Latvijas Zinātņu akadēmija: Par izciliem pētījumiem un reālām cerībām

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) ir tradīcija – Rudens pilnsapulcē pasniegt LZA Lielās medaļas, noklausīties laureātu akadēmiskās lekcijas par saviem izcilajiem atradumiem un ievēlēt jaunus LZA locekļus, kas arī notika aizvadīto ceturtdien. LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, kuru Zinātņu akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Tātad izcilnieku izvēle ir pašu zinātnieku rokās un tas ir īpaši autoritatīvs vērtējums. Šāgada izcilnieki ir akadēmiķis Vitauts Tamužs un LZA korespondētājloceklis Ēriks Kupče.

Atklājot pilnsapulci, LZA prezidents Juris Ekmanis pauda cerību, ka Latvijas Republikas budžetā zinātnei paredzētais finansējums 2009.gadam tomēr ļaus zinātnei arī turpmāk attīstīties. Prezidents atzinīgi novērtēja zinātnieku solidaritāti un spēcīgo argumentāciju, pamatojot finansējuma saglabāšanas nepieciešamību pat krīzes apstākļos. Galu galā – valsts Nacionālās attīstības plānā zinātne ir definēta kā prioritāra nozare! Būdama ceļā uz Briseli, vēstulē šo valsts un zinātnes attiecību spektru analizēja izglītības un zinātnes ministre, LZA korespondētājlocekle Tatjana Koķe (skat. zemāk).

Un tā: laudatio [cildinājumu] Vitautam Tamužam sacīja Rīgas Tehniskās universitātes rektors akadēmiķis Ivars Knēts, dēvējot viņu kā pašlaik izcilāko pārstāvi mehānikas zinātnē Latvijā. Pamatojums – starptautiskā atzinība, panākumi un atpazīstamība, sešas grāmatas, vairāk nekā 150 zinātnisko rakstu un četri Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti, kurus vadījis V.Tamužs. Akadēmiķis filozofiskā apcerē pamatoja, ka mehānika ir patstāvīga zinātne, kurai ir četri avoti un sastāvdaļas, proti, lietišķā matemātika, inženierzinātnes, materiālzinātnes un fizika. Koleģiāli atdodams godu šīs nozares veicinātājiem – A.Mālmeisteram, J.Panovko, J.Dunduram (ASV) un R.Tepferam (Zviedrija) –, jautājumā par mehānikas uzplaukumu septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados laureāts kā cēloņus nosauca tolaik obligāto un labo fizikas un matemātikas mācīšanas līmeni vidusskolās un universitātēs, kas šodien ir neprātīgi krities. Saistot ar šodienas aktualitātēm un akcentējot kompozītmateriālu lietošanas nozīmi celtniecībā, akadēmiķis Dienvidu tiltam ieteica monitoringu – nepārtrauktu novērošanu un kā vienu no variantiem minēja tilta stiprinājumu ar kompozītmateriāliem.

Savukārt laudatio Ērikam Kupčem teica akadēmiķis Edmunds Lukevics. Kodolmagnētiskā rezonanse ir būtiski svarīga metode sarežģītu ķīmisko savienojumu uzbūves pētīšanā. Ē.Kupče ir mūsdienu zinātnieka paraugs, kura darbība nepazīst robežu, tā ir pasaulē atzīta un pazīstama. Par to liecina darbs Oksfordā (Lielbritānija), Japānā, Korejā u.c. Pats laureāts stāstīja par savu pieredzi firmā “Varian”, izstrādājot arvien jaunas un jaunas metodikas, kuras paātrina multidimensionālu spektru uzņemšanu un izpelnījušās īpašu uzmanību mūsdienu kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijā.

Kā ik gadu, notika arī jaunu Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu vēlēšanas. Akadēmiķu rindas nu papildina: Dr.habil.phys. Jurijs Dehtjars, Dr.habil.oec. Juris Krūmiņš, Dr.habil.biol. Ruta Muceniece, Dr.habil.phys. Inta Muzikante, Dr.habil.sc.ing. Arnis Treimanis. Par LZA korespondētājlocekļiem ievēlēti: Dr.habil.math. Felikss Sadirbajevs, Dr.sc.ing. Uldis Sukovskis, Dr.sc.ing. Jānis Auziņš, Dr. biol. Arvīds Barševskis, Dr.geol. Ervīns Lukševics, Dr.med. Andrejs Ērglis, Dr.chem. Edgars Sūna, Dr.hist. Guntis Zemītis, Dr.philol. Anna Stafecka, Dr.agr. Zinta Gaile un Dr.sc.ing. Juris Skujāns.

Bet ārzemju locekļu rindas papildinājis vēsturnieks Dr.habil.hist. Ervins Oberlenders (Vācija) un lingvists, Austrumu pētnieks, kultūras vēsturnieks Dr.habil.philol. Tomass (Tamazs) Gamkrelidze (Gruzija). Un zinātnieku sabiedrība atzinību par radošo darbu apliecinājusi gleznotājam un rakstniekam Uldim Zemzarim un teātra un kino aktierim Uldim Dumpim, ievēlot viņus par LZA goda locekļiem.

Beigu debatēs interesantus viedokļus un rosinošas domas izteica akadēmijas locekļi Jānis Stradiņš, Elmārs Grēns, Ivars Kalviņš, Alberts Bels, Baiba Rivža. Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce viesa gandarījumu gan par Latvijas zinātnieku labo vietu un atpazīstamību pasaulē, gan par jauno spēcīgo papildinājumu. Un cerību, ka šo stipro radošo potenciālu pienācīgi novērtēs Latvijas valsts.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskais sekretariāts

Izglītības un zinātnes ministre, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Tatjana Koķe:

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs!

Augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulces dalībnieki! Kolēģi!

Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku uzrunās un noskaņās uz Latvijas attīstību esam raudzījušies tālu un augstu, līdzās valstiskās neatkarības vērtībai un valstiskajai atbildībai uzsvērdami arī katra indivīda personisko atbildību ikvienā profesionālajā un sabiedriskajā darbībā ikdienā. No šāda divpusējas atbildības skatpunkta vēlos paraudzīties arī uz zinātnisko darbību šajos pasaulei un Latvijai saspringtajos ekonomiskajos apstākļos.

Īpaši vēlos pateikties zinātniekiem par sekmīgu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu virssaistību apguvi. Kā zināms, 2008.gada martā tika noslēgti līgumi ar 16 zinātniskajām iestādēm par papildus 11 miljonu latu apguvi, kas bija jāīsteno ļoti īsā laikā. Sasniegtais rezultāts ir stimulējošs faktors, kapacitātes garants tālākajai zinātnes un pētniecības attīstībai.

Gandarījums ir par to, ka vispārējās taupības apstākļos, kopīgi sadarbojoties mums visiem – Latvijas Zinātņu akadēmijai, Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un visām Saeimas frakcijām –, izdevies novērst būtisku līdzekļu samazinājumu zinātnei 2009.gadā, rodot daļēji kompensējošus finansējuma avotus – gan veicot grozījumus likumos, gan novirzot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām.

Papildu finansējums ir rasts:

1. likumā “Par akcīzes nodokli” palielinātos ienākumus novirzot zinātnei un paredzot zinātniskajai darbībai piešķirt finansējumu 1,36 miljonu latu apmērā;

2. daļu līdzekļu no Saeimas plānotā algu fonda ieskaitot nevis kopējā budžeta deficīta segšanai, bet gan novirzot to konkrētām pozīcijām, tajā skaitā zinātnei ap 887 000 latu;

3. līdzekļi zinātnei rasti, arī veicot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un nosakot, ka par valsts, pašvaldību un starptautisko institūciju līdzekļiem veiktie pētījumi ir atbrīvojami no pievienotās vērtības nodokļa 18% apmērā;

4. Saeimai, apstiprinot grozījumus likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, arī rasti līdzekļi zinātnei. Tie nosaka valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu, valsts zinātnisko institūtu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas, ja tiek nodrošināts līdzfinansējums Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātēm.

Augstskolu un zinātnisko institūciju juridiskā statusa maiņa mums devusi lielāku patstāvību un rīcības brīvību. Vienlaikus tā nosaka arī jaunus pienākumus finanšu līdzekļu piesaistē un racionālā izmantošanā, paredzot uzņemties lielāku atbildību par sava darba rezultativitāti.

Meklējot jaunus risinājumus, vēlos uzsvērt, ka konkrētu zinātnes jomu attīstībai un to konkurētspējas stiprināšanai ļoti ieteicama un atbalstāma ir prakse, ka attiecīgās nozares zinātniskās institūcijas kopā ar uzņēmējiem veido nozaru fondus. Piemēram, zinātniskās darbības riska apdrošināšanas fondu, kas sniegtu lielākas garantijas un drošību uzsāktajiem pētījumiem un to sekmīgai norisei.

Par ilgstošu un uzticamu partnerību un investīcijām zinātnē uzteicami ir zinātnieku centieni un ieinteresētība stiprināt saites un sadarbību ar uzņēmējiem, kā rezultātā tiek radīti un sekmīgi ieviesti tirgū jauni produkti.

Neapšaubāmi svarīgi un valstiski atbildīgi ir panākt līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu. Tāpēc regulāri ir jāizvērtē zinātnes produktivitāte – noteiktā termiņā sasniegtie un tautsaimniecībā ieviešamie pētniecības rezultāti. 2009.gadā beigsies visas deviņas valsts pētījumu programmas. Tādēļ aicinu šo programmu rezultātu izvērtēšanā un jaunu pētniecības mērķu un jomu izvirzīšanā aktīvi iesaistīties visus zinātniekus, argumentējot savas nākotnes ieceres, lai zinātne un tās rezultāti sniegtu patiešām atbilstošu ieguldījumu valsts izaugsmē un tautsaimniecības attīstībā.

Man ir patiess prieks un gandarījums, ka Latvijas zinātnes saimei ir perspektīva un nākotne. Proti, viena no brīnišķīgākajām dāvanām, ko savai valstij, sagaidot tās deviņdesmitgadi, devuši jaunie zinātnieki, ir viņu izcilie sasniegumi starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, jauno zinātnieku konkursos. Pavisam nesen, septembra beigās, pieci Latvijas jaunieši ar izciliem panākumiem pārstāvēja mūsu valsti prestižajā Eiropas Savienības 32.skolēnu zinātniskajā konferencē. Ar gandarījumu vēlos nodot jums, godātie kolēģi, jauniešu teikto, ka viņu pasaules līmeņa panākumi bija iespējami, pateicoties tieši skolu sadarbībai ar zinātniskajiem institūtiem un to atvērtībai jaunajiem zinātniekiem.

Sirsnīgi sveicu 2008.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas laureātus – akadēmiķi Vitautu Tamužu un korespondētājlocekli Ēriku Kupči!

Ar patiesu cieņu –

izglītības un zinātnes ministre
prof. Tatjana Koķe

Rīgā 2008.gada 20.novembrī

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta akadēmiķa Jura Ekmaņa nolasītā ministres apsveikumvēstule LZA Rudens pilnsapulcei 2008.gada 20.novembrī