Par kompensējamo medikamentu sistēmas efektivizēšanu

Līdz gada beigām kompensējamo medikamentu budžetā prognozējams septiņu miljonu latu deficīts, 11.novembrī Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē ziņoja Veselības ministrija (VM).

Iztrūkums esot skaidrojams gan ar neprecīzām prognozēm, gan ārstu un pacientu atbildību, jo kompensējamās zāles ne vienmēr tiek izrakstītas un lietotas pēc labākās sirdsapziņas. Vajadzība pēc valsts apmaksātām zālēm nepārtraukti aug, jo pēdējos gados būtiski pieaudzis to pacientu skaits, kam tiek izrakstīti šādi medikamenti, skaidroja VM pārstāvji.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis aicināja atbildīgās iestādes pēc iespējas efektivizēt un paātrināt ģenerisko zāļu reģistrācijas procesu, jo lētāku, bet tikpat efektīvu medikamentu ieviešana ļauj ietaupīt līdzekļus un tādējādi palīdzēt lielākam pacientu skaitam.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par augstajām medikamentu cenām, Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane skaidroja, ka kompensējamo medikamentu cenas lielā mērā nosaka tirgus situācija un konkurence. Viņa minēja, ka zāles, kuras Lielbritānijā ražo 24 firmas, Latvijā izgatavo tikai sešas un tādēļ tās mūsu valstī ir dārgākas.

Patlaban Latvijā jau 65,4 procenti no kompensējamajām zālēm esot savstarpēji aizvietojamas, tātad dārgākas zāles lielākoties var aizstāt ar lētākiem analogiem.

Deputāte Ingrīda Circene rosināja organizēt kopīgus zāļu iepirkumus Baltijas valstīs, tādējādi būtiski paplašinot tirgu un panākot izdevīgākas cenas. Tāpat viņa pacientu interesēs aicināja noteikt, ka aptiekām ārstu izrakstītās kompensējamās zāles obligāti būtu jāaizvieto ar lētākiem analogiem. VM pārstāvji informēja, ka jau patlaban farmaceitam jāpiedāvā lētāko, taču zāļu aizvietošana nav obligāta. Taču rūpīgi jāapsver, vai obligāta aizvietošana dotu vēlamos rezultātus.

Apakškomisijas sekretārs Jānis Strazdiņš pauda sašutumu par to, ka atsevišķās aptiekās zāles tirgo kā lielveikalos un pircēji paši var ņemt medikamentus. “Notiek visīstākā izģērbšana un krāpšana,” viņš piebilda, norādot, ka tāpat kā lielveikalā, aptiekā acu augstumā izkārtoti dārgākie medikamenti, bet lētākie atrodas zemākos plauktos.

Deputāts Andris Bērziņš interesējās, pret cik ārstiem ir piemērotas sankcijas par dārgāku medikamentu izrakstīšanu farmaceitisko firmu interesēs gadījumos, kad zālēm pieejami lētāki analogi. Veselības ministrija šādus piemērus nevarēja minēt, norādot, ka ārsti, kas šādi rīkojas, ir ļoti labi apmācīti un prot pamatot savu rīcību, savukārt pacienti nav gatavi rakstīt sūdzības par šādiem gadījumiem.

Saeimas preses dienests