ES Ministru padome: Par karjeras izglītību un mūžizglītību

Mūžizglītībā, tajā skaitā karjeras izglītībā, Latvijā svarīgi nodrošināt ikvienam cilvēkam atbilstošu profesionālo iemaņu iegūšanu, mācīšanos un sagatavošanos sekmīgai dalībai darba tirgū. Tāpēc līdztekus teorētiskām nodarbībām Latvijā īpaša uzmanība tiek veltīta praktisko iemaņu iegūšanai darba vietās un mācību prakšu laikā pie darba devējiem. Šo pārliecību un pieeju turpināsim īstenot arī karjeras atbalsta sistēmas pilnveidē un mūžizglītības principu īstenošanā – 21.novembrī Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomē uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Sanāksmes pirmajā daļā notika viedokļu apmaiņa par ES Prezidentūras rezolūcijas projektu “Par karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās”, kas tika apstiprināta. Līdztekus karjeras izglītībai un mūžizglītībai 21.novembrī ES ministri diskutēja arī par citiem būtiskiem jautājumiem – iekļaujošo izglītību, mobilitāti.

T.Koķe piebilda, ka Latvijā līdzšinējā profesionālās orientācijas sistēma tiek pārveidota par karjeras attīstības atbalsta sistēmu, kuras pamatuzdevums ir palīdzēt cilvēkiem dažādos vecumos un ar dažādu pieredzi, izvēloties izglītības, apmācības vai nodarbinātības veidu un vietu, lai īstenotu pilnvērtīgu karjeru mūža garumā. Latvijā šī sistēma sākta 2006.gadā, pamatojoties uz valdības apstiprināto Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveides koncepciju.

Uzrunājot ES ministrus, T.Koķe akcentēja, ka Latvija atzinīgi novērtē Prezidentūras rezolūcijas projektu “Par karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās”, jo tajā minētie mērķi ir aktuāli arī Latvijai – spēt apzināties savas intereses un spējas; prast iegūt informāciju par izglītības vai darba iespējām; pieņemt atbilstošus lēmumus; kā arī apzināti plānot savu dzīvi un karjeru. Turklāt tie saskan ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteiktajiem risināmajiem uzdevumiem izglītotas un zinošas sabiedrības veidošanai.

21.novembrī ES ministru apstiprinātās rezolūcijas četras prioritātes sasaucas ar Latvijas aktualitātēm: 1) turpināt un pilnveidot skolotāju tālākizglītību; 2) veicināt vecāku un sociālo partneru iesaisti, lai sniegtu atbalstu jauniešiem apgūt karjeras vadības prasmes; 3) paplašināt pieeju karjeras atbalsta pakalpojumiem visām iedzīvotāju grupām; 4) uzlabot pakalpojumu kvalitāti, pilnveidojot karjeras atbalsta personāla kompetences un nodrošinot labāku dažādu iesaistīto dalībnieku koordināciju, sadarbību valsts, reģiona un vietējā līmenī.

Savā runā T.Koķe uzsvēra, ka Latvijā veikts mērķtiecīgs darbs gan politikas, gan metodiskā atbalsta, gan informatīvā līmenī. Piemēram, darbojas starpministriju karjeras attīstības atbalsta sistēmas Sadarbības padome, kas regulāri vienojas par prioritātēm mūžizglītībai un karjeras atbalsta izglītībai; izstrādāta un skolas nodrošinātas ar metodiskajiem materiāliem skolotājiem un skolēniem par karjeras izglītību (7.–9.klasēm, 10.–12.klasēm, profesionālās vidējās izglītības iestādēm); internetā pieejami pašnovērtējuma testi, kas palīdz orientēties karjeras izvēlē. Izstrādāts karjeras izglītības skolotāju tālākizglītības 72 stundu kurss, kā arī Nacionālās izglītības iespēju datubāzē (www.niid.lv) pieejami informatīvie materiāli par karjeru un darbu.

Savukārt sadarbībā ar Eiropā atzītākajiem karjeras konsultantiem, Latvijā izstrādāta karjeras konsultanta profesionālā maģistra studiju programma, kurā kopš 2007./2008.mācību gada studijas sākuši vairāk nekā 200 pilna un daļēja laika studenti. Turklāt 2008.gada oktobrī Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra veiktajā pētījumā par karjeras atbalsta speciālistu kompetencēm un kvalifikācijas ieguvi Eiropā šī studiju programma un 72 stundu tālākizglītības programma minēta kā veiksmīgs risinājums karjeras konsultantu sagatavošanā.

Ministre akcentēja, ka Latvijā plānots turpināt profesionālu karjeras konsultantu sagatavošanu. Tādēļ tiks izstrādāts karjeras konsultanta kā atsevišķa atbalsta speciālista darba apraksts, kvalifikācijas prasības, (nepieciešamās kompetences) un karjeras izglītības programmu paraugi dažāda līmeņa un veida skolām, kurās mācās vismaz 400 skolēnu.

Noslēgumā T.Koķe uzsvēra, ka Latvija turpina bagātināt jauniešu pieredzi profesijas izvēlē. Kā vienu no sekmīgākajiem piemēriem ministre minēja par godu Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai Rīgā notikušo pieņemšanu ārvalstu diplomātiem. Tajā piedāvātās latviskās uzkodas no ekoloģiskiem Latvijas produktiem gatavoja Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi izcilā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa vadībā. Ēdiena gatavošana un viesu apkalpošana pieņemšanā bija unikāla pieredze mūsu jauniešiem un izcila iespēja ārvalstu diplomātiem iepazīt Latviju.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece