Par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu

Zemkopības ministra viedoklis:

“Situācija Latvijas lauksaimniecībā turpmāk būs stabila, lēmumi, kas pieņemti Eiropas Komisijā Kopējās lauksaimniecības politikas “veselības pārbaudē”, to nepasliktinās, un naudas Latvijas lauksaimnieku atbalstam mazāk nekļūs,” pēc Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru sanāksmes 19. un 20.novembrī Briselē norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Mārtiņš Roze informē: lai arī kopumā kardinālas izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) nostājā Latvijai ar savu pozīciju nav izdevies ieviest, ir panāktas vairākas mūsu valsts lauksaimniecībai pozitīvas lietas.

“Svarīgākā vienošanās, kas panākta sanāksmē Briselē, ir deklarācija par to, ka EK un Eiropas Padome pārskatīs lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmu un pastāvošās atšķirības ES dalībvalstu starpā ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku nākamajā plānošanas periodā,” stāstīja Mārtiņš Roze. “Par to, ka šādam pavērsienam Brisele nepiekritīs jau nākamajā gadā, mēs nepārprotami tikām brīdināti, tāpēc to kā mērķi izvirzījām uz 2013.gadu un to esam panākuši.”

Tāpat būtisks panākums ir tas, ka no 2010. līdz 2012.gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā. Ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarē, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares, paredzot 3,5% apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, kas Latvijas gadījumā ir 5,1 miljons eiro katru gadu.

Tāpat ir arī pagarināts saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012.gadam. Ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par astoņām prasībām, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013.gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.

Būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija tiek attiecināta tikai uz saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro vienā gadā. Panākta vienošanās, ka laikā līdz 2013.gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1% katru gadu. Turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85% no piešķirtās piena kvotas, lai netiktu piemērotas visas neizpildītās kvotas vai tās daļas ieskaitīšana valsts rezervē. Komisija ir atkāpusies arī no savas sākotnējās prasības ieviest kviešu (maizes) intervencei konkursa procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi, sākot ar 101,31 eiro par tonnu, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu pēc esošās kārtības.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Eiropas Komisijas vērtējums:

Eiropas Komisija atzinīgi novērtē ES lauksaimniecības ministru politisko vienošanos par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) “veselības pārbaudi”. “Veselības pārbaude” modernizēs, vienkāršos un racionalizēs KLP, kā arī atcels ierobežojumus lauksaimniekiem, tādējādi palīdzot viņiem labāk reaģēt uz tirgus signāliem un stāties pretī jauniem izaicinājumiem. Starp daudzajiem ierosinātajiem pasākumiem ar šo vienošanos tiek atcelta lauksaimniecībā izmantojamās zemes atstāšana atmatā, tiek paaugstinātas piena kvotas, pamazām panākot to pilnīgu atcelšanu 2015.gadā, kā arī padara tirgus intervenci par īstu “drošības tīklu”. Ministri vienojās arī par modulācijas palielināšanu, ar ko samazina tiešos atbalsta maksājumus lauksaimniekiem un šādā veidā iegūto naudu pārskaita Lauku attīstības fondā. Tas ļaus labāk reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un iespējām, ar ko saskaras Eiropas lauksaimniecība, tostarp klimata pārmaiņām, labākas ūdens resursu apsaimniekošanas nepieciešamību, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un “zaļās enerģijas” ražošanu. Dalībvalstis arī varēs palīdzēt piensaimniekiem paaugstināta riska reģionos pielāgoties jaunajai tirgus situācijai.

“Esmu gandarīta par šo vienošanos, kura saglabā visus mūsu sākotnējā priekšlikuma principus,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. ““Veselības pārbaude” ir vērsta uz to, lai sagatavotu mūsu lauksaimniekus tiem izaicinājumiem, kas būs jāpiedzīvo turpmākajos gados, piemēram, klimata pārmaiņas, kā arī dotu viņiem iespēju attiecīgi reaģēt uz pašreizējās tirgus situācijas signāliem. Ar naudas pārskaitīšanu lauku attīstībā mēs iegūstam iespēju rast atsevišķiem gadījumiem izstrādātus, individuālus risinājumus konkrētām reģionālajām problēmām. Pārmaiņas, par kurām panākta vienošanās, ir būtisks solis KLP attīstībā.”

