinātas satiksmes intensitātes sezonu iestāšanās jāpaziņo attiecīgajām aviosabiedrībām, kas veic regulārus un neregulārus lidojumus, par visiem ierobežojumiem, kas var tikt piemēroti, lai samazinātu satiksmes intensitāti līdz lidostas veiktspējas līmenim.

6.4. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad starptautiskā lidostā tiek iekasēta pasažieru apkalpošanas maksa un tās iekasēšana no pasažieriem rada formalitāšu kārtošanas problēmas, šāds maksājums, kad vien iespējams, pēc konsultācijām un iepriekšējas paziņošanas iekasējams no gaisa kuģu ekspluatantiem, kas savukārt to iekasē no pasažieriem tā, ka tiek novērsta nepieciešamība papildus gaidīt rindā.

6.5. Ieteicamā prakse. Kad vien iespējams, par starptautiskajās lidostās piedāvātajiem pakalpojumiem, ieskaitot nodokļus un nodevas, kā maksājumu līdzeklis jāpieņem kredītkarte.

6.6. Ieteicamā prakse. Tiek ieteikts, ka gaisa kuģu ekspluatantiem, vienojoties ar lidostu ekspluatantiem un atbilstoši pamatotiem ierobežojumiem, ko var noteikt lidostu ekspluatanti, jānodrošina izvēle sniegt savu zemes apkalpošanas veicēju pakalpojumus vai iespēja, ka šādus pakalpojumus pilnā apjomā vai daļēji veic organizācija, kas atrodas cita gaisa kuģa ekspluatanta vadībā un ko ir pilnvarojis lidostas ekspluatants, vai lidostas ekspluatants vai apkalpošanas aģentūra, ko apstiprinājis lidostas ekspluatants.

^* Prasības teksts ir šāds:

Ieteikums. Līgumslēdzējām valstīm, kad vien tas iespējams, drošības pārbaudes un procedūras jānosaka tā, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu vai aizkavētu civilās aviācijas darbības ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta šādas kontroles un šādu procedūru efektivitāte.

B. Gaisa satiksmes plūsmas organizēšana lidostās

I. Kopīgi noteikumi

6.7. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ka starptautiskajās lidostās vienmēr tiek nodrošināta piekļuve nepieciešamajam aprīkojumam un ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, kas nodrošina tūlītēju pasažieru iekāpšanu gaisa kuģī vai izkāpšanu no tā.

6.7.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveicina visas lidojumiem būtiskās informācijas apmaiņa starp lidostu ekspluatantiem un gaisa kuģu ekspluatantiem. Noslogotās lidostās būtu veicināma elektroniska datu apmaiņa ar aviosabiedrībām. Šādos gadījumos veicināma tādu tehnisko risinājumu piemērošana, kas atbilst nozares standartiem (piemēram, UN/EDIFACT).

6.8. Ieteicamā prakse. 6.3. punktā minētie pasākumiem jānotiek, izmantojot tiešāko maršrutu un nekrustojoties pasažieru un bagāžas rindām vai dažādām pasažieru un bagāžas satiksmes plūsmām. Tiktāl, cik šis maršruts nav pašsaprotams, jāizmanto atbilstošas norādes.

6.9. Ieteicamā prakse. Lai palīdzētu pasažieriem, kas izmanto lidostas, pēc iespējas visdrīzāk būtu jāievieš starptautiskas norāžu zīmes, kas atveidotas šim nolūkam sagatavotajā izdevumā “Starptautiskās norādījumu zīmes personām lidostās un jūras pasažieru termināļos [International Signs to Provide Guidance to Persons at Airports and Marine Terminals]” (Doc 9636), ko kopīgi izdevusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija un Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

6.9.1. Ieteicamā prakse. Starptautiskās lidostās redzamās vietās jāizvieto uzraksti un bukleti, kas brīdina pasažierus par nelegālas narkotisko vielu pārvadāšanas radītām nopietnām sekām un soda sankcijām, kas var draudēt personām, kas atzītas par vainīgām par narkotisko vielu aprites pārkāpumiem.

6.10. Ieteicamā prakse. Ir jānodrošina, ka, ja nepieciešams, pasažieri un apkalpe no lidostas termināļa ēkām uz gaisa kuģi un no gaisa kuģa uz lidostas termināli var nokļūt pa apjumtu gaiteni.

6.11. Ieteicamā prakse. Īpaša uzmanība jāpievērš pasažieru veicamajiem ceļiem, kuru laikā kājām veicami gari ceļa posmi, un iespējai izskatīt iespēju pārvietošanās veicināšanai šādos ceļa posmos izmantot mehāniskas sistēmas.

6.12. Ieteicamā prakse. Lidostās nepieciešams izvietot lidojumu informācijas dēļus vai displejus, ko nepieciešamības gadījumā papildina skaidri dzirdama izziņošanas sistēma, lai pasažierus un apmeklētājus pilnā apjomā informētu par gaisa kuģu atlidošanu, izlidošanu, reisu atcelšanu un jo īpaši par jebkurām pēdējā brīža izmaiņām attiecībā uz atlidošanas un izlidošanas laiku vai izejas numuru.

6.12.1. Ieteicamā prakse. Piemērojot 6.12. punkta prasības, lidojumu informācijas dēļiem, cik iespējams, būtu jābūt standarta veidā, kas ieteikts Doc 9249 – “Dinamiskie lidojumu publiskās informācijas” displeji [Dynamic Flight-related Public Information Displays]. Līgumslēdzējām valstīm būtu jānodrošina, ka lidojumu veikšanā iesaistītās puses iestādēm, kas atbild par lidojumu informācijas displeju sistēmām, savlaicīgi un ātri atjauninot, sniedz visu būtisko informāciju, kas attiecas uz lidojumiem, ieskaitot pēdējā brīža izmaiņas. Šādām iestādēm jāatbilst par šādu darbību veikšanai nepieciešamo informācijas pozīciju sarakstu un to tālākas nodošanas veidu, ņemot vērā esošos nozares standartus.

6.13. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka starp lidostu un pilsētu pastāv ātrs un drošs zemes transporta veids.

6.13.1. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm agrākajā iespējamajā posmā jāveicina pilna apjoma konsultācijas starp lidostu ekspluatantiem un visām aģentūrām un pārvadātājiem, kas nodrošina piekļuvi lidostai pa zemes ceļiem, lai veicinātu paaugstinātu koordinēšanu, plānojot piekļuvi lidostai pa zemes ceļu un attiecīgi informējot pasažierus. Līgumslēdzējām valstīm jāveicina arī pasažieru informēšana par pieejamajiem pakalpojumiem un to cenu, kā arī par biļešu iegādes iespējām, ieskaitot maksājumu veikšanas veidus.

6.14. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās jābūt pieejamām stāvvietām īslaicīgai un ilglaicīgai automašīnu novietošanai.

II. Gaisa kuģu stāvēšanas un lidmašīnu tehniskās apkopes organizēšana

6.15. Ieteicamā prakse. Ir jāveic atbilstoši pasākumi visu gaisa kuģu tipu un kategoriju – regulāro reisu, neregulāro reisu un vispārējās aviācijas gaisa kuģu – ērtai novietošanai stāvēšanai un tehniskajai apkopei, lai paātrinātu apskati un darbības, kas tiek veiktas uz perona, un lai samazinātu laiku, kas gaisa kuģim jāpavada uz zemes. Ir īpaši vēlams:

a) veikt pasākumus optimālai gaisa kuģu stāvvietu izvietošanai pēc iespējas tuvāk termināļa ēkām ātrai gaisa kuģa iekraušanai un izkraušanai;

b) nodrošināt piemērotas stāvvietas attālu no termināļa ēkas gaisa kuģim, kad tas veic izkraušanu vai iekraušanu, lai novērstu satiksmes plūsmas kavēšanu uz perona, un veikt attiecīgus pasākumus šādu stāvvietu optimālai izmantošanai;

c) aprīkot stāvvietas ar nepieciešamajiem līdzekļiem, ieskaitot aprīkojumu drošai gaisa kuģa nostiprināšanai, visu gaisa kuģa tehniskās apkopes procedūru ātrai, ērtai un drošai veikšanai;

d) sevišķu uzmanību pievērst pasākumiem, kas tiek veikti, lai palīdzētu veikt izkāpšanu no gaisa kuģa un iekāpšanu tajā;

e) nodrošināt aprīkojumu degvielas uzpildes veikšanai valsts iestāžu noteiktajā diennakts laikā;

f) nodrošināt transportu starp attālām stāvvietām un termināļa ēku, kad pieejamās stāvvietām paredzētās teritorijas optimālas izmantošanas rezultātā to nosaka attāluma un drošības apsvērumi, un

g) kad nepieciešams, nodrošināt starptautisko reisu gaisa kuģiem tādas stāvvietas, kurās ir iespējams veikt gaisa kuģa, pasažieru, apkalpes un bagāžas pārbaudes.

III. Izlidojošie pasažieri, apkalpe un bagāža

6.16.Ieteicamā prakse. Pasažieriem, apkalpes locekļiem un bagāžai, kas ierodas lidostā izmantojot zemes transporta līdzekļus, jānodrošina vienkārša un ātra piekļuve terminālim.

6.17. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka gadījumos, kad satiksmes intensitāte to prasa, gaisa kuģu ekspluatanti, lidostu ekspluatanti un lidostu apkalpošanas veicēji izskata iespēju pasažieru termināļu izlidošanas un tranzīta zonās izveidot piemērota izmēra bērnu aprūpes telpas ar nepieciešamo bērnu aprūpes aprīkojumu, paredzot īpašas zonas zīdaiņiem/maziem bērniem un viņus pavadošajiem vecākiem vai aizbildņiem. Šādas telpas skaidri jāapzīmē ar attiecīgām zīmēm.

6.18. Ieteicamā prakse. Starp lidostas termināļu ēkām, kā arī starp nozīmētām attālām autostāvvietām un lidostas termināļu ēkām jābūt viegli pieejamai un regulārai satiksmei.

6.19. Ieteicamā prakse. Ir jāapsver iespēja bagāžas reģistrāciju izvietot pēc iespējas tuvāk zemes transporta līdzekļu pieturvietām.

6.20. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāizskata iespēja pieļaut reģistrācijas izvietošanu ārpus lidostas, pienācīgi apsverot nepieciešamos drošības pasākumus un pārbaužu prasības.

6.21. Ieteicamā prakse. Lai veicinātu gaisa kuģu izlidošanu, Līgumslēdzējām valstīm, veicot pasažieru pārbaudes attiecīgi drošības vai narkotiku kontroles mērķiem, cik vien iespējams, šādu pārbaužu veikšanai jāizmanto specializēts aprīkojums, lai būtiski samazinātu tādu personu skaitu, kas tiek pārmeklētas ar citiem līdzekļiem.

1. piezīme. Ir jāizvairās no radioloģisko metožu izmantošanas pasažieru drošības pārbaudēs.

2. piezīme. Gadījumos, kad tiek veikta pilnīga fiziska pārbaude, jāgarantē personu privātums. Ja nav pieejamas īpašas telpas, šim nolūkam var izmantot pārnēsājamus aizslietņus.

6.22. Ieteicamā prakse. Lai veicinātu gaisa kuģu izlidošanu, Līgumslēdzējām valstīm, veicot tādu pasažieru, kas pamet to teritoriju, bagāžas pārbaudes attiecīgi drošības vai narkotiku kontroles mērķiem, cik vien iespējams, šādu pārbaužu veikšanai jāizmanto specializēts aprīkojums, lai būtiski samazinātu tādas bagāžas apjomu, kas tiek pārmeklēta ar citiem līdzekļiem.

6.23. Ieteicamā prakse. Pasažieru, apkalpes locekļu apkalpošanai un bagāžas apstrādei un nogādāšanai gaisa kuģī vienmēr, kad tas paātrina formalitāšu nokārtošanu, grupu (“komplekta”) sistēmas vietā jāpiemēro individuāla un nepārtraukta “plūsmas” sistēma.

6.24. Ieteicamā prakse. Īpaša uzmanība jāpievērš bagāžas šķirošanas, pārvadāšanas, apvienošanas un iekraušanas iekārtu izmantošanai. Cik vien iespējams, jānodrošina

a) mehanizētas sistēmas, kas spēj šķirot, pārsūtīt un iekraut lielu bagāžas daudzumu pēc iespējas īsākā laikā atbilstoši satiksmes apjomam;

b) bagāžas unikālas identifikācijas sistēmas “Reģistrācijas numuru metode” [“Licence Plate Concept”] izmantošana bagāžas apvienošanai, šķirošanai un izsekošanai. “Reģistrācijas numuru metodi” izstrādāja ACI/IAT, un tā ir aprakstīta Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas izdevumā “Pasažieru apkalpošanas konferences rezolūciju rokasgrāmata” (740. rezolūcija) [Passenger Services Conference Resolutions Manual (Resolution 740)] un tā paša dokumenta attiecīgajā ieteicamās prakses sadaļā. Metode ietver kodētu bagāžas birku ar unikālu numuru, ko ir iespējams automātiski nolasīt un elektroniski pārraidīt starp gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un bagāžas apstrādes aģentiem. Tā dod iespēju iesaistītajām pusēm nodrošināt labāku bagāžas šķirošanas un apstrādes kvalitāti. Bagāžas apvienošanas ierīces (sk. 17. pielikuma 4.4.3. punktu) var izmantot tās pašas datu pozīcijas;

c) teritorija, kurā iespējams turēt bagāžas konteinerus un pārkārtot to saturu, un

d) tukšo bagāžas konteineru apstrādes un šķirošanas līdzekļus, kas ir atbilstoši satiksmes apjomam.

6.25. Ieteicamā prakse. Telpām, kas apkalpes locekļiem jāapmeklē ar lidojumiem saistītu iemeslu dēļ, jābūt viegli pieejamām un, ja iespējams, jāatrodas blakus.

IV. Ielidojošie pasažieri, apkalpe un bagāža

6.26. Līgumslēdzējas valstis veic pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu daudzumu pārbaužu veikšanas vietu, lai ielidojušo pasažieru un apkalpes formalitāšu nokārtošana varētu notikt pēc iespējas ar mazāku kavēšanos. Ja iespējams, jānodrošina papildu vieta(s), kur var tikt izskatīti sarežģīti gadījumi, neaizkavējot galveno pasažieru plūsmu.

6.27. Ieteicamā prakse. Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kurās pasažieri bieži tiek aizkavēti.

6.28. Lai izvairītos no pasažieru aizkavēšanas, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bagāžas izsniegšanas zonā bagāža tiek nogādāta laikus.

6.28.1. Ieteicamā prakse. Ir jāveic pasākumi bagāžas, ieskaitot konteineros iekrautu bagāžu, ātrai izkraušanai no gaisa kuģa un ātrai nogādei bagāžas izsniegšanas zonā. Šim nolūkam, kad to prasa satiksmes apjoms, jāizmanto mehāniskas izkraušanas un pārvietošanas sistēmas, un vienmēr jābūt pieejamam pietiekamam bagāžas apstrādes personāla daudzumam.

6.29. Ieteicamā prakse. Bagāžas izsniegšanas zonai jābūt pietiekami lielai, lai katram pasažierim būtu iespējams viegli identificēt un ātri paņemt savu reģistrēto bagāžu.

6.30. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad bagāžas daudzums to pieprasa, bagāžas izsniegšanas zonās jānovieto mehanizētas bagāžas sadales sistēmas, kas pārvieto bagāžu tuvāk pasažieriem, veicinot bagāžas izņemšanu.

6.30.1. Lidostu ekspluatanti, kas atbild par starptautiskām lidostām, nodrošina, ka pasažieriem ir iespējams saņemt palīdzību bagāžas pārvietošanai, dodot viņiem iespēju pārvietot bagāžu no bagāžas izsniegšanas zonas uz vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk zemes transporta atiešanas vietām no lidostas vai starp lidostas termināļiem.

V. Tranzīta lidojumu un lidojumu ar pārsēšanos pasažieri un apkalpe

6.31. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kad vien iespējams, jāatļauj pasažieriem palikt gaisa kuģī un jāatļauj izkāpšana un iekāpšana degvielas uzpildes laikā ar nosacījumu, ka tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi.

6.31.1. Ieteicamā prakse. Tiek sevišķi ieteikts pieņemt tehniskos un reglamentējošos noteikumus, lai nodrošinātu, ka gaisa kuģa uzpildes laikā var atstāt teleskopiskās pārejas uz gaisa kuģi un no tā.

6.32. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka lidostās gadījumos, kad satiksmes plūsmas apjoms un veids to prasa, ir tāds fizisks aprīkojums, kas nodrošina apkalpei un pasažieriem – tiešā tranzīta reisā tajā pašā kuģī vai pārsēžoties uz citiem reisiem – īslaicīgi uzturēties lidostā bez nepieciešamības kārtot formalitātes, izņemot gadījumus, kad to prasa aviācijas drošības pasākumi, vai īpašos apstākļos.

Piezīme. Šis noteikums neizslēdz atbilstošu narkotiku kontroles pasākumu piemērošanu.

6.33. Ieteicamā prakse. Tranzīta zonā jāierīko aviolīniju apkalpošanas vietas, lai apkalpotu pasažierus, kas pārsēžas no viena gaisa kuģa citā un nekārto formalitātes.

6.34. Ieteicamā prakse. Jānodrošina aprīkojums, ar kuru palīdzību apkalpes locekļi, kas atrodas īslaicīgā tranzīta reisā, no vietas, kas atrodas netālu no gaisa kuģa iekraušanas vietas uz perona vai pie tā, varētu ar televīzijas vai telefona palīdzību veikt saziņu ar dažādām valsts aģentūrām (piemēram, gaisa satiksmes vadības dienestu, meteoroloģisko biroju), neierodoties tajās.

VI. Dažādi pakalpojumu sniegšanas līdzekļi un dienesti pasažieru termināļa ēkās

6.35. Ieteicamā prakse. Tranzīta reisu pasažieriem nodrošinātajam aprīkojumam jāietver viss viņu ērtībām nepieciešamais.

6.35.1. Ieteicamā prakse. Jānodrošina bagāžas glabātavas bagāžai, kuru to īpašnieki atstāj starptautiskajās lidostās vēlākai paņemšanai.

6.35.2. Starptautiskās lidostas ir aprīkotas ar funkcionālām un drošām noliktavām, kurās pieejama muitošanai tiek uzglabāta nepieprasīta, neidentificēta un nepareizi iesūtīta bagāža līdz brīdim, kad tā tiek pārsūtīta, pieprasīta vai kad no tās atbrīvojas atbilstoši valsts tiesību aktiem un procedūrām, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā. Aviosabiedrību personālam ir iespējams piekļūt bagāžai vismaz lidostas darba laikā.

6.36. Ieteicamā prakse. Tiktāl, cik neceļojošās personas tiek ielaistas termināļu ēkās, būtu nepieciešams veikt atbilstošus pasākumus, lai tās netraucē izlidojošās un ielidojošās satiksmes plūsmai.

6.36.1. Ieteicamā prakse. Ir jāveic pasākumi, lai sabiedriskajās vai nekontrolējamajās zonās ielidošanas un/vai izlidošanas zonās tiktu nodrošināta vieta grupu/tūrisma aģentūrām, tādējādi samazinot pārslogojumu termināļu ēkās.

6.37. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad termināļu ēkās tikai izlidojošajiem pasažieriem vai gan izlidojošajiem, gan ielidojošajiem pasažieriem tiek pārdotas preces bez muitas nodokļa vai citas preces, jāveic pasākumi veikalu ērtam izvietojumam, kas nodrošinātu piekļuvi tiem lielam pasažieru skaitam, efektīvu apkalpošanu un atbilstošu vietu apmeklētājiem, lai novērstu sastrēgumus un traucēšanu galvenajām izlidojošo un ielidojošo pasažieru plūsmām.

VII. Kravas un pasta apstrādes un muitošanas aprīkojums

6.38. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic pasākumi, kas nodrošina, ka visi kravas gaisa kuģi un to kravas var tikt pieņemtas un muitotas kravas termināļa teritorijā.

6.39. Ieteicamā prakse. Lidostu kravas termināļiem jānodrošina vienkārša un ātra piekļuve, ņemot vērā sevišķi lieliem smagkravas automobiļiem nepieciešamo vietu uz piekļuves ceļiem un termināļu priekšā, lai iestūrētu stāvēšanas vietā.

6.40. Ieteicamā prakse. Katram kravas terminālim jābūt aprīkotam ar nosūtīšanas/saņemšanas vietām, kas ir piemērojamas smagkravas automobiļa platformas augstumam.

6.41. Ieteicamā prakse. Kravas iekraušanai, izkraušanai, pārvietošanai un uzglabāšanai, kad tas ir pietiekami pamatoti jāizmanto mehāniskas un automatizētas ierīces.

6.42. Ieteicamā prakse. Kravas termināļos netālu no muitas zonas un viegli pieejamai no pilnvarotu personu un transporta līdzekļu puses gan no perona, gan no iekšzemes ceļa puses jābūt teritorijai, kas paredzēta gaisa kravu uzglabāšanai un apstrādei, ieskaitot paliktņu un konteineru kravu komplektēšanu un izkomplektēšanu. Šādiem pasākumiem jāņem vērā aviācijas drošības pasākumi un atbilstošie narkotiku kontroles pasākumi.

6.43. Ieteicamā prakse. Īslaicīgai tukšu konteineru uzglabāšanai starptautiskajās lidostās vai ērtās vietās ārpus lidostām jānodrošina pietiekami liela teritorija un atbilstošs aprīkojums.

6.44. Ieteicamā prakse. Kravu termināļiem jābūt aprīkotiem ar piemērotām īpašu kravu, piemēram, vērtīgu preču, ātri bojājošos kravu, cilvēku mirstīgo atlieku, radioaktīvo un citu bīstamu izstrādājumu, kā arī dzīvu dzīvnieku, uzglabāšanas iekārtām. Teritorijas, kurās pirms nosūtīšanas ar gaisa transportu tiek glabātas vispārējas nozīmes un īpašas kravas un pasts, vienmēr jāapsargā no nepiederošu personu piekļuves.

6.45. Ieteicamā prakse. Kravas termināļos jānodrošina autostāvvietas kravu apstrādes ierīcēm, kad tās netiek izmantotas, izvietojot autostāvvietas tā, lai novērstu traucējumus ielidojošo un izlidojošo kravu plūsmām.

6.46. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad lielas ietilpības gaisa kuģi, kas veic gan pasažieru, gan kravas pārvadāšanu, tiek izvietoti pie pasažieru termināļa, jānodrošina viss nepieciešamais aprīkojums ātrai iekraušanai/izkraušanai un liela apjoma kravas pārvietošanai starp gaisa kuģi un kravas termināli(-ļiem). Šim nolūkam plūsmas maršruti projektējami tā, lai novērstu traucēšanu pasažieru un bagāžas plūsmu ceļiem.

6.47. Ieteicamā prakse. Kur nepieciešams, jānodrošina iespējas tiešai liela izmēra vai smagu sūtījumu pārvešanai no lidostas uz importētāja, aģenta vai ekspeditora teritoriju; šāda pārvešana jāveic pēc muitas atļaujas iegūšanas un atbilstoši visiem nosacījumiem, kas noteikti šādas atļaujas izsniegšanai.

6.48. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās jānodrošina pietiekami liela un ērta teritorija, kur muitas uzraudzībā nekavējošai vai vēlākai tālākpārsūtīšanai var tikt izkomplektētas, sašķirotas un sakomplektētas tranzīta kravas. Šādiem pasākumiem jāņem vērā aviācijas drošības pasākumi un atbilstošie narkotiku kontroles pasākumi.

6.49. Ieteicamā prakse. Lidostās, kuru kravu apstrādes jaudas ir nepietiekamas un kuru teritorijas palielināšanas iespējas ir ierobežotas vai tādas nepastāv, jāatļauj izmantot ārpus lidostas esošas muitas noliktavas, un procedūrām kravu pārvietošanai starp tām būtu jābūt minimālām, lai paātrinātu muitošanu un samazinātu sastrēgumus lidostas noliktavās.

6.50. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad gaisa pasta apjoms to prasa un kad, pēc pasta iestāžu domām, tas paātrinātu pasta tālāku pārsūtīšanu, starptautiskajās lidostās jānodrošina atbilstoša vieta un aprīkojums gaisa pasta atkārtotai apstrādei, šķirošanai un tālākai pārsūtīšanai. Šādiem pasākumiem jāņem vērā aviācijas drošības pasākumi un atbilstošie narkotiku kontroles pasākumi.

C. Veselības aizsardzības, neatliekamās medicīniskās palīdzības un dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu īstenošanai nepieciešamais aprīkojums

6.51. Līgumslēdzējas valstis sadarbībā ar lidostu ekspluatantiem nodrošina lidostās veselības aizsardzības pasākumu veikšanu, ieskaitot cilvēku, dzīvnieku un augu karantīnu starptautiskajās lidostās.

6.52. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina to lielākajās starptautiskajās lidostās vai to tuvumā aprīkojums un pakalpojumi vakcinācijas un revakcinācijas veikšanai un atbilstošo apliecinājumu izsniegšanai.

6.53. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās jābūt pieejamam atbilstošam aprīkojumam, lai administrētu veselības aizsardzības un dzīvnieku un augu karantīnas pasākumus, kas attiecas uz gaisa kuģi, apkalpi, pasažieriem, bagāžu, kravām, pastu un krājumiem.

6.54. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic pasākumi, lai tranzīta reisa pasažieri un apkalpe varētu uzturēties telpās, kurās nepastāv infekcijas draudi un nav infekcijas pārnēsājošu insektu un, kad nepieciešams, jānodrošina aprīkojums pasažieru un apkalpes nogādāšanai citā terminālī vai blakus esošā lidostā, nepakļaujot briesmām viņu veselību. Jāveic līdzīgi pasākumi un jānodrošina līdzīgs aprīkojums attiecībā uz dzīvniekiem.

6.55. Līgumslēdzējas valstis sadarbībā ar lidostu ekspluatantiem un gaisa kuģu ekspluatantiem veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka patēriņam lidostās un gaisa kuģos paredzētās pārtikas un ūdens piegāde, sagatavošana, apstrāde, uzglabāšana un pasniegšana tiek veikta atbilstoši higiēnas prasībām un attiecīgajiem Pasaules Veselības organizācijas noteikumiem, rekomendācijām un standartiem, un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas attiecīgajām rekomendācijām.

6.56. Līgumslēdzējas valstis sadarbībā ar lidostu ekspluatantiem un gaisa kuģu ekspluatantiem nodrošina, ka tiek ieviesta efektīva ekskrementu, notekūdeņu, neizmantojamu atlieku, atkritumu, neizmantotas un nederīgas pārtikas un citu personu, dzīvnieku vai augu veselībai bīstamu vielu drošas savākšanas un drošas aizvākšanas sistēma, kas atbilst attiecīgajiem Pasaules Veselības organizācijas noteikumiem un rekomendācijām un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas attiecīgajām rekomendācijām.

6.57. Ieteicamā prakse. Starptautiskajās lidostās jābūt organizētam nekavējošas reaģēšanas personālam ar aprīkojumu pirmās palīdzības sniegšanai uz vietas, kā arī jābūt nodrošinātai iespējai ātrai retu, sarežģītāku medicīnisku problēmu gadījumā nogādāt pasažierus iepriekšsagatavotas kompetentas medicīniskas aprūpes saņemšanai.

D. Muitas kontrolei un kontroles dienestu darbībai nepieciešamais aprīkojums

6.58. Ieteicamā prakse. Valsts iestādēm, kas veic muitas kontroli, nepieciešamā platība un aprīkojums jānodrošina uz valsts rēķina.

6.59. Ja 6.58. punktā minēto platību un aprīkojumu nenodrošina uz valsts rēķina, Līgumslēdzējas valstis garantē, ka šādu platību un aprīkojumu nodrošina ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas attiecas uz citu transporta veidu ekspluatantiem, kas iebrauc valstī un kam ir nepieciešama līdzīga apjoma platība un aprīkojums.

6.60. Līgumslēdzējas valstis ekspluatantiem nodrošina pietiekamu bezmaksas apkalpošanu, ko veic valsts iestādes šo iestāžu noteiktā darba laikā.

Piezīme. Gadījumos, kad to prasa satiksmes intensitāte, apjoms, un pieejamā platība un aprīkojums dod šādu iespēju, Līgumslēdzējas valstis var izvēlēties nodrošināt pasažieru un bagāžas muitošanu vairākās vietās.

6.60.1. Līgumslēdzējas valstis nodrošina pietiekamu attiecīgo valsts iestāžu sniegto apkalpošanu tā, lai reaģētu uz reālajām vajadzībām un uz satiksmes plūsmu valsts iestāžu noteiktajā darba laikā.

1. piezīme. 6.60. un 6.60.1. punkts ir jāpiemēro atbilstoši “Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu” [International Health Regulations] (1969) Trešā anotētā izdevuma [Third Annotated Edition] (1983. g.) 82. pantam, kas nosaka, ka veselības aizsardzības iestāde nedrīkst pieprasīt maksu par ielidojošās personas veselības stāvokļa pārbaudi, ko pieprasa Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi (IHR) vai par jebkāda veida vakcināciju un attiecīgajiem apliecinājumiem. Starptautiskie veselības aizsardzības noteikumi nosaka, ka nav atļauts ņemt maksu par jebkurā diennakts laikā veiktu veselības stāvokļa pārbaudi. 24. pants nosaka, ka veselības aizsardzības pasākumi ir jāuzsāk nekavējoties un jāpabeidz bez kavēšanās.

2. piezīme. Atbilstoši 15. pielikumam “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi” valstu pienākums ir publicēt robežkontroles pakalpojumu veidus (muitas, imigrācijas, veselības aizsardzības) un darba laiku to starptautiskajās lidostās.

6.61. Ārpus 6.60. un 6.60.1. punktā minētā darba laika, kas ir noteikts, lai atbilstu būtiska darba apjoma periodiem starptautiskajās lidostās, Līgumslēdzējas valstis šādu valsts iestāžu pakalpojumus gaisa kuģu ekspluatantiem nodrošina ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kas attiecas uz citu transporta veidu ekspluatantiem, kuru transporta līdzekļi iebrauc valstī.

6.62. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānoslēdz vienošanās, ar kurām viena valsts atļautu citai valstij izvietot savā teritorijā attiecīgo valsts iestāžu pārstāvjus gaisa kuģu, pasažieru, apkalpes, bagāžas kravas un dokumentācijas pārbaudei muitas, imigrācijas, veselības aizsardzības un dzīvnieku un augu karantīnas vajadzībām pirms izlidošanas uz attiecīgo valsti, ja šādas darbības veicina formalitāšu nokārtošanu pēc ierašanās attiecīgajā valstī. Tāpat Līgumslēdzējas valstis ar līgumu var izveidot elektroniskas formas iepriekšējas formalitāšu nokārtošanas sistēmu attiecībā uz jebkuru no iepriekšminētajām funkcijām, lai veicinātu formalitāšu nokārtošanu pēc ierašanās otrā valstī.

E. Valūtas maiņas punkti

6.63. Līgumslēdzējas valstis veic pasākumus, lai to starptautiskajās lidostās izvietotu informāciju par noteikumiem, kas attiecas uz citu valstu valūtas apmaiņu pret vietējo valūtu.

6.64. Līgumslēdzējas valstis, kas uztur kontroles pasākumus attiecībā uz citu valstu valūtas maiņas kursiem, veic pasākumus, lai

a) publicētu pašreizējos oficiālos šādu valūtu maiņas kursus;

b) to starptautiskajās lidostās izvietotu vai citādi darītu pieejamu informāciju to valūtu kursus, kas attiecīgajās lidostās var būt svarīgi.

6.65. Līgumslēdzējas valstis, kas nenodrošina valūtas maiņas kursu kontroles pasākumus attiecībā uz visu vai dažu valstu valūtām, veic pasākumus, lai to starptautiskajās lidostās izvietotu attiecīgo informāciju.

6.66. Ieteicamā prakse. Attiecībā uz tām citu valstu valūtām, kurām attiecīgā Līgumslēdzēja valsts nav noteikusi kontrolētus valūtas maiņas kursus, tai jāveic iespējamās darbības, lai tās starptautiskajās lidostās padarītu pieejamu informāciju par valdošajiem brīvajiem tirgus valūtas maiņas kursiem.

6.67. Līgumslēdzējas valstis, lai šajā laikā apmierinātu ceļojošo personu vajadzības, starptautiskajās lidostās nodrošina iespējas likumīgai citu valstu valūtu apmaiņai, izmantojot valsts organizācijas vai pilnvaro privātas organizācijas sniegt šādu pakalpojumu. Šādas iespējas ir pieejamas ielidojošajiem un izlidojošajiem pasažieriem.

Piezīme. Īstenojot šo noteikumu, ir izrādījies, ka ir noderīga tirdzniecības automātu izmantošana starptautiskajās lidostās, lai palīdzētu izlidojošajiem pasažieriem jebkurā diennakts laikā iegūt ārvalstu valūtu, un Līgumslēdzējām valstīm jāapsver šāda iespēja.

6.68. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kas ierobežo citu valstu valūtas ievešanu vai izvešanu, jānodrošina, ka ceļotājiem tiek izsniegti apliecinājumi, kuros ir norādīts šādas valūtas apjoms, kas ir viņu īpašumā, iebraucot valstī, un jāļauj šādiem ceļotājiem, pēc šādu apliecinājumu nodošanas pirms valsts atstāšanas, ņemt šādu valūtas apjomu sev līdzi. Šim nolūkam var izmantot arī ierakstu pasē vai kādā citā oficiālā dokumentā.

6.69. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm, kas aizliedz ievest šo valstu valūtu vai ierobežo apjomu, kādā šāda valūta drīkst tikt ievesta, jānodrošina ieceļotājiem no ārvalstīm, kas deklarē to valūtas daudzumu, kas pārsniedz spēkā esošajos noteikumos atļauto, atbilstošas iespējas šāda naudas daudzuma nodošanai starptautiskās lidostas robežas šķērsošanas vietā un, dodoties prom, pieprasīt to tajā pašā robežas šķērsošanas vietā vai jebkurā citā vietā, ko ir norādījušas attiecīgās valsts iestādes.

F. Nedisciplinēti pasažieri

6.70. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai paaugstinātu pasažieru izpratni par nekontrolējamas vai traucējošas uzvedības nepieņemamību un sekām aviācijas aprīkojumam un gaisa kuģī.

6.71. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāizvirza prasība, lai attiecīgajam personālam un gaisa kuģu apkalpes locekļiem, kas kontaktējas ar pasažieriem tiktu nodrošināta apmācība saniknotu vai nedisciplinētu pasažieru pamanīšanā un prognozēšanā, un reaģēšanā uz to.

7. NODAĻA. NOSĒŠANĀS LIDOSTĀS, KAS NAV PAREDZĒTAS STARPTAUTISKAJIEM LIDOJUMIEM

A. Vispārīgi noteikumi

7.1 Katra Līgumslēdzēja valsts veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās valsts iestādes sniedz visu iespējamo palīdzību gaisa kuģim, kas no gaisa kuģa kapteiņa neatkarīgu iemeslu dēļ veic nosēšanos citviet, nevis kādā no tās starptautiskajām lidostām, un šai nolūkā pārbaužu formalitātes un procedūras šādos gadījumos samazina līdz minimumam.

7.2. Gaisa kuģa kapteinis vai nākamais vecākais gaisa kuģa apkalpes loceklis, cik drīz vien iespējams, nodrošina paziņošanu par šādu nosēšanos attiecīgajām valsts iestādēm.

B. Īslaicīga tranzītnosēšanās

7.3. Ja ir acīmredzams, ka gaisa kuģis var atsākt lidojumu īsā laikā pēc lidojuma, piemēro šādu procedūru.

7.3.1. Pārbaužu pasākumi aprobežojas ar tādiem pasākumiem, kas nodrošina, ka gaisa kuģis izlido ar to pašu kravu, kas bija gaisa kuģī atlidošanas brīdī. Gadījumā, ja krava vai tās daļa, ekspluatācijas vai citu iemeslu dēļ nevar tikt pārvadāta ar to pašu reisu, valsts iestādes paātrina formalitāšu nokārtošanu un sadarbojas ātrai šādai tālākai nosūtīšanai uz tās galamērķi.

7.3.2. Valsts iestādes, ja nepieciešams, ierāda pietiekamu teritoriju, kas atrodas to vispārējā uzraudzībā, kurā pasažieri un apkalpe drīkst pārvietoties tranzītnosēšanās laikā.

7.3.3. Gaisa kuģa kapteinim neizvirza prasību pacelšanās atļaujas saņemšanai griezties vairāk nekā vienā valsts iestādē (citas atļaujas saņemšanai, kas nav nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļaujai).

C. Lidojuma neturpināšana

7.4. Ja ir acīmredzams, ka gaisa kuģis tiks būtiski aizkavēts vai tas nespēj turpināt lidojumu, piemēro šādus noteikumus.

7.4.1. Gaisa kuģa kapteinim, gaidot norādījumus no attiecīgajām valsts iestādēm vai gadījumā, ja viņš vai viņa apkalpe nespēj sazināties ar tām, ir tiesības veikt tādus ārkārtas pasākumus, kādus viņš uzskata par nepieciešamiem pasažieru un apkalpes veselības un drošības nodrošināšanai, un gaisa kuģim radīto zaudējumu samazināšanai vai gaisa kuģa un tā kravas iznīcināšanas novēršanai.

7.4.2. Pasažieriem un apkalpei ļauj izmantot piemērotu uzturēšanās vietu, gaidot nepieciešamo formalitāšu pabeigšanu, ja šādas formalitātes nevar veikt ātri.

7.4.3. Kravu, krājumus un nepavadītu bagāžu, ja to nepieciešams izkraut no gaisa kuģa drošības apsvērumu dēļ, uzglabā netālu un paliek šajā vietā līdz nepieciešamo formalitāšu pabeigšanai.

7.4.4. Pastu izvieto atbilstoši Pasaules Pasta savienības spēkā esošajiem aktiem.

8. NODAĻA. CITI PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS NOTEIKUMI

A. Garantijas un atbrīvošana no rekvizēšanas vai konfiscēšanas

8.1. Ieteicamā prakse. Ja Līgumslēdzēja valsts no gaisa kuģa ekspluatanta pieprasa garantiju par tā saistībām attiecībā uz muitas, imigrācijas, veselības aizsardzības, dzīvnieku un augu karantīnas vai līdzīgu valsts likumu izpildi, tai, kad vien iespējams, jāatļauj vienas vispārējas garantijas izmantošana.

8.2. Ieteicamā prakse. Gaisa kuģis, zemes aprīkojums, drošības aprīkojums, rezerves daļas un tehniskie krājumi, kas pieder gaisa kuģa ekspluatantam, kas atrodas Līgumslēdzējā valstī (kas nav tā Līgumslēdzēja valsts, kurā šāds ekspluatants ir reģistrēts) un ir paredzēti izmantošanai starptautisko gaisa satiksmes pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā šajā Līgumslēdzējā valstī, jāatbrīvo no tādu Līgumslēdzējas valsts likumu ievērošanas, kas pilnvaro gaisa kuģa, aprīkojuma, detaļu vai krājumu rekvizīciju vai konfiskāciju, neierobežojot konfiskācijas tiesības par attiecīgās Līgumslēdzējas valsts likumu pārkāpšanu.

B. Meklēšanas, glābšanas, negadījumu izmeklēšanas un seku likvidēšanas atvieglošana

8.3. Ņemot vērā visus noteikumus, ko nosaka 12. pielikums “Meklēšana un glābšana” un 13. pielikums “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” Līgumslēdzējas valstis veic visus pasākumus, lai nodrošinātu kvalificēta personāla, kas nepieciešams meklēšanas, glābšanas, negadījumu izmeklēšanas, remontu vai īpašuma glābšanas veikšanai saistībā ar pazudušu vai bojātu gaisa kuģi tūlītēju pagaidu ielaišanu to teritorijās.

8.3.1. Veicot tūlītēju 8.3. punktā minēto personu ielaišanu valstī, gadījumos, kad šāds dokuments ir nepieciešams, valstis nepieprasa citu ceļošanas dokumentu kā vien pasi (salīdzinājumam – 3.4. punkts).

8.3.2. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja valsts turpina pieprasīt iebraukšanas vīzas personālam, kas minēts 8.3. punktā, tai, kad nepieciešams un izņēmuma kārtā jāizdod šādas vīzas pēc iebraukšanas vai citādā veidā jāveicina to ielaišana valstīs, ja šādam personālam ir tā valsts iestāžu izsniegts uzdevuma veikšanas rīkojums (salīdzinājumam 3.38. punkts).

8.3.3. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka to iestādes ir pietiekami informētas par 13. un 9. pielikuma prasībām attiecībā uz negadījumu un incidentu ar gaisa kuģiem izmeklēšanu. Šajā ziņā valstīm jāatzīst attiecīgo izmeklētāju nepieciešamība nekavējoties noorganizēt transportu uz negadījuma vai incidenta vietu un, ja nepieciešams, lai palīdzētu viņiem.

8.4. Katra Līgumslēdzēja valsts veicina tādu gaisa kuģu, darbarīku, rezerves daļu un aprīkojuma pagaidu ievešanu valstī, kas nepieciešams meklēšanai, glābšanai, negadījuma izmeklēšanai vai citas valsts bojātā gaisa kuģa remontam vai savākšanai. Šādi izstrādājumi jāielaiž valstī uz laiku, nepakļaujot tos muitas nodokļiem un citiem maksājumiem vai nodevām, kā arī nepiemērojot tiem nekādus noteikumus, kas aizliedz šādu izstrādājumu ievešanu.

Piezīme. Šie noteikumi neizslēdz veselības aizsardzības un dzīvnieku un augu karantīnas pasākumu piemērošanu, ja tādi ir nepieciešami.

8.5. Katra Līgumslēdzēja valsts veicina gan bojātā, gan jebkura palīdzības sniegšanas gaisa kuģa aizvākšanu no tās teritorijas kopā ar darbarīkiem, rezerves daļām un aprīkojumu, kas var būt ievests meklēšanas, glābšanas, negadījuma izmeklēšanas, gaisa kuģa remonta vai savākšanas mērķiem.

8.6. Attiecībā uz bojāto gaisa kuģi vai tā daļām, kā arī visiem tajā esošajiem krājumiem un kravām, tāpat kā attiecībā uz jebkuru gaisa kuģi, darbarīkiem, rezerves daļām vai aprīkojumu, kas ir ievesti pagaidu izmantošanai meklēšanas, glābšanas, negadījuma izmeklēšanas, remonta vai gaisa kuģa savākšanas veikšanai, kas nav ticis aizvākts no Līgumslēdzējas valsts teritorijas šādas valsts noteiktajā laika periodā ir piemērojami attiecīgās valsts atbilstošie likumi.

8.7. Ja saistībā ar gaisa kuģa negadījuma izmeklēšanu ir nepieciešams pārsūtīt bojātā gaisa kuģa daļu vai daļas uz citu Līgumslēdzēju valsti tehniskajai apskatei vai pārbaudei, visas attiecīgās Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka šādas daļas vai daļu pārvietošana tiek veikta bez kavēšanās. Tāpat attiecīgās Līgumslēdzējas valstis veicina šādas daļas vai daļu nosūtīšanu atpakaļ uz valsti, kas veic negadījuma izmeklēšanu, ja pēdējā šeit minētā valsts to pieprasa izmeklēšanas pabeigšanai.

C. Palīdzības sniegšanas lidojumi pēc dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, kas būtiski apdraud cilvēku veselību vai vidi, un līdzīgās ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) palīdzība

8.8. Līgumslēdzējas valstis veicina tādu gaisa kuģu ielidošanu to teritorijā, izlidošanu no to teritorijas un lidošanu caur to teritoriju, kas ir iesaistīti palīdzības sniegšanas lidojumos, ko veic ANO atzītas starptautiskas organizācijas vai kas tiek veikti to vārdā, vai ko veic valstis pašas, vai kas tiek veikti to vārdā, un veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu to lidojumu drošību. Šādi palīdzības sniegšanas lidojumi ir tie, kas tiek veikti reaģējot uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, kas būtiski apdraud cilvēku veselību vai vidi, kā arī līdzīgās ārkārtas situācijās, kurās ir nepieciešama ANO palīdzība. Šādus lidojumus veic pēc iespējas ātri no brīža, kad ir panākta vienošanās ar saņēmējvalsti.

1. piezīme. Atbilstoši tā “Starptautiski atzīto pamatterminu glosārijam [Internationally Agreed Glossary of Basic Terms]” Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitārās palīdzības lietu departaments par ārkārtas situāciju uzskata “pēkšņi un parasti neprognozētu notikumu, uz kuru reaģējot ir nepieciešams nekavējoties veikt pasākumus, lai mazinātu tā nelabvēlīgās sekas” un par katastrofu – “būtisku sabiedrības funkcionēšanas pārrāvumu, kas rada plašus cilvēku, materiālos vai vides zaudējumus, kas pārsniedz skartās sabiedrības iespējas tos pārvarēt, izmantojot tikai tās pašas resursus”.

2. piezīme. Attiecībā uz pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu drošu palīdzības sniegšanas lidojumu veikšanu, uzmanība tiek vērsta uz 11. pielikuma “Gaisa satiksmes pakalpojumi” izdevumiem “Rokasgrāmata attiecībā uz drošības pasākumiem saistībā ar civilās aviācijas gaisa kuģiem potenciāli bīstamām militārām darbībām” [Manual Concerning Safety Measures Relating to Military Activities Potentially Hazardous to Civil Aircraft Operations] (Doc 9554) un “Rokasgrāmata attiecībā uz civilo gaisa kuģu pārtveršanu” [Manual concerning Interception of Civil Aircraft] (Doc 9433).

8.9. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka personāls, kas ierodas, lai sniegtu palīdzību, kā minēts 8. 8. punktā, un priekšmeti, ko ieved, tiek ielaisti valstī bez kavēšanās.

D. Ar jūras piesārņošanu un drošību saistīti ārkārtas pasākumi

8.10. Ārkārtas situācijās Līgumslēdzējas valstis veicina tādu gaisa kuģu ielidošanu valstī, izlidošanu no valsts vai tranzīta lidojumu veikšanu, kas ir iesaistīti jūras piesārņojuma likvidēšanā vai novēršanā, vai citās darbībās, kas veicamas, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, iedzīvotāju drošību vai jūras vides aizsardzību.

8.11. Ārkārtas gadījumos Līgumslēdzējas valstis, cik vien ir to spēkos, veicina tādu personu, kravu, materiālu un aprīkojuma ielaišanu valstī, tranzītu vai izlaišanu no valsts, kas ir nepieciešami, lai veiktu 8.10. punktā aprakstītās jūras piesārņojuma novēršanas un drošības pasākumus.

E. Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un saistīto noteikumu īstenošana

8.12. Līgumslēdzējas valstis ievēro attiecīgās Pasaules Veselības organizācijas spēkā esošā “Starptautisko veselības noteikumu [International Health Regulations]” izdevuma prasības. Atbilstoši iepriekšminēto noteikumu 23. pantam Līgumslēdzējas valstis tajos atļautos veselības aizsardzības pasākumus pasažieru, viņu bagāžas, kravu un citu izstrādājumu ielaišanai valstī, izlaišanai no valsts un tranzītam piemēro kā maksimālos iespējamos pasākumus.

8.13. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad epidemioloģiskā situācija to atļauj un rezultātā tiktu samazināts sanitāro pasākumu daudzums vai pat zustu nepieciešamība pēc tiem, Līgumslēdzējām valstīm atbilstoši “Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu” [International Health Regulations] Trešā anotētā izdevuma [Third Annotated Edition] (1983. g.) 85. panta 1. un 1. d) punktam, sanitārās kontroles mērķiem jāapvieno to teritorijas vai jānoslēdz līgumi.

8.14. Līgumslēdzējas valstis veic visus iespējamos pasākumus, lai vakcinētāji izmantotu starptautisko vakcinācijas un revakcinācijas apliecību veidlapas, lai nodrošinātu vienādu pieņemšanu.

8.15. Ieteicamā prakse. Katrai Līgumslēdzējai valstij jāveic pasākumi, lai dotu iespēju visiem attiecīgajiem gaisa kuģu ekspluatantiem un aģentūrām nodrošināt pasažieriem pietiekami ilgu laiku pirms izlidošanas informāciju par galamērķa valstu prasībām attiecībā uz vakcināciju un revakcināciju, kā arī “Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem” [International Health Regulations] atbilstošas (1969) vakcinācijas un revakcinācijas apliecību veidlapas.

8.16. Gaisa kuģu ekspluatants nodrošina atbilstību jebkurām Līgumslēdzējas valsts prasībām, atbilstoši kurām tam visīsākajā laikā, izmantojot radiosakarus, ir jāpaziņo Līgumslēdzējas valsts, uz kuru gaisa kuģis dodas, veselības aizsardzības iestādēm par visiem slimību gadījumiem gaisa kuģī, izņemot gadījumus, kad ir aizdomas par lidojuma radītu sliktu dūšu, lai tādējādi veicinātu speciāla medicīnas personāla un aparatūras nodrošināšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai un veselības aizsardzības procedūru veikšanai pēc ielidošanas.

F. Valsts pārvadājumu atvieglošanas programmu izstrādāšana

8.17. Katra Līgumslēdzēja valsts izstrādā valsts pārvadājumu atvieglošanas programmu, kas balstīta uz Konvencijas un tās 9. pielikuma prasībām.

8.18. Katra līgumslēdzēja valsts nodrošina, ka tās valsts pārvadājumu atvieglošanas programmas mērķis ir veikt visus iespējamos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu, apkalpju, pasažieru, kravas, pasta un krājumu pārvietošanu, atceļot nevajadzīgus šķēršļus un kavēkļus.

8.18.1. Ieteicamā prakse. Izveidojot valsts pārvadājumu atvieglošanas programmu, Līgumslēdzējām valstīm jāizmanto 12. papildinājumā aprakstītās vadlīnijas.

8.19. Katra Līgumslēdzēja valsts pēc nepieciešamības izveido Valsts Gaisa pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komiteju un Lidostu atvieglošanas pasākumu komitejas vai līdzīgas koordinējošas iestādes, lai koordinētu atbalsta darbības starp attiecīgās valsts departamentiem, aģentūrām un citām organizācijām, kas nodarbojas ar dažādiem starptautiskās civilās aviācijas aspektiem vai atbild par tiem, kā arī koordinēšanai ar lidostu ekspluatantiem un gaisa kuģu ekspluatantiem.

8.20. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jācenšas, piemērojoties apstākļiem, izveidot ciešu sadarbību starp civilās aviācijas drošības un pārvadājumu atvieglošanas programmām. Šai nolūkā noteiktiem Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komiteju locekļiem jābūt arī Drošības komiteju locekļiem.

8.21. Ieteicamā prakse. Izveidojot Valsts Gaisa pārvadājumu un Lidostu atvieglošanas pasākumu komitejas un nodrošinot to darbību, valstīm jāvadās no vadlīnijām, kas aprakstītas 11. un 12. papildinājumā.

G. Pasažieru ar īpašām vajadzībām pārvadājumu atvieglošana

I. Vispārīgi noteikumi

8.22. Ieteicamā prakse. Ceļojumos personām ar īpašām vajadzībām jānodrošina īpaša palīdzība, lai nodrošinātu, ka tās saņem tos pakalpojumus, kas parasti ir pieejami plašai sabiedrībai. Šāda palīdzība ietver informācijas un norāžu sniegšanu ar tādu informācijas nesēju starpniecību, ko ir iespējams saprast ceļotājiem ar izziņas un sensoriem traucējumiem.

8.23. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāsadarbojas ar mērķi veikt nepieciešamos pasākumus, lai personām ar īpašām vajadzībām nodrošinātu pieeju visām personas ceļojuma sastāvdaļām no tā sākuma līdz beigām.

8.24. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm kopā ar gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostu ekspluatantiem un zemes pakalpojumu sniedzējiem, jāveic nepieciešamās darbības, lai noteiktu minimālus vienādus standartus attiecībā uz personu ar īpašām vajadzībām piekļuvi transportam no brīža, kad šāda persona nokļūst izlidošanas lidostā, līdz brīdim, kad tā pamet galamērķa lidostu.

8.25. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm kopā ar gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostu ekspluatantiem, zemes pakalpojumu sniedzējiem un ceļojumu aģentūrām, jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka personām ar īpašām vajadzībām tiek sniegta tām nepieciešamā informācija, kā arī Līgumslēdzējām valstīm jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka aviosabiedrības, lidostas, zemes pakalpojumu sniedzēji un ceļojumu aģentūras spēj sniegt šādiem pasažieriem nepieciešamo palīdzību, kas atkarībā no viņu vajadzībām viņiem nepieciešama, lai palīdzētu viņiem veikt ceļojumu.

8.26. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāveic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sadarbību starp gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un zemes pakalpojumu sniedzējiem, lai izveidotu un koordinētu praktisko mācību programmas, kas nodrošinātu, ka palīdzībai personām ar īpašām vajadzībām ir pieejams apmācīts personāls.

II. Piekļuve lidostām

8.27. Līgumslēdzējas valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lidostu aprīkojums un pakalpojumi ir piemēroti personām ar īpašām vajadzībām.

8.28. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jānodrošina, ka, lai veicinātu viņu pārvietošanos starp gaisa kuģi un terminālu gan ielidojot, gan izlidojot, gadījumos, kad netiek izmantoti teleskopiski koridori, gados vecākiem pasažieriem un pasažieriem ar īpašām vajadzībām ir pieejamas pacēlāju sistēmas vai cita veida piemērotas ierīces.

8.29. Ieteicamā prakse. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas ar redzes un dzirdes traucējumiem spēj iegūt informāciju par lidojumiem.

8.30. Ieteicamā prakse. Gados vecākām personām un personām ar īpašām vajadzībām, kas tiek nogādātas lidostā vai sagaidītas termināļa ēkā, jāizvieto punkti, kas atrodas pēc iespējas tuvāk galvenajām ieejām. Lai veicinātu pārvietošanos uz dažādām lidostas vietām, pieejas ceļiem jābūt brīviem no šķēršļiem.

8.31. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem ir ierobežota, būtu jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu pieejamus zemes transporta pakalpojumus par atbilstošu cenu, pielāgojot esošās un plānotās sabiedriskā transporta sistēmas vai nodrošinot īpašus pārvadāšanas pakalpojumus cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

8.32. Ieteicamā prakse. Cilvēkiem ar kustības traucējumiem būtu jānodrošina atbilstošs autostāvvietu aprīkojums un jāveic atbilstoši pasākumi, lai veicinātu viņu pārvietošanos starp autostāvvietām un termināļu ēkām.

8.33. Ieteicamā prakse. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams un iespējams, jādot atļauja pasažieru, it īpaši gados vecāku pasažieru un pasažieru ar kustību traucējumiem, tiešai pārvietošanai no viena gaisa kuģa uz otru, kad to prasa lidojumu ar pārsēšanos izlidošanas termiņi, vai citu apstākļu ietekmē.

III. Piekļuve lidojumu pakalpojumiem

8.34. Līgumslēdzējas valstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai personām ar īpašām vajadzībām nodrošinātu atbilstošu piekļuvi lidojumu pakalpojumiem.

8.35. Ieteicamā prakse. Līgumslēdzējām valstīm jāievieš noteikumi, kas nosaka, ka gaisa kuģim, kas tiek nodots ekspluatācijā kā jauns vai kas tiek nodots ekspluatācijā pēc kapitālā remonta, ir jāatbilst minimāliem vienveidīgiem piekļuves standartiem attiecībā uz gaisa kuģī esošo aprīkojumu, tostarp kustīgiem elkoņu atbalstiem, gaisa kuģī esošiem ratiņkrēsliem, tualetēm un piemērotu apgaismojumu un norādēm.

8.36. Ieteicamā prakse. Ratiņkrēsli, īpašās iekārtas un aprīkojums, kas nepieciešams personām ar īpašām vajadzībām, pārvadājams bez maksas salonā vietā, kur pēc gaisa kuģa ekspluatanta domām to pieļauj telpas lielums un drošības prasības, vai arī tā apzīmējama kā prioritāra bagāža. Pasažierus ar īpašām vajadzībām pavadošie apmācītie dzīvnieki arī pārvadājami salonā un bez maksas atbilstoši atbilstošajiem valsts vai gaisa kuģa ekspluatanta noteikumiem.

8.37. Ieteicamā prakse. Principā personām ar īpašām vajadzībām jāļauj pašām noteikt, vai viņām ir vajadzīgs eskorts, un ceļot, nepiemērojot prasību par medicīniskas apskates veikšanu. Tomēr iepriekšējai paziņošanai būtu jābūt obligātai gadījumos, kad ir nepieciešama palīdzība vai pacelšanas aprīkojums. Gaisa kuģu ekspluatantiem jāļauj pieprasīt no personām ar īpašām vajadzībām medicīnisku atļauju tikai tāda veselības stāvokļa gadījumā, kad ir skaidri nosakāms, ka nav iespējams garantēt šādu personu vai citu pasažieru drošību vai labsajūtu. Turklāt gaisa kuģu ekspluatantiem dodamas tiesības pieprasīt eskortu tikai tādā gadījumā, kad ir skaidri nosakāms, ka persona ar īpašām vajadzībām nespēj par sevi parūpēties un tāpēc nav iespējams garantēt šādas personas vai citu pasažieru drošību vai labsajūtu.

8.38. Ieteicamā prakse. Ja ir nepieciešama eskorta klātbūtne, Līgumslēdzējām valstīm jāveicina, ka gaisa kuģu ekspluatanti piedāvā atlaides attiecībā uz pavadošās personas pārvadāšanu.

H. Palīdzība gaisa kuģu negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm

8.39. Gaisa kuģa negadījuma notikuma valsts un blakus esošās valstis veic pasākumus, lai veicinātu gaisa kuģu negadījumu upuru pagaidu iebraukšanu to teritorijā.

8.40. Notikuma valsts un blakus esošās valstis veic pasākumus, lai veicinātu tā ekspluatanta pilnvarotu pārstāvju, kura gaisa kuģis ir cietis aviācijas nelaimes gadījumā, vai šāda ekspluatanta lidojumu veikšanas alianses partnera pārstāvju pagaidu iebraukšanu to teritorijās, lai dotu tiem iespēju šajās valstīs sniegt palīdzību izdzīvojušajiem un to ģimenes locekļiem, mirušo negadījuma upuru ģimenes locekļiem un attiecīgajām valsts iestādēm.

Piezīme. Kopīgu kodu lietošanas līdzīgi alianšu līgumi reizēm pieprasa, lai alianses partneri darbotos kā “pirmie reaģētāji” ietekmētā ekspluatanta vārdā, gadījumā, ja alianses partneris spēj nokļūt negadījuma vietā ātrāk kā ietekmētais ekspluatants.

8.41. Ieteicamā prakse. Nodrošinot 8.39. punktā minēto personu ielaišanu notikuma valstī vai blakus esošās valstīs, šādām valstīm nebūtu jāpieprasa uzrādīt cits ceļošanas dokuments kā vien pase vai ārkārtas ceļošanas dokuments, kas izsniegts īpaši šādām personām, lai dotu tām tiesības ceļot uz attiecīgajām valstīm. Gadījumos, kad negadījuma notikuma valsts vai blakus esoša valsts pieprasa iebraukšanas vīzas 8.39. un 8.40. punktā minētajām personām, tai jāpaātrina šādu vīzu izsniegšana.

8.42. Līgumslēdzējas valstis, ja nepieciešams, organizē ārkārtas ceļošanas dokumentu izsniegšanu to pilsoņiem, kas ir pārdzīvojuši aviācijas nelaimes gadījumu.

8.43. Līgumslēdzējas valstis pēc mirušā piederīgo vai tā gaisa kuģa ekspluatanta, kura gaisa kuģis ir iekļuvis aviācijas nelaimes gadījumā, pieprasījuma sniedz visu nepieciešamo palīdzību, kā, piemēram, transportēšanas nodrošināšanu un muitošanas veikšanu, lai pārvestu uz to izcelsmes valstīm cilvēku mirstīgās atliekas.

1. PAPILDINĀJUMS. VISPĀRĪGĀ DEKLARĀCIJA

2. PAPILDINĀJUMS. PASAŽIERU SARAKSTS

 

4. PAPILDINĀJUMS. ATLIEKU DEZINSEKCIJAS APLIECINĀJUMS

5. PAPILDINĀJUMS. IEKĀPŠANAS/IZKĀPŠANAS KARTE

6. PAPILDINĀJUMS. MUITAS SADARBĪBAS PADOMES^* REKOMENDĀCIJA

Muitas kontroles vienkāršošanai, pamatojoties uz divu koridoru sistēmas izmantošanu pasažieriem, kas iebrauc valstī pa gaisa ceļu (1971. gada 8. jūnijā)

“MUITAS SADARBĪBAS PADOME,

ievērojot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu nodaļas septītās sesijas Rekomendāciju Nr. B-3, ko 1968. gada decembrī pieņēmusi šīs organizācijas Padome un kas attiecas uz divu koridoru sistēmas ieviešanu starptautiskajās lidostās ātrai ielidojušās bagāžas muitošanai;

ievērojot Eiropas Civilās aviācijas konferences Otrās starpsesijas 1969. gada jūlijā pieņemto 11. rekomendāciju par divu koridoru jeb sarkanā/zaļā koridora sistēmu;

vēloties atbalstīt centienus uzlabot pasažieru satiksmi starptautiskajās lidostās;

ņemot vērā, ka šis mērķis var tikt sasniegts, ieviešot vienkāršotu pasažieru un viņu bagāžas muitas kontroles procedūru, kas balstīta uz divu koridoru sistēmu;

ņemot vērā, ka šādu sistēmu var piemērot, nesamazinot kontroles efektivitāti un tā dod iespēju muitas iestādēm efektīvi darboties pieaugošas pasažieru plūsmas apstākļos bez nepieciešamības attiecīgi palielināt muitas personāla skaitu;

ņemot vērā, ka šīs sistēmas funkciju saskaņošana starp dažādām valstīm ir būtiska tās nevainojamai darbībai;

iesaka dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar lidostu ekspluatantiem un citām ieinteresētām organizācijām, ieviest to lielākajās starptautiskajās lidostās iebraucošo pasažieru un viņu bagāžas muitošanai turpmāk aprakstīto divu koridoru sistēmu’.

1) Sistēma ļauj pasažieriem izvēlēties starp diviem šādiem koridoriem:

a) vienu (zaļo koridoru), kas ir domāts pasažieriem, kuriem nav preču vai ir preces, ko var ievest bez ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem un uz ko neattiecas ievešanas aizliegumi vai ierobežojumi, un

b) otru (sarkano koridoru), kas domāts pārējiem pasažieriem.

2) Katrs koridors ir skaidri un noteikti apzīmēts, lai pasažieri viegli saprastu atšķirību starp tiem. Galvenais atšķirības apzīmējums ir šāds:

a) pirmajam koridoram, kas minēts 1) punkta a) apakšpunktā, zaļš astoņstūris un uzraksts “NAV NEKĀ DEKLARĒJAMA” (“NOTHING TO DECLARE” / “RIEN À DÉCLARER”);

b) otrajam koridoram, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, sarkans četrstūris un uzraksts “DEKLARĒJAMAS PRECES” (“GOODS TO DECLARE” / “MARCHANDISES À DÉCLARER”).

Turklāt koridorus apzīmē ar uzrakstu, ietverot vārdu “MUITA” (“CUSTOMS” / “DOUANE”).

3) Teksts, kas minēts 2) punktā, ir angļu un/vai franču valodā, kā arī citā valodā vai valodās, ko uzskata par vajadzīgu attiecīgajā lidostā.

4) Pasažieriem jābūt pietiekami labi informētiem, lai tie varētu izvēlēties pareizo koridoru. Tādēļ ir svarīgi, lai

a) pasažieri būtu informēti par sistēmas darbību un par preču aprakstu un daudzumu, kas tiem var būt līdzi, izejot pa zaļo koridoru. Informēšanu var veikt ar plakātiem vai ziņojumu dēļiem lidostā, vai ar bukletiem, kas cilvēkiem pieejami lidostā vai ko izplata tūrisma aģentūras, aviosabiedrības vai citas ieinteresētas organizācijas;

b) ceļš uz koridoru ir skaidri apzīmēts.

5) Koridori atrodas aiz bagāžas piegādes zonas, lai, izvēloties koridoru, pasažieriem būtu klāt visa bagāža. Turklāt koridorus izkārto tā, lai pasažieru plūsma no šīs zonas uz lidostas izejām būtu pēc iespējas tieša.

6) Attālums no bagāžas piegādes zonas līdz ieejām koridoros ir pietiekams, lai pasažieri varētu izlemt, kuru koridoru izvēlēties, un doties tajā, neradot sastrēgumus.

7) Pasažieriem, kas izvēlējušies zaļo koridoru, nepiemēro nekādas citas muitas formalitātes, ja vien muita nepiemēro pārbaudi uz vietas; sarkanajā koridorā pasažieri veic muitas iestāžu pieprasītās muitas formalitātes.

norāda, ka divu koridoru sistēma var būt savietojama ar cita veida kontroles veikšanu, piemēram, ar valūtas kontroles veikšanu, ja attiecīgie noteikumi nepieprasa pilnīgu pasažieru un viņu bagāžas kontroli;

pieprasa dalībvalstīm, kas pieņem šo rekomendāciju informēt ģenerālsekretāru par

a) šādu pieņemšanu un datumu, no kura šāda rekomendācija tiks piemērota;

b) to lidostu nosaukumus, kuros tiek ieviesta divu koridoru sistēma.

Ģenerālsekretārs pārsūtīs šo informāciju dalībvalstu muitas administrācijām, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ģenerālsekretāram un Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) vadītājam.”

^* Tagadējais nosaukums ir Pasaules Muitas organizācija (WCO).

7. PAPILDINĀJUMS. APKALPES LOCEKĻA APLIECĪBA (CMC)

8. PAPILDINĀJUMS. CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS INSPEKTORA APLIECĪBA

9. PAPILDINĀJUMS. IETEIKTĀ PERSONU BEZ IEBRAUKŠANAS TIESĪBĀM ATPAKAĻNOSŪTĪŠANAS DOKUMENTU FORMA

1. APLIECINĀJUMS SAISTĪBĀ AR PAZAUDĒTU VAI IZNĪCINĀTU CEĻOŠANAS DOKUMENTU (sk. 5.6. punktu)

2. VĒSTULE ATTIECĪBĀ UZ NEĪSTIEM, FALSIFICĒTIEM VAI VILTOTIEM CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM VAI ĪSTIEM DOKUMENTIEM, KO UZRĀDA KRĀPNIEKI (sk. 5.7.)

 

10. PAPILDINĀJUMS. APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS TIRDZNIECĪBAS DOKUMENTU PARAUGS

 

11. PAPILDINĀJUMS. LIDOSTAS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS PARAUGS

1. LIDOSTAS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS MĒRĶIS

Lidostas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmas mērķis ir īstenot 9. pielikuma mērķus ekspluatācijas līmenī, atvieglot gaisa kuģu, apkalpju pasažieru un kravu robežšķērsošanas formalitāšu izpildi lidostās.

2. LIDOSTAS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS APJOMS

Lidostas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programma ietver visus 9. pielikuma noteikumus attiecībā uz robežšķērsošanas procesiem lidostā, kā arī šādu procesu plānošanu un vadību. Attiecīgo veicamo uzdevumu saraksts un piemērojamie standarti un ieteicamā prakse (SARP) ir minēti turpmāk tabulā.

3. ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

3.1. Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu programmas ieviešanu ekspluatācijas līmenī ieteicams veikt Lidostas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komitejai. Lai gan šādu komiteju darbība ir jāveicina Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komitejai, un komitejām tā ir jāinformē, tomēr tām nav obligāti jāatrodas valsts iestādes pārraudzībā. To galvenais uzdevums ir ikdienas problēmu risināšana un 9. pielikuma īstenošana.

3.2. Ir ieteicams, ka komiteju vada lidostas pārvaldītājs un regulāri sasauc sanāksmes. Komitejā jāietilpst vecākajām amatpersonām, kas vada to attiecīgās pārbaužu iestādes lidostā, piemēram, muitas, imigrācijas, karantīnas, u. c. iestādes, kā arī gaisa kuģu ekspluatantu, kas veic starptautiskus lidojumus šajā lidostā, vietējo nodaļu vadītājiem. Lai lidostas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu programma būtu veiksmīga, ir nepieciešama visu pušu dalība.

Lidostas pārvadājumu atvieglošanas pasākumu programmas uzdevums	9. pielikuma (12. izdevuma) standarti un ieteicamā prakse
Izveidot, pārskatīt un pēc nepieciešamības grozīt reisu ielidošanas un robežšķērsošanas procedūras attiecīgajā lidostā	6.1.1. standarts
Regulāri izskatīt visu pušu darbību attiecībā uz 45 minūšu mērķa sasniegšanu ielidojošo pasažieru apkalpošanā un 60 minūšu mērķa sasniegšanu izlidojošo pasažieru apkalpošanā. Izmantot pavadītā laika uzskaiti un rindu analīzi, lai noteiktu, kur nepieciešami uzlabojumi	3.36. un 3.39. ieteicamā prakse
Izveidot mūsdienīgas sistēmas imigrācijas un muitas pārbaužu veikšanai, izmantojot piemērotu tehnoloģiju. Sadarboties, veidojot automātiskas pasažieru izlaišanas sistēmas	3.40., 3.51. un 6.26. standarts
Veikt nepieciešamās satiksmes ceļu un reģistrācijas vietu izmaiņas lidostā, lai spētu tikt galā pieaugošo satiksmes apjomu	6.3. standarts
Uzlabot zīmju kvalitāti un palielināt to daudzumu pārbaužu aprīkojumā, lai mazinātu pasažieriem neskaidrības	6.9. un 6.12.1. ieteicamā prakse
Izskatīt pārbaužu punktu personāla komplektēšanu – darba maiņas, virsstundu darbu utt., un meklēt uzlabojumus, lai apmierinātu satiksmes vajadzības	6.3.1. ieteicamā prakse
Nodrošināt lidostā(-ās) darbojošos gaisa kuģu ekspluatantu un pārbaužu iestāžu ieguldījumu jaunu lidostu vai jaunu iekārtu projektēšanā	6.2. un 6.7. standarts
Pārraudzīt un uzlabot bagāžas nogādi muitas pārbaužu zonā	6.28. standarts
Paziņot attiecīgajām iestādēm par visām apkalpošanas problēmām, kas saistītas ar valūtas maiņu. Ieteikt valūtas maiņas automātu uzstādīšanu ielidošanas zonā	6.63., 6.64. un 6.65. standarts
Koordinēt pārvadājumu atvieglošanas, narkotiku kontroles, aviācijas drošības un bīstamo kravu apstrādes procedūras, lai tiktu sasniegti visu četru programmu mērķi	8.19. standarts
Neaizmirst par kravām! Koordinēt dažādu pārbaužu iestādes tā, lai nodrošinātu ātru gaisa kravu sūtījumu muitošanu un piegādi. Nodrošināt atbilstošas iekraušanas/izkraušanas aprīkojumu un drošu kravas uzglabāšanu muitošanas laikā	4.25. standarts 4.28., 4.28., un 6.38. – 6.50. ieteicamā prakse
Izveidot un uzturēt elektroniskas kravu manifestu iesniegšanas, muitošanas un piegādes sistēmas	4.15. un 4.4. standarts
Klientu apkalpošana: Regulāri izskatīt visu pušu darbību attiecībā uz 3 stundu mērķa sasniegšanu attiecībā uz pārbaužu formalitāšu pabeigšanu un, kur nepieciešams un iespējams, veikt izmaiņas	4.28. un 4.29. ieteicamā prakse
Izskatīt pārbaudes aģentūras kravu apskates punktu personāla komplektēšanu – darba maiņas, virsstundu darbu utt., un meklēt uzlabojumus, lai apmierinātu klienta vajadzības	6.60.1. standarts

12. PAPILDINĀJUMS. VALSTS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS PARAUGS

1. VALSTS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS MĒRĶIS

Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmas mērķis ir īstenot Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas prasību, ka Līgumslēdzējas valstis nosaka un atvieglo robežšķērsošanas formalitātes, ņemot vērā starptautiskajos lidojumos iesaistīto gaisa kuģu un to pasažieru, apkalpju un kravu vajadzības.

2. VALSTS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU (FAL) PROGRAMMAS APJOMS

Piemērojamie Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas panti un katra punkta īstenošanai veicamie uzdevumi ir minēti turpmāk tabulā. Pasākumi šādu un saistītu uzdevumu izpildei valstī veido valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmu¹.

3. ORGANIZĀCIJA UN PĀRVALDĪBA

3.1. Galvenā atbildība par Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmu gulstas uz Civilās aviācijas pilnvaroto iestādi (CAA) un/vai Satiksmes ministriju. Tomēr programmas sekmīgai īstenošanai ir nepieciešama arī citu ministriju un iestāžu aktīva dalība, piemēram:

Muitas	Pasu/vīzu izdošanas
Ārlietu	iestāžu
Lauksaimniecības/vides	Veselības aizsardzības
Drošības un narkotiku kontroles	Personas apliecības
Tūrisma	izdevējiestāžu
Imigrācijas	Karantīnas

3.2. Turklāt būtiska ir aktīva lidostu ekspluatantu (valsts vai privātu) un valstī esošo gaisa kuģu starptautisko ekspluatantu vai tos pārstāvošu organizāciju dalība.

3.3. Citas organizācijas, kas var veikt padomdevēja funkcijas, ir valsts iestādes vai nevalstiskas organizācijas, kas veicina starptautisku tūrismu un tirdzniecību.

3.4. Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmas īstenošanai ieteicamā organizācija ir Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komiteja, kas sastāv no iesaistīto valsts iestāžu vadītājiem un gaisa kuģu ekspluatantus un lidostu ekspluatantus pārstāvošo vietējo organizāciju augstākajām amatpersonām. Priekšsēdētājam jābūt Civilās aviācijas pilnvarotās iestādes vai atbilstošas pilnvarotas iestādes augstākā līmeņa amatpersonai. Lai uzturētu ciešu saikni starp valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komiteju un valsts aviācijas drošības komiteju, attiecīgi valsts aviācijas drošības komitejas locekļi var būt arī valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komitejas locekļi un otrādi.

3.5. Komitejas darbu veikšanai locekļi var norīkot vienu vai vairākas to attiecīgo organizāciju vidējā līmeņa vadības personas tos pārstāvēt personāla līmeņa sanāksmēs (darba grupās). Šīm amatpersonām deleģējamas pietiekamas pilnvaras izteikties to attiecīgo organizāciju vārdā un ierosināt nepieciešamo rīcību komitejas darba atbalstam. Priekšsēdētājam jānorīko viņa departamenta vai aģentūras vidējā līmeņa vadības amatpersona šādu personāla līmeņa sanāksmju sasaukšanai un vadībai.

3.6. Lēmums par Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komitejas vai locekļu norīkoto pārstāvju sanāksmju sasaukšanu un šādu sanāksmju biežums un notikšanas vieta ir priekšsēdētāja ziņā. Atbildība par veicamajiem pasākumiem dažādu uzdevumu izpildei ir atkarīga no attiecīgā uzdevuma vai jautājuma.

4. VALSTS PĀRVADĀJUMU ATVIEGLOŠANAS PASĀKUMU PROGRAMMAS IZSTRĀDĀŠANA

Ir ieteicams Valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu programmas pilnvaras un dalību valsts pārvadājumu atvieglošanas pasākumu komitejā noteikt tiesību aktos, noteikumos vai ar pilnvarotas personas administratīvām darbībām, lai nodrošinātu dažādu iesaistīto iestāžu un nozaru grupu dalību un lai nodrošinātu nepārtrauktību. Civilās aviācijas ģenerāldirektoram (DGCA) vai attiecīgai iestādei ir jāuzsāk minētais process, lai valsts politiskās sistēmas ietvaros iegūtu šādas pilnvaras.

¹ Grupa mazāku valstu, kurām ir līdzīgas vajadzības un mērķi, var nolemt izveidot apakšreģionālu pārvadājumu atvieglošanas pasākumu (FAL) programmu, lai ietaupītu uz lielāka apjoma rēķina. 

Čikāgas konvencijas prasības	Veicamie uzdevumi
10. pants. Nosēšanās muitošanas lidostā “.. visi gaisa kuģi, kas ielido Līgumslēdzējas valsts teritorijā, nosēžas šīs valsts norādītā lidostā muitas un cita veida pārbaudei, ja to pieprasa šīs valsts noteikumi. Izlidojot no Līgumslēdzējas valsts teritorijas, šie gaisa kuģi izlido no līdzīgi norādītas muitas lidostas..	– Attiecīgi izveidot vai atvērt jaunas muitas lidostas.
	– Izstrādāt procedūras atbilstoši kurām regulāru un neregulāru reisu ekspluatanti var pieprasīt atļauju nosēsties vai izlidot no muitas lidostām.
	– Muitas lidostās izveidot robežkontroles pakalpojumus.
13. pants. Ieceļošanas un muitošanas noteikumi Pasažieru, apkalpes ieceļošana vai kravas ievešana Līgumslēdzējas valsts teritorijā vai pasažieru, apkalpes izceļošana vai kravas izvešana no tās, vai arī atrašanās šajā teritorijā ir saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem attiecībā uz gaisa kuģa pasažieru, apkalpes ieceļošanu vai kravas ievešanu tās teritorijā vai pasažieru, apkalpes izceļošanu vai kravas izvešanu no tās, piemēram, par ieceļošanu vai ievešanu, muitošanu, imigrāciju, pasu kontroli, muitu un karantīnu.	– Atbalstīt ieinteresētās robežkontroles iestādes, tām lidostās izveidojot un uzturot efektīvas pārbaužu sistēmas un racionalizējot attiecīgās procedūras.
	– Izveidot programmas drošības problēmu, piemēram, dokumentu viltošanas, nelegālas migrācijas un kontrabandas kontrolei.
	– Koordinēt sagatavošanos liela skaita ārvalstnieku muitošanai īpašu pasākumu, piemēram, starptautisku sporta pasākumu gadījumos
14. pants. Slimības izplatīšanās nepieļaušana Visas Līgumslēdzējas valstis vienojas veikt efektīvus pasākumus, lai nepieļautu, ka ar aeronavigācijas starpniecību izplatās holēra, epidēmiskais tīfs, bakas, dzeltenais drudzis, mēris un tādas citas infekcijas slimības, kuras Līgumslēdzējas valstis nolemj laiku pa laikam noteikt, ..	– Izveidot, pārskatīt un, ja nepieciešams, grozīt valsts politiku attiecībā uz lipīgu slimību izplatīšanas ar gaisa satiksmi nepieļaušanu, kas sastāv, piemēram, no gaisa kuģu dezinsekcijas un dezinfekcijas, ar veselības aizsardzību saistītas karantīnas programmu un ārkārtas gadījumos veicamo kontroles pasākumu piemērošanas
22. pants. Formalitāšu kārtošanas atvieglošana Visas Līgumslēdzējas valstis vienojas noteikt visus īstenojamos pasākumus, izdodot īpašus noteikumus vai citādi, lai atvieglotu un paātrinātu pārvietošanos ar gaisa kuģiem starp Līgumslēdzēju valstu teritorijām un lai nepieļautu nevajadzīgu gaisa kuģu, apkalpes, pasažieru un kravas aizkavēšanu, jo īpaši, piemērojot tiesību aktus saistībā ar imigrāciju, karantīnu, muitu un muitošanu. ..	– Izveidot, pārskatīt un, ja nepieciešams, grozīt valsts noteikumus, ar kuriem tiek piemēroti valsts muitas, imigrācijas un karantīnas likumi, kas attiecas uz starptautisko gaisa satiksmi
23. pants. Muitas un imigrācijas procedūras Katra Līgumslēdzēja valsts apņemas, ciktāl tā uzskata to par realizējamu, noteikt muitas un imigrācijas procedūras, kas skar starptautisko aeronavigāciju, saskaņā ar praksi, kura var tikt noteikta vai ieteikta laiku pa laikam atbilstoši šai Konvencijai. ..	– Izveidot un, ja nepieciešams, grozīt lidostās veiktās muitas un imigrācijas procedūras, lai tās atbilstu 9. pielikumā noteiktajiem standartiem un ieteicamajai praksei.
	– Atbalstīt un aizstāvēt pasu un citu ceļošanas dokumentu izdošanu valstī atbilstoši Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izdevuma Doc 9303 “Mašīnlasāmie ceļošanas dokumenti”
37. pants. Starptautisko standartu un procedūru pieņemšana Katra Līgumslēdzēja valsts apņemas sadarboties, lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo noteikumu, standartu, procedūru un organizācijas vienveidības pakāpi attiecībā uz gaisa kuģiem, personālu, gaisa trasēm un palīgpakalpojumiem visās jomās, kurās šāda vienveidība atvieglo un uzlabo aeronavigāciju. .. j) muitas un imigrācijas procedūrām ..	– Piedalīties Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas 9. pielikuma izstrādāšanā
	– Periodiski pārskatīt valsts procedūras, lai nodrošinātu atbilstību 9. pielikuma prasībām
38. pants. Atkāpes no starptautiskajiem standartiem un procedūrām Ikviena valsts, kura uzskata par neiespējamu nodrošināt pilnīgu atbilstību jebkuram šādam starptautiskajam standartam vai procedūrai vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru no starptautiskajiem standartiem vai procedūrām pēc to grozīšanas, vai kura uzskata, ka ir jāpieņem noteikumi vai prakse, kas kādā noteiktā aspektā atšķiras no tiem, kas noteikti ar starptautisko standartu, nekavējoties ziņo Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai par atšķirībām starp savu praksi un to praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu. ..	– Periodiski pārbaudīt visu attiecīgo iestāžu atbilstību 9. pielikuma prasībām un ziņot Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai (ICAO) par atšķirībām starp valsts praksi un attiecīgajiem standartiem

STARPTAUTISKĀS CIVILĀS AVIĀCIJAS ORGANIZĀCIJAS (ICAO) PUBLIKĀCIJAS UN SAISTĪTI IZDEVUMI GAISA SATIKSMES JOMĀ

Turpmāk ir apkopotas dažādas publikācijas un saistīti izdevumi gaisa satiksmes jomā, ko izdod Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija.

• Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse (SARP), ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 37., 54. un 90. pantu, un ērtākai lietošanai tie ir nosaukti par šīs konvencijas pielikumiem. 9. pielikums “Pārvadājumu atvieglošanas pasākumi” satur standartus un ieteicamo praksi (SARP), kas attiecas uz muitas, karantīnas, imigrācijas un veselības aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko aeronavigāciju. 17. pielikums “Drošība” sastāv no standartiem un ieteicamās prakses, kas attiecas uz civilās aviācijas aizsardzību no pretlikumīgas iejaukšanās aktiem. Par jebkurām atšķirībām starp valsts noteikumiem un praksi un to, ko nosaka starptautisks standarts, atbilstoši Konvencijas 38. pantam ir jāziņo Padomei. Padome arī aicina Līgumslēdzējas valstis ziņot par atšķirībām no ieteicamās prakses noteikumiem.

• Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) politiskās nostādnes attiecas uz starptautiskās gaisa satiksmes reglamentēšanu, lidostu un aeronavigācijas apkalpošanas nodevām un nodokļiem attiecībā uz starptautiskās gaisa satiksmes nozari.

• Tehniskās prasības, kas attiecas uz mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem (MRTD).

• Tarifi, kas ir noteikti lidostām un aeronavigācijas apkalpošanai, ieskaitot maksājumus, kas tiek piemēroti lietotājiem vairāk nekā 180 valstīs.

• Rokasgrāmatas, kas Līgumslēdzējām valstīm sniedz informāciju vai vadlīnijas attiecībā uz tādiem jautājumiem kā starptautiskās gaisa satiksmes reglamentēšana, lidostu un aeronavigācijas apkalpošanas finanšu vadība, gaisa satiksmes intensitātes prognozēšanas metodes un atbilstības nodrošināšana 17. pielikuma prasībām.

• Apkārtraksti, kas sniedz specifisku Līgumslēdzējām valstīm noderīgu informāciju. Tie satur pētījumus par vidēja un ilga termiņā gaisa satiksmes nozares tendencēm pasaules un reģionāla līmenī, specializētus vispasaules pētījumus attiecībā uz tādiem jautājumiem kā sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS)/gaisa satiksmes organizēšanas (ATM) sistēmu ieviešanas ekonomiskie un finanšu aspekti, aviolīniju ekspluatācijas ekonomikas reģionālās atšķirības, civilās aviācijas ieguldījums ekonomikai, lidostu un aeronavigācijas apkalpošanas dienestu privatizācija un reglamentējošo noteikumu ietekme uz laika nišu sadali.

• Aviācijas drošības apmācības kompleksi un kursi aptver jautājumu noteiktu loku un ir izstrādāti, lai palīdzētu drošības jomas profesionāļiem, vadītājiem un personālam iegūt vispusīgāku izpratni par standartiem un ieteicamo praksi, kā arī sniedz specializētas praktiskas zināšanas pasākumu un prasību ieviešanā un pārraudzībā atbilstoši vietējām programmām. Sīkākai informācijai, lūdzu, sazināties ar avsec@icao.int vai apmeklēt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas Aviācijas drošības apakšnodaļas interneta vietni www.icao.int/ avsec.

• Elektroniskās publikācijas, kas pieejamas datubāzēs un tādā interaktīvā veidā kā pasaules gaisa satiksmes pakalpojumu līgumi un Starptautiskās gaisa satiksmes organizācijas (ICAO) gaisa satiksmes pakalpojumu līgumu paraugi. Civilās aviācijas statistika, kas ir pieejama, iegādājoties gada abonementu uz vienu vai vairākām datu grupām, ko tās komerciālajā interneta vietnē www.icaodata.com izplata Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija. Jautājumus par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izplatītajiem statistikas datiem vai īpašu statistikas datu pasūtīšanu adresēt sta@icao.int.

• Ziņojumi no gaisa satiksmes nozares sanāksmēm, kas iekļauj ziņojumus no Pārvadājumu atvieglošanas pasākumu un Statistikas nodaļu sanāksmēm, kā arī ziņojumus, kas saistīti ar konferencēm aviācijas drošības, starptautisko gaisa pārvadājumu reglamentēšanas un lidostu un aeronavigācijas apkalpošanas ekonomikas jautājumos.

© ICAO, 2005

8/05, E/P1/2050

Pasūtījums Nr. AN 9

Publicējusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO)

 

 

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas

11. pielikums

GAISA SATIKSMES PAKALPOJUMI

Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi
Lidojumu informācijas dienests
Trauksmes izziņošanas dienests

Divpadsmitais izdevums, 2001. gada jūlijs

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Šis izdevums ietver visus grozījumus, ko Padome pieņēmusi līdz 2001. gada 13. martam, un no 2001. gada 1. novembra aizstāj visus iepriekšējos 11. pielikuma izdevumus.

Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. priekšvārdā.

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizuālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kas šā izdevuma lietotājiem jāņem vērā. Turpmāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrēšanai.

