Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 20.novembrī

MK: Par pretendentu pieteikšanās termiņu konkursā uz KNAB priekšnieka amatu

20.novembrī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums, kas paredz pretendentu pieteikšanās termiņa konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu pagarināt līdz 2008.gada 5.decembrim.

Valsts kancelejai uzdots nodrošināt šīs informācijas par termiņa pagarinājumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (MK rīkojums nr. 721 — publicēts "LV", nr.181, 21.11.2008. — Red.)

Aivis Freidenfelds, MK preses sekretārs

AM: Par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem

20.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas iesniegtie grozījumi MK noteikumos Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”. Apstiprinātie grozījumi papildina noteikumus ar valsts aizsardzības objektiem un nosaka ap tiem aizsargjoslu 25 metru platumā.

Aizsargjosla noteikta nekustamajam īpašumam Pils laukumā 3, Rīgā. Rīgas pils ēkā atrodas Valsts prezidenta kanceleja un Valsts prezidenta darba un reprezentācijas telpas, kā arī Nacionālās drošības padomes sēžu telpa. Aizsargjosla ap Rīgas pils ēku tiks izveidota, lai nodrošinātu Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju drošību un novērstu valsts apdraudējuma situāciju veidošanos valsts aizsardzības objekta tuvumā.

Aizsargjosla 25 metru platumā tiks izveidota ap valsts aizsardzības objektu Rīgas rajona Stopiņu pagastā – Zemessardzes 19.kājnieku bataljonu. Bataljona teritorijā atrodas ieroču un munīcijas glabātuves, regulāri notiek zemessargu apmācības, kā arī tiks dislocētas tehniskās vienības. Aizsargjoslu ap objektu plānots izveidot, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma drošību un garantētu tā tuvumā atrodošos cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtas situācijās.

Aizsargjoslas tiek noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.¹panta trešo daļu, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par tūristu gidu sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtību

Ministru kabineta sēdē 20.novembrī tika akceptēti Ministru kabineta noteikumi “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”.

Līdz šim Latvijā nebija normatīvo aktu, kas noteiktu tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtību, līdz ar to nav arī oficiālu prasību attiecībā uz izglītību un pieredzi, kas nepieciešama tūristu gida pakalpojumu sniedzējam. Tāpēc Latvijā strādājošo tūristu gidu zināšanas un prasmes ir ļoti dažādas un nepilnīgas, pakalpojumu kvalitāte ir nepietiekama, kas kopumā negatīvi ietekmē Latvijas tūrisma tēlu.

Lai nodrošinātu augsta līmeņa tūristu gida pakalpojumu sniegšanu vietējiem un ārzemju tūristiem, tūrisma nozares uzņēmēji rosināja Latvijā ieviest tūristu gida profesionālās darbības reglamentēšanu, kā rezultātā tiktu uzlabota pakalpojumu konkurētspēja, aizsargātas patērētāju intereses un veicināta vienotā Latvijas tēla veidošana.

MK noteikumi “Noteikumi par tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtību” nosaka vispārīgās prasības izglītībai un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, prasības kvalifikācijas kategorijas iegūšanai, sertificēšanas, sertifikāta reģistrēšanas un sertifikāta anulēšanas kārtību, pakalpojuma sniegšanas kārtību, kā arī darbības uzraudzību un kontroli.

MK noteikumi paredz divas gidu profesionālās kvalifikācijas kategorijas:

• 1.kategorijas gids varēs darboties visā Latvijas teritorijā (t.sk. speciālajos tūrisma objektos). Nepieciešamā izglītība – 2.līmeņa profesionālā augstākā tūristu gida izglītība vai akadēmiskā vai profesionālā augstākā izglītība un īsā profesionālā augstākā izglītība tūristu gidiem;

• 2.kategorijas gids varēs darboties vienā vai vairākos plānošanas reģionos. Nepieciešamā izglītība – 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība un tūristu gidu profesionālās pilnveides apguve licencētā izglītības programmā.

MK noteikumos noteiktās prasības un kārtība būs obligāta ikvienai fiziskai personai, kura Latvijas Republikā vēlas sākt darbu tūristu gida profesijā vai darboties tajā patstāvīgi kā pašnodarbināta persona vai darbinieks. Tūristu gids kā sertificēta persona varēs sniegt pakalpojumu gan kā individuālo pakalpojumu sniedzējs, reģistrējoties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, gan kā komersanta darbinieks. Tūrisma gida sertifikāts tiks izsniegts uz pieciem gadiem, pēc tam tā derīguma termiņu būs iespējams pagarināt uz pieciem gadiem.

ES, EEZ valstu tūristu gids pakalpojumu Latvijā (izņemot speciālajos tūrisma objektos) var sniegt bez sertifikāta, ja pakalpojumu sniegšana ir īslaicīga, bet jāiesniedz paziņojums par īslaicīgu pakalpojumu veikšanu.

Lai nodrošinātu augstu tūristu gidu pakalpojumu sniegšanas līmeni starptautiskas un nacionālas nozīmes īpaša statusa tūrisma objektos, MK noteikumos ir noteikti vairāki šādi objekti, kuros tūristu gida pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai pirmās kategorijas tūristu gidi. Īpašo tūrisma objektu saraksts tika izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas izstrādāto atkāpi no brīvās pakalpojumu aprites principa – Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesības gidam, kurš ar tūristu grupu apmeklē valstiski nozīmīgus kultūrvēsturiskus pieminekļus vai muzejus, izvirzīt noteiktas prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju. Sarakstā ir ietverti tie tūrisma objekti, kam piemīt nacionālās mākslas, kultūrvēstures un dabas vērtības, kas ir būtiska valsts tēla sastāvdaļa.

Īpašie tūrisma objekti Latvijā ir šādi: Latvijas Dabas muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rundāles pils muzejs, Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Kara muzejs un Latvijas okupācijas muzejs, kā arī Rīgas vēsturiskais centrs.

MK noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Bet, lai nerastos tūristu gida pakalpojumu sniedzēju trūkums un tiktu nodrošināta iespēja personām iegūt speciālo izglītību, paredzēts pārejas periods līdz 2016.gada 1.janvārim.

Tūristu gida sertificēšanu, resertificēšanu un jautājuma par sertifikāta anulēšanu izskatīšanu veiks valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālās akreditācijas birojs” akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts budžeta izdevumu samazināšanu

20.novembrī valdība Ministru kabineta sēdē ir lēmusi par turpmākajiem soļiem 2009.gada budžeta izdevumu mazināšanai, kā arī priekšdarbiem ārvalstu finansējuma piesaistei nākotnē, ja, pastiprinoties globālās finanšu krīzes ietekmei uz Latviju, tas būtu nepieciešams.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norāda: “Pirmie soļi budžeta izdevumu samazināšanā tika sperti, jau strādājot pie nākamā gada budžeta, kad visām nozarēm vairākkārt tika noteikts procentuāls izdevumu samazinājums. Katram ministram bija jārod efektīvākais veids izdevumu mazināšanai savā resorā, un tas arī tika izdarīts. Tāda apmēra samazinājumu valsts budžetā līdz šim nebija veikusi neviena valdība kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Taču šāda pieeja darbojas tikai līdz noteiktam slieksnim. Tagad pienācis laiks sistēmiskām pārmaiņām, pie kurām aktīvs darbs tiks sākts jau šā gada decembrī.”

Tāpat finanšu ministrs uzsver, cik būtiski globālās finanšu krīzes apstākļos valdībai ir rīkoties laikus, rūpējoties par papildu nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaisti: “Oktobrī Latvija parakstīja aizņēmuma līgumu par 500 miljonu eiro ar Eiropas Investīciju banku. Tas notika brīdī, kad pasaules finanšu sfērā jau bija iestājusies savstarpējās uzticības krīze un aizņemšanās iespējas bija krietni sarukušas. Parakstīt šādu līgumu bija iespējams tikai tādēļ, ka pie tā tika mērķtiecīgi strādāts jau labu laiku iepriekš. Tādēļ arī šobrīd valdības uzdevums ir rīkoties apsteidzoši un laikus rūpēties par finanšu līdzekļu piesaisti.”