Piena kvotu pakāpeniska atcelšana. Tā kā piena kvotas tiks atceltas līdz 2015.gada aprīlim, tiek nodrošināta pakāpeniska pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, ik gadu palielinot kvotas par vienu procentu laikposmā no 2009./2010.gada līdz 2013./2014.gadam. Itālijā jau 2009./2010.gadā kvotas tiks palielinātas par 5 procentiem. Tiem lauksaimniekiem, kuri pārsniedz piena kvotas par vairāk nekā 6 procentiem, 2009./2010.gadā un 2010./2011.gadā būs jāmaksā nodeva, kas ir par 50 procentiem augstāka nekā parasta soda maksa.

Atbalstīta saistīto maksājumu pārtraukšana (atbalsta “atsaistīšana”). Ar KLP reformu tika “atsaistīts” tiešais atbalsts lauksaimniekiem, tādējādi maksājumi vairs nebija saistīti ar konkrēta produkta ražošanu. Tomēr dažas dalībvalstis izvēlējās saglabāt daļu saistīto maksājumu, kas saistīti ar ražošanu.

Šie atlikušie saistītie maksājumi tagad tiks atcelti un novirzīti uz vienreizējo maksājumu shēmu, izņemot piemaksas par zīdītājgovīm, kazām un aitām, kur dalībvalstis var saglabāt pašreizējo saistītā atbalsta līmeni.

Palīdzība nozarēm ar īpašām problēmām (tā sauktie 68.panta pasākumi). Pašlaik dalībvalstis no valsts budžeta maksimuma, kas paredzēts tiešajiem maksājumiem, atsevišķās nozarēs var patērēt 10%, novirzot to vides pasākumiem vai produktu kvalitātes un tirdzniecības uzlabošanai attiecīgajā nozarē. Šī iespēja kļūs vieglāk pielāgojama. Naudu vairs nevajadzēs izlietot tajā pašā nozarē; to varēs izmantot, lai palīdzētu lauksaimniekiem, kuri ražo pienu, liellopu, kazu un aitu gaļu, kā arī rīsus mazāk attīstītos reģionos, vai arī mazāk aizsargātiem lauksaimniecības veidiem; to varēs izmantot arī, lai atbalstītu riska pārvaldības pasākumus, piemēram, apdrošināšanas shēmas pret dabas katastrofām un kopējos fondus dzīvnieku slimībām; un valstis, kurās darbojas vienotā platībmaksājuma shēma, kļūs tiesīgas izmantot šo shēmu.

VPMS darbības termiņa pagarināšana. ES dalībvalstis, kurās piemēro vienkāršoto vienoto platībmaksājuma shēmu, varēs turpināt tās piemērošanu līdz 2013.gadam, un tām obligāti nebūs jāpāriet uz vienoto platībmaksājuma shēmu līdz 2010.gadam.

Papildu finansējums ES-12 lauksaimniekiem. 90 miljoni eiro tiks atvēlēti ES-12, lai atvieglotu tām priekšrocību izmantošanu saskaņā ar 68.pantu, pirms tiešie maksājumi lauksaimniekiem tiks pilnībā ieviesti.

Pašreiz neiztērētās naudas izlietošana. Dalībvalstīm, kurās piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, tiks atļauts vai nu izlietot pašreiz neiztērēto naudu no dalībvalsts finansējuma 68.panta pasākumiem, vai arī pārnest šo naudu Lauku attīstības fondā.