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1.-40.	Iekļauts šajā izdevumā				1	31/10/03	--	ICAO
41.	28/11/02	--	ICAO
42.	27/11/03	--	ICAO
43.	24/11/05	--	ICAO

 

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

2. NODAĻA. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Pilnvarotās iestādes noteikšana

2.2. Gaisa satiksmes pakalpojumu mērķi

2.3. Gaisa satiksmes pakalpojumu veidi

2.4. Gaisa satiksmes pakalpojumu vajadzības noteikšana

2.5. Gaisa telpas daļu un kontrolējamu lidlauku noteikšana satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai

2.6. Gaisa telpu klasifikācija

2.7. Nepieciešamie navigācijas raksturojumi (RNP) maršruta lidojumos

2.8. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību izraudzīšana un organizēšana

2.9. Tehniskās prasības lidojumu informācijas rajoniem, gaisa satiksmes vadības rajoniem un gaisa satiksmes vadības zonām

2.10. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un gaisa telpu identifikācija

2.11. ATS maršrutu noteikšana un identifikācija

2.12. Pārslēgšanās punktu noteikšana

2.13. Nozīmīgu punktu noteikšana un identifikācija

2.14. Manevrējoša gaisa kuģa standarta maršrutu noteikšana un identifikācija

2.15. Koordinācija starp ekspluatantu un gaisa satiksmes dienestiem

2.16. Koordinācija starp atbilstoši pilnvarotajām militārajām iestādēm un gaisa satiksmes dienestiem

2.17. Potenciālu civilās aviācijas gaisa kuģu apdraudējuma darbību koordinācija

2.18. Aeronavigācijas dati

2.19. Koordinācija starp meteoroloģiskā dienesta un gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta atbilstoši pilnvarotajām iestādēm

2.20. Koordinācija starp aeronavigācijas informācijas dienestu un gaisa satiksmes pakalpojumu dienestu atbilstoši pilnvarotajām iestādēm

2.21. Lidojuma minimālais absolūtais augstums

2.22. Pakalpojumi gaisa kuģim avārijas gadījumā

2.23. Ārkārtas režīms lidojumā

2.24. Laiks gaisa satiksmes dienestā

2.25. Prasību noteikšana barometriskā augstuma mērīšanas transponderu pārvadāšanai un ekspluatācijai

2.26. ATS drošības pārvaldība

2.27. Kopīgas atskaites sistēmas

2.28. Valodu zināšanas

2.29. Ārkārtas pasākumi

3. NODAĻA. GAISA SATIKSMES VADĪBAS PAKALPOJUMI

3.1. Piemērošana

3.2. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana

3.3. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu darbība

3.4. Distancēšanas minimumi

3.5. Atbildība par gaisa satiksmes vadīšanu

3.6. Atbildības par gaisa satiksmes vadīšanu tālāknodošana

3.7. Gaisa satiksmes vadības atļaujas

3.8. Transportlīdzekļu un fizisku personu kontrole lidlaukos

3.9. Radara nodrošinājums

3.10. Lidlauka zemes satiksmes novērošanas radara (SMR) izmantošana

4. NODAĻA. LIDOJUMU INFORMĀCIJAS DIENESTS

4.1. Piemērošana

4.2. Lidojumu informācijas dienesta darbības joma

4.3. Lidojumu operatīvā informācijas dienesta radioapraide

4.4. VOLMET radioapraide un D-VOLMET pakalpojumi

5. NODAĻA. TRAUKSMES IZZIŅOŠANAS DIENESTS

5.1. Piemērošana

5.2. Glābšanas koordinācijas centru apziņošana

5.3. Sakaru līdzekļu izmantošana

5.4. Avārijas stāvoklī esoša gaisa kuģa kursa nolikšana

5.5. Ekspluatanta informēšana

5.6. To gaisa kuģu informēšana, kas atrodas avārijas stāvoklī esoša gaisa kuģa tuvumā

6. NODAĻA. GAISA SATIKSMES PAKALPOJUMU PRASĪBAS SAKARIEM

6.1. Aviācijas mobilais dienests (sakari “gaiss-zeme”)

6.2. Aviācijas fiksētais dienests (sakari “zeme-zeme”)

6.3. Lidlauka zemes satiksmes vadības pakalpojumi

6.4. Aviācijas radionavigācijas pakalpojumi

7. NODAĻA. GAISA SATIKSMES VADĪBAS PRASĪBAS INFORMĀCIJAI

7.1. Meteoroloģiskā informācija

7.2. Informācija par apstākļiem lidlaukā un par lidlauka aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli

7.3. Informācija par navigācijas aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli

7.4. Informācija par bezpilota brīvajiem gaisa baloniem

7.5. Informācija par vulkāniskajām aktivitātēm

7.6. Informācija par radioaktīvām vielām un toksisku ķīmisku vielu “mākoņiem”

PAPILDINĀJUMI

1. PAPILDINĀJUMS. ATS MARŠRUTU UN RNP TIPU NOTEIKŠANAS PRINCIPI, IZŅEMOT STANDARTA IZLIDOŠANAS UN ATLIDOŠANAS MARŠRUTUS

1. ATS maršrutu un RNP tipu noteikšanas apzīmējumi

2. Apzīmējuma struktūra

3. Pamatapzīmējumu piešķiršana

4. Apzīmējumu lietošana sakaros

2. PAPILDINĀJUMS. NOZĪMĪGU PUNKTU NOTEIKŠANAS UN IDENTIFIKĀCIJAS PRINCIPI

1. Nozīmīgu punktu noteikšana

2. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai piesaistītu nozīmīgu punktu apzīmējumi

3. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai nepiesaistītu nozīmīgu punktu apzīmējumi

4. Apzīmējumu lietošana sakaros

5. Nozīmīgo punktu lietošana paziņošanas mērķiem

3. PAPILDINĀJUMS. STANDARTA IZLIDOŠANAS UN ATLIDOŠANAS MARŠRUTU UN SAISTĪTO PROCEDŪRU NOTEIKŠANAS PRINCIPI

1. Izlidošanas un atlidošanas standarta maršrutu un to shēmu apzīmējumi

2. Apzīmējumu struktūra

3. Apzīmējumu piešķiršana

4. Statusa norādītāja piešķiršana

5. Kodētu un nekodētu apzīmējumu piemēri

6. MLS/RNAV pieejas procedūras apzīmējumu struktūra

7. Apzīmējumu lietošana sakaros

8. Maršrutu un procedūru izvietošana gaisa satiksmes vadībai redzamā vietā

4. PAPILDINĀJUMS. ATS GAISA TELPAS KLASES — SNIEGTIE PAKALPOJUMI UN PRASĪBAS LIDOJUMAM

5. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS DATU KVALITĀTES PRASĪBAS

PIEVIENOJUMI

A PIEVIENOJUMS. MATERIĀLS PAR VOR NOTEIKTO ATS MARŠRUTU ORGANIZĒŠANAS METODĒM

1. Ievads

2. VOR sistēmas raksturojumu vērtību izvēle

3. Aizsargātas gaisa telpas izvēle gar VOR noteiktiem maršrutiem

4. VOR noteiktu paralēlo maršrutu distancēšana

5. Distancēšana blakus esošos VOR noteiktos neparalēlos maršrutos

6. VOR pārslēgšanās punkti

7. Pagrieziena rādiusa aprēķināšana

B PIEVIENOJUMS. ATS MARŠRUTU NOTEIKŠANAS METODE AR RNAV APRĪKOTIEM GAISA KUĢIEM

1. Ievads

2. RNAV maršrutu piemērošana, balstoties uz RNP 4

3. Distancēšana starp paralēlām ceļa līnijām (trekiem) vai starp paralēlām RNAV maršruta centra līnijām, balstoties uz RNT tipu

C PIEVIENOJUMS. GAISA KUĢU SATIKSMES INFORMĀCIJAS APRAIDES (TIBA) UN SAISTĪTĀS EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS

1. Apraides ieviešana un piemērojamība

2. Paskaidrojumi par apraidi

3. Saistītās ekspluatācijas procedūras

D PIEVIENOJUMS. MATERIĀLS PAR ĀRKĀRTAS PASĀKUMU PLĀNOŠANU

1. Ievads

2. Ārkārtas rīcības plānu statuss

3. Atbildība par ārkārtas rīcības plānu izstrādāšanu, izsludināšanu un ieviešanu

4. Sagatavošanas pasākumi

5. Koordinācija

6. Ārkārtas rīcības plānu izstrādāšana, izsludināšana un piemērošana

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Lidojumu un gaisa satiksmes vadības (RAC) noteikumu nodaļa savā pirmajā sesijā 1945. gada oktobrī izstrādāja ieteikumus gaisa satiksmes vadības standartiem, praksei un procedūrām. Tos pārskatīja Aeronavigācijas komiteja un apstiprināja Padome 1946. gada 25. februārī, un publicēja 1946. gada februārī izdevuma Doc 2010 otrajā daļā ar nosaukumu “Ieteikumi standartiem, praksei un procedūrām. Gaisa satiksmes vadība”.

RAC nodaļa savā otrajā sesijā 1946. gada decembrī-1947. gada janvārī pārskatīja izdevumu Doc 2010 un piedāvāja “Gaisa satiksmes vadības standartus un ieteicamo praksi”. Tomēr likās neiespējami pabeigt šo standartu izstrādi, pirms RAC nodaļa nav noteikusi pamatprincipus attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanai.

RAC nodaļa tos noteica savā trešajā sesijā 1948. gada aprīlī-maijā un pēc tam iesniedza pielikuma projektu dalībvalstīm. Padome to pieņēma 1950. gada 18. maijā saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. pantu un nosauca to par Konvencijas 11. pielikumu ar virsrakstu “Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse — Gaisa satiksmes pakalpojumi”. Tas stājās spēkā 1950. gada 1. oktobrī. Priekšroka tika dota jaunajam virsrakstam “Gaisa satiksmes pakalpojumi”, nevis “Gaisa satiksmes vadība”, lai skaidri norādītu, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi ir tikai daļa no pakalpojumiem, ko aptver 11. pielikums, kurā iekļauts arī lidojumu informācijas dienests un trauksmes izziņošanas dienests.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Piemērojamība

Šajā dokumentā aprakstītie standarti un ieteicamā prakse kopā ar 2. pielikumā aprakstītajiem standartiem reglamentē šādu dokumentu piemērošanu: “Aeronavigācijas pakalpojumu procedūras. Gaisa satiksmes pārvaldība” (Doc 4444, PANS-ATM) un ”Reģionālās papildprocedūras. Lidojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu noteikumi”, kas ietverti krājumā Doc 7030, kur pēdējais dokuments nosaka reģionālās piemērošanas papildu procedūras.

11. pielikums attiecas uz tādas gaisa telpas, struktūrvienību un pakalpojumu noteikšanu, kāda vajadzīga, lai veicinātu drošu, sakārtotu un operatīvu gaisa satiksmes plūsmu. Ir skaidri nošķirts gaisa satiksmes vadības pakalpojumu dienests, lidojumu informācijas dienests un trauksmes izziņošanas dienests. Tā mērķis ir kopā ar 2. pielikumu nodrošināt, lai lidojumiem pa starptautiskajiem gaisa maršrutiem būtu vienoti nosacījumi, kas paredzēti gaisa ekspluatācijas drošības un efektivitātes uzlabošanai.

11. pielikuma standarti un ieteicamā prakse attiecas uz to gaisa telpas daļu, kas ir tās Līgumslēdzējas valsts jurisdikcijā, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi un kura uzņemas atbildību nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus virs neitrāliem ūdeņiem vai nenoteiktas suverenitātes gaisa telpā. Līgumslēdzēja valsts, kas uzņemas šādu atbildību, var piemērot standartus un ieteicamo praksi tādā pašā veidā, kā tas noteikts attiecībā uz minētās valsts jurisdikcijā esošo gaisa telpu.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījuma pieņemšanas.

Uzmanība jāpievērš ne tikai valstu pienākumam, kas paredzēts Konvencijas 38. pantā, bet arī 15. pielikuma noteikumiem, kas paredz publicēt informāciju par valsts tiesību aktu un prakses un attiecīgo ICAO standartu un ieteicamās prakses atšķirībām, izmantojot aeronavigācijas informācijas dienestu.

Informācijas izsludināšana. Ieviešot, atceļot vai mainot aprīkojumu, dienestus un procedūras, kas ietekmē gaisa kuģu ekspluatāciju, kura atbilst šajā pielikumā noteiktajiem standartiem, par to ir jāpaziņo un tas jāīsteno atbilstoši 15. pielikuma noteikumiem.

Pielikuma teksta izmantošana valsts tiesību aktos. 1948. gada 13. aprīlī Padome pieņēma rezolūciju, vēršot Līgumslēdzēju valstu uzmanību uz to, ka šo valstu tiesību aktos, tostarp papildu valsts tiesību aktos, kas ir svarīgi gaisa satiksmes drošībai un regularitātei, cik iespējams, vēlams izmantot ICAO standartu precīzo regulatīvo tekstu, kā arī norādīt uz atkāpēm no standarta. Kur vien tas iespējams, šā pielikuma noteikumi ir rakstīti tādā veidā, lai tos vieglāk varētu iekļaut valsts tiesību aktos bez nozīmīgām izmaiņām.

Pielikuma sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

1. 1. Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.

2. 2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Valodas izvēle

Pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu . Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir atveidoti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds “Ieteikums” teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā.

Tehnisko prasību aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos latviešu valodā lieto darbības vārdu īstenības izteiksmē, bet ieteicamajā praksē – darbības vārdu vajadzības izteiksmē.

Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Gadījumos, kad 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā, tās ir norādītas iekavās pēc pamata mērvienībām. Tajos gadījumos, kad tiek norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt, ka šie vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var uzskatīt, ka, izmantojot jebkuru no šīm mērvienību sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 11. pielikuma grozījumi

Grozījumi	Izcelsme	Grozījumu saturs	Pieņemšana/Apstiprināšana Spēkā stāšanās Piemērošana
1. izdevums	Lidojumu un gaisa satiksmes vadības (RAC) noteikumu nodaļas trešā sesija (1948. gads)	Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse — Gaisa satiksmes pakalpojumi	1950. gada 18. maijā 1950. gada 1. oktobrī No 1951. gada 1. jūnija
1.-6. (2. izdevums)	Lidojumu un gaisa satiksmes vadības (RAC) noteikumu nodaļas ceturtā sesija (1950. gads)	Lidlauka satiksme; vadības nodošana; atļaujas saturs; briesmu fāze; prasības sakariem; augšējās gaisa telpas lidojumu informācijas rajons un augšējās gaisa telpas satiksmes vadības rajons; vertikālā distancēšana	1951. gada 27. novembrī 1952. gada 1. aprīlī No 1951. gada 1. septembra
7.	Aeronavigācijas komisija	Instruktīvā materiāla atcelšana par informācijas izplatīšanu attiecībā uz ATS iekārtām	1956. gada 22. februārī
8. (3. izdevums)	Otrā aeronavigācijas konference (1955. gads)	Definīcijas; pilnvarotās iestādes noteikšana; gaisa telpas izraudzīšanās; gaisa kuģa distancēšana; prasības sakariem; prasības meteoroloģiskajai informācijai; kontrolējamas gaisa telpas izvēle un noteikšana; sakaru diagrammas	1956. gada 11. maijā 1956. gada 15. septembrī No 1956. gada 1. decembra
9. (4. izdevums)	Gaisa satiksmes pakalpojumu, meklēšanas un glābšanas nodaļu (RAC/SAR) noteikumi (1958. gads)	Definīcijas; gaisa satiksmes pakalpojumu mērķi; gaisa telpas un kontrolējamu lidlauku izraudzīšanās; gaisa telpas tehniskās prasības; gaisa satiksmes vadības pakalpojumu dienests; trauksmes izziņošanas dienests; prasības sakariem; kontrolējamas gaisa telpas izvēle un noteikšana; gaisa satiksmes vadības automatizācija	1950. gada 8. decembrī 1960. gada 1. maijā No 1960. gada 1. augusta
10.	Apakškomisija gaisa ekspluatācijas informācijas piegādes procedūru koordinēšanai (1959. gads)	SIGMET informācija; lidojumu informācijas pakalpojumu deleģēšana un piemērošana; prasības meteoroloģiskajai informācijai	1960. gada 2. decembrī 1961. gada 1. aprīlī No 1961. gada 1. jūlija
11.	Aeronavigācijas komisija	Tādu instruktīvo materiālu atcelšana, kuros aprakstīta gaisa satiksmes informācijas attēlošana kartēs	1961. gada 26. jūnijā
12.	Aeronavigācijas komisija	Instruktīvais materiāls par maršrutu apzīmējumu izvēli kontrolējamā gaisa telpā	1961. gada 15. decembrī
13.	Aeronavigācijas komisija	Glābšanas koordinācijas centru apziņošana nenoteiktības, trauksmes vai briesmu fāzēs	1962. gada 13. aprīlī 1962. gada 1. augustā No 1962. gada 1. novembra
14.	Aeronavigācijas komisija	Prasības to gaisa kuģu informēšanai par ārkārtējās situācijas specifiku, kas atrodas tuvumā avārijas situācijā esošam gaisa kuģim	1964. gada 19. jūnijā 1964. gada 1. novembrī No 1965. gada 1. februāra
15. (5. izdevums)	Gaisa satiksmes pakalpojumu/ekspluatācijas noteikumu (RAC/OPS) nodaļas sanāksme (1963. gads); Aeronavigācijas komisija	Vertikālās distancēšanas piemērošana lidojumiem virs FL 290; gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana VFR lidojumiem; gaisa telpas nodalīšana; lidojumu informācijas rajonu vertikālās robežas, ATS maršruti un ziņojumu savākšanas punktu apzīmējumi; koordinācija ar ekspluatantiem; distancēšanas metodes; prasības sakariem; instruktīvais materiāls kontrolējamas gaisa telpas izvēlei un noteikšanai	1965. gada 17. martā 1966. gada 29. martā No 1966. gada 25. augusta
16.	Gaisa satiksmes vadības automatizācijas apakškomisijas (ATCAP) piektā sanāksme (1966. gads)	Atbildības par gaisa satiksmes vadību tālāknodošana; gaisa satiksmes plūsmu vadība	1967. gada 7. jūnijā 1967. gada 5. oktobrī No 1968. gada 8. februāra
17.	Piektā aeronavigācijas konference (1967. gads)	Gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts un tā prasības sakariem; atļaujas un distancēšana; lidojumu informācijas dienesta darbības joma; sakari transportlīdzekļu kontrolei lidlaukos; ATS prasības meteoroloģiskajai informācijai; informācija par apstākļiem lidlaukā un lidlauka aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli	1969. gada 23. janvārī 1969. gada 23. maijā No 1969. gada 18. septembra
18. (6. izdevums)	Sestā aeronavigācijas konference (1969. gads) Aeronavigācijas komisija	Definīcijas; terminoloģija kontrolējamas gaisa telpas noteikšanai; ATS gaisa telpas vertikālās robežas; lidojuma minimālais absolūtais augstums; distancēšanas minimumu noteikšana un piemērošana; atļaujas un distancēšana; standarta izlidošanas un atlidošanas maršruti; ziņošanas punktu un ziņošanas līniju noteikšana un identifikācija; lidojumu informācijas pakalpojumu nodrošināšana IFR lidojumos virs ūdens zonas; sakaru “gaiss-zeme” noteikšana ATS mērķiem	1970. gada 25. maijā 1970. gada 25. septembrī No 1971. gada 4. februāra
19.	Aeronavigācijas komisija	Pilnvarotā iestāde par gaisa kuģi virs neitrālajiem ūdeņiem; SIGMET informācija	1972. gada 15. novembrī 1973. gada 15. martā No 1973. gada 16. augusta
20.	Septītā aeronavigācijas konference (1972. gads)	Definīcijas; zonālā navigācija (RNAV); ATS maršrutu un ziņošanas punktu apzīmējumi	1973. gada 23. martā 1973. gada 30. jūlijā No 1974. gada 23. maija
21.	Padomes rīcība saskaņā ar Asamblejas Rezolūcijām Nr. A17-10 un A18-10	Prakse, kas ATS struktūrvienībām jāievēro gadījumā, ja gaisa kuģis ir kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu	1973. gada 7. decembrī 1974. gada 7. aprīlī No 1974. gada 23. maija
22.	Tehniskās virsskaņas transporta operāciju apakškomisijas (SSTP) ceturtā sanāksme (1973. gads) Aeronavigācijas komisija	Atļauja virsskaņas lidojuma transsonālajam paātrinājumam un palēninājumam; sadarbība starp atbilstoši pilnvarotajām militārajām iestādēm un gaisa satiksmes dienestiem un prasības sakariem	1975. gada 4. februārī 1975. gada 4. jūnijā No 1975. gada 9. oktobra
23.	Aeronavigācijas komisija	SSR koda 7500 lietošana nelikumīgas iejaukšanās gadījumā; prasības sakariem starp ATS struktūrvienībām un meteoroloģiskajiem birojiem	1975. gada 12. decembrī 1976. gada 12. aprīlī No 1976. gada 12. augusta
24.	Aeronavigācijas komisija	Definīcijas; laika precīza ievērošana	1976. gada 7. aprīlī 1976. gada 7. augustā No 1976. gada 30. decembra
25. (7. izdevums)	Devītā aeronavigācijas konference (1976. gads)	Definīcijas; VOR pārslēgšanās punkti; ATS maršrutu identifikācija; nozīmīgu punktu noteikšana un identifikācija; lidojumu informācijas dienests; ATS prasības informācijai	1977. gada 7. decembrī 1978. gada 7. aprīlī No 1978. gada 10. augusta
26.	Aeronavigācijas komisija	Standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutu noteikšana	1979. gada 3. decembrī 1980. gada 3. aprīlī No 1980. gada 27. novembra
27.	Aeronavigācijas komisija	Tādu darbību koordinēšana, kas veido iespējamu apdraudējumu civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumiem; bezpilota brīvie gaisa baloni	1981. gada 4. martā 1981. gada 4. jūlijā No 1981. gada 26. novembra
28.	Aeronavigācijas komisija	Prasības sakariem starp ATS struktūrvienībām un militārām struktūrvienībām	1981. gada 1. aprīlī 1981. gada 1. augustā No 1981. gada 26. novembra
29.	Operatīvo lidojumu informācijas dienesta (OFIS) apakškomisijas otrā sanāksme (1980. gads) Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas (RGCSP) ceturtā sanāksme (1980. gads) Aeronavigācijas komisija	Vienotas AIS, ATS, MET un citas attiecīgas operatīvas informācijas nodrošināšana kuģim lidojumā; kombinētā distancēšana; radara datu automātiska ierakstīšana; satiksmes informācijas radiopārraides no gaisa kuģa	1982. gada 2. aprīlī 1982. gada 2. augustā No 1982. gada 25. novembra
30.	ATS datu apkopošanas, apstrādes un pārsūtīšanas (ADAPT) apakškomisijas trešā sanāksme (1981. gads) AGA nodaļas sanāksme (1981. gads) Aeronavigācijas komisija	ATS prasības sakariem; zemes vēja indikatoru marķēšana; zemes satiksmes vadības un kontroles sistēmas; mērvienības; definīcijas	1983. gada 16. martā 1983. gada 29. jūlijā No 1983. gada 24. novembra
31.	Padome; Aeronavigācijas komisija	Civilo un militāro iestāžu koordinācija; ārkārtas režīms lidojumā, kur iesaistīts nomaldījies vai neidentificēts gaisa kuģis un/vai civilā gaisa kuģa pārtveršana; prasības sakariem; gaisa kuģa raidīta satiksmes informācija	1986. gada 12. martā 1986. gada 27. jūlijā No 1986. gada 20. novembra
32. (8. izdevums)	Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas (RGCSP) piektā sanāksme (1985. gads); Aeronavigācijas komisija	Definīcijas saskaņotais pasaules laiks (UTC); brīdinājumi par vulkāniskajiem pelniem; VOR noteikto ATS maršrutu organizēšana; A, B, C, D, F un G pievienojumu atcelšana	1987. gada 18. martā 1987. gada 27. jūlijā No 1987. gada 19. novembra
33. (9. izdevums)	Sekretariāts; Vizuālo lidojumu noteikumu apakškomisija (1986. gads); Aeronavigācijas komisija; grozījumi, kas izdarīti pēc 6. pielikuma grozījumu pieņemšanas	Gaisa kuģa ekspluatācija jauktās VFR/IFR vidēs; ATS prasības NOTAM ekspluatācijai; satiksmes vadības un kontroles sistēmas un ATS atbildība nelikumīgas iejaukšanās gadījumā	1990. gada 12. martā 1990. gada 30. jūlijā No 1991. gada 14. novembra
34.	Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4) (1989. gads)	Definīcijas; Gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšana neatkarīgi no gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmas (ACAS) ekspluatācijas	1993. gada 26. februārī 1993. gada 26. jūlijā No 1993. gada 11. novembra
35. (10. izdevums)	Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas (RGCSP) sestā sanāksme (1988. gads); septītā sanāksme (1990. gads); astotā sanāksme (1993. gads); Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas (ADSP) otrā sanāksme (1992. gads); Aeronavigācijas komisija	Definīcijas; samazināta minimālā vertikālā distancēšana 300 m (1000 ft) vertikālās distancēšanas lidojumiem virs FL 290; helikopteru satiksmes integrēšana ar konvencionālo gaisa kuģu satiksmi; VOR noteikto ATS maršrutu organizēšana un ATS maršrutu noteikšana ar RNAV aprīkotiem gaisa kuģiem; nepieciešamie navigācijas raksturojumi; automātiskā atkarīgā novērošana; noteikumi par 1984. gada Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS 84) ģeodēziskajiem datiem; informācijas par radioaktīvām vielām un toksisku ķīmisku vielu “mākoņiem” pārraidīšana gaisa kuģim	1994. gada 18. martā 1994. gada 25. jūlijā No 1994. gada 10. novembra
36.	Sekundārā novērošanas radara uzlabojumu un sadursmju novēršanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (SICASP/4); Apakškomisijas ekspluatācijai visos laika apstākļos trīspadsmitā un četrpadsmitā sanāksme (AWOP/13 un 14); Pieļaujamo šķēršļu apakškomisijas desmitā sanāksme (OCP/10)	Transponderi barometriskā augstuma noteikšanai; mikroviļņu nosēšanās sistēma; kritēriji maršrutā pieļaujamajiem šķēršļiem	1996. gada 8. martā 1996. gada 15. jūlijā No 1996. gada 7. novembra
37. (11. izdevums)	Aeronavigācijas komisija; 3. pielikuma 70. grozījums	Aeronavigācijas datubāzes; AIRMET informācija; vēja nobīde	1997. gada 20. martā 1997. gada 21. jūlijā No 1997. gada 6. novembra
38. (12. izdevums)	Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas ceturtā sanāksme (1996. gads); Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas devītā sanāksme (1996. gads) 3. pielikuma 71. grozījums; Aeronavigācijas komisija	Definīcijas; automātiskās atkarīgās novērošanas sistēmas un procedūras; datu apmaiņa starp ATS automatizētajām sistēmām; ATS lietojumprogrammatūras “gaiss-zeme” datu pārraides posmiem; gaisa kuģa distancēšana; RNP un RNAV ekspluatācija maršrutlidojumos; prasības OPMET informācijas sakaru kanālam ‘zeme-gaiss” ar gaisa kuģi lidojumā; konsultācijas par vulkāniskajiem pelniem; cilvēkfaktori	1998. gada 19. martā 1998. gada 20. jūlijā No 1998. gada 5. novembra
39.	Aeronavigācijas komisija	ATS gaisa telpas klasifikācijas; vizuāli meteoroloģiskie apstākļi un brīdinājums par minimālo drošo absolūto augstumu	1999. gada 10. martā 1999. gada 19. jūlijā No 1999. gada 4. novembra
40. (13. izdevums)	Aeronavigācijas komisija; Automātiskās atkarīgās novērošanas apakškomisijas piektā sanāksme (ADSP/5); Eiropas Aeronavigācijas plānošanas grupas (EANPG) trīsdesmit devītā sanāksme; Pieļaujamo šķēršļu apakškomisijas divpadsmitā sanāksme (OCP/12); 6. pielikuma 25., 20. un 7. grozījums attiecīgi I, II un III daļai; Sekretariāts	Definīcijas; ATS drošības pārvaldība; ADS avārijas stāvokļa noteikšanai gaisa kuģī; gaisa telpas izmantošanas elastīgums; lidojuma minimālais absolūtais augstums; patiesais augstums virs zemes radara vektorēšanas laikā; nosacītas atļaujas izsniegšanas pakalpojums; atbildības par gaisa satiksmes vadīšanu tālāknodošana; atļauju atkārtota nolasīšana; gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība; lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests; VOLMET un D-VOLMET; ATS struktūrvienību aprīkojums un RVR vērtību indikatora(-u) kritēriji; redakcionāli grozījumi	2001. gada 12. martā 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra
41.	Distancēšanas vispārējā jēdziena pārskatīšanas apakškomisijas (RGCSP) desmitā sanāksme; Bīstamo kravu apakškomisijas (DGP/17) septiņpadsmitā sanāksme	Zonālās navigācijas (RNAV) paralēlo maršrutu distancēšana; un Glābšanas koordinācijas centru (RCCs) apziņošana par bīstamiem izstrādājumiem	2002. gada 21. februārī 2002. gada 15. jūlijā No 2002. gada 28. novembra
42.	Lāzera izstarojumu un lidojumu drošības pētījumu grupa; sekretariāts; Darba grupa vispārējās angļu valodas profesionālās sagatavotības prasību noteikšanai; Aeronavigācijas komisija	Lāzera staru izstarojumi; valodas profesionālās sagatavotības prasības un ārkārtas pasākumi gaisa satiksmē	2003. gada 7. martā 2003. gada 14. jūlijā No 2003. gada 27. novembra
43.	Sekretariāts; Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu/aeronavigācijas karšu nodaļas (AIS/MAP) sanāksme (1998. gads)	Definīcijas; lidlauka zemes satiksmes novērošanas radars; ATS prasības sakariem; meteoroloģiskā informācija; gaisa kuģa augstumnotures raksturojumi; ATS drošības pārvaldība; elektroniskie dati par patieso augstumu virs zemes un par šķēršļiem; redakcionāli grozījumi	2005. gada 2. martā 2005. gada 11. jūlijā No 2005. gada 24. novembra

  

1. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

1. piezīme. Šā dokumenta tekstā termins ”pakalpojums” lietots kā abstrakts lietvārds funkciju vai sniegto pakalpojumu apzīmēšanai; termins “struktūrvienība” lietots kā apzīmējums darbinieku kolektīvam, kas veic pakalpojumu.

2. piezīme. Apzīmējums RR šajās definīcijās norāda uz definīciju, kas ietverta Starptautiskās Telekomunikāciju savienības radiosakaru reglamentā (ITU) (sk. “Civilajā aviācijā izmantojamā frekvenču spektra rokasgrāmata” (Doc 9718)).

Gaisa satiksmes pakalpojumu standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem ir šāda nozīme.

Absolūtais augstums. Vertikāls attālums no vidējā jūras līmeņa līdz plaknei, punktam vai par punktu pieņemtam priekšmetam.

Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod valsts pilnvarota iestāde un kurā ir ilgtermiņā izmantojama aeronavigācijas informācija.

AIRMET informācija. Meteoroloģiskā uzraudzības dienesta izplatīta informācija par faktiskajām vai gaidāmajām meteoroloģiskajām parādībām lidojuma maršrutā, kuras varētu ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību mazā augstumā, kas nav iekļauta prognozē attiecīgajam lidojumu informācijas rajonam vai tā daļai.

ALERFA. Trauksmes fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds.

Atļaujas darbības robeža. Punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā gaisa satiksmes vadības atļauja.

ATS maršruts. Konkrēts maršruts, kas noteikts gaisa satiksmes plūsmu vadībai un novirzīšanai.

1. piezīme. Terminu “ATS maršruts” lieto, lai norādītu gaisa trasi, konsultatīvu maršrutu, kontrolējamu vai nekontrolējamu maršrutu, atlidošanas vai izlidošanas maršrutu u.c.

2. piezīme. ATS maršrutu nosaka ar maršruta tehniskajām prasībām, kas ietver ATS maršruta rādītāju, maršrutu uz nozīmīgiem punktiem (maršruta punktiem) un no tiem, attālumu starp nozīmīgiem punktiem, ziņošanas prasības un, ja tā noteikusi pilnvarotā ATS iestāde, minimālo drošo absolūto augstumu.

Automātiskā atkarīgā novērošana (ADS). Novērošanas metode, ar kuru gaisa kuģis, izmantojot datu pārraides posmus, automātiski nodrošina informāciju no borta navigācijas un atrašanās vietas noteikšanas sistēmām, tostarp gaisa kuģa identifikācijas apzīmējumu, četrdimensiju atrašanās vietas raksturojumu un citu papildu informāciju pēc vajadzības.

Avārijas fāze. Vispārējs termins, kas dažādos apstākļos nozīmē nenoteiktības, trauksmes vai briesmu fāzi.

Aviācijas fiksētais dienests (AFS). Elektrosakaru dienests starp stacionāriem punktiem, kas galvenokārt ir paredzēts aeronavigācijas drošības, aviopārvadājumu regularitātes, efektivitātes un ekonomiskas darbības nodrošināšanai.

Aviācijas mobilais dienests. (RR S1.32). Mobilais sakaru dienests sakariem starp aviācijas stacijām un gaisa kuģu radiostacijām vai starp gaisa kuģu radiostacijām, kurā var iekļaut glābšanas līdzekļu radiostacijas, kā arī avārijas vietu norādošās radiobākas, kas darbojas briesmu un avārijas ziņojumu raidīšanas frekvencēs.

Aviācijas nelaimes gadījums. Ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, kas ir noticis laika posmā no brīža, kad persona iekāpj gaisa kuģī ar nodomu veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir izkāpušas no tā, un šajā laikā:

a) persona ir guvusi miesas bojājumus ar letālu iznākumu vai nopietnus miesas bojājumus, kas ir saistīti ar:

– atrašanos gaisa kuģī; vai

– tiešu saskari ar kādu no gaisa kuģa daļām, tostarp ar tām, kas ir atdalījušās no šā gaisa kuģa; vai

– reaktīvā dzinēja gāzu strūklas tiešu iedarbību,

izņemot tos gadījumus, kad miesas bojājumi iegūti dabiskā ceļā, tos nodarījusi persona pati sev vai tos nodarījušas citas personas, vai miesas bojājumi nodarīti pasažierim, kuram nav biļetes un kurš atrodas ārpus pasažieriem un apkalpes locekļiem paredzētajām zonām; vai

b) gaisa kuģis gūst bojājumus vai notiek tā konstrukcijas sagrūšana, kas

– nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomaiņa,

izņemot dzinēja atteices vai bojājuma gadījumus, kad bojāts tikai pats dzinējs, tā apvalki vai palīgagregāti, vai arī ir bojāti tikai propelleri, spārnu gali, antenas, riteņu riepas, bremžu iekārtas, plūdlīniju formas pārsegi, vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caurumi; vai

c) gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nonāk absolūti nepieejamā vietā.

1. piezīme. Tikai statistikas viendabīgumam par nāvējošu miesas bojājumu ICAO klasificē tādu miesas bojājumu, kura rezultātā nāve iestājas trīsdesmit dienu laikā pēc aviācijas nelaimes gadījuma.

2. piezīme. Gaisa kuģis tiek uzskatīts par pazudušu bez vēsts, kad tiek pārtraukti oficiālie meklējumi un atlūzu atrašanās vieta nav noteikta.

Aviācijas telesakaru stacija. Aviācijas telesakaru dienesta stacija.

Bāze. Jebkurš lielums vai lielumu kopums, ko izmanto kā atsauci vai citu lielumu aprēķināšanas pamatu (ISO 19104^*).

^* Visi ISO standarti ir uzskaitīti šīs nodaļas beigās.

Briesmu fāze. Situācija, kurā ir pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud tiešas un nopietnas briesmas vai ir nepieciešama steidzama palīdzība.

Ceļa līnija (treks). Gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem (ģeogrāfiskajiem, magnētiskajiem vai kartes ziemeļiem).

Cilvēka veiktspēja. Cilvēka spējas un to ierobežojumi, kas ietekmē aviācijas drošību un efektivitāti.

Cilvēkfaktora principi. Principi, kas tiek ievēroti projektēšanas, sertifikācijas, mācību, ekspluatācijas un tehniskās apkopes procesā, lai nodrošinātu drošu cilvēka saskarni ar citiem sistēmas komponentiem, atbilstīgi ievērojot cilvēka veiktspēju.

Datu kvalitāte. Varbūtības pakāpe vai līmenis tam, ka saņemtie dati atbilst lietotāja prasībām, raugoties no precizitātes, izšķirtspējas un integritātes viedokļa.

Datu pārraides sakari. Sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu.

Deklarētā kapacitāte. ATC sistēmas vai jebkuras tās apakšsistēmas vai ekspluatācijas stāvokļa spēja nodrošināt gaisa kuģim pakalpojumus normālas gaisa satiksmes intensitātes apstākļos. Tā izpaužas kā gaisa kuģu daudzums konkrētā gaisa telpā, noteiktā laika periodā, noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, pie noteikta ATC struktūru izvietojuma, personāla un aprīkojuma, kā arī ņemot vērā citus apstākļus, kas varētu ietekmēt par šīs gaisa telpas atbildīgā ATC dispečera darba slodzi.

DETRESFA. Kodēts vārds briesmu fāzes norādīšanai.

Dispečera-pilota datu pārraides sakari (CPDLC). Sakaru līdzekļi dispečera un pilota starpā, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem.

Druksakari. Sakari, kas katrā ķēdes galapunktā nodrošina visu ķēdē raidīto ziņojumu patstāvīgu automātisku drukāšanu.

Ekspluatants. Persona, organizācija vai uzņēmums, kas nodarbojas ar gaisa kuģu ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā jomā.

Gaisa kuģa apkalpes loceklis. Licencēts gaisa kuģa apkalpes loceklis, kuram uzticēti pienākumi, kas ir būtiski gaisa kuģa ekspluatācijai lidojuma laikā.

Gaisa kuģa kapteinis. Ekspluatanta vai, vispārējās aviācijas gadījumā, gaisa kuģa īpašnieka iecelts pilots, kurš ir atbildīgs par gaisa kuģa vadīšanu un par drošu lidojuma veikšanu.

Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS). Gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundārās novērošanas radara (SSR) transpondera signāliem un kas strādā neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR transponderiem.

Gaisa kuģis. Ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu.

Gaisa satiksme. Visi gaisa kuģi, kas atrodas lidojumā vai tiek ekspluatēti lidlauka manevrēšanas teritorijā.

Gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi. Konsultatīvajā gaisa telpā sniegti pakalpojumi, lai nodrošinātu, cik tas praktiski iespējams, distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar IFR lidojumu plāniem.

Gaisa satiksmes pakalpojumi. Vispārējs termins lidojumu informācijas dienesta, trauksmes izziņošanas dienesta, gaisa satiksmes konsultatīvo pakalpojumu un gaisa satiksmes vadības pakalpojumu (lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, pieejas kontroles pakalpojumi un lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi) apzīmēšanai.

Gaisa satiksmes pakalpojumu gaisa telpas. Ar atbilstošu alfabēta burtu apzīmētas noteiktu izmēru gaisa telpas, kurās drīkst veikt noteiktu veidu lidojumus un attiecībā uz kurām ir precizēti gaisa satiksmes pakalpojumi un ekspluatācijas noteikumi.

Piezīme. ATS gaisa telpas ir iedalītas klasēs no A līdz G saskaņā ar aprakstu 2.6. punktā.

Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība. Vispārējs termins, ar ko var apzīmēt gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, lidojumu informācijas centru vai gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu.

Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība (ATFM). Dienests, kura mērķis ir sekmēt drošu, sakārtotu un paātrinātu gaisa satiksmes plūsmu, nodrošinot ATC iespēju maksimālu izmantošanu un satiksmes intensitātes atbilstību apjomam, ko deklarējusi pilnvarotā ATS iestāde.

Gaisa satiksmes vadības atļauja. Atļauja gaisa kuģim turpināt kustību gaisa satiksmes vadības struktūrvienības noteiktajos apstākļos.

1. piezīme. Ērtākai lietošanai attiecīgā kontekstā termina “gaisa satiksmes vadības atļauja” vietā bieži lieto saīsinājumu “atļauja”.

2. piezīme. Saīsināto terminu “atļauja” var lietot pēc vārdiem “manevrēšanas”, “pacelšanās”, “izlidošanas”, “maršrutlidojuma”, “pieejas” vai “nosēšanās”, norādot noteiktu lidojuma daļu, uz kuru attiecas gaisa satiksmes vadības atļauja.

Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Pakalpojumi, kurus sniedz, lai:

a) novērstu sadursmes

1) starp gaisa kuģiem un

2) manevrēšanas teritorijā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem, un

b) paātrinātu un saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu.

Gaisa satiksmes vadības rajons. Kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu.

Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība. Vispārējs termins, ar ko var apzīmēt lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidojumu vadības torni.

Gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punkts. Struktūrvienība, kas izveidota, lai saņemtu ar gaisa satiksmes pakalpojumiem saistītus ziņojumus un pirms izlidošanas iesniegtos lidojumu plānus.

Piezīme. Gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu var izveidot kā atsevišķu struktūrvienību vai apvienot ar kādu esošu struktūrvienību, piemēram, ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību vai aeronavigācijas informācijas dienestu.

Gaisa satiksmes vadības zona. No zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa.

Gaisa trase. Gaisa satiksmes vadības rajons vai tā daļa, kas izveidota koridora formā.

Gregora kalendārs. Vispārējas lietošanas kalendārs, ko ieviesa 1582. gadā, lai definētu tādu gadu, kas nosaka tropisko gadu precīzāk par Jūlija kalendāru (ISO 19108*).

Piezīme. Gregora kalendārā parastajam gadam ir 365 dienas un garajam gadam 366 dienas, kas sadalītas divpadsmit secīgos mēnešos.

Ģeodēziskie dati. Minimālais parametru kopums, kas nepieciešams atrašanās vietas noteikšanai un vietējās atskaites sistēmas orientācijai attiecībā pret globālo atskaites sistēmu.

IFR. Saīsinājums instrumentālā lidojuma noteikumu apzīmēšanai.

IFR lidojums. Lidojums, kuru veic saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.

IMC. Saīsinājums instrumentālo meteoroloģisko apstākļu apzīmēšanai.

INCERFA. Kodēts vārds nenoteiktības fāzes apzīmēšanai.

Incidents. Jebkurš notikums, izņemot aviācijas nelaimes gadījumu, kas saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu un kas ietekmē vai var ietekmēt tā ekspluatācijas drošību.

Piebilde. Incidentu veidi, kas interesē Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju galvenokārt kā analīzes materiāls, lai novērstu aviācijas nelaimes gadījumus, ir uzskaitīti “Aviācijas nelaimes gadījumu/incidentu ziņojumu rokasgrāmatā” (ADREP Manual) (Doc 9156).

Informācija par satiksmi. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citu zināmu un novērotu gaisa satiksmi, kas var atrasties tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.

Instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi (IMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par noteiktajiem vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

Piezīme. Vizuālo meteoroloģisko apstākļu minimumi ir ietverti 2. pielikumā.

Integritāte (aeronavigācijas dati). Garantija tam, ka aeronavigācijas dati un to vērtība nav ne zuduši, ne grozīti no šo datu sagatavošanas un sankcionētu izmaiņu ieviešanas brīža.

Kalendārs. Atsevišķa laika atskaites sistēma, kas nodrošina pamatu, lai definētu atrašanos laikā ar precizitāti līdz vienai dienai (ISO 19108*).

Konferencsakari. Sakaru līdzekļi, kas ļauj vienlaicīgi uzturēt tiešus sakarus starp trim un vairāk punktiem.

Konsultatīvais maršruts. Noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi.

Konsultatīvā gaisa telpa. Noteiktu izmēru gaisa telpa vai noteikts maršruts, kurā ir pieejami gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi.

Kontrolējama gaisa telpa. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai.

Piezīme. Kontrolējama gaisa telpa ir vispārīgs termins, kas ietver ATS gaisa telpu A, B, C, D un E klases saskaņā ar 2.6. punktu.

Kontrolējams lidlauks. Lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.

Piezīme. Piezīme. Termins “kontrolējams lidlauks” norāda, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiek nodrošināti lidlauka satiksmei, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka pastāv gaisa satiksmes vadības zona.

Kontrolējams lidojums. Lidojums, kam nepieciešama gaisa satiksmes vadības atļauja.

Kreisēšanas līmenis. Līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā.

Kustības zona. Lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām un kurā ir manevrēšanas teritorija un perons(-i).

Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi lidlauka satiksmei.

Lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons. Gaisa satiksmes vadības rajons, kas parasti tiek izveidots ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkārtnē.

Piezīme. Gaisa kuģis atrodas lidlauka apkaimē, ja tas atrodas lidlauka lidojumu riņķī, ielido tajā vai izlido no tā.

Lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests (ATIS). Kārtējās ikdienas informācijas automātiska sniegšana visu diennakti vai noteiktā diennakts laikā ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem.

Lidlauka rajona informācijas datu piegādes līniju automātiskās pārraidīšanas dienests (D-ATIS). ATIS informācijas pārraide, izmantojot datu pārraides sakarus.

Balss informācijas automātiskās pārraidīšanas dienests lidlauka rajonā (Balss ATIS). ATIS informācijas pārraidei izmanto ilgstošus un atkārtotus balss raidījumus.

Lidlauka satiksme. Jebkāda satiksme lidlauka manevrēšanas teritorijā un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē.

Lidlauks. Noteikta sauszemes teritorija vai akvatorija (tostarp visas ēkas, objekti un iekārtas), kas pilnīgi vai daļēji paredzēta gaisa kuģu atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo virsmu.

Lidojuma līmenis. Pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena līmeni 1013,2 hPa un kas atšķiras no pārējiem līmeņiem par noteiktu spiediena intervālu.

1. piezīme. Barometriskais altimetrs, kas ir kalibrēts saskaņā ar standarta atmosfēru:

a) pēc spiediena iestatīšanas vidējā jūras līmenī (QNH) rādīs absolūto augstumu;

b) pēc spiediena iestatīšanas lidlauka pacēluma vai skrejceļa sliekšņa līmenī (QFE) rādīs relatīvo augstumu virs QFE atskaites punkta;

c) pēc 1013,2 hPa iestatīšanas var tikt izmantots lidojuma līmeņu noteikšanai.

2. piezīme. Iepriekšējā piezīmē lietotie termini “relatīvais augstums” un “absolūtais augstums” norāda instrumentālos, nevis ģeometriskos relatīvos un absolūtos augstumus.

Lidojuma plāns. Noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa paredzamo lidojumu vai lidojuma posmu, ko iesniedz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.

Piezīme. Lidojuma plānam izvirzītās tehniskās prasības ir ietvertas 2. papildinājumā. Izteiciens “lidojuma plāna veidlapa” nozīmē lidojuma plāna veidlapas paraugu, kas ietverts PANS-ATM 2. papildinājumā.

Lidojumu informācijas centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumus.

Lidojumu informācijas pakalpojumi. Pakalpojumi, kas tiek nodrošināti, lai sniegtu konsultācijas un informāciju, kas ir noderīga drošai un efektīvai lidojumu veikšanai.

Lidojumu informācijas rajons. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidojumu informācijas un trauksmes izziņošanas pakalpojumi.

Lidojumu rajona GSV centrs. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kuri tās jurisdikcijā esošajos gaisa satiksmes vadības rajonos veic kontrolējamus lidojumus.

Lidojumu rajona GSV dienests. Gaisa satiksmes vadības dienests kontrolējamiem lidojumiem gaisa satiksmes vadības rajonos.

Lidojumu vadības tornis. Struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei.

Līmenis. Vispārējs termins, kas attiecas uz lidojumā esoša gaisa kuģa stāvokli vertikālajā plaknē un var nozīmēt gan relatīvo augstumu, gan absolūto augstumu, gan lidojuma līmeni.

Manevrēšana. Gaisa kuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos un nosēšanos.

Manevrēšana gaisā. Helikoptera/vertikālās pacelšanās un nolaišanās gaisa kuģa (VTOL) pārvietošanās virs lidlauka virsmas, parasti zemes ietekmē un ar zemes ātrumu, kas parasti nepārsniedz 37 km/h (20 kt).

Piezīme. Faktiskais augstums var atšķirties, un dažiem helikopteriem var būt nepieciešams manevrēt gaisā augstāk nekā 8m (25ft) virs zemes līmeņa, lai samazinātu zemes ietekmes radīto turbulenci vai nodrošinātu augstuma rezervi, pārvietojot kravu ārējā piekarē.

Manevrēšanas teritorija. Lidlauka daļa, izņemot peronus, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas vajadzībām.

Maršruta punkts. Konkrēts ģeogrāfiskais punkts, ko izmanto zonālās navigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisa kuģa trajektorijas noteikšanai. Maršruta punktus identificē šādi.

Apsteidzes pagrieziena maršruta punkts. Punkts, kas paredz pagrieziena sākumu ar apsteidzi un iekļaušanos nākošajā maršruta posmā pa pieskari, un

Pagrieziena maršruta punkts. Punkts, kurā uzsāk pagriezienu, lai iekļautos nākošajā maršruta posmā vai procedūrā.

Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Struktūrvienība, kas atbild par efektīvu meklēšanas un glābšanas dienesta darba organizāciju un meklēšanas un glābšanas operāciju koordināciju meklēšanas un glābšanas rajona robežās.

Meteoroloģiskais birojs. Birojs, kas paredzēts starptautiskās aeronavigācijas meteoroloģiskajai nodrošināšanai.

Nenoteiktības fāze. Situācija, kurā ir bažas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību.

Nepieciešamie navigācijas raksturojumi (RNP). To navigācijas raksturojumu uzskaitījums, kas ir nepieciešami lidojumu veikšanai noteiktas gaisa telpas robežās.

Piebilde. Navigācijas raksturojumus un prasības nosaka katram konkrētajam RNP tipam un/vai tā piemērošanas veidam.

Nododošā struktūrvienība. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas atrodas maršrutā esoša gaisa kuģa gaisa satiksmes vadības pakalpojumu atbildības nodošanas procesā nākošajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai.

Nosacīta atļauja. Atļauja, ko gaisa kuģim izsniedz gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas konkrētajā brīdī nav pilnvarota veikt šā gaisa kuģa lidojuma vadīšanu.

NOTAM. Paziņojums, kas tiek nosūtīts ar elektrosakaru līdzekļiem un kurā ir informācija par jebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu, procedūras vai apdraudējuma ieviešanu, stāvokli vai izmaiņām, par kurām laikus zināt ir būtiski ar lidojumu nodrošināšanu saistītajam personālam.

Nozīmīgs punkts. Noteikta ģeogrāfiskā vieta, kas tiek izmantota ATS maršruta, gaisa kuģa maršruta noteikšanai, kā arī citiem navigācijas un gaisa satiksmes vadības mērķiem.

Pagrieziens uz nosēšanās taisni. Gaisa kuģa veikts pagrieziens pieejas sākuma posmā no iepriekšējā ceļa līnijas uz pieejas starpposma vai pēdējā posma ceļa līniju. Šo ceļa līniju virziens nav pretējs.

Piezīme. Pagriezienus uz nosēšanās taisni var izpildīt horizontālā lidojumā vai arī ar augstuma samazināšanu atbilstoši katras konkrētas procedūras prasībām.

Pārbaude, izmantojot CRC kodu. Matemātisks algoritms, kuru piemēro digitālo datu pareizības pārbaudei, izmantojot kļūdu atklājošu kodu.

Pārņēmējinstitūcija. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas pārņem gaisa kuģa vadīšanu.

Pārslēgšanās punkts. Punkts, kurā gaisa kuģis, veicot lidojumu kādā ATS maršruta posmā, kuru nosaka, izmantojot ļoti augstas frekvences visaptverošu diapazonu, no gaisa kuģa aizmugurē esošas radiobākas frekvences pārslēdzas uz nākamo, gaisa kuģa priekšā esošas radiobākas frekvenci.

Piezīme. Pārslēgšanās punkti tiek noteikti tā, lai visos izmantojamajos lidojuma augstumos navigācijas ierīcēm nodrošinātu optimālu signāla stipruma un kvalitātes līdzsvaru un nodrošinātu kopēju azimutālās vadīšanas avotu visiem gaisa kuģiem vienā un tajā pašā maršruta posmā.

Perona vadības dienests. Peronā nodrošināti pakalpojumi gaisa kuģu un transporta līdzekļu darbības un kustības regulēšanai.

Perons. Noteikts sauszemes lidlauka laukums, kas paredzēts gaisa kuģu novietošanai, pasažieru izkāpšanai vai iekāpšanai, bagāžas, pasta vai kravas iekraušanai un izkraušanai, stāvēšanai vai tehniskajai apkopei.

Pieejas kontroles dienests. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atlidojušiem un aizlidojušiem gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus.

Pieejas kontroles struktūrvienība. Struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem.

Pieejas pēdējais posms. Instrumentālo lidojumu pieejas shēmas daļa, kas sākas pieejas pēdējā posma noteiktā kontrolpunktā vai punktā vai, ja šāda punkta nav,

a) pēdējā standarta pagrieziena beigās, pēc pagrieziena uz nosēšanās taisni vai pēc pagrieziena ieejai “hipodroma” shēmā, ja tāda ir paredzēta, vai

b) nosēšanās shēmas pēdējās ceļa līnijas sākuma punktā; un beidzas lidlaukam tuvā punktā, pēc kura:

1) var veikt nosēšanos vai

2) uzsākt otrā riņķa procedūru.

Pilnvarota ATS iestāde. Atbilstoši pilnvarotā iestāde, kurai valsts uzticējusi atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgajā gaisa telpā.

Precizitāte. Aprēķinātās vai izmērītās vērtības un faktiskās vērtības atbilstības pakāpe.

Piebilde. Atrašanās vietas mērījuma precizitāte parasti tiek izteikta kā attālums no konkrētas atrašanās vietas, kura robežās ar noteiktu ticamības pakāpi atrodas faktiskā atrašanās vieta.

Prognoze. Gaidāmo meteoroloģisko apstākļu apraksts noteiktam laikam vai laika periodam, vai noteiktai gaisa telpas daļai.

Radiotelefons. Radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutvārdos.

Redzamība uz skrejceļa (RVR). Attālums, kura robežās uz skrejceļa ass esoša gaisa kuģa pilots var redzēt skrejceļa marķējumu vai skrejceļu ierobežojošās ugunis, vai skrejceļa ass līniju norādošās ugunis.

Relatīvais augstums. Vertikāls attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim.

Rezerves lidlauks. Lidlauks, uz kuru var lidot gaisa kuģis, ja tam nav iespējams vai nav ieteicams turpināt lidojumu uz plānotās nosēšanās lidlauku vai veikt tajā nosēšanos. Rezerves lidlaukus iedala, kā norādīts turpmāk.

Rezerves lidlauks pēc pacelšanās. Rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis var veikt nosēšanos gadījumos, ja rodas tāda nepieciešamība neilgi pēc pacelšanās un nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku.

Rezerves lidlauks maršrutā. Lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu veikt nosēšanos lidojuma maršrutā pēc tam, kad tas nonācis neparedzētā vai avārijas situācijā.

Rezerves lidlauks ETOPS maršrutā. Piemērots un atbilstīgs rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis varētu veikt nosēšanos dzinēja atteices, kā arī citos ārkārtas vai avārijas gadījumos, izpildot ETOPS lidojumu.

Rezerves lidlauks lidojuma galamērķī. Rezerves lidlauks, uz kuru gaisa kuģis var doties gadījumos, kad vai nu nav iespējams, vai nav ieteicams veikt nosēšanos plānotajā galamērķa lidlaukā.

Piezīme. Lidlauks, no kura lidojums tiek uzsākts, var būt arī šā lidojuma rezerves lidlauks maršrutā vai lidojuma galamērķī.

RNP tips. Jūras jūdzēs izteikts fiksēts attālums no plānotās atrašanās vietas, kura robežās gaisa kuģi atradīsies vismaz 95% no kopējā lidojuma laika.

Piemērs. RNP 4 atspoguļo navigācijas precizitāti 7,4 km (4 NM) ar plus vai mīnus zīmi 95 procentos gadījumu.

Sadursmju novēršanas rekomendācijas. Gaisa satiksmes vadības dienestu sniegtas rekomendācijas, precizējot manevrus, lai palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes.

Sakari “gaiss - zeme”. Divpusēji sakari starp gaisa kuģi un stacijām vai punktiem uz zemes virsmas.

SIGMET informācija. Meteoroloģiskās uzraudzības dienesta izsniegta informācija par faktiskajām vai gaidāmajām laika parādībām konkrētā lidojuma maršrutā, kas var ietekmēt gaisa kuģu lidojumu drošību.

Skrejceļš. Noteikts sauszemes lidlauka taisnstūra laukums, kas ir sagatavots gaisa kuģu nosēšanās un pacelšanās vajadzībām.

Speciāls VFR lidojums. VFR lidojums, kuru gaisa satiksmes vadība atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi.

Stacijas deklinācija. Iestatītā VOR nulles radiāla novirzīšanās no patiesā ziemeļu virziena, ko nosaka, kalibrējot VOR.

Starptautisks NOTAM birojs. Valsts pilnvarots birojs NOTAM ziņojumu starptautiskajai apmaiņai.

Šķērslis. Visi nekustīgie (īslaicīgie vai pastāvīgie) un kustīgie objekti vai to daļas, kas izvietotas rajonā, kurš paredzēts gaisa kuģa zemes satiksmei, vai kas paceļas virs noteiktas virsmas, kura paredzēta gaisa kuģu aizsargāšanai lidojumā.

Trauksmes fāze. Situācija, kurā ir bažas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību.

Trauksmes izziņošanas dienests. Pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Vadības nodošanas punkts. Noteikts punkts gaisa kuģa maršrutā, kurā atbildību par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības vai dispečera darba vietas nodod citai.

VFR. Saīsinājums, kas tiek lietots, lai apzīmētu vizuālo lidojumu noteikumus.

VFR lidojums. Lidojums, kuru veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem.

Vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC). Meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki.

Piezīme. Noteiktais minimums ir ietverts 2. pielikumā.

VMC. Saīsinājums, ko lieto, lai apzīmētu vizuālos meteoroloģiskos apstākļus.

Ziņošanas punkts. Noteikts ģeogrāfisks orientieris, attiecībā pret kuru var paziņot par gaisa kuģa atrašanās vietu.

Zonālā navigācija (RNAV). Navigācijas metode, kas pieļauj gaisa kuģu lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju navigācijas radiobāku darbības zonās, autonomo līdzekļu vai to kombinācijas iespēju robežās.

Zonālās navigācijas maršruts. Noteikts ATS maršruts gaisa kuģiem, kuri var izmantot zonālo navigāciju.

* ISO standarts

19104 Ģeogrāfiska informācija. Terminoloģija.

19108 Ģeogrāfiska informācija. Pagaidu shēma.

2. NODAĻA. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1. Pilnvarotās iestādes noteikšana

2.1.1. Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem Līgumslēdzējas valstis to jurisdikcijā esošajā teritorijā nosaka tādu gaisa telpas daļu un tādus lidlaukus, kur tiks nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi. Tad tās izveido minētos pakalpojumus un nodrošina tos saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, izņemot gadījumus, kad, savstarpēji vienojoties, viena valsts deleģē otrai valstij atbildību par minēto gaisa satiksmes pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu attiecīgās valsts teritorijā esošajos lidojumu informācijas rajonos, gaisa satiksmes vadības rajonos vai gaisa satiksmes vadības zonās.

Piezīme. Ja viena valsts otrai deleģē atbildību virs tās teritorijas nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus, to darot, tā neatkāpjas no savas valstiskās suverenitātes. Līdzīgi arī pakalpojumu sniedzējas valsts atbildība aprobežojas ar tehniskiem un ekspluatācijas apsvērumiem un nesniedzas tālāk par gaisa kuģa drošības un lidojuma izpildes ātruma apsvērumiem, izmantojot to attiecīgajā gaisa telpā. Turklāt, nodrošinot gaisa satiksmes pakalpojumus deleģējošās valsts teritorijā, pakalpojumu sniedzēja valsts to dara saskaņā ar deleģējošās valsts prasībām, kas paredz pakalpojumu sniedzējai valstij noteikt lietošanai tādas iekārtas un pakalpojumus, par kuru vajadzību abas valstis ir vienojušās. Turklāt tiek sagaidīts, ka deleģējošā valsts minētās iekārtas un pakalpojumus nepārveidos un neatsauks bez iepriekšējas konsultēšanās ar pakalpojumu sniedzēju valsti. Gan deleģējošā valsts, gan pakalpojumu sniedzēja valsts starp tām noslēgto vienošanos var pārtraukt jebkurā laikā.

2.1.2. To gaisa telpas daļu virs neitrālajiem ūdeņiem vai nenosakāmas suverenitātes gaisa telpas daļu, kurā nodrošināmi gaisa satiksmes pakalpojumi, nosaka saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajiem nolīgumiem. Līgumslēdzēja valsts, kas uzņēmusies atbildību nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus šādā gaisa telpas daļā, izveido minētos pakalpojumus un nodrošina tos saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem.

1. piezīme. Frāze “aeronavigācijas reģionālais nolīgums” attiecas uz ICAO Padomes apstiprinātu vienošanos, kas parasti panākta pēc Reģionālās aeronavigācijas sanāksmes ieteikuma.

2. piezīme. Apstiprinot šā pielikuma priekšvārdu, Padome norādīja, ka, uzņemoties atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumiem virs neitrālajiem ūdeņiem vai nenosakāmas suverenitātes gaisa telpā, Līgumslēdzēja valsts var piemērot šos standartus un ieteicamo praksi saskaņā ar tās jurisdikcijā esošās gaisa telpas noteikumiem.

2.1.3. Kad ir noteikts, ka gaisa satiksmes pakalpojumi tiks nodrošināti, attiecīgās valstis nozīmē pilnvarotu iestādi, kas ir atbildīga par minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

1. piezīme. Pilnvarotā iestāde, kas ir atbildīga par minēto pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu, var būt valsts iestāde vai piemērota aģentūra.

2. piezīme. Sakarā ar gaisa satiksmes pakalpojumu noteikšanu un nodrošināšanu kādai no pusēm vai starptautiskajiem reisiem kopumā var rasties šādas situācijas.

1. situācija. Maršruts vai maršruta daļa ir gaisa telpā, kas atrodas tās valsts suverenitātē, kura pati organizē un nodrošina savus gaisa satiksmes pakalpojumus.

2. situācija. Maršruts vai maršruta daļa ir gaisa telpā, kas atrodas tādas valsts suverenitātē, kura, savstarpēji vienojoties ar citu valsti, deleģējusi otrai valstij atbildību par minēto gaisa satiksmes pakalpojumu noteikšanu un nodrošināšanu.

3. situācija. Maršruta daļa ir gaisa telpā, kas atrodas virs neitrālajiem ūdeņiem vai nenosakāmas suverenitātes gaisa telpā, kurā valsts ir uzņēmusies atbildību noteikt un nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumus.

Šajā pielikumā valsts, kas nozīmē pilnvaroto iestādi, kura ir atbildīga par gaisa satiksmes pakalpojumu organizēšanu un nodrošināšanu:

1. situācijā ir valsts, kurai ir suverenitāte pār attiecīgu gaisa telpas daļu;

2. situācijā ir valsts, kurai deleģēta atbildība par gaisa satiksmes pakalpojumu noteikšanu un nodrošināšanu;

3. situācijā ir valsts, kura uzņēmusies atbildību par gaisa satiksmes pakalpojumu noteikšanu un nodrošināšanu.

2.1.4. Pēc gaisa satiksmes pakalpojumu organizēšanas publicē vajadzīgo informāciju, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izmantošanu.

2.2. Gaisa satiksmes pakalpojumu mērķi

Gaisa satiksmes pakalpojumu mērķi ir šādi:

a) novērst sadursmes starp gaisa kuģiem;

b) novērst sadursmes manevrēšanas teritorijā starp gaisa kuģi un šķēršļiem šajā laukumā;

b) sekmēt un saglabāt sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;.

d) nodrošināt informāciju un ieteikumus, kas ir noderīgi drošai un efektīvai lidojumu vadīšanai;

e) informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un pēc vajadzības sniegt šīm organizācijām palīdzību.

2.3. Gaisa satiksmes pakalpojumu veidi

Gaisa satiksmes pakalpojumiem ir šādi trīs identificēti veidi.

2.3.1. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi 2.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai ir iedalīti trīs daļās:

a) lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienesta pakalpojumi: kontrolējamu lidojumu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana 2.2. punkta a) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai, izņemot 2.3.1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos lidojumus vai lidojumu daļas;

b) pieejas kontroles dienesta pakalpojumi: gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana 2.2. punkta a) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai tajās kontrolējamu lidojumu daļās, kas saistās ar ielidošanu un izlidošanu;

c) lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi: lidlauka satiksmes gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana 2.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai, izņemot 2.3.1. punkta b) apakšpunktā minēto lidojumu daļas;

2.3.2. Lidojumu informācijas dienesta pakalpojumi 2.2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai.

2.3.3. Trauksmes izziņošanas dienesta pakalpojumi 2.2. punkta e) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai.

2.4. Gaisa satiksmes pakalpojumu vajadzības noteikšana

2.4.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanas vajadzības noteikšanai ņem vērā:

a) iesaistītos gaisa satiksmes veidus;

b) gaisa satiksmes blīvumu;

c) meteoroloģiskos apstākļus;

d) citus faktorus, kas var būt nozīmīgi.

Piezīme. Iesaistīto elementu daudzuma dēļ nav bijis iespējams sagatavot īpašus datus gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanas vajadzības noteikšanai konkrētā rajonā vai konkrētā vietā. Piemēram,

a) dažādu gaisa satiksmes veidu kombinācija ar dažādu ātrumu gaisa kuģiem (parastā reaktīvā lidmašīna u.c.) varētu radīt vajadzību sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus, bet relatīvi lielāks satiksmes blīvums, kur iesaistīts tikai viens gaisa satiksmes ekspluatācijas veids, šādu vajadzību neradītu;

b) meteoroloģiskie apstākļi varētu ievērojami ietekmēt pastāvīgas gaisa satiksmes plūsmas rajonus (piem., regulāra satiksme), bet līdzīgi vai pat sliktāki meteoroloģiskie apstākļi varētu būt relatīvi mazsvarīgi rajonā, kur šādos apstākļos satiksme būtu atcelta (piem., vietējie VFR lidojumi);

c) atklātas ūdens joslas, kalnaini, neapdzīvoti vai pamesti rajoni varētu radīt vajadzību sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus pat tādos gadījumos, kad operāciju biežums ir ļoti neliels.

2.4.2. Gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēma (ACAS) nevar būt faktors, pēc kura nosaka gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanas vajadzību konkrētajā rajonā.

2.5. Gaisa telpas daļu un kontrolējamu lidlauku noteikšana satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai

2.5.1. Kad ir noteikts, ka gaisa satiksmes pakalpojumi tiks nodrošināti īpašās gaisa telpas daļās vai īpašos lidlaukos, tad šīs gaisa telpas daļas vai šos lidlaukus paredz saistībā ar nodrošināmajiem gaisa satiksmes pakalpojumiem.

2.5.2. Īpašo gaisa telpas daļu un kontrolējamo lidlauku izraudzīšanās ir šāda.

2.5.2.1. Lidojuma informācijas rajoni. Par lidojumu informācijas rajoniem uzskata tādas gaisa telpas daļas, kurās ir noteikts, ka tiks nodrošināti lidojuma informācijas pakalpojumi un trauksmes izziņošanas pakalpojumi.

2.5.2.2. Gaisa satiksmes vadības rajoni un gaisa satiksmes vadības zonas.

2.5.2.2.1. Par gaisa satiksmes vadības rajoniem un gaisa satiksmes vadības zonām uzskata tādas gaisa telpas daļas, kurās ir noteikts, ka IFR lidojumiem tiks nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.

Piezīme. 2.9. punktā ir izskaidrota atšķirība starp gaisa satiksmes vadības rajoniem un gaisa satiksmes vadības zonām.

2.5.2.2.1.1. Kontrolējamas gaisa telpas daļas, kurās ir noteikts, ka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi tiks nodrošināti arī VFR lidojumiem, uzskata par B, C vai D klases gaisa telpu.

2.5.2.2.2. Ja lidojuma informācijas rajonā ir paredzēti gaisa satiksmes vadības rajoni un gaisa satiksmes vadības zonas, tie veido daļu no minētā lidojuma informācijas rajona.

2.5.2.3. Kontrolējami lidlauki. Par kontrolējamiem lidlaukiem ir uzskatāmi tādi lidlauki, kuros ir noteikts, ka lidlauka satiksmei tiks nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi.

2.6. Gaisa telpu klasifikācija

2.6.1. ATS gaisa telpas klasificē un norāda šādi.

A klase. Ir atļauti tikai IFR lidojumi, visos lidojumos ir nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, un visi lidojumi ir nošķirti viens no otra.

B klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, visos lidojumos ir nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, un visi lidojumi ir nošķirti viens no otra.

C klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, visos lidojumos ir nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, un IFR lidojumi ir nošķirti no citiem IFR lidojumiem un no VFR lidojumiem. VFR lidojumi ir nošķirti no IFR lidojumiem un saņem satiksmes informāciju par citiem VFR lidojumiem.

D klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, un visos lidojumos ir nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, IFR lidojumi ir nošķirti no citiem IFR lidojumiem un saņem satiksmes informāciju par VFR lidojumiem, VFR lidojumi saņem satiksmes informāciju par visiem citiem lidojumiem.

E klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, IFR lidojumos ir nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, un tie ir nošķirti no citiem IFR lidojumiem. Visi lidojumi saņem satiksmes informāciju, ciktāl praktiski iespējams. E klase netiek izmantota gaisa satiksmes vadības zonās.

F klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, visi IFR lidojumi saņem gaisa satiksmes konsultatīvos pakalpojumus, un visi lidojumi saņem lidojumu informācijas pakalpojumus, ja tie tiek pieprasīti.

Piezīme. Parasti gaisa satiksmes konsultatīvo pakalpojumu īstenošana uzskatāma par pagaidu pasākumu tikai līdz tam laikam, kad to var aizstāt ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem. (Sk. arī PANS-ATM, 9. nodaļa.)

G klase. Ir atļauti IFR un VFR lidojumi, un lidojumi saņem lidojumu informācijas pakalpojumus, ja tie tiek pieprasīti.

2.6.2. Valstis izraugās gaisa telpas klases, pamatojoties uz savām vajadzībām.

2.6.3. Prasības lidojumiem katrā gaisa telpas klasē ir attēlotas 4. papildinājuma tabulā.

Piezīme. Ja ATS gaisa telpas savienojas vertikāli, t.i., viena virs otras, lidojumi parastā līmenī atbilst gaisa telpas mazāk ierobežojošās klases prasībām un saņem minētajai klasei piemērojamos pakalpojumus. Tādējādi, piemērojot minētos kritērijus, B klases gaisa telpa uzskatāma par mazāk ierobežojošu nekā A klases gaisa telpa; C klases gaisa telpa uzskatāma par mazāk ierobežojošu nekā B klases gaisa telpa utt.

2.7. Nepieciešamie navigācijas raksturojumi (RNP) maršruta lidojumos

2.7.1. Valstis paredz RNP tipus. Vajadzības gadījumā izraudzītajiem rajoniem RNP tipu(s), ceļa līnijas vai ATS maršrutus paredz saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo nolīgumu.

2.7.2. Ieteikums. Lidojuma maršruta fāzei RNP tipi RNP 1, RNP 4, RNP 10, RNP 12.6 un RNP 20 jāievieš iespējami īsā laikā.

2.7.3. Paredzētais RNP tips attiecas uz atbilstošajā gaisa telpā nodrošināto sakaru līmeni, navigāciju un gaisa satiksmes pakalpojumiem.

Piezīme. Piemērojamie RNP tipi un saistītās procedūras publicētas “Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmatā” (Doc 9613).

2.8. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību izraudzīšana un organizēšana

Gaisa satiksmes pakalpojumus nodrošina šādi izraudzītas un organizētas struktūrvienības.

2.8.1. Lai lidojumu informācijas rajonos nodrošinātu lidojumu informācijas pakalpojumus un trauksmes izziņošanas pakalpojumus, organizē lidojumu informācijas centrus, ja vien atbildība par minēto pakalpojumu sniegšanu konkrētajā lidojumu informācijas rajonā nav uzticēta gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai, kurai ir atbilstīgs aprīkojums šādu pienākumu izpildei.

Piezīme. Tas neizslēdz lidojumu informācijas pakalpojumu sniegšanas funkcijas konkrētu elementu deleģēšanu citām struktūrvienībām.

2.8.2. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību organizē, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, lidojumu informācijas pakalpojumu un trauksmes izziņošanas pakalpojumus gaisa satiksmes vadības rajonos, gaisa satiksmes vadības zonās un kontrolējamos lidlaukos.

Piezīme. Dažādu gaisa satiksmes vadības struktūrvienību nodrošinātie pakalpojumi ir norādīti 3.2. pantā.

2.9. Tehniskās prasības lidojumu informācijas rajoniem, gaisa satiksmes vadības rajoniem un gaisa satiksmes vadības zonām

2.9.1. Ieteikums. Tās gaisa telpas nodalīšanai, kurā veicami gaisa satiksmes pakalpojumi, ir jābūt saistītai ar maršruta struktūru un vajadzību drīzāk pēc efektīviem pakalpojumiem nekā pēc valstu robežām.

1. piezīme. Nolīgumi, kas atļauj nodalīt valsts robežu pārsniedzošās gaisa telpas, ir ieteicami, ja tie veicina gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu (sk. 2.1.1. punktu). Piemēram, nolīgumi, kas atļauj nodalīt gaisa telpas robežu ar taisnu līniju, visizdevīgākie būs tad, ja gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības izmanto datu apstrādes metodes

2. piezīme. Ja gaisa telpas nodalīšanu veic, atsaucoties uz valsts robežām, rodas vajadzība pēc piemēroti izvietotiem vadības nodošanas punktiem, par kuriem ir savstarpēja vienošanās.

2.9.2. Lidojuma informācijas rajoni

2.9.2.1. Lai aptvertu visu minēto rajonu gaisa maršrutu struktūru, kur tiks sniegti pakalpojumi, veic lidojuma informācijas rajonu nodalīšanu.

2.9.2.2. Lidojuma informācijas rajons ietver visu gaisa telpu iekšpus tā sānu robežām, izņemot augšējo lidojuma informācijas rajona ierobežojumu.

2.9.2.3. Ja lidojuma informācijas rajonu ierobežo augšējā lidojuma informācijas rajons, tad augšējam lidojuma informācijas rajonam noteiktā apakšējā robeža veido lidojuma informācijas rajona augšējo vertikālo robežu un sakrīt ar VFR kreisēšanas līmeni saskaņā ar 2. pielikuma 3. papildinājuma tabulām.

Piezīme. Gadījumos, kad augšējā lidojuma informācijas rajons ir noteikts, šeit aprakstītajām procedūrām nav jābūt identiskām ar tām, ko piemēro atbilstošajā lidojuma informācijas rajonā.

2.9.3. Gaisa satiksmes vadības rajoni

2.9.3.1. Lai aptvertu pietiekoši plašu IFR lidojuma maršrutu vai maršruta daļas gaisa telpu, kurā ir vēlams nodrošināt attiecīgos gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, gaisa satiksmes vadības rajonus nodala, iekļaujot, inter alia, gaisa ceļus un lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonus, ņemot vērā šajos rajonos parasti lietoto navigācijas līdzekļu iespējas.

Piezīme. Ja gaisa satiksmes vadības rajonu neveido gaisa ceļu sistēma, gaisa satiksmes vadības nodrošināšanas veicināšanai var noteikt maršrutu sistēmu.

2.9.3.2. Gaisa satiksmes vadības rajona apakšējo robežu nosaka tādā relatīvā augstumā virs zemes vai ūdens, kas nav zemāks par 200 m (700 ft).

Piezīme. Tas nenozīmē, ka apakšējā robeža ir jānosaka vienoti visam gaisa satiksmes vadības rajonam (sk. A-5. tabulu “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatas” (Doc 9426) I daļas 2. iedaļas 3. nodaļā).

2.9.3.2.1. Ieteikums. Ja ir realizējams vai vēlams, lai ļautu rīcības brīvību zem gaisa satiksmes vadības rajona veiktajiem VFR lidojumiem, gaisa satiksmes vadības rajona apakšējā robeža jānosaka lielākā relatīvajā augstumā nekā 2.9.3.2. punktā noteiktais minimālais augstums.

2.9.3.2.2.. Ieteikums. Ja gaisa satiksmes vadības rajona apakšējā robeža pārsniedz 900 m (3000 ft) virs MSL, tai jāsakrīt ar VFR kreisēšanas līmeni saskaņā ar 2. pielikuma 3. papildinājuma tabulām.

Piezīme. Tas nozīmē, ka izraudzītajam VFR kreisēšanas līmenim ir jābūt tādam, lai sagaidāmās vietējās atmosfēras spiediena svārstības nepazeminātu šo robežu līdz relatīvajam augstumam, kas mazāks par 200 m (700 ft) virs zemes vai ūdens.

2.9.3.3. Gaisa satiksmes vadības rajona augšējo robežu nosaka, ja:

a) virs šīs augšējās robežas netiks nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi; vai

b) gaisa satiksmes vadības rajons atrodas zem augstāka gaisa satiksmes vadības rajona; šajā gadījumā tā augšējā robeža sakrīt ar augstākā gaisa satiksmes vadības rajona apakšējo robežu.

Ja šāda augšējā robeža ir noteikta, tā sakrīt ar VFR kreisēšanas līmeni saskaņā ar 2. pielikuma 3. papildinājuma tabulām.

2.9.4. Lidojumu informācijas rajoni vai gaisa satiksmes vadības rajoni augšējā gaisa telpā

Ieteikums Ja ir vēlams ierobežot to lidojumu informācijas rajonu vai gaisa satiksmes vadības rajonu skaitu, caur kuriem citādi būtu jālido augsti lidojošam gaisa kuģim, lidojumu informācijas rajons vai gaisa satiksmes vadības rajons pēc vajadzības jānodala, lai iekļautu augšējo gaisa telpu vairāku zemāku lidojumu informācijas rajonu vai gaisa satiksmes vadības rajonu sānu robežās.

2.9.5. Gaisa satiksmes vadības zonas

2.9.5.1. Gaisa satiksmes vadības zonu sānu robežas ietver vismaz tās gaisa telpas daļas, kas nav gaisa satiksmes vadības rajonā, caur kuru iet ielidojošo un izlidojošo IFR lidojumu maršruti no tiem lidlaukiem, kuri tiks izmantoti instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos.

Piezīme. Gaisa kuģi, kas ir lidlauku apkārtnes gaidīšanas zonā, uzskatāmi par atlidojošiem gaisa kuģiem.

2.9.5.2. Gaisa satiksmes vadības zonas sānu robežas plešas vismaz 9,3 km (5 NM) no attiecīgās lidostas vai lidostu centra tajā virzienā, no kurienes varētu notikt nolaišanās.

Piezīme. Gaisa satiksmes vadības zonā var būt divi vai vairāki viens otra tuvumā izvietoti lidlauki.

2.9.5.3. Ja gaisa satiksmes vadības zona atrodas gaisa satiksmes vadības rajona sānu robežās, tā sniedzas augšup no zemes virsmas vismaz līdz gaisa satiksmes vadības rajona apakšējai robežai.

Piezīme. Ja vēlams, augšējo robežu var noteikt augstāk par augstāk esošā gaisa satiksmes vadības rajona apakšējo robežu.

2.9.5.4. Ieteikums. Ja gaisa satiksmes vadības zona atrodas ārpus gaisa satiksmes vadības rajona sānu robežām, jānosaka augšējā robeža.

2.9.5.5. Ieteikums. Ja gaisa satiksmes vadības zonas augšējo robežu vēlas noteikt augstākā līmenī par apakšējo robežu virs tās esošajam gaisa satiksmes vadības rajonam vai, ja gaisa satiksmes vadības zona atrodas ārpus gaisa satiksmes vadības rajona sānu robežām, tās augšējā robeža jānosaka tādā līmenī, kuru pilots var viegli identificēt. Ja minētā robeža ir virs 900 m (3000ft) MSL, tai jāsakrīt ar VFR kreisēšanas līmeni saskaņā ar 2. pielikuma 3. papildinājuma tabulām.

Piezīme. Tas nozīmē, ka izraudzītajam VFR kreisēšanas līmenim, ja to izmanto, jābūt tādam, lai sagaidāmās vietējās atmosfēras spiediena svārstības nepazeminātu šo robežu līdz relatīvajam augstumam, kas mazāks par 200 m (700 ft) virs zemes vai ūdens.

2.10. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un gaisa telpu identifikācija

2.10.1. Ieteikums. Lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs vai lidojumu informācijas centrs jāidentificē ar tuvumā esošās mazpilsētas, pilsētas vai ģeogrāfiska veidojuma nosaukumu.

2.10.2. Ieteikums. Lidojumu vadības tornis vai pieejas kontroles struktūrvienība jāidentificē ar tās lidostas nosaukumu, kurā tie atrodas.

2.10.3. Ieteikums. Gaisa satiksmes vadības zona, gaisa satiksmes vadības rajons vai lidojumu informācijas rajons jāidentificē ar tās struktūrvienības nosaukumu, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā gaisa telpa.

2.11. ATS maršrutu noteikšana un identifikācija

2.11.1. Nosakot ATS maršrutus, nodrošina aizsargātu gaisa telpu gar katru ATS maršrutu un drošu attālumu starp blakus esošajiem ATS maršrutiem.

2.11.2. Ieteikums. Ja to prasa satiksmes blīvums, sarežģītība vai specifika, jānosaka īpaši maršruti izmantošanai zema lidojumu līmeņa satiksmē, tostarp helikopteru lidojumiem uz helikopteru klāju un no tā virs neitrāliem ūdeņiem. Nosakot sānu atstarpes starp šādiem maršrutiem, jāņem vērā pieejamie navigācijas līdzekļi un uz helikoptera klāja esošās navigācijas iekārtas.

2.11.3. ATS maršrutus identificē ar apzīmējumiem.

2.11.4. Izņemot standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutus, ATS maršrutu apzīmējumus izraugās saskaņā ar 1. papildinājumā noteiktajiem principiem.

2.11.5. Standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutus un saistītās procedūras identificē saskaņā ar 3. papildinājumā noteiktajiem principiem.

1. piezīme. Instruktīvais materiāls par ATS maršrutu noteikšanu ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426).

2. piezīme. Instruktīvais materiāls par VOR noteikto ATS maršrutu organizēšanu ir ietverts A pievienojumā.

3. piezīme. Atstarpes starp paralēlajiem ceļiem vai starp centra līnijām paralēlajos ATS maršrutos, kuriem vajadzīgi RNP, būs atkarīgas no attiecīgā RNT tipa. Instruktīvais materiāls par ATS maršrutu noteikšanu ar RNAV aprīkotiem gaisa kuģiem un par atstarpju noteikšanu starp maršrutiem, balstoties uz RNP tipu, ir ietverts B pievienojumā.

2.12. Pārslēgšanās punktu noteikšana

2.12.1. Ieteikums. Pārslēgšanās punkti jāizveido tajos ATS maršruta segmentos, kas noteikti, ņemot vērā ļoti augstas frekvences visvirzienu radio diapazonus, ja tas palīdzēs nodrošināt precīzu navigācijas informāciju maršruta segmentos. Pārslēgšanās punktu noteikšana jāierobežo līdz 110 km (60 NM) vai garākiem maršruta segmentiem, izņemot gadījumus, kad ATS maršrutu sarežģītība, navigācijas līdzekļu blīvums vai citi tehniski un ekspluatācijas iemesli prasa pārslēgšanās punktus noteikt īsākiem maršruta segmentiem.

2.12.2. Ieteikums. Ja nav noteikts citādi attiecībā uz navigācijas līdzekļu lidtehniskiem raksturojumiem vai frekvenču aizsardzības kritērijiem, pārslēgšanās punktam maršruta segmentā jābūt viduspunktam starp iekārtām taisna maršruta segmenta gadījumā vai radiālu krustpunktam tādā maršruta segmentā, kur mainās virziens starp iekārtām.

Piezīme. Norādījumi par pārslēgšanās punktu noteikšanu ir ietverti A pievienojumā.

2.13. Nozīmīgu punktu noteikšana un identifikācija

2.13.1. Nozīmīgus punktus nosaka, lai norādītu ATS maršrutu un/vai gaisa satiksmes dienesta prasības attiecībā uz informāciju par gaisa kuģa lidojuma gaitu.

2.13.2. Nozīmīgus punktus identificē ar apzīmējumiem.

2.13.3. Nozīmīgus punktus nosaka un identificē saskaņā ar 2. papildinājumā noteiktajiem principiem.

2.14. Manevrējoša gaisa kuģa standarta maršrutu noteikšana un identifikācija

2.14.1. Ieteikums. Vajadzības gadījumā manevrējoša gaisa kuģa standarta maršruti jānosaka lidlaukā starp skrejceļiem, peroniem un tehniskās apkopes zonām. Minētajiem maršrutiem jābūt tiešiem, vienkāršiem un, iespēju robežās, projektētiem tā, lai izvairītos no satiksmes konfliktiem.

2.14.2. Ieteikums. Manevrējoša gaisa kuģa standarta maršruti jāidentificē ar apzīmējumiem, kas skaidri atšķiras no skrejceļu un ATS maršrutu apzīmējumiem.

2.15. Koordinācija starp ekspluatantu un gaisa satiksmes dienestiem

2.15.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības savu mērķu sasniegšanā pienācīgi ņem vērā ekspluatantu vajadzības saskaņā ar 6. pielikumā noteiktajiem pienākumiem un pēc ekspluatantu pieprasījuma nodrošina viņiem vai viņu izraudzītiem pārstāvjiem tādu pieejamo informāciju, kas ļautu ekspluatantiem vai viņu izraudzītajiem pārstāvjiem veikt savus pienākumus.

2.15.2. Pēc ekspluatanta lūguma viņam vai viņa izraudzītam pārstāvim saskaņā ar vietēji pieņemto kārtību nekavējoties tiek darīti pieejami gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību saņemtie ziņojumi (tostarp atrašanās vietas ziņojums), kas attiecas uz tā gaisa kuģa ekspluatāciju, kura operatīvās vadības pakalpojumus nodrošina minētais ekspluatants.

2.16. Koordinācija starp atbilstoši pilnvarotajām militārajām iestādēm un gaisa satiksmes dienestiem

2.16.1. Gaisa satiksmes dienestu atbilstoši pilnvarotās iestādes nodibina un uztur ciešu sadarbību ar militārajām iestādēm, kas atbild par darbībām, kuras var ietekmēt civilo gaisa kuģu lidojumus.

2.16.2. Tādu darbību koordinācija, kas rada potenciālu apdraudējumu civilajiem gaisa kuģiem, notiek saskaņā ar 2.17. punktu.

2.16.3. Attiecībā uz civilo gaisa kuģu lidojumu drošu un paātrinātu vadīšanu tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas tiešu apmaiņu starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām un attiecīgām militārām struktūrvienībām.

2.16.3.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības regulāri vai pēc lūguma saskaņā ar vietēji apstiprināto kārtību nodrošina attiecīgās militārās struktūrvienības ar atbilstīgo lidojuma plānu un citiem datiem par civilo gaisa kuģu lidojumiem. Lai izvairītos no gaisa kuģa pārtveršanas vai samazinātu tās vajadzību, gaisa satiksmes dienesta atbilstoši pilnvarotās iestādes izraugās jebkurus rajonus vai maršrutus, kuros visiem lidojumiem saskaņā ar 2. pielikumu piemēro prasības par lidojumu plāniem, divpusējiem sakariem un atrašanās vietas ziņojumiem, nodrošinot gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām visu attiecīgo datu pieejamību un īpaši veicinot civilo gaisa kuģu identifikācijas iespēju.

2.16.3.2. Tiek noteikta īpaša kārtība, lai nodrošinātu, ka:

a) gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības saņem informāciju, ja militārā struktūrvienība ir novērojusi gaisa kuģi, kurš ir vai varētu būt civilais gaisa kuģis, tuvojamies rajonam, kur varētu rasties pārtveršanas vajadzība, vai arī jau esam šajā rajonā;

b) tiek darīts viss iespējamais, lai apstiprinātu gaisa kuģa identitāti un nodrošinātu tam vajadzīgos navigācijas norādījumus, lai izvairītos no pārtveršanas vajadzības.

2.17. Potenciālu civilās aviācijas gaisa kuģu apdraudējuma darbību koordinācija

2.17.1. Sagatavošanās pasākumus civila gaisa kuģa potenciālām apdraudējuma darbībām virs valsts teritorijas vai virs neitrāliem ūdeņiem koordinē ar attiecīgajām gaisa satiksmes pakalpojumu atbilstoši pilnvarotajām iestādēm. Koordinācija uzsākama iespējami agri, lai nodrošinātu laicīgu informācijas izsludināšanu saskaņā ar 15. pielikuma prasībām.

2.17.1.1. Ieteikums. Ja pilnvarotā ATS iestāde neatrodas tajā valstī, kur atrodas organizācija, kas plāno pasākumus, sākotnējā koordinācija jāveic sadarbībā ar pilnvaroto ATS iestādi, kura atbild par gaisa telpu virs valsts, kur atrodas minētā organizācija.

2.17.2. Koordinācijas mērķis ir panākt vislabākos apstākļus, kas ļaus izvairīties no potenciālā apdraudējuma civilajam gaisa kuģim un samazinās traucējumus minētā gaisa kuģa normālai ekspluatācijai.

2.17.2.1. Ieteikums. Nosakot šos apstākļus, jāņem vērā šādi apsvērumi:

a) darbības vietas vai rajoni, laiks un ilgums jāizvēlas tā, lai izvairītos no ATS noteikto maršrutu slēgšanas vai pārkārtošanas, no visekonomiskāko lidojuma līmeņu bloķēšanas vai gaisa kuģa plānoto operāciju aizturēšanas, izņemot gadījumus, kad nav citas iespējas;

b) darbību norisei izraudzītās gaisa telpas apjoms jāsaglabā pēc iespējas mazs;

c) jānodrošina tieši sakari starp pilnvaroto ATS iestādi vai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību un organizāciju vai struktūrvienību, kas vada attiecīgās darbības, lai izmantotu tos gadījumā, ja civilā gaisa kuģa avārijas stāvoklis vai citi neparedzēti apstākļi liek minētās darbības pārtraukt.

2.17.3. Atbilstoši pilnvarotās ATS iestādes atbild par attiecīgās ar darbībām saistītās informācijas izsludināšanas uzsākšanu.

2.17.4. Ieteikums. Ja darbības, kas civilajiem gaisa kuģiem rada potenciālu apdraudējumu, notiek regulāri vai pastāvīgi, pēc vajadzības jāorganizē īpašas komitejas, lai nodrošinātu visu attiecīgi ieinteresēto pušu vajadzību koordināciju.

2.17.5. Ir jāveic pasākumi, lai novērstu lāzera staru izstarojumu negatīvo ietekmi uz lidojumu veikšanu.

1. piezīme. Instruktīvais materiāls par lāzera staru izstarojumu potenciālo apdraudējumu lidojumu veikšanai ir “Lāzera staru izstarojumu un lidojumu drošības rokasgrāmatā” (Doc 9815).

2. piezīme. Sk. arī 14. pielikuma “Lidlauki” 1. sējuma “Lidlauku plānošana un ekspluatācija” 5. nodaļu.

2.17.6. Ieteikums. Lai nodrošinātu gaisa telpas papildu caurlaidību un uzlabotu gaisa kuģu ekspluatācijas efektivitāti un elastību, valstīm jānosaka kārtība, nodrošinot gaisa telpas elastīgas izmantošanas rezerves militārajai aviācijai vai citām īpašām darbībām. Minētajai kārtībai jāļauj visiem gaisa telpas izmantotājiem droši piekļūt šādai rezervētai gaisa telpai.

2.18. Aeronavigācijas dati

2.18.1. Uz gaisa satiksmes pakalpojumiem attiecināmos aeronavigācijas datus nosaka un izziņo saskaņā ar 5. papildinājuma 1. līdz 5. tabulā minētajām prasībām par precizitāti un integritāti, vienlaicīgi ņemot vērā noteiktās kvalitātes sistēmas procedūras. Aeronavigācijas datu precizitātes prasības pamatojas uz 95 % ticamības līmeni, un šajā sakarā identificē trīs pozicionālo datu veidus: apsekojuma punkti (piem., aeronavigācijas līdzekļu atrašanās vietas), aprēķinātie punkti (matemātiski aprēķini no gaisa punktu zināmajiem apsekojuma punktiem/kontrolpunktiem) un deklarētie punkti (piem., lidojuma informācijas rajona robežpunkti).

Piezīme. Tehniskās prasības, kas reglamentē kvalitātes sistēmu, ir sniegtas 15. pielikuma 3. nodaļā.

2.18.2. Līgumslēdzējas valstis nodrošina aeronavigācijas datu integritātes uzturēšanu datu apstrādes procesā no apsekojuma/avota līdz paredzētajam nākamajam lietotājam. Aeronavigācijas datu integritātes prasības pamatojas uz potenciālo risku, kas rodas no datu izkropļošanas un konkrētu datu elementu izmantošanas. Tādējādi piemēro šādas klasifikācijas un datu integritātes līmeņus:

a) kritiskie dati, integritātes līmenis 1 x 10^-8: izmantojot izkropļotus kritiskos datus, ir liela varbūtība, ka tiks stipri apdraudēts pastāvīgi drošs lidojums un lidmašīnas nosēšanās un iespējama katastrofa;

b) būtiskie dati, integritātes līmenis 1 x 10^-5: izmantojot izkropļotus būtiskos datus, ir neliela varbūtība, ka tiks stipri apdraudēts pastāvīgi drošs lidojums un lidmašīnas nosēšanās, neliela katastrofas iespējamības varbūtība; un

c) parastie dati, integritātes līmenis 1 x 10^-3: izmantojot izkropļotus parastos datus, ir ļoti neliela varbūtība, ka tiks stipri apdraudēts pastāvīgi drošs lidojums un lidmašīnas nosēšanās, ļoti neliela katastrofas iespējamības varbūtība.

2.18.3. Elektronisko aeronavigācijas datu aizsardzību to uzglabāšanas laikā vai tranzītā pilnībā pārrauga, izmantojot CRC kodu. Lai sasniegtu kritisko un būtisko aeronavigācijas datu integritātes līmeņa aizsardzību saskaņā ar 2.18.2. punktā norādīto klasifikāciju, attiecīgi piemēro 32 bitu vai 24 bitu CRC algoritmu.

2.18.4. Ieteikums. Lai sasniegtu parasto aeronavigācijas datu integritātes līmeņa aizsardzību saskaņā ar 2.18.2. punktā norādīto klasifikāciju, attiecīgi jāpiemēro 16 bitu CRC algoritms.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par aeronavigācijas datu kvalitātes prasībām (precizitāte, izšķirtspēja, integritāte, aizsardzība un izsekojamība) ir ietverts “1984. gada Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS-84) rokasgrāmatā” (Doc 9674). Papildu materiāli par 5. papildinājuma noteikumiem attiecībā uz aeronavigācijas datu precizitāti un integritāti ir RTCA dokumentā DO-201A un Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EURICAE) dokumentā ED-77 “Rūpniecības prasības aeronavigācijas informācijai”.

2.18.5. Ģeogrāfiskās koordinātas, kas norāda platumu un garumu, nosaka un paziņo aeronavigācijas informācijas pakalpojumu dienestu pilnvarotajām iestādēm, ņemot vērā 1984. gada Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS 84) ģeodēziskos atskaites datus, apzīmējot tās ģeogrāfiskās koordinātas, kas ar matemātiskiem līdzekļiem ir pārveidotas WGS-84 koordinātās un kuru izcelsmes lauku precizitāte neatbilst 5. papildinājuma 1. tabulas prasībām.

2.18.6. Lauka izvēļu un mērījumu precizitātes mērs un aprēķini ir tādi, lai to rezultātā radušies lidojuma posmu aeronavigācijas ekspluatācijas dati būtu maksimālo noviržu robežās attiecībā pret 5. papildinājumā norādīto atbilstošo atskaites modeli.

1. piezīme. Attiecīgs atskaites modelis ir tāds, kas ļauj konkrētajā situācijā nodrošināt WGS-84 un uz kuru tiek attiecināti visi koordinātu dati.

2. piezīme. Tehniskās prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu publicēšanu ir ietvertas 4. pielikuma 2. nodaļā un 15. pielikuma 3. nodaļā.

3. piezīme. Augstāku precizitāti piemēro tiem kontrolpunktiem un punktiem, kuri kalpo divkāršam mērķim, piem., gaidīšanas punktam un otrā riņķa sākumpunktam.

2.19. Koordinācija starp meteoroloģiskā dienesta un gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta atbilstoši pilnvarotajām iestādēm

2.19.1. Lai gaisa kuģu ekspluatācijas vajadzībām nodrošinātu pašu aktuālāko meteoroloģisko informāciju, vajadzības gadījumā starp meteoroloģiskā dienesta un gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta atbilstoši pilnvarotajām iestādēm tiek veikti šādi pasākumi:

a) ziņojumu nosūtīšana, ja papildus lietotajiem mērinstrumenta rādījumiem gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta darbinieki novērojuši vai no gaisa kuģa saņēmuši informāciju par citiem meteoroloģiskiem elementiem, par kuriem varētu būt vienošanās;

b) cik drīz vien iespējams, saistītajam meteoroloģiskajam birojam ziņo par tādām gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta darbinieku novērotām vai no gaisa kuģa saņemtām ekspluatācijā būtiskām meteoroloģiskām parādībām, kuras nav iekļautas lidlauka meteoroloģiskajā ziņojumā;

c) cik drīz vien iespējams, saistītajam meteoroloģiskajam birojam sniedz atbilstošo informāciju par aktivitātēm pirms vulkāna izvirduma, par vulkānu izvirdumiem un par vulkānisko pelnu mākoņiem. Papildus tam lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centri un lidojumu informācijas centri sūta informatīvus ziņojumus meteoroloģiskajam uzraudzības dienestam un vulkānisko pelnu konsultatīvajiem centriem (VAACs).

1. piezīme. Vulkānisko pelnu konsultatīvos centrus (VAACs) izraugās saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos atbilstoši 3. pielikuma 3. nodaļas 3.5.1. punktam.

2. piezīme. Sk. 4.2.3. punktu par speciālajiem gaisa kuģa ziņojumiem.

2.19.2. Starp lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, lidojumu informācijas centriem un saistītajiem meteoroloģiskajiem uzraudzības dienestiem uztur ciešu koordināciju, lai nodrošinātu vienotas informācijas par vulkāniskajiem pelniem iekļaušanu NOTAM un SIGMET ziņojumos.

2.20. Koordinācija starp aeronavigācijas informācijas dienestu un gaisa satiksmes pakalpojumu dienestu atbilstoši pilnvarotajām iestādēm

2.20.1. Lai nodrošinātu to, ka aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienības saņem informāciju, kas ļauj tām nodrošināt aktuālāko informāciju pirms lidojuma un apmierināt lidojuma informācijas vajadzību, starp aeronavigācijas informācijas dienesta un gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta atbilstoši pilnvarotajām iestādēm ir vienošanās, ka gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta atbilstoši pilnvarotās iestādes bez kavēšanās paziņo aeronavigācijas informācijas dienesta struktūrvienībai:

a) informāciju par apstākļiem lidostā;

b) par saistīto objektu tehnisko stāvokli, pakalpojumiem un aeronavigācijas līdzekļiem viņu atbildības rajonā;

c) par gaisa satiksmes pakalpojumu darbinieku novērotām vai gaisa kuģu ziņotajām vulkāniskām darbībām; un

d) jebkuru citu informāciju, kas uzskatāma par nozīmīgu ekspluatācijā.

2.20.2. Pirms aeronavigācijas sistēmas izmaiņu ieviešanas par minētajām izmaiņām atbildīgie dienesti pienācīgi ņem vērā laiku, kas aeronavigācijas informācijas dienestam vajadzīgs, lai sagatavotu, noformētu un izsniegtu attiecīgos materiālus izsludināšanai. Tādēļ, lai nodrošinātu savlaicīgas informācijas sniegšanu aeronavigācijas informācijas dienestam, starp attiecīgajiem iesaistītajiem dienestiem ir jābūt ciešai koordinācijai.

2.20.3. Īpaša nozīme ir aeronavigācijas informācijas izmaiņām, kas attiecas uz kartēm un/vai datorizētām aeronavigācijas sistēmām, kuras ir kvalificētas izziņošanai Aeronavigācijas informācijas reklamēšanas un kontroles sistēmā (AIRAC) saskaņā ar precizējumiem 15. pielikuma 6. nodaļā un 4. papildinājumā. Iesniedzot aeronavigācijas informācijas dienestiem izejas informāciju/datus, atbildīgie gaisa satiksmes dienesti ņem vērā ne vien 14 dienas, kas vajadzīgas pasta sūtījumam, bet papildus arī iepriekš noteiktos, starptautiski saskaņotos spēkā stāšanās datumus pēc AIRAC sistēmas.

2.20.4. Gaisa satiksmes pakalpojumu dienesti, kas atbild par aeronavigācijas izejas informācijas/datu nodrošināšanu aeronavigācijas informācijas dienestiem, to dara saskaņā ar šā pielikuma 5. papildinājuma prasībām aeronavigācijas datu precizitātei un integritātei.

1. piezīme. Tehniskās prasības, kas reglamentē NOTAM, SNOWTAM un ASHTAM informācijas izdošanu, ir ietvertas 15. pielikuma nodaļās.

2. piezīme. Ziņojumos par vulkāniskām darbībām iekļauj 3. pielikuma 4. nodaļā norādīto informāciju.

3. piezīme. Aeronavigācijas informācijas dienests AIRAC informāciju izplata vismaz 42 dienas pirms spēkā stāšanās datuma pēc AIRAC sistēmas, lai tā sasniegtu saņēmēju vismaz 28 dienas pirms spēkā stāšanās datuma.

4. piezīme. Iepriekš noteikto, starptautiski saskaņoto spēkā stāšanās datumu pēc AIRAC sistēmas parastais grafiks ar 28 dienu intervāliem, ieskaitot 1997. gada 6. novembri, un norādījumi AIRAC lietošanai ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatas” (Doc 8126) 2. nodaļas 2.6. punktā.

2.21. Lidojuma minimālais absolūtais augstums

Katra Līgumslēdzēja valsts katram ATS maršrutam un gaisa satiksmes vadības rajonam virs tās teritorijas nosaka un izsludina lidojuma minimālo absolūto augstumu. Noteiktais lidojuma minimālais absolūtais augstums nodrošina minimālu augstuma rezervi virs kontroles šķēršļa, kas atrodas attiecīgajos rajonos.

Piezīme. Valstu publicējamā lidojuma minimālā absolūtā augstuma prasības un kritēriji to noteikšanai ir ietverti 15. pielikuma I papildinājumā. Sīks šķēršļu pārvarēšanas apraksts ir ietverts krājuma PANS-OPS (Doc 8168) I sējuma VI daļā un II sējumā, Pan III un Pan VI.

2.22. Pakalpojumi gaisa kuģim avārijas gadījumā

2.22.1. Ja ir zināms vai tiek uzskatīts, ka gaisa kuģis ir avārijas stāvoklī vai kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu, tam tiek veltīta maksimāla uzmanība, palīdzība un priekšrocības, salīdzinot ar citiem gaisa kuģiem un ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Piezīme. Lai norādītu, ka tas ir avārijas stāvoklī, gaisa kuģim, kurš aprīkots ar attiecīgām datu pārraides posma iespējām un/vai SSR transponderu, ar aprīkojumu būtu jārīkojas šādi:

a) A darba režīmā kods 7700 vai

b) A darba režīmā kods 7500, lai īpaši norādītu, ka tas kļūst par nelikumīgas iejaukšanās objektu, vai

c) aktivē attiecīgo ADS avārijas un/vai steidzamības režīmu, vai

d) ar CPDLC pārraida attiecīgo avārijas ziņojumu.

2.22.1.1. Ieteikums. Sakaros starp ATS struktūrvienībām un gaisa kuģi avārijas situācijā jāņem vērā cilvēkfaktora principi.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par cilvēkfaktora principiem ir ietverts “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

2.22.2. Ja gaisa kuģis ir kļuvis vai tiek uzskatīts, ka tas varētu kļūt par nelikumīgas iejaukšanās objektu, ATS struktūrvienības nekavējoties atsaucas uz gaisa kuģa aicinājumiem. Turpinās attiecīgās informācijas pārraidīšana par drošu lidojuma vadīšanu, un tiek veiktas vajadzīgās darbības, lai sekmētu visu lidojuma posmu pabeigšanu, jo īpaši gaisa kuģa drošu nosēšanos.

2.23. Ārkārtas režīms lidojumā

2.23.1. Noklīdis vai neidentificēts gaisa kuģis

1. piezīme. Šajā punktā terminiem “noklīdis gaisa kuģis” un “neidentificēts gaisa kuģis” ir šāda nozīme.

Noklīdis gaisa kuģis. Gaisa kuģis, kurš ir ievērojami novirzījies no tam paredzētās ceļa līnijas vai ziņo, ka tas ir nomaldījies.

Neidentificēts gaisa kuģis. Gaisa kuģis, kurš ir novērots vai par kura ekspluatāciju konkrētajā rajonā ir ziņots, bet tā identitāte nav noteikta.

2. piezīme. Gaisa kuģi var vienlaicīgi uzskatīt par “noklīdušu gaisa kuģi” viena struktūrvienība un par “neidentificētu gaisa kuģi” – cita struktūrvienība.

2.23.1.1. Tiklīdz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība uzzina par noklīdušu gaisa kuģi, tā veic vajadzīgos soļus saskaņā ar 2.23.1.1.1. un 2.23.1.1.2. punktā minēto, lai palīdzētu gaisa kuģim un aizsargātu tā lidojumu.

Piezīme. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības navigācijas palīdzība ir īpaši svarīga, ja struktūrvienībai kļūst zināms, ka gaisa kuģis ir ievērojami novirzījies vai varētu novirzīties no tam paredzētā maršruta tādā rajonā, kur tam draud pārtveršana vai ir cits apdraudējums tā drošībai.

2.23.1.1.1. Ja gaisa kuģa atrašanās vieta nav zināma, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība:

a) cenšas nodibināt divpusējus sakarus ar gaisa kuģi, ja vien tādu sakaru vēl nav;

b) izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai noteiktu tā atrašanās vietu;

c) informē citas ATS struktūrvienības, kuru rajonā gaisa kuģis var būt noklīdis vai varētu noklīst, ņemot vērā visus faktorus, kas varētu ietekmēt gaisa kuģa navigāciju konkrētajos apstākļos;

d) saskaņā ar vietējās vienošanās kārtību informē attiecīgās militārās struktūrvienības un nodrošina tām atbilstošo lidojuma plānu un citus datus par noklīdušo gaisa kuģi;

e) lūdz visas c) un d) punktā norādītās struktūrvienības un citus gaisa kuģus lidojumā sniegt palīdzību, lai nodibinātu sakarus ar minēto gaisa kuģi un noteiktu tā atrašanās vietu.

Piezīme. d) un e) punktā minētās prasības piemēro arī tām ATS struktūrvienībām, kas ir informētas saskaņā ar c) punktu.

2.23.1.1.2. Kad gaisa kuģa atrašanās vieta ir noteikta, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība:

a) paziņo gaisa kuģim par tā atrašanās vietu un veicamo koriģējošo rīcību un

b) saskaņā ar vietējās vienošanās kārtību pēc vajadzības nodrošina citas ATS struktūrvienības un attiecīgās militārās struktūrvienības ar atbilstošo informāciju par noklīdušo gaisa kuģi un visiem ieteikumiem, kas sniegti minētajam gaisa kuģim.

2.23.1.2. Tiklīdz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība uzzina par neidentificētu gaisa kuģi savā rajonā, tā dara visu iespējamo, lai noskaidrotu gaisa kuģa identitāti, ja vien tas vajadzīgs gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai vai ja to saskaņā ar vietējās vienošanās kārtību prasa attiecīgās atbilstoši pilnvarotās militārās iestādes. Ar šādu mērķi gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība atbilstoši apstākļiem veic šādus soļus:

a) cenšas nodibināt divpusējus sakarus ar gaisa kuģi;

b) citām gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām lidojuma informācijas rajonā lūdz informāciju par attiecīgo lidojumu un palīdzību divpusēju sakaru nodibināšanai ar gaisa kuģi;

c) citām gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām no blakus esošajiem lidojumu informācijas rajoniem lūdz informāciju par attiecīgo lidojumu un palīdzību divpusēju sakaru nodibināšanai ar gaisa kuģi;

d) cenšas iegūt informāciju no citiem gaisa kuģiem attiecīgajā rajonā.

2.23.1.2.1. Tiklīdz gaisa kuģa identitāte ir noteikta, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība pēc vajadzības informē attiecīgo militāro struktūrvienību.

2.23.2. Civilā gaisa kuģa pārtveršana

2.23.2.1. Tiklīdz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība uzzina, ka tās atbildības rajonā ir pārtverts gaisa kuģis, tā atbilstoši apstākļiem veic šādus soļus:

a) cenšas ar pārtverto gaisa kuģi nodibināt divpusējus sakarus ar jebkuriem pieejamajiem līdzekļiem, tostarp izmantojot ārkārtas radio frekvences 121,5 MHz, ja vien tādu sakaru vēl nav;

b) par pārtveršanu informē pārtvertā gaisa kuģa pilotu;

c) nodibina kontaktu ar pārtveršanas vadības struktūrvienību, uzturot divpusējus sakarus ar pārtvērēju gaisa kuģi un nodrošinot to ar pieejamo informāciju par attiecīgo gaisa kuģi;

d) pēc vajadzības nosūta tālāk ziņojumus starp pārtvērēju gaisa kuģi vai pārtveršanas vadības struktūrvienību un pārtverto gaisa kuģi;

e) cieši koordinējot ar pārtveršanas vadības struktūrvienību, veic visus vajadzīgos soļus, lai nodrošinātu pārtvertā gaisa kuģa drošību;

f) informē blakus esošo lidojumu informācijas rajonu ATS struktūrvienības, ja izrādās, ka gaisa kuģis ir nomaldījies no attiecīgajiem blakus esošo lidojumu informācijas rajoniem.

2.23.2.2. Tiklīdz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība uzzina, ka ārpus tās atbildības rajona ir pārtverts gaisa kuģis, tā atbilstoši apstākļiem veic šādus soļus:

a) informē tās gaisa telpas ATS struktūrvienību, kurā notiek pārtveršana, nodrošinot minētajai struktūrvienībai pieejamo informāciju, kas palīdzētu identificēt gaisa kuģi un lūdzot tai rīkoties saskaņā ar 2.23.2.1. punktu;

b) nosūta tālāk ziņojumus starp pārtverto gaisa kuģi un attiecīgo ATS struktūrvienību, pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtvērēju gaisa kuģi.

2.24. Laiks gaisa satiksmes dienestā

2.24.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības izmanto koordinēto universālo laiku (UTC) un izsaka laiku stundās un minūtēs, un, ja nepieciešams, sekundēs saskaņā ar 24 stundu diennakti, kas sākas pusnaktī.

2.24.2. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības ir aprīkotas ar pulksteņiem, kas rāda laiku stundās, minūtēs un sekundēs skaidri saskatāmi no katras darba vietas attiecīgajā struktūrvienībā.

2.24.3. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību pulksteņi un citas iekārtas, kas rāda laiku, pēc vajadzības tiek pārbaudīti, lai tie nodrošinātu pareizu laiku līdz precizitātei plus vai mīnus 30 sekundes UTC. Ja gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība izmanto datu pārraides sakarus, pulksteņi un citas iekārtas, kas rāda laiku, pēc vajadzības tiek pārbaudīti, lai tie nodrošinātu pareizu laiku līdz precizitātei plus vai mīnus 1 sekunde UTC.

2.24.4. Pareizu laiku iegūst no standarta laika stacijas vai, ja tas nav iespējams, no citas struktūrvienības, kas ieguvusi pareizu laiku no šādas stacijas.

2.24.5. Pirms gaisa kuģa manevrēšanas paceļoties, lidojumu vadības tornis nodrošina pilotu ar pareizu laiku, ja vien pilotam nav noteikta cita kārtība pareiza laika iegūšanai no citiem avotiem. Papildus gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības pēc pieprasījuma nodrošina gaisa kuģi ar pareizu laiku. Laika pārbaudes tiek dotas ar precizitāti līdz tuvākajai pusminūtei.

2.25. Prasību noteikšana barometriskā augstuma mērīšanas transponderu pārvadāšanai un ekspluatācijai

Valstis nosaka prasības barometriskā augstuma mērīšanas transponderu pārvadāšanai un ekspluatācijai konkrētā gaisa telpas daļā.

Piezīme. Šie noteikumi ir paredzēti, lai uzlabotu gaisa satiksmes pakalpojumu, kā arī gaisa kuģa sadursmju brīdināšanas sistēmu efektivitāti.

2.26. ATS drošības pārvaldība

2.26.1. Valstis īsteno sistemātiskas un piemērotas ATS drošības vadības programmas, lai panāktu ATS drošības uzturēšanu gaisa telpā un lidlaukos.

2.26.2. Attiecīgā valsts vai valstis nosaka pieņemamo drošības un drošības mērķu līmeni, kas piemērojams ATS gaisa telpā un lidlaukos. Vajadzības gadījumā drošības un drošības mērķu līmeni nosaka saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos.

Piezīme. Pieņemamo drošības līmeni var noteikt gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Turpmāk minēti tādu pasākumu piemēri, kurus varētu izmantot pieņemama drošības līmeņa izteikšanai:

a) maksimāla nevēlamu pasākumu iespējamība, piemēram, sadursme, distancēšanās zudums vai skrejceļa bojājums;

b) maksimālais nelaimes gadījumu skaits lidojuma stundā;

c) maksimālais incidentu skaits vienā gaisa kuģa pacelšanās/nosēšanās kustībā;

d) maksimālais skaits spēkā esošu īstermiņa sadursmes trauksmes signālu (STCA) vienā gaisa kuģa pacelšanās/nosēšanās kustībā.

2.26.3. ATS drošības vadības programma, inter alia:

a) identificē faktisko un potenciālo apdraudējumu un nosaka korektīvas rīcības vajadzību;

b) nodrošina, lai tiktu īstenota korektīvā rīcība, kas vajadzīga pieņemama drošības līmeņa uzturēšanai; un

c) nodrošina sasniegtā drošības līmeņa pastāvīgu pārraudzību un regulāru novērtējumu.

2.26.4. Jebkuras uz drošību attiecināmas nozīmīgas izmaiņas ATC sistēmā, tostarp samazinātu minimālās distancēšanās ieviešanu vai jaunu procedūru, uzsāk tikai pēc tam, kad drošības novērtējums uzrādījis, ka tiks sasniegts pieņemams drošības līmenis, un ir notikusi apspriešanās ar lietotājiem. Vajadzības gadījumā pilnvarotās iestādes nodrošina attiecīgus pasākumus pārraudzībai pēc ieviešanas, lai pārliecinātos, ka noteiktais drošības līmenis joprojām tiek nodrošināts.

1. piezīme. Ja sakarā ar izmaiņu veidu pieņemamo drošības līmeni nevar izteikt kvantitatīvi, drošības novērtēšanā var balstīties uz spriedumu par ekspluatāciju.

2. piezīme. Jāpievērš uzmanība instruktīvajam materiālam “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426), “Rokasgrāmatā par gaisa telpas plānošanas metodiku distancēšanas minimumu izvēlei” (Doc 9689), “Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) vertikālās distancēšanas minimuma īstenošanu starp FL 290 un FL 410, to ieskaitot” (Doc 9574) un “Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmatā” (Doc 9613).

2.27. Kopīgas atskaites sistēmas

2.27.1. Horizontālā atskaites sistēma

1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS-84) aeronavigācijā izmanto kā horizontālo (ģeodēzisko) atskaites sistēmu.. Ziņotās aeronavigācijas ģeogrāfiskās koordinātas (norāda platumu un garumu) izsaka kā WGS-84 ģeodēziskos atskaites datus.

Piezīme. Vispusējs instruktīvais materiāls par WGS-84 ir ietverts “1984. gada Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS-84) rokasgrāmatā” (Doc 9674).

2.27.2. Vertikālā atskaites sistēma

Vidējā jūras līmeņa (MSL) datus, kas norāda saistību starp zemes pievilkšanas augstumu (pacēlumu) un virsmu, ko pazīst kā ģeoīdu, aeronavigācijā izmanto kā vertikālo atskaites sistēmu.

Piezīme. Ģeoīds globāli visvairāk atbilst MSL. To definē kā ekvipotenciālu virsmu Zemes magnētiskajā laukā, kas sakrīt ar netraucēto MSL, kas plešas nepārtraukti cauri kontinentiem.

2.27.3. Pagaidu atskaites sistēma

2.27.3.1. Gregora kalendāru un saskaņoto pasaules laiku (UTC) aeronavigācijā izmanto kā pagaidu atskaites sistēmu.

2.27.3.2. Ja izmanto citu pagaidu atskaites sistēmu, par to izdara norādi GEN 2.1.2 aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP).

2.28. Valodu zināšanas

2.28.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs nodrošina, lai gaisa satiksmes vadības dispečeri runātu un saprastu valodu(-as), kuru(-as) lieto radiotelefona sakaros saskaņā ar 1. pielikumu.

2.28.2. Šādos sakaros izmanto angļu valodu, izņemot gadījumus, kad saziņa starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām notiek valodā, par kuru ir savstarpēja vienošanās.

2.29. Ārkārtas pasākumi

Gaisa satiksmes pakalpojumu atbilstoši pilnvarotās iestādes izstrādā un izplata ārkārtas pasākumu plānus, kurus īsteno gaisa satiksmes pakalpojumu un attiecīgo atbalsta pakalpojumu pārtraukuma vai iespējamā pārtraukuma gadījumā tajā gaisa telpā, kurā viņi atbild par minēto pakalpojumu sniegšanu. Vajadzības gadījumā minētos ārkārtas pasākumu plānus sagatavo ar ICAO palīdzību, cieši sadarbojoties ar gaisa satiksmes pakalpojumu atbilstoši pilnvarotajām iestādēm, kas atbild par pakalpojumu sniegšanu blakus esošajā gaisa telpas daļā, un ar ieinteresētajiem gaisa telpas lietotājiem.

1. piezīme. Instruktīvais materiāls par ārkārtas pasākumu plānu izstrādāšanu, izsludināšanu un īstenošanu ir ietverts D pievienojumā.

2. piezīme. Ārkārtas pasākumu plānos var būt īslaicīgas novirzes no apstiprinātajiem reģionālajiem aeronavigācijas plāniem; ja vajadzīgs, šādas novirzes Padomes vārdā apstiprina ICAO Padomes prezidents.

3. NODAĻA. GAISA SATIKSMES VADĪBAS PAKALPOJUMI

3.1. Piemērošana

Ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem nodrošina:

a) visus IFR lidojumus A, B, C, D un E klases gaisa telpā;

b) visus VFR lidojumus B, C un D klases gaisa telpā;

c) visus speciālos VFR lidojumus;

d) lidlauka satiksmi kontrolējamos lidlaukos.

3.2. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšana

2.3.1. punktā minētos gaisa satiksmes vadības pakalpojumu veidus nodrošina šādas turpmāk minētās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības.

a) Lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienests:

1) lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs vai

2) struktūrvienība, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus gaisa satiksmes vadības zonā un ierobežota apjoma gaisa satiksmes vadības rajonā, galvenokārt sniedzot pieejas kontroles pakalpojumus, arī gadījumā, ja nav izveidots lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs.

b) Pieejas kontroles dienests:

1) lidojumu vadības tornis vai lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs, ja ir nepieciešams vai vēlams vienas struktūrvienības atbildības robežās apvienot pieejas kontroles dienesta un lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumu funkcijas vai pieejas kontroles dienesta un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienesta funkcijas;

2) pieejas kontroles struktūrvienība, ja ir nepieciešams vai vēlams noteikt atsevišķu struktūrvienību.

c) Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumus nodrošina lidojumu vadības tornis.

Piezīme. Atbildību par noteiktu satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu uz perona, piemēram, perona vadības dienesta pakalpojumu sniegšanu var uzticēt lidojumu vadības tornim vai kādai citai struktūrvienībai.

3.3. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu darbība

3.3.1. Gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai gaisa satiksmes vadības struktūrvienība:

a) saņem informāciju par katra gaisa kuģa paredzamo kustību vai tās izmaiņām, kā arī kārtējo informāciju par katra gaisa kuģa faktisko lidojuma norisi;

b) pamatojoties uz saņemto informāciju, nosaka konkrēto gaisa kuģu atrašanās vietu attiecībā vienam pret otru;

c) izsniedz gaisa satiksmes vadības atļaujas un informāciju, lai novērstu sadursmes starp tās vadībā esošajiem gaisa kuģiem, kā arī lai uzturētu un veicinātu sakārtotu gaisa satiksmi;

d) nepieciešamības gadījumā saskaņo gaisa satiksmes vadības atļaujas ar citām struktūrvienībām:

1) ja gaisa kuģis var nonākt konfliktsituācijā ar tiem gaisa kuģiem, kuri atrodas citas struktūrvienības kontrolē;

2) pirms gaisa kuģa nodošanas citas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības kontrolē.

3.3.2. Informācija par gaisa kuģu kustību kopā ar tiem izsniegtajām gaisa satiksmes vadības atļaujām tiek izvietota uz indikatora ekrāna tādā veidā, lai atvieglotu analīzes veikšanu, kas ir nepieciešama optimālas gaisa satiksmes intensitātes uzturēšanai, veicot attiecīgo gaisa kuģu distancēšanu.

3.3.3 Gaisa satiksmes vadības struktūrvienību izsniegtās atļaujas nodrošina distancēšanu:

a) starp visiem gaisa kuģiem A un B klases gaisa telpā;

b) starp gaisa kuģiem, kas izpilda IFR lidojumus C, D un E klases gaisa telpā;

c) starp gaisa kuģiem, kas izpilda IFR un VFR lidojumus C klases gaisa telpā;

d) starp gaisa kuģiem, kas izpilda IFR lidojumus, un gaisa kuģiem, kas izpilda speciālos VFR lidojumus;

e) starp gaisa kuģiem, kuri izpilda speciālos VFR lidojumus, ja to paredzējusi pilnvarotā ATS iestāde, izņemot gadījumus, kad pēc gaisa kuģa apkalpes pieprasījuma un ja to noteikusi atbilstoši pilnvarotā ATS iestāde, un atbilstoši minētajam apakšpunktā b) attiecībā uz D un E klases gaisa telpu, var izsniegt atļauju, nenodrošinot šo gaisa kuģi ar distancēšanu attiecībā uz konkrētu lidojuma daļu, kuru veic atbilstošos vizuālos meteoroloģiskos apstākļos.

3.3.4. Gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nodrošina gaisa kuģu distancēšanu, izmantojot vismaz vienu no šādiem elementiem:

a) vertikālo distancēšanu, piešķirot gaisa kuģiem atšķirīgus lidojuma līmeņus saskaņā ar:

1) 2. pielikuma 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulām vai

2) modificētu kreisēšanas līmeņu tabulu, ja tā ir paredzēts atbilstoši 2. pielikuma 3. papildinājuma norādījumiem par lidojumiem virs līmeņa FL 410, izņemot gadījumus, kad netiek ievērotas šajā tabulā norādīto kreisēšanas līmeņu un ceļa līniju virzienu attiecības, jo aeronavigācijas informācijas publikācijās vai gaisa satiksmes vadības atļaujās ir noteiktas citas attiecības;

b) horizontālo distancēšanu, kas tiek nodrošināta ar:

1) laikā vai attālumā izteiktu garendistancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri izpilda lidojumus pa vienām un tām pašām saplūstošām vai pretējām trajektorijām, vai

2) laterālo distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri izpilda lidojumus pa atšķirīgiem maršrutiem vai dažādos ģeogrāfiskos rajonos;

c) kombinēto distancēšanu, kas ietver vertikālo distancēšanu un vienu no horizontālās distancēšanas veidiem, pielietojot minimumus, kuri var būt ne vairāk kā par pusi mazāki nekā atbilstošie minimumi, lietoti atsevišķi. Kombinētā distancēšana ir piemērojama tikai saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos.

Piezīme. Kombinētās laterālās/vertikālās distancēšanas instruktīvais materiāls ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426).

3.3.4.1. Gaisa telpā, kur piemēro samazināto minimālo vertikālo distancēšanu 300m (1000ft) starp FL 290 un FL 410, to ieskaitot, saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos izveido programmu, lai uzraudzītu šajā līmenī ekspluatētā gaisa kuģa augstumnotures raksturojumu optimālu darbību un nodrošinātu minētās minimālās vertikālās distancēšanas ieviešanu un ilgstošu piemērošanu atbilstoši drošības normatīviem. Minētās programmas nodrošinātais augstuma uzraudzības iekārtu pārklājums ir atbilstošs, lai varētu pārraudzīt visu ekspluatantu attiecīgā tipa gaisa kuģus, kurus ekspluatē RVSM gaisa telpā.

Piezīme. Atsevišķs uzraudzības programmu skaits jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams reģionam vajadzīgo pakalpojumu efektīvai nodrošināšanai.

3.3.4.2. Saskaņā ar reģionu vienošanos veic pasākumus, lai reģioni savstarpēji dalītos ar uzraudzības programmu datiem.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par vertikālo distancēšanu un augstumnotures raksturojumu pārraudzīšanu ir ietverts “Rokasgrāmatā par 300 m (1000 ft) vertikālās distancēšanas minimuma īstenošanu starp FL 290 un FL 410, to ieskaitot” (Doc 9574).

3.4. Distancēšanas minimumi

3.4.1. Distancēšanas minimumu izvēle piemērošanai konkrētā gaisa telpā notiek šādi:

a) distancēšanas minimumu izvēlas, vadoties pēc PANS-ATM un Reģionālās papildu kārtības noteiktajiem minimumiem atkarībā no tā, kuri no tiem ir pieņemami konkrētajos apstākļos, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti tādi palīdzības veidi vai dominē tādi apstākļi, kas nav ietverti pašreizējos ICAO noteikumos; attiecīgi citus distancēšanas minimumus nosaka:

1) pilnvarotā ATS iestāde, konsultējoties ar ekspluatantiem, par maršrutiem vai to daļām, kas atrodas suverēnās valsts gaisa telpā;

2) saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajiem nolīgumiem par maršrutiem vai to daļām, kas atrodas gaisa telpā virs neitrālajiem ūdeņiem vai rajoniem, kuru suverenitāte nav noteikta.

Piezīme. Sīka informācija par pašlaik spēkā esošajiem ICAO distancēšanas minimumiem ir ietverta dokumentā PANS-ATM (Doc 4444) un “Reģionālo papildprocedūru” 1. daļā (Doc 7030).

b) distancēšanas minimumus, savstarpēji konsultējoties, nosaka tās atbilstoši pilnvarotās ATS iestādes, kuras nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus blakus esošajā gaisa telpā, ja:

1) notiek gaisa satiksmes pāreja no vienas gaisa telpas citā;

2) lidojumu maršruti ir izvietoti tādā attālumā no blakus esošo gaisa telpu kopējās robežas, kas ir mazāks par pieņemtajiem distancēšanas minimumiem šajos apstākļos.

Piezīme. Uzskaitīto noteikumu mērķis ir nodrošināt, pirmkārt, distancēšanas parametru savienojamību starp blakus esošām gaisa satiksmes vadības nodošanas telpām un, otrkārt, pietekošu distancēšanu starp gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus blakus esošajās gaisa satiksmes vadības telpās.

3.4.2. Informācija par noteiktajiem distancēšanas minimumiem un to piemērošanas zonām tiek sniegta:

a) attiecīgajām gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām un

b) gaisa kuģu apkalpēm un ekspluatantiem aviācijas informatīvajās publikācijās, kur distancēšanas pamatā ir noteiktu aeronavigācijas līdzekļu vai noteiktu aeronavigācijas paņēmienu izmantošana gaisa kuģos.

3.5. Atbildība par gaisa satiksmes vadīšanu

3.5.1. Atbildība par atsevišķu lidojumu vadīšanu

Kontrolējamu lidojumu jebkurā konkrētā laikā vada tikai viena gaisa satiksmes vadības struktūrvienība.

3.5.2. Atbildība par gaisa satiksmes vadīšanu noteiktas gaisa telpas robežās

Atbildība par visu gaisa kuģu ekspluatācijas vadību noteiktas gaisa telpas robežās tiek uzlikta vienai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai. Tomēr viena vai vairāku gaisa kuģu satiksmes vadīšanu tālāk var nodot citām gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, nodrošinot savstarpēju koordināciju starp visām attiecīgajām gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām.

3.6. Atbildības par gaisa satiksmes vadīšanu tālāknodošana

3.6.1. Atbildības nodošanas vieta un laiks

Atbildība par gaisa satiksmes vadīšanu tiek nodota no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības citai šādā veidā.

3.6.1.1. Starp divām struktūrvienībām, kas nodrošina lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības pakalpojumus. Struktūrvienība, kas nodrošina lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa satiksmes vadības rajonā, atbildību par gaisa kuģa lidojuma vadīšanu nodod citai struktūrvienībai, kas nodrošina gaisa satiksmes vadības pakalpojumus blakus esošajā gaisa satiksmes vadības rajonā, brīdī, kad gaisa kuģis šķērso šo gaisa satiksmes vadības rajonu kopējo robežu, saskaņā ar tā rajona gaisa satiksmes vadības centra aprēķiniem, kas kontrolē gaisa kuģi, vai arī citā vietā un laikā pēc abu struktūrvienību savstarpējas vienošanās.

3.6.1.2. Starp struktūrvienībām, kas attiecīgi nodrošina lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības pakalpojumus un pieejas kontroles pakalpojumus. Struktūrvienība, kas nodrošina lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, atbildību par gaisa kuģa lidojuma vadīšanu nodod struktūrvienībai, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus, un otrādi, tādā vietā un laikā, par kuru abas struktūrvienības savstarpēji vienojušās.

3.6.1.3. Starp struktūrvienību, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus un lidojumu vadības torni.

3.6.1.3.1. Atlidojošie gaisa kuģi. Struktūrvienība, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus, atbildību par atlidojoša gaisa kuģa vadīšanu nodod lidojumu vadības tornim, ja:

a) gaisa kuģis atrodas lidlauka satiksmes zonas tuvumā un:

1) var izpildīt nosēšanās manevru un nosēsties vizuāli, izmantojot zemes orientierus; vai

2) atrodas stabilos vizuālos meteoroloģiskos apstākļos; vai

b) gaisa kuģis atrodas paredzētā vietā vai augstumā saskaņā ar vienošanos vai ATS struktūrvienības instrukcijām; vai

c) gaisa kuģis ir veicis nosēšanos.

Piezīme. Pat tādā gadījumā, ja ir pieejas kontroles dienesta struktūrvienība, atbildību par atsevišķu lidojumu vadīšanu lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs var nodot tieši lidojumu vadības tornim, un otrādi, saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību starp attiecīgajām struktūrvienībām par to, kurus pieejas kontroles dienesta pakalpojumus attiecīgi nodrošinās rajona gaisa satiksmes vadības centrs un kurus – lidojumu vadības tornis.

3.6.1.3.2. Izlidojošais gaisa kuģis. Atbildību par izlidojoša gaisa kuģa vadīšanu lidojumu vadības tornis nodod struktūrvienībai, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus,

a) ja lidlauka satiksmes zonas robežās pārsvarā ir vizuāli meteoroloģiskie apstākļi:

1) pirms gaisa kuģis šķērso lidlauka satiksmes zonas robežu vai

2) pirms gaisa kuģis pāriet no lidojuma vizuālos meteoroloģiskos apstākļos uz lidojumu instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos; vai

3) ja gaisa kuģis atrodas paredzētā vietā vai augstumā saskaņā ar vienošanos vēstuļu formā vai saskaņā ar ATS struktūrvienības instrukcijām;

b) ja lidlaukā pārsvarā ir instrumentāli meteoroloģiskie apstākļi:

1) gaisa kuģa pacelšanās brīdī vai

2) kad gaisa kuģis atrodas paredzētā vietā vai augstumā saskaņā ar vienošanos vai gaisa satiksmes vadības instrukcijām. Piezīme. Sk. piezīmi pēc 3.6.1.3.1. punkta.

3.6.1.4. Starp vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības kontroles sektoriem/posteņiem.

Atbildība par gaisa kuģa vadīšanu starp vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības sektoriem/posteņiem tiek nodota brīdī, kad gaisa kuģis atrodas noteiktā augstumā vai laikā, saskaņā ar gaisa satiksmes vadības struktūrvienības instrukcijām.

3.6.2. Vadības nodošanas koordinācija

3.6.2.1. Atbildību par gaisa kuģa lidojuma vadīšanu viena gaisa satiksmes vadības struktūrvienība var nodot citai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai tikai ar pēdējās piekrišanu un atbilstoši prasībām, kas noteiktas 3.6.2.2., 3.6.2.2.1., 3.6.2.2.2., un 3.6.2.3. punktā.

3.6.2.2. Pirms gaisa kuģa lidojuma vadīšanas pārņemšanas nododošā vadības struktūrvienība nosūta pārņēmējai struktūrvienībai to kārtējā lidojuma plāna daļu, kas attiecas uz lidojuma vadīšanas pārņemšanu, kā arī jebkuru citu nepieciešamo vadības informāciju.

3.6.2.2.1. Ja lidojuma vadīšanas pārņemšana ir saistīta ar radara datu izmantošanu, tad informācijā ir īsi pirms lidojuma vadīšanas pārņemšanas radara sniegtie dati par gaisa kuģa atrašanās vietu un, ja nepieciešams, par lidojuma ceļa līniju un ātrumu.

3.6.2.2.2. Ja lidojuma vadīšanas pārņemšana ir saistīta ar automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) datu izmantošanu, informācijā ir dati par gaisa kuģa atrašanās vietu četrās dimensijās un citi vajadzīgie dati.

3.6.2.3. Lidojuma vadības pārņēmēja struktūrvienība:

a) apstiprina gatavību pārņemt lidojuma vadīšanu saskaņā ar nododošās vadības struktūrvienības nosacījumiem, ja vien starp abām struktūrvienībām nav iepriekšējas vienošanās, kas norāda, ka šāds apstiprinājums nav nepieciešams; jebkura apstiprinājuma trūkumu saprot kā nosacījumu pieņemšanu un

b) izsniedz atļauju vai citu informāciju attiecībā uz nākamo lidojuma posmu, kas ir nepieciešama gaisa kuģim lidojuma vadīšanas pārņemšanas laikā.

3.6.2.4. Pēc divpusēju balss un/vai datu pārraides sakaru nodibināšanas ar attiecīgo gaisa kuģi, vadības pārņēmējinstitūcija apstiprina nododošajai struktūrvienībai gaisa kuģa pārņemšanu, ja starp abām vadības struktūrvienībām nav iepriekšējas vienošanās, kas nosaka, ka šāds apstiprinājums nav nepieciešams.

3.6.2.5. Piemērojamā koordinēšanas kārtība, tostarp lidojumu vadības nodošanas punktu pārņemšana, atkarībā no apstākļiem, tiek īstenota saskaņā ar ATS struktūrvienības attiecīgajām instrukcijām vai gaisa satiksmes vadības struktūrvienību savstarpējo vienošanos vēstuļu formā.

3.7. Gaisa satiksmes vadības atļaujas

Gaisa satiksmes vadības atļaujas tiek izsniegtas, pamatojoties vienīgi uz gaisa satiksmes apkalpošanas prasībām.

3.7.1. Gaisa satiksmes vadības atļauju saturs

3.7.1.1. Gaisa satiksmes vadības atļaujā iekļauts:

a) lidojuma plānā norādītais gaisa kuģa identifikācijas apzīmējums;

b) atļaujas darbības robeža;

c) lidojuma maršruts;

d) lidojuma līmenis (līmeņi) visā maršrutā vai tā daļā un – nepieciešamības gadījumā – līmeņu izmaiņas;

Piezīme. Gadījumos, kad atļauja attiecas tikai uz lidojuma maršruta daļu, ir svarīgi, lai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai tiktu norādīta robeža, līdz kurai gaisa satiksmes vadības atļauja ir spēkā attiecībā uz lidojuma līmeni, ja ir jānodrošina atbilstība 2. pielikuma 3.6.5.2.2. punkta a) apakšpunkta prasībām.

e) jebkuras citas instrukcijas vai nepieciešamā informācija, kas ir saistīta ar manevriem nosēšanās vai izlidošanas procedūru laikā, ar sakariem vai gaisa satiksmes vadības atļaujas termiņa izbeigšanos.

Piezīme. Ar gaisa satiksmes vadības atļaujas termiņa izbeigšanos apzīmē laiku, kad dotā atļauja automātiski tiek anulēta, ja lidojuma izpilde nav sākta.

3.7.1.2. Ieteikums. Nepieciešamības gadījumā jānosaka standarta izlidošanas un atlidošanas maršruti un ar tiem saistīto procedūru izmantošana, lai sekmētu:

a) drošas, sakārtotas un ātras gaisa satiksmes plūsmas uzturēšanu;

b) maršrutu un procedūru aprakstu gaisa satiksmes vadības atļaujās.

Piezīme. Materiāls par standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutiem un ar tiem saistītajām procedūrām ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426). Noformēšanas kritēriji ir ietverti dokumenta PANS-OPS (Doc 8168) II sējumā.

3.7.2. Atļauja virsskaņas lidojumam

3.7.2.1. Gaisa satiksmes vadības atļauja attiecībā uz virsskaņas lidojuma transsonālā paātrinājuma posmu ir spēkā vismaz līdz šā posma beigām.

3.7.2.2. Ieteikums. Gaisa satiksmes vadības atļaujai attiecībā uz gaisa kuģa bremzēšanas un augstuma samazināšanas posmu, pārejot no virsskaņas lidojuma uz zemskaņas lidojumu, jānodrošina nepārtraukta augstuma samazināšana vismaz transsonālajā posmā.

3.7.3. Gaisa satiksmes vadības atļauju un drošības informācijas atkārtota nolasīšana

3.7.3.1. Gaisa kuģa apkalpe ar balss sakaru palīdzību gaisa satiksmes vadības dispečeram atkārtoti nolasa ATC izsniegtu atļauju un instrukciju daļas, kas attiecas uz drošību. Informācija, kas tiek atkārtota vienmēr:

a) ATC izsniegtās atļaujas attiecībā uz lidojuma izpildīšanu pa maršrutu;

b) gaisa satiksmes vadības atļaujas un instrukcijas attiecībā uz ielidošanu, nosēšanos, pacelšanos, gaidīšanu pirms skrejceļa, jebkura skrejceļa šķērsošanu un pārvietošanos pa to; un

c) norādījumus attiecībā uz skrejceļa virzienu, altimetra iestatīšanu, sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) kodiem, līmeņa instrukcijām, kursu un ātruma instrukcijām un lidojuma un pārejas līmeņiem, neatkarīgi no tā, vai tos noteicis dispečers vai tie ietverti ATIS ziņojumos.

3.7.3.1.1. Citas atļaujas un instrukcijas, tostarp atļaujas ar nosacījumu, tiek atkārtotas vai apstiprinātas tādā veidā, lai neradītu šaubas par to pareizu izpratni un izpildīšanu.

3.7.3.1.2. Gaisa satiksmes vadības dispečers noklausās atkārtojumu, lai pārliecinātos, ka gaisa kuģa apkalpe tai izsniegtās atļaujas vai instrukcijas pareizi izpratusi, un nekavējoties novērš radušās nesakritības, kas atklātas atkārtošanas gaitā.

3.7.3.2. CPDLC ziņojumu atkārtošana balsī nav nepieciešama, izņemot gadījumus, kurus nosaka pilnvarotā ATS iestāde.

Piezīme. CPDLC ziņojumu apmaiņas un to apstiprināšanas noteikumi un procedūras ir ietvertas PANS – ATM 14. nodaļā un 10. pielikuma II sējumā.

3.7.4. Atļauju koordinēšana

Gaisa satiksmes vadības atļauju saskaņo starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām attiecībā uz visu lidojuma maršrutu vai tā daļu šādā veidā.

3.7.4.1. Gaisa satiksmes vadības atļauju izsniedz visam lidojuma maršrutam līdz pirmajam iespējamās nosēšanās lidlaukam, ja:

a) pirms lidojuma ir iespējams saskaņot atļauju ar visām struktūrvienībām, kuru vadībā gaisa kuģis atradīsies lidojuma laikā; vai

b) ja ir pamatota pārliecība, ka tiks nodrošināta iepriekšēja koordinācija starp visām struktūrvienībām, kuru vadībā gaisa kuģis atradīsies lidojuma laikā.

Piezīme. Gadījumā, ja atļauja ir izsniegta tikai lidojuma sākumposmam, lai paātrinātu izlidojošo gaisa kuģu kustību, nākošo maršrutlidojuma atļauju izsniedz visam tālākajam maršrutam, pat ja pirmais iespējamās nosēšanās lidlauks atrodas cita lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centra jurisdikcijā, nevis tā, kas izsniedzis maršrutlidojuma atļauju.

3.7.4.2. Gadījumā, ja 3.7.4.1. punktā minētā koordinācija nav veikta vai arī nav paredzēta, gaisa satiksmes vadības atļauju gaisa kuģim izsniedz tikai tam lidojuma posmam, par kuru ir šāda pamatotas pārliecības koordinācija; līdz minētā posma sasniegšanai vai sasniedzot šādu posmu gaisa kuģis saņem jaunu atļauju, ja nepieciešams, kopā ar norādījumiem lidojuma izpildīšanai gaidīšanas zonā.

3.7.4.2.1. Lai saņemtu nosacītu atļauju lidojumam nākamās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības atbildības zonā, gaisa kuģis nodibina radiosakarus ar šo struktūrvienību vēl pirms lidojuma vadības nodošanas punkta šķērsošanas, ja šādu iespēju paredz pilnvarotā ATS iestāde.

3.7.4.2.1.1. Pēc nosacītas atļaujas saņemšanas lidojumam nākamās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības atbildības zonā, gaisa kuģis uztur pastāvīgus radiosakarus ar to gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, kuras vadībā tas atrodas konkrētajā brīdī.

3.7.4.2.1.2. Pilotam ir jāapzinās, ka nosacīta atļauja lidojumam nākamās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības atbildības zonā ir spēkā esoša.

3.7.4.2.1.3. Ja nav noteikts citādi, tad nosacītās atļaujas neietekmē lidojuma profilu nevienā gaisa telpā, izņemot gaisa telpu, kuru kontrolē tā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas ir atbildīga par minētās atļaujas izsniegšanu.

Piezīme. Prasības attiecībā uz nosacītās atļaujas piegādes pakalpojumiem ir konkretizētas 10. pielikuma II sējumā. Instruktīvais materiāls ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu datu piegādes līniju piemērošanas rokasgrāmatā” (Doc 9694).

3.7.4.2.1.4. Ieteikums. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi un kad nosacītās atļaujas ātrākai piegādei izmanto datu pārraides sakarus, jānodrošina divpusēji balss sakari starp pilotu un gaisa satiksmes vadības struktūrvienību, kas izsniedz nosacīto atļauju.

3.7.4.3. Ja plānots, ka gaisa kuģa izlidošana notiks no lidostas viena gaisa satiksmes vadības rajona ar pāreju citā gaisa satiksmes vadības rajonā trīsdesmit minūšu laikā vai kādā citā noteiktā laika periodā, kas saskaņots starp attiecīgajiem lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, koordinācija starp šiem centriem notiek pirms izlidošanas atļaujas izsniegšanas.

3.7.4.4. Ja lidojuma laikā ir paredzama gaisa kuģa pāreja no kontrolējama gaisa satiksmes vadības rajona nekontrolējamā gaisa telpā ar sekojošu pāreju iepriekšējā vai citā gaisa satiksmes vadības rajonā, atļauju var izsniegt posmam no izlidošanas līdz pirmajam paredzētajam nosēšanās lidlaukam. Šajā gadījumā atļauja vai izmaiņas tajā ir spēkā tikai attiecībā uz kontrolējamā gaisa telpā notiekošajām lidojuma daļām.

3.7.5. Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība

3.7.5.1. Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību (ATFM) ievieš gaisa telpā, ja esošās gaisa satiksmes prasības pārsniedz vai varētu pārsniegt attiecīgo gaisa satiksmes vadības dienestu deklarēto gaisa satiksmes vadības pakalpojumu kapacitāti.

Piezīme. Attiecīgo gaisa satiksmes vadības pakalpojumu jaudu parasti nosaka pilnvarotā ATS iestāde.

3.7.5.2. Ieteikums. ATFM sistēma jāievieš saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos, atsevišķos gadījumos – saskaņā ar daudzpusēju vienošanos. Šādos vienošanās dokumentos jāparedz vispārējas procedūras un metodes jaudas noteikšanai.

3.7.5.3. Ja gaisa satiksmes vadības struktūrvienība konstatē, ka papildus jau apstiprinātajai gaisa satiksmei nav iespējams apkalpot vēl papildu gaisa satiksmi konkrētajā vietā un laikā vai konkrētajā zonā, vai arī to var izdarīt tikai, ievērojot noteiktu secību, minētā struktūrvienība par radušos situāciju informē ATFM struktūrvienību, ja tāda ir, vai attiecīgās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības. Par gaidāmajiem ierobežojumiem un iespējamo lidojumu aizkavēšanas piemērošanu ziņo arī to gaisa kuģu apkalpēm, kas lido uz attiecīgo vietu vai rajonu, un iesaistītajiem ekspluatantiem.

Piezīme. Ja ir nodibināta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības struktūrvienība, tai iespēju robežās savlaicīgi būtu jāinformē iesaistītie ekspluatanti par gaidāmajiem ierobežojumiem.

3.8. Transportlīdzekļu un fizisku personu kontrole lidlaukos

3.8.1. Lidojumu vadības tornis veic transportlīdzekļu un fizisku personu pārvietošanās nepieciešamo kontroli lidlauka manevrēšanas teritorijā, lai izslēgtu to nokļūšanu apdraudējuma situācijās un garantētu gaisa kuģu drošību nosēšanās, manevrēšanas un pacelšanās laikā.

3.8.2. Ja izmanto sliktas redzamības apstākļiem paredzētos noteikumus:

a) lidlauka manevrēšanas teritorijā esošo transportlīdzekļu un personu skaitu ierobežo līdz nepieciešamajam minimumam un īpašu vērību pievērš prasībām par ILS/MLS kritisko zonu aizsardzību, gaisa kuģiem izpildot instrumentālu nosēšanās manevru atbilstoši II vai III kategorijai;

b) saskaņā ar 3.8.3. punktā minētajiem noteikumiem un tehnisko līdzekļu iespēju robežās manevrēšanas teritorijā ievēro pilnvarotās ATS iestādes paredzētos distancēšanas minimumus starp transportlīdzekļiem un manevrējošajiem gaisa kuģiem;

c) gaisa kuģiem izpildot instrumentālu nosēšanos uz viena un tā paša skrejceļa atbilstoši jauktā tipa ILS un MLS II vai III kategorijai, nodrošina ILS un MLS kritisko un riska zonu aizsardzību.

Piezīme. Sliktas redzamības apstākļiem paredzēto noteikumu darbības piemērošanas laiku nosaka gaisa satiksmes vadības struktūrvienības instrukcijās. Instruktīvais materiāls par lidlaukā veicamajām procedūrām sliktas redzamības apstākļos ir ietverts “Zemes vadības sistēmas rokasgrāmatā (SMGCS)” (Doc 9476).

3.8.3. Transporta līdzekļiem, kuri pārvietojas pa manevrēšanas teritoriju, veicot avārijas un glābšanas darbus, dod priekšroku attiecībā pret visiem citiem transporta līdzekļiem.

3.8.4. Ievērojot 3.8.3. punkta noteikumus, transporta līdzekļi, kuri atrodas manevrēšanas teritorijā, ievēro šādus noteikumus:

a) transportlīdzekļi, ieskaitot tos, kuri pārvieto gaisa kuģus, dod ceļu gaisa kuģiem, kuri veic nosēšanos, pacelšanos vai veic manevrēšanu;

b) transportlīdzekļi dod ceļu citiem transportlīdzekļiem, kas velk/pārvieto gaisa kuģus;

c) transportlīdzekļi dod ceļu citiem transportlīdzekļiem atbilstoši ATS struktūrvienības instrukcijām;

d) neatkarīgi no apakšpunktos a), b) un c) minētajiem noteikumiem, visi transportlīdzekļi, ieskaitot tos, kuri pārvieto gaisa kuģus, izpilda lidojumu vadības torņa norādījumus.

3.9. Radara nodrošinājums

Ieteikums. Radara sistēmām jānodrošina ar gaisa satiksmes drošību saistīta informācija, ieskaitot konflikta trauksmi, konflikta prognozi, brīdinājumu par minimālo drošo absolūto augstumu, kā arī nejauši dublētiem SSR kodiem.

3.10. Lidlauka zemes satiksmes novērošanas radara (SMR) izmantošana

Ieteikums. Ja nav vizuālu novērojumu visā manevrēšanas teritorijā vai tās daļā vai, ja vizuālie novērojumi jāpapildina, saskaņā ar 14. pielikuma I sējuma noteikumiem jāizmanto zemes satiksmes novērošanas radars (SMR) vai citas piemērotas novērošanas iekārtas, lai:

a) uzraudzītu gaisa kuģu un transportlīdzekļu pārvietošanos manevrēšanas teritorijā;

b) pēc vajadzības nodrošinātu pilotiem un transportlīdzekļu vadītājiem informāciju par virzienu un

c) nodrošinātu konsultācijas un palīdzību drošai un efektīvai gaisa kuģu un transportlīdzekļu kustībai manevrēšanas teritorijā.

Piezīme. Norādījumus par SMR izmantošanu sk. “Zemes vadības sistēmas rokasgrāmatas labotajā un papildinātajā izdevumā (A-SMCGS)” (Doc 9476), “Papildinātajā zemes vadības sistēmas rokasgrāmatā (A-SMCGS)” (Doc 9830) un “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426).

4. NODAĻA. LIDOJUMU INFORMĀCIJAS DIENESTS

4.1. Piemērošana

4.1.1. Lidojumu informācijas dienesta pakalpojumus nodrošina tiem gaisa kuģiem, kam šāda informācija ir nepieciešama un kas:

a) saņem gaisa satiksmes vadības pakalpojumus; vai

b) par kuriem jebkādā citā veidā ir informētas attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības.

Piezīme. Lidojumu informācijas dienests neatbrīvo gaisa kuģa kapteini no atbildības, un kuģa kapteinim ir jāpieņem galīgais lēmums par jebkurām izmaiņām lidojuma plānā.

4.1.2. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām vienlaicīgi nodrošinot lidojumu informācijas dienesta un gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, vienmēr, kad gaisa satiksmes vadības dienests to prasa, priekšroka dodama gaisa satiksmes vadības, nevis lidojumu informācijas pakalpojumu nodrošināšanai.

Piezīme. Jāņem vērā, ka noteiktos apstākļos, gaisa kuģim veicot pieejas pēdējā posmu, nosēšanos vai pacelšanos un ātruma uzņemšanu, bez vilcināšanās papildus jau izsniegtajai informācijai var būt vajadzīga cita svarīga informācija, kas neattiecas uz gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanu.

4.2. Lidojumu informācijas dienesta darbības joma

4.2.1. Lidojumu informācijas pakalpojumi ietver attiecīgi šādas normas:

a) SIGMET un AIRMET informāciju;

b) informāciju par pirmsizvirduma vulkāniskajām aktivitātēm, par vulkānu izvirdumiem un par vulkānisko pelnu mākoņiem;

c) informāciju par radioaktīvu vai toksisku vielu klātbūtni atmosfērā;

d) informāciju par izmaiņām aeronavigācijas līdzekļu darbspējīgumā;

e) informāciju par izmaiņām lidlaukos un ar tiem saistītajos objektos, tostarp informāciju par izmaiņām lidlauka kustības zonās, ja tās ir klātas ar sniegu, ledu vai vērā ņemamu ūdens kārtu;

f) informāciju par bezpilota brīvajiem gaisa baloniem vai jebkuru citu informāciju, kas varētu ietekmēt lidojumu drošību.

4.2.2. Papildus 4.2.1. punktā norādītajam lidojumu informācijas dienests lidojumiem nodrošina šādus informācijas pakalpojumus:

a) informāciju par faktiskajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem vai par prognozi pacelšanās, nosēšanās un rezerves lidlaukos;

b) informāciju par sadursmes apdraudējumu starp gaisa kuģiem, kas izpilda lidojumus C, D, E, F un G klases gaisa telpā;

c) lidojumos virs ūdens zonas – iespēju robežās un ja to pieprasa gaisa kuģa pilots – informāciju par attiecīgajā rajonā esošu jūras kuģu atrašanās vietu, radiopazīšanas zīmi, patieso ceļa līniju, ātrumu u.t.t.

1.piezīme. b) apakšpunktā minētā informācija dažos gadījumos var būt nepilnīga, jo ietver ziņas tikai par sadursmes apdraudējuma iespēju starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām zināmajiem gaisa kuģiem, un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības nevar visos gadījumos uzņemties atbildību par minētās informācijas precizitāti.

2. piezīme. Ja informāciju par sadursmes briesmu iespēju ir nepieciešams papildināt atbilstoši norādēm b) apakšpunktā vai arī ir īslaicīgi lidojumu informācijas pakalpojumu pārtraukumi, noteiktas gaisa telpas robežās gaisa kuģi var patstāvīgi raidīt ēterā nepieciešamo informāciju par savu lidojumu. Instruktīvais materiāls par gaisa kuģu informatīvajām pārraidēm un to piemērošanu ir ietverts pielikuma C pievienojumā.

4.2.3. Ieteikums. ATS struktūrvienībām pēc iespējas īsākā laikā no gaisa kuģiem saņemtie speciālie gaisa kuģa ziņojumi jānosūta attiecīgi citiem gaisa kuģiem, iesaistītajiem meteoroloģiskajiem birojiem un citām atbilstīgajām ATS struktūrvienībām. Gaisa kuģim domātās informācijas pārraides ilgums jānosaka, balstoties uz vienošanos starp meteoroloģisko dienestu un atbilstoši pilnvaroto gaisa satiksmes pakalpojumu iestādi.

4.2.4. Gaisa kuģiem, kuri izpilda VFR lidojumus, lidojumu informācijas dienests papildus 4.2.1. punktā minētajam paredz pieejamās informācijas sniegšanu arī par gaisa satiksmi un par meteoroloģiskajiem apstākļiem lidojuma maršrutā, kas lidojumu saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem varētu padarīt par neiespējamu.

4.3. Lidojumu operatīvā informācijas dienesta radioapraide

4.3.1. Piemērošana

4.3.1.1. Lidojumu informācijas dienests nodrošina meteoroloģisko informāciju un operatīvo informāciju par lidlaukiem un aeronavigācijas līdzekļiem, kas, kad vien iespējams, raugoties no ekspluatācijas viedokļa, tiek izsniegta vienotā formā.

4.3.1.2. Ieteikums. Gaisa kuģim nepieciešamie vienotas formas operatīvās informācijas ziņojumi jāpārraida ar noteiktu saturu un, ja tas ir paredzēts, noteiktā secībā attiecībā uz dažādiem lidojuma posmiem.

4.3.1.3. Ieteikums. Ja tiek nodrošināta lidojumu operatīvā informācijas dienesta radioapraide, pārraidītajos ziņojumos attiecībā uz dažādiem lidojuma posmiem jābūt vienotas formas informācijai par izraudzītajiem meteoroloģiskajiem un ekspluatācijas elementiem. Minētās pārraides jāveic trīs galvenajos diapazonos, t.i., HF, VHF un ATIS diapazonā.

4.3.1.4. OFIS ziņojumu izmantošana nosūtītajās pieprasījuma/atbildes pārraidēs.

Ja pilots to pieprasa, attiecīgā ATS struktūrvienība nosūta piemērojamos OFIS ziņojumus.

4.3.2. Operatīvā lidojumu informācijas dienesta (OFIS) HF radioapraide

4.3.2.1. Ieteikums. Operatīvā lidojumu informācijas dienesta (OFIS) HF radioapraide jānodrošina saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos par tās nepieciešamību.

4.3.2.2. Ieteikums. Ja tiek pielietota šāda radioapraide:

a) pārraidāmajai informācijai jāatbilst punktā 4.3.2.5. minētajam, attiecīgi ņemot vērā aeronavigācijas reģionālos nolīgumus;

b) lidlaukiem, attiecībā uz kuriem tiek sniegti ziņojumi un prognozes, jābūt to lidlauku sarakstā, kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajiem nolīgumiem;

c) darbības secība radiostacijām, kuras piedalās apraides procesā, jānosaka saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajiem nolīgumiem;

d) HF OFIS pārraides laikā jāņem vērā cilvēka veiktspēja. Pārraides ātrums un ilgums nedrīkst pārsniegt aeronavigācijas reģionālās vienošanās noteikumos paredzēto un ietekmēt uztveršanas kvalitāti;

Piezīme. Instruktīvais materiāls par cilvēka veiktspēju ir ietverts “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683 ).

e) katrs ziņojums, kurš attiecas uz konkrēto lidlauku, jāidentificē ar šā lidlauka nosaukumu;

f) ja līdz radioapraides sākumam informācija nav saņemta, jāpārraida pēdējā zināmā informācija, norādot novērošanas laiku;

g) pilna ziņojuma radioapraide jāveic atkārtoti, ja ir iespējams iekļauties attiecīgajai radiostacijai atvēlētā laika robežās;

h) radiopārraidē nekavējoties jāiekļauj informācija par būtiskām izmaiņām, ja tādas tiek konstatētas; un

i) HF OFIS ziņojumi jāgatavo un jāizplata katras valsts izvēlētām un šā uzdevuma veikšanai piemērotām struktūrām.

4.3.2.3. Ieteikums. Kamēr nav izveidota un apstiprināta valoda, kas būtu piemērota pasaules radiotelefona sakariem, HF OFIS radioapraides par lidlaukiem, kas paredzēti starptautiskiem aviopārvadājumiem, jāveic angļu valodā.

4.3.2.4. Ieteikums. Ja HF OFIS radioapraides tiek veiktas vairākās valodās, katrai valodai jāizmanto diskrēts kanāls.

4.3.2.5. Ieteikums. HF operatīvā lidojumu informācijas dienesta radioapraides ziņojumos norādītajā secībā vai secībā, kas noteikta saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos, jāiekļauj šāda informācija:

a) informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem lidojuma maršrutā;

Informācija par būtiskiem meteoroloģiskajiem apstākļiem lidojuma maršrutā jānoraida tādā formā, kā paredzēts 3. pielikumā.

b) informācija par lidlauku:

1) lidlauka nosaukums;

2) novērojuma laiks;

3) būtiska operatīvā informācija;

4) vēja virziens un ātrums pie zemes; ja vajadzīgs, maksimālais vēja ātrums;

^*5) redzamība vai redzamība uz skrejceļa (RVR);

*6) faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;

*7) apakšējās mākoņu robežas augstums, ja tas ir mazāks par 1500m (5000 ft ), vai arī, ja tas ir mazāks nekā sektora lielākais minimālais absolūtais augstums; lietus gubu mākoņu klātbūtne; vertikālā redzamība, ja apakšējās mākoņu robežas augstumu nav iespējams noteikt; un

8) lidlauka meteoroloģiskā prognoze.

4.3.3. Operatīvā lidojumu informācijas dienesta (OFIS) VHF radioapraide

4.3.3.1. Ieteikums. Operatīvā lidojumu informācijas dienesta VHP radioapraides jānodrošina saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos par to vajadzību.

4.3.3.2. Ieteikums. Ja tiek pielietota šāda radioapraide:

a) lidlaukiem, attiecībā uz kuriem tiek sniegti ziņojumi un prognozes, jābūt to lidlauku sarakstā, kas noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālajiem nolīgumiem;

b) katrs ziņojums, kurš attiecas uz konkrēto lidlauku, jāidentificē ar šā lidlauka nosaukumu;

c) ja līdz radioapraides sākumam informācija nav saņemta, jāraida pēdējā zināmā informācija, norādot novērošanas laiku;

d) radioapraidēm jābūt nepārtrauktām un ar atkārtojumiem;

e) VHF OFIS radioapraides laikā jāņem vērā cilvēka veiktspēja. Ja iespējams, apraides ziņojuma ilgums nedrīkstētu pārsniegt piecas minūtes, bet jārūpējas, lai tās ātrums neietekmētu uztveršanas kvalitāti;

Piezīme. Instruktīvais materiāls par cilvēka veiktspēju ir ietverts “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

f) pārraidāmā informācija regulāri jāatjauno saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos. Turklāt tā paātrināti jāatjauno, tiklīdz rodas būtiskas izmaiņas; un

g) VHF OFIS ziņojumi jāgatavo un jāizplata katras valsts izvēlētai un šā uzdevuma veikšanai piemērotai struktūrvienībai.

4.3.3.3. Ieteikums. Kamēr nav izveidota un apstiprināta valoda, kas būtu piemērota pasaules radiotelefona sakariem, VHF OFIS radioapraides par lidlaukiem, kas paredzēti starptautiskiem aviopārvadājumiem, jāveic angļu valodā.

4.3.3.4. Ieteikums. Gadījumā, ja VHF OFIS radioapraides tiek veiktas vairākās valodās, katrai valodai jāizmanto diskrēts kanāls.

4.3.3.5. Ieteikums. VHF operatīvā lidojumu informācijas dienesta radioapraides ziņojumos norādītajā secībā jāiekļauj šāda informācija:

a) lidlauka nosaukums;

b) novērošanas laiks;

c) izmantojamais nosēšanās skrejceļš;

d) būtiskas ziņas par skrejceļa virsmas stāvokli un, ja nepieciešams, par bremzēšanas efektivitāti;

e) ja nepieciešams, izmaiņas navigācijas iekārtu ekspluatācijā;

f) ja nepieciešams, gaidīšanas procedūra;

g) vēja virziens un ātrums pie zemes; ja nepieciešams, tā maksimālais ātrums;

^*h) redzamība vai, ja nepieciešams, redzamība uz skrejceļa (RVR);

*i) faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;

* j) apakšējās mākoņu robežas augstums, ja tas ir mazāks nekā 1500m (5000 pēdas), vai arī, ja tas ir mazāks nekā sektora lielākais minimālais absolūtais augstums; lietus gubu mākoņu klātbūtne; vertikālā redzamība, ja apakšējās mākoņu robežas augstumu nav iespējams noteikt;

⁺k) gaisa temperatūra;

+l) rasas punkta temperatūra;

+m) QNH altimetra datu iestatīšana vidējā jūras līmenī;

n)papildus informācija par meteoroloģiskām parādībām, kas var ietekmēt lidojumu izpildi un, ja nepieciešams, vēja nobīde;

o)”trend” tipa meteoroloģiskā prognoze, ja tāda ir pieejama; un

p) pašreizējie SIGMET ziņojumi.

4.3.4. Balss informācijas automātiskās pārraidīšanas dienests lidlauka rajonā (Balss ATIS)

4.3.4.1. Balss informācijas automātiskās pārraidīšanas dienestu lidlauka rajonā (Balss ATIS) nodrošinatajos lidlaukos, kuros ir nepieciešams samazināt slodzi ATS divpusējo sakaru “gaiss - zeme” VHF kanālos. Tādā gadījumā informācijas pārraide sastāv no:

a) vienas radioapraides atlidojošiem gaisa kuģiem; vai

b) vienas radioapraides izlidojošiem gaisa kuģiem; vai

c) vienas radioapraides ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem; vai

d) divām radioapraidēm attiecīgi ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem tajos lidlaukos, kur vienas radioapraides ilgums ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem būtu pārāk liels.

4.3.4.2. Ja iespējams, balss ATIS radiopārraidēm izmanto VHF diapazona diskrēto frekvenci. Ja tas nav praktiski iespējams, tad apraidi var veikt ar visvairāk piemērotā navigācijas aprīkojuma sakaru kanāliem, vēlams ar VOR kanālu, ievērojot noteikumu, ka tas spēj nodrošināt pietiekamu darbības rādiusu un signāla uztveršanas kvalitāti, kā arī dotā navigācijas aprīkojuma identifikācija mijas ar apraidi tādā veidā, ka pēdējā netiek slāpēta.

4.3.4.3. Balss ATIS radioapraidei netiek izmantoti ILS balss sakaru kanāli.

4.3.4.4. Gadījumos, kad nodrošina balss ATIS radioapraidi, tā ir nepārtraukta un ar atkārtojumiem.

4.3.4.5. Pašreizējo radioapraidē iekļauto informāciju nekavējoties dara zināmu tām ATS struktūrvienībām, kas nodrošina gaisa kuģus ar informāciju attiecībā uz nosēšanās manevru, nosēšanos un pacelšanos tādā gadījumā, ja konkrēto ziņojumu nav gatavojušas attiecīgo ATS struktūrvienības.

Piezīme. Prasības attiecībā uz ATIS nodrošinājumu, kas piemērojamas gan Balss ATIS, gan D-ATIS, ir ietvertas turpmāk tekstā 4.3.6. punktā.

4.3.4.6. Starptautiskiem aviopārvadājumiem paredzētos lidlaukos nodrošinātās balss ATIS radioapraides ir pieejamas vismaz angļu valodā.

4.3.4.7. Ieteikums. Gadījumā, ja balss ATIS radioapraide tiek veikta vairākās valodās, katrai valodai jāizmanto diskrēts kanāls.

4.3.4.8. Ieteikums. Gadījumos, kad tas ir praktiski iespējams, balss ATIS pārraides ilgums nedrīkst pārsniegt trīsdesmit sekundes, un jārūpējas, lai pārraides ātrums un navigācijas aprīkojuma identifikācijas signāls neietekmētu ATIS ziņojuma uztveršanas kvalitāti. ATIS ziņojuma pārraides laikā jāņem vērā cilvēka veiktspēja.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par cilvēka veiktspēju ir “Rokasgrāmatā par cilvēkfaktoru” (Doc 9683).

4.3.5. Lidlauka rajona informācijas datu piegādes līniju automātiskās pārraidīšanas dienests (D-ATIS)

4.3.5.1. Gadījumos, kad D-ATIS papildina jau esošo balss ATIS, datu blokā esošā informācija ir identiska pēc satura un formas ar balss ATIS raidīto informāciju.

4.3.5.1.1 Gadījumos, kad ziņojumā tiek iekļauta reālā laika meteoroloģiskā informācija, bet dati nepārsniedz nozīmīgu izmaiņu kritērijus, lai saglabātu to pašu ziņojuma apzīmējumu, uzskata, ka ziņu saturs ir identisks.

Piezīme. Būtisku izmaiņu kritēriji ir norādīti 3. pielikuma 3. papildinājuma 2.3.2. punktā.

4.3.5.2. Gadījumos, kad D-ATIS papildina jau esošo balss ATIS un ATIS ir nepieciešama modernizācija, to veic vienlaicīgi abi tipi – balss ATIS un D-ATIS.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par D-ATIS ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu datu piegādes līniju izmantošanas rokasgrāmatā” (Doc 9694). D-ATIS piemērošanas tehniskās prasības ir ietvertas 10. pielikuma III sējuma 1. daļas 3. nodaļā.

4.3.6. Informācijas automātiskās pārraidīšanas dienests lidlauka rajonā (balss sakaru līnija un/vai datu pārraides posms)

4.3.6.1. Izmantojot balss ATIS un/vai D-ATIS:

a) pārraidāmā informācija attiecas uz vienu konkrētu lidlauku;

b) būtisku izmaiņu gadījumā pārraidāmā informācija nekavējoties tiek atjaunota;

c) par ATIS ziņojumu sagatavošanu un izplatīšanu ir atbildīgas gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības;

d) konkrētos ATIS ziņojumus identificē ar apzīmējumu burta veidā no ICAO fonētiskā alfabēta. Katram nākamajam ATIS ziņojumam tiek piešķirts apzīmējums alfabēta kārtībā;

e) pēc sakaru nodibināšanas gaisa kuģi pēc vajadzības apstiprina informācijas saņemšanu ATS pieejas kontroles dienesta struktūrvienībām vai lidojumu vadības tornim;

f) atbildot uz apakšpunktā e) minētajiem ziņojumiem vai arī kādā citā pilnvarotās ATS iestādes paredzētā laikā, atkarībā no apstākļiem, attiecīgā ATS struktūrvienība nodrošina atlidojošos gaisa kuģus ar altimetra iestatīšanai nepieciešamajiem datiem; un

g) meteoroloģiskā informācija tiek ņemta no vietējiem regulārajiem vai speciālajiem meteoroloģiskajiem ziņojumiem.

Piezīme. Atbilstoši 3. pielikuma 3. papildinājuma 4.1 un 4.3 punktam vēja virziens un ātrums pie zemes, kā arī redzamība uz skrejceļa (RVR) tiek fiksēti attiecīgi 2 minūtes un 1 minūti iepriekš un informācijai par vēju, kas domāta izlidojošiem un atlidojošiem gaisa kuģiem, jābūt attiecīgi atbilstošai apstākļiem skrejceļa garuma robežās un apstākļiem zemskares zonas robežās. Vietējā meteoroloģiskā ziņojuma paraugs, ieskaitot katra elementa vērtību diapazonus un izšķirtspēju, ir ietverts 3. pielikuma 3. papildinājumā. Vietējo meteoroloģisko ziņojumu papildu kritēriji ir ietverti 3. pielikuma 4. nodaļā un D pievienojumā.

4.3.6.2. Gadījumā, ja mainīgu laika apstākļu dēļ nav lietderīgi iekļaut meteoroloģisko ziņojumu ATIS pārraidē, ATIS ziņojumā norāda, ka nepieciešamā informācija tiks izsniegta pirmo radiosakaru laikā ar attiecīgo ATS struktūrvienību.

4.3.6.3. Pašreizējo ATIS pārraidīto un gaisa kuģa apstiprināto informāciju nav nepieciešams iekļaut ziņojumos šim gaisa kuģim, izņemot altimetra iestatīšanai paredzētos datus, kas tiek nodrošināti saskaņā ar 4.3.6.1. punkta f) apakšpunktu.

4.3.6.4. Ja gaisa kuģis apstiprina jau novecojušas ATIS informācijas saņemšanu, tad visus tos informācijas elementus, ar kuriem ir notikušas izmaiņas, nekavējoties pārraida gaisa kuģim.

Ieteikums. ATIS pārraidēm jābūt pēc iespējas īsākām. Papildu informācija, izņemot no 4.3.7. līdz 4.3.9. punktā norādīto, jāiekļauj ATIS pārraidēs tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, aeronavigācijas informācijas publikācijas (AIP) un NOTAM.

4.3.7. ATIS pārraides ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem

Ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem paredzētā ATIS informācija norādītajā kārtībā ietver šādus elementus:

a) lidlauka nosaukums;

b) ielidošanas un/vai izlidošanas apzīmējums;

c) kontrakta tips (ja pārraidi veic, izmantojot D-ATIS);

d) apzīmējums;

e) ja nepieciešams, novērošanas laiks;

f) iespējamais nosēšanās manevra veids;

g) izmantojamais skrejceļš; avārijas bremzēšanas sistēmas stāvoklis, ja tāda ir lidlaukā un rada potenciālu apdraudējumu;

h) skrejceļa virsmas stāvoklis un, ja nepieciešams, bremzēšanas efektivitāte;

i) ja nepieciešams, gaidīšana zonā;

j) ja vajadzīgs, pārejas līmenis;

k) cita būtiska operatīvā informācija;

l) vēja virziens un ātrums pie zemes, ieskaitot tā ievērojamas izmaiņas, kā arī, ja izmantojamā skrejceļa konkrētos posmos ir uzstādīti vēja nolasītāji un šādu informāciju pieprasa ekspluatanti, norāde uz to skrejceļu un skrejceļa posmu, uz kuru šī informācija attiecas;

^*m) redzamība un, vajadzības gadījumā, redzamība uz skrejceļa (RVR);

^*n) faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;

*o) apakšējās mākoņu robežas augstums, ja tas ir mazāks par 1500m (5000 ft ), vai arī, ja tas ir mazāks nekā sektora lielākais minimālais absolūtais augstums; lietus gubu mākoņu klātbūtne; vertikālā redzamība, ja apakšējās mākoņu robežas augstumu nav iespējams noteikt;

p) gaisa temperatūra;

⁺q) rasas punkta temperatūra;

r) dati altimetra iestatīšanai;

s) jebkura pieejama informācija par svarīgām meteoroloģiskām parādībām nosēšanās manevra un augstuma uzņemšanas zonās, ieskaitot vēja nobīdi, kā arī ekspluatācijai svarīga informācija par nesenām meteoroloģiskām parādībām;

t) “trend” tipa meteoroloģiskā prognoze, ja tāda ir pieejama; un

u) īpaši ATIS norādījumi.

4.3.8. ATIS pārraides atlidojošiem gaisa kuģiem

Ielidojošiem gaisa kuģiem paredzētie ATIS ziņojumi norādītajā kārtībā ietver šādu informāciju:

a) lidlauka nosaukums;

b) ielidošanas un/vai izlidošanas apzīmējums;

c) kontrakta tips (ja pārraidi veic, izmantojot D-ATIS);

d) apzīmējums;

e) ja nepieciešams, novērošanas laiks;

f) iespējamais nosēšanās manevra veids;

g) galvenais(-ie) nosēšanās skrejceļš(-i); avārijas bremzēšanas sistēmas stāvoklis, ja tāda lidlaukā ir un rada potenciālu apdraudējumu;

h) skrejceļa virsmas stāvoklis un, ja nepieciešams, bremzēšanas efektivitāte;

i) ja nepieciešams, gaidīšana zonā;

j) ja vajadzīgs, pārejas līmenis;

k) cita nepieciešama operatīvā informācija;

l) vēja virziens un ātrums pie zemes, ieskaitot tā ievērojamas izmaiņas, kā arī, ja izmantojamā skrejceļa konkrētos posmos ir uzstādīti vēja nolasītāji un šādu informāciju pieprasa ekspluatanti, norāde uz to skrejceļu un skrejceļa posmu, uz kuru šī informācija attiecas;

^*m) redzamība un, kad vajadzīgs, redzamība uz skrejceļa (RVR);

*n) faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;

*o) apakšējās mākoņu robežas augstums, ja tas ir mazāks par 1500m (5000 ft ), vai arī, ja tas ir mazāks nekā sektora lielākais minimālais absolūtais augstums; lietus gubu mākoņu klātbūtne; ja pieejama, vertikālā redzamība, ja apakšējās mākoņu robežas augstumu nav iespējams noteikt;

p) gaisa temperatūra;

⁺q) rasas punkta temperatūra;

r) dati altimetra iestatīšanai;

s) jebkura pieejama informācija par svarīgām meteoroloģiskām parādībām nosēšanās manevra zonā, tostarp vēja nobīdi, kā arī ekspluatācijai svarīga informācija par nesenām meteoroloģiskām parādībām;

t) “trend” tipa meteoroloģiskā prognoze, ja tāda ir pieejama; un

u) īpaši ATIS norādījumi.