A.Slakteris norāda, ka par iespējamo ārvalstu finansējumu jau ir notikušas konsultācijas ar vairākām starptautiskām institūcijām. 20.novembrī valdība pieņēma zināšanai informāciju, ka ir sāktas oficiālas sarunas ar Eiropas Komisiju, kas arī pilnvaroja finanšu ministru kopā ar Latvijas Banku sākt oficiālas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, lai izvērtētu Latvijas iespējas sagatavoties pasākumiem, kas nepieciešami, lai mazinātu globālās finanšu krīzes ietekmi uz Latviju, stimulētu tautsaimniecību un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

Formālo sarunu gaitā tiks lemts par konkrētu iespējamā finansējuma apjomu un tā saņemšanas nosacījumiem. Plānots, ka pirmie sarunu rezultāti varētu būt zināmi tuvāko nedēļu laikā.

FM: Par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

20.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai precizētu iestāžu administratīvo izdevumu un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu klasifikāciju, kā arī uzlabotu spēkā esošo izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Izmaiņas tiesību aktā nodrošinās pareizu budžeta izpildes uzskaiti un uzrādīšanu pārskatos, kā arī efektīvu finanšu vadību.

Pamatojoties uz FM veikto analīzi par klasifikācijas kodu lietojumu 2007.gadā un analizējot to ekonomisko būtību, noteikumu projektā tiks svītroti 123 kodi.

MK noteikumu klasifikāciju plānots papildināt ar 44 kodiem, kas nodrošinātu valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kontroli un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Ar grozījumiem MK noteikumos plānots veikt arī citus redakcionālus precizējumus.

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem

20.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Atbilstoši noteikumu projektam personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums 120 latu apmērā mēnesī līdzšinējo 96 latu vietā, bet III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 94 latu apmērā pašreizējo 75 latu vietā. Politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ienākuma nodokļa atvieglojums būs 120 latu. Savukārt gadījumā, ja šai personai nav piešķirta pensija, atvieglojums būs 220 latu apmērā pašreizējo 176 latu vietā.

Paredzams, ka nodokļa atvieglojuma palielināšana pozitīvi ietekmēs šo sabiedrības grupu iesaistīšanos darba tirgū. Noteikumi stāsies spēkā no 2009.gada 1.janvāra, un tie attieksies aptuveni uz 20 tūkstošiem cilvēku.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas saņemšanas kārtību

Lai atvieglotu un paātrinātu pakalpojumu piešķiršanu, kā arī dokumentu noformēšanu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2.grupas invalīdiem), tiks atcelta norma, kas paredz ierobežotu laiku personas ievietošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Vienlaikus tiek izslēgta norma, kas paredz pašvaldības apliecinājumu, ka valsts finansētā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas gadījumā personai tiks nodrošināta izmitināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Tas nozīmē, ka persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem (1. un 2.grupas invalīdi) ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā tiks ievietota uz nenoteiktu laiku nevis uz četriem mēnešiem, kā to noteica līdzšinējā kārtība. Un šajā gadījumā apliecinājums no pašvaldības nebūs nepieciešams.

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, kas 20.novembrī apstiprināti valdībā.

Lai izvērtētu nepieciešamību veikt grozījumus minētajos noteikumos, Labklājības ministrija organizēja diskusiju arī ar pašvaldībām, kuras ir iesaistītas Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana” pusceļa māju un grupu dzīvokļu projekta realizācijā (Rīga, Liepāja, Daugavpils un Jelgava).

Minētās pašvaldības atbalsta personu uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai bez pašvaldības rakstiska apliecinājuma.

Atgādinām, ka pašlaik, ja tiek pieprasīts valsts finansētais ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai un vienlaikus ar citiem dokumentiem Sociālo pakalpojumu pārvaldē iesniedz apliecinājumu.

LM: Par VID iesniedzamajām ziņām par darbinieku nostrādāto stundu skaitu mēnesī

No 2009.gada 1.janvāra darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāsniedz ziņas arī par to darbinieku nostrādāto stundu skaitu mēnesī, kuru ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu. No nākamā gada tā būs 180 lati.

Lai gan iepriekš tika apspriesta iespēja, ka, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību, ziņas par darbā pieņemtajiem darba ņēmējiem VID būtu jāsniedz biežāk kā reizi mēnesī, tomēr pēc diskusijām tika nolemts saglabāt esošo kārtību.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk darba devējam ziņas par darbā pieņemtajiem darbiniekiem VID būs jāiesniedz vienu reizi mēnesī.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tos 20.novembrī apstiprināja valdība.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības plānošanu reģionos

Lai ieviestu un attīstītu katram reģionam piemērotākos alternatīvās sociālos aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu ieguldīs 850 tūkstošus latu sociālās attīstības programmu izstrādē katrā reģionā.

Ņemot vērā, ka sociālās aprūpes institūcijas ne vienmēr sniedz visus nepieciešamos pakalpojumus atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, nepieciešams detalizēti veikt izpēti un attīstīt tieši tos sociālos pakalpojumus, kas attiecīgajā reģionā ir visvairāk nepieciešami.

Līdz ar to Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstīta projekta ietvaros tuvākajos gados tiks izstrādātas piecas plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu attīstības programmas, kurās detalizēti tiks analizēta pašreizējā situācija un problēmas sociālās aprūpes jomā, piedāvāti risinājumi, noteikti rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie rezultāti alternatīvo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībā.

Programmas plānots ieviest septiņos gados. Tajās varēs paredzēt, piemēram, sociālo rehabilitācijas dienas centru, grupu māju, specializēto darbnīcu izveidi, krīzes centru, patversmju vai naktspatversmju izveidi, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu, profesionālo rehabilitāciju vai jaunu metožu un pakalpojumu ieviešanu u.tml. atbilstoši reģiona vajadzībām.

Rezultātā katrā reģionā cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, no cietuma atbrīvotiem cilvēkiem u.c. sociālās atstumtības riska grupām būs pieejamāki sociālie pakalpojumi. Līdz ar to palielināsies minēto cilvēku nodarbinātība un tiks veicināta arī viņu integrācija sabiedrībā.

To paredz 20.novembrī valdībā pieņemtie Ministru kabineta (MK) noteikumi par ESF apakšaktivitāti “Sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības plānošana reģionos”.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. No 2008. līdz 2013.gadam ar 21 ES fondu līdzfinansēta projektu konkursa aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots ieguldīt 102,7 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda un 13,7 miljonus latu no ERAF.

LM: Par sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību un informācijas iesniegšanu

Lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, Labklājības ministrija (LM) vienkāršos sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību un informācijas iesniegšanu. 

Atvieglojot sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas kārtību, paredzēts, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem, reģistrējoties Sociālo pakalpojumu pārvaldē (SPP), turpmāk būs jāiesniedz tikai aizpildīts iesniegums, dokumenti, kas apliecina telpu un darbinieku atbilstību sniedzamajam pakalpojumam, kā arī statūtu (nolikuma) kopija. Iesniegumā pakalpojumu sniedzējam būs jāapliecina atbilstība pārtikas aprites, ugunsdrošības un sanitārajām normām. Šobrīd papildus iepriekšminētajiem dokumentiem ir jāiesniedz arī trīs uzraugošo iestāžu izziņas par atbilstību pārtikas aprites, ugunsdrošības un sanitārajām normām. Pakalpojumu sniedzējs dokumentus varēs iesniegt arī elektroniskā formā.

Plānots, ka reģistrācijas apliecības tiks izdotas bez termiņa ierobežojuma. Patlaban reģistrācijas apliecību derīguma termiņš ir pieci gadi. Tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas jau ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, iepriekšējā reģistrācijas apliecība būs derīga līdz tajā noteiktajam termiņam un jaunas reģistrācijas apliecības saņemšanai pietiks ar iesniegumu SPP.  

Savukārt, lai veicinātu izvēles iespējas potenciālajiem pakalpojuma ņēmējiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā tiks iekļauta plašāka un precīzāka informācija par katru reģistrēto pakalpojumu sniedzēju. Reģistrā papildus tiks iekļauta informācija par pēdējās SPP veiktās pārbaudes datumu un tajā konstatēto pakalpojumu sniedzēja atbilstību vai neatbilstību Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Tāpat reģistrā paredzēts iekļaut ziņas par pakalpojumu sniedzēja izslēgšanu no reģistra un izslēgšanas pamatojumu.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā veiktajiem grozījumiem paplašināts sociālo pakalpojumu klāsts, kuru sniedzējiem jāreģistrējas reģistrā. Papildus līdzšinējiem pakalpojumiem (aprūpe ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, krīzes centri, patversmes, dienas aprūpes centri) tiks iekļauti jauni sociālo pakalpojumu veidi, piemēram, sociālie dienesti, grupu dzīvokļi, pusceļa mājas, specializētās darbnīcas.  

Tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri jau darbojas, bet nav reģistrējušies sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, tas būs jāizdara 12 mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās.

Pirms reģistrācijas apliecības saņemšanas pakalpojumu sniedzējam kredītiestādē vai citā iestādē, kam ir tiesības veikt naudas pārskaitījumus, jāiemaksā valsts nodeva. Valsts nodeva par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu būs 7 lati – tikpat, cik līdz šim bija jāmaksā par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.

To paredz LM izstrādātie Ministru kabineta noteikumu projekti “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā” un “Noteikumi par valsts nodevu un sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības izsniegšanu”, kā arī grozījumi “Noteikumos par Sociālo pakalpojumu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Tie 20.novembrī apstiprināti valdībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par kārtības uzlabošanu Latvijas nostāju sagatavošanai Eiropas Komisijai un Eiropas Savienībai

20.novembrī Ministru kabinets pieņēma Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums paredz iespēju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstij vērsties pret citu dalībvalsti sakarā ar līgumā noteikto pienākumu neizpildi, proti, dalībvalstij, pret kuru tiek uzsākta pārkāpuma procedūra, dodot iespēju paust savu nostāju. Tā kā dalībvalsts nostājas sagatavošanā parasti iesaistītas vairākas valsts pārvaldes iestādes, jānodrošina šā procesa koordinācija un saskaņotas juridiskās argumentācijas paušana.

Saskaņā ar minēto kārtību nostājas projektu izstrādā, lai paustu oficiālu Latvijas viedokli un pēc iespējas efektīvi aizsargātu Latvijas intereses. Tas nepieciešams, ja Eiropas Komisija konstatējusi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpumu un nosūtījusi formālu paziņojumu, kurā precīzi norādīts pārkāpums, dodot iespēju Latvijai iesniegt savus apsvērumus, vai pēc apsvērumu saņemšanas sniegusi argumentētu atzinumu, kurā norādītas noteiktā termiņā veicamās darbības, lai novērstu pārkāpumu.

Pašlaik šo jautājumu regulē Latvijas Republikas nostājas projekta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pārkāpuma procedūras ietvaros sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtība. Taču tur noteiktas vispārējas prasības pārkāpuma procedūras koordinācijas procesam.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā būs precizēta sadarbība un Saeimas informēšana par uzsāktajām pārkāpuma procedūrām. Vienlaikus, lai uzlabotu argumentāciju nostājās, izstrādāta jauna norma, kas noteiks, ka Tieslietu ministrija sasauks sanāksmi, pirms tiks sākta nostājas projekta sagatavošana gadījumos, kad Latvijai atsūtīts argumentētais atzinums. Šādas normas ietveršana nodrošinās savlaicīgāku nostājas izstrādi argumentētajiem atzinumiem, kas ir pēdējā stadija, pirms Eiropas Komisija pieņem lēmumu par pārkāpuma procedūras izbeigšanu vai arī nodošanu tālākizskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā. Šādā veidā tiks paredzēti jau laikus nepieciešamie pasākumi un iespējas kvalitatīvāk veikt nostājas projektu sagatavošanas kontroli.  

TM: Par līdzekļu piešķiršanu ugunsgrēkā cietušā Brasas cietuma remontam

20.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Ieslodzījuma vietu pārvaldei 71 200 latu, lai novērstu Brasas cietumā notikušā ugunsgrēka radītos zaudējumus.

2008.gada 7.jūnijā Brasas cietumā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika nopostīta ēka, kurā atradās cietuma medicīnas daļa, mācību telpas, veļas mazgātava un cietuma veikals. Tāpat ugunsgrēkā cieta cietuma 4.korpusā esošā sakaru un apsardzes sistēma, elektrības, apkures, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, teikts paskaidrojuma rakstā. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu par ugunsgrēku Brasas cietumā sadedzis arī ēkas jumts 1450 kvadrātmetru platībā.

Lai novērstu ugunsgrēka nodarītos zaudējumus un nodrošinātu cietuma darbības funkciju veikšanu pilnā apjomā, Ieslodzījuma vietu pārvaldei papildus nepieciešams 71 200 latu finansējums.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa