Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 13. novembra sēdes

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien vairāki Saeimas deputāti asi kritizēja premjera Ivara Godmaņa vadītās valdības piedāvātos grozījumus par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu un atalgojumu.

Opozīcija veltīja asus vārdus pastāvošajai sistēmai, kurā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi ir valdošajām partijām pietuvināti cilvēki, kas saņem savai atbildībai neproporcionāli lielas algas un, iespējams, finansiāli palīdz arī pašām partijām.

Debašu laikā premjers Ivars Godmanis uzsvēra, ka valdība jau iepriekš ir sākusi strādāt pie izmaiņām padomes un valdes locekļu atlīdzības jautājumā.

“Saskaņas Centrs”, protams, pozitīvi vērtē to, ka tuvākajā laikā tiks samazināts padomes locekļu skaits, tiks ierobežots prēmiju skaits – to turpmāk vairs nebūs vairāk par divām –, kuru uzdevums ir stimulēt labākos darbiniekus un labi strādājošas kapitālsabiedrības. Turklāt viena amatpersona nevarēs strādāt vairāk nekā trijās kapitālsabiedrībās.

Bet, no otras puses, politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka valdības rīcība ir diezgan novēlota, jo mēs piedāvājām atvērt diskusiju par šo tematu vēl pirms diviem gadiem, kā arī piedāvājām samazināt padomes locekļu skaitu.

Otrs jautājums, kuram es gribētu pieskarties šodien, tas ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums. Mums ir prieks no tā, ka šodien trešajā un galīgajā lasījumā Saeima pieņēma šo te likumu vienbalsīgi. Likuma uzdevums ir regulēt valsts un Pareizticīgās baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

I.Čepāne
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms es jūs vēlētos sveikt sakarā ar tuvojošamies svētkiem.

Bet, ņemot vērā to, ka opozīcijas liktenis ir runāt arī par negatīvām lietām, proti, es gribu turpināt par kolēģa iesākto – par patstāvīgo pieprasījumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”. Par šo lietu bija noticis neticams gadījums, ka pirmo reizi pēc ilgiem laikiem šis pieprasījums tika apmierināts un premjers skaidroja par situāciju šajā jomā, kā arī par priekšlikumiem, ko valdība ir nolēmusi darīt.

Diemžēl, uzklausot premjeru, kā arī pozīcijas viedokļus, es gribētu teikt, ka faktiski tas ir tikai… visa šī darbība ir tikai kā plāksteris sabiedriskās domas nomierināšanai. Jo, kaut arī likumprojekts paredz, ka šajos uzņēmumos padomes locekli var ieteikt tad, ja viņam ir attiecīga izglītība, valodas prasme, pieredze un zināšanas, tad tajā pašā laikā nekas nav paredzēts, kas un kādā veidā noteiks šo pieredzi un šīs te zināšanas.

Bez tam mūs ļoti apbēdināja tāda lieta, ka premjers ir paudis publiski gan viedokli, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā ar nākošā gada 1.janvāri, kur tiks paredzēti attiecīgie ierobežojumi attiecībā uz personām, kas strādā šajās valdēs un padomēs, taču likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēti pavisam citi termiņi, un saistībā ar padomju un valžu locekļu tiesisko statusu tie stājas spēkā, kā paredz valdība, tikai no nākošā gada 1.jūnija. Protams, mēs darīsim visu iespējamo, lai šo lietu paātrinātu.

Otra lieta, par kuru es gribētu runāt, – arī par vienu deputātu pieprasījumu, kur faktiski “Pilsoniskā Savienība” bija iniciatore un atbalstīja mūs arī atsevišķi deputāti no “Sabiedrības citai politikai” un no “Saskaņas Centra” Agešina kungs. Proti, deputātu pieprasījums tika nodots Pieprasījumu komisijai par akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā. Katrā ziņā domājams, ka šajā gadījumā arī mēs pieprasījām sniegt paskaidrojumus par izveidojušos situāciju un atbildēt, piemēram, uz šādiem jautājumiem, kāda ir šī lēmuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un kopējām valsts parādsaistībām, pēc kādiem kritērijiem tiks izvēlēti akciju sabiedrības “Parex banka” valdes un padomes locekļi, kādi nosacījumi paredzēti bankas amatpersonu vadošo darbinieku atalgojumam un kādas galvenokārt būs garantijas, lai Latvijas Banka nenonāktu nedemokrātisku, Latvijai nedraudzīgu valdību kontrolētu kompāniju īpašumā.

Un pēdējais, par ko es gribētu teikt, tas ir saistīts arī ar šo iepriekšējo pieprasījumu, ka šodien šī Saeima, īpaši pozīcija, pārliecināja, ka personas tiek ieceltas amatā saskaņā nevis ar likumu, bet konkrētām personām par labu tiek rakstīts vai arī grozīts likums.

Un, proti, es gribu runāt par grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Vēloties šajā gadījumā saistībā arī ar “Parex bankas” pārņemšanu valsts īpašumā, virzīt šī procesa, līdzdalībai šajā procesā atsevišķas īpašas pozīcijas atbalstāmas amatpersonas, šeit tika grozīts likums, kas līdz šim paredzēja, ka šīs amatpersonas konkrēti – Finanšu ministrijas valsts sekretārs Bičevska kungs –, lai viņš varētu ieņemt attiecīgus amatus šajā jomā.

J.Eglītis
(Tautas partijas frakcija):

Runājot par dažādu amatpersonu algām uzņēmumu padomēs un valdēs, es gribu atkārtoti vērst uzmanību, ka Tautas partijas valde šajā sakarā lēmumu ir pieņēmusi jau pirms divām nedēļām, un tas lēmums ir tāds, ka šī atalgojuma sistēma ir jāsakārto. Šobrīd tiek gatavoti attiecīgie grozījumi likumprojektos un, es domāju, tuvāko pāris nedēļu laikā tie tiks iesniegti Saeimā.

Es arī vēlos vērst uzmanību, ka jautājums, par ko šodien tik daudz diskutēja Saeimas plenārsēdē, skar vien ļoti nelielu daļu no visas valsts pārvaldes sistēmas. Bet ir jau vēl arī pašvaldības un tāpat arī daudzas valsts amatpersonas, kuras var strādāt neierobežoti, var ieņemt neierobežotu daudzumu amatu. Tā ka šīs lietas vienreiz ir jāsakārto. Tautas partija to arī izdarīs, nākot ar saviem priekšlikumiem Saeimā.

Nu, vienīgais šodienas diskusijā nedaudz pārsteidza tas, ka tieši tie deputāti vai tieši tā partija, kuras laikā tika izstrādāti normatīvā bāze, kas nosaka pašreizējo uzņēmumu padomju un valžu amatpersonu apmaksas kārtību, tieši visvairāk iebilda pret šo kārtību.

Un otrs jautājums, manuprāt, ļoti diskutabls, pie kā vēl būs jāatgriežas ar tādām nopietnām debatēm, un Tautas partija atbalstīja Autoceļu lietošanas nodevas likumu pirmajā lasījumā. Bet par to, vai būs atbalsts otrajam lasījumam, frakcija lems, jo, no vienas puses, mēs visi braucam pa Latvijas ceļiem, redzam, kādā stāvoklī tie ir. Protams, lielā mērā tas ir, pateicoties nesamērīgi lielajai tranzīta automobiļu plūsmai caur Latvijas teritoriju, tieši smago automobiļu plūsmai.

Un, protams, lai situāciju labotu, ir vajadzīgi kaut kādi finanšu mehānismi, kas arī ļautu novirzīt līdzekļus attiecīgo ceļu rekonstrukcijai. Taču, ja paraugās uz šo situāciju no otras puse, manuprāt, šis likumprojekts ir iesniegts četrus gadus par vēlu Saeimā, to vajadzēja izskatīt daudz agrāk. Un arī iesniegšanas brīdis ir diezgan nepiemērots, jo ekonomikā ir visai saspringta situācija un šī nodeva faktiski ir vēl viens nodoklis uzņēmējiem situācijā, ka gan premjers, gan finanšu ministrs ir stingri definējuši, ka nodokļi netiks palielināti vai jauni netiks ieviesti.

Tā ka likumprojektā būs jāsabalansē divas šīs lietas – gan Latvijas ceļu renovācija, gan arī mūsu uzņēmēju intereses. Katrā ziņā mūsu uzņēmēji nedrīkst tikt nostādīti tādā sarežģītā konkurences situācijā, un tāpat kaut vai piena mašīnām, kuras pārvadā pienu, tāpat šī nodeva atspoguļosies piena cenā veikalā, un tā būs atkal viena tāda spirāle cenu kāpumā. Tā ka par šo lēmumu vēl ir gaidāmas nopietnas diskusijas.