Naudas novirzīšana no tiešā atbalsta lauku attīstībai. Pašlaik visiem lauksaimniekiem, kuri saņem vairāk nekā 5000 eiro lielu tiešo atbalstu, maksājumus samazina par 5%, un attiecīgos līdzekļus pārskaita lauku attīstības budžetā. Līdz 2012.gadam šī likme tiks palielināta līdz 10 procentiem. Papildu samazinājumus 4 procentu apmērā piemēros maksājumiem, kas pārsniedz 300 000 eiro gadā. Šādā veidā iegūtos līdzekļus dalībvalstis varētu izmantot, lai atbalstītu programmas saistībā ar klimata pārmaiņām, atjaunojamiem enerģijas avotiem, ūdens resursu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, inovāciju četrās minētajās jomās un papildpasākumiem piensaimniecības nozarē. ES līdzfinansēs 70% no pārskaitītās naudas un 90% konverģences reģionos, kur vidējais IKP ir zemāks.

Investīciju atbalsts jauniem lauksaimniekiem. Investīciju atbalsts jauniem lauksaimniekiem saistībā ar lauku attīstības politiku tiks palielināts no 55 000 eiro līdz 70 000 eiro.

Zemes atstāšanas atmatā atcelšana. Prasība laukaugu ražotājiem atstāt atmatā 10 procentu zemes ir atcelta. Tas ļaus maksimāli palielināt ražošanas potenciālu.

Savstarpējā atbilstība. Atbalsts lauksaimniekiem ir saistīts ar vides, dzīvnieku labturības un pārtikas kvalitātes standartu ievērošanu. Lauksaimniekiem, kuri neievēro minētos noteikumus, atbalstu samazina. Tā sauktā savstarpējā atbilstība tiks vienkāršota, atceļot standartus, kuri nav būtiski vai nav saistīti ar lauksaimnieku atbildību. Tiks pievienotas jaunas prasības, lai saglabātu vides ieguvumus no zemes atstāšanas atmatā un uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu.

Intervences mehānismi. Pasākumiem attiecībā uz tirgus piedāvājumu nebūtu jāpalēnina lauksaimnieku spēja rīkoties atbilstīgi tirgus signāliem. Intervence tiks atcelta cūkgaļai, un to pielīdzinās nullei attiecībā uz miežiem un sorgo. Intervences iepirkumi kviešiem būs iespējami intervences periodā par cenu 101,31 eiro par tonnu līdz 3 miljoniem tonnu. Lielāku apjomu iepirkšanai izmantos konkursa procedūru. Sviestam un sausajam vājpienam limits būs attiecīgi 30 000 tonnas un 109 000 tonnas, bet lielāku apjomu iepirkšanai izmantos konkursa procedūru.

Citi pasākumi. Sākot no 2012.gada, daudzas mazas atbalsta shēmas tiks atsaistītas un novirzītas uz vienreizējo maksājuma shēmu. Piemaksas par enerģijas kultūrām tiks atceltas. 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Latvijas rezultāti un ieguvumi:

Latvija balsoja pret kompromisu, ņemot vērā, ka nebūs pieejams tūlītējs un atbilstošs finansējums tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem, t.sk. jaunajiem izaicinājumiem, tomēr kompromisā panāktie būtiskie ieguvumi Latvijai ir.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana

• Eiropas Komisija un Padome ar kopēju deklarāciju ir uzņēmusies saistības un ir gatava veikt lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un pastāvošo atšķirību ES dalībvalstu starpā izvērtēšanu, lai veidotu jaunu lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada.

• No 2010.gada līdz 2012.gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro gadā, kur līdzekļi jauno dalībvalstu atbalsta palielināšanai tiks gūti no likvidējamās enerģijas augu atbalsta shēmas.

• Dalībvalstīm ir iespēja iekļaut mīksto augļu atbalsta shēmas aploksni kopējā tiešo maksājumu shēmā pēc tās darbības beigām – 92 000 eiro Latvijai.

Īpašais atbalsts

• Ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarē, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares, paredzot 3,5% apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, kas Latvijas gadījumā ir 5,1 miljons eiro katru gadu.

• Tiek dotas izvēles iespējas piemērot atbalstu produktu kvalitātes, mārketinga uzlabošanai, atbalstu labturības prasību izpildes uzlabošanai, lai nodrošinātu vides saglabāšanu, kā arī tiek dota iespēja izmantot tiešo maksājumu aploksnes finansējumu ieguldījumiem lauksaimnieku apdrošināšanas sistēmā, kopfondos dzīvnieku un augu slimību radīto zaudējumu kompensēšanai – īpašā atbalsta finansējums kopumā atļauts 10% apmērā no 100% tiešo maksājumu aploksnes, no tā 3,5% saistīta veida atbalstam.