4.3.9. ATIS pārraides izlidojošiem gaisa kuģiem

Izlidojošiem gaisa kuģiem paredzētie ATIS ziņojumi norādītajā kārtībā ietver šādu informāciju:

a) lidlauka nosaukums;

b) izlidošanas apzīmējums;

c) kontrakta tips, ja pārraidi veic, izmantojot D-ATIS;

d) apzīmējums;

e) ja nepieciešams, novērošanas laiks;

f) pacelšanās skrejceļš(-i); avārijas bremzēšanas sistēmas stāvoklis, ja lidlaukā tāda ir un rada potenciālu apdraudējumu;

g) skrejceļa virsmas stāvoklis un, ja nepieciešams, bremzēšanas efektivitāte;

h) ja nepieciešams, informācija par izlidošanas aizkavēšanu;

i) ja vajadzīgs, pārejas līmenis;

j) cita būtiska operatīvā informācija;

k) vēja virziens un ātrums pie zemes, ieskaitot tā ievērojamas izmaiņas, kā arī, ja izmantojamā skrejceļa konkrētos posmos ir uzstādīti vēja nolasītāji un šādu informāciju pieprasa ekspluatanti, norāde uz to skrejceļu un skrejceļa posmu, uz kuru šāda informācija attiecas;

^*l) redzamība un, vajadzības gadījumā, redzamība uz skrejceļa (RVR);

*m) faktiskie meteoroloģiskie apstākļi;

*n) apakšējās mākoņu robežas augstums, ja tas ir mazāks par 1500m (5000 ft ), vai arī, ja tas ir mazāks nekā sektora lielākais minimālais absolūtais augstums; lietus gubu mākoņu klātbūtne; ja pieejama, vertikālā redzamība, ja apakšējās mākoņu robežas augstumu nav iespējams noteikt.

o) gaisa temperatūra;

⁺p) rasas punkta temperatūra;

q) dati altimetra iestatīšanai;

r) jebkura pieejama informācija par svarīgām meteoroloģiskām parādībām augstuma uzņemšanas zonā, tostarp vēja nobīdi;

s) “trend” tipa meteoroloģiskā prognoze, ja tāda ir pieejama; un

t) īpaši ATIS norādījumi.

^* Ja dominē PANS-ATM (Doc 4444) 11. nodaļā aprakstītie meteoroloģiskie apstākļi, minētos elementus aizstāj ar terminu “CAVOK”.

⁺ Kā noteikts saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos.

4.4. VOLMET radioapraide un D-VOLMET pakalpojumi

4.4.1. Ieteikums. HF un/vai VHF VOLMET apraide, un/vai D-VOLMET pakalpojumi jānodrošina saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos par to nepieciešamību.

Piezīme. VOLMET apraides un D-VOLMET pakalpojumu sīkāks apraksts sniegts 3. pielikuma 11.5. un 11.6. punktā.

4.4.2. Ieteikums. VOLMET radioapraidē jāizmanto radiotelefona sakaru standarta frazeoloģija.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par VOLMET radioapraidēs izmantojamo radiotelefona sakaru standarta frazeoloģiju ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu, Aeronavigācijas informācijas dienesta un Aeronavigācijas meteoroloģiskā dienesta savstarpējās koordinācijas rokasgrāmatas” (Doc 9377) 1. papildinājumā.

5. NODAĻA. TRAUKSMES IZZIŅOŠANAS DIENESTS

5.1. Piemērošana

5.1.1. Trauksmes izziņošanas dienesta pakalpojumus nodrošina:

a) visiem gaisa kuģiem, kuriem sniedz gaisa satiksmes vadības pakalpojumus;

b) iespēju robežās, visiem citiem gaisa kuģiem, kas ir iesnieguši lidojuma plānu vai kādā citā veidā ir zināmi gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām; un

c) jebkuram gaisa kuģim, par kuru ir zināms vai tiek pieņemts, ka tas ir kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu.

5.1.2. Lidojumu informācijas centri un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centri kalpo galvenokārt informācijas apkopošanai par avārijas situācijā esošu gaisa kuģi, kas atrodas attiecīgajā lidojumu informācijas rajonā vai gaisa satiksmes vadības rajonā, un šīs informācijas izsniegšanai glābšanas koordinācijas centram.

5.1.3. Gadījumā, ja gaisa kuģis nonāk avārijas situācijā brīdī, kad tas atrodas lidojumu vadības torņa vai pieejas kontroles struktūrvienības vadībā, attiecīgā struktūrvienība nekavējoties informē par to lidojumu informācijas centru vai lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru, kas savukārt informē meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru, izņemot gadījumus, kad avārijas situācija ir tāda, ka informēt rajona gaisa satiksmes vadības centru, lidojumu informācijas centru un glābšanas koordinācijas centru būtu lieki.

5.1.3.1. Tomēr jebkurā gadījumā, kad ir neatliekama nepieciešamība, attiecīgais lidojumu vadības tornis vai pieejas kontroles atbildīgā struktūrvienība vispirms informē visus vietējos glābšanas un avārijas dienestus, kas tūlīt varētu sniegt vajadzīgo palīdzību, un veic citus vajadzīgos pasākumus.

5.2. Glābšanas koordinācijas centru apziņošana

5.2.1. Neizslēdzot nekādus citus apstākļus, kad būtu lietderīgi veikt apziņošanu, izņemot 5.5.1. punktā paredzētos, un ja tiek uzskatīts, ka gaisa kuģis atrodas avārijas stāvoklī, gaisa satiksmes vadības struktūrvienības nekavējoties informē glābšanas koordinācijas centrus atbilstoši šādām avārijas stadijām.

a) Nenoteiktības fāze:

1) ja trīsdesmit minūšu laikā no gaisa kuģa nav saņemti nekādi ziņojumi, skaitot no brīža, kad ziņojumam vajadzēja būt saņemtam, vai arī no pirmā neveiksmīgā mēģinājuma nodibināt ar šo gaisa kuģi sakarus; vai

2) ja gaisa kuģis nav veicis ielidošanu trīsdesmit minūšu laikā pēc pēdējā ziņojumā norādītā vai gaisa satiksmes vadības struktūrvienību aprēķinātā laika, izņemot gadījumus, kad nav nekādu šaubu par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību.

b) Trauksmes fāze:

1) ja, turpinoties nenoteiktības fāzei, atkārtoti mēģinājumi nodibināt sakarus ar gaisa kuģi un iegūt jebkādas ziņas no citiem avotiem ir neveiksmīgi; vai

2) ja gaisa kuģis, kam ir dota atļauja nosēsties, nav veicis nosēšanos piecu minūšu laikā pēc aprēķinātā nosēšanās laika un mēģinājumi atjaunot sakarus ar šo gaisa kuģi ir neveiksmīgi; vai

3) ja ir saņemta informācija, ka gaisa kuģa ekspluatācijas efektivitāte ir pasliktinājusies, bet ne tādā mērā, lai būtu piemērojama piespiedu nosēšanās, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi, kas mazina bažas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību; vai

4) ja ir zināms vai tiek uzskatīts, ka gaisa kuģis ir kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu.

c) Briesmu fāze:

1) ja, turpinoties trauksmes fāzei, turpmākie mēģinājumi nodibināt ar gaisa kuģi sakarus un iegūt ziņas no citiem avotiem vēl plašākā mērogā ir neveiksmīgi un norāda uz to, ka gaisa kuģim draud briesmas; vai

2) ja tiek uzskatīts, ka gaisa kuģa degvielas krājumi ir izlietoti vai nepietiekami, lai sasniegtu drošas nosēšanās vietu; vai

3) ja ir saņemta informācija, ka gaisa kuģis ir bojāts vai gaisa kuģa ekspluatācijas efektivitāte ir pasliktinājusies tādā mērā, ka iespējama piespiedu nosēšanās; vai

4) ja ir saņemta informācija vai ir pamatota pārliecība par to, ka gaisa kuģis gatavojas veikt vai ir veicis piespiedu nosēšanos, izņemot gadījumus, kad ir pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām nedraud nopietnas un nenovēršamas briesmas, un nav nepieciešama steidzama palīdzība.

5.2.2. Pieteikumā norādītajā kārtībā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a) INCERFA, ALERFA vai DETRESFA atkarībā no avārijas stāvokļa stadijas;

b) pieteicēja aģentūra un persona;

c) avārijas stāvokļa būtība;

d) būtiska lidojuma plāna informācija;

e) struktūrvienība, ar kuru tika uzturēti iepriekšējie sakari, laiks un izmantotie līdzekļi;

f) pēdējais ziņojums par atrašanās vietu un tās noteikšanas veids;

g) gaisa kuģa krāsojums un atšķirības zīmes; h) bīstamās kravas, ko pārvadā;

i) jebkuri vadības ziņojumu savākšanas punkta veiktie pasākumi; un j) citas derīgas ziņas.

5.2.2.1. Ieteikums. Tā 5.2.2. punktā norādītā informācijas daļa, kas nav pieejama brīdī, kad iesniedz paziņojumu glābšanas koordinācijas centram, gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām jācenšas iegūt pirms briesmu fāzes pasludināšanas, ja ir pamatota pārliecība par tās drīzu iestāšanos.

5.2.3. Papildus 5.2.1. punktā norādītajai informācijai glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties tiek nodrošināts ar:

a) jebkuru noderīgu informāciju, jo īpaši to, kas attiecas uz avārijas stāvokļa attīstības stadijas turpmākiem posmiem; vai

b) informāciju par to, ka avārijas stāvokļa vairs nav.

Piezīme. Par glābšanas koordinācijas centra ierosinātas rīcības atcelšanu atbild minētais centrs.

5.3. Sakaru līdzekļu izmantošana

Vajadzības gadījumā gaisa satiksmes vadības struktūrvienības izmanto visus pieejamos sakaru līdzekļus, lai censtos nodibināt un uzturēt sakarus ar avārijas stāvoklī esošo gaisa kuģi un saņemtu ziņas no gaisa kuģa.

5.4. Avārijas stāvoklī esoša gaisa kuģa kursa nolikšana

Ja uzskata, ka gaisa kuģis atrodas avārijas stāvoklī, tad tā lidojuma kursu noliek uz kartes, lai noteiktu šā gaisa kuģa turpmāko iespējamo atrašanās vietu un maksimālo darbības rādiusu no pēdējās zināmās pozīcijas. Uz kartes noliek arī to gaisa kuģu lidojuma kursu, kas atrodas avārijas stāvoklī esošā gaisa kuģa tuvumā, lai noteiktu to turpmākās iespējamās atrašanās vietas un maksimālo lidojuma ilgumu.

5.5. Ekspluatanta informēšana

5.5.1. Ja rajona gaisa satiksmes vadības centrs vai lidojumu informācijas centrs nolemj, ka gaisa kuģis ir nenoteiktības vai trauksmes fāzē, tas savu iespēju robežās konsultējas ar ekspluatantu pirms ziņošanas glābšanas koordinācijas centram.

Piezīme. Ja gaisa kuģis ir briesmu fāzē, nekavējoši saskaņā ar 5.2.1. punktu ir jāinformē glābšanas koordinācijas centrs.

5.5.2. Visa informācija, ko rajona gaisa satiksmes vadības centrs vai lidojumu informācijas centrs paziņo glābšanas koordinācijas centram, iespēju robežās tiek nekavējoties paziņota arī ekspluatantam.

5.6. To gaisa kuģu informēšana, kas atrodas avārijas stāvoklī esoša gaisa kuģa tuvumā

5.6.1. Izņemot 5.6.2. punktā minēto gadījumu, gaisa satiksmes vadības struktūrvienība iespējami īsākā laikā informē citus zināmos avārijas stāvoklī esoša gaisa kuģa tuvumā esošos gaisa kuģus par avārijas stāvokļa īpatnībām.

5.6.2. Ja gaisa satiksmes vadības struktūrvienība zina vai pieņem, ka gaisa kuģis ir kļuvis par nelikumīgas iejaukšanās objektu, ATS ziņojumos ”gaiss - zeme” netiek dotas norādes par avārijas stāvokļa veidu, ja tādas nav vispirms saņemtas no attiecīgā gaisa kuģa un ja ir pamats pieņēmumam, ka šāda norāde varētu pasliktināt stāvokli.

6. NODAĻA. GAISA SATIKSMES PAKALPOJUMU PRASĪBAS SAKARIEM

6.1. Aviācijas mobilais dienests (sakari “gaiss-zeme”)

6.1.1. Vispārīgi norādījumi

6.1.1.1. Gaisa satiksmes pakalpojumu sakariem “gaiss-zeme” izmanto radiotelefonu un/vai datu pārraides sakarus.

Piezīme. Prasības ATS struktūrvienību nodrošināšanai ar avārijas 121,5 MHz kanālu un pastāvīgai šā kanāla apsardzes uzturēšanai ir noteiktas 10. pielikuma II un V sējumā.

6.1.1.2. Ja gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai izmanto divpusējos radiotelefona sakarus “pilots-dispečers” vai datu pārraides sakarus, visi šie sakaru kanāli “gaiss-zeme” ir nodrošināti ar ierakstīšanas ierīcēm.

Piezīme. ATC sakaru ierakstu saglabāšanas prasības ir noteiktas 10. pielikuma II sējuma 3.5.1.5. punktā.

6.1.1.3. Sakaru kanālu ierakstus saglabā vismaz trīsdesmit dienas saskaņā ar 6.1.1.2. punktu.

6.1.2. Norādījumi lidojumu informācijas dienestam

6.1.2.1. Sakaru līdzekļi “gaiss-zeme” nodrošina divpusējus sakarus starp struktūrvienību, kas veic lidojumu informācijas pakalpojumus, un atbilstoši aprīkotiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus jebkurā vietā lidojumu informācijas rajona robežās.

6.1.2.2. Ieteikums. Ja vien tas praktiski ir iespējams, lidojumu informācijas dienesta izmantotajiem sakaru “gaiss-zeme” līdzekļiem jānodrošina tieši, operatīvi, nepārtraukti un no traucējumiem brīvi divpusēji sakari.

6.1.3. Norādījumi lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienestam

6.1.3.1. Sakaru “gaiss-zeme” līdzekļi nodrošina divpusējus sakarus starp struktūrvienību, kas veic lidojumu rajona gaisa satiksmes vadību, un atbilstoši aprīkotiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus jebkurā vietā gaisa satiksmes vadības rajona(-u) robežās.

6.1.3.2. Ieteikums. Ja vien tas praktiski ir iespējams, lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienesta izmantotajiem sakaru “gaiss-zeme” līdzekļiem jānodrošina tieši, operatīvi, nepārtraukti un no traucējumiem brīvi divpusēji sakari.

6.1.3.3. Ieteikums. Ja lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības dienests izmanto un sakaru “gaiss-zeme” abonenti lieto balss sakaru “gaiss-zeme” kanālus, nepieciešamības gadījumā jāveic pasākumi tiešo balss sakaru “pilots-dispečers” nodrošināšanai.

6.1.4. Norādījumi pieejas kontroles dienestam

6.1.4.1. Sakaru “gaiss-zeme” līdzekļi nodrošina tiešus, operatīvus, nepārtrauktus un no traucējumiem brīvus divpusējus sakarus starp pieejas kontroles dienesta struktūrvienību un atbilstoši aprīkotiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus tās vadībā.

6.1.4.2. Ja pieejas kontroles dienesta struktūrvienība darbojas kā atsevišķa struktūrvienība, sakari “gaiss-zeme” tiek uzturēti ar sakaru kanāliem, kas nodrošināti tikai šīs struktūrvienības lietošanai.

6.1.5. Norādījumi lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumu dienestam

6.1.5.1. Sakaru “gaiss-zeme” līdzekļi nodrošina tiešus, operatīvus, nepārtrauktus un no traucējumiem brīvus divpusējus sakarus starp lidojumu vadības torni un atbilstoši aprīkotiem gaisa kuģiem, kuri veic lidojumus jebkurā attālumā no attiecīgā lidlauka 45 km (25 NM) robežās.

6.1.5.2. Ieteikums. Ja apstākļi atļauj, satiksmes vadībai lidlauka manevrēšanas teritorijā jānodrošina atsevišķi kanāli.

6.2. Aviācijas fiksētais dienests (sakari “zeme-zeme”)

6.2.1. Vispārīgi norādījumi

6.2.1.1. Gaisa satiksmes vadības sakariem “zeme-zeme” izmanto tiešos balss sakarus un/vai datu pārraides sakarus.

1. piezīme. Nepieciešamo sakaru pakalpojumu, īpaši sakaru kanālu tipu noteikšanai jānorāda laika periods, kas nosaka sakaru nodibināšanai nepieciešamo ātrumu, piemēram, vārds “momentānie” ir paredzēts to sakaru apzīmēšanai, kurus var nekavējoties nodibināt starp dispečeriem; “piecpadsmit sekundes” pieļauj izmantot komutatoru, bet “piecas minūtes” nozīmē metodes, kas saistītas ar retranslāciju.

2. piezīme. ATC sakaru ierakstu saglabāšanas prasības ir noteiktas 10. pielikuma II sējuma 3.5.1.5. punktā.

6.2.2. Sakari lidojumu informācijas rajona robežās

6.2.2.1. Sakari starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām

6.2.2.1.1. Lidojumu informācijas centram ir sakaru līdzekļi ar šādām struktūrvienībām, kuras nodrošina pakalpojumus savā atbildības rajonā:

a) lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs, ja tie neatrodas vienā vietā;

b) pieejas kontroles struktūrvienība;

c) lidojumu vadības torņi.

6.2.2.1.2. Papildus 6.2.2.1.1. punktā paredzētajiem sakariem ar lidojumu informācijas centru, lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centram ir sakaru līdzekļi ar šādām struktūrvienībām, kuras veic apkalpošanu savā atbildības rajonā:

a) pieejas kontroles struktūrvienības;

b) lidojumu vadības tornis;

c) gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punkti, ja tie ir izveidoti atsevišķi.

6.2.2.1.3. Papildus 6.2.2.1.1. un 6.2.2.1.2. punktā paredzētajiem sakariem ar lidojumu informācijas centru un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienībai ir sakaru līdzekļi ar atbilstošu(-iem) lidojumu vadības torni(-ņiem) un atbilstošo(-iem) gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu(-iem), ja tie ir izveidoti atsevišķi.

6.2.2.1.4. Papildus 6.2.2.1.1., 6.2.2.1.2. un 6.2.2.1.3. punktā paredzētajiem sakariem ar lidojumu informācijas centru, lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru un pieejas kontroles struktūrvienību, lidojumu vadības tornim ir sakaru līdzekļi ar atbilstošu gaisa satiksmes vadības ziņojumu savākšanas punktu, ja tie ir izveidoti atsevišķi.

6.2.2.2. Sakari starp gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām un citām struktūrvienībām

6.2.2.2.1. Lidojumu informācijas centram un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centram ir sakaru līdzekļi ar šādām struktūrvienībām, kuras veic pakalpojumus attiecīgi savā atbildības rajonā:

a) attiecīgās militārās struktūrvienības;

b) meteoroloģiskais birojs, kas apkalpo attiecīgo centru;

c) aviācijas elektrosakaru stacija, kas apkalpo attiecīgo centru;

d) attiecīgajās ekspluatantu iestādes;

e) glābšanas koordinācijas centrs vai, ja tāda nav, jebkurš cits attiecīgs avārijas dienests;

f) starptautiskā NOTAM institūcija, kas apkalpo attiecīgo centru.

6.2.2.2.2. Pieejas kontroles struktūrvienībai un lidojumu vadības tornim ir sakaru līdzekļi ar šādām struktūrvienībām, kuras veic pakalpojumus attiecīgi savā atbildības rajonā:

a) attiecīgās militārās struktūrvienības;

b) avārijas dienesti (tostarp ātrās palīdzības, ugunsdzēsības u.c. dienesti);

c) meteoroloģiskais birojs, kas apkalpo attiecīgo centru;

d) aviācijas elektrosakaru stacija, kas apkalpo attiecīgo centru;

e) struktūrvienība, kas nodrošina perona vadības dienesta pakalpojumus, ja tā ir izveidota atsevišķi.

6.2.2.2.3. Attiecīgi 6.2.2.2.1. punkta a) apakšpunktā un 6.2.2.2.2. punkta a) apakšpunktā minētie sakaru līdzekļi nodrošina operatīvus un drošus sakarus starp attiecīgo gaisa satiksmes vadības struktūrvienību un militāro(-ajām) struktūrvienību(-ām), kura(-s) atbild par pārtveršanas operāciju vadīšanu minētās gaisa satiksmes vadības struktūrvienības atbildības rajonā.

6.2.2.3. Sakaru līdzekļu apraksts

6.2.2.3.1. Sakaru līdzekļi, kas minēti 6.2.2.1. punktā, 6.2.2.2.1. punkta a) apakšpunktā un 6.2.2.2.2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, nodrošina:

a) tiešus balss sakarus, ko izmanto atsevišķi vai kombinācijā ar datu pārraides sakaru līnijām. Ar šo līdzekļu palīdzību sakarus gaisa satiksmes vadības nodošanai var nodibināt momentāni, bet sakarus citiem mērķiem parasti var nodibināt piecpadsmit sekunžu laikā; un

b) druksakari, ja ir nepieciešams ziņojuma pieraksts; ziņojuma pārraides laiks šādiem sakariem nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.

6.2.2.3.2. Ieteikums. Visos gadījumos, kas nav paredzēti 6.2.2.3.1. punktā, sakaru līdzekļiem ir jānodrošina:

a) tieši balss sakari, kurus izmanto atsevišķi vai kombinācijā ar datu pārraides sakariem un kurus parasti var nodibināt piecpadsmit sekunžu laikā; un

b) druksakari, ja ir vajadzīgs ziņojuma pieraksts; ziņojuma pārraides laiks šādiem sakariem nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.

6.2.2.3.3. Visos gadījumos, kad ir nepieciešama automātiska datu ievadīšana gaisa satiksmes vadības datorsistēmās un/vai to izvadīšana no šīm datorsistēmām, tiek nodrošināti atbilstoši automātiskā ieraksta līdzekļi.

6.2.2.3.4. Ieteikums. Sakaru līdzekļi, kas minēti 6.2.2.1. un 6.2.2.2. punktā pēc vajadzības jāpapildina ar cita veida vizuālajiem un skaņas sakaru līdzekļiem, piemēram, ar noslēgtu televīzijas sistēmu vai atsevišķu informācijas apstrādes sistēmu.

6.2.2.3.5. Sakaru līdzekļi, kas minēti 6.2.2.2.2. punkta a), b), un c) apakšpunktā, ietver tiešo balss sakaru sistēmu, kas ir pielāgota konferencsakaru uzturēšanai.

6.2.2.3.6. Ieteikums. Sakaru līdzekļiem, kas minēti 6.2.2.2.2. punkta d) apakšpunktā, jābūt pielāgotiem konferencsakaru uzturēšanai un parasti jāspēj nodibināt tiešus balss sakarus piecpadsmit sekunžu laikā.

6.2.2.3.7. Visiem balss sakaru līdzekļiem un datu pārraides sakariem starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām, kā arī starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām un citām 6.2.2.2.1.un 6.2.2.2.2. punktā minētajām struktūrvienībām, ir automātiskā ieraksta iespējas.

6.2.2.3.8. Datu un sakaru ierakstus saskaņā ar 6.2.2.3.3. un 6.2.2.3.7. punktā minēto saglabā vismaz trīsdesmit dienas.

6.2.3. Sakari starp lidojumu informācijas rajoniem

6.2.3.1. Lidojumu informācijas centriem un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem ir sakaru līdzekļi, kas nodrošina sakarus ar visiem blakus esošo rajonu lidojumu informācijas centriem un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem.

6.2.3.1.1. Šie sakaru līdzekļi visos gadījumos nodrošina ziņojumu pārraidīšanu tādā formā, kas ir ērta ilgstošai uzglabāšanai, un nodrošina ziņojumu piegādi laikā saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos.

6.2.3.1.2. Ja saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos nav paredzēts citādi, tad sakaru līdzekļos, kas nodrošina sakarus starp blakus esošu gaisa satiksmes vadības rajonu lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, papildus iekļauj tiešos balss sakaru līdzekļus un, vajadzības gadījumā, datu pārraides sakarus ar automātiskā ieraksta iespēju, ar kuru palīdzību sakarus vadības nodošanai ar radara vai ADS datu izmantošanu var nodibināt momentāni, bet sakarus citiem mērķiem parasti var nodibināt piecpadsmit sekunžu laikā.

6.2.3.1.3. Lai novērstu vai samazinātu pārtveršanas nepieciešamību gaisa kuģu novirzes gadījumos no noteiktās ceļa līnijas, ja to paredz vienošanās starp attiecīgajām valstīm, sakaru līdzekļos starp blakus esošu rajonu lidojumu informācijas centriem vai lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem, izņemot 6.2.3.1.2. punktā minētos, iekļauj tiešo balss sakaru līdzekļus, kurus izmanto atsevišķi vai kopā ar datu pārraides sakariem. Šiem sakaru līdzekļiem nodrošina automātiskā ieraksta iespēju.

6.2.3.1.4. Ieteikums. 6.2.3.1.3. punktā norādītajiem sakaru līdzekļiem jāspēj nodibināt sakarus piecpadsmit sekunžu laikā.

6.2.3.2. Ieteikums. Visos īpašu apstākļu gadījumos jānodibina sakari starp blakus esošajām gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām.

Piezīme. Īpaši apstākļi var rasties satiksmes blīvuma, gaisa kuģa ekspluatācijas veidu un/vai gaisa telpas organizēšanas metožu rezultātā un var pastāvēt pat tādā gadījumā, ja gaisa satiksmes vadības rajoni un/vai gaisa satiksmes vadības zonas neatrodas blakus vai arī nav (vēl) izveidoti.

6.2.3.3. Ieteikums. Ja vietējie apstākļi paredz atļaujas izsniegšanu lidojumam blakus esošajā gaisa satiksmes vadības rajonā līdz izlidošanai, jānodrošina sakari starp pieejas kontroles struktūrvienību un/vai lidojumu vadības torni un blakus esošā lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru.

6.2.3.4. Ieteikums. Sakaru līdzekļos, kas minēti 6.2.3.2. un 6.2.3.3. punktā, jāiekļauj tiešo balss sakaru līdzekļi, kurus izmanto atsevišķi vai kopā ar datu pārraides sakariem, ar automātiskā ieraksta iespēju, ar kuru palīdzību sakarus vadības nodošanai ar radara vai ADS datu izmantošanu var nodibināt momentāni, un sakarus citiem mērķiem parasti var nodibināt piecpadsmit sekunžu laikā.

6.2.3.5. Visos gadījumos, kad ir vajadzīga automātiska datu apmaiņa starp gaisa satiksmes pakalpojumu datorsistēmām, to nodrošina ar attiecīgiem automātiskā ieraksta līdzekļiem.

6.2.3.6. Datu un sakaru ierakstus saskaņā ar 6.2.3.5. punktā minēto saglabā vismaz trīsdesmit dienas.

6.2.4. Balss sakaru uzturēšanas kārtība

6.2.4.1. Ieteikums. Jāizstrādā tiešo balss sakaru uzturēšanas kārtība, kas ļautu nodibināt nekavējošus sakarus īpaši steidzamu izsaukumu pārraidīšanai par gaisa kuģu drošību un nepieciešamības gadījumā ļautu pārtraukt konkrētajā brīdī pārraidāmos mazāk svarīgos ziņojumus.

6.3. Lidlauka zemes satiksmes vadības pakalpojumi

6.3.1. Transportlīdzekļu (izņemot gaisa kuģus) vadības sakari kontrolējamu lidlauku manevrēšanas teritorijās

6.3.1.1. Lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumus transportlīdzekļu satiksmes vadīšanai manevrēšanas teritorijās nodrošina ar divpusējiem radiotelefona sakariem, izņemot gadījumus, kad par pietiekošiem tiek uzskatīti vizuālo signālu sakari.

6.3.1.2. Ja apstākļi atļauj, satiksmes vadīšanai lidlauka manevrēšanas teritorijā nodrošina atsevišķus kanālus. Visi šie kanāli ir nodrošināti ar automātisko ierakstu.

6.3.1.3. Sakaru ierakstus saskaņā ar 6.3.1.2. punktā minēto saglabā vismaz trīsdesmit dienas.

Piezīme. Sk. arī 10. pielikuma II sējuma 3.5.1.5. punktu.

6.4. Aviācijas radionavigācijas pakalpojumi

6.4.1. Novērošanas datu automātisks ieraksts

6.4.1.1. Novērošanas datus, kas ir iegūti ar primāro un sekundāro radara iekārtu vai ar ADS palīdzību, vai ar citu novērošanas sistēmu palīdzību un kurus izmanto gaisa satiksmes pakalpojumiem, automātiski ieraksta, lai tos varētu izmantot aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanai, meklēšanas un glābšanas veikšanai, gaisa satiksmes vadības sistēmu un novērošanas sistēmu novērtēšanā, kā arī personāla sagatavošanā.

6.4.1.2. Automātiskos ierakstus saglabā vismaz trīsdesmit dienas. Gadījumā, ja šie ieraksti attiecas uz aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, tos saglabā ilgāku laika periodu līdz brīdim, kad ir skaidrs, ka tie vairs nav vajadzīgi.

7. NODAĻA. GAISA SATIKSMES VADĪBAS PRASĪBAS INFORMĀCIJAI

7.1. Meteoroloģiskā informācija

7.1.1. Vispārīgi norādījumi

7.1.1.1. Lai gaisa satiksmes vadības struktūrvienības varētu pildīt savas funkcijas, tās nodrošina ar visjaunāko informāciju par faktiskajiem un prognozējamiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Informāciju iesniedz tādā formā, kas prasa minimālu gaisa satiksmes vadības personāla interpretāciju, un ar gaisa satiksmes vadības attiecīgo struktūrvienību prasībām atbilstošu biežumu.

7.1.1.2. Ieteikums. Meteoroloģiskie biroji jāizvieto ar tādu aprēķinu, lai atvieglotu personāla konsultācijas starp meteoroloģisko personālu un to struktūrvienību personālu, kas nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus. Ja šāds izvietojums nav praktiski iespējams, tad vajadzīgās konsultācijas jāveic ar citiem līdzekļiem.

7.1.1.3. Ieteikums. Gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības jānodrošina ar detalizētu pieejamo informāciju par tādu meteoroloģisko parādību atrašanās vietu, vertikālo izvietojumu, pārvietošanās virzienu un ātrumu lidlauka rajona apkārtnē, kas varētu radīt apdraudējumu gaisa kuģa ekspluatācijai, īpaši augstuma uzņemšanas un nosēšanās manevra zonās.

Piezīme. Meteoroloģiskās parādības ir uzskaitītas 3. pielikuma 4. nodaļas 4.6.8.1. punktā.

7.1.1.4. Ieteikums. Ja gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām tiek iesniegti datorizētai apstrādei domāti datorizēti dati par atmosfēras augšējiem slāņiem, to saturs, formāts un pārraides kārtība jāsaskaņo starp pilnvaroto meteoroloģisko institūciju un pilnvaroto ATS iestādi.

7.1.2. Lidojumu informācijas centri un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centri

7.1.2.1. Lidojumu informācijas centrus un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrus nodrošina ar SIGMET un AIRMET informāciju, ar speciālajiem gaisa kuģa ziņojumiem, ziņojumiem par faktiskajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un to prognozi, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas ir zināms vai sagaidāms attiecībā uz meteoroloģisko apstākļu pasliktināšanās procesu, tiklīdz to var noteikt. Šie ziņojumi un prognozes attiecas uz lidojumu informācijas rajoniem vai gaisa satiksmes vadības rajoniem un citiem rajoniem, kas nosakāmi saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos.

Piezīme. Šajā nolūkā dažas laika apstākļu izmaiņas uzskata par laika apstākļu pasliktināšanos, kaut arī parasti šāds vērtējums netiktu piemērots. Piemēram, gaisa temperatūras paaugstināšanās var negatīvi ietekmēt dažu gaisa kuģu tipu ekspluatāciju.

7.1.2.2. Lidojumu informācijas centri un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centri ar pienācīgiem starplaikiem saņem datus altimetru iestatīšanai attiecīgā lidojumu informācijas centra vai lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centra norādītajās vietās.

7.1.3. Pieejas kontroles dienesta struktūrvienības

7.1.3.1. Pieejas kontroles dienesta struktūrvienībām piegādā faktiskos meteoroloģiskos ziņojumus un prognozes attiecībā uz to pārziņā esošajām gaisa telpām un lidlaukiem. Speciālie ziņojumi un prognožu grozījumi tiek piegādāti pieejas kontroles dienesta struktūrvienībām pēc vajadzības saskaņā ar pastāvošajiem kritērijiem, negaidot kārtējo ziņojuma vai prognozes sastādīšanas laiku. Izmantojot daudzu devēju datus, indikatoru, ar ko tie ir saistīti, skaidri marķē, lai apzīmētu katra devēja kontrolēto skrejceļu vai tā daļu.

Piezīme. Sk. piezīmi pēc 7.1.2.1. punkta.

7.1.3.2. Pieejas kontroles dienesta struktūrvienības tiek nodrošinātas ar datiem altimetru iestatīšanai vietās, kuras norādījusi attiecīgā struktūrvienība, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus.

7.1.3.3. Struktūrvienības, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus pieejas pēdējā posma, nosēšanās un pacelšanās laikā, ir aprīkotas ar vēja indikatoru(-iem). Indikators(-i) ir saistīts(-i) ar to(-tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tiem) pašu(-iem) devēju(-iem), ar ko ir saistīts(-i) lidojumu vadības tornis un meteoroloģiskās stacijas indikators(-i), ja ir tāda stacija.

7.1.3.4. Struktūrvienības, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus pieejas pēdējā posma, nosēšanās un pacelšanās laikā lidlaukos, kur redzamību uz skrejceļa mēra instrumentāli, ir aprīkotas ar indikatoru(-iem), kas ļauj nolasīt faktisko redzamības tālumu uz skrejceļa. Šis (šie) indikators(-i) ir saistīts(-i) ar to(tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tām) pašu(-ām) redzamības noteikšanas ierīci(-ēm), ar ko ir saistīts lidojumu vadības torņa un meteoroloģiskās stacijas indikators, ja ir tāda stacija.

7.1.3.5. Ieteikums. Struktūrvienībām, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus pieejas pēdējā posma, nosēšanās un pacelšanās laikā, lidlaukos, kur vēja nobīdi mēra instrumentāli, jābūt aprīkotām ar indikatoru(-iem), kas ļauj nolasīt faktiskos datus par vēja nobīdi. Šiem indikatoriem jābūt saistītiem ar to(tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tām) pašu(-ām) redzamības noteikšanas ierīci(-ēm), ar ko ir saistīts lidojumu vadības torņa un meteoroloģiskās stacijas indikators, ja ir tāda stacija.

7.1.3.6. Struktūrvienībām, kas nodrošina pieejas kontroles pakalpojumus pieejas pēdējā posma, nosēšanās un pacelšanās laikā, piegādā informāciju par vēja nobīdi, kas varētu negatīvi ietekmēt gaisa kuģa tuvošanos pacelšanās trajektorijām vai lidojumu riņķa pieejas laikā.

Piezīme. Noteikumi, kas attiecas uz iebildumiem par vēja nobīdes brīdinājumiem un ATS prasībām meteoroloģiskajai informācijai, sniegti 3. pielikuma 7. un 10. nodaļā un 6. papildinājumā.

7.1.4. Lidojumu vadības torņi

7.1.4.3. Lidojumu vadības torņiem piegādā faktiskos meteoroloģiskos ziņojumus un prognozes attiecībā uz to pārziņā esošajiem lidlaukiem. Speciālos ziņojumus un prognožu grozījumus lidojumu vadības torņiem piegādā pēc vajadzības saskaņā ar pastāvošajiem kritērijiem, negaidot kārtējo ziņojuma vai prognozes sastādīšanas laiku.

Piezīme. Sk. piezīmi pēc 7.1.2.1. punkta.

7.1.4.2. Lidojumu vadības torņus nodrošina ar datiem altimetru iestatīšanai attiecīgajos lidlaukos.

7.1.4.3. Lidojumu vadības torņus aprīko ar vēja indikatoru(-iem). Indikators(-i) ir saistīts(-i) ar to(tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tiem) pašu(-iem) devēju(-iem), ar ko ir saistīts(-i) meteoroloģiskās stacijas indikators(-i), ja ir tāda stacija. Izmantojot daudzu devēju datus, indikatoru, ar ko tie ir saistīti, skaidri marķē, lai apzīmētu katra devēja kontrolēto skrejceļu vai tā daļu.

7.1.4.4. Lidlaukos, kur redzamību uz skrejceļa mēra instrumentāli, lidojumu vadības torņus aprīko ar indikatoru(-iem), kas ļauj nolasīt faktisko redzamību uz skrejceļa. Indikators(-i) ir saistīts(-i) ar to(tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tiem) pašu(-iem) devēju(-iem), ar ko ir saistīts(-i) meteoroloģiskās stacijas indikators(-i), ja ir tāda stacija.

7.1.4.5. Ieteikums. Lidojumu vadības torņus lidlaukos, kur vēja nobīdi mēra instrumentāli, jāaprīko ar indikatoru(-iem), kas ļauj nolasīt faktiskos datus par vēja nobīdi. Indikators(-i) jāsaista ar to(tām) pašu(-ām) novērošanas vietu(-ām) un ar to(tiem) pašu(-iem) devēju(-iem), ar ko ir saistīts(-i) meteoroloģiskās stacijas indikators(-i), ja ir tāda stacija.

7.1.4.6. Lidojumu vadības torņiem tiek piegādāta informācija par vēja nobīdi, kas varētu negatīvi ietekmēt gaisa kuģa tuvošanos pacelšanās trajektorijām vai lidojumu riņķa pieejas laikā un gaisa kuģa nosēšanās sānsveri vai pacelšanās ieskrējienu uz skrejceļa.

7.1.4.7. Ieteikums. Lidojumu vadības torņiem un/vai citām attiecīgajām struktūrvienībām jāsaņem lidlauka brīdinājumi.

Piezīme. Meteoroloģiskie apstākļi, par kuriem izdod lidlauka brīdinājumus, ir uzskaitīti 3. pielikuma 6. papildinājuma 5.1.2. punktā.

7.1.5. Sakaru stacijas

Ja tas vajadzīgs lidojumu informācijas mērķu sasniegšanai, faktiskie meteoroloģiskie ziņojumi un prognozes tiek piegādātas sakaru stacijām. Minētās informācijas kopiju nosūta arī lidojumu informācijas centram vai lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centram.

7.2. Informācija par apstākļiem lidlaukā un par lidlauka aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli

Lidojumu vadības torņiem un pieejas kontroles dienesta struktūrvienībām pastāvīgi nodrošina informāciju par apstākļiem kustības zonā, tostarp par īslaicīgiem apdraudējumiem, kā arī par to pārziņā esošā(-o) lidlauka(-u) aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli.

7.3. Informācija par navigācijas aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli

7.3.1. ATS struktūrvienībām pastāvīgi nodrošina informāciju par vizuālā navigācijas aprīkojuma stāvokli, par tā vizuālā aprīkojuma stāvokli, kam ir būtiska nozīme pacelšanās, augstuma uzņemšanas, nosēšanās manevra un nosēšanās procedūru veikšanai attiecīgo struktūrvienību atbildības rajonu robežās, kā arī par to vizuālā un nevizuālā aprīkojuma stāvokli, kas nodrošina zemes satiksmi.

7.3.2. Ieteikums. Saskaņā ar 7.3.1. ATS struktūrvienības laikus jāinformē par vizuālā un nevizuālā aprīkojuma ekspluatācijas stāvokli un jebkurām tā izmaiņām atbilstoši šā aprīkojuma izmantošanai.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par ATS struktūrvienību nodrošināšanu ar informāciju par vizuālo un nevizuālo aprīkojumu ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426). Vizuālā aprīkojuma stāvokļa kontroles tehniskās prasības ir ietvertas 14. pielikuma I sējumā, bet attiecīgais instruktīvais materiāls – “Lidlauku projektēšanas rokasgrāmatas” (Doc 9157) 5. nodaļā. Navigācijas aprīkojuma stāvokļa kontroles tehniskās prasības ir ietvertas 10. pielikuma I sējumā.

7.4. Informācija par bezpilota brīvajiem gaisa baloniem

Bezpilota brīvo gaisa balonu ekspluatanti iesniedz gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām detalizētas ziņas par bezpilota brīvo gaisa balonu lidojumiem saskaņā ar 2. pielikuma noteikumiem.

7.5. Informācija par vulkāniskajām aktivitātēm

7.5.1. Saskaņā ar vietējo vienošanos ATS struktūrvienības tiek informētas par pirmsizvirduma vulkāniskajām aktivitātēm, par vulkānu izvirdumiem un par vulkānisko pelnu mākoņiem, ja šīs parādības varētu skart lidojumiem izmantojamo gaisa telpu attiecīgo struktūrvienību atbildības rajonu robežās.

7.5.2. Lidojumu informācijas centri un lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centri tiek nodrošināti ar konsultatīvu informāciju par vulkānisko pelnu mākoņiem, kuru sagatavo attiecīgie VAAC.

Piezīme. VAAC tiek izraudzīti saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos, kā norādīts 3. pielikuma 3.5.1. punktā.

7.6. Informācija par radioaktīvām vielām un toksisku ķīmisku vielu “mākoņiem”

Saskaņā ar vietējo vienošanos ATS struktūrvienības tiek informētas par radioaktīvu vielu un toksisku ķīmisku vielu klātbūtni atmosfērā, ja minētās vielas var skart lidojumiem izmantojamo gaisa telpu attiecīgo struktūrvienību atbildības rajonu robežās.

1. PAPILDINĀJUMS. ATS MARŠRUTU UN RNP TIPU NOTEIKŠANAS PRINCIPI, IZŅEMOT STANDARTA IZLIDOŠANAS UN ATLIDOŠANAS MARŠRUTUS

(Attiecas uz 2. nodaļas 2.7. un 2.11. punktu)

Piezīme. Sk. 3. papildinājumu par standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutu un ar tiem saistīto procedūru noteikšanu. Instruktīvais materiāls minēto maršrutu un procedūru noteikšanai ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426).

1. ATS maršrutu un RNP tipu noteikšanas apzīmējumi

1.1. Konkrētajam(-iem) ATS maršruta segmentam(-iem), maršrutam(-iem) vai maršruta(-u) posmam(-iem) piemērojamie maršruta apzīmējumi un nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) sistēmas mērķis ir ļaut gan pilotam, gan gaisa satiksmes vadībai, ņemot vērā automatizācijas prasības:

a) precīzi norādīt jebkuru ATS maršrutu, tā aprakstam neizmantojot ģeogrāfiskās koordinātas un citus līdzekļus;

b) pēc vajadzības savstarpēji sasaistīt ATS maršrutu ar konkrētas gaisa telpas vertikālo struktūru;

c) norādīt nepieciešamo navigācijas raksturojumu precizitātes līmeni, izpildot lidojumu pa ATS maršrutu vai konkrētā rajonā; un

d) norādīt, ka maršruts ir domāts galvenokārt vai tikai noteiktiem gaisa kuģu tipiem.

1. piezīme. Līdz RNP ieviešanai pasaules mērogā visas šā papildinājuma norādes attiecas arī uz tiem zonālās navigācijas maršrutiem (RNAV), kuriem ir uzstādītas prasības ievērot nepieciešamo navigācijas raksturojumu precizitāti.

2. piezīme. Tehniskās prasības, kas reglamentē informācijas publicēšanu par RNP tipiem, ir norādītas 4. pielikuma 7. nodaļā un 15. pielikuma 1. papildinājumā.

3. piezīme. Minētā papildinājuma kontekstā un lidojumu plānošanas mērķiem paredzētais RNP tips netiek uzskatīts par ATS maršruta apzīmējuma sastāvdaļu.

1.2. Apzīmējumu sistēma šā mērķa sasniegšanai:

a) ļauj noteikt jebkuru ATS maršrutu vienkāršā un neatkārtojamā veidā;

b) nepieļauj dublēšanu;

c) ir derīga pielietošanai zemes un gaisa kuģu automātiskajās sistēmās;

d) ļauj sasniegt maksimāli īsu operatīvās lietošanas laiku; un

e) nodrošina pietiekošu pilnveidošanas iespēju, ņemot vērā jebkādas nākotnē iespējamās prasības, kas nenosaka vajadzību veikt būtiskas pārmaiņas.

1.3. Tādēļ kontrolējamie, konsultatīvie un nekontrolējamie ATS maršruti, izņemot standarta ielidošanas un izlidošanas maršrutus, tiek identificēti turpmāk norādītajā veidā.

2. Apzīmējuma struktūra

2.1. ATS maršruta apzīmējums sastāv no pamatapzīmējuma, ko vajadzības gadījumā papildina ar:

a) priedēkli, kā paredzēts 2.3. punktā; un

b) vienu papildu burtu, kā paredzēts 2.4. punktā.

2.1.1. Apzīmējuma sastādīšanai nepieciešamo zīmju skaits nepārsniedz sešas zīmes.

2.1.2. Ja vien tas ir iespējams, apzīmējuma sastādīšanai nepieciešamo zīmju skaitam nevajadzētu būt lielākam par piecām zīmēm.

2.2. Pamatapzīmējums sastāv no viena alfabēta burta, aiz kura seko skaitlis no 1 līdz 999.

2.2.1. Burtu izvēlas atkarībā no turpmāk minētā:

a) A, B, G, R – maršrutiem, kas ir reģionālā ATS maršrutu tīkla sastāvdaļa, bet nav zonālās navigācijas maršruti;

b) L, M, N, P – zonālās navigācijas maršrutiem, kas ir reģionālā ATS maršrutu tīkla sastāvdaļa;

c) H, J, V, W – maršrutiem, kas nav reģionālā ATS maršrutu tīkla sastāvdaļa un nav zonālās navigācijas maršruti;

d) Q, T, Y, Z – zonālās navigācijas maršrutiem, kas nav reģionālā ATS maršrutu tīkla sastāvdaļa.

2.3. Vajadzības gadījumā pamatapzīmējumam kā priedēkli pievieno vēl vienu burtu atbilstoši turpmāk minētajam:

a) K – zema līmeņa maršrutu apzīmēšanai, kas ir paredzēti galvenokārt helihopteru lidojumiem mazos augstumos;

b) U – lai norādītu, ka maršruts vai tā daļa atrodas augšējā gaisa telpā;

c) S – tādu maršrutu apzīmēšanai, kas ir paredzēti tikai virsskaņas gaisa kuģu lidojumiem ātruma attīstīšanas, bremzēšanas un virsskaņas lidojuma laikā.

2.4. Gadījumā, ja to nosaka pilnvarotā ATS iestāde vai reģionālā aeronavigācijas vienošanās, attiecīgā ATS maršruta pamatapzīmējumam var pievienot papildu burtu, kas apzīmē gaisa satiksmes pakalpojumu veidu vai nepieciešamos pagrieziena raksturojumus saskaņā ar turpmāk minēto:

a) Y – RNP-1 maršrutiem lidojumu līmenī FL 200 un augstāk, lai norādītu, ka visi pagriezieni maršrutā starp 30 un 90 grādiem tiek veikti saskaņā ar pieļaujamo RNP pielaidi pa riņķa līniju, kas veido pieskari starp diviem maršruta posmiem un kuras rādiuss ir 22,5 NM (piemēram, A123Y [1]);

b) Z – RNP-1 maršrutiem lidojumu līmenī FL 190 un zemāk, lai norādītu, ka visi pagriezieni starp 30 un 90 grādiem tiek veikti saskaņā ar pieļaujamo RNP pielaidi pa riņķa līniju, kas veido pieskari starp diviem maršruta posmiem un kuras rādiuss ir 15 NM (piemēram, G246Z [1]);

c) F – lai norādītu, ka attiecīgajā maršrutā vai tā daļā tiek nodrošināti tikai konsultatīvi pakalpojumi;

d) G – lai norādītu, ka attiecīgajā maršrutā vai tā daļā tiek nodrošināti tikai lidojumu informācijas pakalpojumi.

1. piezīme. Ierobežotu indikācijas aprīkojuma iespēju dēļ gaisa kuģos papildu burti F, G, Y un Z var būt neredzami pilotam.

2. piezīme. Maršruts vai tā daļa ar kontrolējama maršruta, konsultatīva maršruta vai informatīva maršruta statusu aeronavigācijas kartēs un aeronavigācijas informācijas publikācijās tiek apzīmēts saskaņā ar 4. un 15. pielikuma noteikumiem.

3. piezīme. Apstākļi, kad valsts var noteikt 2.4. punkta a) un b) apakšpunktos minēto kontrolējamo pagriezienu raksturojumus, ir aplūkoti “Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmatā” (Doc 9613).

3. Pamatapzīmējumu piešķiršana

3.1. ATS maršrutu pamatapzīmējumi tiek piešķirti atbilstoši turpmāk minētajiem principiem.

3.1.1. Galvenajam maģistrālajam maršrutam visā tā garumā tiek piešķirts viens un tas pats apzīmējums neatkarīgi no lidlauka vadības rajona un no tā, kādas valstis vai reģionus tas šķērso.

Piezīme. Tas ir īpaši svarīgi tad, ja tiek pielietota ATS datu automātiskā apstrāde un gaisa kuģu navigācijas datortehnika.

3.1.2. Ja diviem vai vairākiem maģistrāliem maršrutiem ir kopējs posms, tad šis posms tiek apzīmēts ar katra attiecīgā maršruta apzīmējumu, izņemot gadījumus, kad tas rada grūtības gaisa satiksmes pakalpojumu veikšanā, un, vienojoties visām ieinteresētajām pusēm, tiek piešķirts tikai viens apzīmējums.

3.1.3. Vienam maršrutam piešķirtais pamatapzīmējums netiek piešķirts nevienam citam maršrutam.

3.1.4. Par valsts prasībām maršrutu apzīmējumiem valstis informē ICAO reģionālo koordinācijas biroju.

4. Apzīmējumu lietošana sakaros

4.1. Ar druksakaru palīdzību pārraidītajā apzīmējumā vienmēr ir ne mazāk kā divas un ne vairāk kā sešas zīmes.

4.2. Ar balss sakaru palīdzību pārraidītais apzīmējums tiek izrunāts saskaņā ar ICAO fonētisko alfabētu.

4.3. Ja balss sakaros tiek izmantoti 2.3. punktā norādītie priedēkļi K, U vai S, balss sakaros tos izrunā šādā veidā:

K — KOPTER;

U — UPPER;

S — SUPERSONIC.

Vārdu “kopter” izrunā līdzīgi angļu vārdam “helicopter” un vārdus “upper” un “supersonic” izrunā kā angļu valodā.

4.4. Ja tiek lietoti 2.4. punktā minētie burti F, G, Y vai Z, gaisa kuģa apkalpe balss sakaru laikā var tos nelietot.

2. PAPILDINĀJUMS. NOZĪMĪGU PUNKTU NOTEIKŠANAS UN IDENTIFIKĀCIJAS PRINCIPI

(Attiecas uz 2. nodaļas 2.13. punktu)

1. Nozīmīgu punktu noteikšana

1.1. Ja iespējams, nozīmīgi punkti jāizvieto tā, lai tie būtu piesaistīti zemes radionavigācijas līdzekļiem, vēlams – VHF vai augstākas frekvences līdzekļiem.

1.2. Ja šādu zemes radionavigācijas līdzekļu nav, tad nozīmīgus punktus izvieto tā, lai tos būtu iespējams noteikt ar autonomām gaisa kuģu navigācijas sistēmām vai vizuāli, ja navigāciju veic vizuāli pēc zemes orientieriem. Pēc saskaņošanas starp blakus esošo gaisa telpu gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām nozīmīgi punkti var tikt apzīmēti kā vadības pārņemšanas punkti. Pēc saskaņošanas starp blakus esošo gaisa telpu gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām vai attiecīgām vadības vietām nozīmīgus punktus var apzīmēt kā vadības pārņemšanas punktus.

2. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai piesaistītu nozīmīgu punktu apzīmējumi

2.1. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai piesaistītu nozīmīgu punktu nekodēti nosaukumi.

2.1.1. Ja iespējams, nozīmīgiem punktiem piešķir viegli atpazīstamu un, vēlams, ievērojamu ģeogrāfisku vietu nosaukumus.

2.1.2. Izvēloties nozīmīgu punktu nosaukumus, īpašu uzmanību pievērš šādiem nosacījumiem:

a) nosaukums nerada pilotiem un ATS personālam izrunas grūtības valodā, kas tiek lietota ATS radiosakaros. Ja nozīmīgā punkta apzīmējumam izraudzītās valsts valodas izrunā ģeogrāfiskās vietas nosaukuma izrunāšana rada grūtības, tad lieto šā nosaukuma saīsinātu variantu, kurā saglabāts tik daudz ģeogrāfiskā nosaukuma būtības, cik iespējams.

Piemērs. FUERSTENFELDBRUCK = FURSTY

b) balss radiosakaru laikā nosaukums ir viegli atpazīstams un viennozīmīgs citu tā reģiona nozīmīgu punktu starpā.

Turklāt nosaukums nerada neskaidrības starp gaisa satiksmes pakalpojumu personālu un pilotiem citu ziņojumu apmaiņas laikā;

c) ja iespējams, nosaukumā jābūt vismaz sešiem burtiem un divām zilbēm; vēlams, lai zilbju nebūtu vairāk par trim;.

d) izvēlētais nosaukums ir vienāds svarīgajam punktam un tā radionavigācijas līdzekļa nosaukumam, pie kā šis punkts ir piesaistīts.

2.2. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai piesaistītu nozīmīgu punktu kodēto apzīmējumu struktūra.

2.2.1. Kodētais apzīmējums ir tāds pats, kāda ir radionavigācijas līdzekļa radio izsaukumzīme. Ja iespējams, apzīmējuma struktūra ir tāda, lai tā viegli asociētos ar šā punkta nekodēto nosaukumu.

2.2.2. Kodētie apzīmējumi netiek dublēti 1100 km (600 NM) robežās no attiecīgā radionavigācijas līdzekļa atrašanās vietas, izņemot turpmāk minēto.

Piezīme. Ja divi radionavigācijas līdzekļi darbojas dažādos frekvenču diapazonos un atrodas vienā un tajā pašā vietā, tiem parasti ir vienādas radio izsaukumzīmes.

2.3. Valstu kodēto apzīmējumu prasības to koordinēšanai paziņo ICAO reģionālajam koordinācijas birojam.

3. Radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai nepiesaistītu nozīmīgu punktu apzīmējumi

3.1. Ja nozīmīgu punktu nosaka vietā, kas nav piesaistīta radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai, nozīmīgo punktu apzīmē ar īpašu viegli izrunājamu “kodētu nosaukumu”, kurā ir pieci burti. Šis kodētā nosaukuma apzīmējums kalpo vienlaicīgi gan kā nozīmīgā punkta nosaukums, gan arī kā kodēts apzīmējums.

3.2. Šo kodētā nosaukuma apzīmējumu izraugās tā, lai izvairītos no jebkurām izrunas grūtībām, kad piloti un ATS darbinieki runā ATS sakaros lietotajā valodā.

Piemēri: ADOLA, KODAP.

3.3. Kodētā nosaukuma apzīmējums ir viegli atpazīstams balss sakaros un ir viennozīmīgs salīdzinājumā ar citu nozīmīgu punktu apzīmējumiem tajā pašā vispārējā rajonā.

3.4. Kādam nozīmīgam punktam piešķirtais kodētā nosaukuma apzīmējums vairs netiek piešķirts nevienam citam nozīmīgam punktam.

3.5. Valstu kodēto nosaukumu apzīmējumu prasības paziņo ICAO reģionālajiem birojiem koordinēšanai.

3.6. Tajos rajonos, kur nav noteiktas fiksētu maršrutu sistēmas vai kur gaisa kuģu maršruti mainās atkarībā no ekspluatācijas apsvērumiem, nozīmīgos punktus nosaka un izziņo, ņemot vērā 1984. gada Pasaules ģeodēziskās sistēmas (WGS 84) ģeogrāfiskās koordinātas, izņemot gadījumus, kad pastāvīgi noteiktos nozīmīgos punktus, kas kalpo kā attiecīgo rajonu izlidošanas un/vai ielidošanas punkti, nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro 2. vai 3. punktam.

4. Apzīmējumu lietošana sakaros

4.1. Parasti balss sakaros, atsaucoties uz nozīmīgu punktu, lieto nosaukumu, kuru izvēlas saskaņā ar 2. vai 3. punktu. Ja radionavigācijas līdzekļu atrašanās vietai piesaistīta nozīmīga punkta nekodēts nosaukums, kas izraudzīts saskaņā ar 2.1. punktu, netiek lietots, to aizvieto ar kodētu apzīmējumu, kuru balss sakaros izrunā saskaņā ar ICAO alfabētu lasīšanai pa burtiem.

4.2. Druksakaros un kodētos sakaros, atsaucoties uz nozīmīgo punktu, lieto tikai kodēto apzīmējumu vai izraudzīto nosaukuma kodu.

5. Nozīmīgo punktu lietošana paziņošanas mērķiem

5.1. Lai ATS varētu iegūt informāciju par gaisa kuģa lidojuma gaitu, var rasties vajadzība izraudzītos nozīmīgos punktus nosaukt par ziņošanas punktiem.

5.2. Minētos punktus nosakot, ņem vērā šādus faktorus:

a) nodrošināto gaisa satiksmes pakalpojumu veids;

b) parasti sastopamā satiksmes intensitāte:

c) precizitāte, ar kuru gaisa kuģi varētu sekot pašreizējam lidojuma plānam;

d) gaisa kuģa ātrums;

e) piemērotais distancēšanās minimums:

f) gaisa telpas struktūras sarežģītība;

g) izmantotā(-s) vadības metode(-s);

h) lidojuma svarīgo posmu sākums un beigas (augstuma uzņemšana, augstuma samazināšana, virziena maiņa utt.);

i) vadības nodošanas kārtība;

j) drošības un meklēšanas un glābšanas aspekti;

k) pilota kabīnes un sakaru “gaiss-zeme” noslogojums.

5.3. Ziņošanas punktiem nosaka statusu “obligāts” vai “pēc pieprasījuma”.

5.4. Nosakot ziņošanas punktiem statusu “obligāts”, piemēro šādus principus:

a) obligāto ziņošanas punktu skaitu ierobežo līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai sniegtu gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kārtējo informāciju par gaisa kuģu lidojuma gaitu, paturot prātā vajadzību uzturēt minimālā noslogojumā pilota kabīni, dispečeru un sakarus “gaiss-zeme”;

b) radionavigācijas līdzekļa pieejamībai nav jākļūst par nepieciešamību, lai konkrēto vietu izvēlētos par obligāto ziņošanas punktu;

c) nav vajadzības obligāto ziņošanas punktu noteikt uz lidojumu informācijas rajona vai gaisa satiksmes vadības rajona robežām.

5.5. Nosakot ziņošanas punktu statusu “pēc pieprasījuma”, var ņemt vērā gaisa satiksmes dienesta prasības papildu ziņojumiem par atrašanās vietu, ja to prasa satiksmes nosacījumi.

5.6. Obligāto ziņošanas punktu un punktu pēc pieprasījuma izraudzīšanu regulāri pārskata, cenšoties prasības kārtējiem atrašanās vietas ziņojumiem samazināt līdz minimumam, kas vajadzīgs efektīvu gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai.

5.7. Lidojot pāri obligātās ziņošanas punktiem, kārtējie ziņojumi nav vienmēr obligāti jāpieprasa visiem lidojumiem visos gadījumos. Piemērojot minēto principu, īpašu uzmanība pievērš šādiem aspektiem:

a) no ātrgaitas, lielā augstumā lidojošiem gaisa kuģiem nav jāpieprasa kārtējie atrašanās vietas ziņojumi virs visiem ziņošanas punktiem, kas noteikti kā obligāti maza ātruma, zema lidojuma gaisa kuģiem;

b) no tranzītā caur lidlauka vadības rajonu lidojošiem gaisa kuģiem nav jāpieprasa kārtējie atrašanās vietas ziņojumi tik bieži kā no ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem.

5.8. Rajonos, kur iepriekš minētie principi par ziņošanas punktu noteikšanu nebūs praktiski piemērojami, var noteikt ziņošanas sistēmu ar norādi uz ģeogrāfiskā garuma meridiānu vai platuma paralēli izteiktu pilnos grādos.

3. PAPILDINĀJUMS. STANDARTA IZLIDOŠANAS UN ATLIDOŠANAS MARŠRUTU UN SAISTĪTO PROCEDŪRU NOTEIKŠANAS PRINCIPI

(Sk. 2. nodaļas 2.11.3. punktu)

Piezīme. Materiāls par standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutiem un ar tiem saistītajām procedūrām ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatā” (Doc 9426).

1. Izlidošanas un atlidošanas standarta maršrutu un to shēmu apzīmējumi

Piezīme. Turpmāk tekstā termins “maršruts” lietots ar nozīmi “maršruts un tam atbilstošās procedūras”.

1.1. Apzīmējumu sistēma sniedz šādas iespējas:

a) ļauj identificēt katru maršrutu vienkāršā un viennozīmīgā veidā;

b) nosaka skaidru atšķirību starp:

— izlidošanas maršrutiem un atlidošanas maršrutiem;

— izlidošanas un atlidošanas maršrutiem un citiem ATS maršrutiem;

— maršrutiem, kuros navigāciju veic ar zemes radionavigācijas līdzekļu vai gaisa kuģu autonomā aprīkojuma palīdzību, un maršrutiem, kuros navigāciju veic vizuāli pēc zemes orientieriem;

c) atbilst ATS un gaisa kuģa datu apstrādes un indikācijas aprīkojuma prasībām;

d) ir maksimāli īsa ekspluatācijā;

e) nepieļauj dublēšanu;

f) nodrošina pietiekošu pilnveidošanas iespēju, ņemot vērā jebkuras nākotnē iespējamās prasības, bez vajadzības veikt būtiskas pārmaiņas.

1.2. Katru maršrutu identificē ar nekodētu apzīmējumu un attiecīgu kodētu apzīmējumu.

1.3. Balss sakaros apzīmējumi ir viegli atšķirami attiecībā pret standarta izlidošanas un atlidošanas maršrutu, un nerada pilotiem un ATS personālam grūtības to izrunā.

2. Apzīmējumu struktūra

2.1. Nekodēts apzīmējums

2.1.1. Izlidošanas un atlidošanas standarta maršruta nekodēts apzīmējums sastāv no:

a) bāzes norādītāja, kuram seko

b) statusa norādītājs, kuram seko

c) maršruta norādītājs, kuram seko

d) vārds “departure” vai ”arrival”, kuram seko

e) vārds “visual”, ja attiecīgais maršruts ir paredzēts gaisa kuģu lidojumiem saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR).

2.1.2. Bāzes norādītājs ir nosaukums vai kodēts nosaukums, kas apzīmē svarīgo punktu, kurā beidzas standarta izlidošanas maršruts vai sākas standarta atlidošanas maršruts.

2.1.3. Kā statusa norādītāju izmanto skaitli no 1 līdz 9.

2.1.4. Kā maršruta norādītāju izmanto vienu alfabēta burtu. Burti “I” un “O” netiek lietoti.

2.2. Kodēts apzīmējums

Izlidošanas un atlidošanas standarta maršruta kodēta apzīmējuma sastāvs:

a) 2.1.1. punkta a) apakšpunktā minētais kodētais apzīmējums vai kodētais nosaukums, kuram seko

b) 2.1.1. punkta b) apakšpunktā minētais statusa norādītājs, kuram seko

c) 2.1.1. punkta c) apakšpunktā minētais maršruta norādītājs, ja tāds ir vajadzīgs.

Piezīme. Gaisa kuģa aprīkojuma indikācijas iespēju ierobežojumi var būt par iemeslu vajadzībai saīsināt bāzes norādītāju tādā gadījumā, ja šo apzīmējumu veido kodēts piecu burtu nosaukums, piem. ”KODAP”. Apzīmējuma saīsināšanas veidu pēc saviem ieskatiem izvēlas ekspluatants.

3. Apzīmējumu piešķiršana

3.1. Katram maršrutam piešķir atsevišķu apzīmējumu.

3.2. Lai noteiktu atšķirību starp diviem vai vairākiem maršrutiem, kas ir piesaistīti vienam un tam pašam nozīmīgam punktam (un tādēļ tiem piešķirts viens un tas pats bāzes norādītājs), katram maršrutam tiek piešķirts atsevišķs maršruta norādītājs saskaņā ar norādēm 2.1.4. punktā.

4. Statusa norādītāja piešķiršana

4.1. Lai apzīmētu maršrutus, kas pašlaik ir spēkā, katram maršrutam piešķir statusa norādītāju.

4.2. Pirmo reizi apzīmējot maršruta statusu, lieto skaitli “1”.

4.3. Katru reizi, kad maršruts mainās, tam piešķir jaunu statusa norādītāju, kas ir par vienu lielāks nekā iepriekšējais. Skaitlim “9” seko skaitlis “1”.

5. Kodētu un nekodētu apzīmējumu piemēri

5.1. 1. piemērs. Standarta instrumentālais izlidošanas maršruts:

a) nekodētais apzīmējums: BRECON ONE DEPARTURE

b) kodētais apzīmējums BCN 1.

5.1.1. Skaidrojums. Apzīmējums norāda standarta instrumentālu izlidošanas maršrutu, kurš beidzas svarīgajā punktā BRECON (bāzes norādītājs). BRECON ir radionavigācijas līdzeklis ar apzīmējumu BCN (bāzes norādītājs kodētajā apzīmējumā). Statusa norādītājs ONE (skaitlis “1” kodētajā apzīmējumā) nozīmē vai nu to, ka joprojām ir spēkā šā maršruta sākuma variants, vai arī to, ka iepriekšējais variants NINE (9) ir nomainīts ar pašreiz spēkā esošo variantu ONE (1) (sk. 4.3. punktu). Ja maršrutam nav norādītāja (sk. 2.1.4. punktu un 3.2. punktu), tas nozīmē, ka minētajā gadījumā attiecībā pret punktu BRECON ir noteikts tikai viens izlidošanas maršruts.

5.2. 2. Piemērs. Standarta instrumentālais atlidošanas maršruts:

a) nekodētais apzīmējums: KODAP TWO ALPHA ARRIVAL

b) kodētais apzīmējums: KODAP 2 A

5.2.1. Skaidrojums. Apzīmējums norāda standarta instrumentālu atlidošanas maršrutu, kurš sākas svarīgajā punktā KODAP (bāzes norādītājs). KODAP ir nozīmīgs punkts, kas nav apzīmēts ar radionavigācijas līdzekļa atrašanās vietu, tāpēc tam tiek piešķirts piecu burtu kodēts nosaukums atbilstoši 2. papildinājumā minētajam. Statusa norādītājs TWO (2) nozīmē, ka iepriekšējais variants ONE (1) ir nomainīts ar pašreiz spēkā esošo variantu TWO (2). Maršruta norādītājs ALPHA (A) apzīmē vienu no vairākiem maršrutiem, kuri ir piesaistīti punktam KODAP, un tas ir īpašs raksturotājs, kas piešķirts tieši šim maršrutam.

5.3. 3. piemērs. Standarta vizuālais izlidošanas maršruts:

a) nekodētais apzīmējums: ADOLA FIVE BRAVO DEPARTURE VISUAL

b) kodētais apzīmējums: ADOLA 5 B

5.3.1. Skaidrojums. Apzīmējums norāda vizuālu, kontrolējamu VFR lidojumu standarta izlidošanas maršrutu, kurš beidzas punktā ADOLA, un svarīgais punkts nav piesaistīts radionavigācijas līdzeklim. Statusa norādītājs FIVE (5) nozīmē, ka iepriekšējais variants FOUR (4) ir nomainīts ar pašreiz spēkā esošo variantu FIVE (5). Maršruta norādītājs BRAVO (B) apzīmē vienu no vairākiem maršrutiem, kuri ir piesaistīti punktam ADOLA.

6. MLS/RNAV pieejas procedūras apzīmējumu struktūra

6.1. Nekodēts apzīmējums

6.1.1. MLS/RNAV pieejas procedūras nekodēta apzīmējuma sastāvs:

a) “MLS”, kuram seko

b) bāzes norādītājs, kuram seko

c) statusa norādītājs, kuram seko

d) maršruta norādītājs, kuram seko

e) vārds “approach”, kuram seko

f) procedūrai izraudzītā skrejceļa apzīmējums.

6.1.2. Bāzes norādītājs ir vārds vai tā nozīmīgā punkta kodētais nosaukums, kur sākas pieejas procedūra.

6.1.3. Statusa norādītājs ir skaitlis no 1 līdz 9.

6.1.4. Maršruta norādītājs ir kāds no alfabēta burtiem. Burtus “I” un “O” neizmanto.

6.1.5. Skrejceļa apzīmējumu veido saskaņā ar 14. pielikuma I sējuma 5.2.2. punktu.

6.2. Kodēts apzīmējums

6.2.1. MLS/RNAV pieejas procedūras kodēta apzīmējuma sastāvs:

a) “MLS”, kuram seko

b) 6.1.1. punkta b) apakšpunktā minētais kodētais apzīmējums vai kodētais nosaukums, kuram seko

c) 6.1.1. punkta c) apakšpunktā minētais statusa norādītājs, kuram seko

d) 6.1.1. punkta d) apakšpunktā minētais maršruta norādītājs, kuram seko

e) 6.1.1. punkta f) apakšpunktā minētais skrejceļa apzīmējums.

6.3. Apzīmējumu piešķiršana

6.3.1. MLS/RNAV pieejas procedūru apzīmējumus piešķir saskaņā ar 3. punktu. Atsevišķus maršruta norādītājus piešķir tām shēmām, kurām ir vienādas ceļa līnijas, bet atšķirīgi lidojuma profili.

6.3.2. Pilnīgi visām lidlauka pieejas procedūrām piešķir MLS/RNAV pieejas procedūru maršruta norādītāju burtus, kamēr ir izlietoti visi burti. Tikai pēc tam maršruta norādītāja burtus var atkārtot. Nav pieļaujama viena un tā paša maršruta norādītāja lietošana diviem maršrutiem, kuri izmanto vienu un to pašu MLS zemes līdzekli.

6.3.3. Statusa norādītāja piešķiršana pieejas procedūrām notiek saskaņā ar 4. punktu.

6.4. Nekodētu apzīmējumu un kodētu apzīmējumu piemēri

6.4.1. Piemērs.

a) Nekodēts apzīmējums: MLS HAPPY ONE ALPHA APPROACH RUNWAY ONE EIGHT LEFT

b) Kodēts apzīmējums: MLS HAPPY 1 A 18L

6.4.2. Nozīme: Apzīmējums norāda MLS/RNAV pieejas procedūru, kura sākas nozīmīgajā punktā HAPPY (bāzes norādītājs). HAPPY ir nozīmīgs punkts, kas nav apzīmēts ar radionavigācijas līdzekļa atrašanās vietu, tāpēc tam tiek piešķirts piecu burtu kodēts nosaukums atbilstoši 2. papildinājumā minētajam. Statusa norādītājs ONE (1) nozīmē vai nu to, ka joprojām ir spēkā šā maršruta sākuma variants, vai arī to, ka iepriekšējais variants NINE (9) ir nomainīts ar pašreiz spēkā esošo variantu ONE (1). Maršruta norādītājs ALPHA (A) apzīmē vienu no vairākiem maršrutiem, kuri ir piesaistīti punktam HAPPY, un tas ir īpašs raksturotājs, kas piešķirts tieši šim maršrutam.

7. Apzīmējumu lietošana sakaros

7.1. Balss sakaros lieto tikai nekodētu apzīmējumu.

Piezīme. 2.1.1. punkta d) apakšpunktā un 2.1.1. punkta e) apakšpunktā aprakstīto vārdu “departure”, “arrival” un “visual” lietošana maršrutu identificēšanai ir uzskatāma par nekodēta apzīmējuma neatņemamu sastāvdaļu.

7.2. Druksakaros un kodētos sakaros lieto tikai kodēto apzīmējumu.

8. Maršrutu un procedūru izvietošana gaisa satiksmes vadībai redzamā vietā

8.1. Katrā darba vietā, kur gaisa kuģiem nosaka maršrutus/procedūras, izsniedzot ATC atļaujas vai citādā atbilstīgā veidā sniedzot gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, izvieto sīku aprakstu par katru spēkā esošu standarta izlidošanas un/vai atlidošanas maršrutu/pieejas procedūru, iekļaujot nekodētu apzīmējumu un kodētu apzīmējumu.

8.2. Ja vien tas ir iespējams, izvieto arī maršrutu/procedūru grafisko atveidojumu.

 

4. PAPILDINĀJUMS. ATS GAISA TELPAS KLASES – SNIEGTIE PAKALPOJUMI UN PRASĪBAS LIDOJUMAM

(Attiecas uz 2. nodaļas 2.6. punktu)

Klase	Lidojuma tips	Veiktā distancēšana	Sniegtais pakalpojums	Ātruma ierobežojums*	Prasības radiosakariem	ATC atļauja
A	Tikai IFR	Visi gaisa kuģi	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi	Neattiecas	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
B	IFR	Visi gaisa kuģi	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi	Neattiecas	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
	VFR	Visi gaisa kuģi	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi	Neattiecas	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
C	IFR	IFR attiecībā uz IFR	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi	Neattiecas	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
	VFR	VFR attiecībā uz IFR	1) Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi distancēšanai attiecībā uz IFR; 2) VFR/VFR satiksmes informācija (un sadursmju novēršanas rekomendācijas pēc pieprasījuma)	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
D	IFR	IFR attiecībā uz IFR	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, satiksmes informācija par VFR lidojumiem (un sadursmju novēršanas rekomendācijas pēc pieprasījuma)	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
	VFR	Nulle	IFR/VFR un VFR/VFR satiksmes informācija (un sadursmju novēršanas rekomendācijas pēc pieprasījuma)	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
E	IFR	IFR attiecībā uz IFR	Gaisa satiksmes vadības pakalpojumi, un, ciktāl praktiski iespējams, informācija par satiksmi VFR lidojumos	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Jā
	VFR	Nulle	Informācija par satiksmi, ciktāl praktiski iespējams	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Nē	Nē
F	IFR	IFR attiecībā uz IFR, ciktāl praktiski iespējams	Gaisa satiksmes konsultatīvie pakalpojumi, lidojumu informācijas dienesta pakalpojumi	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Nē
	VFR	Nulle	Lidojumu informācijas dienesta pakalpojumi	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Nē	Nē
G	IFR	Nulle	Lidojumu informācijas dienesta pakalpojumi	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Pastāvīgi divpusēji sakari	Nē
	VFR	Nulle	Lidojumu informācijas dienesta pakalpojumi	IAS 250 kt zemāk par 3050 m (10 000 ft) AMSL	Nē	Nē

  

^* Ja pārejas absolūtā augstuma relatīvais augstums ir zemāks par 3050 m (10 000 ft) AMSL, 10 000 ft vietā lieto FL 100

5. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS DATU KVALITĀTES PRASĪBAS

1. tabula. Platums un garums

Platums un garums	Precizitāte Datu veids	Integritāte Klasifikācija
Lidojuma informācijas rajona robežpunkti	2 km deklarētie	1 x 10-3 regulārie
P, R, D rajona robežpunkti (ārpus CTA/CTZ robežām)	2 km deklarētie	1 x 10-3 regulārie
P, R, D rajona robežpunkti (CTA/CTZ robežās)	100 m aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie
CTA/CTZ robežpunkti	100 m aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie
Navigācijas līdzekļi un kontrolpunkti lidojuma maršrutā, gaidīšana, punkti STAR/SID	100 m apsekojuma/aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie
Šķēršļi 1. zonā (visā valsts teritorijā)	50 m apsekojuma	1 x 10-3 regulārie
Šķēršļi 2. zonā (teritorija ārpus lidostas/helikopteru lidlauka robežas)	5 m apsekojuma	1 x 10-5 būtiskie
Pieejas pēdējā posma kontrolpunkti/punkti un citi būtiski kontrolpunkti, tostarp instrumentālo lidojumu pieejas procedūra	3 m apsekojuma/aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie

 

1. piezīme. Šķēršļu datu vākšanas virsmu grafisko attēlojumu un kritērijus, kas izmantoti, lai identificētu šķēršļus noteiktās zonās, sk. 15. pielikuma 8. papildinājumā.

2. piezīme. Tajos 2. zonas iecirkņos, kur ļoti augsta reljefa vai citu vietējo ierobežojumu un/vai noteikumu dēļ ir aizliegts veikt lidojumus, šķēršļu dati jāvāc tikai saskaņā ar 1. zonas skaitliskajām prasībām, kā norādīts 15. pielikuma 8. papildinājuma A8-2. tabulā.

3. piezīme. Savlaicīga plānošana par attiecīgo datu savākšanu un apstrādi veicinātu 15. pielikuma 10.6.1.1. punkta un 10.6.1.2. punkta noteikumu ieviešanu par šķēršļu datu pieejamību saskaņā ar 1. zonas un 2. zonas tehniskajām prasībām attiecīgi no 2008. gada 20. novembra un no 2010. gada 18. novembra.

2. tabula. Pacēlums /absolūtais augstums/relatīvais augstums

Pacēlums/absolūtais augstums/relatīvais augstums	Precizitāte Datu veids	Integritāte Klasifikācija
Skrejceļa sliekšņa šķērsošanas relatīvais augstums, precīzās pieejas	0.5 m aprēķinātie	1 x 10-8 kritiskie
Pieļaujamo šķēršļu absolūtais augstums/relatīvais augstums (OCA/H)	saskaņā ar PANS-OPS (Doc 8168)	1 x 10-5 būtiskie
Šķēršļi 1. zonā (visā valsts teritorijā), pacēlumi	30m apsekojuma	1 x 10-3 regulārie
Šķēršļi 2. zonā (teritorija ārpus lidostas/helikopteru lidlauka robežas)	3m apsekojuma	1 x 10-5 būtiskie
Attāluma mērīšanas aprīkojums (DME); pacēlums	30 m (100 ft) apsekojuma	1 x 10-5 būtiskie
Instrumentālo lidojumu pieejas shēmas absolūtais augstums	saskaņā ar PANS-OPS (Doc 8168)	1 x 10-5 būtiskie
Minimālais absolūtais augstums	50m aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie

 

1. piezīme. Šķēršļu datu vākšanas virsmu grafisko attēlojumu un kritērijus, kas izmantoti, lai identificētu šķēršļus noteiktās zonās, sk. 15. pielikuma 8. papildinājumā.

2. piezīme. Tajos 2. zonas iecirkņos, kur ļoti augsta reljefa vai citu vietējo ierobežojumu un/vai noteikumu dēļ ir aizliegts veikt lidojumus, šķēršļu dati jāvāc tikai saskaņā ar 1. zonas skaitliskajām prasībām, kā norādīts 15. pielikuma 8. papildinājuma A8-2. tabulā.

3. piezīme. Savlaicīga plānošana par attiecīgo datu savākšanu un apstrādi veicinātu 15. pielikuma 10.6.1.1. punkta un 10.6.1.2. punkta noteikumu ieviešanu par šķēršļu datu pieejamību saskaņā ar 1. zonas un 2. zonas tehniskajām prasībām attiecīgi no 2008. gada 20. novembra un no 2010. gada 18. novembra.

3. tabula. Deklinācija un magnētiskā variācija

Deklinācija/variācija	Precizitāte Datu veids	Integritāte Klasifikācija
VHF NAVAID stacijas novirze, kas izmantota tehniskai sakārtošanai	1 grāds apsekojuma	1 x 10-5 būtiskie
NDB NAVAID magnētiskā variācija	1 grāds apsekojuma	1 x 10-3 regulārie

4. tabula. Peilējums

Peilējums	Precizitāte Datu veids	Integritāte Klasifikācija
Gaisa trases segmenti	1/10 grāda aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie
Maršruta un lidlauka pastāvīgi veidojumi	1/10 grāda aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie
Lidlauka ielidošanas/izlidošanas maršruta segmenti	1/10 grāda aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie
Instrumentālās pieejas procedūras pastāvīgi veidojumi	1/100 grāda aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie

5. tabula. Garums/attālums/izmēri

Garums/attālums/izmēri	Precizitāte Datu veids	Integritāte Klasifikācija
Gaisa trases segmenta garums	1/10 km aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie
Maršruta pastāvīgu veidojumu attālums	1/10 km aprēķinātie	1 x 10-3 regulārie
Lidlauka ielidošanas/izlidošanas maršruta segmenta garums	1/100 km aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie
Lidlauka un instrumentālās pieejas pastāvīgu veidojumu attālums	1/100 km aprēķinātie	1 x 10-5 būtiskie

 

A PIEVIENOJUMS. MATERIĀLS PAR VOR NOTEIKTO ATS MARŠRUTU ORGANIZĒŠANAS METODĒM

(Attiecas uz 2.7.1. punktu un uz 2.11. sadaļu)

1. Ievads

1.1. Šā pievienojuma instruktīvais materiāls radies vispusīgu pētījumu rezultātā, kas saskaņā ar vispārējo vienošanos tika veikti Eiropā 1972. gadā un Amerikas Savienotajās Valstīs 1978. gadā.

Piezīme. Sīkāka informācija par Eiropas pētījumiem ir ietverta 120. apkārtrakstā “Metodika distancēšanas minimumu izvēlei, nosakot attālumus starp paralēlajiem gaisa ceļiem ATS maršrutu struktūrā”.

1.2. Piemērojot instruktīvā materiāla 3. un 4. punktu, jāatzīst, ka dati, uz kuriem balstās materiāls, principā labi raksturo VOR noteikto navigāciju un pilnībā atbilst “Rokasgrāmatas par radionavigācijas līdzekļu testēšanu” (Doc 8071) 1. sējuma prasībām. Jāņem vērā jebkuri papildfaktori, piemēram, tādi, kas saistās ar ekspluatācijas prasībām, pāri lidojošu gaisa kuģu biežumu vai pieejamo informāciju par faktisko līdzsekošanu gaisa kuģa ceļam attiecīgajā gaisa telpas daļā.

1.3. Uzmanība jāpievērš arī 4.2. punkta pamatpieņēmumiem un faktam, ka 4.1. pantā sniegtās vērtības pauž konservatīvu pieeju. Tādēļ pirms minēto vērtību piemērošanas jāņem vērā visa praktiskā pieredze, kas gūta attiecīgajā gaisa telpā, kā arī iespēja panākt gaisa kuģa vispārējo navigācijas raksturojumu uzlabojumus.

1.4. Valstis ir aicinātas pilnībā informēt ICAO par šā instruktīvā materiāla piemērošanas rezultātiem.

2. VOR sistēmas raksturojumu vērtību izvēle

Lielā vērtību daudzveidība, kuru visticamāk varētu saistīt ar VOR sistēmu veidojošajiem faktoriem, un pašlaik pieejamo metožu ierobežotība visu minēto efektu individuālai mērīšanai ar vajadzīgo precizitāti liek secināt, ka kopējās sistēmas kļūdas novērtēšana nodrošina reālāku metodiku VOR sistēmas raksturojumu vērtību izvēlei. 3. un 4. tabulas materiāls jāizmanto tikai pēc 120. apkārtraksta izpētes, īpaši attiecībā uz vides apstākļiem.

Piezīme. Instruktīvais materiāls par vispārējo VOR sistēmas precizitāti ir ietverts arī 10. pielikuma 1. sējuma C pievienojumā.

3. Aizsargātas gaisa telpas izvēle gar VOR noteiktiem maršrutiem

1. piezīme. Šīs iedaļas materiāls nav radies, izmantojot sadursmju riska/noteiktā drošības līmeņa metodi.

2. piezīme. Šajā iedaļā lietotais vārds “ietvērums” izmantots, lai parādītu, ka nodrošinātā aizsargātā gaisa telpā notiek 95 % no satiksmes no kopējā lidojumu laika (t.i., summējot visus gaisa kuģus), kurā notiek satiksme pa attiecīgo maršrutu. Piemēram, ja tiek nodrošināts 95% ietvērums, tas nozīmē, ka 5% no kopējā lidojumu laika satiksme notiek ārpus aizsargātās gaisa telpas. Nav iespējams aprēķināt maksimālo attālumu, kādā šāda satiksme varētu novirzīties aiz aizsargātās gaisa telpas robežas.

3.1. Ja VOR noteiktos maršrutos, lai palīdzētu gaisa kuģim noturēties aizsargātajā gaisa telpā, radaru neizmanto, nodrošina turpmāk minētos norādījumus. Tomēr saskaņā ar attiecīgajā gaisa telpā gūto praktisko pieredzi, ja gaisa kuģa sānu novirzes kontrolē ar radara palīdzību, vajadzīgo aizsargājamo gaisa telpu var samazināt.

3.2. Aizsardzībai pret maršrutu darbībām blakus esošajā gaisa telpā jānodrošina vismaz 95 procentu ietvērums.

3.3. Darbi, kas attēloti 120. apkārtrakstā, norāda, ka uz VOR sistēmas raksturojumiem balstītā 95 procentu ietvēruma iespējamība prasītu šādu aizsargātu gaisa telpu apkārt maršruta centra līnijai, lai pieļautu iespējamās novirzes:

— VOR maršrutos ar attālumu starp tiem 93 km (50 NM) vai mazāk: ± 7.4 km (4 NM);

— VOR maršrutos ar attālumu starp tiem līdz 278 km (150 NM): ± 7,4 km (4 NM) līdz 46 km (25 NM) no VOR, tad aizsargāto gaisa telpu paplašinot līdz ± 11,1 km (6 NM) attālumā līdz 139 km (75 NM) no VOR.

A-1. attēls

3.4. Ja pilnvarotā ATS iestāde uzskata, ka ir vajadzīga labāka aizsardzība, piemēram, aizliegtās, ierobežotās vai bīstamās zonas, militāro gaisa kuģu augstuma uzņemšanas vai augstuma samazināšanas ceļu tuvuma dēļ u.c., tā var nolemt, ka jānodrošina augstāka līmeņa ietvērums. Tad aizsargātās gaisa telpas nošķiršanai jālieto šādas vērtības:

— segmentos ar attālumu starp VOR maršrutiem 93 km (50 NM) vai mazāk lieto vērtības saskaņā ar turpmāk A tabulā norādīto;

— segmentos ar attālumu starp VOR maršrutiem vairāk nekā 93 km (50 NM) un mazāk nekā 278 km (150 NM), ja segments ir līdz 46 km (25 NM), lieto vērtības saskaņā ar turpmāk tabulas A ailē norādīto, tad, lineāri paplašinoties attālumā līdz 139 km (75 NM) no VOR, lieto B ailē norādītās vērtības.

Ietvēruma procents
	95	96	97	98	99	99.5
(km)	±7,4	±7,4	±8,3	±9,3	±10,2	±11,1
(NM)	±4,0	±4,0	±4,5	±5,0	±5,5	±6,0
B (km)	±11,1	±11,1	±12,0	±12,0	±13,0	±15,7
(NM)	±6,0	±6,0	±6,5	±6,5	±7,0	±8,5

Piemēram, maršrutam, kurā attālums starp VOR ir 222 km (120 NM) un kurā ir vajadzīgs 99,5 procentu ietvērums, aizsargājamās zonas formai jābūt šādai:

A-2. attēls

3.5. Ja divi VOR noteiktie ATS maršrutu segmenti krustojas leņķī, kas lielāks par 25 grādiem, pēc vajadzības jānodrošina papildu aizsargāta gaisa telpa pagrieziena ārpusē un arī iekšpusē. Šai papildu telpai ir jādarbojas kā buferim gaisa kuģa palielinātas horizontālās novirzes gadījumos, kas praksē novēroti, virziena izmaiņām pārsniedzot 25 grādus. Papildu gaisa telpas apmērs atšķiras atkarībā no krustojuma leņķa. Jo lielāks leņķis, jo lielāka papildu izmantojamā gaisa telpa. Ir nodrošināti norādījumi par vajadzīgo aizsargājamo gaisa telpu pagriezieniem, kas nepārsniedz 90 grādus. Ārkārtas apstākļos, kas prasa, lai ATS maršruta pagrieziens būtu lielāks par 90 grādiem, valstīm jānodrošina atbilstīga aizsargāta gaisa telpa gan šāda pagrieziena ārpusē, gan arī iekšpusē.

3.6. Turpmāk minētie piemēri ir sintezēti no divu valstu pieredzes, kur izmantoja šablonus, lai plānošanas vajadzībām veidotu gaisa telpas diagrammas. Pagrieziena zonas aprēķināšanai ar šablonu palīdzību ņēma vērā tādus faktorus kā gaisa kuģa ātrums, sānsveres leņķis pagriezienos, iespējamais vēja stiprums, atrašanās vietas kļūdas, pilota kavēšanās un pārtveršanas leņķis vismaz 30 grādi, lai sasniegtu jauno ceļa līniju un nodrošinātu ietvērumu vismaz 95 procenti.

3.7. Šablonu izmantoja, lai noteiktu pagrieziena ārpusē vajadzīgo papildu gaisa telpu, lai noturētu gaisa kuģus, kas veic pagriezienus par 30, 45, 60, 75 un 90 grādiem. Turpmāk attēlotie vienkāršotie attēli rāda minētās gaisa telpas ārējās robežas ar vienkāršām līknēm, kas attālinātas, lai nodrošinātu vieglu konstrukciju. Katrā gadījumā papildu gaisa telpa ir attēlota tiem gaisa kuģiem, kuri lido lielās bultas virzienā. Ja maršrutus izmanto abos virzienos, tāda pati gaisa telpa jānodrošina otrai ārējai robežai.

3.8. Attēlā A-3. attēlota tādu divu segmentu piemērošana, kuri krustojas VOR maršrutā 60 grādu leņķī.

A-3. attēls

3.9. A-4. attēlā parādīta tādu divu segmentu piemērošana, kuri satiekas pie VOR maršruta krustojuma 60 grādu leņķī aiz punkta, kur saskaņā ar A-1. attēla 3.3. punktu vajadzīga robežu paplašināšana.

A-4. attēls

3.10. Turpmākajā attēlā akcentēti attālumi, kas jālieto tādos gadījumos, kad papildu aizsargātā gaisa telpa jānodrošina maršrutu segmentiem lidojumos ar FL 290 un mazāk, kuri krustojas VOR maršrutos vai satiekas VOR maršruta krustojumā ar attālumu ne vairāk kā 139 km (75 NM) no katra VOR maršruta.

Piezīme. Attiecas uz attēliem A-3. un A-4.

Krustošanās leņķis		30°	45°	60°	75°	90°
VOR
*Attālums “A”	(km)	5	9	13	17	21
	(NM)	3	5	7	9	11
*Attālums “B”	(km)	46	62	73	86	92
	(NM)	25	34	40	46	50
Krustošanās
*Attālums “A”	(km)	7	11	17	23	29
	(NM)	4	6	9	13	16
*Attālums “B”	(km)	66	76	88	103	111
	(NM)	36	41	48	56	60

* Attālumus noapaļo līdz nākamajam pilnajam kilometram/jūras jūdzei.

Piezīme. Par gaisa kuģa darbību, veicot pagriezienus, sk. 120. apkārtraksta 4.4. punktu.

3.11. A-5. attēlā parādīta metode vajadzīgās papildu gaisa telpas izveidošanai pagrieziena iekšpusē 90 grādu vai mazākam pagriezienam:

nosakiet uz gaisa trases viduslīnijas punktu, kas no nominālā pagrieziena punkta atrodas attālumā, kurš vienāds ar pagrieziena rādiusa un ceļa līnijas pielaides summu.

No minētā punkta velciet perpendikulāru līniju tā, lai tā krusto pagrieziena iekšpuses gaisa trases malu.

No šī punkta uz gaisa ceļa iekšpuses malas izveidojiet līniju tā, lai tā krusto pagrieziena gaisa trases viduslīniju aiz pagrieziena leņķī, kas ir puse no pagrieziena leņķa.

Pagrieziena iekšpusē rodas trijstūris, kas attēlo to papildu gaisa telpu, kura jāaizsargā virziena izmaiņu gadījumā. Jebkuram 90 grādu vai mazākam pagriezienam papildu gaisa telpa pagrieziena iekšpusē kalpos, lai aizsargātu no jebkura virziena pagrieziena punktam tuvojošos gaisa kuģus.

1. piezīme. Ceļa līnijas pielaides aprēķināšanas kritēriji ir 31. nodaļas papildinājuma III daļas II sējumā PANS-OPS (Doc 8168).

2. piezīme. Norādījumi pagrieziena rādiusa aprēķināšanai sniegti 7. nodaļā.

A-5. attēls

3.12. VOR noteikto pagriezienu krustojumos var piemērot 3.11. punktā aprakstītos principus papildu gaisa telpas izveidošanai pagrieziena iekšpusē. Atkarībā no krustpunkta attāluma no viena vai abiem VOR vienai vai abām gaisa trasēm krustojuma vietā var būt paplašinājums. Atkarībā no situācijas papildu gaisa telpa var būt 95 procentu ietvēruma zonas iekšpusē, daļēji iekšpusē vai ārpusē. Ja maršrutu izmanto abos virzienos, konstrukcija jāveido atsevišķi katram virzienam.

3.13. Pagaidām vēl nav pieejami mērījumu dati maršrutiem, kuros attālums starp VOR ir vairāk nekā 278 km (150 NM). Lai noteiktu aizsargātu gaisa telpu tālāk nekā 139 km (75 NM) no VOR, ir lietderīgi izmantot 5 grādu leņķi kā lielumu, kas pārstāv iespējamos sistēmas raksturojumus. Minētā piemērošana parādīta attēlā.

A-6. attēls

4. VOR noteiktu paralēlo maršrutu distancēšana

Piezīme. Šīs iedaļas materiāls balstās uz mērījumu datiem, izmantojot sadursmju riska/noteiktā drošības līmeņa metodi.

4.1. Sadursmju riska aprēķināšana, kas veikta saskaņā 1.1. punktā minētajiem Eiropas pētniecības datiem, liecina, ka izpētītajā vides tipā minimālajam attālumam starp maršruta centra līnijām (A-7. attēlā – S) maršrutam, kurā attālums starp VOR ir 278 km (150 NM) vai mazāk, parasti jābūt vismaz:

33,3 km (18 NM) paralēlos maršrutos, kur gaisa kuģi maršrutos lido pretējā virzienā, un

b) 30,6 km (16,5 NM) paralēlos maršrutos, kur gaisa kuģi abos maršrutos lido vienā virzienā.

A-7. attēls

Piezīme. Divus maršruta segmentus uzskata par paralēliem, ja:

— tiem ir apmēram vienāda orientācija, t.i., leņķu starpība nepārsniedz 10 grādus;

— tie nekrustojas, t.i., noteiktā attālumā no krustojuma ir jābūt citai distancēšanas formai;

— satiksme vienā maršrutā ir neatkarīga no satiksmes otrā maršrutā, t.i., tā neizraisa ierobežojumus otrā maršrutā.

4.2. Minētā paralēlo maršrutu distancēšana pieņem, ka:

a) augstuma uzņemšanas vai augstuma samazināšanas, vai horizontāla lidojuma laikā gaisa kuģi var būt vienādos lidojuma līmeņos abos maršrutos;

b) divu mēnešu intensīvas kustības periodā satiksmes blīvums sasniedz 25 000 līdz 50 000 lidojumus;

c) notiek regulāri lidojumi, kuros saskaņā ar “Rokasgrāmatas par radionavigācijas līdzekļu testēšanu” (Doc 8071) 1. sējuma prasībām pārbauda VOR pārraides un atzīst tās par apmierinošām saskaņā ar minētajā dokumentā noteikto procedūru navigācijas mērķiem noteiktos maršrutos un

d) neveic nekādu radara horizontālās novirzīšanās uzraudzību un kontroli reālā laika vienībā.

4.3. Provizoriskā darba rezultāti liecina, ka turpmāk a) līdz c) apakšpunktos aprakstītajos apstākļos minimālo attālumu starp maršrutiem ir iespējams samazināt. Tomēr minētie skaitļi nav aprēķināti precīzi, un katrā atsevišķā gadījumā ir svarīgi sīki izpētīt konkrētos apstākļus:

a) ja blakus esošo maršrutu gaisa kuģiem nav piešķirts tāds pats lidojuma līmenis, attālumu starp maršrutiem var samazināt; samazinājuma lielums ir atkarīgs no vertikālās distancēšanas starp gaisa kuģiem blakus esošajos maršrutos un no procentuālās attiecības starp satiksmi, kas uzņem augstumu un satiksmi, kas samazina augstumu, bet tas nevarētu būt vairāk par 5,6 km (3 NM);

b) ja satiksmes raksturotāji būtiski atšķiras no tiem, kas ir ietverti 120. apkārtrakstā, var rasties vajadzība koriģēt 4.1. punktā noteiktos minimumus. Piemēram, divu mēnešu intensīvas kustības periodā satiksmes blīvumam sasniedzot apmēram 10 000 lidojumus, varētu būt iespējams samazinājums no 900 līdz 1850 m (0,5 līdz 1,0 NM);

c) maršrutu distancēšana būs atkarīga no to VOR relatīvās atrašanās vietas, kuri nosaka abus maršrutus, kā arī no attāluma starp VOR maršrutiem, tomēr kvantitatīvi tas nav noteikts.

4.4. Radara piemērošanai, lai nodrošinātu gaisa kuģa horizontālās novirzīšanās uzraudzību un kontroli, var būt liela ietekme uz minimālo pieļaujamo attālumu starp maršrutiem. Pētījumi par radara uzraudzības ietekmi liecina, ka:

— pilnībā apmierinoša matemātiska modeļa izstrādāšanai vēl ir vajadzīgi priekšdarbi;

— jebkura distancēšanas samazināšana ir cieši saistīta ar:

— — satiksmi (apjoms, raksturotāji);

— radara aptvērumu un datu apstrādi, automātiskās trauksmes signalizācijas pieejamību;

— uzraudzības nepārtrauktību;

— sektora noslogojumu un

— radiotelefona sakaru kvalitāti.

Saskaņā ar minētajiem pētījumiem un ņemot vērā dažu valstu daudzu gadu laikā uzkrāto pieredzi par paralēlo maršrutu sistēmām nepārtrauktā radara kontrolē, sagaidāms, ka ir iespējama samazināšana no 15 līdz 18,5 km (8 līdz 10 NM), tomēr, jādomā, ne mazāk par 13 km (7 NM), kamēr šāda samazināšana būtiski nepalielina radiolokatora uzraudzības noslogojumu. Faktiskā šādu sistēmu darbība, izmantojot samazinātu sānu distancēšanu, liecina, ka:

— ir ļoti svarīgi noteikt un publicēt pārslēgšanās punktus (sk. arī 6. punktu);

— ja iespējams, jāizvairās no lieliem pagriezieniem; un

— ja no lieliem pagriezieniem izvairīties nav iespējams, pagriezieniem, kas lielāki par 20 grādiem, jānosaka vajadzīgais pagrieziena profils.

Kaut gan pilnīga radara defekta iespējamība ir ļoti maza, tomēr jāizskata procedūras, kas veicamas šādā gadījumā.

5. Distancēšana blakus esošos VOR noteiktos neparalēlos maršrutos

1. piezīme. Šīs iedaļas materiāls paredzēts, lai sniegtu norādījumus par situācijām, kad VOR noteiktie maršruti atrodas blakus, tie nekrustojas, un tiem ir leņķu starpība, kas pārsniedz 10 grādus.

2. piezīme. Šīs iedaļas materiāls nav radies, izmantojot sadursmju riska/noteiktā drošības līmeņa metodi.

5.1. Sadursmju riska/noteiktā drošības līmeņa metode tās pašreizējā attīstības posmā nav pilnībā piemērojama blakus esošajiem VOR noteiktajiem maršrutiem, kas nekrustojas. Minētā iemesla dēļ jāizmanto 3. punkta materiāls.

5.2. Aizsargātā gaisa telpa starp šādiem maršrutiem nedrīkstētu būt mazāka par to, kas bez pārklājuma nodrošina 99,5 procentu ietvērumu saskaņā ar vērtībām 3.4. punkta tabulā (sk. piemēru A-8. attēlā).

5.3. Ja maršruta segmentu leņķu starpība pārsniedz 25 grādus, jānodrošina papildu aizsargāta gaisa telpa saskaņā ar norādēm 3.5. līdz 3.10. punktā.

A-8. attēls

6. VOR pārslēgšanās punkti

6.1. Pārskatot jautājumu par VOR pārslēgšanās punktu noteikšanu, nodrošinot navigācijas norādījumus par VOR noteiktajiem ATS maršrutiem, valstīm jāņem vērā, ka:

a) pārslēgšanās punktu noteikšana jāveic, pamatojoties uz attiecīgo VOR staciju raksturojumiem, tostarp uz traucējumu aizsardzības kritēriju izvērtēšanu. Minētais process jāpārbauda, veicot pārbaudes lidojumus (sk. Doc 8071, I sējums, II daļa);

b) ja biežuma aizsardzība ir īpaši svarīga, pārbaudes lidojumi jāveic vislielākajā absolūtajā augstumā, kurā attiecīgā iekārta ir aizsargāta.

6.2. Neko no 6.1. punktā minētā nedrīkst uzskatīt par ierobežojumu VOR iekārtu pakalpojumu klāstam saskaņā ar tehniskajām prasībām 10. pielikuma I sējuma 3.3. punktā.

7. Pagrieziena rādiusa aprēķināšana

7.1. Turpmāk norādīto metodi pagriezienu rādiusu aprēķināšanai un pagriezienu rādiusus piemēro gaisa kuģiem, kuri veic pagriezienu ar pastāvīgu rādiusu. Minētais materiāls ir radies, balstoties uz pagriezienu raksturojumu kritērijiem, kas izstrādāti RNP 1 ATS maršrutiem, un to var izmantot vajadzīgajai papildu aizsargātās gaisa telpas izveidošanai pagrieziena iekšpusē tādos ATS maršrutos, kurus nenosaka ar VOR.

7.2. Pagrieziena raksturojumus nosaka divi parametri — ātrums attiecībā pret zemi un sānsveres leņķis. Veicot pagriezienu ar pastāvīgu rādiusu, vēja komponentes izmaiņu dēļ mainot pozīciju, mainīsies ātrums attiecībā pret zemi un līdz ar to arī sānsveres leņķis. Tomēr, lai aprēķinātu sasniedzamo pagriezienu ar pastāvīgu rādiusu tādiem pagriezieniem, kas nav lielāki par apmēram 90 grādiem, turpmāk apskatītajām ātruma vērtībām var izmantot šādu formulu, kur ātrums attiecībā pret zemi ir patiesā gaisa ātruma un vēja ātruma summa:

Pagrieziena rādiuss	=	(Ātrums attiecībā pret zemi)2
		Pastāvīgais ‘G’ * TAN (sānsveres leņķis)

 

7.3. Jo lielāks ātrums attiecībā pret zemi, jo lielāks būs vajadzīgais sānsveres leņķis. Lai nodrošinātu visiem paredzamajiem apstākļiem tipisku rādiusu, ir jāizskata ekstremālie parametri. Patiesā gaisa ātrumu 1020 km/h (550 kt) uzskata par lielāko, kas sastopams augšējos līmeņos. Kombinācijā ar vidējos un augstākajos līmeņos sagaidāmo maksimālo gaisa ātrumu 370 km/h (200 kt) [99,5 procentu vērtība, balstoties uz meteoroloģiskajiem datiem], jāapsver maksimālais ātrums attiecībā pret zemi 1400 km/h (750 kt). Maksimālais sānsveres leņķis lielā mērā ir atkarīgs no gaisa kuģu individuālajiem raksturotājiem. Gaisa kuģi ar lielu spārnu noslodzi, kas veic lidojumus maksimālā lidojuma līmenī vai tuvu tam, tiek pārslogoti lielo leņķu dēļ. Lielākā daļa transporta gaisa kuģu ir sertificēti lidojumiem, kas nav lēnāki par 1,3 reizēm no to iekrišanas ātruma jebkurā konkrētā konfigurācijā. Tā kā iekrišanas ātrums palielinās kopā ar TAN (sānsveres leņķi), daudzi ekspluatanti cenšas veikt lidojumus ne mazāk par 1,4 reizēm pārsniedzot to iekrišanas ātrumu, lai aizsargātos pret vēja brāzmām un vētrām. Tā paša iemesla dēļ daudzi transporta gaisa kuģi kreisēšanas apstākļos lido ar samazinātiem maksimālajiem sānsveres leņķiem. Tādējādi var pieņemt, ka visu tipu gaisa kuģiem lielākais pieļaujamais sānsveres leņķis ir apmēram 20 grādi.

7.4. Saskaņā ar aprēķiniem gaisa kuģim, kurš lido ar 1400 km/h (750 kt) ātrumu attiecībā pret zemi, un kuram sānsveres leņķis ir 20 grādi, pagrieziena rādiuss ir 22,51 NM (41,69 km). Lietderības dēļ tas ir samazināts līdz 22,5 NM (41,6 km). Sekojot tādai pašai loģikai zemākā gaisa telpā, uzskata, ka līdz FL 200 (6100 m) maksimālie skaitļi, kurus varētu sastapt, ir patiesais gaisa ātrums 740 km/h (400 kt) ar ceļavēju 370 km/h (200 kt).Uzturot maksimālo sānsveres leņķi 20 grādi un sekojot tai pašai formulai, pagriezienu varētu definēt ar rādiusu 14,45 NM (26,76 km). Lietderības dēļ minēto skaitli var noapaļot līdz 15 NM (27,8 km).

7.5. Ņemot vērā iepriekš minēto, visloģiskākā svara kategorija starp diviem ātrumu stāvokļiem attiecībā pret zemi ir FL 190 (5800 m) un FL 200 (6100 m). Lai ņemtu vērā mūsdienu lidojumu vadības sistēmās (FMS) lietoto paredzamo pagriezienu aprēķinu algoritmu klāstu visos paredzamos apstākļos, pagrieziena rādiuss pie FL 200 un vairāk jādefinē kā 22,5 NM (41,6 km) un FL 190, un zemāk nekā 15 NM (27,8 km).

B PIEVIENOJUMS. ATS MARŠRUTU NOTEIKŠANAS METODE AR RNAV APRĪKOTIEM GAISA KUĢIEM

(Attiecas uz 2.7.1. punktu un uz 2.11. sadaļu)

1. Ievads

1.1. Šis instruktīvais materiāls ir vairākās valstīs veikto pētījumu rezultāts. Tas arī atspoguļo vairākās valstīs ilgstoši lietoto RNAV kritēriju. Jāatzīmē, ka dažas no šeit lietotajām vērtībām nav radušās, izmantojot sadursmju riska/noteiktā drošības līmeņa metodi. Attiecīgajā gadījumā tas ir norādīts.

1.2. Valstis ir aicinātas pilnībā informēt ICAO par šā instruktīvā materiāla piemērošanas rezultātiem

2. RNAV maršrutu piemērošana, balstoties uz RNP 4

2.1. Vispārīgi norādījumi

2.1.1. Šis instruktīvais materiāls ir domāts izmantošanai RNAV maršrutos, kuri ir noteikti ar elektroniskajiem navigācijas līdzekļiem to aptveres zonā un kuriem nodrošinās vajadzīgo atjaunināšanu un aizsardzību pret RNAV būtiskām kļūdām.

2.1.2. Tikai tie gaisa kuģi, kuriem ir piešķirti lidotspējas/ekspluatācijas atzinumi saskaņā ar “Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmatas” (Doc 9613) 5.5. un 5.6. punktu, var saņemt gaisa satiksmes pakalpojumus RNAV maršrutos, kas izstrādāti saskaņā ar šo materiālu.

2.1.3. Navigācijai VOR noteiktajos maršrutos jāatļauj izmantot RNAV aprīkojumu. Papildus tam RNAV maršrutus var nodrošināt tādos gadījumos, kad tas ir lietderīgi un kad to var pamatot ar gaisa kuģu skaitu, kuri aprīkoti ar RNAV sistēmu. Maršruti var būt:

a) fiksēti RNAV maršruti;

b) ārkārtas RNAV maršruti; un

c) gadījuma RNAV maršruti.

2.1.4. Minētā RNAV aprīkojuma prasītie navigācijas raksturojumi paredz maršrutos tādu navigācijas precizitātes līmeni, kas vienāds vai augstāks par līdzsekošanas precizitāti ±11,1 km (6 NM) 99,5 procentos lidojumu laika visiem gaisa kuģiem, kuri izmanto RNAV aprīkojumu. Sagaidāms, ka minētā tipa navigācijas raksturojumi ir saskanīgi ar līdzsekošanas precizitāti ±7,4 km (4 NM) 99,5 procentos lidojumu laika visiem gaisa kuģiem, kuri izmanto RNAV aprīkojumu. Minētais līmenis ir vienāds ar to, ko pašlaik sasniedz gaisa kuģi, kuri neizmanto RNAV aprīkojumu un kurus ekspluatē VOR vai VOR/DME definētajos maršrutos, ja attālums starp VOR ir mazāks par 93 km (50 NM).

2.2. Aizsargātā gaisa telpa RNAV ATS maršrutos, balstoties uz RNP 4

2.2.1. Minimālajai RNAV ATS maršrutos nodrošinātajai aizsargātajai gaisa telpai jābūt 11,1 km (6 NM) uz abām pusēm no paredzētā maršruta, kurā sagaidāms, ka ar RNAV aprīkots gaisa kuģis uzturēsies 99,5 procentus no lidojuma laika.

Pirms piemēro no minētās koncepcijas izrietošās vērtības, jāņem vērā jebkura praktiskā pieredze, kas gūta attiecīgajā gaisa telpā, kā arī iespējas panākt vispārējus gaisa kuģu navigācijas raksturojumu uzlabojumus. Šajā sakarā tajos gadījumos, kad sānu novirzes kontrolē ar radara palīdzību, vajadzīgo aizsargājamo gaisa telpu var samazināt šādi:

Ietvēruma procents
	95	96	97	98	99	99.5
km	±7,4	±7,4	±8,3	±9,3	±10,2	±11,1
NM	±4,0	±4,0	±4,5	±5,0	±5,5	±6,0

2.2.2. Pētījumi par radara uzraudzību liecina, ka jebkura iespējamā aizsargātās gaisa telpas samazināšana ir saistīta ar satiksmes raksturojumiem, ar dispečeram pieejamo informāciju un ar sektora noslogojumu. Visbeidzot, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar dažu Eiropas valstu pētījumiem par ietvēruma mērījumiem veiktā RNAV precizitātes analīze liecina, ka lidojumi, kuros izmanto RNAV aprīkojumu, bija līdz 5 NM attālumā no maršruta centra 99,5 procentos no laika. (Attiecas uz EUR Doc 001, RNAV/4). Ja pilnvarotā ATS iestāde uzskata, ka ir vajadzīga labāka aizsardzība, piemēram, aizliegtās, ierobežotās vai bīstamās zonas, militāro gaisa kuģu augstuma uzņemšanas vai augstuma samazināšanas ceļu tuvuma dēļ u.c., jānodrošina papildu buferi.

2.2.3. Ja maršruta segmentu leņķu starpība pārsniedz 25 grādus, jānodrošina papildu aizsargāta gaisa telpa saskaņā ar norādēm A pievienojuma 7. iedaļas 3.5. līdz 3.10. punktā.

Piezīme. Ar RNAV aprīkotu gaisa kuģu ekspluatācijai valstīm var būt vajadzīga dažādu līmeņu navigācijas precizitāte. Šajā instruktīvajā materiālā minētās prasības nav apskatītas, un tās var radīt aizsargātās gaisa telpas kritēriju izmaiņas.

2.3. Distancēšana starp paralēlajiem RNAV maršrutiem, balstoties uz RNP 4

Izmantojot aizsargāto gaisa telpu saskaņā ar norādēm 2.2. punktā, maršruta centra līnijas var izvietot tā, lai aizsargātās gaisa telpas ar 99,5 procentu ietvērumu nepārklājas. Ieviešot distancēšanu ar ietvēruma vērtībām mazākām nekā 99,5 procenti, vajadzīga radara uzraudzība.

3. Distancēšana starp paralēlām ceļa līnijām (trekiem) vai starp paralēlām RNAV maršruta centra līnijām, balstoties uz RNT tipu

3.1. Jāņem vērā, ja tas tā ir norādīts, ka turpmāk attēlotā distancēšana balstās uz drošības novērtējumiem, kas veikti īpaši attiecīgajai gaisa ceļu vai maršrutu sistēmai. Tādējādi novērtēšanā izvērtēja satiksmes raksturojumus, kuri novērtējamajai sistēmai varētu būt unikāli. Piemēram, daži no šiem raksturojumiem ir satiksmes blīvums, tādu garām lidojošo gaisa kuģu biežums, kuriem ir minimāla distancēšana, saziņas un pārraudzības iekārtas u.c. Papildu informācija par drošības novērtējumu veikšanu ir ietverta “Rokasgrāmatā par gaisa telpas plānošanas metodiku distancēšanas minimumu izvēlei” (Doc 9689).

3.2. Nosakot distancēšanu starp paralēlajiem gaisa ceļiem vai ATS maršrutiem (še turpmāk – sistēma), jāveic minimālā pieņemamā drošības līmeņa novērtējums, tostarp tādu jautājumu pārbaude, kas minēti iepriekš 3.1. punktā.

3.2.1. Ja “nāves gadījumu skaitu stundā” uzskata par piemērotu mērvienību, nosakot nākotnes lidojumu maršrutu sistēmas īstenošanai pēc 2000. gada, jāpiemēro drošības mērķa līmenis (TLS) = 5 x 10^-9 nāves gadījumu stundā. Līdz tam laikam šim nolūkam var piemērot formulu TLS = 2 x 10^-8 nāves gadījumu stundā.

3.2.2. Tomēr ja “nāves gadījumu skaitu stundā” neuzskata par piemērotu mērvienību, valstis var noteikt pamatotas alternatīvas mērvienības un novērtējuma metodes un, atkarībā no apstākļiem, ieviest tās saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos, nodrošinot pieņemamu drošības līmeni.

3.3. Ja sistēmas noteikšanas laikā vai turpmākajā sistēmas drošības novērtēšanas laikā konstatē, ka sistēma neatbilst attiecīgajam izmantotās novērtēšanas metodes drošības līmenim, jāizskata atkārtotas novērtēšanas iespēja.

3.4. Turpmāk ir sniegti uz RNP tipu balstīti sistēmu distancēšanas paraugi specifiskās zonās vai reģionos. Ja minētā distancēšana balstās uz specifiskās zonas vai reģiona raksturojumiem (etalonsistēma), tad citām valstīm vai reģioniem savas sistēmas būs jāvērtē, salīdzinot tās ar etalonsistēmu.

3.4.1. Vides procedūras.

a) RNP 20

Distancēšana: 185 km (100 NM).

Princips: esošā izmantošana, kas balstās uz ilgtermiņa ekspluatācijas pieredzi; un

minimālās ATS prasības:

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem RNP 20 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām;

COM — balss sakari ar trešās personas starpniecību;

SUR — atskaites par procedūru, pilota atrašanās vietu.

b) RNP 12,6

Distancēšana: 110 km (60 NM).

Princips: sadursmes riska modeļa piemērošana NAT organizētu gaisa ceļu struktūrā (“Ziņojums par ierobežoto/Ziemeļamerikas reģionālo aeronavigācijas sanāksmi” (1976) (Doc 9182)); un

minimālās ATS prasības:

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem RNP 12,6 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām;

COM — balss sakari ar trešās personas starpniecību;

SUR — atskaites par procedūru, pilota atrašanās vietu;

citas prasības — periodiski jānovērtē sistēmas drošība.

Piezīme. Dažos apgabalos var būt vēlami tieši dispečera/pilota sakari, piemēram, tādos, kurus pazīst kā konvekcijas laika apstākļu zonas.

c) RNP 10

Distancēšana 93 km (50 NM)

Princips: Savienoto Valstu Federālās aviācijas administrācijas sadursmes riska modeļa piemērošana Klusā okeāna rajonam, balstoties uz Ziemeļu Klusā okeāna satiksmes raksturojumiem; un

minimālās ATS prasības:

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem RNP 10 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām;

COM — balss sakari ar trešās personas starpniecību;

SUR — atskaites par procedūru, pilota atrašanās vietu;

citas prasības — periodiski jānovērtē sistēmas drošība.

Piezīme. Dažos apgabalos var būt vēlami tieši dispečera/pilota sakari, piemēram, tādos, kurus pazīst kā konvekcijas laika apstākļu zonas.

d) RNP 5 (vai RNP 4 vai labāks)

Distancēšana: 30,6 km (16,5 NM) vienvirziena sistēmā, 33,3 km (18 NM) divvrirzienu sistēmā.

Princips: salīdzinājums ar blīvu kontinentālu etalonsistēmu (VOR distancēšana) saskaņā ar A pievienojumā aprakstīto; un

minimālās ATS prasības:

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem RNP 5 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām, un jānodrošina pietiekama NAVAID infrastruktūra, atbalstot RNP 5 ekspluatāciju;

COM — tieši VHP dispečera/pilota balss sakari;

SUR — atskaites par procedūru, pilota atrašanās vietu.

1. piezīme. Instruktīvais materiāls par RNP 5 lietošanu ir ietverts “Nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) rokasgrāmatā” (Doc 9613).

2. piezīme. Minētā distancēšana netika attīstīta piemērošanai attālos rajonos un/vai gaisa telpā virs okeāna vai jūras, kur attiecīgā VOR infrastruktūra nav pieejama.

e) RNP 4

Distancēšana 55,5 km (30 NM)

1. princips: Savienoto Valstu Federālās aviācijas administrācijas veiktā drošības novērtēšana, kas balstās uz analīzi par būtisku rupju kļūdu pieņemamo biežumu paralēlu maršrutu sistēmā, izmantojot 55,5 km (30 NM) gaisa ceļu distancēšanu, vienlaicīgi nodrošinot drošības līmeni 5 x 10^-9 nāves gadījumi stundā.

2. princips: Turpmāk minētās minimālās prasības saziņai un pārraudzībai ir operatīvi vajadzīgas ārkārtas pasākumu un avārijas gadījumu vadīšanai 55,5 km (30 NM) maršruta sistēmā.

Piezīme. Papildu informācija par veikto drošības novērtēšanā ir ietverta “Rokasgrāmatā par gaisa telpas plānošanas metodiku distancēšanas minimumu izvēlei” (Doc 9689).

Minimālās ATS prasības:

NAV — RNP 4 ir paredzēts noteiktā teritorijā; gaisa ceļos vai ATS maršrutos ;

COM — tieši VHP dispečera/pilota balss sakari vai dispečera/pilota datu pārraides sakari (CPDLC);

SUR — ADS sistēma, kurā ir jābūt gadījuma līgumam, kas ietver ziņojumu par laterālo noviržu gadījumiem, ja novirze no gaisa ceļa centra līnijas pārsniedz 9,3 km (5 NM);

citas prasības — pirms ieviešanas veic sistēmas pietiekami ilgu un integrālu pārbaudi, lai parādītu, ka maksimālais pieļaujamais laterālās novirzes līmenis 27,8 km (15 NM) vai lielāks, nepārsniegs B-1. tabulā norādīto, un sistēma atbilst ekspluatācijas un tehniskajām prasībām. Pārbaude jāveic tikai pēc tam, kad sasniegtas minimālās prasības navigācijai, saziņai un pārraudzībai. Pēc īstenošanas ir jāizstrādā pārraudzības programma, lai periodiski pārbaudītu, ka sistēmas faktiskais laterālās novirzes līmenis 27,8 km (15 NM) vai lielāks, nepārsniedz maksimālo paredzēto B-1. tabulā (informāciju par pārraudzību var atrast “Rokasgrāmatas par gaisa telpas plānošanas metodiku distancēšanas minimumu izvēlei” (Doc 9689) 8. nodaļā.

1. piezīme. Gaisa telpas plānotājam vispirms jānolemj, kurš no četriem sistēmas aprakstiem piemērots attiecīgajai gaisa telpai. Ja sistēma nav identiska nevienai no četrām B-1. tabulā aprakstītajām, plānotājam jāveic konservatīva interpolācija par attiecīgajiem gadījumiem, ņemot to no diviem gadījumiem, kas visvairāk atgādina sistēmu, kurā ir zemāks laterālās novirzes līmenis.

Tad no pirmās ailes izvēlas tādu sistēmas laterālās izmantošanas vērtību, kuru sistēma nevarētu pārsniegt plānotajā horizontā.

Lasot tabulas informāciju izvēlētajā rindā un ailē, gaisa telpas plānotājs iegūst laterālās novirzes līmeņa vērtību, kuru nedrīkstētu pārsniegt sistēma, kas atbilst TLS līmenim 5 x 10^-9 nāves gadījumu stundā.

2. piezīme. Laterālās novirzes, kas jāņem vērā sistēmas drošības novērtēšanas mērķiem, ir jebkuras novirzes no maršruta, kuru novirzes līmenis ir 27,8 km (15 NM) vai lielāks un kuras nav saistītas ar apstiprinātas ārkārtas pasākumu procedūras veikšanu.

3. piezīme. Procedūras, kas attiecas uz ADS and CPDLC izmantošanu, ir attiecīgi dokumenta PANS-ATM (Doc 4444)13. un 14. nodaļā. CPDLC un ADS kritēriji jānosaka ar attiecīgu drošības novērtējumu. Informācija par drošības novērtēšanu ir ietverta “Rokasgrāmatā par gaisa telpas plānošanas metodiku distancēšanas minimumu izvēlei” (Doc 9689).

4. piezīme. Minētā distancēšana tika izstrādāta piemērošanai attālos rajonos un/vai gaisa telpā virs okeāna vai jūras, kur attiecīgā VOR infrastruktūra nav pieejama.

5.piezīme. Šajā materiālā laterālā izmantošana ir skaitlis, kas vienāds ar divkārtēju daudzumu laterāli tuvinātu gaisa kuģu pāru, kas dalīts ar kopējo gaisa kuģu skaitu. Sīks paskaidrojums par sadursmju riska modelēšanas noteikumiem ir ietverts “Gaisa satiksmes pakalpojumu plānošanas rokasgrāmatas” (Doc 9426) II daļas 4. nodaļas A un C papildinājumā.

3.4.2. Radara kontekstā:

a) RNP 4

Distancēšana: 14,8-22,2 km (8-12 NM).

Princips. Salīdzinājums ar etalonsistēmu — saskaņā ar 2.2.1. punktu noteiktās norobežojuma zonas nepārklājas; un

minimālās ATS prasības.

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem vismaz RNP 4 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām, un jānodrošina pietiekama NAVAID infrastruktūra, atbalstot RNP 4 ekspluatāciju.

COM — tieši VHP dispečera/pilota balss sakari;

SUR — radars, kas atbilst pašreizējiem standartiem;

citas prasības — jānovērtē sistēmas drošība, tostarp dispečera noslogotība.

b) RNP 5

Distancēšana: 18,5-27,8 km (10-15 NM).

Princips: salīdzinājums ar etalonsistēmu — saskaņā ar 2.2.1. punktu noteiktās norobežojuma zonas nepārklājas; un

minimālās ATS prasības:

NAV — visiem gaisa kuģiem ir jāsaņem vismaz RNP 5 tipa apstiprinājums, kas ir atbilstošs veicamā lidojuma maršrutiem/ceļa līnijām, un jānodrošina pietiekama NAVAID infrastruktūra, atbalstot RNP 4 ekspluatāciju;

COM — tieši VHP dispečera/pilota balss sakari;

SUR — radars, kas atbilst pašreizējiem standartiem;

citas prasības — jānovērtē sistēmas drošība, tostarp dispečera noslogotība.

B-I. tabula. Maksimālais pieļaujamais laterālās novirzes līmenis 27,8 km (15 NM) vai lielāks

Maksimālā sagaidāmā maršruta sistēmas laterāla izmantošana	Līmenis diviem vienāda virziena maršrutiem	Līmenis četriem vienāda virziena maršrutiem	Līmenis septiņiem vienāda virziena maršrutiem	Līmenis diviem pretēja virziena maršrutiem
0,1	1,99 × 10-4	1,75 × 10-4	1,52 × 10-4	3,14 × 10-5
0,2	1,06 × 10-4	9,39 × 10-5	8,27 × 10-5	2,23 × 10-5
0,3	7,50 × 10-5	6,70 × 10-5	5,95 × 10-5	1,92 × 10-5
0,4	5,95 × 10-5	5,35 × 10-5	4,79 × 10-5	1,77 × 10-5
0,5	5,03 × 10-5	4,55 × 10-5	4,10 × 10-5	1,68 × 10-5
0,6	4,41 × 10-5	4,01 × 10-5	3,64 × 10-5	1,62 × 10-5
0,7	3,97 × 10-5	3,62 × 10-5	3,30 × 10-5	1,58 × 10-5
0,8	3,64 × 10-5	3,34 × 10-5	3,06 × 10-5	1,55 × 10-5
0,9	3,38 × 10-5	3,11 × 10-5	2,86 × 10-5	1,52 × 10-5
1,0	3,17 × 10-5	2,93 × 10-5	2,71 × 10-5	1,50 × 10-5
1,1	3,00 × 10-5	2,79 × 10-5	2,58 × 10-5	1,48 × 10-5
1,2	2,86 × 10-5	2,66 × 10-5	2,48 × 10-5	1,47 × 10-5
1,3	2,74 × 10-5	2,56 × 10-5	2,39 × 10-5	1,46 × 10-5
1,4	2,64 × 10-5	2,47 × 10-5	2,31 × 10-5	1,45 × 10-5
1,5	2,55 × 10-5	2,39 × 10-5	2,25 × 10-5	1,44 × 10-5
1,6	2,48 × 10-5	2,33 × 10-5	2,19 × 10-5	1,43 × 10-5
1,7	2,41 × 10-5	2,27 × 10-5	2,14 × 10-5	1,42 × 10-5
1,8	2,35 × 10-5	2,22 × 10-5	2,09 × 10-5	1,42 × 10-5
1,9	2,29 × 10-5	2,17 × 10-5	2,05 × 10-5	1,41 × 10-5
2,0	2,24 × 10-5	2,13 × 10-5	2,01 × 10-5	1,41 × 10-5

C PIEVIENOJUMS. GAISA KUĢU SATIKSMES INFORMĀCIJAS APRAIDES (TIBA) UN SAISTĪTĀS EKSPLUATĀCIJAS PROCEDŪRAS

(Sk. 4. nodaļas 4.2.2. punkta 2. piezīmi)

1. Apraides ieviešana un piemērojamība

1.1. Gaisa kuģu satiksmes informācijas apraide ir paredzēta tam, lai piloti varētu noteiktā VHP radiotelefona (RTF) frekvencē pārraidīt paziņojumus un attiecīgo ieteikuma papildinformāciju citiem tuvākajā apkaimē esošo gaisa kuģu pilotiem.

1.2. TIBA jāievieš tikai vajadzības gadījumā un kā pagaidu pasākums.

1.3. Pārraižu procedūras jāpiemēro noteiktā gaisa telpā, kur:

a) ir vajadzība papildināt gaisa satiksmes pakalpojumu dienesta ārpus kontrolējamās gaisa telpas sniegto informāciju par sadursmes apdraudējumu; vai

b) ir parasto gaisa satiksmes pakalpojumu īslaicīgs pārtraukums.

1.4. Minētā gaisa telpa jāidentificē valstīm, kuras atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgajā gaisa telpā, pēc vajadzības izmantojot attiecīgā ICAO reģionālā biroja palīdzību un ziņojuma formātu un lietojamās procedūras, kā arī VHP RTF frekvences pienācīgi izsludinot aeronavigācijas informācijas publikācijās vai NOTAM. Ja 1.3. punkta a) apakšpunktā norādītajos gadījumos ir iesaistītas vairākas valstis, gaisa telpa jānosaka saskaņā ar aeronavigācijas reģionālo vienošanos un jāizsludina dokumentā Doc 7030.

1.5. Nosakot attiecīgo gaisa telpu, pilnvarotajām ATS iestādēm jāvienojas par tās piemērošanas pārskatīšanu laika posmos, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Paskaidrojumi par apraidi

2.1. Izmantojamā frekvence VHP RTF

2.1.1. Izmantojamā frekvence VHP RTF jānosaka un jāizsludina reģionālā mērogā. Tomēr, ja kontrolējamā gaisa telpā ir pārejošs pārtraukums, frekvences VHP RTF vietā minētās gaisa telpas robežās atbildīgās valstis var izsludināt tās frekvences lietošanu, kuru parasti lieto gaisa satiksmes vadības pakalpojumu nodrošināšanai šajā gaisa telpā.

2.1.2. Ja sakariem ar ATS “gaiss-zeme” izmanto VHP diapazonu un gaisa kuģim ir tikai divas darbspējīgas VHP stacijas, viena stacija jāuzstāda uz attiecīgās ATS frekvences un otra – uz TIBA frekvences.

2.2. Noklausīšanās

Noklausīšanos TIBA frekvencē jāuzsāk 10 minūtes pirms ielidošanas noteiktajā gaisa telpā un jāturpina tik ilgi, kamēr no tās izlido. Gaisa kuģim paceļoties no tāda lidlauka, kurš atrodas noteiktās gaisa telpas sānu robežās, noklausīšanās jāuzsāk iespējami īsā laikā tūlīt pēc pacelšanās un jāturpina, kamēr gaisa kuģis atstāj attiecīgo gaisa telpu.

2.3. Apraižu laiks

Apraide jāveic:

a) 10 minūtes pirms ielidošanas noteiktajā gaisa telpā vai iespējami īsā laikā tūlīt pēc pacelšanās pilotam, kas paceļas no tāda lidlauka, kurš atrodas noteiktās gaisa telpas sānu robežās;

b) 10 minūtes pirms ziņošanas punkta krustošanas;

c) 10 minūtes pirms ATS maršruta krustošanas vai ielidošanas tajā;

d) ar 20 minūšu intervāliem starp attāliem ziņošanas punktiem;

e) ja iespējams, 2 līdz 5 minūtes pirms lidojuma līmeņa izmaiņām;

f) lidojuma līmeņa izmaiņu laikā; un

g) jebkurā citā laikā, kad pilots to uzskata par vajadzīgu.

2.4. Apraides formas

2.4.1. Apraides, izņemot tās, kas norāda uz lidojuma līmeņa izmaiņām, t.i. 2.3. punkta a), b), c), d) un g) apakšpunktā minētās, jāveic šādā formā:

ALL STATIONS (vajadzīga, lai norādītu uz satiksmes informācijas pārraidi)

(izsaukumzīme)

FLIGHT LEVEL (numurs) (vai CLIMBING^* TO FLIGHT LEVEL (numurs))

(virziens)

(ATS maršruts) (vai DIRECT FROM (vieta) TO (vieta))

POSITION (vieta^**) AT (laiks)

ESTIMATING (nākamais ziņošanas punkts vai noteiktā ATS maršruta krustošana, vai ielidošana tajā) AT (laiks)

(izsaukumzīme)

FLIGHT LEVEL (numurs) (virziens) Izdomāts piemērs:

“ALL STATIONS WINDAR 671 FLIGHT LEVEL 350 NORTHWEST BOUND DIRECT FROM PUNTA SAGA TO PAMPA POSITION 5040 SOUTH 2010 EAST AT 2358 ESTIMATING CROSSING ROUTE LIMA THREE ONE AT 4930 SOUTH 1920 EAST AT 0012 WINDAR 671 FLIGHT LEVEL 350 NORTHWEST BOUND OUT”

^* 2.3. punkta a) apakšpunktā minētajām apraidēm gadījumos, kad gaisa kuģis paceļas no tāda lidlauka, kurš atrodas noteiktās gaisa telpas sānu robežās.

^** Apraidēm gadījumos, kad gaisa kuģis nav pie ATS svarīga punkta, vieta jānosaka tik precīzi, cik vien iespējams, un jebkurā gadījumā līdz platuma un garuma tuvākajām 30 minūtēm.

2.4.2. Pirms lidojuma līmeņa izmaiņām (kā minēts 2.3. punkta e) apakšpunktā) pārraidei jābūt šādā formā:

ALL STATIONS

(izsaukumzīme)

(virziens)

(ATS maršruts) (vai DIRECT FROM (vieta) TO (vieta))

LEAVING FLIGHT LEVEL (numurs) FOR FLIGHT LEVEL (numurs) AT (vieta un laiks)

2.4.3. Izņemot 2.4.4. punktā minēto, lidojuma līmeņa izmaiņu laikā (kā minēts 2.3. punkta f) apakšpunktā) apraidei jābūt šādā formā:

ALL STATIONS

(izsaukumzīme)

(virziens)

(ATS maršruts) (vai DIRECT FROM (vieta) TO (vieta))

LEAVING FLIGHT LEVEL (numurs) NOW FOR FLIGHT LEVEL (numurs),

kam seko:

ALL STATIONS

(izsaukumzīme)

MAINTAINING FLIGHT LEVEL (numurs)

2.4.4. Lai izvairītos no būtiskiem sadursmes riska draudiem, ziņojot par īslaicīgām lidojuma līmeņa izmaiņām, apraidei jābūt šādā formā:

ALL STATIONS

(izsaukumzīme)

LEAVING FLIGHT LEVEL (numurs) NOW FOR FLIGHT LEVEL (numurs),

kam iespējami īsā laikā seko:

ALL STATIONS

(izsaukumzīme)

RETURNING TO FLIGHT LEVEL (numurs) NOW

2.5. Apraides saņemšanas apstiprinājums

Apraides nav jāapstiprina, ja vien tas nav saistīts ar potenciālu sadursmes risku.

3. Saistītās ekspluatācijas procedūras

3.1. Kreisēšanas līmeņa izmaiņas

3.1.1. Kreisēšanas līmeņa izmaiņas noteiktajā gaisa telpā nav jāveic, ja vien piloti to neuzskata par vajadzīgu satiksmes konfliktu novēršanai, nelabvēlīgu laika apstākļu novēršanai vai citu pamatotu ekspluatācijas iemeslu dēļ.

3.1.2. Ja kreisēšanas līmeņa izmaiņas nav novēršamas, mainot līmeņus, jāieslēdz viss pieejamais apgaismojums, kas uzlabotu gaisa kuģa vizuālo noteikšanu.

3.2. Sadursmju novēršana

Ja, saņemot no cita gaisa kuģa satiksmes informācijas pārraidi, pilots nolemj, ka ir vajadzīga neatliekama rīcība, lai izvairītos no būtiska sadursmes riska, un to nevar panākt saskaņā ar 2. pielikumā minētajiem priekšrocības tiesību noteikumiem, pilotam jārīkojas šādi:

a) ja vien cits alternatīvs manevrs nešķiet vairāk piemērots, nekavējoši samazina augstumu par 150 m (500 ft) vai 300 m (1 000 ft) gadījumos, kad piemēro 600 m (2 000 ft) vertikālās distancēšanas minimumu lidojumiem virs FL 290;

b) ieslēdz visu pieejamo gaisa kuģa apgaismojumu, kas uzlabotu gaisa kuģa vizuālo noteikšanu;

c) iespējami īsā laikā atbild uz pārraidi, informējot par veikto rīcību;

d) par veikto rīcību paziņo attiecīgajā ATS frekvencē; un

e) iespējami īsā laikā atjauno parasto lidojuma līmeni, par veikto rīcību paziņojot attiecīgajā ATS frekvencē.

3.3. Parastā vietas paziņošanas procedūra

Visos gadījumos jāveic parastā vietas paziņošanas procedūra neatkarīgi no jebkādām darbībām satiksmes informācijas pārraižu uzsākšanai vai apstiprināšanai.

D PIEVIENOJUMS. MATERIĀLS PAR ĀRKĀRTAS PASĀKUMU PLĀNOŠANU

(sk. 2.28. punktu)

1. Ievads

Vadlīnijas ārkārtas pasākumu piemērošanai gaisa satiksmes pakalpojumu un saistīto atbalsta pakalpojumu pārtraukumu gadījumā pirmo reizi apstiprināja Padome 1984. gada 27. jūnijā, atbildot uz ICAO Asamblejas Rezolūciju A23-12 pēc Aeronavigācijas komisijas pētījumiem un konsultācijām ar Savienotajām Valstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām saskaņā ar Rezolūciju. Vēlāk vadlīnijās izdarīti grozījumi un tās precizētas, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ārkārtas pasākumu piemērošanā dažādās pasaules daļās un dažādos apstākļos.

1.2. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt nodrošināt drošu un sakārtotu starptautiskās gaisa satiksmes plūsmu gaisa satiksmes pakalpojumu un saistīto atbalsta pakalpojumu pārtraukumu gadījumā un minētajos apstākļos gaisa satiksmes sistēmā saglabāt galveno pasaules gaisa maršrutu pieejamību.

1.3. Vadlīnijas sagatavojot, ņemts vērā fakts, ka apstākļi pirms notikumiem, kas izraisīja starptautisko civilās aviācijas pakalpojumu pārtraukšanu, un pārtraukšanas laikā būtiski atšķiras, un minētajos apstākļos ir jāveic ārkārtas pasākumi, tostarp piekļuve norādītajiem lidlaukiem humānu iemeslu dēļ. Tajās noteikta pienākumu sadale starp valstīm un ICAO par ārkārtas rīcības plānošanas gaitu un pasākumi, kas jāņem vērā minēto plānu piemērošanas sagatavošanā, īstenošanā un pabeigšanā.

1.4. Vadlīnijas balstās uz pieredzi, kas norāda, inter alia, ka konkrētās gaisa telpas daļas pakalpojumu pārtraukšanas sekas var būtiski ietekmēt pakalpojumus blakus esošajā gaisa telpā, tādējādi radot starptautiskās sadarbības vajadzību, attiecīgi izmantojot ICAO palīdzību. Tāpēc vadlīnijās ir aprakstīta ICAO loma ārkārtas rīcības plānošanā un minēto plānu koordinācijā. Tajās arī atspoguļota pieredze, ka, saglabājot iespējas gaisa satiksmes sistēmai izmantot galvenās pasaules gaisa trases, ICAO lomai ārkārtas rīcības plānošanā jābūt starptautiskai, neaprobežojoties ar gaisa telpu virs neitrāliem ūdeņiem vai zonu, kurai ir nenoteikta suverenitāte. Visbeidzot tās arī atspoguļo faktu, ka iesaistītās starptautiskās organizācijas, piemēram, Starptautiskā gaisa satiksmes asociācija (IATA) un Lidsabiedrību pilotu asociācijas starptautiskā federācija (IFALPA) ir vērtīgas padomdevējas par vispārējo plānu praktiskumu un minēto plānu elementiem.

2. Ārkārtas rīcības plānu statuss

Ārkārtas rīcības plāni paredzēti reģionālās gaisa navigācijas plānos nodrošināto alternatīvo iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanai, ja minētās iekārtas un pakalpojumi īslaicīgi nav pieejami. Tādēļ ārkārtas pasākumi ir īslaicīgi, tie ir spēkā tikai līdz reģionālās gaisa navigācijas plānos paredzēto iekārtu un pakalpojumu atjaunošanai un tie attiecīgi neveido reģionālo plānu grozījumus, kas veicami saskaņā ar “Apstiprināto reģionālo plānu grozījumu kārtību”. Taču gadījumos, kad ārkārtas rīcības plāns īslaicīgi atšķiras no apstiprinātā reģionālā gaisa navigācijas plāna, ja vajadzīgs, šādas novirzes Padomes vārdā apstiprina ICAO Padomes prezidents.

3. Atbildība par ārkārtas rīcības plānu izstrādāšanu, izsludināšanu un ieviešanu

3.1. Valsts (valstis), kas atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu un saistīto atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu konkrētā gaisa telpas daļā, minēto pakalpojumu pārtraukšanas vai iespējamo pārtraukumu gadījumā ir arī atbildīgas par pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu starptautiskās civilās aviācijas darbības drošība un, ja iespējams, paredz noteikumus alternatīvu iekārtu un pakalpojumu nodrošināšanai. Šajā sakarā valstij (valstīm) jāsagatavo, jāizsludina un jāīsteno attiecīgi ārkārtas rīcības plāni. Minētie plāni jāsagatavo, konsultējoties ar citām valstīm un ar attiecīgajiem gaisa telpas lietotājiem, un, pēc vajadzības, ar ICAO, ja pakalpojumu pārtraukšanas sekas varētu ietekmēt pakalpojumus blakus esošajā gaisa telpā.

3.2. Atbildību par attiecīgu ārkārtas rīcību gaisa telpā virs neitrāliem ūdeņiem joprojām uzņemas tā valsts (tās valstis), kura(-s) parasti atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu, kamēr un ja vien ICAO minēto atbildību īslaicīgi nepiešķir citai(-ām) valstij (valstīm).

3.3. Līdzīgi gaisa telpā, kur atbildību par pakalpojumu nodrošināšanu viena valsts ir deleģējusi otrai valstij, atbildību par attiecīgo ārkārtas rīcību gaisa telpā joprojām uzņemas tā valsts, kura nodrošina gaisa pakalpojumus, ja vien valsts, kas deleģējusi atbildību, īslaicīgi deleģēšanu nepārtrauc. Deleģēšanas pārtraukšanas gadījumā valsts, kas deleģējusi atbildību, uzņemas atbildību par attiecīgo ārkārtas rīcību.

3.4. ICAO uzsāks attiecīgo ārkārtas rīcību un koordinēs to tādā gadījumā, ja gaisa satiksmes pakalpojumu un saistīto atbalsta pakalpojumu pārtraukums ietekmē starptautiskās civilās aviācijas darbību, jo kaut kādu iemeslu dēļ valsts atbilstoši pilnvarotās iestādes nevar pienācīgi veikt 3.1. pantā minētos pienākumus. Šādos apstākļos ICAO strādās, cieši konsultējoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un sadarbojoties ar valstīm, kas atbild par gaisa telpu, kura atrodas blakus pārtraukuma dēļ ietekmētajai. Pēc valstu lūguma ICAO arī uzsāks un koordinēs attiecīgo ārkārtas rīcību.

4. Sagatavošanas pasākumi

4.1. Lai pamatoti novērstu potenciālu apdraudējumu gaisa navigācijai, ārkārtas rīcības plānošanā būtisks ir laiks. Savlaicīga ārkārtas rīcības ieviešana prasa izlēmīgu darba uzsākšanu un rīcību, kas savukārt paredz, ka pirms attiecīgo pasākumu veikšanas ārkārtas rīcības plāni ir pabeigti un saskaņoti starp iesaistītajām pusēm, ieskaitot attiecīgo pasākumu veidu un izsludināšanas laiku, ciktāl tas praktiski iespējams.

4.2. To iemeslu dēļ, kas norādīti 4.1. punktā, valstīm pēc vajadzības jāveic sagatavošanas pasākumi, lai veicinātu laicīgu ārkārtas rīcības ieviešanu. Minētajiem sagatavošanas pasākumiem jāiekļauj:

a) vispārējo ārkārtas rīcības plānu sagatavošana ieviešanai attiecībā uz visumā paredzamiem gadījumiem, piemēram, streiks vai darba konflikti, kas ietekmē gaisa satiksmes pakalpojumu un/vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu. Ņemot vērā faktu, ka pasaules aviācijas kopiena šādās diskusijās neiesaistās, valstīm, kas nodrošina pakalpojumus gaisa telpā virs neitrāliem ūdeņiem vai virs nenosakāmas suverenitātes gaisa telpas, jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktus adekvātus gaisa satiksmes pakalpojumus starptautiskās civilās aviācijas darbībai nesuverenā gaisa telpā. Tā paša iemesla dēļ valstīm, kas nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus pašas savā gaisa telpā vai ir deleģētas nodrošināt tos citas valsts (citu valstu) gaisa telpā, jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktus adekvātus gaisa satiksmes pakalpojumus starptautiskās civilās aviācijas attiecīgai darbībai, kura neietver nosēšanos vai pacelšanos streika valstī(s);

b) civilās gaisa satiksmes riska novērtēšana sakarā ar militāru konfliktu vai nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībās, kā arī dabas katastrofu varbūtības un iespējamo seku izskatīšana. Sagatavošanas pasākumiem jāietver īpaša ārkārtas rīcības plānu sākotnēja sagatavošana attiecībā uz dabas katastrofām, militāriem konfliktiem vai nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībās, kas varētu ietekmēt gaisa telpas pieejamību gaisa kuģu ekspluatācijai un/vai gaisa satiksmes pakalpojumu un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai. Jāatzīst, ka konkrētas gaisa telpas daļas neizmantošana ar īsu paziņošanas termiņu no valstīm, kas atbild par blakus esošo gaisa telpas daļu, un no starptautisko gaisa kuģu ekspluatantiem prasīs īpašu piepūli attiecībā uz alternatīvu gaisa ceļu un pakalpojumu plānošanu, un tādēļ valstu gaisa satiksmes pakalpojumu atbilstoši pilnvarotajām iestādēm, ciktāl tas praktiski iespējams, jācenšas paredzēt šādu alternatīvu darbību vajadzība;

c) jebkuru darbību uzraudzība, kuras varētu izraisīt ārkārtas rīcības sagatavošanas un piemērošanas vajadzību. Valstīm jāizskata iespēja noteikt atbildīgās personas/administratīvas struktūrvienības minētās uzraudzības veikšanai un, vajadzības gadījumā, efektīvas turpmākās darbības uzsākšanai; un

d) centrālās aģentūras noteikšana/izveidošana, kura gaisa satiksmes pakalpojumu pārtraukuma un ārkārtas rīcības ieviešanas gadījumā spēs 24 stundas dienā nodrošināt aktualizētu informāciju par situāciju un attiecīgo ārkārtas rīcību līdz tam laikam, kad sistēma atsāk normālu darbību. Lai saskaņotu darbības pārtraukuma laikā, jānosaka koordinācijas grupa, kura darbotos centrālajā aģentūrā vai sadarbībā ar to.

4.3. ICAO varēs pārraudzīt notikumu attīstību, kas varētu novest pie vajadzības izstrādāt un piemērot ārkārtas pasākumus, un vajadzības gadījumā palīdzēt minēto pasākumu izstrādāšanā un piemērošanā. Iespējamās krīzes rašanās laikā attiecīgajā reģionālajā birojā un ICAO centrālajā birojā Monreālā tiks izveidota koordinācijas komanda, un tiks veikti pasākumi, lai kompetenti darbinieki būtu pieejami vai sasniedzami 24 stundas dienā. Šo komandu uzdevums būs kontrolēt nepārtraukto informāciju no visiem atbilstošiem avotiem, pastāvīgi izplatīt attiecīgo informāciju, ko valsts aeronavigācijas informācijas dienests saņem reģionālajā birojā un ICAO centrālajā birojā, pēc vajadzības sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un to reģionālajām organizācijām, un apmainīties ar aktualizētu informāciju ar valstīm, kas tieši iesaistītas, un ar valstīm, kuras ir ārkārtas rīcības iespējamās dalībnieces. Pēc visu pieejamo datu analīzes attiecīgā valsts (attiecīgās valstis) noteiks pilnvaras konkrētajos apstākļos vajadzīgo pasākumu veikšanas uzsākšanai.

5. Koordinācija

5.1. Ārkārtas rīcības plānam jābūt vienlīdz pieņemamam gan ārkārtas pasākumu nodrošinātājiem, gan to izmantotājiem, t.i., tam jābūt attiecināmam uz pasākumu nodrošinātāju spēju veikt viņiem uzticētās funkcijas, uz lidojumu drošību un gaisa satiksmes caurlaidību, ko plāns nodrošina attiecīgajos apstākļos.

5.2. Attiecīgi valstīm, kuras paredz vai piedzīvo gaisa satiksmes pakalpojumu un/vai saistīto atbalsta pakalpojumu pārtraukumu, iespējami īsā laikā par to jāpaziņo savam akreditētajam ICAO reģionālajam birojam un citām valstīm, kuru pakalpojumi varētu tikt skarti. Minētajā paziņojumā jābūt informācijai par attiecīgajiem ārkārtas pasākumiem vai lūgumam sniegt palīdzību ārkārtas rīcības plānu formulēšanā.

5.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, valstīm un/vai ICAO pēc vajadzības jānosaka sīki izstrādātas koordinācijas prasības. Gadījumā, ja ārkārtas rīcība gaisa telpas lietotājus būtiski neietekmē vai pakalpojumi sniegti ārpus attiecīgās (vienas) valsts gaisa telpas, koordinācijas prasību dabiski ir maz vai to nav. Uzskata, ka šādu gadījumu būs maz.

5.4. Ja iesaistītas vairākas valstis, jānodrošina sīki izstrādāta koordinācija, lai ārkārtas rīcības gadījumā ar katru iesaistīto valsti noslēgtu oficiālu vienošanos par plānu. Šādai sīki izstrādātai koordinācijai jābūt arī ar tām valstīm, kuru pakalpojumi tiks būtiski ietekmēti, piemēram, izmainot satiksmes maršrutus, un ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kuras nodrošina vērtīgu ekspluatācijas informāciju un pieredzi.

5.5. Ja ir vajadzība nodrošināt sakārtotu pāreju uz ārkārtas pasākumiem, šajā sadaļā minētajai koordinācijai jāietver vienošanās par sīki izstrādāta, kopīga NOTAM teksta izsludināšanu kopīgi apstiprinātā spēkā stāšanās datumā.

6. Ārkārtas rīcības plānu izstrādāšana, izsludināšana un piemērošana

6.1. Pamatota ārkārtas rīcības plāna izstrādāšana ir atkarīga no apstākļiem, tostarp no tā, vai gaisa telpa, kurā ir pakalpojumu pārtraukums, tiek vai netiek izmantota starptautiskās civilās aviācijas lidojumiem. Suverēnu gaisa telpu var izmantot tikai saskaņā ar attiecīgās valsts atbilstoši pilnvaroto iestāžu iniciatīvu, piekrišanu vai vienošanos par izmantošanu. Pretējā gadījumā ārkārtas pasākumi jāveic, apejot attiecīgo gaisa telpu, un tie jāizstrādā kopā ar blakus esošajām valstīm vai ar ICAO, sadarbojoties ar blakus esošajām valstīm Ja gaisa telpa ir virs neitrāliem ūdeņiem vai zonā, kurai ir nenoteikta suverenitāte, atkarībā no apstākļiem ārkārtas rīcības plāna izstrādāšana varētu iekļaut piedāvāto alternatīvo pakalpojumu izmaiņas, paredzot, ka īslaicīgi ICAO nosaka citu atbildīgo par gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanu attiecīgajā gaisa telpā.

6.2. Ārkārtas rīcības plāna izstrādāšana paredz iespējami plašu informāciju par faktiskajiem un alternatīvajiem maršrutiem, par gaisa kuģa navigācijas iespējām, zemes navigācijas līdzekļu navigācijas norādījumu pieejamību vai daļēju pieejamību, par blakus esošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību uzraudzības un saziņas iespējām, par iesaistīto gaisa kuģu daudzumu un tipiem, un par gaisa satiksmes pakalpojumu, sakaru, meteoroloģisko pakalpojumu un aeronavigācijas informācijas pakalpojumu faktisko stāvokli. Galvenie elementi, kas jāņem vērā ārkārtas rīcības plāna izstrādāšanai atkarībā no apstākļiem:

a) satiksmes novadīšana pa citiem maršrutiem, lai izvairītos no visas attiecīgās gaisa telpas vai no tās daļas, tostarp papildu maršrutu vai maršrutu segmentu izstrādāšana, nosakot ar to izmantošanu saistītos nosacījumus;

b) vienkāršota maršrutu tīkla izstrādāšana cauri attiecīgajai gaisa telpai, ja iespējams, kopā ar lidojumu līmeņa sadalījuma shēmu, lai nodrošinātu horizontālo un vertikālo distancēšanu un procedūras blakus esošo lidojumu rajonu vadības centriem garendistancēšanas noteikšanai ielidošanas vietā un minētās distancēšanas saglabāšanai visā gaisa telpā;

c) atbildības tālāknodošana gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai virs neitrāliem ūdeņiem vai deleģētā gaisa telpā;

d) atbilstīgu sakaru “gaiss-zeme”, AFTN un ATS tiešas runas sakaru nodrošināšana un ekspluatācija, tostarp atbildības tālāknodošana blakus esošam valstīm, lai nodrošinātu meteoroloģisko informāciju un informāciju par navigācijas līdzekļu stāvokli;

e) īpaši pasākumi gaisa kuģa lidojuma laikā un pēc lidojuma sagatavoto ziņojumu savākšanai un izplatīšanai;

f) prasība gaisa kuģiem veikt pastāvīgu noklausīšanos īpašā VHP frekvencē “pilots-pilots” īpaši precizētajos apgabalos, kur sakari “gaiss-zeme” nav droši vai kur to nav, un vēlams angļu valodā raidīt minētajā frekvencē informāciju par faktisko un aprēķināto atrašanās vietu, tostarp par augstuma uzņemšanas un augstuma samazināšanas uzsākšanu un nobeigšanu;

g) prasība visiem gaisa kuģiem īpaši precizētajos apgabalos nodrošināt pastāvīgi ieslēgtas navigācijas un pretsadursmju ugunis;

h) prasība un procedūras gaisa kuģiem, lai uzturētu palielinātu garendistancēšanu, kuru var noteikt starp gaisa kuģiem vienā un tajā pašā kreisēšanas līmenī;

i) prasība uzņemt augstumu un samazināt to ar pietiekamu novirzi pa labi no īpaši identificēto maršrutu centra līnijas;

j) pasākumu veikšana, lai kontrolētu piekļuvi ārkārtas zonai, novēršot ārkārtas sistēmas pārslodzi; un

k) prasība, lai visas darbības ārkārtas zonā tiktu veiktas saskaņā ar IFR, tostarp IFR lidojumu līmeņu piešķiršana ATS maršrutiem apgabalā atbilstoši 2. pielikuma 3. papildinājuma kreisēšanas līmeņu tabulai.

6.3. Iespējami īsā laikā aeronavigācijas pakalpojumu lietotājiem jānosūta NOTAM ziņojums par gaisa satiksmes pakalpojumu un/vai atbalsta pakalpojumu gaidāmo vai faktisko pārtraukumu. NOTAM ziņojumā jābūt attiecīgajiem ārkārtas pasākumiem. Jebkurā gadījumā, ja gaidāms pārtraukums, ne mazāk kā 48 stundas pirms tā jānosūta iepriekšējs paziņojums.

6.4. Lai nodrošinātu sakārtotu pāreju no ārkārtas pasākumiem uz parastiem apstākļiem, iespējami īsā laikā jānosūta NOTAM paziņojums par ārkārtas pasākumu pārtraukšanu un pakalpojumu atjaunošanu saskaņā ar reģionālās gaisa navigācijas plānā paredzēto.

Starptautiskie standarti un ieteicamā prakse

Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas

15.pielikums

Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi

Divpadsmitais izdevums, 2004.gada jūlijs

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Šis izdevums ietver visus grozījumus, kurus Padome pieņēmusi līdz 2004.gada 24.februārim, un ar 2004.gada 25.novembri aizstāj visus iepriekšējos 15.pielikuma izdevumus.

Informāciju attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērojamību sk. priekšvārdā.

GROZĪJUMI

Izdotie grozījumi regulāri tiek izziņoti Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas žurnālā [ICAO Journal] un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas publikāciju un audiovizālo mācību līdzekļu kataloga ikmēneša pielikumā [Supplement to the Catalogue of ICAO Publications and Audio-visual Training Aids], kurš šīs publikācijas lietotājiem jāņem vērā. Zemāk redzamā tabula ir paredzēta šādu grozījumu reģistrācijai.

 

 

GROZĪJUMU UN LABOJUMU REĢISTRS

GROZĪJUMI					LABOJUMI
Nr.	Piemērošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis		Nr.	Izdošanas datums	Reģistrēšanas datums	Reģistrējis
1.-33.	Iekļauti šajā izdevumā

 

 

SATURS

PRIEKŠVĀRDS

1. NODAĻA. IEVADS

2. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

3. NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Pienākumi un funkcijas

3.2. Kvalitātes sistēma

3.3. Aeronavigācijas informācijas/datu apmaiņa

3.4. Autortiesības

3.5. Izmaksu segšana

3.6. Vispārīgas specifikācijas

3.7. Kopēja atskaites sistēma aeronavigācijai

4. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS PUBLIKĀCIJAS (AIP)

4.1. Saturs

4.2. Vispārīgas specifikācijas

4.3. Specifikācijas AIP grozījumu veikšanai

4.4. Specifikācijas AIP papildinājumiem

4.5. Izplatīšana

5. NODAĻA. NOTAM ziņojumi

5.1. Sastādīšana

5.2. Vispārīgas specifikācijas

5.3. Izplatīšana

6. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS REGLAMENTĒŠANA UN
KONTROLE (AIRAC)

6.1. Vispārīgas specifikācijas

6.2. Informācijas sniegšana papīra formā

6.3. Informācijas sniegšana elektroniskā veidā

7. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS CIRKULĀRI (AIC)

7.1. Sagatavošana

7.2. Vispārīgas specifikācijas

7.3. Izplatīšana

8. NODAĻA. PIRMSLIDOJUMA UN PĒCLIDOJUMA INFORMĀCIJA/DATI

8.1. Pirmslidojuma informācija

8.2. Automatizētas aeronavigācijas informācijas sistēmas

8.3. Pēclidojuma informācija

9. NODAĻA. TELESAKARU PRASĪBAS

10. NODAĻA. ELEKTRONISKIE DATI PAR APVIDU UN ŠĶĒRŠĻIEM

10.1. Funkcija

10.2. Aptvērums un skaitliskās prasības datiem par apvidu un šķēršļiem

10.3. Apvidus datu bāze, tās saturs un struktūra

10.4. Šķēršļu datu bāze, tās saturs un struktūra

10.5. Apvidus un šķēršļu datu produkta specifikācijas

10.6. Pieejamība

PAPILDINĀJUMI

1. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS PUBLIKĀCIJU (AIP) SATURS

1. DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI (GEN)

2. DAĻA. MARŠRUTĀ (ENR)

3. DAĻA. LIDLAUKI (AD)

2. PAPILDINĀJUMS. SNOWTAM VEIDLAPA

3. PAPILDINĀJUMS. ASHTAM VEIDLAPA

4. PAPILDINĀJUMS. INFORMĀCIJA, KAS JĀPAZIŅO, IZMANTOJOT AIRAC

5. PAPILDINĀJUMS. IEPRIEKŠNOTEIKTA NOTAM ZIŅOJUMU IZPLATĪŠANAS SISTĒMA

6. PAPILDINĀJUMS. NOTAM VEIDLAPA

7. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS DATU KVALITĀTES PRASĪBAS

8. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DATIEM PAR APVIDU UN ŠĶĒRŠĻIEM

PRIEKŠVĀRDS

Priekšvēsture

Aviācijas informācijas pakalpojumu standartus un ieteicamo praksi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pirmoreiz pieņēma 1953. gada 15. maijā atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāga, 1944) 37. panta noteikumiem, un tie kļuva par Konvencijas 15. pielikumu.

Šeit izklāstītā 15. pielikuma izstrādes gaita ir bijusi šāda. Pirmās prasības izstrādāja Aeronavigācijas komiteja, ievērojot Reģionālās aeronavigācijas sanāksmes ieteikumus, un 1947. gada janvārī tās publicēja ar Padomes pilnvarojumu kā “Procedūras par starptautiskajiem ziņojumiem pilotiem” (PANS-NOTAM, PICAO Doc 2713). 1949. gadā Īpašā NOTAM sanāksme pārskatīja šīs procedūras un ieteica to grozījumus, kas vēlāk tika izdoti kā “Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi” (PANS-AIS, Doc 7106) un kļuva piemērojami 1951. gada 1. augustā. 1952. gadā PANS-AIS pārskatīja Aviācijas informācijas pakalpojumu nodaļas pirmajā sesijā, kas ieteica pieņemt standartus un ieteicamo praksi. Pēc tam, kad tos bija izskatījušas visas Līgumslēdzējas valstis, šos ieteikumus pārskatīja Aeronavigācijas komisija, un 1953. gada 15. maijā Padome kā Konvencijas 15. pielikumu pieņēma pirmos standartus un ieteicamo praksi. Šo pielikumu sāka piemērot 1954. gada 1. aprīlī.

A tabulā redzama vēlāko grozījumu izcelsme un galveno grozījumu saturs, kā arī datums, kurā Padome ir pieņēmusi pielikumu un tā grozījumus, datums, kurā tie ir stājušies spēkā, un datums, no kura tie ir piemērojami.

Prasības Līgumslēdzējām valstīm

Paziņošana par atšķirībām. Līgumslēdzējām valstīm jāpievērš uzmanība Konvencijas 38. pantā noteiktajam pienākumam, kas paredz, ka tām ir jāziņo Organizācijai par jebkurām savu tiesību aktu un prakses atšķirībām no šajā pielikumā ietvertajiem starptautiskajiem standartiem un to grozījumiem. Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas ziņot Organizācijai arī par jebkurām atšķirībām no šajā pielikumā ietvertās ieteicamās prakses un tās grozījumiem, ja šī informācija ir svarīga aeronavigācijas drošībai. Turklāt Līgumslēdzējas valstis tiek aicinātas pastāvīgi informēt Organizāciju par jebkurām atšķirībām, kas rodas vēlāk, vai par iepriekš paziņotu atšķirību novēršanu. Līgumslēdzējām valstīm tiks nosūtīts īpašs pieprasījums ziņot par atšķirībām tūlīt pēc ikviena šā pielikuma grozījumu pieņemšanas.

Pielikuma sastāvdaļu statuss

Pielikumā parasti, taču ne vienmēr, ir turpmāk norādītās daļas; tām ir šāds statuss.

1. Pielikuma pamatdaļa

a) Standarti un ieteicamā prakse, ko saskaņā ar Konvencijas noteikumiem ir pieņēmusi Padome. Tie ir šādi.

Standarts. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras vienāda piemērošana ir atzīta par nepieciešamu starptautiskās aeronavigācijas drošībai un regularitātei un kuru Līgumslēdzējas valstis ievēro atbilstoši Konvencijai; ja to nav iespējams ievērot, tad saskaņā ar 38. pantu par to ir obligāti jāziņo Padomei.

Ieteicamā prakse. Jebkura tehniskā prasība attiecībā uz fiziskajiem raksturojumiem, konfigurāciju, materiālo daļu, tehniskajiem raksturojumiem, personālu vai procedūru, kuras viena piemērošana ir atzīta par vēlamu starptautiskās aeronavigācijas drošības, regularitātes un efektivitātes interesēs un kuru Līgumslēdzējas valstis cenšas ievērot atbilstoši Konvencijai.

b) Papildinājumi ietver ērtākai lietošanai atsevišķi sagrupētu informāciju, bet tie ir daļa no Padomes pieņemtajiem standartiem un ieteicamās prakses.

c) Definīcijas tiem standartos un ieteicamajā praksē lietotajiem terminiem, kuri nav pašsaprotami, jo tiem nav vispārpieņemtu vārdnīcā dotu nozīmju. Definīcijai nav neatkarīga statusa, bet tā ir būtiska sastāvdaļa katra standarta un ieteicamās prakses aprakstā, kurā šis termins ir lietots, jo, mainoties termina nozīmei, mainās tehniskā prasība.

d) Tabulas un attēli, kas papildina vai ilustrē standartu vai ieteicamo praksi un uz kuriem šajā dokumentā ir atsauce, ir saistītā standarta vai ieteicamās prakses sastāvdaļa, un tiem ir tāds pats statuss.

Jāatzīmē, ka daži standarti šajā pielikumā kā atsauci ietver citas tehniskās prasības, kurām ir ieteicamās prakses statuss. Šādos gadījumos ieteicamās prakses teksts kļūst par standarta daļu.

2. Informācija, ko Padome apstiprinājusi publicēšanai saistībā ar standartiem un ieteicamo praksi

a) Priekšvārdi ietver vēsturiskus faktus un skaidrojumus saistībā ar Padomes rīcību, un tajos ir izskaidroti valstu pienākumi attiecībā uz standartu un ieteicamās prakses piemērošanu, kas izriet no Konvencijas un Pieņemšanas rezolūcijas.

b) Ievadi ietver skaidrojošu informāciju, kas sniegta pielikuma daļu, nodaļu vai punktu sākumā, lai palīdzētu izprast teksta piemērošanu.

c) Piezīmes, kas iekļautas tekstā, lai vajadzības gadījumā sniegtu faktisku informāciju vai atsauces, kas attiecas uz minētajiem standartiem un ieteicamo praksi, bet nav šo standartu un ieteicamās prakses sastāvdaļa.

d) Pievienojumos iekļauta informācija, kas papildina standartus un ieteicamo praksi vai sniedz norādes to piemērošanai.

Valodas izvēle

Pielikums ir pieņemts sešās valodās – angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu. Katrai Līgumslēdzējai valstij ir jāizvēlas viens no šiem tekstiem piemērošanai savā valstī un citiem šajā Konvencijā paredzētajiem mērķiem, vai nu izmantojot tieši šo tekstu, vai tā tulkojumu savā valsts valodā, un par to attiecīgi jāpaziņo Organizācijai.

Redakcionālie principi

Lai no pirmā acu uzmetiena būtu redzams katra izteikuma statuss, ir ievēroti šādi redakcionālie principi. Standarti ir iespiesti gaišiem antīkvas (taisniem) burtiem; Ieteicamā prakse ir iespiesta gaišiem burtiem kursīvā, un uz tās statusu norāda vārds “Ieteikums” teksta sākumā. Piezīmes ir iespiestas gaišiem burtiem kursīvā, un uz to statusu norāda vārds “Piezīme” teksta sākumā.

Specifikāciju aprakstos ir ievēroti šādi redakcionālie principi: standartos latviešu valodā lieto darbības vārdu īstenības izteiksmē, bet ieteicamajā praksē – darbības vārdu vajadzības izteiksmē.

Šajā dokumentā izmantotās mērvienības ir saskaņā ar Starptautisko mērvienību sistēmu (SI), kā noteikts Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 5. pielikumā. Gadījumos, kad 5. pielikums ļauj izmantot alternatīvas mērvienības, kuru nav SI sistēmā, tās ir norādītas iekavās pēc pamata mērvienībām.

Tajos gadījumos, kad tiek norādītas vērtības divās mērvienību sistēmās, nedrīkst uzskatīt, ka šie vērtību pāri ir līdzvērtīgi un savstarpēji aizvietojami. Tomēr var uzskatīt, ka, izmantojot jebkuru no šīm mērvienību sistēmām, tiek panākts vienāds drošības līmenis.

Jebkura atsauce uz kādu šā dokumenta daļu, kurai ir numurs un/vai virsraksts, attiecas arī uz visām šīs daļas sīkākajām iedaļām.

A tabula. 15. pielikuma grozījumi

Grozījumi	Izcelsme	Grozījumu saturs	Pieņemšana/Apstiprināšana Spēkā stāšanās Piemērošana
1. izdevums	Aeronavigācijas informācijas dienestu nodaļas Pirmā sesija		1953. gada 15. maijā 1953. gada 1. septembrī No 1954. gada 1. aprīļa
1.	Konsultācijas ar valstīm	Redakcionāli grozījumi terminoloģijas konsekvences panākšanai	1955. gada 27. maijā 1955. gada 1. oktobrī No 1955. gada 1. oktobra
2.	Konsultācijas ar valstīm	Redakcionāli grozījumi terminoloģijas konsekvences panākšanai	1956. gada 15. maijā 1956. gada 15. septembrī No 1956. gada 1. decembra
3.	Konsultācijas ar valstīm	Aizliegto, ierobežotu lidojumu un bīstamo zonu definīcija un identifikācija	1957. gada 16. aprīlī 1957. gada 1. septembrī No 1957. gada 1. decembra
4.	Konsultācijas ar valstīm	Norādījumi par aizliegto, ierobežotu lidojumu un bīstamo zonu definīciju piemērošanu	1958. gada 14. novembrī — No 1958. gada 14. novembra
5.	Konsultācijas ar valstīm	Redakcionāli grozījumi terminoloģijas konsekvences panākšanai; atrašanās vietas indeksu noteikšana piemērošanai visā pasaulē vietvārdu saīsinājumu vietā	1959. gada 24. martā 1959. gada 1. septembrī No 1959. gada 1. oktobra
6.	Aeronavigācijas informācijas dienestu un Aeronavigācijas karšu nodaļa	Aeronavigācijas informācijas publikāciju (AIP) saturs; specifikācijas Aeronavigācijas informācijas cirkulāriem un NOTAM kodam	1960. gada 20. jūnijā 1960. gada 1. oktobrī No 1961. gada 1. janvāra
7.	Aeronavigācijas informācijas dienestu un Aeronavigācijas karšu nodaļa	Norādījumu svītrošana	1960. gada 2. decembrī — No 1961. gada 1. janvāra
8.	Sarakste un Padomes rīcība, lai apstiprinātu jaunās ABC – ICAO “Abreviatūras un kodus”(Doc 8400)	Regulējošā sistēma (AIRAC); “NOTAM koda” un “Aeronavigācijas informācijas dienestu lietošanai paredzēto abreviatūru” svītrošana; mazsvarīgāki 1. papildinājuma grozījumi	1964. gada 25. martā 1964. gada 1. augustā No 1964. gada 1. novembra
9.	Lidojumu noteikumu un gaisa satiksmes pakalpojumu/operāciju nodaļas sanāksme	Bīstamo, aizliegto un ierobežotu lidojumu zonu definīcijas	1965. gada 10. decembrī 1966. gada 10. aprīlī No 1966. gada 25. aprīļa
10.	Aeronavigācijas informācijas dienestu un Aeronavigācijas karšu nodaļa (1966.g.)	Sniega plāna specifikācijas; SNOWTAM definīcija un veidlapa; NOTAM I klases teksts; aeronavigācijas informācijas publikāciju saturs; ierobežotas gaisa telpas identifikācija un attēlošana; aeronavigācijas informācijas cirkulāri	1967. gada 13. jūnijā 1967. gada 8. oktobrī No 1968. gada 8. februāra
11.	Piektā Aeronavigācijas konference	Pirmslidojuma informācijas dienests; informācija par redzamības uz skrejceļa noteikšanas iekārtām	1969. gada 23. janvārī 1969. gada 23. maijā No 1969. gada 18. septembra
12.	Sestā Aeronavigācijas konference un Reģionālās papildprocedūras	Informācijas publicēšana par gaisa satiksmes pakalpojumu sistēmām, t.i., par ziņošanas punktiem un minimālajiem lidojuma absolūtajiem augstumiem; NOTAM informācija par meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanu	1970. gada 15. maijā 1970. gada 15. septembrī No 1971. gada 4. februāra
13.	Aeronavigācijas informācijas dienestu un Aeronavigācijas karšu nodaļa; Sestā Aeronavigācijas konference	NOTAM I klases iepriekšnoteikta izplatīšanas sistēma; NOTAM ziņojumu saturs; informācija par starptautiskajai aeronavigācijai pieejamajām aviācijas meteoroloģijas iekārtām un pakalpojumiem	1971. gada 19. martā 1971. gada 6. septembrī No 1972. gada 6. janvāra
14.	Reģionālās aeronavigācijas sanāksmes ieteikumi piemērošanai visā pasaulē; CAR IV RAN sanāksmes (1966.g.) ieteikums Nr. 19/29; SAM/SAT/ III RAN sanāksmes (1967.g.) ieteikums Nr. 19/10; MID/SEA RAN sanāksmes (1968.g.) ieteikumi Nr. 19/4 un 19/5; NAT/V RAN sanāksmes (1970.g.) ieteikums Nr. 17/5	Aeronavigācijas informācijas dienestu pieejamība, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti; NOTAM ziņojumu dekodēšana pirmslidojuma plānošanai; informācijas izsludināšana par to, ka nav izdota NOTAM II klase; informācijas sniegšana aeronavigācijas informācijas dienestiem, ko veic katras valsts ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistītie dienesti; staciju, kas nodrošina aviācijas mobilos un/vai aeronavigācijas pakalpojumus, antenu koordināšu publicēšana aviācijas informācijas publikācijās (AIP) ar precizitāti vismaz līdz vienai minūtes desmitdaļai	1971. gada 15. decembrī 1972. gada 15. aprīlī No 1972. gada 7. decembra
15.	4. pielikuma grozījumi Nr. 43; PANS-RAC 10. izdevuma grozījumi Nr. 1 (Doc 4444); Sestās EUM RAN sanāksmes ieteikumi Nr. 16/3, 16/8, 16/10 b) un 16/15; 14. pielikuma grozījumi Nr. 28; 10. pielikuma grozījumi Nr. 51 “Aeronavigācijas telesakari”	Informācijas par VOR un INS pārbaudes punktu atrašanās vietām lidlaukos publicēšana aviācijas informācijas publikācijās (AIP); nozīmīgu gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutus definējošu punktu nosaukumu, kodētu apzīmējumu un ģeogrāfisko koordināšu un informācijas par putnu pulcēšanās vietām lidlauku apkārtnē un putnu migrāciju publicēšana AIP; ar NOTAM nesaistīta veida informācijas uzskaitījums; aviācijas informācijas cirkulāriem atbilstoša veida informācija; terminoloģijas saskaņošana ar 14. pielikumā noteikto definīciju sniegam uz zemes	1973. gada 19. martā 1973. gada 30. jūlijā No 1974. gada 23. maija
16.	Padomes pieprasījums (Nr. 78-14) konsultēt valstis par atkāpju no pielikumiem un PANS publicēšanu aviācijas informācijas publikācijās (AIP); PANS-RAC grozījumi Nr. 6.	Informācijas par atšķirībā, starp valsts noteikumiem un praksi un attiecīgajiem ICAO standartiem, Ieteicamo praksi un procedūrām publicēšana AIP; 1. papildinājuma un pielikuma pamatnoteikumu pretrunu novēršana; prasību attiecībā uz informāciju par ATIS pārcelšana aviācijas informācijas publikācijās no MET daļas uz RAC daļu	1974. gada 25. jūnijā 1974. gada 25. oktobrī No 1975. gada 27. februāra
17.	Tehniskās apakškomisijas par virsskaņas transportlīdzekļu ekspluatāciju ceturtās sanāksmes ieteikums Nr. 2/6; Aeronavigācijas komisijas pētījums par gaisa kuģu pārtveršanu	Saules kosmiskā starojuma prognožu, ja tādas tiek nodrošinātas, izplatīšana ar NOTAM sistēmas palīdzību; pārtveršanas procedūru un izmantojamo vizuālo signālu publicēšana AIP	1975. gada 4. februārī 1975. gada 4. jūnijā No 1975. gada 9. oktobra
18.	Reģionālās aeronavigācijas sanāksmes (EUM 6 Rec 9/4, AFI/5 Rec 6/2 c), d) un ASIA/PAC Rec 6/3 c)) ieteikumi un Starptautiskā gaisa transporta asociācijas (IATA) pieprasījums grozīt 14. pielikumu; 14. pielikuma vispārēja pārskatīšana	Informācijas publicēšana AIP par pārvietoties nespējīgu gaisa kuģu evakuēšanas darbu veikšanu lidlaukos; lidlaukā pieejamo ugunsdzēsības un glābšanas pakalpojumu stāvokļa paziņošana, ņemot vērā nozīmīgas aizsardzības līmeņa izmaiņas; manevrēšanas teritorijas un kustības zonas definīcijas; frāzes “altimetra pārbaudes punkts” aizstāšana ar “altimetra pārbaudes vieta”	1976. gada 5. februārī 1976. gada 5. jūnijā No 1976. gada 30. decembra
19.	Septītās Aeronavigācijas konferences ieteikums Nr. 3/16; 3. pielikuma pārskatīšana (grozījumi Nr. 60) “Meteoroloģiskie pakalpojumi starptautiskajai aeronavigācijai”	Instrumentālās nosēšanās sistēmas (ILS) gadījumā – informācijas publicēšana AIP par to, kādā mērā tiek ievēroti 10. pielikuma noteikumi attiecībā uz kursa radiobākas un glisādes stara uzbūvi un ILS atskaites plaknes augstumu; atkārtota 4. daļas “Meteoroloģija” saskaņošana, iekļaujot jaunas specifikācijas un terminoloģiju, kas ieviesta ar 3. pielikuma grozījumiem Nr. 60	1977. gada 27. jūnijā 1977. gada 27. oktobrī No 1978. gada 23. februāra
20.	Devītā Aeronavigācijas konference	ATS maršrutu aprakstu publicēšana AIP; ziemeļu atskaites punkts (magnētiskais, ģeogrāfiskais vai kartes) ceļa līnijām vai peilējumiem	1977. gada 9. decembrī 1978. gada 9. aprīlī No 1978. gada 10. augusta
21.	Vācijas Federatīvās Republikas (arī Apvienotās Karalistes vārdā) un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības iesniegtie priekšlikumi	NOTAM I klases formāts un AIP grozījumu publicēšana	1980. gada 31. martā 1980. gada 31. jūlijā No 1980. gada 27. novembra
22.	Priekšlikums, kas izriet no Aeronavigācijas komisijas pētījuma, un Sekretariāta iesniegts priekšlikums	Darbības, kas iespējami apdraud civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, un AIRAC NOTAM saņemšana 28 dienas pirms to spēkā stāšanās dienas	1981. gada 13. martā 1981. gada 13. jūlijā No 1981. gada 26. novembra
23.	Apvienotās Karalistes Sekretariāta iesniegtie priekšlikumi	Nešifrēti pirmslidojuma biļeteni, civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana un AIRAC NOTAM “NIL paziņojums”	1982. gada 2. aprīlī 1982. gada 2. augustā No 1982. gada 25. novembra
24.	Lidlauku, gaisa ceļu un zemes līdzekļu nodaļas sanāksmes (1981.g.) ieteikumi Nr. 7/5, 7/8 un 10/2	Pārskatīts SNOWTAM formāts; informācijas publicēšana AIP par mitra skrejceļa virsmas saķeri un no šķēršļiem brīvu zonu pastāvēšanu	1982. gada 17. novembrī 1983. gada 17. martā No 1983. gada 24. novembra
25.	Lidlauku, gaisa ceļu un zemes līdzekļu nodaļas sanāksmes (1981.g.) ieteikums Nr. 7/7	Datuma/laika aprēķina metode	1985. gada 25. martā 1985. gada 29. jūlijā No 1985. gada 21. novembra
26.	Dažādi avoti, tostarp Eiropas Aeronavigācijas plānošanas grupas (EANPG) secinājumi Nr. 22/24 un 24/20; Visu laikapstākļu lidojumu apakškomisijas (AWOP) ieteikums Nr. Šķēršļu pārlidošanas apakškomisijas (OCP) ieteikums Nr. 1/4; 3., 4. un 14. pielikuma grozījumi, attiecīgi, Nr. 64, 47 un 38; Apvienotās Karalistes un Sekretariāta iesniegtie priekšlikumi	Noteikumu precizēšana attiecībā uz A4 izmēra papīra lietošanu AIP; NOTAM un AIC sastādīšana un izplatīšana; Aeronavigācijas informācijas atbilstība un autentiskums un regulējošā (AIRAC) sistēma; izmaiņas iepriekšnoteiktajā izplatīšanas sistēmā NOTAM I klasei; saīsināta nosaukuma ieviešana un izmaiņas SNOWTAM formātā un norādījumi tā aizpildīšanai; DME nulles attāluma indikācijas punkta atrašanās vietas publicēšana AIP; AIP ietilpstošo karšu saraksta atjaunināšana; papildu ekspluatācijas datu publicēšana AIP attiecībā uz manevrējoša gaisa kuģa standarta maršrutiem, precīzas nolaišanās skrejceļa zemskares zonas augstāko pacēlumu un sliekšņu un gaisa kuģu stāvvietu ģeogrāfiskajām koordinātām; atsauču uz septīto un astoto burtu iekļaušana adreses indikatoros iepriekšnoteiktajā izplatīšanas sistēmā un brīdinājumi var vulkānisko pelnu mākoņiem	1987. gada 6. martā 1987. gada 27. jūlijā No 1987. gada 22. oktobra
27.	Dažādi avoti, tostarp Eiropas Aeronavigācijas plānošanas grupas (EANPG) secinājumi Nr. 30/15; Pielikumu pārskatīšana Aeronavigācijas komisijā; Vizuālo lidojumu noteikumu izmantošanas apakškomisijas (VFOP) ieteikums Nr. 3/3; dažu Eiropas valstu iesniegtais priekšlikums un 14. pielikuma grozījumi Nr. 39	Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes un pārskatītā NOTAM formāta ieviešana; informācijas par zonām vai maršrutiem, kur iespējama pārtveršana, un informācijas attiecībā uz starptautiskās civilās aviācijas aizsardzību pret nelikumīgu pārtveršanu izplatīšana; jaunās ARS gaisa telpas klasifikācijas ieviešana; putnu radīto draudu samazināšana; terminoloģijas un ar cietu mākslīgo virsmu mērīšanu saistīto saķeres ierīču saraksta atjaunināšana; helikopteru lidlauku datu ieviešana	1991. gada 4. martā 1991. gada 28. jūlijā No 1991. gada 14. novembra
28.	Dažādi avoti, tostarp Eiropas Aeronavigācijas plānošanas grupas (EANPG) secinājumi Nr. 34/12; Padomes pieņemtais dokuments WGS-84 kā standarta ģeodēzisko atskaites sistēmu starptautiskajai aviācijai; RGCSP/8 un Sekretariāta priekšlikums	Jaunu un pārskatītu ar helikopteru lidlauku un Integrēto aeronavigācijas informācijas paketi saistītu definīciju iekļaušana 2. nodaļā; 3. nodaļas grozījumi attiecībā uz aeronavigācijas informācijas apmaiņu un jaunu noteikumu ieviešana attiecībā uz ar WGS-84 saistītu ģeogrāfisku koordināšu izsludināšanu; 4. nodaļas grozījumi un pārkārtojumi attiecībā uz pārstrukturēto AIP saturu un vispārīgajām specifikācijām, AIP Grozījumiem un AIP papildinājumu tehniskajām prasībām un to izplatīšanu; 5. nodaļas grozījumi attiecībā uz NOTAM ziņojumu sastādīšanu un izplatīšanu un jaunu noteikumu ieviešanu attiecībā uz informācijas izplatīšanu par radioaktīvu materiālu un toksisku ķimikāliju izlaišanu atmosfērā; Standarta 6. nodaļā noteikuma pilnveidošana attiecībā uz AIRAC datumu izmantošanu tādu izmaiņu izsludināšanai, kam nepieciešams kartogrāfisks darbs, un navigācijas datu bāžu atjaunināšanai; Ieteicamās prakses 8. nodaļas attiecībā uz pirmslidojumu informācijas biļetenu formātu dzēšana; 9. nodaļā konkrētā termina “Aviācijas stacionārais elektrosakaru tīkls (AFTN)” aizvietošana ar vispārēju terminu “aviācijas fiksētais dienests (AFS)”; pilnīgi pārstrukturēta AIP satura ieviešana 1. papildinājumā	1994. gada 28. februārī 1994. gada 28. jūnijā No 1994. gada 10. novembra
29. (Desmitais izdevums)	Aeronavigācijas komisijas un Vulkānisko pelnu brīdinājumu izpētes grupa (VAWSG)	Aeronavigācijas datu bāzes, humānās palīdzības lidojumi, vulkānu darbībai un Pasaules ģeodēziskās sistēmas vertikālajam komponentam veltītas īpašas NOTAM sērijas, 1984. g. (WGS-84)	1997. gada 20. martā 1997. gada 21. jūlijā No 1997. gada 6. novembra;
30.	Aeronavigācijas informācijas dienestu/ Aeronavigācijas karšu (AIS/MAP) nodaļas sanāksmes (1998.g.) ieteikumi Nr. 1.2/1, 3.3/2 un 4.1/2; Aeronavigācijas komisija	Jaunu aeronavigācijas datu, aeronavigācijas informācijas, aeronavigācijas informācijas dienesta, pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonas (AZID), AIS produkta, cilvēkfaktora principu un kvalitātes pārvaldības definīciju ieviešana 2. nodaļā; jauni noteikumi 3. nodaļā attiecībā uz kvalitātes sistēmu, aeronavigācijas informācijas/datu apmaiņu, autortiesībām, izmaksu segšanu un cilvēkfaktora apsvērumiem; pārstrukturēti un jauni 6. nodaļas noteikumi attiecībā uz AIRAC informācijas sniegšanu elektroniskā veidā; jaunu noteikumu par ADIZ ieviešana 1. papildinājumā	2000. gada 21. februārī 2000. gada 17. jūlijā No 2000. gada 2. novembra
31.	Sekretariāts	Jauni 8. nodaļas noteikumi attiecībā uz automatizētām aeronavigācijas informācijas sistēmām un saskaņotu AIS/MET pirmslidojuma instruktāžu; 1. papildinājuma pārskatīšana attiecībā uz informācijas sniegšanu par bīstamām darbībām vai citu iespējamo apdraudējumu	2001. gada 7. martā 2001. gada 16. jūlijā No 2001. gada 1. novembra
32. (Vienpadsmitais izdevums)	Dažādi avoti, tostarp Eiropas Aeronavigācijas plānošanas grupas (EANPG) secinājumi Nr. 40/51 b); Reģionālās AFI plānošanas un īstenošanas grupas (APIRG) secinājumi Nr. 13/51; Aeronavigācijas komisija un Sekretariāts	Integrētā aeronavigācijas informācijas paketes pārskatītās definīcijas ieviešana 2. nodaļā; standarta statusa piešķiršana 3. nodaļas noteikumam par teksta angļu valodā izmantošanu; 4. nodaļas grozījumi attiecībā uz specifikācijām AIP grozīšanai un papildināšanai; 5. nodaļas un 6. papildinājuma noteikumu pārstrukturēšana un grozīšana; ārkārtas rīcības pasākumu izsludināšana, izmantojot NOTAM; jauni noteikumi 8. nodaļā attiecībā uz informācijas vākšanu par putnu radītajiem draudiem gaisa kuģa ekspluatācijai lidlaukos/helikopteru lidlaukos; 1. papildinājuma saskaņošana ar 3. pielikuma noteikumiem	2003. gada 28. februārī 2003. gada 14. jūlijā No 2003. gada 27. novembra
33. (Divpadsmitais izdevums)	OCP/12 ieteikums Nr. 4/6; OCP/13 ieteikums Nr. 5.3/2; GNSSP/4 ieteikums Nr. 3/1; Aeronavigācijas komisija un Sekretariāts	Jauni noteikumi attiecībā uz definīcijām; vertikālā atskaites sistēma un pagaidu atskaites sistēma starptautiskajai civilajai aviācijai; elektroniskie dati par reljefu un šķēršļiem; aeronavigācijas datu kvalitātes prasības; ar GNSS saistītu elementu iekļaušana aeronavigācijas informācijā; Radiolokatora darbības minimālā absolūtā augstuma karte (ICAO); un atjaunoti esošie noteikumi par 1984. gada Pasaules ģeodēzisko sistēmu (WGS-84) un aeronavigācijas informācijas publikāciju (AIP)	2004. gada 23. februārī 2004. gada 12. jūlijā No 2004. gada 25. novembra;

1. NODAĻA. IEVADS

Aeronavigācijas informācijas uzdevums ir nodrošināt informācijas/datu plūsmu, kas nepieciešama starptautiskās aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei. Aeronavigācijas informācijas/datu loma un nozīme būtiski mainījās, ieviešot zonālo navigāciju (RNAV), nepieciešamos navigācijas raksturojumus (RNP) un datorizētas gaisa kuģu navigācijas sistēmas. Sagrozīta vai kļūdaina aeronavigācijas informācija/dati var ietekmēt aeronavigācijas drošību.

Lai panāktu, ka vienotā un konsekventā veidā tiek sniegta datorizētas navigācijas sistēmas ekspluatācijai vajadzīgā aeronavigācijas informācija/dati, valstis, cik iespējams, izvairās piemērot standartus un procedūras, kas nav noteikti starptautiskajai lietošanai.

Šie standarti un ieteicamā prakse ir jālieto kopā ar dokumentu “Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi. ICAO abreviatūras un kodi” (PANS-ABC, Doc 8400).

Ir atzīts, ka dažos gadījumos var būt nepieciešamas papildu procedūras, lai izpildītu noteiktas ICAO Reģionu prasības.

Norādījumi aeronavigācijas informācijas dienestu organizēšanai un izmantošanai ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

2. NODAĻA. DEFINĪCIJAS

Šiem terminiem Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu standartos un ieteicamajā praksē ir šādas nozīmes.

Aeronavigācijas dati. Aeronavigācijas faktu, jēdzienu vai norādījumu formalizēts attēlojums, kas piemērots paziņošanai, interpretēšanai vai apstrādei.

Aeronavigācijas informācija. Informācija, kas tiek iegūta, apkopojot, izanalizējot un formatējot aeronavigācijas datus.

Aeronavigācijas informācijas cirkulārs (AIC). Paziņojums, kurā ir informācija, kas netiek iekļauta ne NOTAM paziņojumā, ne AIP, bet kas attiecas uz lidojumu drošību, aeronavigāciju, tehniskiem, administratīviem vai juridiskiem jautājumiem.

Aeronavigācijas informācijas dienests (AIS). Dienests, kas noteikta rajona robežās atbild par aeronavigācijas informācijas/datu nodrošinājumu, kas vajadzīgi aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei.

Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP). Publikācija, ko izdod attiecīga valsts pilnvarota iestāde un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas informāciju.

AIP grozījumi. Paliekošas AIP ietvertās informācijas izmaiņas.

AIP papildinājums. Īslaicīgas AIP ietvertās informācijas izmaiņas, kas tiek publicētas kā īpašas lappuses.

AIRAC. Akronīms (Aeronavigācijas informācijas reglamentēšana un kontrole), kas apzīmē sistēmu, kuras mērķis ir uz kopējiem izpildes datumiem balstīta iepriekšēja ziņošana par apstākļiem, kuru dēļ nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas ekspluatācijas praksē.

AIS produkts. Aeronavigācijas informācija, kas sniegta Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes (izņemot NOTAM un PIB) elementu veidā, tostarp aeronavigācijas kartes, vai ar piemērotu elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību.

Aizliegtā zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir izliegti gaisa kuģu lidojumi.

Apvidus. Zemes virsma, kas ietver dabiskus veidojumus, piemēram, kalnus, paugurus, kalnu grēdas, ielejas, ūdenstilpnes, ledājus un mūžīgo sniegu, bet neskaitot šķēršļus.

Piezīme. Faktiski atkarībā no izmantotās datu vākšanas metodes apvidus ir nepārtraukta virsma, kas atrodas uz kailas Zemes, augu segas augšējā līmenī vai pa vidu un kas pazīstama arī kā “pirmā atstarojošā virsma”.

Apvidus reljefa ciparu modelis ar pacēluma atzīmēm (DEM). Apvidus virsmas attēlojums ar nepārtrauktām pacēluma vērtībām visos noteikta tīkla krustošanās punktos attiecībā pret kopēju bāzi.

Piezīme. Apvidus reljefa ciparu modelis taisnlenķa koordinātēs (DTM) dažreiz tiek apzīmēts kā DEM.

ASHTAM. Īpašas sērijas NOTAM paziņojums, ar kuru, izmantojot īpašu formātu, paziņo par vulkānu darbības izmaiņām, vulkānu izvirdumiem un/vai vulkānisko pelnu mākoņiem, kas ir svarīgi gaisa kuģu ekspluatācijā.

Augu sega. Kaila zeme kopā ar veģetāciju tās augstumā.

Bāze. Jebkurš lielums vai lielumu kopa, kas var kalpot kā atsauce vai pamats citu lielumu aprēķināšanai (ISO 19104^*).

^* Visi ISO standarti ir uzskaitīti šīs nodaļas beigās.

Bīstama zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam.

Būves. Visi cilvēka veidojumi uz Zemes virsmas, piemēram, pilsētas, dzelzceļi un kanāli.

Cikliskā redundances pārbaude (CRC). Matemātisks algoritms, ko piemēro datu ciparveida izteiksmei un kas nodrošina noteiktas pakāpes drošību pret datu pazaudēšanu vai izmainīšanu.

Cilvēkfaktora principi. Principi, kuri attiecas uz gaisa kuģu konstrukciju, sertifikāciju, apmācību, operācijām un apkopi un kuri tiecas panākt drošu saskarni starp cilvēku un citām sistēmas sastāvdaļām, pienācīgi ņemot vērā cilvēka veiktspēju.

Datu apkopošana. Datu apvienošana no vairākiem avotiem datu bāzē un bāzes līnijas izveidošana vēlākai apstrādei.

Piezīme. Datu apkopošanas posms ietver datu pārbaudi un nodrošināšanu, lai tiktu izlabotas atklātās kļūdas un izlaistie dati.

Datu bāze. Viena vai vairākas datu datnes, kas strukturētas tā, lai ar atbilstošām lietojumprogrammatūrām var piekļūt šīm datnēm un atjaunināt tās.

Piezīme. Tas galvenokārt attiecas uz elektroniski uzglabātiem datiem, kuriem piekļūst, izmantojot datoru, nevis uz fizisku ierakstu kartotēkām.

Datu kopa. Identificējams datu krājums (ISO 19101*).

Datu kopas sērija. Datu kopu krājums ar kopīgu produkta specifikāciju (ISO 19115*).

Datu kvalitāte. Pārliecības līmenis vai pakāpe, ka sniegtie dati atbilst datu lietotāja prasībām precizitātes, izšķirtspējas un integritātes ziņā.

Datu produkta specifikācija. Sīks datu kopas vai datu kopas sērijas apraksts kopā ar papildinformāciju, kas to ļauj radīt, piegādāt un lietot trešajai personai (ISO 19131*).

Piezīme. Datu produkta specifikācija sniedz vispusīgu kopsavilkumu un specifikāciju kopsavilkuma attēlošanai datu kopā. To var izmantot ražošanai, tirdzniecībai, galapatēriņam vai citam nolūkam.

Datu produkts. Datu kopa vai datu kopas sērija, kas atbilst datu produkta specifikācijai (ISO 19131*).

Elipsoidālais augstums (ģeodēziskais augstums). Augstums, kas saistīts ar atskaites elipsoīdu un kas tiek mērīts gar elipsoīda ārējo normāli, kas iet caur attiecīgo punktu.

Grafiskais attēlojums. Informācijas attēlojums cilvēkiem (ISO 19117*).

Gregora kalendārs. Vispārējas lietošanas kalendārs, kas pirmoreiz tika ieviests 1582. gadā, lai noteiktu gadu, kas precīzāk atbilst tropiskam gadam nekā Jūlija kalendārs (ISO 19108*).

Piezīme. Gregora kalendārā parastajos gados ir 365 dienas, bet garajos gados – 366 dienas, kas iedalītas divpadsmit mēnešos.

Ģeodēziskais attālums. Īsākais attālums starp jebkuriem diviem punktiem uz matemātiski definētas elipsoīdas virsmas.

Ģeodēziskie dati. Minimālais parametru kopums, kas nepieciešams vietējās atskaites sistēmas atrašanās vietas un orientācijas noteikšanai attiecībā pret globālo atskaites sistēmu.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Koordinātes (ģeogrāfiskais platums un garums), kas piesaistītas matemātiski aprēķinātam atskaites elipsoīdam un kas definē punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.

Ģeoīda vilnis. Attālums starp matemātisko atskaites elipsoīdu un ģeoīdu virs tā (pozitīvs vilnis) vai zem tā (negatīvs vilnis).

Piezīme. Attiecībā uz elipsoīdu, kas definēts 1984. gada WGS-84 Pasaules ģeodēziskajā sistēmā, WGS-84 ģeoīda vilnis ir starpība starp WGS-84 eliptisko augstumu un ortometrisko augstumu.

Ģeoīds. Ekvipotenciāla virsma Zemes gravitācijas laukā, kas sakrīt ar mierīgas jūras vidējo līmeni un tā nepārtrauktu turpinājumu pāri kontinentiem.

Piezīme. Ģeoīda forma vietējo gravitācijas radīto traucējumu (vēja, plūdmaiņu, sāļuma, straumju u.c.) dēļ ir neregulāra, un gravitācijas virziens visos punktos ir perpendikulārs ģeoīdam.

Helikopteru lidosta. Lidlauks vai noteikts iecirknis uz celtnes, kuru pilnīgi vai daļēji paredzēts izmantot helikopteru ielidošanai, izlidošanai vai manevriem uz virsmas.

Ierobežotu lidojumu zona. Noteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem.

Integrētā aeronavigācijas informācijas pakete. Pakete, ko veido šādi elementi:

— AIP, ietverot tās grozījumus;

— AIP papildinājumi;

—NOTAM un PIB;

—AIC un

— spēkā esošo NOTAM ziņojumu kontrolsaraksti un saraksti.

Integritāte (aeronavigācijas datiem). Noteikta garantija, ka aeronavigācijas dati un to vērtība kopš to izcelsmes vai sankcionētas grozīšanas brīža netiek zaudēta vai mainīta.

Izsekojamība. Spēja izsekot vienības vēsturi, lietojumu vai atrašanās vietu ar reģistrētu identifikāciju palīdzību (ISO 8402*).

Izšķirtspēja. Vienību vai ciparu skaits, līdz kuram izmērītā vai aprēķinātā vērtība tiek izteikta un lietota.

Kaila zeme. Zemes virsma, ieskaitot ūdenskrātuves un pastāvīgos ledājus un sniegu, bet neskaitot veģetāciju un cilvēka rokām veidotus objektus.

Kalendārs. Atsevišķa laika atskaites sistēma, kas nodrošina pamatu, lai definētu atrašanos laikā ar precizitāti līdz vienai dienai (ISO 19108*).

Kustības zona. Lidlauka daļa, kuru izmanto gaisa kuģa pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām un kas sastāv no manevrēšanas laukuma un perona(-iem).

Kvalitāte. Vienības tehnisko īpašību kopums, kas ietekmē spēju apmierināt noteiktās un netieši apzinātās vajadzības (ISO 8402*).

Piezīme. Vienība ir priekšmets, ko iespējams atsevišķi aprakstīt un aplūkot (ISO 8402*).

Kvalitātes nodrošināšana. Visas plānotās un sistemātiskās darbības, kas tiek īstenotas kvalitātes sistēmā un kas pierādītas kā vajadzīgas, lai nodrošinātu pienācīgu pārliecību, ka vienība atbildīs kvalitātes prasībām (ISO 8402*).

Kvalitātes pārvaldība. Visas kopējās vadības funkcijas darbības, kas nosaka kvalitātes politiku, mērķus un pienākumus, un to īstenošana, izmantojot tādus līdzekļus kā kvalitātes plānošana, kvalitātes vadība, kvalitātes nodrošināšana un kvalitātes uzlabošana kvalitātes sistēmā (ISO 8402*).

Kvalitātes prasības. Vajadzību izteikums vai to interpretējums kvantitatīvi vai kvalitatīvi formulētās prasībās attiecībā uz vienības tehniskajām īpašībām, lai varētu to īstenot un pārbaudīt (ISO 8402*).

Kvalitātes sistēma. Organizatoriskā struktūra, procedūras, procesi un resursi, kas vajadzīgi kvalitātes pārvaldības īstenošanai (ISO 8402*).

Kvalitātes vadība. Ekspluatācijas paņēmieni un darbības, kas tiek izmantotas, lai izpildītu kvalitātes prasības (ISO 8402*).

Manevrēšanas laukums. Lidlauka daļa, izņemot peronus, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevru vajadzībām.

Maršruta posms. Maršruts vai maršruta daļa, kas tiek nolidota bez starpnosēšanās.

Metadati. Dati par datiem (ISO 19115*).

Piezīme. Dati, kas raksturo un dokumentē datus.

NOTAM. Ziņojums, kas tiek izplatīts, izmantojot telekomunikācijas, un kas satur informāciju par jebkuras aeronavigācijas iekārtas, pakalpojuma, procedūras uzstādīšanu, ieviešanu, stāvokli vai apdraudējuma rašanos, par ko laicīgi zināt ir būtiski ar lidojuma veikšanu saistītajam personālam.

Ortometriskais augstums. Augstums punktam, kas saistīts ar ģeoīdu, parasti attēlots kā vidējais jūras līmeņa augstums (MSL).

Pazīme. Reālas parādības abstrakcija (ISO 19101*).

Pazīmes realizēšanās. Darbība, ko var veikt katrs pazīmes tips (ISO 19110*).

Piezīme. Pazīmes tipa “aizsprosts” realizēšanās ir šī aizsprosta pacelšana. Šīs realizēšanās rezultāts ir ūdens līmeņa paaugstināšana tvertnē.

Pazīmju raksturotājs. Pazīmju īpašība (ISO 19101*).

Piezīme. Pazīmju raksturotājs ir nosaukums, datu tips un ar to saistītais definētais vērtību apgabals.

Pazīmju saistība. Saistība starp vienas pazīmes tipa piemēriem un tās pašas vai citas pazīmes tipa piemēriem (ISO 19101*).

Pazīmju tips. Reālu parādību klase ar kopējām īpašībām (ISO 19110*).

Piezīme. Pazīmju katalogā klasifikācijas pamatlīmenis ir pazīmju tips.

Piemērošana. Datu apstrāde atbilstoši lietotāja prasībām (ISO 19104*).

Pirmslidojuma informācijas biļetens (PIB). Pirms lidojuma sagatavotās aktuālās, ekspluatācijai svarīgas NOTAM informācijas attēlojums.

Precīzija. Vismazākā atšķirība, ko iespējams droši noteikt, veicot uzmērījumus.

Piezīme. Attiecībā uz ģeodēziskajiem uzmērījumiem precīzija ir operācijas veikšanas precizitāte vai mērījumu veikšanā izmantoto instrumentu un metožu pilnveide.

Precizitāte. Paredzamās vai izmērītās un patiesās vērtības atbilstības pakāpe.

Piezīme. Attiecībā uz izmērītiem atrašanās vietas datiem precizitāte parasti tiek izteikta kā attālums no konkrētas atrašanās vietas, kurā noteikti atrodas faktiskā atrašanās vieta.

Pretgaisa aizsardzības identifikācijas zona (ADIZ). Īpaša apzīmēta noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā gaisa kuģiem ir jāievēro īpašas identifikācijas un/vai ziņošanas procedūras papildus tām procedūrām, kas saistītas ar gaisa satiksmes pakalpojumu (ATS) nodrošināšanu.

Relatīvais augstums. Vertikālais attālums no plaknes, punkta vai par punktu uzskatīta objekta līdz noteiktam līmenim.

Reljefs. Zemes virsmas nelīdzenumi, kas aeronavigācijas kartēs attēloti ar kontūrām, hipsometrisku ietonējumu, ēnojumu vai augstuma atzīmēm.

SNOWTAM. Īpašas sērijas NOTAM ziņojums, kas, izmantojot īpašu formātu, paziņo par sniega, ledus, šķīdoņa vai ar sniegu, šķīdoni un ledu kustības zonā saistīta stāvoša ūdens radītiem bīstamiem apstākļiem vai to novēršanu.

Solis. Leņķiskais vai lineārais attālums starp diviem blakus esošiem pacēluma punktiem.

Stacijas deklinācija. VOR nulles radiāla novirze no ģeogrāfiskajiem ziemeļiem, kas noteikta VOR stacijas kalibrēšanas laikā.

Starptautiska lidosta. Jebkura lidosta, kuru tā Līgumslēdzēja valsts, kuras teritorijā tā atrodas, norādījusi kā ielidošanas un izlidošanas lidostu starptautiskajai gaisa satiksmei, ja ir veiktas formalitātes, ko paredz muitas, imigrācijas, sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu karantīnas un līdzīgas procedūras.

Starptautisks NOTAM birojs (NOF). Valsts norādīts birojs NOTAM ziņojumu starptautiskajai apmaiņai.

Šķērslis. Visi nekustīgie (pagaidu vai pastāvīgie) un kustīgie objekti vai to daļas, kas atrodas zonā, kura paredzēta gaisa kuģu kustībai pa zemes virsmu, vai kas ir izvirzīti virs noteiktām virsmām, kuras paredzētas gaisa kuģu aizsardzībai lidojumā.

Tiešā tranzīta vienošanās. Attiecīgo valsts institūciju apstiprināti īpaši pasākumi, saskaņā ar kuriem satiksme, kas, šķērsojot Līgumslēdzēju valsti, veic īslaicīgu apstāšanos, var palikt to tiešā pārraudzībā.

Validācija. Pēc pārbaudes veikšanas un objektīvu pierādījumu sniegšanas apliecināšana, ka ir izpildītas kādas noteiktas prasības konkrētajam paredzētajam lietojumam (ISO 8402*).

Verifikācija. Pēc pārbaudes veikšanas un objektīvu pierādījumu sniegšanas apstiprināšana, ka ir izpildītas noteiktas prasības (ISO 8402*).

Piezīme. Objektīvs pierādījums ir informācija, kuras patiesumu iespējams pierādīt un kas balstīta uz faktiem, kuri iegūti, veicot novērošanu, mērījumus, testus vai ar citiem līdzekļiem (ISO 8402^*).

Virsma datu vākšanai par šķēršļiem/reljefu. Noteikta virsma, kas paredzēta, lai vāktu datus par šķēršļiem/reljefu.

^* ISO standarti:

8402 — Kvalitātes pārvaldība un kvalitātes nodrošināšana

8402 — Izmantotie termini, otrais izdevums

19101 — Ģeogrāfiska informācija. Atskaites modelis

19104 — Ģeogrāfiska informācija. Terminoloģija

19108 — Ģeogrāfiska informācija. Laika shēma

19109 — Ģeogrāfiska informācija. Noteikumi piemērošanas shēmai

19110 — Ģeogrāfiska informācija. Pazīmju uzskaites shēma

19115 — Ģeogrāfiska informācija. Metadati

19117 — Ģeogrāfiska informācija. Grafiskais attēlojums

19131 — Ģeogrāfiska informācija. Datu produktu specifikācija

3. NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

3.1. Pienākumi un funkcijas

3.1.1. Katra Līgumslēdzēja valsts

a) sniedz aeronavigācijas informācijas pakalpojumus vai

b) vienojas ar vienu vai vairākām citām Līgumslēdzējām valstīm par kopīgu pakalpojumu sniegšanu, vai

c) deleģē tiesības sniegt šādus pakalpojumus nevalstiskai aģentūrai ar nosacījumu, ka atbilstoši tiek ievēroti šā pielikuma standarti un ieteicamā prakse.

3.1.1.1. Attiecīgā valsts ir atbildīga par sniegto informāciju. Publicējot aeronavigācijas informāciju par valsti un tās vārdā, skaidri norāda, ka tā ir publicēta ar šīs valsts atļauju.

3.1.1.2. Katra Līgumslēdzēja valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas informācija/dati, ko tā sniedz par savu teritoriju, kā arī par apgabaliem ārpus tās teritorijas, kuros valsts ir atbildīga par gaisa satiksmes pakalpojumiem, ir atbilstoši, vajadzīgajā kvalitātē un savlaicīgi. Tas ietver arī pasākumus, lai katras valsts ar gaisa kuģu ekspluatāciju saistītie dienesti savlaicīgi sniegtu pieprasīto informāciju/datus aeronavigācijas informācijas dienestam.

3.1.1.3. Ja pakalpojumi netiek nodrošināti 24 stundas diennaktī, tad pakalpojumi ir pieejami visu laiku, kamēr gaisa kuģis atrodas lidojumā aeronavigācijas informācijas dienesta atbildības rajonā, kā arī vismaz divas stundas pirms un pēc šī laika. Pakalpojumi ir pieejami arī citā laikā, kad to var pieprasīt attiecīga zemes organizācija.

3.1.2. Turklāt, lai aeronavigācijas informācijas dienests varētu nodrošināt pirmslidojuma informācijas pakalpojumus un apmierināt vajadzību pēc pirmslidojuma informācijas, tam jāiegūst informācija:

a) no citu valstu aeronavigācijas informācijas dienestiem;

b) no citiem pieejamiem avotiem.

Piezīme. Viens šāds avots ir noteikts 8.3. punktā.

3.1.3. Aeronavigācijas informācija/dati, kas iegūti saskaņā ar 3.1.2. punkta a) apakšpunktu, skaidri norāda, ka informācija publicēta ar izcelsmes valsts atļauju.

3.1.4. Aeronavigācijas informācija/dati, kas iegūti saskaņā ar 3.1.2. punkta b) apakšpunktu, ja iespējams, pirms izplatīšanas tiek pārbaudīta, un, ja tā nav pārbaudīta, tad izplatot tas skaidri jānorāda.

3.1.5. Aeronavigācijas informācijas dienests nekavējoties sniedz citu valstu aeronavigācijas informācijas dienestiem visu informāciju/datus, kas tiem nepieciešami aeronavigācijas drošībai, regularitātei vai efektivitātei, lai tie varētu izpildīt 3.1.6. punktu.

3.1.6. Aeronavigācijas informācijas dienests nodrošina, ka aeronavigācijas informācija/dati, kas nepieciešami aeronavigācijas drošībai, regularitātei vai efektivitātei, tiek sniegti veidā, kas atbilst:

a) ar lidojuma veikšanu saistīto personu, tostarp gaisa kuģa apkalpes, prasībām, lidojuma plānošanas un lidojuma modelēšanas trenažieru ekspluatācijas prasībām; un

b) par lidojumu informācijas dienestu atbildīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības un par pirmslidojuma informāciju atbildīgo dienestu darbības prasībām.

3.1.7. Aeronavigācijas informācijas dienests saņem un/vai rada, savāc vai apkopo, rediģē, formatē, publicē/uzglabā un izplata aeronavigācijas informāciju/datus, kas attiecas uz visu valsts teritoriju, kā arī uz apgabaliem ārpus tās teritorijas, kuros valsts ir atbildīga par gaisa satiksmes pakalpojumiem. Aeronavigācijas informācija tiek publicēta kā Integrētā aeronavigācijas informācijas pakete.

3.2. Kvalitātes sistēma

3.2.1. Katra Līgumslēdzēja valsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu atbilstoši organizētu kvalitātes sistēmu, kas ietver procedūras, procesus un resursus, kas nepieciešami, lai īstenotu kvalitātes pārvaldību katrā iepriekš 3.1.7. punktā aprakstītajā posmā. Ja tas tiek pieprasīts, šādas kvalitātes pārvaldības īstenošana ir uzskatāma katrā posmā.

3.2.2. Ieteikums. Saskaņā ar 3.2.1. punktu izveidotajai kvalitātes sistēmai jāatbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) 9000. sērijas kvalitātes nodrošināšanas standartiem, un tai jābūt šīs organizācijas apstiprinājumam.

Piezīme. Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) 9000. sērijas kvalitātes nodrošināšanas standarti nodrošina pamatsistēmu kvalitātes nodrošināšanas programmas izveidei. Katrai valstij jāformulē veiksmīgas programmas īpašības, un vairumā gadījumos katrai valsts organizācijai tās ir unikālas.

3.2.3. Saistībā ar kvalitātes sistēmu tiek noteiktas prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas katrai funkcijai, un personāls, kuram uzticēts veikt šīs funkcijas, ir atbilstoši sagatavots. Valstis nodrošina, ka personālam ir prasmes un kompetence, kas nepieciešama, lai veiktu konkrētās uzticētās funkcijas, un saglabā atbilstošu dokumentāciju personāla kvalifikācijas apliecināšanai. Tiek noteikta sākotnēja un periodiska novērtēšana, kuras laikā personālam jāparāda savas prasmes un spējas. Periodiska personāla novērtēšana tiek izmantota kā līdzeklis, lai atklātu un labotu nepilnības.

3.2.4. Valstis nodrošina, ka pastāv noteiktas procedūras, lai aeronavigācijas dati jebkurā brīdī būtu izsekojami līdz to izcelsmei un būtu iespējams labot visas datu anomālijas vai kļūdas, kas atklātas ražošanas/uzturēšanas fāzē vai ekspluatācijas laikā.

3.2.5. Izveidotā kvalitātes sistēma sniedz lietotājiem garantiju un pārliecību, ka izplatītā aeronavigācijas informācija/dati atbilst noteiktajām prasībām attiecībā uz datu kvalitāti (precizitāte, izšķirtspēja un integritāte) un attiecībā uz datu izsekojamību, lietojot atbilstošas procedūras katrā datu sagatavošanas vai grozīšanas procesa posmā. Sistēma arī sniedz pārliecību par aeronavigācijas datu paredzētā lietojuma piemērojamības periodu, kā arī par to, ka tiks ievēroti saskaņotie izplatīšanas datumi.

3.2.6. Aeronavigācijas datu precizitātes pakāpe, kas balstīta uz 95% ticamības pakāpi, ir noteikta 11. pielikuma 2. nodaļā un 14. pielikuma I un II sējuma 2. nodaļā. Šajā sakarā tiek noteikti trīs tipu atrašanās vietas dati: uzmērītie punkti (skrejceļa sliekšņi, aeronavigācijas līdzekļu atrašanās vietas u.c.), aprēķinātie punkti (telpas punkti/koordinātas, kas matemātiski izskaitļotas no uzmērītajiem punktiem) un deklarētie punkti (lidojumu informācijas rajona robežpunkti).

3.2.7. Valstis nodrošina, lai aeronavigācijas datu publicēšanas secība būtu tāda, kā noteikts 1. un 7. papildinājumā.

3.2.8. Līgumslēdzējas valstis nodrošina, ka aeronavigācijas datu integritāte tiek saglabāta visā datu procesā no apsekošanas/izcelsmes līdz izplatīšanai nākamajam paredzētajam lietotājam. Aeronavigācijas datu integritātes prasības tiek balstītas uz iespējamo risku, kas rodas datu sagrozīšanas dēļ un lietojot šādus datus. Rezultātā tiek piemērota šāda klasifikācija un datu integritātes pakāpes:

a) kritiskie dati, integritātes pakāpe
1 × 10-8: pastāv liela iespējamība, ka, lietojot sagrozītus kritiskos datus, gaisa kuģim droša lidojuma turpināšana un nosēšanās būtu nopietni apdraudēta, un būtu pat iespējama katastrofa;

b) svarīgie dati, integritātes pakāpe
1 × 10-5: pastāv maza iespējamība, ka, lietojot sagrozītus svarīgos datus, gaisa kuģim droša lidojuma turpināšana un nosēšanās būtu nopietni apdraudēta un būtu pat iespējama katastrofa, un

c) regulārie dati, integritātes pakāpe
1 × 10-3: pastāv ļoti maza iespējamība, ka, lietojot sagrozītus regulāros datus, gaisa kuģim droša lidojuma turpināšana un nosēšanās būtu nopietni apdraudēta un būtu pat iespējama katastrofa.

3.2.9. Aeronavigācijas datu kvalitātes prasības attiecībā uz klasifikāciju un datu integritāti ir saskaņā ar A7-1. līdz A7-5. tabulu 7. papildinājumā.

3.2.10. Elektronisko aeronavigācijas datu aizsardzība uzglabāšanas vai tranzīta laikā tiek pilnībā uzraudzīta, veicot ciklisko redundances pārbaudi (CRC). Lai panāktu 3.2.8. punktā klasificēto kritisko un būtisko aeronavigācijas datu integritātes pakāpes aizsardzību, tiek piemērots attiecīgi 32 vai 24 bitu CRC algoritms.

3.2.11. Ieteikums. Lai panāktu 3.2.8. punktā klasificēto parasto aeronavigācijas datu integritātes pakāpes aizsardzību, jāpiemēro 16-bitu CRC algoritms.

3.2.12. Informācija, kas jāpublicē Integrētajā aeronavigācijas informācijas paketē, tiek rūpīgi pārbaudīta un saskaņota ar atbildīgajiem dienestiem, pirms tā tiek iesniegta aeronavigācijas informācijas dienestam, lai pārliecinātos, ka ir iekļauta visa nepieciešamā informācija un visas detaļas ir pareizas. Tiek noteiktas validācijas un verifikācijas procedūras, kas nodrošina, ka tiek izpildītas aeronavigācijas datu kvalitātes (precizitātes, izšķirtspējas, integritātes) un izsekojamības prasības.

Piezīme. Norādījumi par sadarbību ar citiem saistītiem dienestiem ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

3.2.13. Piemērotās kvalitātes sistēmas atbilstība tiek pierādīta ar revīzijas palīdzību. Ja tiek atklāta neatbilstība, tiek noteikti un veikti sākotnēji pasākumi, lai labotu tās cēloni. Visi revīzijas novērojumi un koriģējoša darbība tiek pierādīta un pienācīgi dokumentēta.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz aeronavigācijas datu kvalitātes prasībām (precizitāti, izšķirtspēju, integritāti, aizsardzību un izsekojamību) ir ietverti 1984. gada “Pasaules ģeodēzijas sistēmas (WGS-84) rokasgrāmatā” (Doc 9674). Palīginformācija attiecībā uz 1. un 7. papildinājuma noteikumiem saistībā ar aeronavigācijas datu publicēšanas izšķirtspēju un integritāti ir ietverti RTCA dokumentā Nr. DO-201A un Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (EUROCAE) dokumentā Nr. ED-77 “Nozares prasības attiecībā uz aeronavigācijas informāciju”.

3.3. Aeronavigācijas informācijas/datu apmaiņa

3.3.1. Katra valsts norāda biroju, kuram jāadresē visi Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementi, kas sastādīti citās valstīs. Šis birojs izskata citu valstu izcelsmes informācijas/datu pieprasījumus.

3.3.2. Ja valsts norāda vairāk nekā vienu starptautisku NOTAM biroju, tā nosaka katra biroja atbildības jomu un aptverto teritoriju.

3.3.3. Aeronavigācijas informācijas dienests vajadzības gadījumā izveido sistēmu, lai izpildītu ekspluatācijas prasības NOTAM ziņojumu izdošanai un saņemšanai, izmantojot telesakarus.

3.3.4. Ja iespējams, valstis izveido tiešus sakarus starp aeronavigācijas informācijas dienestiem, lai atvieglotu aeronavigācijas informācijas/datu starptautisku apmaiņu.

3.3.5. Katra Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementa, ko pieprasījis ICAO Līgumslēdzējas valsts aeronavigācijas informācijas dienests, viena kopija papīra vai elektroniskā veidā, vai abos izcelsmes valsts bez maksas dara pieejamu savstarpēji saskaņotā veidā pat tad, ja publicēšanas/uzglabāšanas un izplatīšanas tiesības ir deleģētas komerciālai aģentūrai.

3.3.6. Ieteikums. Par vairāk nekā vienas Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementa vai citu aeronavigācijas dokumentu, arī tādu dokumentu, kas ietver aeronavigācijas tiesību aktus un noteikumus, kopijas apmaiņu papīra un/vai elektroniskā veidā ICAO Līgumslēdzējām valstīm divpusēji jāvienojas.

3.3.7. Ieteikums. Par valstu, kas nav ICAO Līgumslēdzējas valstis, un citu subjektu izteiktu aeronavigācijas informācijas/datu, tostarp Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementu un citu aeronavigācijas dokumentu, tostarp arī tādu dokumentu, kas ietver aeronavigācijas tiesību aktus un noteikumus papīra un/vai elektroniskā formā, pieprasījumu jāslēdz atsevišķa vienošanās ar izcelsmes valsti.

3.4. Autortiesības

Piezīme. Lai aizsargātu ieguldījumu valsts AIS produktos, kā arī lai nodrošinātu labāku to izmantošanas kontroli, valstis var vēlēties šiem produktiem piemērot autortiesības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem.

Jebkurš valsts AIS produkts, kuram saskaņā ar 3.3. punktu piešķirta šīs valsts autortiesību aizsardzība un kurš tiek sniegts citai valstij, tiek padarīts pieejams trešai pusei tikai ar nosacījumu, ka trešā puse tiek informēta, ka autortiesības uz produktu tiek aizsargātas, un ar nosacījumu, ka tiek pievienota atbilstoša piezīme, ka autortiesības uz produktu pieder izcelsmes valstij.

3.5. Izmaksu segšana

Ieteikums. Saskaņā ar “ICAO Politikas nostādnēm attiecībā uz maksām par lidostu un aeronavigācijas pakalpojumiem” (Doc 9082) lidostas un aeronavigācijas pakalpojumu pamatizmaksās jāiekļauj aeronavigācijas informācijas/datu iegūšanas un apkopošanas pieskaitāmās izmaksas.

Piezīme. Ja aeronavigācijas informācijas/datu iegūšanas un apkopošanas izmaksas jāsedz no lidostu un aeronavigācijas pakalpojumu maksām, tad atsevišķam klientam maksa par noteikta AIS produkta piegādi papīra vai elektroniskā veidā var būt pamatota ar iespiedpapīra vai elektronisko informācijas nesēju izveidošanas izmaksām un izplatīšanas izmaksām.

3.6. Vispārīgas specifikācijas

3.6.1. Katrs starptautiski izplatāms Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elements ietver tekstu angļu valodā tām daļām, kas izklāstītas nešifrētā valodā.

3.6.2. Vietvārdi tiek rakstīti atbilstoši vietējam lietojumam, vajadzības gadījumā transliterējot tos ar latīņu alfabēta burtiem.

3.6.3. Ieteikums. Izplatītajā aeronavigācijas informācijā/datos lietotajām mērvienībām jāatbilst valsts pieņemtajam lēmumam attiecībā uz 5. pielikumā “Darbībām gaisā un uz zemes piemērojamās mērvienības” ietverto tabulu lietojumu.

3.6.4. ICAO abreviatūru lietojums

ICAO abreviatūras aeronavigācijas informācijas pakalpojumos tiek lietotas, ja vien tās ir atbilstošas un to lietošana atvieglos informācijas/datu izplatīšanu.

3.6.5. Automatizācijas izmantošana

Ieteikums. Jāievieš AID automatizācija, lai uzlabotu aeronavigācijas informācijas pakalpojumu ātrumu, precizitāti, efektivitāti un izmaksu lietderību.

3.6.6. Aizliegto, ierobežotu lidojumu un bīstamo zonu identifikācija un attēlošana

3.6.6.1. Katras valsts noteiktajai aizliegtajai zonai, ierobežotu lidojumu un bīstamajai zonai, pirmoreiz to nosakot, piešķir identifikāciju un izsludina visu informāciju (sk. 1. papildinājuma 5.1. punktu).

3.6.6.2. Šādi piešķirtā identifikācija tiek lietota, lai identificētu šo zonu visos turpmākos ziņojumos attiecībā uz šo zonu.

3.6.6.3. Identifikāciju veido šādai burtu un ciparu grupai:

a) valstij vai teritorijai, kas izveidojusi gaisa telpu, piešķirti valstspiederību apzīmējoši burti, kas apzīmē atrašanās vietas indeksu;

b) attiecīgi burts “P” aizliegtai zonai, “R” – ierobežotu lidojumu zonai, bet “D” – bīstamai zonai;

c) numurs, kas attiecīgajā valstī vai teritorijā neatkārtojas.

Piezīme. Valsts piederību apzīmējošie burti ir norādīti dokumentā “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910).

3.6.6.4. Lai izvairītos no neskaidrībām, identifikācijas numurus atkārtoti nelieto vismaz vienu gadu pēc tam, kad anulēta zona, uz kuru tie attiecas.

3.6.6.5. Ieteikums. Kad tiek izveidota aizliegtā, ierobežotu lidojumu un bīstamā zona, šai zonai jābūt pēc iespējas mazākai un ar vienkāršām ģeometriskām robežām, lai visas personas, uz kurām tā attiecas, varētu vieglāk uz to norādīt.

3.6.7. Cilvēkfaktora apsvērumi

Organizējot aeronavigācijas informācijas pakalpojumus, kā arī aeronavigācijas informācijas/datu plānošanā, saturā, apstrādē un izplatīšanā tiek ņemti vērā cilvēkfaktora principu apsvērumi, kas atvieglo to optimālu izmantošanu.

3.7. Kopēja atskaites sistēma aeronavigācijai

3.7.1. Horizontāla atskaites sistēma

3.7.1.1. 1984. gada Pasaules ģeodēzijas sistēma (WGS-84) tiek izmantota kā horizontāla (ģeodēziskā) atskaites sistēma starptautiskajai aeronavigācijai. Tātad publicētās aeronavigācijas ģeogrāfiskās koordinātas (norādot platumu un garumu) izsaka WGS-84 ģeodēziskās atskaites datu izteiksmē.

1. piezīme. “1984. gada Pasaules ģeodēzijas sistēmas (WGS-84) rokasgrāmatā” (Doc 9674) ir ietverti visaptveroši norādījumi attiecībā uz WGS-84.

2. piezīme. Specifikācijas, kas regulē ar WGS-84 saistītu aeronavigācijas koordināšu noteikšanu un ziņošanu (lauka darbu precizitāte un datu integritāte), gaisa satiksmes dienestu noteiktām ģeogrāfiskajām atrašanās vietām ir noteiktas 11. pielikuma 2. nodaļā un 5. papildinājuma 1. tabulā, bet ar lidlauku/helikopteru lidlauku saistītām atrašanās vietām – attiecīgi 14. pielikuma I un II sējuma 2. nodaļā un 5. un 1. papildinājuma A5-1. tabulā un 1. tabulā.

3.7.1.2. Ieteikums. Precīzās ģeodēziskās lietojumprogrammatūrās un dažās aeronavigācijas lietojumprogrammatūrās jāmodelē un jānovērtē īslaicīgas izmaiņas tektonisko plātņu kustībā un plūdmaiņu ietekme uz Zemes garozu. Lai atspoguļotu laika ietekmi, katrām stacijas absolūtajām koordinātēm jānorāda laiks.

1. piezīme. WGS-84 (G873) atskaites modeļa laiks ir 1997.0, turpretī jaunākā atjauninātā WGS-84 (G1150) atskaites modeļa, kas ietver plātnes kustību modeli, laiks ir 2001.0. (G norāda, ka koordinātes tika iegūtas, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) metodes, bet skaitlis pēc G norāda GPS nedēļu, kad šīs koordinātes tika ieviestas Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās zemes telpiskās kartogrāfijas informācijas aģentūras (NGA) precīzā efemerīdu izvērtēšanas procesā.

2. piezīme. Visā pasaulē izvietoto pastāvīgo GPS sekošanas staciju ģeodēziskās koordinātes WGS-84 sistēmas atskaites modeļa pēdējai versijai ir sniegtas Doc 9674. Katrai pastāvīgajai GPS sekošanas stacijai precizitātes pakāpe atsevišķi noteiktai atrašanās vietai WGS-84 (G1150) sistēmā ir līdz 1 cm (1 ó).

3. piezīme. Cita precīza pasaules sauszemes koordināšu sistēma ir Starptautiskā Zemes rotācijas dienesta (IERS) Zemes koordinātu sistēma (ITRS), un ITRS realizācija ir IERS Zemes koordinātu sistēma (ITRF). Norādījumi attiecībā uz ITRS ir sniegti Doc 9674 C pielikumā. Vairums tagadējo WGS-84 (G1150) realizāciju ir balstītas uz ITRF 2000 laikposmu. WGS-84 (G1150) ir saderīga ar ITRF 2000, un praktiskā realizācijā atšķirība starp šīm divām sistēmām ir viens vai divi centimetri pasaules mērogā, kas nozīmē, ka WGS-84 (G1150) un ITRF 2000 būtībā ir identiskas.

3.7.1.3. Ģeogrāfiskās koordinātes, kas ir pārvērstas WGS-84 koordinātēs, bet kurām sākotnējā lauka darba precizitāte neatbilst 11. pielikuma 2. nodaļas un 14. pielikuma I un II sējuma 2. nodaļas prasībām, atzīmē ar zvaigznīti.

3.7.1.4. Ģeogrāfisko koordināšu publicēšanas izšķirtspējas pakāpe ir tāda, kā noteikts 1. papildinājumā un 7. papildinājuma A7-1. tabulā, turpretī ģeogrāfisko koordināšu karšu izšķirtspējas pakāpe ir tāda, kā noteikts 4. pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulā.

3.7.2. Vertikālā atskaites sistēma

3.7.2.1. Starptautiskajā aeronavigācijā kā vertikālā atskaites sistēma tiek izmantota vidējā jūras līmeņa bāze, kas atspoguļo ar gravitāciju saistīta relatīvā augstuma (pacēluma) attiecību pret virsmu – ģeoīdu.

1. piezīme. Ģeoīds parasti vistuvāk atbilst vidējam jūras līmenim. Tas tiek definēts kā ekvipotenciāla virsma Zemes gravitācijas laukā, kas sakrīt ar mierīgas jūras vidējo līmeni un tā nepārtrauktu turpinājumu pāri visiem kontinentiem.

2. piezīme. Ar gravitāciju saistīti augstumi (topogrāfiskie augstumi) tiek saukti arī par ortometriskajiem augstumiem, bet attālumi līdz punktiem virs elipsoīda tiek saukti par elipsoidālajiem augstumiem.

3.7.2.2. Starptautiskajā aeronavigācijā kā globālais gravitācijas modelis tiek izmantots 1996. gada Zemes gravitācijas modelis (EGM-96), kas satur datus par zemfrekvences gravitācijas lauku ar precizitāti 360.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz EGM-96 ir ietverti Doc 9674.

3.7.2.3. Ģeogrāfiskajās koordinātēs, kur EGM-96 precizitāte neatbilst 14. pielikuma I un II sējumā noteiktajām precizitātes prasībām attiecībā uz topogrāfisko augstumu un ģeoīda vilni, balstoties uz EGM-96 datiem, tiek izstrādāti un lietoti reģionālie, valsts vai vietējie ģeoīda modeļi, kas satur datus ar augstu izšķirtspēju par gravitācijas lauku (augstfrekvences lauku). Ja tiek izmantots cits ģeoīda modelis, nevis EGM-96 modelis, tad aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) tiek sniegts izmantotā modeļa apraksts, tostarp vajadzīgie parametri augstuma pārveidošanai no šī modeļa uz EGM-96.

Piezīme. Specifikācijas, kas regulē topogrāfiskā augstuma un ģeoīda viļņa noteikšanu un ziņošanu (lauka darba precizitāti un datu integritāti) noteiktās atrašanās vietās lidlaukos/helikopteru lidlaukos, ir noteiktas attiecīgi 14. pielikuma I un II sējuma 2. nodaļā un 5. un 1. papildinājuma A5-2. tabulā un 2. tabulā.

3.7.2.4. Noteiktām uzmērītām vietām uz zemes bez pacēluma, kas attiecināts uz vidējo jūras līmeni (ģeoīdu), tiek publicēts arī 1. pielikumā noteiktais ģeoīda vilnis (attiecināts uz WGS-84 elipsoīdu).

3.7.2.5. Pacēluma un ģeoīda viļņa publicēšanas izšķirtspējas pakāpe ir tāda, kā noteikts 1. papildinājumā un 7. papildinājuma A7-2. tabulā, turpretī pacēluma un ģeoīda viļņa karšu izšķirtspējas pakāpe ir tāda, kā noteikts 4. pielikuma 6. papildinājuma 2. tabulā.

3.7.3. Laika atskaites sistēma

3.7.3.1. Starptautiskajā aeronavigācijā kā laika atskaites sistēma tiek izmantots Gregora kalendārs un GMT koordinētais universālais laiks.

1. piezīme. Vērtība laikā ir īslaicīgs stāvoklis, kas mērīts attiecībā uz laika atskaites sistēmu.

2. piezīme. GMT koordinētais universālais laiks ir Bureau International de l’Heure (BIH) un IERS uzturēts laika mērogs, kas veido pamatu standarta frekvenču un laika signālu koordinētai izplatīšanai.

3. piezīme. Norādījumus attiecībā uz Griničas laiku sk. 5. pielikuma D papildinājumā.

4. piezīme. ISO 8601 standarts nosaka Gregora kalendāra un 24 stundu vietējā vai GMT koordinētā universālā laika lietošanu informācijas savstarpējai apmaiņai, turpretī ISO 19108 standarts nosaka, ka Gregora kalendārs un GMT koordinētais universālais laiks ir galvenā laika atskaites sistēma, kas jālieto ģeogrāfiskajā informācijā.

3.7.3.2. Ja dažās lietojumprogrammatūrās tiek lietota atšķirīga laika atskaites sistēma, tad attiecīgā gadījumā ar piemērošanas sistēmu vai datu kopu saistītajā pazīmju katalogā vai metadatos tiek iekļauts vai nu tās sistēmas apraksts, vai arī norāde uz dokumentu, kurā aprakstīta attiecīgā laika atskaites sistēma.

Piezīme. ISO 19108 standarta D pielikumā attēloti daži ar kalendāru saistīti aspekti, kurus var būt jāņem vērā šādā aprakstā.

4. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS PUBLIKĀCIJAS (AIP)

1. piezīme. AIP galvenokārt ir paredzētas, lai izpildītu starptautiskās prasības attiecībā uz tādas ilgstošas aeronavigācijas informācijas apmaiņu, kas būtiski svarīga aeronavigācijai. Ja iespējams, informācijas pasniegšanas veids ir paredzēts, lai atvieglotu to lietošanu lidojuma laikā.

2. piezīme. AIP ir galvenais pastāvīgas informācijas un ilgstošu pagaidu izmaiņu avots.

4.1. Saturs

4.1.1. Aeronavigācijas informācijas publikācija trīs daļās, iedaļās un apakšiedaļās, uz kurām vienotā veidā dotas atsauces, lai būtu iespējama standartizēta elektronisko datu uzglabāšana un meklēšana, satur aktuālu informāciju, kas attiecas uz un ir sagrupēta atbilstoši tiem 1. papildinājumā uzskaitītajiem jautājumiem, kas iespiesti latīņu burtiem [Roman type], izņemot gadījumā, ja AIP vai AIP sējums ir paredzēts galvenokārt, lai atvieglotu lietošanu lidojuma laikā – tad precīzs formāts un izkārtojums var tikt atstāts valsts ziņā ar nosacījumu, ka tiek iekļauts atbilstošs satura rādītājs.

4.1.1.1. Ieteikums. Turklāt Aeronavigācijas informācijas publikācijām jāietver aktuāla informācija attiecībā uz tiem jautājumiem, kas 1. papildinājumā uzskaitīti kursīvā.

4.1.2. Aeronavigācijas informācijas publikāciju 1. daļa “Vispārīgā informācija (GEN)” ietver šādu informāciju:

a) par AIP aptverto aeronavigācijas aprīkojumu, pakalpojumiem vai procedūrām atbildīgās kompetentās iestādes paziņojums;

b) vispārīgie nosacījumi, saskaņā ar kuriem pakalpojumi vai aprīkojums ir pieejams starptautiskai lietošanai;

c) nozīmīgo valsts tiesību aktu un prakses un ICAO standartu, ieteicamās prakses un procedūru atšķirību uzskaitījums, kas sniegts tādā veidā, kas lietotājam ļauj viegli atšķirt valsts prasības un saistītos ICAO noteikumus;

d) valsts izdarītā izvēle katrā nozīmīgā gadījumā, kad ICAO standarti, ieteicamā prakse un procedūras paredz citu rīcību.

4.1.3. Tālāk alfabētiskā secībā uzskaitītās aeronavigācijas kartes, ja tās pieejamas norādītajam starptautiskajam lidlaukam/helikopteru lidlaukam, ir AIP daļa vai arī tiek izplatītas atsevišķi AIP saņēmējiem:

a) Lidlauka/ helikopteru lidlauka karte (ICAO);

b) Lidlauka zemes manevru karte (ICAO);

c) Lidlauka šķēršļu karte (ICAO A tips);

d) Gaisa kuģu stāvvietu/izvietošanas karte (ICAO);

e) Rajona karte (ICAO);

f) Radiolokatora darbības minimālā absolūtā augstuma karte (ICAO);

g) Instrumentālās pieejas karte (ICAO);

h) Precīzas nolaišanās apvidus karte (ICAO);

i) Standarta instrumentālās ielidošanas (STAR) karte (ICAO);

i) Standarta instrumentālās ielidošanas (STAR) karte (ICAO);

k) Vizuālās pieejas karte (ICAO).

4.1.4. Kartes vai diagrammas vajadzības gadījumā tiek izmantotas, lai papildinātu vai aizstātu aeronavigācijas informācijas publikāciju tabulas vai tekstu.

Piezīme. Vajadzības gadījumā, lai izpildītu šo prasību, var izmantot kartes, kas sagatavotas atbilstoši 4. pielikumam. Norādījumi attiecībā uz indeksētām kartēm un diagrammām, kas iekļautas aeronavigācijas informācijas publikācijās, ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

4.2. Vispārīgas specifikācijas

4.2.1. Katra aeronavigācijas informācijas publikācija ir atsevišķa, un tai ir satura rādītājs.

Piezīme. Ja lielā apjoma vai ērtības labad AIP ir jāpublicē divās vai vairākās daļās vai sējumos, katrā no tiem jānorāda, ka pārējā informācija atrodama citā(-ās) daļā(-ās) vai sējumā(-os).

4.2.1.1. Nevienā AIP nedublējas informācija, kas jau iekļauta tajā vai citos avotos.

4.2.1.2. Ja divas vai vairākas valstis apvienojas, lai izdotu kopīgu AIP, tas skaidri tiek norādīts gan uz vāka, gan satura rādītājā.

4.2.2. Ieteikums. AIP jāpublicē nebrošētā formā, ja vien ar biežiem intervāliem netiek atkārtoti izdots viss izdevums.

4.2.3. Katra aeronavigācijas informācijas publikācija ir datēta. Gadījumā, kad aeronavigācijas informācijas publikācija ir izdota nebrošētā formā, katra lapa ir datēta. Datums, ko veido diena, mēnesis (vārdiem) un gads, ir informācijas publicēšanas datums vai spēkā stāšanās datums.

4.2.4. Bieži atkārtoti tiek izdots kontrolsaraksts, norādot katras aeronavigācijas informācijas publikācijas lappuses faktisko datumu, lai palīdzētu lietotājam saglabāt spēkā esošo publikāciju. Kontrolsarakstā tiek norādīts lappuses numurs/kartes nosaukums un kontrolsaraksta datums.

4.2.5. Katrā aeronavigācijas informācijas publikācijā, kas izdota kā iesiets sējums, un katrā aeronavigācijas informācijas publikācijas lappusē, kas izdota nebrošētā formā, ir norāde, kas skaidri norāda:

a) aeronavigācijas informācijas publikācijas identifikāciju;

b) aptverto teritoriju un vajadzības gadījumā arī iedalījumu;

c) norādi par izdevēju valsti un sagatavotāju organizāciju (iestādi);

d) lappuses numuru/kartes nosaukumu;

e) uzticamības pakāpi, ja informācija nav droša.

4.2.6. Ieteikums. Lappuses izmēram jābūt ne lielākam kā 210 × 297 mm. Lielākas lapas var lietot, ja tās tiek salocītas līdz šādam izmēram.

4.2.7. Visas AIP izmaiņas vai jauna informācija uz atkārtoti drukātas lappuses tiek atzīmēta ar atšķirības simbolu vai norādi.

4.2.8. Ekspluatācijai nozīmīgas AIP izmaiņas tiek publicētas saskaņā ar AIRAC procedūrām un skaidri tiek norādītas ar akronīmu “AIRAC”.

4.2.9. AIP tiek grozītas vai atkārtoti izdotas ar tik regulāriem starplaikiem, kādi var būt nepieciešami, lai tās būtu aktuālas. Pēc iespējas mazāk tiek izdarīti grozījumi vai atzīmes ar roku. Parastā grozījumu izdarīšanas metode ir, izmantojot aizvietotājlapas.

4.2.9.1. AIP 1. daļā “Vispārīgā informācija” jāprecizē 4.2.9. punktā minētais regulārais starplaiks.

Piezīme. Norādījumi par starplaiku noteikšanu starp AIP publicēšanas datumiem ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

4.3. Specifikācijas AIP grozījumu veikšanai

4.3.1. AIP pastāvīgās izmaiņas tiek publicētas kā AIP grozījumi.

4.3.2. Visiem AIP grozījumiem tiek piešķirti kārtas numuri, un tie ir secīgi.

4.3.3. Uz katras AIP grozījumu lapas, tostarp uz titullapas, tiek norādīta publicēšanas diena.

4.3.4. Uz katras AIRAC AIP grozījumu lapas, tostarp uz titullapas, tiek norādīta spēkā stāšanās diena.

4.3.5. Kad tiek izdots AIP grozījums, tajā tiek iekļauta norāde uz to Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementu kārtas numuru, kuri, ja vien tādi ir, iekļauti grozījumos.

4.3.6. AIP grozījumu titullapā īsi tiek norādīti jautājumi, kurus skāruši grozījumi.

4.3.7. Ja AIP grozījumi netiks publicēti ar noteiktiem starplaikiem vai noteiktā publicēšanas dienā, tiek sagatavots NIL paziņojums un tas tiek izplatīts ar ikmēneša drukātu, nešifrētu spēkā esošo NOTAM ziņojumu sarakstu, kas paredzēts 5.2.13.3. punktā.

4.4. Specifikācijas AIP papildinājumiem

4.4.1. Ilgstošas pagaidu izmaiņas (uz trīs mēnešiem vai ilgāk) un īstermiņa informācija, kas satur plašu tekstu un/vai grafiskus attēlus, tiek publicēta kā AIP papildinājumi.

Piezīme. Norādījumi par AIP papildinājumu izmantošanu, kā arī šādas izmantošanas piemēri ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

4.4.2. Visiem AIP papildinājumiem tiek piešķirti kārtas numuri, un tie ir secīgi un balstīti uz kalendāro gadu.

4.4.3. AIP papildinājumu lappuses tiek paturētas kopā ar AIP, kamēr ir spēkā to saturs.

4.4.4. Ja AIP papildinājums tiek nosūtīts, lai aizstātu NOTAM ziņojumu, tajā tiek iekļauta norāde uz NOTAM ziņojuma kārtas numuru.

4.4.5. Spēkā esošo AIP papildinājumu kontrolsaraksts tiek izdots ne retāk kā ik pēc mēneša. Šī informācija tiek izdota ikmēneša drukātā, nešifrētā spēkā esošo NOTAM ziņojumu sarakstā, kas paredzēts 5.2.13.3. punktā.

4.4.6. Ieteikums. AIP papildinājumu lappusēm jābūt krāsainām, vēlams, dzeltenām, lai tās izceltos.

4.4.7. Ieteikums. AIP papildinājumu lappuses jātur kā pirmā AIP daļa.

4.5. Izplatīšana

AIP, AIP grozījumi un AIP papildinājumi tiek publiskoti, izmantojot visoperatīvākos paņēmienus.

5. NODAĻA. NOTAM ziņojumi

5.1. Sastādīšana

5.1.1. NOTAM ziņojums tiek sastādīts un izdots nekavējoties, ja izplatāmā informācija ir pagaidu vai īslaicīga vai īsā laikā tiek veiktas ekspluatācijai svarīgas paliekošas izmaiņas vai ilgstošas pagaidu izmaiņas, izņemot plaša teksta un/vai grafisku attēlu gadījumā.

1. piezīme. Ekspluatācijai svarīgas izmaiņas attiecībā uz 4. papildinājuma 1. daļā uzskaitītajiem apstākļiem tiek izdotas saskaņā ar 6. nodaļā noteikto Aeronavigācijas informācijas reglamentēšanas un kontroles (AIRAC) sistēmu.

2. piezīme. Īstermiņa informāciju, kas satur plašu tekstu un/vai grafiskus attēlus, publicē kā AIP papildinājumu (sk. 4. nodaļas 4.4. punktu).

5.1.1.1. NOTAM ziņojums tiek sastādīts un izdots attiecībā uz šādu informāciju:

a) lidlauka(-u)/helikopteru lidlauka(-u) vai skrejceļu funkcionēšanas noteikšana, pārtraukšana vai nozīmīgas darbības izmaiņas;

b) aeronavigācijas pakalpojumu (AGA, AIS, ATS, COM, MET, SAR u.c.) noteikšana, atsaukšana un nozīmīga izmainīšana;

c) elektronisko un citu līdzekļu noteikšana aeronavigācijai un lidlaukiem/helikopteru lidlaukiem un atsaukšana no tiem. Tas ietver ekspluatācijas pārtraukšanu vai atsākšanu, frekvenču maiņu, paziņoto apkalpošanas stundu maiņu, identifikācijas maiņu, virziena maiņu (kursa noteikšanas ierīces), atrašanās vietas maiņu, jaudas palielināšanu vai samazināšanu, ja tā ir vienāda ar vai pārsniedz 50%, izmaiņas raidīšanas grafikos vai saturā vai kāda elektroniskā aeronavigācijas līdzekļa darbības neregularitāti vai nedrošību un “gaiss-zeme” sakaru pakalpojumus;

d) vizuālo līdzekļu noteikšana, atsaukšana vai nozīmīgas izmaiņas tajos;

e) lidlauka uguņu sistēmas galveno sastāvdaļu ekspluatācijas pārtraukšana vai atsākšana;

f) aeronavigācijas pakalpojumu noteikumu noteikšana, pārtraukšana vai nozīmīga izmainīšana;

g) būtisku defektu vai šķēršļu rašanās manevrēšanas teritorijā vai to novēršana;

h) degvielas, eļļas un skābekļa pieejamības izmaiņas un ierobežojumi;

i) būtiskas izmaiņas pieejamajā meklēšanas un glābšanas aprīkojumā un pakalpojumos;

j) par aeronavigācijas šķēršļiem brīdinošu aizsarggaismu novietošana, aizvākšana vai ekspluatācijas atsākšana;

k) izmaiņas noteikumos, kas pieprasa tūlītēju rīcību, piemēram, attiecībā uz aizliegtām zonām meklēšanas un glābšanas pasākumiem;

l) draudu pastāvēšana, kas ietekmē aeronavigāciju (tostarp šķēršļi, militāras mācības, skates, sacīkstes un lieli izpletņlēkšanas pasākumi ārpus paziņotajām vietām);

m) aeronavigācijas šķēršļu novietošana, aizvākšana vai izmainīšana pacelšanās/augstuma uzņemšanas, otrā riņķa uzsākšanas, pieejas zonās un lidjoslā;

n) attiecīgā gadījumā aizliegto, ierobežotu lidojumu vai bīstamo zonu noteikšana vai atsaukšana (tostarp aktivēšana vai deaktivēšana) vai izmaiņas to statusā;

o) to zonu vai maršrutu vai to daļu noteikšana vai atsaukšana, kur pastāv pārtveršanas iespējamība un kur ir nepieciešams saglabāt balss sakaru klausīšanos VHF 121.5 MHz avārijas frekvencē;

p) atrašanās vietas indeksu piešķiršana, anulēšana vai izmaiņas;

q) lidlaukā parasti pieejamās aizsardzības pakāpes nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz glābšanu un ugunsdzēsību. NOTAM ziņojums tiek sastādīts tikai tad, ja tiek mainīta lidlauka kategorija, un šāda kategorijas maiņa skaidri tiek norādīta (sk. 14. pielikuma I sējuma 9. nodaļu un A pievienojuma 17. punktu);

r) sniega, šķīdoņa, ledus vai ūdens radītu bīstamu apstākļu pastāvēšana, novēršana vai nozīmīgas šādu apstākļu izmaiņas manevrēšanas teritorijā;

s) epidēmiju uzliesmojums, kā dēļ nepieciešamas izmaiņas paziņotajās prasībās attiecībā uz potēšanas un karantīnas pasākumiem;

t) saules kosmiskā starojuma prognozes, ja tādas paredzētas;

u) ekspluatācijai svarīgas izmaiņas attiecībā uz vulkānu darbību, vulkāna izvirdumu atrašanās vietu un laiku un/vai vulkānisko pelnu mākoņu horizontālo un vertikālo apmēru, tostarp kustības virzienu, lidojuma līmeņiem un maršrutiem vai maršrutu daļām, kuras tie varētu ietekmēt;

v) radioaktīvu materiālu vai toksisku ķimikāliju izlaišana atmosfērā pēc kodolnegadījuma vai ķīmiska negadījuma, negadījuma atrašanās vieta, datums un laiks, lidojuma līmeņi un maršruti vai maršrutu daļas, kuras varētu tikt skartas, un kustības virziens;

w) humānās palīdzības misiju operāciju, piemēram, tādu, kas tiek veiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā, noteikšana, kā arī procedūras un/vai ierobežojumi, kas skar aeronavigāciju; un

x) īslaicīgu ārkārtas rīcības pasākumu ieviešana gaisa satiksmes pakalpojumu un saistīto atbalsta pasākumu pārtraukšanas vai daļējas pārtraukšanas gadījumā.

Piezīme. Sk. 11. pielikuma 2.28. punktu un šā pielikuma D pievienojumu.

5.1.1.2. Ieteikums. Tas, vai ir nepieciešams sagatavot NOTAM ziņojumu, jāapsver jebkuros citos apstākļos, kas var ietekmēt gaisa kuģu ekspluatāciju.

5.1.1.3. Ar NOTAM ziņojumu netiek paziņota šāda informācija:

a) regulārā apkope uz peroniem un manevrēšanas ceļiem, kas neietekmē drošu gaisa kuģa kustību;

b) skrejceļu marķēšanas darbi, ja gaisa kuģa darbības var droši tikt veiktas uz citiem pieejamiem skrejceļiem vai ja izmantoto aprīkojumu vajadzības gadījumā iespējams novākt;

c) pagaidu šķēršļi lidlauku/helikopteru lidlauku apkārtnē, kas neietekmē gaisa kuģu lidojumu drošību;

d) lidlauku/helikopteru lidlauku gaismas signāluguņu iekārtu daļēja atteice, ja šāda atteice tiešā veidā neietekmē gaisa kuģu lidojumus;

e) “gaisa-zemes” sakaru daļēja īslaicīga atteice, ja ir zināms, ka ir pieejamas un izmantojamas citas piemērotas frekvences;

f) perona manevrēšanas pakalpojumu un ceļu satiksmes vadības trūkums;

g) atrašanās vietas, galamērķa vai citu norādes zīmju nolietojums lidlauka kustības zonā;

h) izpletņlēkšana, ja tā tiek veikta nekontrolējamā gaisa telpā saskaņā ar vizuāla lidojuma noteikumiem (sk. 5.1.1.1. punkta l) apakšpunktu), ja tā tiek kontrolēta, ja notiek paziņotās vietās vai bīstamās vai aizliegtās zonās;

i) cita līdzīga pagaidu informācija.

5.1.1.4. Vismaz septiņas dienas iepriekš tiek ziņots par noteiktu bīstamu, ierobežotu lidojumu vai aizliegto zonu aktivāciju un par darbībām, kas nav ārkārtas operācijas un kuru dēļ uz laiku nepieciešams noteikt gaisa telpas ierobežojumus.

5.1.1.4.1. Ieteikums. Paziņojumiem par darbību atcelšanu, darbības laika saīsināšanu vai gaisa telpas robežu izmaiņām jābūt nosūtītiem pēc iespējas ātrāk.

Piezīme. Ja iespējams, ir vēlams paziņot vismaz 24 stundas iepriekš, lai laicīgi būtu iespējams pabeigt paziņošanas procesu un atvieglotu gaisa telpas izmantošanas plānošanu.

5.1.1.5. Ar NOTAM ziņojumu paziņojot, ka nav izmantojami aeronavigācijas līdzekļi, iekārtas vai sakaru pakalpojumi, tiek norādīts aptuvenais neizmantojamības ilgums vai laiks, kad ir paredzēts atjaunot pakalpojumu.

5.1.1.6. Ja AIP grozījumi vai AIP papildinājumi tiek publicēti saskaņā ar AIRAC procedūrām, NOTAM ziņojums tiek sagatavots, sniedzot īsu satura aprakstu, spēkā stāšanās datumu un atsauces numuru uz grozījumu vai papildinājumu. Šis NOTAM ziņojums stājas spēkā tajā pašā datumā, kad grozījumi vai papildinājumi, un paliek spēkā pirmslidojuma informācijas biļetenā 14 dienas.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz NOTAM ziņojuma sagatavošanu, ar ko paziņo par AIRAC AIP grozījumu vai AIP papildinājumu pastāvēšanu (“TRIGGER NOTAM”), ir ietverti “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

5.2. Vispārīgas specifikācijas

5.2.1. Izņemot, ja 5.2.3. un 5.2.4. punktā paredzēts citādi, informācijas secība katrā NOTAM ziņojumā ir saskaņā ar NOTAM ziņojuma formātu 6. papildinājumā.

5.2.2. NOTAM ziņojuma teksts tiek sastādīts, izmantojot apzīmējumus/vienotu saīsinātu frazeoloģiju, kas noteikta ICAO NOTAM kodam, ko papildina ICAO abreviatūras, rādītāji, identifikatori, apzīmējumi, izsaukumzīmes, frekvences, skaitļi un teksts.

5.2.2.1. Ja NOTAM ziņojums tiek izvēlēts starptautiskai izplatīšanai, nešifrētajās daļās tiek iekļauts teksts angļu valodā.

Piezīme. ICAO NOTAM kods kopā ar apzīmējumiem/vienotu saīsinātu frazeoloģiju un ICAO abreviatūras ir atrodamas PANS-ABC dokumentā (Doc 8400).

5.2.3. Ja informāciju par sniegu, šķīdoni, ledu un stāvošu ūdeni uz lidlauka/helikopteru lidlauka seguma paziņo, izmantojot SNOWTAM ziņojumu, tad informācijas secība ir saskaņā ar SNOWTAM ziņojuma formātu 2. papildinājumā.

5.2.4. Ja informāciju attiecībā uz ekspluatācijai svarīgām izmaiņām vulkānu darbībā, vulkānu izvirdumu un/vai vulkānisko pelnu mākoni paziņo, izmantojot ASHTAM ziņojumu, tad informācijas secība ir saskaņā ar ASHTAM ziņojuma formātu 3. papildinājumā.

5.2.5. NOTAM ziņojuma sastādītājs katram NOTAM ziņojumam piešķir sēriju, kas tiek noteikta ar burtu un četrciparu skaitli, kam seko svītra un divciparu skaitlis, kas apzīmē gadu. Četrciparu skaitlis ir secīgs un balstīts uz kalendāro gadu.

Piezīme. NOTAM sērijas norādīšanai var izmantot burtus no A līdz Z, izņemot S un T.

5.2.6. Ja NOTAM ziņojumā rodas kļūdas, tad tiek izdots NOTAM ziņojums ar jaunu numuru, kas aizstāj kļūdaino NOTAM ziņojumu.

5.2.7. Ja tiek izdots NOTAM ziņojums, kurš atceļ vai aizvieto kādu iepriekšizdotu NOTAM ziņojumu, tad tiek norādīta šī iepriekšizdotā NOTAM ziņojuma sērija un numurs. Abiem NOTAM ziņojumiem ir vienāda sērija, atrašanās vietas indekss un tēma. Ar NOTAM ziņojumu atceļ vai aizvieto tikai vienu NOTAM ziņojumu.

5.2.8. Katrā NOTAM ziņojumā tiek aplūkots tikai viens temats un tikai viens temata aspekts.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz temata un temata aspekta apvienošanu saskaņā ar NOTAM izvēles kritērijiem ir atrodami “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

5.2.9. Katrs NOTAM ziņojums ir pēc iespējas īsāks un sastādīts tā, ka tā nozīme ir skaidra bez vajadzības skatīties citā dokumentā.

5.2.10. Katrs NOTAM ziņojums tiek pārraidīts kā viens telesakaru ziņojums.

5.2.11. NOTAM ziņojumā, kas satur paliekošu vai ilglaicīgu pagaidu informāciju, tiek sniegtas atbilstošas norādes uz AIP vai AIP papildinājumu.

5.2.12. NOTAM ziņojuma tekstā iekļautie atrašanās vietas indeksiem ir atrodami dokumentā “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910).

5.2.12.1. Nekādā gadījumā netiek izmantota šo indeksu saīsinātā forma.

5.2.12.2. Ja attiecīgajai vietai nav piešķirts neviens ICAO atrašanās vietas indekss, tad nešifrētā valodā tiek norādīts tās nosaukums, kas tiek rakstīts saskaņā ar 3.6.2. punktu.

5.2.13. Spēkā esošo NOTAM ziņojumu kontrolsaraksts tiek izdots NOTAM ziņojuma veidā ar Aeronavigācijas fiksētā dienesta (AFS) palīdzību ne retāk kā ik pēc mēneša, izmantojot 6. papildinājumā noteikto NOTAM ziņojuma formātu. Katrai sērijai tiek izdots viens NOTAM ziņojums.

5.2.13.1. NOTAM ziņojumu kontrolsarakstā tiek norādīti jaunākie AIP grozījumi, AIP papildinājumi un vismaz starptautiski izplatītie AIC.

5.2.13.2. NOTAM ziņojumu kontrolsaraksta izplatība ir tāda pati kā faktiskā ziņojuma sērija, uz kuru tas attiecas, un skaidri tiek norādīts, ka tas ir kontrolsaraksts.

5.2.13.3. Ikmēneša drukātais, nešifrētais spēkā esošo NOTAM ziņojumu saraksts, iekļaujot norādes uz jaunākajiem AIP grozījumiem, izdotajiem AIC un AIP papildinājumu kontrolsarakstu, tiek sagatavots cik vien ātri iespējams un, izmantojot visoperatīvāko paņēmienu, tiek nosūtīts Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes saņēmējiem.

5.3. Izplatīšana

5.3.1. NOTAM ziņojumi tiek izplatīti, pamatojoties uz pieprasījumu.

5.3.2. NOTAM ziņojumi tiek sagatavoti atbilstoši attiecīgajiem ICAO sakaru procedūru noteikumiem.

5.3.2.1. Ja iespējams, NOTAM ziņojumi tiek izplatīti, izmantojot AFS.

5.3.2.2. Ja NOTAM ziņojums saskaņā ar 5.3.4. punkta noteikumiem tiek nosūtīts, izmantojot citus līdzekļus, nevis AFS, tad teksta sākumā tiek izmantots sešciparu skaitlis, kas norāda NOTAM ziņojuma sagatavošanas datumu un laiku, un sagatavotāja identifikāciju.

5.3.3. Izcelsmes valsts izvēlas, kuri NOTAM ziņojumi ir jāizplata starptautiski.

5.3.3.1. Ieteikums. Ja iespējams, jālieto selektīvās izplatīšanas saraksti.

Piezīme. Šie saraksti ir paredzēti, lai novērstu nevajadzīgu informācijas izplatīšanu. Norādījumi šajā sakarā ir atrodami “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

5.3.4. NOTAM ziņojumu starptautiska apmaiņa notiek tikai tad, ja par to savstarpēji vienojušies attiecīgie starptautiskie NOTAM biroji. ASHTAM ziņojumu (sk. 5.2.4. punktu) un NOTAM ziņojumu (ja informācijas izplatīšanai par vulkānu darbību valstis turpina izmantot NOTAM ziņojumus) starptautiskā apmaiņa iekļauj vulkānisko pelnu konsultatīvos centrus, un ņem vērā liela attāluma operāciju prasības.

Piezīme. Var slēgt vienošanos par SNOWTAM ziņojumu (sk. 2. papildinājumu) tiešu apmaiņu lidlauku/helikopteru lidlauku starpā.

5.3.4.1.Šāda NOTAM ziņojumu apmaiņa starptautisko NOTAM biroju starpā, ciktāl tas iespējams, ir ierobežota, izpildot attiecīgo saņēmēju valstu prasības, izmantojot atsevišķas sērijas, kas paredz vismaz starptautiskos un iekšzemes reisus.

5.3.4.2. Ja vien iespējams, tiek izmantota iepriekšnoteikta izplatīšanas sistēma NOTAM ziņojumiem, kas, izmantojot ASF, tiek pārraidīti saskaņā ar 5. papildinājumu, ievērojot 5.3.4. punkta prasības.

6. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS REGLAMENTĒŠANA UN KONTROLE (AIRAC)

6.1. Vispārīgas specifikācijas

6.1.1. Informācija par 4. papildinājuma 1. daļā uzskaitītajiem apstākļiem tiek izplatīta saskaņā ar regulējošo sistēmu (AIRAC), t.i., noteikšanu, atsaukšanu un nozīmīgas izmaiņas balstot uz kopēju spēkā stāšanās datumu sērijām ar 28 dienu intervālu, ieskaitot 1998. gada 29. janvāri. Šajā sistēmā paziņotā informācija netiek vairs mainīta vismaz 28 dienas pēc spēkā stāšanās dienas, izņemot, ja paziņotie apstākļi ir pagaidu un neilgst visu šo periodu.

Piezīme. Norādījumi par procedūrām, kas piemērojamas AIRAC sistēmai ir atrodami “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

6.1.2. Ieteikums. Regulējošā sistēma (AIRAC) jālieto arī, lai sniegtu informāciju saistībā ar 4. papildinājuma 2. daļā uzskaitīto apstākļu noteikšanu, atsaukšanu un iepriekšnodomātu būtisku mainīšanu.

6.1.3. Ja informācija nav iesniegta līdz AIRAC datumam, tad tiek sagatavots NIL paziņojums un tas tiek izplatīts ar NOTAM ziņojumu vai citiem piemērotiem līdzekļiem ne vēlāk kā vienu ciklu pirms attiecīgā AIRAC spēkā stāšanās datuma.

6.1.4. Iepriekšnodomātām ekspluatācijai svarīgām izmaiņām, kurām nepieciešams kartogrāfisks darbs un/vai navigācijas datu bāžu atjaunināšana, netiek izmantoti citi īstenošanas datumi kā tikai AIRAC spēkā stāšanās datumi.

6.1.5. Ieteikums. Jāizvairās par spēkā stāšanās datumu nozīmīgu izmaiņu ieviešanai saskaņā ar AIRAC sistēmu izmantot datumu AIRAC ciklā, kurš ir starp 21. decembri un 17. janvāri, ieskaitot.

6.2. Informācijas sniegšana papīra formā

6.2.1. Jebkurā gadījumā informācija, kas sniegta saskaņā ar AIRAC sistēmu, tiek publicēta papīra formā, un AIS struktūrvienība to izplata vismaz 42 dienas pirms spēkā stāšanās dienas, lai tā sasniegtu saņēmējus vismaz 28 dienas pirms spēkā stāšanās dienas.

6.2.2. Ieteikums. Vienmēr, kad tiek plānotas būtiskas izmaiņas un kad ir vēlams un iespējams par to iepriekš paziņot, jāizmanto publicēšanas datums vismaz 56 dienas pirms spēkā stāšanās dienas.

6.3. Informācijas sniegšana elektroniskā veidā

6.3.1. Valstis, kuras izveidojušas aeronavigācijas datu bāzi, atjauninot tās saturu attiecībā uz 4. papildinājuma 1. daļā uzskaitītajiem apstākļiem, nodrošina, ka datu spēkā stāšanās dienas sakrīt ar noteiktajām AIRAC spēkā stāšanās dienām, kas izmantotas informācijas sniegšanai papīra formā.

6.3.2. Elektroniskā veidā sniegtā informācija attiecībā uz 4. papildinājuma 1. daļā uzskaitītajiem apstākļiem AIS struktūrvienībai tiek izplatīta/publiskota tā, lai tā sasniegtu saņēmējus vismaz 28 dienas pirms AIRAC spēkā stāšanās dienas.

6.3.3. Ieteikums. Vienmēr, kad tiek plānotas būtiskas izmaiņas un kad ir vēlams un iespējams par to iepriekš paziņot, elektroniskā veidā sniegtā informācija jāizplata/jāpublisko vismaz 56 dienas pirms spēkā stāšanās dienas.

7. NODAĻA. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS CIRKULĀRI (AIC)

7.1. Sagatavošana

7.1.1. AIC tiek sagatavots, kad nepieciešams izsludināt aeronavigācijas informāciju, kas neatbilst:

a) 4.1. punkta specifikācijām, lai to iekļautu AIP, vai

b) 5.1. punkta specifikācijām, lai sagatavotu NOTAM ziņojumu.

7.1.1.1. AIC tiek sagatavots, kad ir vēlams izsludināt:

a) ilgtermiņa prognozes par būtiskām izmaiņām tiesību aktos, noteikumos, procedūrās vai iekārtās;

b) tīri skaidrojošu vai konsultatīvu informāciju, kas var ietekmēt lidojumu drošību;

c) skaidrojošu vai konsultatīvu informāciju vai paziņojumu attiecībā uz tehniskiem, tiesiskiem vai tīri administratīviem jautājumiem.

Tas ietver:

1) aeronavigācijas procedūru, pakalpojumu un nodrošināto iespēju būtisku izmaiņu prognozes;

2) jaunu navigācijas sistēmu ieviešanas prognozes;

3) lidojuma drošībai nozīmīgu informāciju, kas izriet no aviācijas negadījuma/incidenta izmeklēšanas;

4) informāciju par noteikumiem saistībā ar starptautiskās civilās aviācijas aizsardzību pret nelikumīgu pārtveršanu;

5) konsultācijas medicīnas jautājumos, kas ir īpaši svarīgi pilotiem;

6) brīdinājumus pilotiem attiecībā uz fiziska apdraudējuma novēršanu;

7) noteiktu dabas parādību ietekmi uz gaisa kuģu lidojumiem;

8) informāciju par jauniem apdraudējumiem, kas ietekmē gaisa kuģu vadības metodes;

9) noteikumus saistībā ar neatļautu priekšmetu pārvadāšanu pa gaisu;

10) norādi uz valstu tiesību aktu prasībām un to izmaiņu publikāciju;

11) gaisa kuģa apkalpes licencēšanas kārtību;

12) aviācijas personāla sagatavošanu;

13) valsts tiesību aktu prasību piemērošanu un atbrīvojumus no tām;

14) konsultācijas par īpaša tipa aprīkojuma lietošanu un tehnisko apkopi;

15) jaunu vai pārskatītu aeronavigācijas karšu izdevumu faktisko vai plānoto pieejamību;

16) radioiekārtu pārvadāšanu;

17) skaidrojošo informāciju attiecībā uz trokšņa slāpēšanu;

18) atlasītas lidojumderīguma direktīvas;

19) izmaiņas NOTAM sērijās vai izplatīšanā, jaunus AIP izdevumus vai būtiskas to satura, piemērošanas jomas vai formāta izmaiņas;

20) plašāku informāciju par sniega plānu (sk. 7.1.1.2. punktu);

21) citu līdzīgu informāciju.

Piezīme. AIC publicēšana neatceļ 4. un 5. nodaļā izklāstītos pienākumus.

7.1.1.2. Saskaņā ar 1. papildinājuma AD 1.2.2. punktu publicētais sniega plāns tiek papildināts ar sezonālu informāciju, kas tiek izdota pietiekami laicīgi pirms katras ziemas sākuma – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms laika, kad parasti iestājas ziemas apstākļi, un kas satur turpmāk uzskaitīto informāciju:

a) sarakstu ar tiem lidlaukiem/helikopteru lidlaukiem, kuros nākamajā ziemā attīrīšana no sniega ir paredzama

^*1) saskaņā ar skrejceļu un manevrēšanas ceļu sistēmu, vai

*2) plānota attīrīšana no sniega, novirzoties no skrejceļu sistēmas (skrejceļu, saistīto manevrēšanas ceļu un peronu vai to iecirkņu garuma, platuma un skaita);

*b) informāciju attiecībā uz visiem centriem, kuriem noteikts koordinēt informāciju par attīrīšanas rezultātiem un skrejceļu, manevrēšanas ceļu un peronu pašreizējo stāvokli;

c) lidlauku/helikopteru lidlauku sadalījumu SNOWTAM izplatīšanas sarakstos, lai novērstu nevajadzīgu NOTAM ziņojumu izplatīšanu;

*d) vajadzības gadījumā norādi uz mazāksvarīgām izmaiņām pastāvīgajā sniega plānā;

*e) aprakstošu attīrīšanas aprīkojuma sarakstu;

*f) uzskaitījumu attiecībā uz to, kas tiks uzskatīts par minimālajām kritiskajām sniega sanesām, par kurām jāziņo katrā lidlaukā/helikopteru lidlaukā, kurā tiek sagatavots ziņojums.

^* Ja tas ir vēlams, šo informāciju vai kādu tās daļu var iekļaut AIP.

7.2. Vispārīgas specifikācijas

7.2.1. AIC tiek izdots drukātā veidā.

Piezīme. Var iekļaut gan tekstu, gan diagrammas.

7.2.1.1. Izcelsmes valsts izvēlas, kuri AIC ir jāizplata starptautiski.

7.2.1.2. Visiem AIC tiek piešķirti kārtas numuri, un tie ir secīgi un pamatoti uz kalendāro gadu.

7.2.1.3. Ja AIC tiek izplatīts vairāk nekā vienā sērijā, tad katra sērija atsevišķi tiek atzīmēta ar burtu.

7.2.1.4. Ieteikums. AIC jautājumi jāatšķir un jāidentificē atbilstoši tēmām, izmantojot krāsu kodēšanu, ja ar spēkā esošajiem AIC numuriem pietiek, lai būtu vajadzīga šāda veida identifikācija.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz AIC krāsu kodēšanu atbilstoši tēmai atrodami “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

7.2.2. Pašlaik spēkā esošo AIC kontrolsaraksts tiek izdots vismaz reizi gadā ar tādu pašu izplatību kā AIC.

7.3. Izplatīšana

Valstis starptautiskai izplatīšanai izvēlētos AIC izplata tiem pašiem saņēmējiem, kuriem izplata AIP.

8. NODAĻA. PIRMSLIDOJUMA UN PĒCLIDOJUMA INFORMĀCIJA/DATI

8.1. Pirmslidojuma informācija

8.1.1. Visos lidlaukos, kas parasti tiek izmantoti starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem, lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpei un dienestiem, kas atbildīgi par pirmslidojuma informāciju, ir pieejama aeronavigācijas drošībai, regularitātei un efektivitātei būtiskai un ar maršruta posmiem, kas sākas lidlaukā/helikopteru lidlaukā, saistīta aeronavigācijas informācija.

8.1.2. Aeronavigācijas informācija, kas sniegta pirmslidojuma plānošanas nolūkā 8.1.1. punktā minētajos lidlaukos/helikopteru lidlaukos, ietver:

a) attiecīgos Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementus;

b) attiecīgās kartes.

Piezīme. Šā punkta a) un b) apakšpunktos uzskaitīto informāciju var publicēt tikai valsts publikācijās un, vajadzības gadījumā, blakus esošo valstu publikācijās, ja centralizētā bibliotēkā ir pieejams pilnīgs aeronavigācijas informācijas klāsts un starp lidlauka AIS struktūrvienību un šo bibliotēku ir pieejami tieši sakaru līdzekļi.

8.1.2.1. Tiek sniegta papildu aktuāla informācija saistībā ar izlidošanas lidlauku attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) būvdarbi vai tehniskās apkopes darbi manevrēšanas teritorijā vai tiešā tās tuvumā;

b) marķētas vai nemarķētas nelīdzenas vietas kādā manevrēšanas teritorijas iecirknī, t.i., ielauztas skrejceļa vai manevrēšanas ceļa virsmas daļas;

c) sniegs, ledus vai ūdens uz skrejceļiem vai manevrēšanas ceļiem un to dziļums, tostarp arī to ietekme uz virsmas berzi;

d) sanests vai sakrājies sniegs uz skrejceļiem vai manevrēšanas ceļiem vai tiešā to tuvumā;

e) stāvēšanai novietots gaisa kuģis vai citi objekti uz skrejceļiem vai manevrēšanas ceļiem vai tiešā to tuvumā;

f) cits īslaicīgs apdraudējums;

g) putnu klātbūtne, kas rada iespējamu apdraudējumu gaisa kuģa darbībām;

h) lidlauka uguņu sistēmas, ieskaitot pieejas, sliekšņa, skrejceļa, manevrēšanas ceļa, šķēršļu un manevrēšanas teritorijas iecirkņa neizmantojamības ugunis, un lidlauka energoapgādes pilnīga vai daļēja atteice vai neregulāra darbība;

i) ILS (ieskaitot marķierus), MLS, pamata GNSS, SBAS, GBAS, SRE, PAR, DME, SSR, VOR, NDB, VHF aviācijas mobilais sakaru kanāls, redzamības uz skrejceļa (RVR) noteikšanas iekārtas un sekundāra strāvas avota atteice, neregulāra darbība un ekspluatācijas stāvokļa izmaiņas, un

j) humānās palīdzības misiju, piemēram, tādu, kas uzsāktas Apvienoto Nāciju Organizācijas pārziņā, klātbūtne un darbība, kā arī visas saistītās procedūras un/vai to piemērotie ierobežojumi.

8.1.3. Aktuālo NOTAM ziņojumu un citas steidzamas informācijas kopsavilkums ir pieejams gaisa kuģu apkalpēm nešifrētu pirmslidojuma informācijas biļetenu (PIB) veidā.

Piezīme. Norādījumi attiecībā uz PIB sagatavošanu ir atrodami “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

8.2. Automatizētas aeronavigācijas informācijas sistēmas

8.2.1. Ja civilās aviācijas pilnvarotā iestāde vai aģentūra, kurai saskaņā ar 3.1.1. punkta a) apakšpunktu ir deleģētas tiesības sniegt pakalpojumus, izmanto automatizētas pirmslidojuma informācijas sistēmas, lai aeronavigācijas informāciju/datus sniegtu lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpes locekļiem, pašinstruktāžas, lidojuma plānošanas un lidojuma informācijas pakalpojumu sniegšanas nolūkos, tad sniegtā informācija/dati atbilst 8.1.2. un 8.1.3. punkta noteikumiem.

8.2.2. Ieteikums. Automatizētas pirmslidojuma informācijas sistēmas, kas lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpes locekļiem un citam attiecīgajam aeronavigācijas personālam, nodrošina saskaņotu, kopēju piekļuvi aeronavigācijas informācijai saskaņā ar 8.2.1. punktu un meteoroloģijas informācijai saskaņā ar 9.5.1. punktu 3. pielikumā “Meteoroloģiskie pakalpojumi starptautiskajai aeronavigācijai”, jāizveido, par to vienojoties civilās aviācijas pilnvarotajai iestādei vai aģentūrai, kurai saskaņā ar 3.1.1. punkta a) apakšpunktu ir deleģētas tiesības sniegt pakalpojumus, un attiecīgajam meteoroloģijas dienestam.

8.2.3. Ja automatizētas pirmslidojuma informācijas sistēmas tiek izmantotas, lai lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpes locekļiem un citam attiecīgajam aeronavigācijas personālam, nodrošinātu saskaņotu, kopēju piekļuvi aeronavigācijas informācijai/datiem un meteoroloģijas informācijai, tad civilās aviācijas pilnvarotā iestāde vai aģentūra, kurai saskaņā ar 3.1.1. punkta c) apakšpunktu ir deleģētas tiesības sniegt pakalpojumus, paliek atbildīga par tās aeronavigācijas informācijas/datu kvalitāti un savlaicīgumu, kas sniegti, izmantojot šādu sistēmu.

Piezīme. Saskaņā ar 3. pielikuma 9.5.1. punktu attiecīgais meteoroloģiskais dienests paliek atbildīgs par tās meteoroloģiskās informācijas kvalitāti, kas sniegta, izmantojot šādu sistēmu.

8.2.4. Automatizētas pirmslidojuma informācijas pašinstruktāžas iekārta vajadzības gadījumā paredz iespēju lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpes locekļiem un citam attiecīgajam aeronavigācijas personālam, saņemt aeronavigācijas informācijas pakalpojumus, izmantojot telefonu vai citus piemērotus telesakaru līdzekļus. Šādu iekārtu cilvēku/mašīnu saskarne nodrošina vienkāršu piekļuvi attiecīgajai informācijai/datiem, izmantojot norādījumus.

8.2.5. Ieteikums. Aeronavigācijas informācijas/datu sniegšanai paredzētajām automatizētajām pirmslidojuma informācijas sistēmām pašinstruktāžas, lidojuma plānošanas un lidojuma informācijas pakalpojumu sniegšanas nolūkos

a)jāparedz pastāvīga un savlaicīga sistēmas datu bāzes atjaunināšana un uzglabātās aeronavigācijas informācijas derīguma un kvalitātes uzraudzība;

b) jāatļauj piekļuve sistēmai lidojumu nodrošināšanas personālam, tostarp gaisa kuģa apkalpes locekļiem, attiecīgajam aeronavigācijas personālam un citiem aeronavigācijas lietotājiem, izmantojot piemērotus telesakaru līdzekļus;

c) jānodrošina iegūtās aeronavigācijas informācijas/datu sniegšana papīra kopijas veidā, ja tas tiek pieprasīts;

d) jāizmanto piekļuves un vaicājuma procedūras, kas balstītas uz saīsinātu nešifrētu valodu un attiecīgā gadījumā ICAO atrašanās vietas indeksiem vai kas balstītas uz atbilstoši izvēlnei organizētu lietotāja saskarni vai citu atbilstošu mehānismu, par ko vienojusies civilās aviācijas pilnvarotā iestāde ar attiecīgo ekspluatantu, un

e) jāparedz ātras atbildes sniegšana uz lietotāja veikto informācijas pieprasījumu.

Piezīme. ICAO abreviatūras un kodi un atrašanās vietas indeksi ir atrodami attiecīgi dokumentos “Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi. ICAO abreviatūras un kodi (PANS-ABC, Doc 8400)” un “Atrašanās vietas indeksi (Doc 7910)”.

8.3. Pēclidojuma informācija

8.3.1. Valstis nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai lidlaukos/helikopteru lidlaukos saņemtu informāciju attiecībā uz aeronavigācijas iekārtu stāvokli un darbību, ko ievērojušas gaisa kuģu apkalpes, un nodrošina, ka šāda informācija tiek sniegta aeronavigācijas informācijas dienestam izplatīšanai atbilstoši apstākļiem.

8.3.2. Valstis nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai lidlaukos/helikopteru lidlaukos saņemtu informāciju attiecībā uz putnu klātbūtni, ko novērojušas gaisa kuģu apkalpes, un nodrošina, ka šāda informācija tiek sniegta aeronavigācijas informācijas dienestam izplatīšanai atbilstoši apstākļiem.

Piezīme. Sk. 14. pielikuma I sējuma 9. nodaļas 9.4. punktu.

9. NODAĻA. TELESAKARU PRASĪBAS

9.1. Starptautiskie NOTAM biroji ir pieslēgti Aviācijas stacionārajam dienestam (AFS).

9.1.1. Savienojumi nodrošina druksakarus.

9.2. Katrs starptautiskais NOTAM birojs ar Aviācijas stacionārā dienesta (AFS) palīdzību teritorijā, kurā tas nodrošina pakalpojumus, ir pieslēgts šādiem punktiem:

a) rajona kontroles centriem un lidojumu informācijas centriem;

b) lidlaukiem/helikopteru lidlaukiem, kuros ir izveidoti informācijas dienesti saskaņā ar 8. nodaļu.

10. NODAĻA. ELEKTRONISKIE DATI PAR APVIDU UN ŠĶĒRŠĻIEM

10.1. Funkcija

Tās elektronisko datu kopas par apvidu un šķēršļiem, kas vajadzības gadījumā tiek lietotas kopā ar aeronavigācijas datiem, atbilst lietotāja prasībām, kas nepieciešams, lai atbalstītu šādu aeronavigācijas līdzekļu izmantošanu:

a) brīdinājuma sistēmu par bīstamu tuvošanos zemei ar tiešā virziena brīdinājuma par apvidus šķēršļiem sistēmu un brīdinājuma sistēmu par minimālo drošības augstumu (MSAW);

b) neparedzētu situāciju procedūru noteikšanu izmantošanai avārijas gadījumā otrā riņķa uzsākšanas vai pacelšanās laikā;

c) gaisa kuģa ekspluatācijas ierobežojumu analīzi;

d) instrumentālās procedūras izstrādi (tostarp riņķa procedūru);

e) procedūras noteikšana pakāpeniskai augstuma samazināšanai maršrutā un avārijas nosēšanās vietas noteikšanai maršrutā;

f) pilnveidotu zemes vadības sistēmu (A-SMGCS);

g) aeronavigācijas karšu sagatavošanu un gaisa kuģa datu bāzes;

h) lidojuma simulatorus;

i) sintētisko vizualizāciju un

j) lidlauka/helikopteru lidlauka šķēršļu ierobežojumus un to aizvākšanu.

10.2. Aptvērums un skaitliskās prasības datiem par apvidu un šķēršļiem

10.2.1. Lai izpildītu prasības, kas nepieciešamas, lai pielāgotu aeronavigācijas sistēmas vai 10.1. punktā noteiktās funkcijas, tiek vākti elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem un reģistrēti datu bāzēs atbilstoši šādiem aptvēruma apgabaliem:

— 1. apgabals: visa valsts teritorija;

— 2. apgabals: lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons;

— 3. apgabals: lidlauka/helikopteru lidlauka teritorija un

— 4. apgabals: II un III kategorijas operāciju zona.

Piezīme. Definēto aptvēruma apgabalu grafisku attēlojumu sk. 8. papildinājumā.

10.2.2. 1. apgabals aptver visu valsts teritoriju, tostarp lidlaukus/helikopteru lidlaukus. 2. apgabals ir lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons, kas atbilst valsts aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) publicētajai informācijai vai kas ir ierobežots līdz 45 km rādiusā no lidlauka/helikopteru lidlauka norādes punkta (atkarībā no tā, kurš ir mazāks). IFR lidlaukos/helikopteru lidlaukos, kur nav noteikts lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons, 2. apgabals ir teritorija 45 km rādiusā no lidlauka/helikopteru lidlauka norādes punkta.

10.2.3. IFR lidlaukos/helikopteru lidlaukos 3. apgabals aptver teritoriju, kas plešas no skrejceļa(-u) malas(-ām) līdz 90 m no skrejceļa centra līnijas(-ām), bet visas pārējās lidlauka/helikopteru lidlauka daļas – 50 m no noteiktās(-o) daļas(-u) malas(-ām).

10.2.4. 4. apgabals aptver tikai tos skrejceļus, kuros ir noteiktas precīzas pieejas II un III kategorijas operācijas un kur ekspluatantiem ir nepieciešama sīka informācija par apvidu, lai tie varētu novērtēt apvidus ietekmi uz lēmuma augstuma noteikšanu, izmantojot radio altimetrus. Apgabala platums ir 60 m katrā pusē no pagarinātās skrejceļa centra līnijas, bet garums ir 900 m no skrejceļa sliekšņa, kas tiek mērīts gar pagarināto skrejceļa centra līniju.

10.2.5. Atbilstoši 10.1. punktā uzskaitītajiem aeronavigācijas lietojumiem un aptvēruma apgabaliem elektronisko apvidus datu kopas atbilst skaitliskajām prasībām, kas noteiktas 8. papildinājuma A8-1. tabulā, turpretim dati par šķēršļiem atbilst skaitliskajām prasībām, kas noteiktas 8. papildinājuma A8-2. tabulā.

1. piezīme. Skaitliskās prasības datiem par apvidu un šķēršļiem 2. apgabalam, kas noteiktas attiecīgi 8. papildinājuma A8-1. un A8-2. tabulā, ir definētas, balstoties uz visstingrākās piemērošanas prasību (10.1. punkta b) apakšpunktā uzskaitītais lietojums).

2. piezīme. Tiek atzīts, ka dažus no 10.1. punktā uzskaitītajiem lietojumiem varētu atbilstoši nodrošināt ar tādām datu kopām par apvidu un šķēršļiem, kas atbilst zemākām prasībām nekā tās, kas noteiktas attiecīgi 8. papildinājuma A8-1. un A8-2. tabulā. Tātad datu lietotājiem ir rūpīgi jāizvērtē pieejamās datu kopas, lai noteiktu, vai produkti ir derīgi to paredzētajam lietojumam.

10.3. Apvidus datu bāze, tās saturs un struktūra

10.3.1. Apvidus datubāze satur datu kopas ciparu veidā, kas apvidus virsmu atspoguļo nepārtrauktu augstuma vērtību veidā, kas norādītas visos noteikta tīkla krustpunktos attiecībā pret kopīgu bāzi. Apvidus tīkls ir leņķveida vai lineārs regulārā vai neregulārā formā.

Piezīme. Lielāka ģeogrāfiskā platuma reģionos ģeogrāfiskā platuma tīkla atstarpes var pielāgot, lai saglabātu konstantu mērījumu punktu lineāro blīvumu.

10.3.2. Elektronisko apvidus datu kopas ietver telpiskos (atrašanās vieta un augstums), tematiskos un laika aspektus attiecībā uz Zemes virsmu, kas ietver tādas dabiski radušās pazīmes kā kalni, pauguri, kalnu kores, ielejas, ūdenstilpes, ledājus un mūžīgo sniegu, izņemot šķēršļus. Faktiski atkarībā no izmantotās datu vākšanas metodes tas atspoguļo nepārtrauktu virsmu, kas pastāv uz kailas Zemes, augu segas augšējā līmenī vai pa vidu, un kas pazīstama arī kā “pirmā atstarojošā virsma”.

10.3.3. Apvidus dati tiek vākti atbilstoši 10.2. punktā noteiktajiem apgabaliem, apvidus datu vākšanas virsmām un kritērijiem, kas noteikti 8. papildinājuma A8-1. tabulā, un saskaņā ar apvidus datu skaitliskajām prasībām, kas noteiktas 8. papildinājuma A8-1. tabulā. Apvidus datu bāzēs tiek reģistrēts tikai viens datu tips, t.i., apvidus. Apvidu raksturojošie atribūti ir tie, kas uzskaitīti 8. papildinājuma A8-3. tabulā. A8-3. tabulā uzskaitītie apvidus atribūti ir minimālie apvidus atribūti, un tie, kas atzīmēti kā obligāti, ir jāreģistrē apvidus datu bāzē.

10.4. Šķēršļu datu bāze, tās saturs un struktūra

10.4.1. Viena šķēršļu datu bāze satur šķēršļu ciparu datu kopu un ietver tās pazīmes, kam ir vertikāla nozīme attiecībā uz blakus vai apkārt esošajām pazīmēm, kas tiek uzskatītas par aeronavigācijai bīstamām. Dati par šķēršļiem ietver cilvēka izveidotu priekšmetu vertikālo un horizontālo izmēru ciparu attēlojumu. Dati par šķēršļiem netiek ievadīti apvidus datu bāzēs. Šķēršļu datu elementi ir elementi, kas tiek atspoguļoti datu bāzē ar punktu, līniju vai daudzstūru palīdzību.

10.4.2. Šķēršļi, kuri saskaņā ar definīciju var būt stacionāri (pastāvīgi vai uz laiku) vai mobili, tiek identificēti 10.2. punktā noteiktajos apgabalos, pamatojoties uz šķēršļu datu vākšanas virsmām un kritērijiem, kas noteikti 8. papildinājuma A8-2. tabulā, un tiek savākti saskaņā ar šķēršļu datu skaitliskajām prasībām, kas noteiktas 8. papildinājuma A8-2. tabulā. Šķēršļu datu bāzē tiek reģistrēti visi definētie šķēršļu tipi, un katrs no tiem tiek aprakstīts atbilstoši 8. papildinājuma A8-4. tabulā sniegtajam obligāto atribūtu sarakstam.

Piezīme. Specifiski raksturotāji, kas saistīti ar mobilajiem (pazīmju realizēšanās) un pagaidu šķēršļu tipiem, 8. papildinājuma A8-4. tabulā ir aprakstīti kā neobligāti raksturotāji. Ja šos šķēršļu tipus ir jāreģistrē datu bāzē, tad nepieciešami arī atbilstoši raksturotāji, kas raksturo šādus šķēršļus.

10.5. Apvidus un šķēršļu datu produkta specifikācijas

10.5.1. Lai atļautu un atbalstītu elektronisko apvidus un šķēršļu datu kopu savstarpējo apmaiņu un lietošanu dažādu datu sniedzēju un datu lietotāju starpā, kā vispārējā modelēšanas struktūra tiek izmantota ISO 19100 standartu sērija attiecībā uz ģeogrāfisku informāciju.

10.5.2. Pieejamo elektronisko apvidus un šķēršļu datu kopu visaptverošs pārskats tiek iesniegts apvidus datu produkta specifikāciju veidā, kā arī šķēršļu datu produkta specifikāciju veidā, uz kuru pamata aeronavigācijas lietotāji varēs novērtēt produktus un noteikt, vai tie atbilst to paredzētā lietojuma prasībām.

Piezīme. ISO 19131 standarts nosaka datu produkta specifikācijas prasības un aprakstu ģeogrāfiskai informācijai.

10.5.3. Katra apvidus datu produkta specifikācija ietver pārskatu, specifikāciju jomu, datu produkta identifikāciju, datu saturu un struktūru, atskaites sistēmu, datu kvalitāti, datu ieguvi, datu uzturēšanu, datu attēlošanu, datu produkta piegādi, papildu informāciju un metadatus.

10.5.4. Apvidus datu produkta specifikācijas vai šķēršļu datu produkta specifikācijas pārskats sniedz neformālu produkta aprakstu un satur vispārīgu informāciju par datu produktu. Apvidus datu specifikācija var nebūt viendabīga visam datu produktam un var atšķirties dažādām datu kopu daļām. Katrai šādai datu apakškopai tiek norādīta specifikācijas joma. Identifikācijas informācija gan attiecībā uz apvidus, gan šķēršļu datu produktiem ietver produkta nosaukumu, attiecīgā gadījumā īsu satura, nolūka un telpiskās izšķirtspējas (vispārējs telpisko datu blīvuma apraksts) kopsavilkumu, datu produkta aptverto ģeogrāfisko zonu un papildu informāciju.

10.5.5. Uz pazīmēm balstītu apvidus datu kopu vai uz pazīmēm balstītu šķēršļu datu kopu satura informācijā tiek norādīta piemērošanas shēma un pazīmju katalogs. Piemērošanas shēmā tiek sniegts formāls datu struktūras un datu kopu satura apraksts, turpretī pazīmju katalogs sniedz visu pazīmju tipu semantiku kopā ar to atribūtiem un raksturotāju vērtību domēniem, pazīmju tipus un pazīmju realizēšanās saistības tipus, pārmantošanas attiecības un ierobežojumus. Aptvērums tiek uzskatīts par pazīmju apakštipu un var tikt atvasināts no tādu pazīmju krājuma, kurām ir kopīgi atribūti. Gan apvidus, gan šķēršļu datu produkta specifikācijās skaidri tiek norādīts aptvērums un/vai attēli, ko tās ietver, un tiek sniegts apraksts katram no tiem.

1. piezīme. ISO 19109 standarts satur piemērošanas shēmas noteikumus, turpretim ISO 19110 standarts raksturo ģeogrāfiskas informācijas pazīmju katalogu veidošanas metodoloģiju.

2. piezīme. ISO 19123 standarts ietver aptvēruma ģeometrijas un funkciju shēmu.

10.5.6. Gan apvidus datu produkta specifikācijas, gan šķēršļu datu produkta specifikācijas satur informāciju, kas norāda datu produktā izmantoto atskaites sistēmu, tostarp telpisko atskaites sistēmu un laika atskaites sistēmu. Turklāt abu datu produktu specifikācijās tiek noteiktas datu kvalitātes prasības katram datu produktam. Tas ietver pieļaujamo atbilstības kvalitātes līmeņu un atbilstošo datu kvalitātes pasākumu pārskatu. Šis pārskats aptver visus datu kvalitātes elementus un datu kvalitātes apakšelementus pat tad, ja vienīgais mērķis ir noteikt, ka konkrētais datu kvalitātes elements vai apakšelements nav piemērojams.

Piezīme. ISO 19113 standarts satur kvalitātes principus ģeogrāfiskai informācijai, bet ISO 19114 standarts satur kvalitātes novērtēšanas procedūras.

10.5.7. Apvidus datu produkta specifikācijas ietver datu ieguves pārskatu, kas ir vispārējs apvidus datu ieguvē izmantoto avotu un procesu apraksts. Datu specifikācijās tiek norādīti arī apvidus datu kopu un šķēršļu datu kopu uzturēšanā piemērotie principi un kritēriji, tostarp datu produktu atjaunināšanas biežums. Īpaši svarīga ir šķēršļu datu kopu uzturēšanas informācija un norādes uz šķēršļu datu uzturēšanai piemērotajiem principiem, metodēm un kritērijiem.

10.5.8. Apvidus datu produktu specifikācijas satur informāciju par to, kā tiek pasniegti datu kopās esošie dati, t.i., kā grafisks attēlojums, plāns vai attēls. Gan apvidus, gan šķēršļu produkta specifikācijas satur arī datu produkta piegādes informāciju, kura ietver informāciju par piegādes formātiem un piegādes līdzekli.

Piezīme. ISO 19117 standarts satur shēmas definīciju, kas apraksta ģeogrāfiskās informācijas attēlošanu, tostarp metodoloģiju simbolu aprakstīšanai un shēmas izvietojumam piemērošanas shēmā.

10.5.9. Datu produkta specifikācijās tiek iekļauti apvidus un šķēršļu metadatu pamatelementi. Katra produkta specifikācijās kopā ar informāciju par metadatu formātu un kodēšanu tiek norādīti arī visi papildu piegādājamie metadatu vienumi.

Piezīme. ISO 19115 standarts nosaka prasības ģeogrāfiskās informācijas metadatiem.

10.6. Pieejamība

10.6.1. Valstis nodrošina, lai elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem, kas saistīti ar visu tās teritoriju, būtu izmantojami 10.2., 10.3. un 10.4. punktā noteiktajā veidā lietošanai starptautiskajā civilajā aviācijā.

10.6.1.1. Valstis nodrošina, lai no 2008. gada 20. novembra elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem būtu izmantojami saskaņā ar 1. apgabala specifikācijām, bet dati par apvidu – saskaņā ar 4. apgabala specifikācijām.

10.6.1.2. Valstis nonodrošina, lai no 2010. gada 18. novembra elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem būtu izmantojami saskaņā ar 2. un 3. apgabala specifikācijām.

10.6.1.3. Ieteikums. Valstīm jānodrošina, lai elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem būtu izmantojami saskaņā ar 1., 2. un 3. apgabala specifikācijām, bet dati par apvidu – saskaņā ar 4. apgabala specifikācijām.

10.6.2. Ieteikums. Lidlaukos, kas atrodas pie teritoriju robežām, attiecīgo valstu starpā jāslēdz vienošanās, lai koplietotu datus par apvidu un šķēršļiem visā 2. apgabalā.

1. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS INFORMĀCIJAS PUBLIKĀCIJU (AIP) SATURS

(Sk. 4. nodaļu)

1. DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI (GEN)

Ja AIP tiek sagatavots un tiek izdots vairāk nekā vienā sējumā un katram sējumam ir atsevišķa grozījumu un papildinājumu apkalpošana, tad katrā sējumā jāiekļauj atsevišķs priekšvārds, AIP grozījumu reģistrs, AIP papildinājumu reģistrs, AIP lappušu kontrolsaraksts un aktuālo ar roku izdarīto grozījumu saraksts.  

GEN 0.1. Priekšvārds

Īss Aeronavigācijas informācijas publikācijas (AIP) apraksts, norādot:

1) pilnvarotās izdevējas iestādes nosaukumu;

2) piemērojamos ICAO dokumentus;

3) AIP struktūru un noteikto regulāro grozījumu starplaiku un

4) dienestu, ar ko var sazināties gadījumā, ja ir atklātas AIP kļūdas vai izlaista informācija.

GEN 0.2. AIP grozījumu reģistrs

AIP grozījumu un AIRAC AIP grozījumu reģistrs (publicēts saskaņā ar AIRAC sistēmu) ietver:

1) grozījumu numuru;

2) publicēšanas datumu;

3) ievietošanas datumu (AIRAC AIP grozījumiem – spēkā stāšanās datumu) un

4) amatpersonas, kas ievietojusi grozījumus, iniciāļus.

GEN 0.3. AIP papildinājumu reģistrs

Izdoto AIP papildinājumu reģistrs satur šādu informāciju:

1) papildinājuma numuru;

2) papildinājuma tematu;

3) AIP punktus, uz kuriem papildinājums attiecas;

4) derīguma termiņu un

5) anulēšanas reģistru.

GEN 0.4. AIP lappušu kontrolsaraksts

AIP lappušu kontrolsaraksts, kas satur:

1) lappuses numuru/kartes nosaukumu un

2) aeronavigācijas informācijas publicēšanas vai spēkā stāšanās datumu (diena, mēnesis (vārdiem) un gads).

GEN 0.5. Ar roku izdarīto AIP grozījumu saraksts

Ar roku izdarīto AIP grozījumu saraksts satur šādu informāciju:

1) grozītās AIP lappuses;

2) grozījumu tekstu un

3) AIP grozījumu numuru, ar kuriem ieviesti grozījumi, kas izdarīti ar roku.

GEN 0.6. 1. daļas satura rādītājs

1. daļas “Vispārīgi noteikumi (GEN)” punktu un apakšpunktu saraksts.

Piezīme. Apakšpunkti var būt uzskaitīti alfabēta kārtībā. 

GEN 1. VALSTS TIESĪBU AKTI UN PRASĪBAS

GEN 1.1. Norādītās iestādes

Ar aeronavigācijas (civilās aviācijas, meteoroloģijas, muitas, imigrācijas, veselības, maršruta un lidlauka/helikoptera lidlauka maksājumu, lauksaimniecības karantīnas un aviācijas negadījumu izmeklēšanas) veicināšanu saistīto norādīto iestāžu adreses, katrai iestādei norādot šādu informāciju:

1) atbildīgo iestādi;

2) šīs iestādes nosaukumu;

3) pasta adresi;

4) tālruņa numuru;

5) faksa numuru;

6) teleksa numuru un

7) aviācijas fiksētā dienesta (AFS) adresi.

GEN 1.2. Gaisa kuģa ielidošana, tranzīts un izlidošana

Noteikumi un prasības attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu un pieteikumiem, lai gaisa kuģis, kas veic starptautiskus lidojumus, saņemtu ielidošanas, tranzīta un izlidošanas atļaujas.

GEN 1.3. Pasažieru un gaisa kuģa apkalpes ielidošana, tranzīts un izlidošana

Noteikumi (tostarp muitas, imigrācijas un karantīnas noteikumi un prasības veikt iepriekšēju paziņošanu un iesniegt pieteikumus atļaujas saņemšanai) attiecībā uz neimigrējošu pasažieru un kuģa apkalpes ielidošanu, tranzītu un izlidošanu.

GEN 1.4. Kravas ievešana, tranzīts un izvešana

Noteikumi (tostarp muitas, imigrācijas un karantīnas noteikumi un prasības veikt iepriekšēju paziņošanu un iesniegt pieteikumus atļaujas saņemšanai) attiecībā uz kravas ievešanu, tranzītu un izvešanu.

Piezīme. Noteikumi kravas ievešanas un izvešanas atvieglošanai, lai veiktu meklēšanu, glābšanu, izmeklēšanu vai remontu saistībā ar zaudētu vai bojātu gaisa kuģi, ir sīki izklāstīti punktā GEN 3.6. “Meklēšana un glābšana”. 

GEN 1.5. Gaisa kuģa instrumenti, aprīkojums un lidojuma dokumenti

Īss apraksts gaisa kuģa instrumentiem, aprīkojumam un lidojuma dokumentiem, tostarp:

1) instrumentiem, aprīkojumam (ietverot gaisa kuģa sakaru un navigācijas iekārtas) un lidojuma dokumentiem, kam jābūt gaisa kuģī, ieskaitot visas īpašās prasības papildus 6. pielikuma I daļas 6. un 7. nodaļā paredzētajiem noteikumiem, un

2) gaisa kuģa avārijas raidītājam (ELT), signalizācijas ierīcēm un glābšanas aprīkojumam, kā norādīts 6. pielikuma I daļas 6.6. punktā un II daļas 6.4. punktā, kas paredzēti lidojumiem virs noteiktām zemes teritorijām, ja tā noteikts reģionālajās aeronavigācijas sanāksmēs.

GEN 1.6. Valsts tiesību aktu un starptautisko nolīgumu/konvenciju kopsavilkums

Nosaukumu un atsauču saraksts un attiecīgā gadījumā valsts aeronavigācijas tiesību aktu kopsavilkumi kopā ar to starptautisko nolīgumu/konvenciju sarakstu, ko ratificējusi valsts.

GEN 1.7. Atšķirības no ICAO standartiem, ieteicamās prakses un procedūrām

Būtisko atšķirību starp valsts tiesību aktiem un praksi un attiecīgajiem ICAO noteikumiem saraksts, tostarp:

1) attiecīgie noteikumi (pielikuma un izdevuma numurs, punkts) un

2) pilns atšķirīgais teksts.

Šajā apakšpunktā jāuzskaita visas nozīmīgās atšķirības. Visi pielikumi jāuzskaita pēc numuriem pat tad, ja nav atšķirību no pielikuma; šajā gadījumā jāsniedz nulles paziņojums. Atšķirības starp valstīm vai reģionālo papildprocedūru (SUPPS) nepiemērošanas pakāpe jānorāda tūlīt pēc pielikuma, uz kuru attiecas papildprocedūras.

GEN 2.TABULAS UN KODI

GEN 2.1. mērīšanas sistēma, gaisa kuģu marķējumi, brīvdienas

GEN 2.1.1. Mērvienības

Izmantoto mērvienību apraksts, iekļaujot mērvienību tabulu.

GEN 2.1.2. Laika atskaites sistēma

Izmantotās laika atskaites sistēmas (kalendārās un laika sistēmas) apraksts, kā arī norāde, vai tiek izmantots diennakts gaišais laiks un kā laika atskaites sistēma tiek izklāstīta AIP.

GEN 2.1.3. Horizontālā atskaites sistēma

Īss izmantotās horizontālās (ģeodēziskās) atskaites sistēmas apraksts, tostarp šāda informācija:

1) atskaites sistēmas nosaukums/apzīmējums;

2) norāde uz projekciju;

3) norāde uz izmantoto elipsoīdu;

4) norāde uz izmantotajiem datiem;

5) piemērošanas joma(-as) un

6) attiecīgā gadījumā paskaidrojums zvaigznītei, kas izmantota, lai norādītu tās koordinātes, kuras neatbilst 11. un 14. pielikuma precizitātes prasībām.

GEN 2.1.4. Vertikālā atskaites sistēma

Īss izmantotās vertikālās atskaites sistēmas apraksts, tostarp šāda informācija:

1) atskaites sistēmas nosaukums/apzīmējums;

2) izmantotā ģeoīda modeļa apraksts, tostarp parametri, kas nepieciešami augstuma pārvēršanai starp izmantoto modeli un EGM-96 modeli, un

3) attiecīgā gadījumā paskaidrojums zvaigznītei, kas izmantota, lai norādītu tos augstumus virs jūras līmeņa/ģeoīdu viļņus, kas neatbilst 14. pielikuma precizitātes prasībām.

GEN 2.1.5. Gaisa kuģa nacionālās piederības un reģistrācijas zīmes

Valsts pieņemtās gaisa kuģa nacionālās piederības un reģistrācijas zīmes.

GEN 2.1.6. Valsts svētku dienas

Valsts svētku dienu saraksts, norādot, kā tas ietekmē pakalpojumus.

GEN 2.2. AIS publikācijās izmantotās abreviatūras

Abreviatūru, kuras valsts lietojusi savā AIP un izplatot aeronavigācijas informāciju/datus, un to attiecīgo nozīmju saraksts alfabētiskā secībā, atbilstoši komentējot tās nacionālās abreviatūras, kuras atšķiras no dokumentā “Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi. ICAO abreviatūras un kodi” (PANS-ABC, Doc 8400) ietvertajām.

Piezīme. Var tikt pievienots arī saraksts ar alfabētiskā kārtībā sakārtotām definīcijām/terminu vārdnīca.

GEN 2.3. Kartes simboli

Kartes simbolu saraksts, kas sakārtots atbilstoši kartes sērijai, kurā simboli lietoti.

GEN 2.4. Atrašanās vietas indeksi

Saraksts, kurā alfabētiskā secībā sakārtoti atrašanās vietas indeksi, kas piešķirti aeronavigācijas fiksētajām stacijām un kas lietojami kodēšanas un dekodēšanas nolūkos. Jāsniedz komentāri par atrašanās vietām, kas nav pievienotas aeronavigācijas fiksētajam dienestam (AFS).

GEN 2.5. Radionavigācijas līdzekļu saraksts

Alfabētiskā secībā sakārtots radionavigācijas līdzekļu saraksts, kurā ietverts:

1) identifikators;

2) stacijas nosaukums;

2) iekārtas/līdzekļa tips un

4) norāde, vai līdzeklis kalpo izmantošanai maršrutā (E), lidlaukā (A) vai abos (AE).

GEN 2.6. Pārrēķinu tabulas

Pārrēķinu tabulas, lai pārrēķinātu:

1) jūras jūdzes kilometros un otrādi;

2) pēdas metros un otrādi;

3) loka decimālminūtes loka sekundēs un otrādi,

un

4) attiecīgā gadījumā citas pārrēķina tabulas.

GEN 2.7. Saullēkta/saulrieta tabulas

Īss to kritēriju apraksts, kuri izmantoti, lai noteiktu saullēkta/saulrieta tabulās norādītos laikus, kā arī to atrašanās vietu saraksts, kurām norādīti šie laiki, alfabētiskā secībā ar atsauci uz attiecīgo lappusi tabulā un saullēkta/saulrieta tabulas izvēlētajām stacijām/atrašanās vietām, tostarp:

1) stacijas nosaukums;

2) ICAO atrašanās vietas indekss;

3) ģeogrāfiskās koordinātes grādos un minūtēs;

4) datums(-i), kuram(-iem) ir norādīti laiki;

5) laiks, kad sākas rīta civilā krēsla;

6) saullēkta laiks;

7) saulrieta laiks, un

8) laiks, kad beidzas vakara civilā krēsla.

GEN 3. PAKALPOJUMI

GEN 3.1. Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi

GEN 3.1.1. Atbildīgais dienests

Sniegto aeronavigācijas informācijas dienesta (AIS) apraksts un tā galvenās sastāvdaļas:

1) dienesta/struktūrvienības nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs;

6) AFS adrese;

7) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir, un

8) norāde, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti.

GEN 3.1.2. Atbildības rajons

Aeronavigācijas informācijas dienesta atbildības rajons.

GEN 3.1.3. Aeronavigācijas publikācijas

Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementu apraksts, tostarp:

1) AIP un ar to saistītā grozījumu apkalpošana;

2) AIP papildinājumi;

3) AIC;

4) NOTAM ziņojumi un pirmslidojuma informācijas biļeteni (PIB);

5) spēkā esošo NOTAM kontrolsaraksti un saraksti, un

6) to saņemšanas iespējas.

Ja tiek izmantots AIC, lai izsludinātu publicēšanas cenas, tas jānorāda šajā AIP punktā.

GEN 3.1.4. AIRAC sistēma

Īss nodrošinātās AIRAC sistēmas apraksts, iekļaujot tabulu ar esošajiem un tuvākajiem AIRAC datumiem.

GEN 3.1.5. Pirmslidojuma informācijas pakalpojumi lidlaukos/helikopteru
lidlaukos

To lidlauku/helikopteru lidlauku saraksts, kuros parasti ir pieejama pirmslidojuma informācija, tostarp norāde uz:

a) attiecīgajiem rīcībā esošajiem Integrētās aeronavigācijas informācijas paketes elementiem;

2) attiecīgajām rīcībā esošajām kartēm, un

3) vispārējo šādu datu aptvēruma apgabalu.

GEN 3.1.6. Elektroniskie dati par apvidu un šķēršļiem

Sīka informācija par to, kā var iegūt elektroniskos datus par apvidu un šķēršļiem, tostarp:

1) atbildīgās fiziskās personas vārds, uzvārds vai dienesta, vai organizācijas nosaukums;

2) atbildīgās fiziskās personas, dienesta vai organizācijas pasta un e-pasta adrese;

3) atbildīgās fiziskās personas, dienesta vai organizācijas faksa numurs;

4) atbildīgās fiziskās personas, dienesta vai organizācijas kontakttālruņa numurs;

4) pakalpojumu sniegšanas laiks (laika periods, tostarp laika zona, kad iespējams sazināties);

6) tiešsaistes informācija, ko var izmantot, lai sazinātos ar fizisko personu, dienestu vai organizāciju, un

7) vajadzības gadījumā papildu informācija par to, kā un kad sazināties ar fizisko personu, dienestu vai organizāciju.

GEN 3.2. Aeronavigācijas kartes

GEN 3.2.1. Atbildīgais(-ie) dienests(-i)

Par aeronavigācijas karšu sagatavošanu atbildīgā(-o) dienesta(-u) apraksts, tostarp:

1) dienesta nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs

6) AFS adrese;

7) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir, un

8) norāde, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti.

GEN 3.2.2. Karšu uzturēšana

Īss apraksts, kā aeronavigācijas kartes tiek pārskatītas un grozītas.

GEN 3.2.3. Vienošanās par pirkšanu

Sīka informācija par to, kā var iegādāties kartes, tostarp:

1) dienests/pārdošanas aģentūra(-as);

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs, un

6) AFS adrese.

GEN 3.2.4. Pieejamās aeronavigācijas karšu sērijas

Saraksts ar pieejamajām aeronavigācijas karšu sērijām, kam seko katras sērijas vispārējs apraksts un norāde uz paredzēto lietojumu.

GEN 3.2.5. Pieejamo aeronavigācijas karšu saraksts

Saraksts ar pieejamajām aeronavigācijas kartēm, tostarp:

1) sērijas nosaukums;

2) sērijas mērogs;

3) nosaukums un/vai numurs katrai kartei un katrai lapai sērijā;

4) cena par lapu, un

5) datums, kad veikta pēdējā pārskatīšana.

GEN 3.2.6. Indekss ICAO Pasaules aeronavigācijas kartei (WAC) ar mērogu 1:1 000 000

Indeksu tabula, kas parāda aptvērumu un lapas izkārtojumu valsts sagatavotajai WAC kartei ar mērogu 1:1 000 000. Ja WAC kartes ar mērogu 1:1 000 000 vietā tiek sagatavota ICAO aeronavigācijas karte ar mērogu 1:500 000, tad, lai norādītu aptvērumu un lapas izkārtojumu ICAO aeronavigācijas kartei ar mērogu 1:500 000, jālieto indeksu tabula.

GEN 3.2.7. Topogrāfiskās kartes

Sīka informācija par to, kā var iegādāties topogrāfiskās kartes, tostarp:

1) dienests/pārdošanas aģentūra(-as);

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs, un

6) AFS adrese.

GEN 3.2.8. Labojumi kartēs, kas nav ietvertas AIP

Saraksts ar labojumiem kartēs, kas nav ietvertas AIP, vai norāde, kur šādu informāciju iespējams iegūt.

GEN 3.3. Gaisa satiksmes pakalpojumi

GEN 3.3.1. Atbildīgais dienests

Gaisa satiksmes dienesta un tā galveno sastāvdaļu apraksts, iekļaujot šādu informāciju:

1) dienesta nosaukumu;

2) pasta adresi;

3) tālruņa numuru;

4) faksa numuru;

5) teleksa numuru;

6) AFS adresi;

7) paziņojumu attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauci uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir, un

8) norādi, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti.

GEN 3.3.2. Atbildības rajons

Īss tā atbildības rajona apraksts, kuram tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi.

GEN 3.3.3. Pakalpojumu veidi

Īss nodrošināto gaisa satiksmes pakalpojumu galveno veidu apraksts.

GEN 3.3.4. Ekspluatanta un ATS sadarbība

Vispārējie nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek īstenota ekspluatanta un gaisa satiksmes pakalpojumu dienestu sadarbība.

GEN 3.3.5. Minimālais lidojuma absolūtais augstums

Kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu minimālos lidojuma absolūtos augstumus.

GEN 3.3.6. ATS struktūrvienību adrešu saraksts

ATS struktūrvienību un to adrešu saraksts alfabētiskā secībā, tostarp:

1) struktūrvienības nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs, un

6) AFS adrese.

GEN 3.4. Sakaru pakalpojumi

GEN 3.4.1. Atbildīgais dienests

Par telesakaru un aeronavigācijas iekārtu nodrošināšanu atbildīgā dienesta apraksts, tostarp:

1) dienesta nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs

6) AFS adrese;

7) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir, un

8) norāde, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti.

GEN 3.4.2. Atbildības rajons

Īss tā atbildības rajona apraksts, kuram tiek nodrošināti telesakaru pakalpojumi.

GEN 3.4.3. Pakalpojumu veidi

Nodrošināto pakalpojumu un iekārtu galveno veidu īss apraksts, kas ietver:

1) radionavigācijas pakalpojumus;

2) mobilo sakaru pakalpojumus;

3) apraides pakalpojumus;

4) izmantoto(-ās) valodu(-as) un

5) norādi, kur iespējams iegūt sīkāku informāciju.

GEN 3.4.4. Prasības un nosacījumi

Īss apraksts attiecībā uz prasībām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir pieejami sakaru pakalpojumi.

GEN 3.5. Meteoroloģiskie pakalpojumi

GEN 3.5.1. Atbildīgais dienests

Par meteoroloģiskās informācijas sniegšanu atbildīgā meteoroloģiskā dienesta īss apraksts, tostarp:

1) dienesta nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs;

6) AFS adrese;

7) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir, un

8) norāde, ja pakalpojumi netiek nodrošināti visu diennakti.

GEN 3.5.2. Atbildības rajons

Rajona un/vai lidojuma maršrutu, kuriem tiek nodrošināti meteoroloģiskie pakalpojumi, īss apraksts.

GEN 3.5.3. Meteoroloģiskie novērojumi un ziņojumi

Starptautiskajai aeronavigācijai sniegto meteoroloģisko novērojumu un ziņojumu sīks apraksts, tostarp:

1) stacijas nosaukums un ICAO atrašanās vietas indekss;

2) novērojumu tips un biežums, kā arī automātisko novērošanas iekārtu uzskaitījums;

3) meteoroloģisko ziņojumu tipi (piemēram, METAR) un tendenču pieejamība;

4) īpašs novērošanas sistēmas tips un novērošanas vietu skaits, kas izmantotas, lai novērotu un ziņotu par piezemes vēju, redzamību, redzamību uz skrejceļa, mākoņu apakšējo robežu, temperatūru un attiecīgā gadījumā vēja nobīdi (piemēram, anemometrs skrejceļu krustošanās vietās, transmisometrs blakus zemskares zonai u.c.);

5) ekspluatācijas stundas un

6) norāde uz pieejamo aeronavigācijas klimatoloģijas informāciju.

GEN 3.5.4. Pakalpojumu veidi

Īss galveno sniegto pakalpojumu veidu apraksts, tostarp informācija par instruktāžu, konsultācijām, meteoroloģiskās informācijas parādīšanu, ekspluatantiem un gaisa kuģa apkalpei pieejamo lidojuma dokumentāciju un metodēm un līdzekļiem, kas izmantoti meteoroloģiskās informācijas sniegšanai.

GEN 3.5.5. Ekspluatantu pieteikums

Minimālais iepriekšēja pieteikuma apjoms, ko meteoroloģiskā iestāde noteikusi ekspluatantiem attiecībā uz instruktāžu, konsultēšanu un lidojuma dokumentāciju un citu meteoroloģisku informāciju (vai izmaiņām tajā), kas tiem nepieciešama.

GEN 3.5.6. Gaisa kuģa ziņojumi

Vajadzības gadījumā meteoroloģiskās iestādes prasības attiecībā uz gaisa kuģa ziņojumu sastādīšanu un pārraidīšanu.

GEN 3.5.7. VOLMET pakalpojumi

VOLMET pakalpojumu apraksts, tostarp

1) raidošās stacijas nosaukums;

2) izsaukuma signāls vai identifikācija un abreviatūra radiosakariem;

3) apraidei lietotā(-ās) frekvence(-es);

4) apraides periods;

5) pakalpojumu sniegšanas laiks;

6) to lidlauku/helikopteru lidlauku saraksts, kuriem ir iekļauti ziņojumi un/vai prognozes, un

7) iekļautie ziņojumi, prognozes un SIGMET informācija un piezīmes.

GEN 3.5.8. SIGMET un AIRMET pakalpojumi

Apraksts, kā tiek veikta meteoroloģiskā novērošana, kas tiek nodrošināta lidojumu informācijas rajonos vai gaisa satiksmes vadības rajonos, kuriem tiek nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi, tostarp meteoroloģiskās novērošanas biroju saraksts, norādot:

1) meteoroloģiskās novērošanas biroja nosaukumu, ICAO atrašanās vietas indeksu;

2) pakalpojumu sniegšanas laiku;

3) apkalpoto(-os) lidojumu informācijas rajonu(-us) vai gaisa satiksmes vadības rajonu(-us);

4) izdotās SIGMET informācijas tipus (SIGMET, SST SIGMET) un derīguma laikus;

5) īpašās procedūras, kas tiek piemērotas SIGMET informācijai (piemēram, attiecībā uz vulkāniskajiem pelniem vai tropiskajiem cikloniem);

6) procedūras, kas tiek piemērotas AIRMET informācijai (saskaņā ar attiecīgajiem reģionālajiem aeronavigācijas nolīgumiem);

7) gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību(-as), kam tiek nodrošināta SIGMET un AIRMET informācija, un

8) papildu informāciju (piemēram, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem u.c.).

GEN 3.5.9. Citi automatizēti meteoroloģiskie pakalpojumi

Pieejamo meteoroloģiskās informācijas sniegšanai paredzēto automatizēto pakalpojumu (piemēram, automatizētie pirmslidojuma informācijas pakalpojumi, kas pieejami, izmantojot telefona un/vai datora modemu) apraksts, tostarp:

1) dienesta nosaukums;

2) pieejamā informācija;

3) aptvertie apgabali, maršruti un lidlauki, un

4) tālruņa, teleksa un faksa numurs(-i).

GEN 3.6. Meklēšana un glābšana

GEN 3.6.1. Atbildīgais(-ie) dienests(-i)

Par meklēšanas un glābšanas (SAR) nodrošināšanu atbildīgā(-o) dienesta(-u) īss apraksts, tostarp:

1) dienesta/struktūrvienības nosaukums;

2) pasta adrese;

3) tālruņa numurs;

4) faksa numurs;

5) teleksa numurs;

6) AFS adrese, un

7) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir.

GEN 3.6.2. Atbildības rajons

Īss tā atbildības rajona apraksts, kurā tiek nodrošināti meklēšanas un glābšanas (SAR) pakalpojumi.

GEN 3.6.3. Pakalpojumu veidi

Nodrošināto pakalpojumu un iekārtu veida īss apraksts un attiecīgā gadījumā ģeogrāfisks attēlojums, iekļaujot norādes, ja SAR gaisa darbības zona ir atkarīga no apjomīgas gaisa kuģu izvēršanas.

GEN 3.6.4. Meklēšanas un glābšanas (SAR) nolīgumi

Īss spēkā esošo SAR nolīgumu apraksts, tostarp noteikumi citu valstu gaisa kuģu ielidošanai un izlidošanai, lai veiktu meklēšanu, glābšanu, aizvākšanu vai remontu saistībā ar pazudušu vai bojātu gaisa kuģi gan tad, ja ziņots tikai no gaisa kuģa, vai pēc lidojuma plāna.

GEN 3.6.5. Pieejamības nosacījumi

Īss meklēšanas un glābšanas noteikumu apraksts, tostarp vispārīgie nosacījumi, atbilstoši kuriem pakalpojumi un iekārtas ir pieejamas starptautiskai lietošanai, kā arī norāde, vai meklēšanai un glābšanai pieejamā iekārta piedāvā specifiskas SAR metodes un funkcijas, vai tā īpaši tiek izmantota citiem nolūkiem, bet pielāgota SAR operācijām ar apmācības un aprīkojuma palīdzību, vai tā ir pieejama tikai laiku pa laikam, un vai nav vajadzīga īpaša apmācība vai sagatavošana, lai ar to strādātu SAR operācijās.

GEN 3.6.6. Izmantotās procedūras un signāli

Īss glābšanas gaisa kuģa izmantoto procedūru un signālu apraksts un tabula, kurā norādīti signāli, kas jāizmanto izdzīvojušajiem.

GEN 4. MAKSA PAR LIDLAUKU/HELIKOPTERU LIDLAUKU UN AERONAVIGĀCIJAS PAKALPOJUMIEM

Var tikt sniegta norāde, kur atrodama informācija par faktisko maksu, ja tā netiek uzskaitīti šajā nodaļā.

GEN 4.1. Lidlauka/helikopteru lidlauka maksas

Īss apraksts par maksām, kādas var tikt piemērotas lidlaukos/helikopteru lidlaukos, kas pieejami starptautiskai izmantošanai, tostarp par:

1) gaisa kuģa nosēšanos;

2) gaisa kuģa novietošanu stāvēšanai, novietošanu angārā un ilgu glabāšanu;

3) pasažieru pārvadājumiem;

4) drošību;

5) ar troksni saistītiem jautājumiem;

6) citiem jautājumiem (muita, veselība, imigrācija u.c.);

7) atbrīvojumiem/samazinājumiem, un

8) maksāšanas veidiem.

GEN 4.2. Maksa par aeronavigācijas
pakalpojumiem

Īss apraksts par maksām, kādas var tikt piemērotas aeronavigācijas pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti starptautiskai izmantošanai, tostarp par:

1) pieejas kontroli;

2) maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem;

3) pamatizmaksām aeronavigācijas pakalpojumiem un atbrīvojumiem/samazinājumiem un

4) maksāšanas veidiem.

2. DAĻA. MARŠRUTĀ (ENR)

Ja AIP tiek sagatavota un tiek izdota vairāk nekā vienā sējumā un katram sējumam ir atsevišķa grozījumu un papildinājumu apkalpošana, tad katrā sējumā jāiekļauj atsevišķs priekšvārds, AIP grozījumu reģistrs, AIP papildinājumu reģistrs, AIP lappušu kontrolsaraksts un konkrēto ar roku izdarīto grozījumu saraksts. Ja AIP tiek publicēta vienā sējumā, tad pret katru no iepriekšminētajiem apakšpunktiem jānorāda atzīme “nepiemēro”.

Atbilstošajā apakšpunktā jāizdara atzīme, lai norādītu, ka pastāv atšķirības starp valsts tiesību aktiem un ICAO standartiem un ieteicamo praksi un procedūrām un ka tās sīkāk izklāstītas GEN 1.7. punktā.

ENR 0.6. 2. daļas satura rādītājs

2. daļas “Maršrutā (ENR)” punktu un apakšpunktu saraksts.

Piezīme. Apakšpunkti var būt uzskaitīti alfabētiskā secībā.

ENR 1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI UN PROCEDŪRAS

ENR 1.1. Vispārīgie noteikumi

Prasība publicēt valstī piemērotos vispārīgos noteikumus.

ENR 1.2. Vizuālo lidojumu noteikumi

Prasība publicēt valstī piemērotos vizuālo lidojumu noteikumus.

ENR 1.3. Instrumentālo lidojumu
noteikumi

Prasība publicēt valstī piemērotos instrumentālo lidojumu noteikumus.

ENR 1.4. ATS gaisa telpas klasifikācija

ATS gaisa telpas klašu apraksts ATS gaisa telpas klasifikācijas tabulas veidā 11. pielikuma 4. papildinājumā ar atbilstošām piezīmēm, norādot tās gaisa telpas klases, kuras valstī netiek izmantotas.

ENR 1.5. Gaidīšanas, pieejas un izlidošanas procedūras

ENR 1.5.1. Vispārīgie noteikumi

Prasība norādīt kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek noteiktas gaidīšanas, pieejas un izlidošanas procedūras. Ja tie atšķiras no ICAO noteikumiem, kritēriji jāatspoguļo tabulas veidā.

ENR 1.5.2. Ielidojošie reisi

Prasība norādīt tās procedūras (parastās vai zonālās navigācijas vai abas) ielidojošajiem reisiem, kuras ir kopīgas lidojumiem viena un tā paša tipa gaisa telpā. Ja lidlauka gaisa telpā piemēro atšķirīgas procedūras, tad šajā sakarā jāpievieno piezīme, norādot, kur atrodamas konkrētās procedūras.

ENR 1.5.3. Izlidojošie reisi

Prasība norādīt tās procedūras (parastās vai zonālās navigācijas vai abas) izlidojošajiem reisiem, kuras ir kopīgas lidojumiem no jebkura lidlauka/helikopteru lidlauka.

ENR 1.6. Radiolokācijas apkalpošana un procedūras

ENR 1.6.1. Primārais radiolokators

Primārā radiolokatora pakalpojumu un procedūru apraksts, tostarp:

1) papildu pakalpojumi;

2) radiolokācijas vadības pakalpojumu izmantošana;

3) radiolokatora un radioiekārtu atteices procedūras, un

4) radiolokatora darbības zonas teritorijas grafisks attēlojums.

ENR 1.6.2. Sekundārais novērošanas radiolokators (SSR)

Sekundārā novērošanas radiolokatora (SSR) ekspluatācijas procedūru apraksts, tostarp:

1) ārkārtas procedūras;

2) radiosakaru atteices un nelikumīgu traucējumu procedūras;

3) SSR kodu piešķiršanas sistēma, un

4) SSR darbības zonas teritorijas grafisks attēlojums.

Piezīme. SSR apraksts ir īpaši svarīgs apgabalam vai maršrutam, kurā pastāv pārtveršanas iespējamība. 

ENR 1.7. Altimetra iestatīšanas procedūras

Prasība norādīt lietotās altimetra iestatīšanas procedūras, kas ietver:

1) īsu ievadu attiecībā uz ICAO dokumentiem, uz kuriem ir balstītas procedūras, kā arī atšķirības no ICAO noteikumiem, ja tādas ir;

2) galvenās standarta altimetra iestatīšanas procedūras;

3) altimetra iestatīšanas reģiona(-u) aprakstu;

4) procedūras, kas attiecas uz ekspluatantiem (tostarp pilotiem), un

5) kreisēšanas līmeņu tabulu.

ENR 1.8. Reģionālās papildu procedūras

Prasība sniegt reģionālās papildu procedūras (SUPPS), kas attiecas uz visu atbildības rajonu, īpaši norādot atšķirības, ja tādas ir.

ENR 1.9. Gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība

Īss gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) sistēmas apraksts, tostarp:

1) ATFM struktūra, pakalpojumu sniegšanas teritorija, sniegtie pakalpojumi, struktūrvienības(-u) atrašanās vieta un ekspluatācijas stundas;

2) plūsmas ziņojumu tipi un formātu apraksts, un

3) izlidojošajiem reisiem piemērojamas procedūras, tostarp:

a) dienests, kurš ir atbildīgs par informācijas sniegšanu attiecībā uz veiktajiem ATFM pasākumiem;

b) lidojuma plāna prasības, un

c) laika intervālu piešķiršana.

ENR 1.10. Lidojuma plānošana

Prasība norādīt visus ierobežojumus vai konsultatīvo informāciju saistībā ar lidojuma plānošanas stadiju, kas lietotājam var palīdzēt izklāstīt paredzēto lidojumu, tostarp:

1) procedūras lidojuma plāna iesniegšanai;

2) daudzkārtēja lidojumu plāna iesniegšanas kārtība, un

3) izmaiņu izdarīšana iesniegtā lidojumu plānā.

ENR 1.11. Lidojuma plāna ziņojumu adresēšana

Prasība tabulas veidā norādīt lidojuma plānam piešķirtās adreses, tostarp

1) lidojuma kategoriju (IFR, VFR vai abi);

2) maršrutu (lidojumu informācijas rajonā (FIR) un/vai lidlauka vadības rajonā (TMA) vai caur to), un

3) ziņojuma adresi.

ENR 1.12. Civilās aviācijas gaisa kuģu pārtveršana

Prasība ir pilnībā norādīt visas izmantojamās pārtveršanas procedūras un vizuālos signālus, skaidri norādot, vai tiek piemēroti ICAO noteikumi, un, ja nē, pilnībā norādot visas atšķirības.

ENR 1.13. Nelikumīga pārtveršana

Prasība ir norādīt atbilstošas procedūras, kas izmantojamas nelikumīgas pārtveršanas gadījumā.

ENR 1.14. Gaisa satiksmes incidenti

Gaisa satiksmes incidentu ziņošanas sistēmas apraksts, tostarp:

1) gaisa satiksmes incidentu definīcija;

2) “gaisa satiksmes incidentu ziņošanas veidlapas” izmantošana;

3) ziņošanas procedūras (tostarp procedūras ziņošanai lidojuma laikā), un

4) ziņošanas un veidlapas iesniegšanas nolūks.

ENR 2. GAISA SATIKSMES VADĪBAS GAISA TELPA

ENR 2.1. FIR, UIR, TMA

Sīks lidojumu informācijas rajonu (FIR), augšējo lidojumu informācijas rajonu (UIR) un lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonu (TMA) apraksts, tostarp:

1) nosaukums, FIR/UIR sānu robežu ģeogrāfiskās koordinātes grādos un minūtēs un TMA sānu robežu ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs, vertikālās robežas un gaisa telpas klase;

2) tās struktūrvienības identifikācija, kas nodrošina pakalpojumus;

3) aeronavigācijas stacijas, kura apkalpo struktūrvienību, izsaukuma signāls un izmantotā(-ās) valoda(-as), norādot teritoriju un nosacījumus, kad un kur tā attiecīgā gadījumā izmantojama;

4) frekvences, kā arī norādes īpašiem nolūkiem, un

5) piebildes.

Šajā apakšpunktā jāiekļauj vadības zonas apkārt militārajām gaisa bāzēm, kas AIP nav citādi aprakstītas. Ja 2. pielikuma prasības attiecībā uz lidojuma plāniem, divpusējiem sakariem un ziņošanu par atrašanās vietu attiecas uz visiem lidojumiem, lai novērstu vai samazinātu pārtveršanas vajadzību un/vai ja ir pārtveršanas iespējamība un ir jāveic balss sakaru klausīšanās VHF 121.5 MHz avārijas kanālā, tad to attiecīgajā daļā jāizdara ieraksts šajā sakarā.

Noteikto zonu apraksts, virs kurām lidojot, nepieciešams gaisa kuģa avārijas raidītājs (ELT) un kurās gaisa kuģis nepārtraukti klausās VHF 121.5 MHz avārijas frekvenci, izņemot to laiku, kad gaisa kuģis sazinās citos VHF kanālos vai kad gaisa aprīkojuma ierobežojumi vai pilotu kabīnes darba tehnoloģija neļauj vienlaicīgi izmantot divus kanālus.

Piezīme. Cita tipa gaisa telpa apkārt civilajiem lidlaukiem/helikopteru lidlaukiem, piemēram, vadības zonas un lidlauka kustības zonas, ir aprakstītas attiecīgajā lidlaukam vai helikopteru lidlaukam veltītajā punktā. 

ENR 2.2. Citas regulējamas gaisa telpas

Citu regulējamu gaisa telpu tipu sīks raksturojums un gaisa telpu klasifikācija, ja tāda ir noteikta.

ENR 3. ATS MARŠRUTI

1. piezīme. Peilējumi, ceļa līnijas un radiāli parasti ir magnētiski. Teritorijās ar lielu ģeogrāfisko platumu, ja atbilstoša iestāde ir noteikusi, ka nav praktiski par atskaites punktu izmantot magnētiskos ziemeļus, var tikt izmantots cits atskaites punkts, piemēram, ģeogrāfiskie ziemeļi vai kartes ziemeļi.

2. piezīme. Katram maršruta segmentam nav jānorāda pārslēgšanās punkti, kas noteikti pa vidu starp diviem radionavigācijas līdzekļiem vai divu radiālu krustpunktā tāda maršruta gadījumā, kuram posmā starp navigācijas līdzekļiem mainās virziens, ja ir vispārīgi paziņots par to pastāvēšanu.

ENR 3.1. Apakšējie ATS maršruti

Sīks apakšējo ATS maršrutu apraksts, tostarp:

1) maršruta apzīmētājs, noteiktajam(-iem) segmentam(-iem) piemērojamie nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) tipi, visu nozīmīgo punktu, kas nosaka maršrutu, tostarp arī “obligāto” vai “pēc pieprasījuma” ziņošanas punktu, kodēti apzīmējumi vai kodēti nosaukumi un ģeogrāfiskās koordinātas grādos, minūtēs un sekundēs;

2) ceļa līnijas vai VOR radiāli ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, ģeodēziskais attālums ar precizitāti līdz tuvākajai kilometra vai jūras jūdzes desmitdaļai starp secīgi noteiktajiem nozīmīgajiem punktiem un VOR radiālu gadījumā starp pārslēgšanās punktiem;

3) lidojuma minimālo absolūto augstumu augšējās un apakšējās robežas ar precizitāti līdz tuvākajiem 50 m vai 100 ft uz augšu un gaisa telpas klasifikācija;

4) sānu robežas;

5) kreisēšanas līmeņu virziens, un

6) piebildes, tostarp norāde uz vadības struktūrvienību un tās darba frekvenci.

Piezīme. Attiecībā uz 11. pielikuma 1. papildinājumu un lidojuma plānošanas nolūkos netiek uzskatīts, ka noteiktais RNP tips ir maršruta apzīmētāja sastāvdaļa.

ENR 3.2. Augšējie ATS maršruti

Sīks augšējo ATS maršrutu apraksts, tostarp:

1) maršruta apzīmētājs, noteiktajam(-iem) segmentam(-iem) piemērojamie nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) tipi, visu nozīmīgo punktu, kas nosaka maršrutu, tostarp arī “obligāto” vai “pēc pieprasījuma” punktu, kodēti apzīmējumi vai kodēti nosaukumi un ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs;

2) ceļa līnijas vai VOR radiāli ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, ģeodēziskais attālums ar precizitāti līdz tuvākajai kilometra vai jūras jūdzes desmitdaļai starp secīgi noteiktajiem nozīmīgajiem punktiem un VOR radiālu gadījumā starp pārslēgšanās punktiem;

3) augšējās un apakšējās robežas un gaisa telpas klasifikācija;

4) sānu robežas;

5) kreisēšanas līmeņu virziens, un

6) piebildes, tostarp norāde uz vadības struktūrvienību un tās darba frekvenci.

Piezīme. Attiecībā uz 11. pielikuma 1. papildinājumu un lidojuma plānošanas nolūkos netiek uzskatīts, ka noteiktais RNP tips ir maršruta apzīmētāja sastāvdaļa.

ENR 3.3. Zonālās navigācijas maršruti

Sīks zonālās navigācijas (RNAV) maršrutu apraksts, tostarp:

1) maršruta apzīmētājs, noteiktajam(-iem) segmentam(-iem) piemērojamie nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) tipi, visu nozīmīgo punktu, kas nosaka maršrutu, tostarp arī “obligāto” vai “pēc pieprasījuma” punktu, kodēti apzīmējumi vai kodēti nosaukumi un ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs;

2) attiecībā uz maršruta punktiem, kas nosaka VOR/DME zonālās navigācijas maršrutu, papildus:

a) atskaites VOR/DME stacijas identifikācija;

b) peilējums ar precizitāti līdz tuvākajam grādam un attālums no atskaites VOR/DME, ja maršruta punkts nav ar to apvienots, ar precizitāti līdz tuvākajai kilometra vai jūras jūdzes desmitdaļai, un

c) DME raidošās antenas augstums līdz tuvākajiem 30 m (100 ft);

3) ģeodēziskais attālums ar precizitāti līdz tuvākajai kilometra vai jūras jūdzes desmitdaļai starp noteiktiem galapunktiem un attālums starp secīgi noteiktajiem nozīmīgajiem punktiem;

4) augšējās un apakšējās robežas un gaisa telpas klasifikācija;

5) kreisēšanas līmeņu virziens, un

6) piebildes, tostarp norāde uz vadības struktūrvienību un tās darba frekvenci.

Piezīme. Attiecībā uz 11. pielikuma 1. papildinājumu un lidojuma plānošanas nolūkos netiek uzskatīts, ka noteiktais RNP tips ir maršruta apzīmētāja sastāvdaļa.

ENR 3.4. Helikopteru maršruti

Sīks helikopteru maršrutu apraksts, tostarp:

1) maršruta apzīmētājs, noteiktajam(-iem) segmentam(-iem) piemērojamie nepieciešamo navigācijas raksturojumu (RNP) tipi, visu nozīmīgo punktu, kas nosaka maršrutu, tostarp arī “obligāto” vai “pēc pieprasījuma” ziņošanas punktu, kodēti apzīmējumi vai kodēti nosaukumi un ģeogrāfiskās koordinātas grādos, minūtēs un sekundēs;

2) ceļa līnijas vai VOR radiāli ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, ģeodēziskais attālums ar precizitāti līdz tuvākajai kilometra vai jūras jūdzes desmitdaļai starp secīgi noteiktajiem nozīmīgajiem punktiem un VOR radiālu gadījumā starp pārslēgšanās punktiem;

3) augšējās un apakšējās robežas un gaisa telpas klasifikācija;

4) lidojuma minimālie absolūtie augstumi ar precizitāti līdz tuvākajiem 50 m vai 100 ft, un

5) piebildes, tostarp norāde uz vadības struktūrvienību un tās darba frekvenci.

Piezīme. Attiecībā uz 11. pielikuma 1. papildinājumu un lidojuma plānošanas nolūkos netiek uzskatīts, ka noteiktais RNP tips ir maršruta apzīmētāja sastāvdaļa.

ENR 3.5. Citi maršruti

Prasība aprakstīt citus īpaši noteiktus maršrutus, kas ir obligāti noteiktajā(-ās) zonā(-ās).

Piezīme. Ielidošanas, izlidošanas un tranzīta maršruti, kas noteikti saistībā ar satiksmes procedūrām uz lidlaukiem/helikopteru lidlaukiem un no tiem, nav jāapraksta, jo tie jau ir aprakstīti attiecīgajā punktā 3. daļā “Lidlauki”.

ENR 3.6. Gaidīšana maršrutā

Prasība sīki parakstīt procedūras gaidīšanai maršrutā, tostarp jāsniedz šāda informācija:

1) identifikācija gaidīšanas zonā (ja tāda ir) un gaidīšanas punkts (navigācijas līdzeklis) vai maršruta punkts, norādot ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs;

2) ienākošais maršruts;

3) standarta apgrieziena virziens;

4) maksimālais norādītais gaisa ātrums;

5) zemākais un augstākais gaidīšanas līmenis;

6) izlidošanas laiks/distance, un

7) norāde uz vadības struktūrvienību un tās darba frekvenci.

Piezīme. Ar gaidīšanu saistītie šķēršļu pārlidošanas augstuma kritēriji ir norādīti dokumenta “Aeronavigācijas pakalpojumu noteikumi. Gaisa kuģu operācijas (PANS-OPS, Doc 8168)” I un II sējumā.

ENR 4. RADIONAVIGĀCIJAS LĪDZEKĻI/SISTĒMAS

ENR 4.1. Radionavigācijas līdzekļi – maršrutā

Saraksts, kurā alfabētiskā secībā pēc nosaukuma uzskaitītas stacijas, kas nodrošina radionavigācijas pakalpojumus un kas izveidotas izmantošanai, atrodoties maršrutā, tostarp:

1) stacijas nosaukums un magnētiskā variācija ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, bet VOR – līdzekļa tehniskajai sakārtošanai izmantotā stacijas deklinācija ar precizitāti līdz tuvākajam grādam;

2) identifikācija;

3) frekvence/kanāls katram elementam;

4) ekspluatācijas stundas;

5) raidošās antenas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs;

c) DME raidošās antenas augstums līdz tuvākajiem 30 m (100 ft), un

7) piebildes.

Ja iekārtu ekspluatē cita iestāde, nevis norādītā valsts aģentūra, piebildes ailē jānorāda šīs ekspluatācijas iestādes nosaukums. Piebildes ailē jānorāda iekārtas darbības zona.

ENR 4.2. Īpašas navigācijas sistēmas

Ar īpašajām navigācijas sistēmām (DECCA, LORAN u.c.) saistīto staciju apraksts, tostarp:

1) stacijas vai staciju ķēdes nosaukums;

2) pieejamais pakalpojumu veids (vadības signāls, koriģējošais signāls, krāsa);

3) frekvence (attiecīgā gadījumā kanāla numurs, pamatimpulsa frekvence, atkārtojumu frekvence);

4) ekspluatācijas stundas;

5) raidošās antenas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs, un

6) piebildes.

Ja iekārtu ekspluatē cita iestāde, nevis norādītā valsts aģentūra, piebildes ailē jānorāda šīs ekspluatācijas iestādes nosaukums. Piebildes ailē jānorāda iekārtas darbības zona.

ENR 4.3. Globālā satelītu navigācijas sistēma (GNSS)

Globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS), kas nodrošina navigācijas pakalpojumus izmantošanai, atrodoties maršrutā, elementu uzskaitījums alfabētiskā secībā pēc elementa nosaukuma un apraksts, tostarp:

1) GNSS elementa (GPS, GLONASS, EGNOS, MSAS, WAAS u.c.) nosaukums;

2) atbilstošā(-ās) frekvence(-es);

3) nominālās apkalpošanas zonas un aptvēruma zonas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs un

4) piebildes.

Ja iekārtu ekspluatē cita iestāde, nevis norādītā valsts aģentūra, piebildes ailē jānorāda šīs ekspluatācijas iestādes nosaukums.

ENR 4.4. Kodēti svarīgo punktu apzīmējumi

Saraksts, kurā alfabētiskā secībā sakārtoti kodēti apzīmētāji (piecu burtu izrunājams kodēts nosaukums), kas noteikti nozīmīgajiem punktiem vietās, kas nav marķētas ar radionavigācijas līdzekļiem, tostarp:

1) kodēts apzīmējums;

2) atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas grādos, minūtēs un sekundēs, un

3) atsauce uz ATS vai maršrutiem, kuros atrodas punkts.

ENR 4.5. Aeronavigācijas zemes ugunis – maršrutā

Saraksts, kurā uzskaitītas aeronavigācijas zemes ugunis vai citas gaismas bākas, kas apzīmē ģeogrāfiskas vietas, kuras valsts noteikusi kā svarīgas, tostarp:

1) pilsētas nosaukums vai cita bākas identifikācija;

2) bākas tips un gaismas intensitāte, kas izteikta tūkstoš kandelās;

3) signāla raksturlielumi;

4) ekspluatācijas laiks, un

5) piebildes.

ENR 5. NAVIGĀCIJAS BRĪDINĀJUMI

ENR 5.1. Aizliegtās, ierobežotu lidojumu un bīstamās zonas

Aizliegto, ierobežotu lidojumu un bīstamo zonu apraksts, kas atbilstošā gadījumā papildināts ar grafisku attēlu, kā arī informācija attiecībā uz to izveidošanu un aktivēšanu, tostarp:

1) sānu robežu identifikācija, nosaukums un ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs, ja tās atrodas gaisa satiksmes vadības rajona/zonas robežās, un grādos un minūtēs, ja tās atrodas ārpus rajona/zonas robežām;

2) augšējās un apakšējās robežas, un

3) piebildes, tostarp darbības laiks.

Piebilžu ailē jānorāda ierobežojuma tips vai apdraudējuma veids un pārtveršanas risks ielidošanas gadījumā šajās zonās.

ENR 5.2. Militāro mācību zonas un pretgaisa aizsardzības identifikācijas zona (ADIZ)

Noteikto militāro mācību zonu un regulāru militāro mācību un noteiktās pretgaisa aizsardzības identifikācijas zonas apraksts, kas atbilstošā gadījumā papildināts ar grafisku attēlu, tostarp:

1) sānu robežu ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs, ja tās atrodas gaisa satiksmes vadības rajona/zonas robežās, un grādos un minūtēs, ja tās atrodas ārpus rajona/zonas robežām;

2) augšējās un apakšējās robežas un sistēma un līdzekļi paziņošanai par aktivēšanu, kā arī civilajiem lidojumiem noderīga informācija un piemērojamās ADIZ procedūras, un

3) piebildes, tostarp darbības laiks un pārtveršanas risks gadījumā, ja gaisa kuģis ielido AZID.

ENR 5.3. Citi bīstami pasākumi un cits iespējamais apdraudējums

ENR 5.3.1. Citi bīstami pasākumi

Tādu darbību apraksts, kas atbilstošā gadījumā papildināts ar kartēm, kuras varētu ietekmēt lidojumus, tostarp:

1) zonas centra ģeogrāfiskās koordinātes grādos un minūtēs un ietekmes attālums;

2) vertikālās robežas;

3) konsultatīvi pasākumi;

4) par informācijas sniegšanu atbildīgā iestāde, un

5) piebildes, tostarp darbības laiks.

ENR 5.3.2. Cits iespējamais apdraudējums

Cita iespējamā apdraudējuma, kas varētu ietekmēt lidojumus (piemēram, aktīvi vulkāni, kodolelektrostacijas u.c.), apraksts, kas atbilstošā gadījumā papildināts ar kartēm, tostarp:

1) iespējamā apdraudējuma atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos un minūtēs;

2) vertikālās robežas;

3) konsultatīvi pasākumi;

4) par informācijas sniegšanu atbildīgā iestāde, un

5) piebildes.

ENR 5.4. Aeronavigācijas šķēršļi

Šķēršļu, kas ietekmē aeronavigāciju 1. apgabalā (visā valsts teritorijā) saraksts, tostarp:

1) šķēršļu identifikācija un apzīmējumi;

2) šķēršļa tips;

3) šķēršļa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs;

4) šķēršļa pacēlums un relatīvais augstums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

5) šķēršļa apgaismojuma (ja tāds ir) tips un krāsa, un

6) attiecīgā gadījumā norāde, ka šķēršļu saraksts ir pieejams elektroniski, un atsauce uz GEN 3.1.6. punktu.

1. piezīme. Šķērsli, kura augstums virs zemes ir 100 m vai vairāk, uzskata par šķērsli 1. apgabalam.

2. piezīme. Specifikācijas, kas regulē 1. apgabala šķēršļu atrašanās vietas (garuma un platuma) un augstuma virs jūras līmeņa/relatīvā augstuma noteikšanu un paziņošanu, ir noteiktas attiecīgi 11. pielikuma 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā.

ENR 5.5. Sporta un atpūtas pasākumi gaisā

Intensīvu gaisa sporta un atpūtas pasākumu apraksts, kas attiecīgā gadījumā papildināts ar kartēm, kā arī to veikšanas nosacījumi, tostarp:

1) sānu robežu apzīmējums un ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs un sekundēs, ja tie atrodas gaisa satiksmes vadības rajona/zonas robežās, un grādos un minūtēs, ja tie atrodas ārpus rajona/zonas robežām;

2) vertikālās robežas;

3) ekspluatanta/lietotāja tālruņa numurs, un

4) piebildes, tostarp darbības laiks.

Piezīme. Šo punktu var iedalīt dažādos apakšpunktos katrai pasākumu kategorijai, katrā gadījumā sniedzot norādīto informāciju.

ENR 5.6. Putnu migrācija un apgabali ar jutīgu faunu

Ar migrāciju saistītās putnu pārvietošanās apraksts, kas, ja iespējams, papildināts ar kartēm, tostarp migrācijas maršruti un pastāvīgās atpūtas vietas un apgabali ar jutīgu faunu.

ENR 6. MARŠRUTA KARTES

Prasība šajā punktā iekļaut ICAO un indeksu tabulas.

3. DAĻA. LIDLAUKI (AD)

Ja AIP tiek sagatavota un izdota vairāk nekā vienā sējumā un katram sējumam ir atsevišķa grozījumu un papildinājumu apkalpošana, tad katrā sējumā jāiekļauj atsevišķs priekšvārds, AIP grozījumu reģistrs, AIP papildinājumu reģistrs, AIP lappušu kontrolsaraksts un kārtējo ar roku izdarīto grozījumu saraksts. Ja AIP tiek publicēta vienā sējumā, tad pret katru no iepriekšminētajiem apakšpunktiem jāizdara atzīme “nepiemēro”.

AD 0.6. 3. daļas satura rādītājs

3. daļā “Lidlauki (AD)” iekļauto punktu un apakšpunktu saraksts.

Piezīme. Apakšpunkti var būt uzskaitīti alfabēta secībā.

AD 1. LIDLAUKI/HELIKOPTERU LIDLAUKI. IEVADS

AD 1.1. Lidlauka/helikopteru lidlauka pieejamība

Īss tās valsts norādītās iestādes apraksts, kas atbildīga par lidlaukiem un helikopteru lidlaukiem, tostarp:

1) vispārīgie nosacījumi, saskaņā ar kuriem lidlauki/helikopteru lidlauki ir izmantojami;

2) paziņojums attiecībā uz ICAO dokumentiem, ar kuriem ir pamatoti pakalpojumi, un atsauce uz AIP punktu, kur ir uzskaitītas atšķirības, ja tādas ir;

3) noteikumi, ja tādi pastāv, attiecībā uz militāro gaisa spēku bāzu izmantošanu civiliem mērķiem;

4) vispārīgie nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek piemērotas ierobežotas redzamības procedūras, kuras piemēro II/III kategorijas operācijām lidlaukos, ja šādas procedūras pastāv;

5) izmantotā saķeres mēriekārta un skrejceļa saķeres līmenis, kuru nesasniedzot, valsts paziņos, ka skrejceļš mitros laikapstākļos ir slidens, un

6) cita līdzīga informācija.

AD 1.2. Glābšanas un ugunsdzēsības pakalpojumi un sniega plāns

AD 1.2.1. Glābšanas un ugunsdzēsības dienesti

Īss to noteikumu apraksts, kas regulē publiski pieejamu glābšanas un ugunsdzēsības dienestu izveidošanu lidlaukos un helikopteru lidlaukos, kopā ar valsts noteikto glābšanas un ugunsdzēsības pakalpojumu kategoriju uzskaitījumu. 

AD 1.2.2. Sniega plāns

Ar publiskai lietošanai pieejamo lidlauku/helikopteru lidlauku, kuros parasti uzsnieg sniegs, saistīto sniega plāna apsvērumu īss apraksts, tostarp:

1) ziemas pakalpojumu organizācija;

2) kustības zonu uzraudzība;

3) mērīšanas metodes un veiktie mērījumi;

4) pasākumi, kas veikti, lai saglabātu kustības zonu izmantojamību;

5) ziņošanas sistēma un līdzekļi;

6) skrejceļu slēgšanas gadījumi, un

7) informācijas par sniega apstākļiem izplatīšana.

Piezīme. Ja lidlaukos/helikopteru lidlaukos piemēro dažādus apsvērumus, kas saistīti ar lidlauku/helikopteru lidlauku sniega plānu, šo punktu var attiecīgi iedalīt apakšpunktos. 

AD 1.3. Lidlauku un helikopteru lidlauku rādītājs

Valsts lidlauku un helikopteru lidlauku saraksts, kas papildināts ar grafiskiem attēliem, tostarp:

1) lidlauka/helikopteru lidlauka nosaukums un ICAO atrašanās vietas indekss;

2) lidlaukā/helikopteru lidlaukā atļauto pārvadājumu tips (starptautiskie/valsts, IFR/VFR, regulāri/neregulāri, privāti), un

3) atsauce uz AIP 3. daļas apakšpunktu, kurā ir norādīta informācija par lidlauku/helikopteru lidlauku.

AD 1.4. Lidlauku/helikopteru lidlauku grupēšana

Īss kritēriju apraksts, kurus valsts piemēro, lai sagrupētu lidlaukus/helikopteru lidlaukus informācijas sastādīšanas/izplatīšanas/sniegšanas nolūkos (piemēram, starptautiski/valsts, primāri/sekundāri, galvenie/citi, civili/militāri u.c.).

AD 2. LIDLAUKI

Piezīme. “****” vietā jāieraksta attiecīgais ICAO atrašanās vietas indekss.

 

**** AD 2.1. Lidlauka atrašanās vietas indekss un nosaukums

Prasība norādīt lidlaukam piešķirto ICAO atrašanās vietas indeksu un lidlauka nosaukumu. ICAO atrašanās vietas indekss ir visos AD 2. punkta apakšpunktos piemērojamās piesaistes sistēmas sastāvdaļa.

**** AD 2.2. Lidlauka ģeogrāfiskie un administratīvie dati

Prasība norādīt lidlauka ģeogrāfiskos un administratīvos datus, tostarp:

1) lidlauka kontrolpunktu (ģeogrāfiskās koordinātas grādos, minūtēs un sekundēs) un tā atrašanās vietu;

2) lidlauka kontrolpunkta virzienu un attālumu no pilsētas, kuru tas apkalpo, centra;

3) lidlauka augstumu virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai un atskaites temperatūru;

4) ģeoīda vilni lidlauka atrašanās augstumā virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

5) magnētisko deklināciju ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, informācijas datumu un ikgadējās izmaiņas;

6) lidlauka administrācijas nosaukumu, adresi, tālruņa, faksa un teleksa numurus un AFS adresi;

7) lidlaukā pieļaujamos lidojumu veidus (IFR/VFR), un

8) piebildes.

**** AD 2.3. Darba laiks

Sīks lidlauka dienestu darba laika apraksts, tostarp:

1) lidlauka administrācija;

2) muita un imigrācija;

3) veselība un sanitārija;

4) AIS instruktāžas birojs;

5) ATS ziņojumu birojs (ARO);

6) MET instruktāžas birojs;

7) gaisa satiksmes pakalpojumi;

8) degvielas uzpilde;

9) Zemes pakalpojumu dienests;

10) drošība;

11) pretapledošanas nodrošinājuma dienests, un

12) piebildes.

**** AD 2.4. Zemes pakalpojumi un iekārtas

Sīks lidlaukā pieejamo zemes pakalpojumu un iekārtu apraksts, tostarp:

1) kravas pārkraušanas iekārtas;

2) degvielas un eļļas tipi;

3) degvielas uzpildes iekārtas un ietilpība;

4) pretapledošanas nodrošinājuma iekārtas;

5) vieta angāros viesu gaisa kuģiem;

6) remonta iespējas viesu gaisa kuģiem, un

7) piebildes.

**** AD 2.5. Pasažieru apkalpošanas iespējas

Lidlaukā pieejamo pasažieru apkalpošanas iespēju īss apraksts, tostarp:

1) viesnīca(-as) lidlaukā vai tā tuvumā;

2) restorāns(-i) lidlaukā vai tā tuvumā;

3) transporta iespējas;

4) medicīniskās aprūpes iespējas;

5) banka un pasts lidlaukā vai tā tuvumā;

6) tūrisma birojs, un

7) piebildes.

**** AD 2.6. Glābšanas un ugunsdzēsības dienesti

Sīks lidlaukā pieejamo glābšanas un ugunsdzēsības dienestu un aprīkojuma apraksts, tostarp:

1) lidlauka ugunsdzēšanas nodrošinājuma kategorija attiecībā uz ugunsdzēsību;

2) glābšanas aprīkojums;

3) patstāvīgi pārvietoties nespējīgu gaisa kuģu evakuācijas iespējas, un

4) piebildes.

**** AD 2.7. Sezonas nokrišņu novākšanas iespējas

Lidlauka kustības zonu nokrišņu novākšanas aprīkojuma un noteikto prioritāšu sīks apraksts, tostarp:

1) nokrišņu novākšanas aprīkojuma tips(-i);

2) nokrišņu novākšanas prioritātes, un

3) piebildes.

**** AD 2.8. Dati par peroniem, manevrēšanas ceļiem un pārbaudes vietām

Informācija attiecībā uz peronu, manevrēšanas ceļu un noteikto kontrolpunktu atrašanās vietu fiziskajiem raksturojumiem, tostarp:

1) peronu virsma un izturība;

2) manevrēšanas ceļu platums, virsma un izturība;

3) altimetra kontrolpunktu atrašanās vieta un pacēlums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

4) VOR kontrolpunktu atrašanās vieta;

5) INS kontrolpunktu atrašanās vieta grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās, un

6) piebildes.

Ja kontrolpunktu atrašanās vietas ir attēlotas lidlauka kartē, tad šajā apakšpunktā jāizdara atbilstoša atzīme.

**** AD 2.9. Zemes satiksmes vadības un kontroles sistēma un marķējumi

Zemes satiksmes vadības un kontroles sistēmas un skrejceļa un manevrēšanas ceļu marķējumu īss apraksts, tostarp:

1) gaisa kuģa stāvvietas identifikācijas zīmes, manevrēšanas ceļu līniju un vizuālās izvietošanas/novietošanas vadības sistēmas lietošana;

2) skrejceļa un manevrēšanas ceļu marķējums un gaismas;

3) stopgaismas (ja tādas ir), un

4) piebildes.

****AD 2.10. Šķēršļi lidlaukā

Sīks šķēršļu apraksts, tostarp:

1) šķēršļi 2. apgabalā:

a) šķēršļu identifikācija un apzīmējumi;

b) šķēršļa tips;

c) šķēršļa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

d) šķēršļa pacēlums un relatīvais augstums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

e) šķēršļa marķējums un šķēršļa apgaismojuma (ja tāds ir) tips un krāsa;

f) attiecīgā gadījumā norāde, ka šķēršļu saraksts ir pieejams elektroniski, un atsauce uz GEN 3.1.6. punktu, un

g) attiecīgā gadījumā NIL norāde.

1. piezīme. 10. nodaļas 10.2.2. punktā sniegts 2. apgabala apraksts, turpretī 8. papildinājuma A8-2. attēlā grafiski attēlotas virsmas datu vākšanai par šķēršļiem un kritēriji, kas tiek izmantoti, lai identificētu šķēršļus 2. apgabalā.

2. piezīme. Specifikācijas, kas regulē 2. apgabala šķēršļu atrašanās vietas (garuma un platuma) un pacēluma/relatīvā augstuma noteikšanu un paziņošanu, ir noteiktas attiecīgi 11. pielikuma 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā.

2) šķēršļi 3. apgabalā:

a) šķēršļu identifikācija un apzīmējumi;

b) šķēršļa tips;

c) šķēršļa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

d) šķēršļa augstums virs jūras līmeņa un relatīvais augstums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

e) šķēršļa marķējums un šķēršļa apgaismojuma (ja tāds ir) tips un krāsa;

f) atbilstošā gadījumā norāde, ka šķēršļu saraksts ir pieejams elektroniski, un atsauce uz GEN 3.1.6. punktu, un

g) attiecīgā gadījumā NIL norāde.

1. piezīme. 10. nodaļas 10.2.3. punktā sniegts 3. apgabala apraksts, turpretī 8. papildinājuma A8-3. attēlā grafiski attēlotas virsmas datu vākšanai par šķēršļiem un kritēriji, kas tiek izmantoti, lai identificētu šķēršļus 2. apgabalā.

2. piezīme. Tehniskās prasības, kas regulē 3. apgabala šķēršļu atrašanās vietas (garuma un platuma) un augstuma virs jūras līmeņa/relatīvā augstuma noteikšanu un paziņošanu, ir noteiktas attiecīgi 14. pielikuma I sējuma 5. papildinājuma A5-1. un A5-2. tabulā.

**** AD 2.11. Sniegtā meteoroloģiskā informācija

Sīks lidlaukā sniegtās meteoroloģiskās informācijas apraksts un norāde, kurš meteoroloģiskais birojs ir atbildīgs par minēto pakalpojumu, tostarp:

1) attiecīgā meteoroloģiskā biroja nosaukums;

2) darba laiks un attiecīgā gadījumā noteiktais atbildīgais meteoroloģiskais birojs ārpus šī laika;

3) birojs, kas atbildīgs par TAF sagatavošanu, un prognožu derīguma laiks un izdošanas starplaiks;

4) tendenču prognozējamība lidlaukam un izdošanas starplaiks;

5) informācija par instruktāžas un/vai konsultāciju sniegšanas kārtību;

6) sniegtās lidojuma dokumentācijas tipi un lidojuma dokumentācijā lietotā(-ās) valoda(-as);

7) kartes un cita informācija, kas attēlota vai pieejama instruktāžai vai konsultācijām;

8) papildu aprīkojums, kas pieejams, lai sniegtu informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem, piemēram, meteoroloģiskais radars un satelītuzņēmumu uztvērējs;

9) gaisa satiksmes vadības struktūrvienība(-as), kam tiek sniegta meteoroloģiskā informācija, un

10) papildu informācija (piemēram, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem u.c.).

**** AD 2.12. Skrejceļa fiziskie raksturojumi

Sīks katra skrejceļa fizisko raksturojumu apraksts, tostarp:

1) apzīmējums;

2) patiesie peilējumi ar precizitāti līdz grāda simtdaļai;

3) skrejceļu izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

4) skrejceļa seguma stiprība (PCN un saistītie dati) un katra skrejceļa virsma un attiecīgās skrejceļa bremzēšanas gala joslas;

5) ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās katram slieksnim un skrejceļa galam un ģeoīda vilnis katram slieksnim ar precizitāti līdz pusmetram vai puspēdai;

6) pacēlums:

— neprecīzas pieejas skrejceļa slieksnim ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai un

— precīzas pieejas skrejceļa zemskares zonas slieksnim un augstākajam zemskares zonas pacēlumam virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajam pusmetram vai puspēdai;

7) katra skrejceļa un attiecīgās skrejceļa bremzēšanas gala joslas slīpums;

8) skrejceļa bremzēšanas gala joslas (ja tāda ir) izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

9) šķēršļbrīvas joslas (ja tāda ir) izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

10) joslu izmēri;

11) no šķēršļiem brīvas joslas pastāvēšana, un

12) piebildes.

**** AD 2.13. Deklarētās distances

Sīks deklarēto distanču apraksts ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai katram skrejceļa virzienam, tostarp:

1) skrejceļa apzīmējums;

2) pieejamais pacelšanās ieskrējiens;

3) pieejamā pacelšanās distance;

4) pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance;

5) pieejamā nosēšanās distance, un

6) piebildes.

Ja skrejceļa virzienu nevar izmantot pacelšanās vai nolaišanās vajadzībām, jo tas ir operacionāli aizliegts, par to ir jāpaziņo un jāieraksta vārdi “nav piemērojams” vai abreviatūra “NU” (14. pielikuma I sējuma A pievienojuma 3. punkts).

**** AD 2.14. Pieejas un skrejceļa apgaismojums

Sīks pieejas un skrejceļa apgaismojuma apraksts, tostarp:

1) skrejceļa apzīmējums;

2) pieejas apgaismojuma sistēmas tips, garums un intensitāte;

3) skrejceļa sliekšņa apgaismojums, krāsa un flanga horizonts;

4) glisādes vizuālas indikācijas sistēmas tips;

5) skrejceļa zemskares zonas apgaismojuma attālums;

6) skrejceļa ass uguņu garums, atstatums, krāsa un intensitāte;

7) skrejceļa malu uguņu garums, atstatums, krāsa un intensitāte;

8) skrejceļa gala uguņu un flanga horizontu krāsa;

9) skrejceļa bremzēšanas gala joslas uguņu garums un krāsa un

10) piebildes.

**** AD 2.15. Citi apgaismojuma veidi, sekundārs strāvas avots

Cita apgaismojuma un sekundāra strāvas avota apraksts, tostarp

1) lidlauka bākas/identifikācijas bākas (ja tāda ir) atrašanās vieta, raksturlielumi un ekspluatācijas laiks;

2) anemometra/nosēšanās virziena rādītāja atrašanās vieta un apgaismojums (ja tāds ir);

3) manevrēšanas ceļa malu un manevrēšanas ceļa ass ugunis;

4) sekundārs strāvas avots, tostarp pārslēgšanās laiks, un

5) piebildes.

**** AD 2.16. Helikopteru nosēšanās zona

Sīks lidlaukā nodrošinātās helikopteru nosēšanās zonas apraksts, tostarp:

1) zemskares un atraušanās (TLOF) zonas ģeometriskā centra un katra pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas sliekšņa ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās un ģeoīda vilnis ar precizitāti līdz tuvākajam pusmetram vai pēdai;

2) TLOF un/vai FATO zonas pacēlums:

— neprecīzas pieejas manevriem līdz tuvākajam metram vai pēdai, un

— precīzas pieejas manevriem līdz tuvākajam pusmetram vai pēdai;

3) TLOF un FATO zonas izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai, seguma tips, stiprība un marķējums;

4) FATO patiesie peilējumi ar precizitāti līdz grāda simtdaļai;

5) pieejamās deklarētās distances ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

6) pieejas un FATO apgaismojums, un

7) piebildes.

**** AD 2.17. Gaisa satiksmes vadības gaisa telpa

Sīks lidlaukā organizētas gaisa satiksmes vadības (ATS) gaisa telpas apraksts, tostarp:

1) gaisa telpas apzīmējums un sānu robežu ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās;

2) vertikālās robežas;

3) gaisa telpas klasifikācija;

4) ATS struktūrvienības, kas nodrošina pakalpojumus, izsaukuma signāls un valoda(-as);

5) pārejas absolūtais augstums, un

6) piebildes.

**** AD 2.18. Gaisa satiksmes dienestu sakaru līdzekļi

Sīks lidlaukā izveidoto gaisa satiksmes dienestu sakaru līdzekļu apraksts, tostarp:

1) dienesta nosaukums;

2) izsaukuma signāls,

3) frekvence(-es);

4) ekspluatācijas stundas, un

5) piebildes.

**** AD 2.19. Radionavigācijas un nosēšanās līdzekļi

Sīks ar instrumentālo pieeju saistītu radionavigācijas un nosēšanās līdzekļu un lidlauka rajona procedūru apraksts, tostarp:

1) līdzekļa tips, atbilstošās atrašanās vietas magnētiskā deklinācija ar precizitāti līdz tuvākajam grādam un ILS/MLS, pamata GNSS, SBAS un GBAS sistēmām uzturēto operāciju tips, bet VOR/ILS/MLS sistēmai arī līdzekļa tehniskai sakārtošanai izmantotā stacijas deklinācija ar precizitāti līdz tuvākajam grādam;

2) vajadzības gadījumā identifikācija;

3) attiecīgā gadījumā frekvence(-es);

4) attiecīgā gadījumā darba laiks;

5) attiecīgā gadījumā raidošās antenas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

6) DME raidošās antenas pacēlums ar precizitāti līdz tuvākajiem 30 m (100 ft) un DME/P raidošās antenas pacēlums ar precizitāti līdz tuvākajiem 3 m (10 ft), un

7) piebildes.

Ja viens un tas pats līdzeklis tiek izmantots gan vajadzībām maršrutā, gan lidlaukā, tad tā apraksts jāsniedz arī ENR 4. punktā. Ja uz zemes novietotā darbības uzlabošanas sistēma (GBAS) kalpo vairāk nekā vienam lidlaukam, tad līdzekļa apraksts jāsniedz katram lidlaukam. Ja iekārtu ekspluatē cita iestāde, nevis norādītā valsts aģentūra, piebildes ailē jānorāda šīs ekspluatācijas iestādes nosaukums. Piebildes ailē jānorāda iekārtas darbības zona.

**** AD 2.20. Vietējie satiksmes noteikumi

Lidlauka satiksmei, tostarp manevrējošu gaisa kuģu standarta maršrutiem, piemērojamu noteikumu, noteikumu par novietošanu stāvvietā, mācību un treniņu lidojumu un līdzīgu noteikumu sīks apraksts, bet neskaitot lidojuma procedūras.

**** AD 2.21. Trokšņa mazināšanas procedūras

Sīks lidlaukā noteikto trokšņa mazināšanas procedūru apraksts.

**** AD 2.22. Lidojuma procedūras

Nosacījumu un lidojuma procedūru, tostarp radiolokatora procedūru, kas noteiktas, balstoties uz lidlauka gaisa telpas organizāciju, sīks apraksts.

**** AD 2.23. Papildu informācija

Papildu informācija lidlaukā, piemēram, norāde uz putnu pulcēšanos lidlaukā, kā arī norāde uz nozīmīgiem putnu pārlidojumiem katru dienu starp atpūtas un barošanās vietām, cik tas praktiski iespējams.

**** AD 2.24. Ar lidlauku saistītās kartes

Prasība iekļaut ar lidlauku saistītās kartes šādā secībā:

1) ICAO lidlauka/ helikopteru lidlauka karte;

2) ICAO gaisa kuģu stāvvietu/izvietošanas karte;

3) ICAO lidlauka zemes manevru karte;

4) ICAO A tipa lidlauka šķēršļu karte (katram skrejceļam);

5) ICAO precīzas pieejas apvidus karte (precīzas pieejas II un III kategorijas skrejceļiem);

6) ICAO rajona karte (izlidošanas un tranzīta maršruti);

7) ICAO standarta instrumentālās izlidošanas karte;

8) ICAO rajona karte (ielidošanas un tranzīta maršruti);

9) ICAO standarta instrumentālās ielidošanas karte;

10) ICAO radara darbības minimālā absolūtā augstuma karte;

11) ICAO instrumentālās pieejas karte (katram skrejceļam un katram procedūru tipam);

12) ICAO vizuālās pieejas karte, un

13) putnu pulcēšanās lidlauka tuvumā.

Ja kādas no šīm kartēm nav sagatavotas, tad tas jānorāda GEN 3.2. punktā “Aeronavigācijas kartes”.

AD 3. HELIKOPTERU LIDLAUKI

Ja helikopteru nosēšanās zona ir iekārtota lidlaukā, tad jāuzskaita tikai attiecīgie dati **** AD 2.16. punktā.

Piezīme. “****” vietā jāieraksta attiecīgais ICAO atrašanās vietas indekss.

 

**** AD 3.1. Helikopteru lidlauka atrašanās vietas indekss un nosaukums

Prasība norādīt helikopteru lidlaukam piešķirto ICAO atrašanās vietas indeksu un helikopteru lidlauka nosaukumu. ICAO atrašanās vietas indekss ir visos AD 3. punkta apakšpunktos piemērojamās piesaistes sistēmas sastāvdaļa.

**** AD 3.2. Helikopteru lidlauka ģeogrāfiskie un administratīvie dati

Prasība norādīt helikopteru lidlauka ģeogrāfiskos un administratīvos datus, tostarp:

1) helikopteru lidlauka kontrolpunktu (ģeogrāfiskās koordinātas grādos, minūtēs sekundēs) un tā atrašanās vietu;

2) helikopteru lidlauka kontrolpunkta virzienu un attālumu no tās pilsētas centra, kuru helikopteru lidlauks apkalpo;

3) helikopteru lidlauka augstumu virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai un atskaites temperatūru;

4) ģeoīda vilni helikopteru lidlauka pacēluma atrašanās vietā ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

5) magnētisko deklināciju ar precizitāti līdz tuvākajam grādam, informācijas datumu un ikgadējās izmaiņas;

6) helikopteru lidlauka administrācijas nosaukumu, adresi, tālruņa, faksa un teleksa numurus un AFS adresi;

7) helikopteru lidlaukā pieļaujamos lidojumu veidus (IFR/VFR), un

8) piebildes.

**** AD 3.3. Darba laiks

Sīks helikopteru lidlauka dienestu darba laika apraksts, tostarp:

1) helikopteru lidlauka administrācija;

2) muita un imigrācija;

3) veselība un sanitārija;

4) AIS instruktāžas birojs;

5) ATS ziņojumu birojs (ARO);

6) MET instruktāžas birojs;

7) gaisa satiksmes pakalpojumi;

8) degvielas uzpilde;

9) Zemes pakalpojumu dienests;

10) drošība;

11) pretapledošanas nodrošinājuma dienests, un

12) piebildes.

**** AD 3.4. Zemes pakalpojumi un iekārtas

Sīks helikopteru lidlaukā pieejamo zemes pakalpojumu un iekārtu apraksts, tostarp:

1) kravas pārkraušanas iekārtas;

2) degvielas un eļļas tipi;

3) degvielas uzpildes iekārtas un ietilpība;

4) pretapledošanas nodrošinājuma iekārtas;

5) vieta angārā viesu helikopteriem;

6) remonta iespējas viesu helikopteriem, un

7) piebildes.

**** AD 3.5. Pasažieru apkalpošanas iespējas

Helikopteru lidlaukā pieejamo pasažieru apkalpošanas iespēju īss apraksts, tostarp:

1) viesnīca(-as) helikopteru lidlaukā vai tā tuvumā;

2) restorāns(-i) helikopteru lidlaukā vai tā tuvumā;

3) transporta iespējas;

4) medicīniskās aprūpes iespējas;

5) banka un pasts helikopteru lidlaukā vai tā tuvumā;

6) tūrisma birojs, un

7) piebildes.

**** AD 3.6. Glābšanas un ugunsdzēsības dienesti

Sīks helikopteru lidlaukā pieejamo glābšanas un ugunsdzēsības dienestu un aprīkojuma apraksts, tostarp

1) helikopteru lidlauka ugunsdzēšanas nodrošinājuma kategorija;

2) glābšanas aprīkojums;

3) patstāvīgi pārvietoties nespējīgu helikopteru evakuācijas iespējas, un

4) piebildes.

**** AD 3.7. Sezonas nokrišņu novākšanas iespējas

Helikopteru lidlauka kustības zonu nokrišņu novākšanas aprīkojuma un noteikto prioritāšu sīks apraksts, tostarp:

1) nokrišņu novākšanas aprīkojuma tips(-i);

2) nokrišņu novākšanas prioritātes, un

3) piebildes.

**** AD 3.8. Dati par peroniem, manevrēšanas ceļiem un pārbaudes vietām

Informācija attiecībā uz peronu, manevrēšanas ceļu un noteikto kontrolpunktu atrašanās vietu fiziskajiem raksturojumiem, tostarp:

1) peronu virsma un izturība, helikopteru stāvvietas;

2) helikopteru zemes manevrēšanas ceļu platums, virsmas tips un apzīmējums;

3) helikopteru gaisa manevrēšanas ceļu platums un apzīmējums un tranzīta maršruts gaisā;

4) altimetra kontrolpunktu atrašanās vieta un augstums virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

5) VOR kontrolpunktu atrašanās vieta;

6) INS kontrolpunktu atrašanās vieta grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās un

7) piebildes.

Ja kontrolpunktu atrašanās vietas ir attēlotas helikopteru lidlauka kartē, tad šajā apakšpunktā jāizdara atbilstoša atzīme.

**** AD 3.9. Marķējumi un marķieri

Īss pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas un manevrēšanas ceļu marķējumu un marķieru apraksts, tostarp:

1) pieejas pēdējā posma un pacelšanās zonas marķējumi;

2) manevrēšanas ceļu marķējumi, gaisa manevrēšanas ceļu marķieri un gaisa tranzīta maršrutu marķieri, un

3) piebildes.

**** AD 3.10. Šķēršļi helikopteru lidlaukā

Sīks šķēršļu apraksts, tostarp:

1) šķēršļi 2. apgabalā:

a) šķēršļu identifikācija un apzīmējumi;

b) šķēršļa tips;

3) šķēršļa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

d) šķēršļa pacēlums un relatīvais augstums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

5) šķēršļa marķējums un šķēršļa apgaismojuma (ja tāds ir) tips un krāsa;

f) attiecīgā gadījumā norāde, ka šķēršļu saraksts ir pieejams elektroniski, un atsauce uz GEN 3.1.6. punktu, un

g) attiecīgā gadījumā NIL norāde.

1. piezīme. 10. nodaļas 10.2.2. punktā sniegts 2. apgabala apraksts, turpretī 8. papildinājuma A8-2. attēlā grafiski attēlotas virsmas datu vākšanai par šķēršļiem un kritēriji, kas tiek izmantoti, lai identificētu šķēršļus 2. apgabalā.

2. piezīme. Specifikācijas, kas regulē 2. apgabala šķēršļu atrašanās vietu (garuma un platuma) un pacēluma noteikšanu un paziņošanu (lauka darba precizitāti un datu integritāti), ir noteiktas attiecīgi 11. pielikuma 5. papildinājuma 1. un 2. tabulā un 14. pielikuma II sējuma 1. papildinājuma 1. un 2. tabulā.

2) šķēršļi 3. apgabalā:

a) šķēršļu identifikācija un apzīmējumi;

b) šķēršļa tips;

c) šķēršļa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

d) šķēršļa augstums virs jūras līmeņa un relatīvais augstums ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

e) šķēršļa marķējums un šķēršļa apgaismojuma (ja tāds ir) tips un krāsa;

f) attiecīgā gadījumā norāde, ka šķēršļu saraksts ir pieejams elektroniski, un atsauce uz GEN 3.1.6. punktu, un

g) attiecīgā gadījumā NIL norāde.

1. piezīme. 10. nodaļas 10.2.3. punktā sniegts 3. apgabala apraksts, turpretī 8. papildinājuma A8-3. attēlā grafiski attēlotas virsmas datu vākšanai par šķēršļiem un kritēriji, kas tiek izmantoti, lai identificētu šķēršļus 2. apgabalā.

2. piezīme. Specifikācijas, kas regulē 3. apgabala šķēršļu atrašanās vietu (garuma un platuma) un augstuma virs jūras līmeņa noteikšanu un paziņošanu (lauka darba precizitāti un datu integritāti), ir noteiktas attiecīgi 14. pielikuma II sējuma 1. papildinājuma 1. un 2. tabulā.

**** AD 3.11. Sniegtā meteoroloģiskā informācija

Sīks helikopteru lidlaukā sniegtās meteoroloģiskās informācijas apraksts un norāde, kurš meteoroloģiskais birojs ir atbildīgs par minēto pakalpojumu, tostarp:

1) attiecīgā meteoroloģiskā biroja nosaukums;

2) darba laiks un attiecīgā gadījumā noteiktais atbildīgais meteoroloģiskais birojs ārpus šī laika;

3) birojs, kas atbildīgs par TAF sagatavošanu, un prognožu derīguma laiks;

4) tendenču prognozējamība helikopteru lidlaukam un izdošanas starplaiks;

5) informācija par instruktāžas un/vai konsultāciju sniegšanas kārtību;

6) sniegtās lidojuma dokumentācijas tips un lidojuma dokumentācijā lietotā(-ās) valoda(-as);

7) kartes un cita informācija, kas attēlota vai pieejama instruktāžai vai konsultācijām;

8) papildu aprīkojums, kas pieejams, lai sniegtu informāciju par meteoroloģiskajiem apstākļiem, piemēram, meteoroloģiskais radars un satelītuzņēmumu uztvērējs;

9) gaisa satiksmes vadības struktūrvienība(-as), kam tiek sniegta meteoroloģiskā informācija, un

10) papildu informācija (piemēram, attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas ierobežojumiem u.c.).

**** AD 3.12. Dati par helikopteru lidlauku

Sīks helikopteru lidlauka izmēru apraksts un saistītā informācija, tostarp:

1) helikopteru lidlauka tips – virsmas līmenis, paaugstināts vai helikopteru klājs;

2) zemskares un atraušanās (TLOF) zonas izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

3) pieejas pēdējā posma un pacelšanās (FATO) zonas patiesie peilējumi ar precizitāti līdz grāda simtdaļai;

4) FATO izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai un virsmas tips;

5) TLOF virsma un celtspēja tonnās (1000 kg);

6) TLOF zonas ģeometriskā centra un katra FATO zonas sliekšņa ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās un ģeoīda vilnis ar precizitāti līdz tuvākajam pusmetram vai pēdai (vajadzības gadījumā);

7) TLOF un/vai FATO zonas slīpums un augstums virs jūras līmeņa:

— neprecīzas pieejas manevriem līdz tuvākajam metram vai pēdai, un

— precīzas pieejas manevriem līdz tuvākajam pusmetram vai pēdai;

8) drošības zonas izmēri;

9) šķēršļbrīvas helikopteru joslas izmēri ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai;

10) no šķēršļiem brīva sektora pastāvēšana, un

11) piebildes.

**** AD 3.13. Deklarētās distances

Attiecīgā gadījumā helikopteru lidlaukam deklarēto distanču sīks apraksts ar precizitāti līdz tuvākajam metram vai pēdai, tostarp:

1) pieejamā pacelšanās distance;

2) pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance;

3) pieejamā nosēšanās distance, un

4) piebildes.

**** AD 3.14. Pieejas un FATO zonas apgaismojums

Sīks pieejas un FATO zonas apgaismojuma apraksts, tostarp:

1) pieejas uguņu sistēmas tips, garums un intensitāte;

2) pieejas vizuālās glisādes indikācijas sistēmas tips;

3) FATO zonas apgaismojuma raksturojums un uguņu izvietojums;

4) mērķējumpunkta apgaismojuma raksturojums un uguņu izvietojums;

5) TLOF zonas uguņu sistēmas raksturojums un izvietojums, un

6) piebildes.

**** AD 3.15. Cits apgaismojums, sekundārs strāvas avots

Cita apgaismojuma un sekundāra strāvas avota apraksts, tostarp:

1) helikopteru lidlauka bākas atrašanās vieta, raksturlielumi un darbības laiks;

2) vēja virziena rādītāja (WDI) atrašanās vieta un apgaismojums;

3) manevrēšanas ceļa malu un manevrēšanas ceļa ass ugunis;

4) sekundārs strāvas avots, tostarp pārslēgšanās laiks, un

5) piebildes.

**** AD 3.16. Gaisa satiksmes vadības gaisa telpa

Sīks helikopteru lidlaukā organizētas gaisa satiksmes vadības (ATS) gaisa telpas apraksts, tostarp:

1) gaisa telpas apzīmējums un sānu robežu ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes simtdaļās;

2) vertikālās robežas;

3) gaisa telpas klasifikācija;

4) ATS struktūrvienības, kas nodrošina vadību, izsaukuma signāls un valoda(-as);

5) pārejas absolūtais augstums, un

6) piebildes.

**** AD 3.17. Gaisa satiksmes dienestu sakaru līdzekļi

Sīks helikopteru lidlaukā izveidoto gaisa satiksmes dienestu sakaru līdzekļu apraksts, tostarp

1) dienesta nosaukums;

2) izsaukuma signāls,

3) frekvence(-es);

4) ekspluatācijas stundas; un

5) piebildes.

**** AD 3.18. Radionavigācijas un nosēšanās līdzekļi

Sīks ar instrumentālo pieeju saistītu radionavigācijas un nosēšanās līdzekļu un helikopteru lidlauka rajona procedūru apraksts, tostarp:

1) tips, magnētiskā variācija (VOR ierīcei – līdzekļa tehniskajai sakārtošanai izmantotā stacijas deklinācija) ar precizitāti līdz tuvākajam grādam un ILS, MLS, pamata GNSS, SBAS, un GBAS ierīcēm – operācijas tips;

2) vajadzības gadījumā identifikācija;

3) atbilstošā gadījumā frekvence(-es);

4) atbilstošā gadījumā darba laiks;

5) atbilstošā gadījumā raidošās antenas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātes grādos, minūtēs, sekundēs un sekundes desmitdaļās;

6) DME raidošās antenas augstums virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajiem 30 m (100 ft) un DME/P raidošās antenas augstums virs jūras līmeņa ar precizitāti līdz tuvākajiem 3 m (10 ft), un

7) piebildes.

Ja viens un tas pats līdzeklis tiek izmantots gan vajadzībām maršrutā, gan helikopteru lidlaukā, tā apraksts jāsniedz arī ENR 4. punktā. Ja uz zemes novietotā darbības uzlabošanas sistēma (GBAS) kalpo vairāk nekā vienam helikopteru lidlaukam, tad līdzekļa apraksts jāsniedz katram helikopteru lidlaukam. Ja iekārtu ekspluatē cita iestāde, nevis norādītā valsts aģentūra, piebildes ailē jānorāda šīs ekspluatācijas iestādes nosaukums. Piebildes ailē jānorāda iekārtas darbības zona.

**** AD 3.19. Vietējie satiksmes noteikumi

Helikoptera lidlauka satiksmei, tostarp manevrējošu helikopteru standarta maršrutiem, piemērojamu noteikumu, noteikumu par novietošanu stāvvietā, mācību un treniņu lidojumu un līdzīgu noteikumu sīks apraksts, bet neskaitot lidojuma procedūras.

**** AD 3.20. Trokšņa mazināšanas procedūras

Sīks helikopteru lidlaukā noteikto trokšņa mazināšanas procedūru apraksts.

**** AD 3.21. Lidojuma procedūras

Nosacījumu un lidojuma procedūru, tostarp radiolokatora procedūru, kas noteiktas, balstoties uz helikoptera lidlauka gaisa telpas organizāciju, sīks apraksts.

**** AD 3.22. Papildu informācija

Papildu informācija par helikopteru lidlauku, piemēram, norāde uz putnu pulcēšanos helikopteru lidlaukā, kā arī norāde uz nozīmīgiem putnu pārlidojumiem katru dienu starp atpūtas un barošanās vietām, cik tas praktiski iespējams.

**** AD 3.23. Ar helikopteru lidlauku saistītās kartes

Prasība iekļaut ar helikopteru lidlauku saistītās kartes šādā secībā:

a) ICAO lidlauka/ helikopteru lidlauka karte;

2) ICAO rajona karte (izlidošanas un tranzīta maršruti);

3) ICAO standarta instrumentālās izlidošanas karte;

4) ICAO rajona karte (ielidošanas un tranzīta maršruti);

5) ICAO standarta instrumentālās ielidošanas karte;

6) ICAO radara darbības minimālā absolūtā augstuma karte;

7) ICAO instrumentālās pieejas karte (katram procedūru tipam);

8) ICAO vizuālās pieejas karte, un

9) putnu pulcēšanās helikopteru lidlauka tuvumā.

Ja kādas no šīm kartēm nav sagatavotas, tad tas jānorāda GEN 3.2. punktā “Aeronavigācijas kartes”.

2. PAPILDINĀJUMS. SNOWTAM VEIDLAPA

(Sk. 5. nodaļas 5.2.3. punktu)

 

NORĀDĪJUMI SNOWTAM VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANAI

1. Vispārīgi norādījumi

a) Ziņojot par diviem vai vairāk skrejceļiem, atkārtoti aizpildiet C līdz P ailes, ieskaitot.

b) Ailes, kā arī indeksi jāatstāj tukšas, ja nav informācijas.

c) Izmantotās metriskās mērvienības un mērvienības nav jānorāda.

d) SNOWTAM maksimālais derīguma termiņš ir 24 stundas. Jauns SNOWTAM ziņojums jāizdod vienmēr, kad ievērojami mainījušies apstākļi. Par ievērojamām tiek uzskatītas šādas ar skrejceļa apstākļiem saistītas izmaiņas:

1) berzes koeficienta izmaiņas par apmēram 0,05;

2) nokrišņu vai sanesu uz skrejceļa virsmas dziļuma izmaiņas, kas pārsniedz 20 mm sausam sniegam, 10 mm slapjam sniegam; 3 mm šķīdonim;

3) izmantojamā skrejceļa garuma vai platuma izmaiņas par 10% vai vairāk;

4) jebkādas izmaiņas nokrišņu vai sanesu veidā vai pārklājuma apmērā, kuru dēļ atkārtoti jāpārskata informācija SNOWTAM ziņojuma F līdz T ailēs;

5) ja vienā vai abās skrejceļa pusēs ir kritiskas sniega sanesas, ir mainījies to augstums vai attālums no centra līnijas;

6) jebkādas aptumšotu uguņu radītas izmaiņas skrejceļa apgaismojuma saredzamībā;

7) jebkādi citi apstākļi, kas, vadoties pēc pieredzes vai vietējiem apstākļiem, uzskatāmi par nozīmīgiem.

e) tiek iekļauts saīsināts nosaukums “TTAAiiii CCCC MMYYGGgg (BBB)”, lai atvieglotu automātisku SNOWTAM ziņojumu apstrādi datorizētās datu bankās. Šiem simboliem ir šāda nozīme:

TT = datu pazīmējums SNOWTAM = SW;

AA = valstu ģeogrāfiskais apzīmējums, piemēram, LF = Francija, EG = Apvienotā Karaliste (sk. “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910), 2. daļa, Atrašanās vietas indeksu valsts piederības apzīmējumu rādītājs);

iiii = SNOWTAM četrciparu sērijas numurs;

CCCC = četru burtu atrašanās vietas indekss lidlaukam, uz kuru attiecas SNOWTAM (sk. “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910));

MMYYGGgg = novērojuma/mērījuma datums/laiks, kur

MM = mēnesis, piemēram, janvāris = 01, decembris = 12;

YY = mēneša datums;

GGgg = laiks stundās (GG) un minūtēs (gg) pēc Griničas laika;

(BBB) = izvēles grupa, lai labotu SNOWTAM ziņojumu, kas iepriekš izplatīts ar tādu pašu sērijas numuru = COR.

Piezīme. Iekavas (BBB) grupā lietotas, lai norādītu, ka šī grupa nav obligāta.

Piemērs. SNOWTAM Nr. 149 no Cīrihes saīsināts nosaukums, mērījumi/novērojumi izdarīti 7. novembrī plkst. 06:20 pēc Griničas laika:

SWLS0149 LSZH 11070620

2. A – Lidlauka atrašanās vietas indekss (četru burtu atrašanās vietas indekss).

3. B – astoņu ciparu datumu/laiku apzīmējoša grupa – norāda novērojuma izdarīšanas mēnesi, dienu, stundu un minūtes pēc Griničas laika; šai ailei vienmēr jābūt aizpildītai.

4. C – mazākais skrejceļu apzīmējošais numurs.

5. D – notīrīta skrejceļa garums metros, ja tas ir mazāks nekā publikācijā norādītais garums (informāciju par nenotīrīto skrejceļa daļu sk. T ailē).

6. E – attīrītā skrejceļa platums metros, ja tas ir mazāks nekā publikācijā norādītais platums; ja ir nobīde pa labi vai pa kreisi no centra līnijas, pievienojiet attiecīgi burtus “R” vai “L”, skatoties no sliekšņa, kuram ir mazākais skrejceļa apzīmējošais numurs.

7. F – Nokrišņi vai sanesas visā skrejceļa garumā, kā paskaidrots SNOWTAM veidlapā. Piemērotas šo skaitļu kombinācijas var izmantot, lai norādītu atšķirīgus apstākļus dažādos skrejceļa segmentos. Ja vienā un tajā pašā skrejceļa iecirknī ir vērojami vairāki nokrišņu vai sanesu veidi, par tiem jāziņo secībā no augšas uz leju. Par kaudzēm – nokrišņiem vai sanesām, kuru dziļums ir ievērojami lielāks nekā vidējais – vai citām nokrišņu vai sanesu īpatnībām var ziņot T ailē nešifrētā tekstā.

Piezīme. Dažādi sniega veidi ir definēti šā papildinājuma beigās.

8. G – Nokrišņu vai sanesu vidējais dziļums milimetros katrai kopējā skrejceļa garuma trešdaļai, vai “XX”, ja nav izmērāms vai operacionāli nenozīmīgs; mērījumi jāveic ar precizitāti līdz 20 mm sausam sniegam, 10 mm slapjam sniegam un 3 mm šķīdonim.

9. H – Berzes mērījumi katrai skrejceļa trešdaļai un berzes mērierīce. Izmērītais vai aprēķinātais koeficients (divi cipari) vai, ja tāds nav pieejams, tad aptuvenā virsmas berze (viens cipars) secībā, sākot ar to slieksni, kuram ir mazākais skrejceļu apzīmējošais numurs. Norādiet kodu 9, ja virsmas stāvoklis vai pieejamā berzes mērierīce neļauj veikt ticamus virsmas berzes mērījumus. Izmantojiet šādas abreviatūras, lai norādītu izmantotās berzes mērierīces tipu:

BRD – bremžu mērierīce/dinamometrs

GRT – saķeres mērierīce

MUM – skrejceļa berzes mērierīce

RFT – skrejceļa berzes testeris

SFH – virsmas berzes testēšanas sistēma (augstspiediena riepas)

SFL – virsmas berzes testēšanas sistēma (zemspiediena riepas)

SKH – skidometrs (augstspiediena riepas)

SKL – skidometrs (zemspiediena riepas)

TAP – tapleimetrs

Ja tiek izmantots cits aprīkojums, norādiet to nešifrētā tekstā.

10. J – kritiskas sniega sanesas. Ja tādas ir, ierakstiet augstumu centimetros un attālumu no skrejceļa malas metros, norādot, vai tās ir kreisajā pusē (“L”), labajā pusē (“R”) vai abās (“LR”), skatoties no sliekšņa ar mazāko skrejceļu apzīmējošo numuru.

11. K – Ja skrejceļa gaismas ir aptumšotas, ierakstiet “YES”, norādot attiecīgi burtus “R”, “L” vai “RL”, skatoties no sliekšņa, kuram ir mazākais skrejceļa apzīmējošais numurs.

12. L – ja jāveic tīrīšana, norādiet skrejceļa garumu un platumu vai “TOTAL”, ja jāveic visa skrejceļa tīrīšana.

13. M – Norādiet paredzamo tīrīšanas pabeigšanas laiku pēc Griničas laika.

14. N – Šeit var izmantot F ailes kodu, lai raksturotu manevrēšanas ceļa stāvokli; ierakstiet “NO”, ja nav pieejami manevrēšanas ceļi, kas apkalpo attiecīgo skrejceļu.

15. P – attiecīgā gadījumā ierakstiet “YES”, norādot sānu attālumu metros.

16. R – Šeit var izmantot F ailes kodu, lai raksturotu peronu stāvokli; ierakstiet “NO”, ja perons nav izmantojams.

17. S – Norādiet paredzamo nākamā novērojuma/mērījuma veikšanas laiku pēc Griničas laika.

18. T – Nešifrētā valodā norādiet visu operacionāli nozīmīgo informāciju, bet vienmēr norādiet netīrītā skrejceļa garumu (D aile) un skrejceļa piesārņojuma apmēru (F aile) katrai skrejceļa trešdaļai (attiecīgā gadījumā) saskaņā ar šādu skalu:

Skrejceļa piesārņojums — 10% — ja ir piesārņoti mazāk nekā 10% skrejceļa;

Skrejceļa piesārņojums — 25% — ja ir piesārņoti 11–25% skrejceļa;

Skrejceļa piesārņojums — 50% — ja ir piesārņoti 26-50% skrejceļa;

Skrejceļa piesārņojums — 100% — ja ir piesārņoti 51-100% skrejceļa.

AIZPILDĪTAS SNOWTAM VEIDLAPAS PIEMĒRS

GG EHAMZQZX EDDFZQZX EKCHZQZX

070645 LSZHYNYX

SWLS0149 LSZH 11070620

(SNOWTAM 0149

A) LSZH B) 11070620 C) 02 D) ... P

C) 09 D) ... P

C) 12 D) ... P

R) NO S)11070920 T) DEICING)

Dažādu sniega veidu definīcijas

Sniegs (uz zemes)

a) Sauss sniegs. Sniegs, ko nesaspiestā veidā iespējams papūst vai, saspiežot to rokā, tas pēc dūres atlaišanas nepaliek salipis pikā. īpatnējais svars: līdz 0,35, neieskaitot.

b) Slapjš sniegs. Sniegs, kas, to saspiežot rokā, salīp un cenšas izveidot vai izveido piku; īpatnējais svars: no 0,35 līdz 0,5, neieskaitot.

c) Sablīvēts sniegs. Sniegs, kas saspiests cietā masā, kura iztur tālāku spiedienu un turas kopā vai sadalās gabalos, ja to paceļ no zemes; īpatnējais svars: 0,5 un vairāk.

Šķīdonis. Ar ūdeni piesātināts sniegs, kurš, uzsitot kāju pret zemi, pārvietosies šļakatu veidā; īpatnējais svars: 0.5 līdz 0.8.

Piezīme. Ledus, sniega un/vai stāvoša ūdens kombinācijas īpaši lietus, slapja sniega vai sniegputeņa laikā var radīt vielas, kuru īpatnējais svars pārsniedz 0,8. Šīs vielas lielā ūdens/ledus satura dēļ būs drīzāk caurspīdīgas, nevis duļķainas un, ja īpatnējais svars ir augstāks, būs skaidri atšķiramas no šķīdoņa.

3. PAPILDINĀJUMS. ASHTAM VEIDLAPA

(Sk. 5. nodaļas 5.2.4. punktu)

NORĀDĪJUMI ASHTAM VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANAI

1. Vispārīgi norādījumi

1.1. ASHTAM ziņojums sniedz informāciju par vulkāna darbības stāvokli, kad tā darbības izmaiņas ir vai varētu būt operacionāli nozīmīgas. Šī informācija tiek sniegta, izmantojot turpmāk 3.5. punktā norādīto trauksmes krāsu koda vulkānu līmeni.

1.2. Vulkāna izvirduma, kas rada operacionāli nozīmīgu pelnu mākoni, gadījumā ASHTAM ziņojums sniedz informāciju arī par pelnu mākoņa atrašanās vietu, apmēru un pārvietošanos un skartajiem lidojumu maršrutiem un lidojumu līmeņiem.

1.3. Nav jāvilcinās ar ASHTAM ziņojuma izdošanu, sniedzot informāciju par vulkānu izvirdumiem saskaņā ar 3. punktu tālāk tekstā, līdz ir pieejama visa A līdz K ailē prasītā informācija, bet tas būtu jāizdod nekavējoties pēc tam, kad saņemts paziņojums, ka ir noticis vai ir gaidāms izvirdums vai ir operacionāli nozīmīgi mainījusies vulkāna darbība, vai arī ir gaidāmas šādas izmaiņas, vai ir ziņots par pelnu mākoni. Ja ir gaidāms izvirdums, bet vēl nav redzams tā radīts pelnu mākonis, tad jāaizpilda A līdz E aile, bet F līdz I ailē jāizdara atzīme “neattiecas”. Līdzīgi, ja ir ziņots par vulkānisko pelnu mākoni, piemēram, īpašā ziņojumā no gaisa kuģa, bet vēl nav zināms, kurš vulkāns to ir radījis, tad līdz turpmākas informācijas saņemšanai ASHTAM ziņojums sākotnēji jāizdod, ailēs A līdz E atzīmējot “nav zināms”, bet ailes F līdz K aizpildot vajadzības gadījumā, pamatojoties uz īpašo ziņojumu no gaisa kuģa. Citos apstākļos, ja nav pieejama informācija kādā ailē no A līdz K, jāizdara atzīme “NIL”.

1.4. Maksimālais ASHTAM ziņojuma derīguma termiņš ir 24 stundas. Jauns ASHTAM ziņojums jāizdod, kad nozīmīgi ir mainījies trauksmes līmenis.

2. Saīsināts virsraksts

2.1. Pēc parastā AFTN ziņojumu virsraksta tiek iekļauts saīsināts nosaukums “TT AAiiii CCCC MMYYGGgg (BBB)”, lai atvieglotu automātisku ASHTAM ziņojumu apstrādi datorizētās datu bankās. Šiem simboliem ir šāda nozīme:

TT = datu pazīmējums ASHTAM = VA;

AA = valstu ģeogrāfiskais apzīmējums, piemēram, NZ = Jaunzēlande (sk. “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910), 2. daļa, “Atrašanās vietas indeksu nacionālās piederības apzīmējumu rādītājs”);

iiii = ASHTAM četrciparu sērijas numurs;

CCCC = attiecīgā lidojumu informācijas rajona četru burtu atrašanās vietas indekss (sk. “Atrašanās vietas indeksi” (Doc 7910), 5. daļa “Par FIR/UIR atbildīgo centru adreses”);

MMYYGGgg = ziņojuma datums/laiks, kur

MM = mēnesis, piemēram, janvāris = 01, decembris = 12;

YY = mēneša datums;

GGgg = laiks stundās (GG) un minūtēs (gg) pēc Griničas laika;

(BBB) = izvēles grupa, lai labotu ASHTAM ziņojumu, kas iepriekš izplatīts ar tādu pašu sērijas numuru = COR.

Piezīme. Iekavas (BBB) grupā lietotas, lai norādītu, ka šī grupa nav obligāta.

Piemērs. Saīsināts ASHTAM ziņojuma nosaukums Oklendas Okeānijas FIR, kas nosūtīts 7. novembrī plkst. 06:20 pēc Griničas laika:

VANZ0001 NZZO 11070620

3. ASHTAM saturs

3.1. A – nešifrēts ekvivalents skartā lidojumu informācijas rajona atrašanās vietas indeksam, kas norādīts saīsinātajā nosaukumā, šajā piemērā ir “Oklendas Okeānijas FIR”.

3.2. B – Pirmā izvirduma datums un laiks pēc Griničas laika.

3.3. C – Vulkāna nosaukums un numurs atbilstoši sarakstam ICAO “Rokasgrāmatas par vulkānisko pelnu, radioaktīvo materiālu un toksisko ķimikāliju mākoņiem” (Doc 9691) H papildinājumā un “Pasaules vulkānu un galveno aeronavigācijas iezīmju kartē”.

3.4. D – Vulkāna ģeogrāfiskais platums/garums noapaļotos grādos vai vulkāna radiāls un attālums no navigācijas līdzekļa (NAVAID) (atbilstoši sarakstam “ICAO Rokasgrāmatas par vulkānisko pelnu, radioaktīvo materiālu un toksisko ķimikāliju mākoņiem” (Doc 9691) H papildinājumā un “Pasaules vulkānu un galveno aeronavigācijas iezīmju kartē”).

3.5. E – Krāsu kods trauksmes līmenim, kas norāda vulkāna darbību, tostarp visi iepriekšējie trauksmes krāsu koda līmeņi.

3.6. F – Ja tiek ziņots par operacionāli nozīmīgu vulkānisko pelnu mākoni, norādiet katra pelnu mākoņa horizontālo apmēru un pamatni/virsotni, izmantojot ģeogrāfisko platumu/garumu noapaļotos grādos un absolūto augstumu tūkstoš metros (pēdās) un/vai radiālu un attālumu no vulkāna, kurš ir tā avots. Informācija sākotnēji var būt balstīta tikai uz īpašu ziņojumu no gaisa kuģa, bet papildu informācija var būt sīkāka un pamatota uz atbildīgā meteoroloģiskās novērošanas biroja un/vai vulkānisko pelnu konsultatīvā centra paziņojumu.

3.7. G – Norādiet pelnu mākoņa paredzamo pārvietošanās virzienu izvēlētos līmeņos, pamatojoties uz atbildīgā meteoroloģiskās novērošanas biroja un/vai vulkānisko pelnu konsultatīvā centra paziņojumu.

3.8. H – Norādiet lidojumu maršrutus un lidojumu maršrutu daļas, un lidojumu līmeņus, kas ir skarti vai ir sagaidāms, ka tie tiks skarti.

3.9. I – Norādiet slēgtās gaisa telpas, lidojumu maršrutus vai lidojumu maršrutu daļas un pieejamos alternatīvos maršrutus.

3.10. J – Informācijas avots, piemēram, īpašs ziņojums no gaisa kuģa vai vulkanoloģijas aģentūra, u.c. Informācijas avots vienmēr jānorāda neatkarīgi no tā, vai izvirdums ir faktiski noticis un vai ir ziņots par pelnu mākoni.

3.11. K – Nešifrētā tekstā norādiet visu operacionāli svarīgu informāciju papildus iepriekšminētajam.

Trauksmes krāsu koda līmenis	Vulkāna darbības stāvoklis
SARKANS TRAUKSMES SIGNĀLS	Notiek vulkāna izvirdums. Ir ziņots par pelnu mākoni virs FL 250. vai Vulkāns ir bīstams, iespējams izvirdums, un ir paredzams, ka pelnu mākonis pacelsies virs FL 250.
ORANŽS TRAUKSMES SIGNĀLS	Notiek vulkāna izvirdums, bet pelnu mākonis nedz sasniedz, nedz tiek sagaidīts, ka tas sasniegs FL 250. vai Vulkāns ir bīstams, iespējams izvirdums, bet nav paredzams, ka pelnu mākonis sasniegs FL 250.
DZELTENS TRAUKSMES SIGNĀLS	Ir zināms, ka vulkāns laiku pa laikam ir aktīvs, un vulkāna aktivitāte pēdējā laikā ir ievērojami palielinājusies. Pašlaik vulkānu neuzskata par bīstamu, tomēr jābūt piesardzīgiem. vai (Pēc izvirduma, t.i., trauksmes signāla krāsas maiņas no sarkana vai oranža). Vulkāna aktivitāte ir ievērojami samazinājusies, pašlaik vulkānu neuzskata par bīstamu, tomēr jābūt piesardzīgiem.
ZAĻŠ TRAUKSMES SIGNĀLS	Tiek uzskatīts, ka vulkāna aktivitāte ir beigusies un ir atjaunojies tā parastais stāvoklis.
Piezīme. Atbildīgajai vulkanoloģijas aģentūrai attiecīgajā valstī jāinformē rajona kontroles centrs par krāsu kodu dažādiem trauksmes līmeņiem, kas norāda uz vulkāna aktivitātes stāvokli un jebkādām izmaiņām iepriekšējā aktivitātes stāvoklī, piemēram, “SARKANS TRAUKSMES SIGNĀLS PĒC DZELTENĀ” VAI “ZAĻŠ TRAUKSMES SIGNĀLS PĒC ORANŽĀ”.

4. PAPILDINĀJUMS. INFORMĀCIJA, KAS JĀPAZIŅO, IZMANTOJOT AIRAC

(Sk. 6. nodaļas 6.1.1. punktu)

1. DAĻA

1. Iepriekšnodomātu būtisku izmaiņu (tostarp ekspluatācijas izmēģinājumu) noteikšana un atsaukšana šādās jomās:

1.1. Ierobežojumi (horizontālie un vertikālie), noteikumi un procedūras, kas piemērojamas

a) lidojumu informācijas rajoniem;

b) gaisa satiksmes vadības rajoniem;

c) vadības zonām;

d) konsultatīvajām zonām;

e) ATS maršrutiem;

f) pastāvīgām bīstamajām, aizliegtajām un ierobežotu lidojumu zonām (tostarp darbības tipam un periodiem, kad tas zināms) un ADIZ;

g) pastāvīgām zonām vai maršrutiem vai to daļām, kur pastāv pārtveršanas iespējamība.

1.2. Radionavigācijas līdzekļu un sakaru līdzekļu atrašanās vietas, frekvences, izsaukuma signāli, zināmās kļūdas un tehniskās apkopes periodi.

1.3. Gaidīšanas un pieejas procedūras, ielidošanas un izlidošanas procedūras, trokšņa mazināšanas procedūras un citas pastāvīgas ATS procedūras.

1.4. Meteoroloģiskās iekārtas (tostarp apraide) un procedūras.

1.5. Skrejceļi un skrejceļa gala bremzēšanas joslas.

2. DAĻA

2. Iepriekšnodomātu būtisku izmaiņu noteikšana un atsaukšana šādās jomās:

2.1. Navigācijas šķēršļu atrašanās vietas, relatīvais augstums un apgaismojums.

2.2. Manevrēšanas ceļi un peroni.

2.3. Darbības laiks: lidlauki, iekārtas un pakalpojumi.

2.4. Muita, imigrācija un medicīnas pakalpojumi.

2.5. Pagaidu bīstamās, aizliegtās un ierobežotu lidojumu zonas un navigācijas briesmas, militārās mācības un gaisa kuģu masveida kustība.

2.6. Pagaidu zonas vai maršruti vai to daļas, kur pastāv pārtveršanas iespējamība.

5. PAPILDINĀJUMS. IEPRIEKŠNOTEIKTA NOTAM ZIŅOJUMU IZPLATĪŠANAS SISTĒMA

(Sk. 5. nodaļas 5.3.4.2. punktu un 10. pielikuma II sējuma 4. nodaļas 4.4.14. punktu)

1. Iepriekšnoteiktā sistēma paredz saņemto NOTAM ziņojumu (tostarp SNOWTAM un ASHTAM ziņojumu) novirzīšanu AFTN tīklā tieši paredzētajiem adresātiem, kurus iepriekš noteikusi attiecīgā saņēmēja valsts, tai pašā laikā tos nosūtot arī starptautiskajam NOTAM birojam pārbaudes un kontroles nolūkā.

2. Šo noteikto adresātu indeksus veido šādi elementi:

1) Pirmais un otrais burts:

atrašanās vietas indeksa pirmie divi burti apzīmē AFTN sakaru centru, kas saistīts ar attiecīgo saņēmējas valsts starptautisko NOTAM biroju.

2) Trešais un ceturtais burts:

burti “ZZ” norāda vajadzību pēc īpašas izplatīšanas.

3) Piektais burts:

piektais burts norāda, vai tas ir NOTAM (burts “N”), SNOWTAM (burts “S”) vai ASHTAM (burts “V”) ziņojums.

4) Sestais un septītais burts:

sestais un septītais burts, kas abi ņemti no A līdz Z sērijas, apzīmē valsts un/vai starptautisko(-os) izplatīšanas sarakstu(-us), kas jāizmanto saņēmējam AFTN centram.

Piezīme. Piektais, sestais un septītais burts aizstāj trīs burtu apzīmējumu “YNY”, kas parastā izplatīšanas sistēmā apzīmē starptautisko NOTAM biroju.

5) Astotais burts:

astoņu burtu adresāta indekss tiek pabeigts ar atdalošo burtu “X”.

3. Valstīm jāinformē valstis, no kurām tās saņem NOTAM ziņojumus, par to, kādam jābūt sestajam un septītajam burtam dažādos apstākļos, lai nodrošinātu pareizu maršrutu.

6. PAPILDINĀJUMS. NOTAM VEIDLAPA

(Sk. 5. nodaļas 5.2.1. punktu)

NORĀDĪJUMI NOTAM VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANAI

1. Vispārīgi norādījumi

Tiek nosūtīta specifikatora līnija (Q) un visi indeksi (A līdz G ieskaitot), aiz kuriem visiem ir noslēdzoša iekava, kā redzams veidlapā, izņemot gadījumu, ja par kādu noteiktu indeksu nav informācijas.

2.NOTAM numerācija

Katram NOTAM ziņojumam tiek piešķirta sērija, kas tiek noteikta ar burtu un četrciparu skaitli, kam seko svītra un divciparu skaitlis, kas apzīmē gadu (piemēram, A0023/03).

3. Specifikatori (Q)

G aile ir sadalīta astoņos laukos, kuri savā starpā atdalīti ar svītru. Ja par kādu no laukiem nav informācijas, nav obligāti jāatstāj tukšumi starp svītrām. Piemērs lauku aizpildīšanai ir parādīts “Aeronavigācijas informācijas dienestu rokasgrāmatā” (Doc 8126). Laukus definē šādi.

1) FIR

a) Skartā FIR ICAO atrašanās vietas indekss vai, ja tas attiecas uz vairāk nekā vienu FIR valstī, tad pirmie divi ICAO atrašanās vietas indeksa burti, kam pievienots “XX”. Tādā gadījumā A punktā tiek norādīts skartā FIR ICAO atrašanās vietas indekss vai tās valsts vai nevalstiskās aģentūras indekss, kura ir atbildīga par navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu vairāk nekā vienā valstī.

b) Ja viena valsts izdod NOTAM ziņojumu, kas skar FIR vairāku valstu grupā, tad tiek iekļauti pirmie divi izdevējas valsts ICAO atrašanās vietas indeksa burti, kam pievieno “XX”. Tādā gadījumā A punktā tiek norādīti skarto FIR ICAO atrašanās vietas indeksi vai tās valsts vai nevalstiskās aģentūras indekss, kura ir atbildīga par navigācijas pakalpojumu nodrošināšanu vairāk nekā vienā valstī.

2) NOTAM KODS

Katru NOTAM koda grupu veido pavisam pieci burti, un pirmais burts vienmēr ir Q. Otrais un trešais burts norāda objektu, bet ceturtais un piektais burts nozīmē ziņotā objekta stāvokli. Otrā un trešā un ceturtā un piektā burta kombinācijām izmantojiet ICAO NOTAM kodus, kas uzskaitīti PANS-ABC dokumentā (Doc 8400) vai NOTAM Izvēles kritērijos, kas ietverti “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126), vai atbilstošā gadījumā iekļaujiet vienu no šādām kombinācijām:

a) ja objekts nav norādīts NOTAM kodā (Doc 8400) vai NOTAM Izvēles kritērijos (Doc 8126), otrā un trešā burta vietā rakstiet “XX” (piemēram, “QXXAK”);

b) ja objekta stāvoklis nav norādīts NOTAM kodā (Doc 8400) vai NOTAM Izvēles kritērijos (Doc 8126), ceturtā un piektā burta vietā rakstiet “XX” (piemēram, “QFAXX”);

c) ja NOTAM ziņojums, kas satur operacionāli svarīgu informāciju, tiek izdots saskaņā ar 4. papildinājumu un 6. nodaļu un ja tas tiek izmantots, lai paziņotu par AIRAC AIP grozījumiem vai papildinājumiem, tad NOTAM koda ceturtā un piektā burta vietā rakstiet “TT”;

d) ja tiek izdots NOTAM ziņojums, kas satur spēkā esošo NOTAM ziņojumu kontrolsarakstu, tad otrā, trešā, ceturtā un piektā burta vietā rakstiet “KKKK”, un

e) atceļot NOTAM ziņojumu, tiek izmantotas šādas NOTAM koda ceturtā un piektā burta kombinācijas:

AK: ATJAUNOTA NORMĀLA DARBĪBA

AL: OBJEKTS, KURA IEROBEŽOJUMI/
NOSACĪJUMI AGRĀK PUBLICĒTI,
DARBOJAS (VAI ATKAL DARBOJAS)

AO: GATAVS EKSPLUATĀCIJAI

CC: PABEIGTS

XX : NEŠIFRĒTS TEKSTS

3) SATIKSME

I = IFR

V = VFR

K = NOTAM ziņojums ir kontrolsaraksts

Piezīme. Atkarībā no NOTAM objekta un satura, lauks “SATIKSME” var saturēt apvienotus specifikatorus. Iespējamās kombinācijas atrodamas NOTAM Izvēles kritērijos “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

4) MĒRĶIS

N = NOTAM ziņojums izvēlēts, lai nekavējoties pievērstu gaisa kuģu ekspluatantu uzmanību.

B = NOTAM ziņojums iekļaušanai pirmslidojuma informācijas biļetenā (PIB).

O = NOTAM ziņojums par lidojuma veikšanu.

M = Dažāda veida NOTAM ziņojumi; par tiem nav jāsniedz kopsavilkums, bet tie ir pieejami pēc pieprasījuma.

K = NOTAM ziņojums ir kontrolsaraksts.

Piezīme. Atkarībā no NOTAM tēmas un satura, lauks “MĒRĶIS” var saturēt apvienotus specifikatorus. Iespējamās kombinācijas atrodamas NOTAM Izvēles kritērijos “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126).

5) PIEMĒROŠANAS JOMA

A = Lidlauks

E = Maršruts

W = NAV brīdinājums

K = NOTAM ziņojums ir kontrolsaraksts

Piezīme. Atkarībā no NOTAM tēmas un satura, lauks “PIEMĒROŠANAS JOMA” var saturēt apvienotus specifikatorus. Iespējamās kombinācijas atrodamas NOTAM Izvēles kritērijos “Aeronavigācijas informācijas pakalpojumu rokasgrāmatā” (Doc 8126). Ja objekts attiecas uz AE, tad A punktā jānorāda lidlauka atrašanās vietas indekss.

6) un 7) APAKŠĒJĀ ROBEŽA/AUGŠĒJĀ ROBEŽA

Lauki “APAKŠĒJĀ ROBEŽA” un “AUGŠĒJĀ ROBEŽA” tiek aizpildīti, un tiek norādīti tikai lidojuma līmeņi (FL). Navigācijas brīdinājumu un gaisa telpas ierobežojumu gadījumā norādītās vērtības ir saderīgas ar F un G punktos sniegtajām vērtībām.

Ja objekta nosaukumā nav ietverta konkrēta informācija par augstumu, tad kā noklusēto vērtību APAKŠĒJAI ROBEŽAI norādiet “000”, bet kā AUGŠĒJAI – “999”.

8) KOORDINĀTES, RĀDIUSS

Ģeogrāfisko platumu un garumu norādiet ar precizitāti līdz vienai minūtei, kā arī norādiet trīsciparu skaitli, kas atbilst ietekmes rādiusam jūras jūdzēs (NM) (piemēram, 4700N01140E043). Koordinātes parāda aptuveno centru aplim, kura rādiuss aptver visu ietekmes teritoriju, un, ja NOTAM ziņojums attiecas uz visu FIR/UIR vai vairākiem FIR/UIR, rādiusam norādiet noklusēto vērtību “999”.

4. A punkts

Ierakstiet ICAO Doc 7910 norādīto atrašanās vietas indeksu lidlaukam vai FIR, kurā atrodas attiecīgā iekārta, gaisa telpa vai paziņotais apstāklis. Vajadzības gadījumā var norādīt vairāk nekā vienu FIR/UIR. Ja nav pieejams ICAO atrašanās vietas indekss, izmantojiet ICAO valsts piederības burtu saskaņā ar ICAO Doc 7910 2. daļu, tam pievienojot “XX”, un turpiniet ar E punktu, kur nešifrētā tekstā norādiet nosaukumu.

Ja informācija attiecas uz GNSS, ierakstiet atbilstošu ICAO atrašanās vietas indeksu, kas piešķirts GNSS daļai, vai kopīgu atrašanās vietas indeksu, kas piešķirts visām GNSS daļām (izņemot GBAS).

Piezīme. GNSS gadījumā var izmantot atrašanās vietas indeksu, norādot uz GNSS daļas darbības pārtraukumu (piemēram, KNMH norāda uz GPS satelīta darbības pārtraukumu).

5. B punkts

Datuma-laika grupai izmantojiet desmit ciparu grupu, norādot gadu, mēnesi, datumu, stundas un minūtes pēc Griničas laika. Šis ieraksts parāda datumu un laiku, kad stājas spēkā NOTAM ziņojums. NOTAMR un NOTAMC ziņojumu gadījumā datuma-laika grupa ir faktiskais datums un laiks, kad sastādīts NOTAM ziņojums.

6. C punkts

Izņemot NOTAMC ziņojumus, tiek izmantota datuma-laika grupa (desmit ciparu grupa, norādot gadu, mēnesi, datumu, stundas un minūtes pēc Griničas laika), norādot informācijas derīguma termiņu, ja vien informācija nav pastāvīga – šajā gadījumā tā vietā tiek norādīta abreviatūra “PERM”. Ja informācija par laiku nav skaidra, tad tiek norādīts aptuvenais ilgums, izmantojot datuma-laika grupu, pēc kuras raksta abreviatūru “EST”. Visi NOTAM ziņojumi, kuriem ir šī abreviatūra “EST”, tiek atcelti vai aizstāti pirms C punktā noteiktā datuma un laika.

7. D punkts

Ja apdraudējums, ekspluatācijas stāvoklis vai apstākļi, par kuriem tiek ziņots, pastāvēs atbilstoši noteiktajam grafikam laika posmā starp B un C punktos norādītajiem datumiem un laikiem, tad šādu informāciju iekļaujiet D punktā. Ja informācija D punktā pārsniedz 200 zīmes, tiek apsvērta šīs informācijas sniegšana atsevišķā, secīgā NOTAM ziņojumā.

Piezīme. Doc 8126 sniegti norādījumi attiecībā uz informācijas norādīšanu D punktā saskaņotā veidā.

8. E punkts

Izmantojiet dekodētu NOTAM kodu, kas vajadzības gadījumā papildināts ar ICAO saīsinājumiem, indeksiem, apzīmējumiem, izsaukuma signāliem, frekvencēm, skaitļiem un nešifrētu tekstu. Ja NOTAM tiek izvēlēts starptautiskai izplatīšanai, nešifrētajās daļās tiek iekļauts teksts angļu valodā. Šis ierakstam ir skaidrs un īss, lai nodrošinātu atbilstošu PIB ierakstu. NOTAMC ziņojumu gadījumā tiek iekļauta norāde uz objektu un statusa ziņojums, lai būtu iespējams veikt precīzas ticamības pārbaudes.

9. F un G punkti

Šie punkti parasti attiecas uz navigācijas brīdinājumiem vai gaisa telpas ierobežojumiem un parasti ietilpst PIB ierakstā. Norādiet gan apakšējās, gan augšējās augstuma robežas darbībām vai ierobežojumiem, skaidri norādot atskaites datus un mērvienības.

Piezīme. NOTAM piemērus sk. Doc 8126 un PANS-ABC (Doc 8400).

7. PAPILDINĀJUMS. AERONAVIGĀCIJAS DATU KVALITĀTES PRASĪBAS

A7-1. tabula. Ģeogrāfiskais platums un garums

Ģeogrāfiskais platums un garums	Publikācijas izšķirtspēja	Integritātes klasifikācija
Lidojumu informācijas rajona robežpunkti	1 min	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Aizliegtās, ierobežotu lidojumu un bīstamās (P, R, D) zonas robežpunkti (ārpus CTA/CTZ robežām)	1 min	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Aizliegtās, ierobežotu lidojumu un bīstamās (P, R, D) zonas robežpunkti (CTA/CTZ robežās)	1 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
CTA/CTZ robežpunkti	1 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Maršruta NAVAIDS un kontrolpunkti, gaidīšanas, STAR/SID punkti	1 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Šķēršļi 1. apgabalā (visā valsts teritorijā)	1 s	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Lidlauka/helikoptera lidlauka atskaites punkts	1 s	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Lidlaukā/helikopterā izvietotie NAVAIDS	1/10 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Šķēršļi 3. apgabalā	1/10 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Šķēršļi 2. apgabalā	1/10 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Pieejas pēdējā posma kontrolpunkti un citi būtiski kontrolpunkti/punkti, kas veido instrumentālās pieejas procedūru	1/10 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Skrejceļa slieksnis	1/100 s	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Skrejceļa gals (lidojuma trajektorijas izlīdzināšanas punkts)	1/100 s	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Skrejceļa gaidīšanas vieta	1/100 s	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Manevrēšanas ceļa centra līnija/stāvvietas vadošās līnijas punkti	1/100 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Manevrēšanas ceļu krustojumu marķējošā līnija	1/100 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Izejas marķējošā līnija	1/100 s	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Gaisa kuģu stāvvietas punkti/INS kontrolpunkti	1/100 s	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
TLOF vai FATO sliekšņu, helikopteru lidlauku ģeometriskie centri	1/100 s	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Peronu robežas (daudzstūru)	1/10 s	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Atledošanas/pretapledošanas iekārtas (daudzstūru)	1/10 s	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3

Piezīme. Šķēršļu datu vākšanas virsmu grafisko attēlojumu un kritērijus, kas izmantoti, lai identificētu šķēršļus noteiktās teritorijās, sk. 8. papildinājumā.

A7-2. tabula. Pacēlums/absolūtais augstums/relatīvais augstums

Pacēlums/absolūtais augstums/relatīvais augstums	Publikācijas izšķirtspēja	Integritātes klasifikācija
Lidlauka/helikoptera pacēlums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
WGS-84 ģeoīda vilnis lidlauka/helikoptera pacēluma augstumā virs jūras līmeņa	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Skrejceļa vai FATO slieksnis, neprecīzas pieejas	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
WGS-84 ģeoīda vilnis pie skrejceļa vai FATO sliekšņa, TLOF ģeometriskais centrs, neprecīzas pieejas	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Skrejceļa vai FATO slieksnis, precīzas pieejas	0,1 m vai 0.1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
WGS-84 ģeoīda vilnis pie skrejceļa vai FATO sliekšņa, TLOF ģeometriskais centrs, precīzas pieejas	0,1 m vai 0.1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Sliekšņa krustošanas augstums, precīzas pieejas	0,1 m vai 0.1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Šķēršļi 2. apgabalā	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Šķēršļi 3. apgabalā	0,1 m vai 0.1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Šķēršļi 1. apgabalā (visā valsts teritorijā)	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Attāluma precīzas mērīšanas iekārta (DME/P)	3 m (10 ft)	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Attāluma mērīšanas iekārta (DME)	30 m (100 ft)	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Minimālais absolūtais augstums	50 m vai 100 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3

Piezīme. Šķēršļu datu vākšanas virsmu grafisko attēlojumu un kritērijus, kas izmantoti, lai identificētu šķēršļus noteiktās teritorijās, sk. 8. papildinājumā.

Table A7-3. Deklinācija un magnētiskā variācija

Deklinācija/variācija	Publikācijas izšķirtspēja	Integritātes klasifikācija
VHF NAVAID stacijas deklinācija, kas izmantota tehniskai sakārtošanai	1 grāds	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
NDB NAVAID magnētiskā variācija	1 grāds	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Lidlauka/helikopteru lidlauka magnētiskā variācija	1 grāds	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
ILS kursa radiobākas antenas magnētiskā variācija	1 grāds	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
MLS azimuta antenas magnētiskā variācija	1 grāds	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5

A7-4. tabula. Peilējums

Peilējums	Publikācijas izšķirtspēja	Integritātes klasifikācija
Gaisa trases segmenti	1 grāds	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Maršruta un lidlauka kontrolpunktu novietojums	1/10 grāda	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Lidlauka ielidošanas/izlidošanas maršruta segmenti	1 grāds	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Instrumentālās pieejas procedūras kontrolpunktu novietojums	1/100 grāda	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
ILS radiobākas antenas noregulēšana (faktiskā)	1/100 grāda	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
MLS nulles azimuta noregulēšana (faktiskā)	1/100 grāda	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Skrejceļa un FATO peilējums (faktiskais)	1/100 grāda	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3

A7-5. tabula. Garums/attālums/izmēri

Garums/attālums/izmēri	Publikācijas izšķirtspēja	Integritātes klasifikācija
Gaisa trases segmenta garums	1/10 km vai 1/10 NM	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Maršruta kontrolpunktu distance	1/10 km vai 1/10 NM	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Lidlauka ielidošanas/izlidošanas maršruta segmenta garums	1/100 km vai 1/100 NM	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Lidlauka un instrumentālās pieejas procedūras kontrolpunktu attālums	1/100 km or 1/100 NM	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Skrejceļa un FATO garums, TLOF izmēri	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Skrejceļa platums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Pārvietota skrejceļa sliekšņa attālums	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Šķēršļbrīvas joslas garums un platums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Bremzēšanas gala joslas garums un platums	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Pieejamais nosēšanās attālums	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Pieejamais pacelšanās ieskrējiens	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Pieejamā pacelšanās distance	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Pieejamā pārtrauktās pacelšanās distance	1 m vai 1 ft	kritiski dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–8
Skrejceļa sānu drošības joslas platums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Manevrēšanas ceļa platums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Manevrēšanas ceļa sānu drošības joslas platums	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Attālums no ILS kursa radiobākas antenas līdz skrejceļa galam	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Attālums no ILS glisādes slīpuma antenas līdz slieksnim gar centra līniju	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Attālums no ILS marķiera līdz slieksnim	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Attālums no ILS DME antenas līdz slieksnim gar centra līniju	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5
Attālums no MLS azimuta antenas līdz skrejceļa galam	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Attālums no MLS lenķvietas antenas līdz slieksnim gar centra līniju	1 m vai 1 ft	parastie dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–3
Attālums no MLS DME/P antenas līdz slieksnim gar centra līniju	1 m vai 1 ft	svarīgi dati, integritātes pakāpe: 1 × 10–5

8. PAPILDINĀJUMS. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ DATIEM PAR APVIDU UN ŠĶĒRŠĻIEM

(Sk. 10. nodaļu)

 

AREA 1	1. APGABALS
AREA 2 (TMA or 45 km)	2. APGABALS (TMA vai 45 km)	Flight operations prohibited	Aizliegts veikt lidojumus
Terrain data collection surface		Apvidus datu vākšanas virsma
Terrain data collected with Area 1 numerical requirements		Apvidus dati, kas savākti atbilstoši 1. apgabala skaitliskajām prasībām
Terrain data collected with Area 2 numerical requirements		Apvidus dati, kas savākti atbilstoši 2. apgabala skaitliskajām prasībām

A8-1. attēls. Apvidus datu vākšanas virsmas. 1. un 2. apgabals

1. Teritorijā 10 km rādiusā no ARP apvidus dati tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar 2. apgabala skaitliskajām prasībām.

2. Teritorijā, kas atrodas starp 10 km un TMA robežu vai 45 km rādiusā (atkarībā no tā, kura teritorija ir mazāka), dati par apvidu, kas šķērso horizontālu plakni 120 m virs zemākā skrejceļa augstuma virs jūras līmeņa, tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar 2. apgabala skaitliskajām prasībām.

3. Teritorijā, kas atrodas starp 10 km un TMA robežu vai 45 km rādiusā (atkarībā no tā, kura teritorija ir mazāka), dati par apvidu, kas nešķērso horizontālu plakni 120 m virs zemākā skrejceļa augstuma virs jūras līmeņa, tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar 1. apgabala skaitliskajām prasībām.

4. Tajos 2. apgabala iecirkņos, kur ļoti augsta reljefa vai citu vietējo ierobežojumu un/vai noteikumu dēļ ir aizliegts veikt lidojumus, apvidus dati tiek vākti un reģistrēti tikai saskaņā ar 1. apgabala skaitliskajām prasībām.

Piezīme. Apvidus datu skaitliskās prasības 1. un 2. apgabalam ir noteiktas A8-1. tabulā.

AREA 1	1. APGABALS
AREA 2 (TMA or 45 km)	2. APGABALS (TMA vai 45 km)	Flight operations prohibited	Aizliegts veikt lidojumus
Obstacle data collection surface		Šķēršļu datu vākšanas virsma

 

A8-2. attēls. Šķēršļu datu vākšanas virsmas. 1. un 2. apgabals

1. Dati par šķēršļiem tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar A8-2. tabulā noteiktajām 2. apgabala skaitliskajām prasībām:

a) par visiem šķēršļiem, kas šķērso konusveida virsmu, kura sākas 180 m platas taisnstūrveida teritorijas malās un tuvākā skrejceļa augstumā virs jūras līmeņa, kas tiek mērīts gar skrejceļa centra līniju, un turpinās 1,2 % slīpumā, kamēr sasniedz 120 m augstumu virs no visiem lidlauka ekspluatējamajiem skrejceļiem viszemākā skrejceļa augstuma virs jūras līmeņa (1,2 % slīpne sasniedz 120 m 10 km augstumā); pārējā 2. apgabala daļā (starp 10 km un TMA robežu vai 45 km rādiusā atkarībā no tā, kura ir mazāka) – horizontālu virsmu 120 m virs zemākā skrejceļa augstuma virs jūras līmeņa, un

b) tajos 2. apgabala iecirkņos, kur ļoti augsta reljefa vai citu vietējo ierobežojumu un/vai noteikumu dēļ ir aizliegts veikt lidojumus, dati par šķēršļiem tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar 1. apgabala skaitliskajām prasībām.

2. Dati par visiem šķēršļiem 1. apgabalā, kuru augstums virs zemes ir 100 m vai vairāk, tiek vākti un reģistrēti datu bāzē saskaņā ar A8-2. tabulā noteiktajām 1. apgabala skaitliskajām prasībām.

AREA 3

3. APGABALS

Hangar

Angārs

A8-3. attēls. Apvidus un šķēršļu datu vākšanas virsmas. 3. apgabals

1. Tiek vākti un reģistrēti dati par apvidu un šķēršļiem, kas atrodas vairāk nekā pusmetru (0,5 m) virs horizontālās plaknes, kura šķērso tuvāko punktu lidlauka/helikoptera lidlauka kustības zonā.

2. Dati par apvidu un šķēršļiem 3. apgabalā tiek vākti un reģistrēti saskaņā ar skaitliskajām prasībām, kas noteiktas attiecīgi A8-1. un A8-2. tabulā.

AREA 3

4. APGABALS

Hangar

Angārs

A8-4. attēls. Apvidus datu vākšanas virsma. 4. apgabals

4. apgabalā tiek vākti un reģistrēti tikai dati par apvidu saskaņā ar A8-1. tabulā noteiktajām skaitliskajām prasībām.

A8-1. tabula. Skaitliskās prasības apvidus datiem

	1. apgabals	2. apgabals	3. apgabals	4. apgabals
Solis	3 loka sekundes (aptuveni 90 m)	1 loka sekunde (aptuveni 30 m)	0,6 loka sekundes (aptuveni 20 m)	0,3 loka sekundes (aptuveni 9 m)
Vertikālā precizitāte	30 m	3 m	0,5 m	1 m
Vertikālā izšķirtspēja	1 m	0,1 m	0,01 m	0,1 m
Horizontālā precizitāte	50 m	5 m	0,5 m	2,5 m
Ticamības pakāpe (1σ)	90%	90%	90%	90%
Datu klasifikācija Integritātes pakāpe	parastie 1 × 10–3	svarīgi 1 × 10–5	svarīgi 1 × 10–5	svarīgi 1 × 10–5
Uzturēšanas periods	pēc vajadzības	pēc vajadzības	pēc vajadzības	pēc vajadzības

A8-2. tabula. Skaitliskās prasības datiem par šķēršļiem

	1. apgabals	2. apgabals	3. apgabals
Vertikālā precizitāte	30 m	3 m	0,5 m
Vertikālā izšķirtspēja	1 m	0,1 m	0,01 m
Horizontālā precizitāte	50 m	5 m	0,5 m
Ticamības pakāpe (1σ)	90%	90%	90%
Datu klasifikācija Integritātes pakāpe	parastie 1 × 10–3	svarīgi 1 × 10–5	svarīgi 1 × 10–5
Uzturēšanas periods	pēc vajadzības	pēc vajadzības	pēc vajadzības

A8-3. tabula. Apvidus atribūti

Apvidus atribūts	Obligāti/pēc izvēles
Aptvēruma zona	Obligāti
Datu sagatavotāja indekss	Obligāti
Datu ieguves metode	Obligāti
Attālums starp punktiem	Obligāti
Horizontālā atskaites sistēma	Obligāti
Horizontālā izšķirtspēja	Obligāti
Horizontālā precizitāte	Obligāti
Horizontālā ticamības pakāpe	Obligāti
Horizontālā atrašanās vieta	Obligāti
Augstums virs jūras līmeņa	Obligāti
Augstuma virs jūras līmeņa atskaite	Obligāti
Vertikālā atskaites sistēma	Obligāti
Vertikālā izšķirtspēja	Obligāti
Vertikālā precizitāte	Obligāti
Vertikālā ticamības pakāpe	Obligāti
Virsmas tips	Obligāti
Reģistrētā virsma	Obligāti
Paaugstinājuma pakāpe	Pēc izvēles
Zināmās variācijas	Pēc izvēles
Integritāte	Obligāti
Kalendārais un laikspiedols	Obligāti
Izmantotā mērvienība	Obligāti

A8-4. tabula. Šķēršļu atribūti

Šķēršļu atribūts	Obligāti/pēc izvēles
Aptvēruma zona	Obligāti
Datu sagatavotāja indekss	Obligāti
Šķēršļa indekss	Obligāti
Horizontālā precizitāte	Obligāti
Horizontālā ticamības pakāpe	Obligāti
Horizontālā atrašanās vieta	Obligāti
Horizontālā izšķirtspēja	Obligāti
Horizontālais apmērs	Obligāti
Horizontālā atskaites sistēma	Obligāti
Augstums virs jūras līmeņa	Obligāti
Vertikālā precizitāte	Obligāti
Vertikālā ticamības pakāpe	Obligāti
Augstuma virs jūras līmeņa atskaite	Obligāti
Vertikālā izšķirtspēja	Obligāti
Vertikālā atskaites sistēma	Obligāti
Šķēršļa tips	Obligāti
Ģeometrijas tips	Obligāti
Integritāte	Obligāti
Kalendārais un laikspiedols	Obligāti
Izmantotā mērvienība	Obligāti
Darbības	Pēc izvēles
Efektivitāte	Pēc izvēles