Un nobeigumā visus sveicu valsts svētkos. Lai arī situācija mums ir tāda diezgan saspringta dažās jomās, bet tomēr lai priecīgi jums šie valsts svētki!

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī nedēļa, protams, ir svētku nedēļa, bet politiski tā ir budžeta un valdošās koalīcijas dubultmorāles un standartu demonstrēšanas nedēļa. Šī sēde tam bija spilgts apliecinājums, jo, vārdos aicinot visus taupīt, mēs varam paskatīties uz tiem likumprojektiem, kā vārdos aicina taupīt tikai policistus un ārstus, un visus pārējos, kas nesaņems savus solītos algu pielikumus.

Jo netika atbalstīts ne patstāvīgais priekšlikums par to, ka būtu jālikvidē Informācijas un analīzes dienests, kurš šajos gados ir neticami uzblīdis. Tika atbalstīts tas, ka divas nevajadzīgas ministrijas mēģināja apvienot vienā un pastāstīt, ka tādā veidā tiks panākts milzu ietaupījums valstī.

Tātad tagad Bērnu ministrija, kura bērniem nenodrošina ne drošību, ne autobusus, ne māmiņām algas nākamajiem gadiem, tiek apvienota ar Integrācijas ministriju, un nav skaidrs, ko viņi īsti integrē un kāpēc viņi tagad strādās labāk un taupīs mūsu naudu.

Netika atbalstīts pieprasījums par to, kādā veidā tad finanšu ministrs ar šo savu dubulto morāli, kad visus aicina taupīt, atļaujas izmaksāt prēmijas tiem darbiniekiem, kas šādu budžetu ir sastādījuši.

Protams, plašākās debates bija par pieprasījumu premjeram par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām. Un ir jau skaisti runāt, kurš kurā brīdī ko ir darījis vai nedarījis. Arī tagad daži kolēģi mēģina stāstīt: “Mēs to darīsim.” Bet kuri ir aizmirsuši gan par šiem 8 treknajiem gadiem, gan par šiem principiem: ja kaut ko ierosina opozīcija, tas ir jānoraida tikai tāpēc, ka to ierosina opozīcija.

Opozīcija jau pavasarī ierosināja valdībai izstrādāt ekonomikas krīzes glābšanas plānu un to, kā palīdzēt cilvēkiem rudenī, kad būs šie lielie rēķini. Tas tika noraidīts, jo ierosināja “Jaunais laiks”. Septembrī mēs ierosinājām veikt vispārējo auditu, lai varētu saprast, kam var samazināt. Pretējā gadījumā, protams, rīt mēs redzēsim tos brīnumus, kas ir tapuši šajā budžeta priekšlikumā.

Tā ka diemžēl kārtējo reizi tika demonstrēts tas, ka viens likums, viena taisnība ir tikai uzraksts uz Ministru kabineta zāles sienām. Protams, tas ir ļoti skumji, ka par to ir jārunā mūsu valsts svētku priekšvakarā, jo tomēr mūsu valstij, kas ir ne tikai teritorija, kas pirmām kārtām ir cilvēki, ir svētki. Mēģiniet atrast to gaišo un kopīgo, kas mūs vieno. Lai cik grūta būtu šī budžeta situācija, mēģināsim mēs cīnīties un cerēt, ka tomēr Dievs svētīs Latviju.

Lai Dievs svētī visus mūs! Lai gaiši šie svētki!

I.Kalniņš
(TB/LNNK frakcija):

Arī es vispirms gribu novēlēt jums priecīgi un laimīgi pavadīt valsts svētkus.

Kas attiecas uz Saeimu un šīsdienas darbu, tad šodiena un arī rītdiena galvenokārt būs nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas diena, kas prasīs gan laiku, gan enerģiju.

No šodien izskatāmajām epizodēm, protams, ir atzīmējams pieprasījums par stāvokli ar valsts pārstāvjiem dažādu uzņēmumu padomēs kapitālsabiedrībās. Bet īstenībā šis jautājums ir daudz dziļāks, un viņš skar jautājumu, kas attiecas uz to, kāda ir koncepcija valsts pārvaldes sistēmā strādājošo atalgojumam. Šeit vismaz man ir tāda sajūta, ka atalgojums netiek veikts pēc atbildības līmeņiem. Sākot ar Valsts prezidentu, beidzot ar pašvaldības ierēdni, ir jābūt šim atalgojumam sakārtotam tā, lai tas atbilst attiecīgajam atbildības līmenim. Ja ne tas, tad rodas liels korupcijas risks. Tas par šo epizodi.

Runājot par svētkiem. Gribu atgādināt, ka katrs deputāts, uzsākot pildīt deputāta pienākumus, dod svinīgu zvērestu, un šajā zvērestā ir vārdi “es svinīgi solu sargāt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”. Bija ļoti skumji redzēt, kā Saeimā pārstāvētās latviešu politiskās partijas ignorēja deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu paaugstināt sodus par latviešu valodas likumu neievērošanu. Neviena no latviešu politiskajām partijām neatbalstīja šos priekšlikumus – ne Zaļo un Zemnieku savienība, ne Latvijas Pirmā partija un “Latvijas ceļš”, ne Tautas partija, ne “Jaunais laiks”. Un, tuvojoties svētkiem, uz īpaša reljefa izcēlās, ka kaut kas nav kārtībā ar latviešu politisko partiju nacionālo pašapziņu. Bet, tā kā svētki tuvojas, es viņiem novēlu kaut ko darīt šajā virzienā.

J.Sokolovskis
(PCTVL frakcija):

Šodien Saeimā bija unikāls notikums – šodien Saeima izskatīja īsto pieprasījumu. Principā Kārtības rullis paredz, ka deputāti var nobalsot par pieprasījumu ministram vai premjerministram, bet diemžēl gandrīz visā Saeimas vēsturē neviens pieprasījums nebija atbalstīts, jo, lai šis pieprasījums būtu atbalstīts, par to jānobalso vairāk nekā pusei deputātu, bet valdošā koalīcija nekad negribēja un nevēlējās atbalstīt nevienu opozīcijas pieprasījumu, kaut gan daudzi no viņiem atzina, ka šis pieprasījums bija derīgs un svarīgs.

Bet šinī gadījumā bija pieprasījums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām. Un premjerministrs Ivars Godmanis bija spiests taisnoties no Saeimas tribīnes, un, pateicoties tam, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas vairākums nobalsoja par šo pieprasījumu, valdība bija spiesta sestdien pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kur regulē valsts pilnvarnieku atalgojumu apmēru, prēmiju apmēru un padomju skaitu, kur var ieņemt amatus konkrēts pilnvarnieks.

Līdz ar to ko viņi piedāvā? Pateicoties opozīcijas spiedienam, valdība bija spiesta pieņemt šādus grozījumus, ka vienlaicīgi viens pilnvarnieks drīkst ieņemt padomes un valdes locekļa amatus ne vairāk kā trīs kapitālsabiedrībās (tagad jebkurš, jebkura persona varēja ieņemt neierobežotu skaitu).

Otrais, ka viņi varēs saņemt prēmijas divas reizes gadā. Tagad viņi varēja saņemt neierobežotu prēmiju skaitu. Tagad būs ierobežots atalgojuma apmērs, ka viens pilnvarnieks nevarēs kopējā skaitā saņemt vairāk nekā trīsarpus tūkstošus latu mēnesī. Tas būs no 2009.gada 1.janvāra.

Protams, ka šie grozījumi neatrisina situāciju, problēma ir arī pašā sistēmā. Diemžēl mēs varam konstatēt, ka šie pilnvarnieki – tas ir tāds slēpts valsts budžeta finansējums valdošajām partijām, jo daudzi no šiem pilnvarniekiem ir valdošo partiju ziedotāju sarakstos. Un līdz ar to iznāk tā, ka, saņemot milzīgas algas kā pilnvarnieki, viņi pārskaita daļu no saviem ienākumiem valdošajām partijām. Daudzi no šiem pilnvarniekiem saņem algu desmitreiz vairāk nekā saņem, piemēram, Valsts prezidents vai Saeimas spīkers.

Līdz ar to es uzskatu, ka tā bija ļoti svarīga opozīcijas uzvara, bet diemžēl tā sistēma joprojām ir dzīva. Un mēs turpināsim strādāt, lai tomēr šī sistēma būtu sakārtota un lai tā būtu caurspīdīga, lai atalgojums būtu skaidrs un saprotams un lai šie budžeta līdzekļi nevirzītos… lai nefinansētu politiskās partijas.

D.Staķe
(ZZS frakcija):

Protams, šodien patiešām visasākās debates izvērsās par deputātu pieprasījumu premjeram Ivaram Godmanim “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”. Protams, arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir par to, ka ir jāsakārto šī sistēma, kaut vai tieši samērīguma ziņā, bet, mūsu izpratnē, to varēja izdarīt jau sen, jo šeit šobrīd tikai Ivara Godmaņa valdība ir ķērusies klāt pie šīs sistēmas sakārtošanas. Zīmīgi ir tas, ka šodien visasākie debatētāji, tieši norādot uz šīs sistēmas trūkumiem, bija tie, kas paši savulaik strādāja valdībā un ka nekas netraucēja pie šī jautājuma jau ķerties savlaicīgi gan pagājušajā Saeimā, gan arī iepriekšējās Saeimās.

Nākošais jautājums, par ko Zaļo un Zemnieku savienības frakcija ir gandarīta un kuru atbalstīja pozīcijas partijas, un, jāsaka atkal, ka ļoti krasi iebilda “Jaunais laiks”, bija Sarkanā Krusta likums, kurš tika pieņemts pirmajā lasījumā. Es domāju, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs zina, kas ir šī organizācija Sarkanais Krusts, kura ir ar ļoti plašu starptautisko tīklu un faktiski var lepoties kā visvecākā nevalstiskā organizācija mūsu valstī un kura dibināta, kā mēs zinām, pirms 90 gadiem. Mēs zinām, ka šajā laikā šī organizācija ir palīdzējusi ne tikai starptautiskajā mērogā, bet arī šobrīd aktīvi palīdz trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem, nodrošina arī daļēji skolēniem brīvas pusdienas, un katrā ziņā šī organizācija ietver sevī ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus. Un es ļoti ceru, ka šis Sarkanā Krusta likuma atbalsts arī tālāk būs Saeimā saņemts.

Protams, galvenā diena ir rīt, kurā, es ļoti ceru, tiks apstiprināts budžets un kurā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija nepārprotami sniegs savu atbalstu pedagogu algu palielināšanai, sociālajiem jautājumiem, protams, galvenokārt pensiju piemaksu palielināšanai līdz 70 santīmiem par vienu nostrādāto gadu. Protams, tās ir arī pašvaldību investīcijas. Mēs, protams, atbalstām arī lielos projektus, taču neaizmirsīsim, ka valsts sastāv arī no pašvaldībām un arī pašvaldībās šie, kaut arī mazie, investīciju projekti, dod ļoti lielu ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, veicinot cilvēku palikšanu laukos un sakārtojot šo lauku vidi, par kuru vienmēr arī mūsu frakcija ir iestājusies.

Arī nobeigumā gribu visiem novēlēt gaišu svētku prieku un labu veselību.

A.Mackevičs
(LPP/LC frakcija):

Šodien Saeimā tika iesniegti daudzi jauni likumprojekti. Es gribu pieminēt tikai divus no tiem.

Personīgi es un arī LPP/LC partija atbalstam Ministru kabineta iesniegto likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Uz šo brīdi izglītības sistēmas attīstību Latvijā nosaka trīs likumi – Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un Augstskolu likums. Mainoties darba tirgum, mainās arī sabiedrībai nepieciešamās zināšanas, līdz ar to ir mainījies mācību saturs pamatizglītībā, vidējā un augstākajā izglītībā. Tāpēc svarīgi ir nodalīt atbildību izglītības īstenošanā starp valsts institūcijām, pedagogiem, skolēniem, studentiem un sabiedrību. Mēs uzskatām, ka šis likumprojekts palīdzētu risināt izglītības jautājumus mūsu valstī, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai, kā arī tas precizēs atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

Otrs likums, kuru vēlos pieminēt, ir Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums, kuru šodien izskatīja trešā lasījumā. Likumprojekts tika izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas attīstību, nosakot baznīcas likumīgo stāvokli un statusu. Šis likumprojekts ir veidots, ņemot vērā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ilglaicīgo pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā. Latvijas Pirmā partija/LC un arī es esam gandarīti, ka šis likumprojekts tika šodien pieņemts, jo tas sekmēs reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu mūsu valstī.

Apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus mūsu valstij tik nozīmīgajos svētkos – valsts proklamēšanas 90.gadadienā! Dievs, svētī Latviju!

Saeimas preses dienests