Atdalītie maksājumi

• Pagarināts saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012.gadam, salīdzinot ar sākotnēji paredzēto grafiku, kad bija noteikts, ka maksājumi atdalāmi no ražošanas attiecīgi līdz 2010. un 2011.gadam.

Savstarpējā atbilstība

• Kompromisā kopumā ir samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par astoņām prasībām (vides jomā, kas attiecas medībām un mežu teritorijām; dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā; dzīvnieku veselības jomā, saistībā ar hormonālo preparātu lietošanu), lai lauksaimnieks varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013.gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.

• Savstarpējās atbilstības prasību neizpildes gadījumā paredzēta iespēja nepiemērot maksājumu samazinājumu, ja tas nepārsniedz 100 eiro, turpmāk tiks piemērota atsevišķi tiešajiem maksājumiem un atsevišķi lauku attīstības plāna pasākumiem.

• Tiek pagarināts savstarpējās atbilstības LLVS ieviešanas grafiks no 2009.gada uz 2012.gada 1.janvāri attiecībā uz buferjoslām, lai ņemtu vērā jaunos izaicinājumus ūdens resursu pārvaldības jomā.

• Ir padarīta elastīgāka labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību noteikšana, ņemot vērā Latvijas specifisko situāciju.

Modulācija

• Būtisks ieguvums ir, ka progresīvā modulācija tiek attiecināta tikai uz saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro vienā gadā.

• Attiecībā uz modulāciju jeb finanšu līdzekļu pārdali no tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstības pasākumiem ir panākta vienošanās, ka sākotnēji EK piedāvātā finansējuma pārnese ir procentuāli samazināta. Pēc ZM provizoriskajiem aprēķiniem, tas nozīmē, ka Latvijai modulācija tiks attiecināta no 2013.gada, nevis no 2012.gada, kā iepriekš tika piedāvāts.

• Ir palielināts ES līdzfinansējums līdz 90% (iepriekš piedāvāts 75%) modulācijas rezultātā iegūtajām summā lauku attīstības pasākumiem, kas ļaus ietaupīt nacionāla budžeta līdzekļus.

Piena kvotas

• Panākta vienošanās, ka laikā līdz 2013.gadam piena kvotas tiks palielinātas par 1% katru gadu (kopējais palielinājums pret pašreizējo apjomu būtu 5%).

• Papildus, pārskatot iepriekšējo ierobežojošo sistēmu par piena tauku satura koeficenta piemērošanu, ir veiktas korekcijas, kuras Latvijai dod efektu, kas pielīdzināms 2,5% piena kvotas palielinājumam.

• Ir panākta vienošanās, ka turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85% no piešķirtās piena kvotas, lai netiktu piemērotas visas neizpildītās kvotas vai tās daļas ieskaitīšanas valsts rezervē. Tas sekmēs strukturālos pārkārtojumus nozarē un valsts kvotas pilnīgāku izmantošanu, atgriežot apritē brīvos kvotas daudzumus.

Graudu nozare

• Komisija ir atkāpusies no savas sākotnējās prasības ieviest kviešu (maizes) intervencei konkursa procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi, sākot ar 101,31 eiro/t, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu pēc esošās kārtības. Ja šis apjoms tiek pārsniegts, tiek piemērota konkursa procedūra.

Linu nozare

• Tiks turpināts atbalsts īsās linšķiedras pārstrādātājiem – 90 eiro/t, taču ar 2012.gada 1.jūliju ir jānotiek pilnīgai atdalīšanai.

• Savukārt garās linšķiedras pārstrādātāji atbalstu saņems līdz 2012.gada 1.jūlijam (kad ir jānotiek pilnīgai atdalīšana) un atbalsts būs 200 eiro/t līdz 2010.gada 1.jūlijam, bet no šā brīža atbalsts būs 160 eiro/t (sākotnēji bija 100 eiro/t).

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa