Saeimas 2008. gada 13. novembra sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 2008.gada 13.novembra sēdi.

Pirms mēs sākam skatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot darba kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” kā darba kārtības pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums šis jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem” ziņojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 30, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Juridiskā komisija lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā kā darba kārtības 19.punktu lēmuma projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt vēl vienu grozījumu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā darba kārtības 20.punktu lēmuma projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu – Circenes, Bendrātes, Ziedones-Kantānes, Āboltiņas un Rībenas – iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par lēmuma projektu, kas uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un šā lēmuma projekta nosaukums ir “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Veselības likumu”. (No zāles: “Balsot!”)

Jā, deputāti prasa balsojumu, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens “pret” šiem darba kārtības grozījumiem. Un “par” ir pieteikusies runāt deputāte Ingrīda Circene. Lūdzu!

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie Prezidija locekļi un kolēģi! Latvijā pašreiz ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, savukārt naudas apjomu nosaka absolūti subjektīva politiķu griba vai nevēlēšanās piešķirt līdzekļus šāgada budžetā.

Mums ir daudzkārt mainīti dižplāni, taču īstenībā ne pašvaldības kā īpašnieces, ne veselības aprūpes iestāžu vadītāji, ne slimnieki nezina nedz savas tiesības, nedz pienākumus.

Vakardienas TV “Panorāmas” sižetā jūs redzējāt, ka VOAVA ierēdņiem sarežģītāk ir izmainīt līgumā ciparu nekā diviem smagi slimiem mūsu valsts iedzīvotājiem saņemt viņu dzīvību nodrošinošu procedūru divreiz nedēļā 180 kilometru attālumā no viņu dzīvesvietas. Paldies Ventspils mediķiem, kuri, savelkot jostas vai drīzāk uzliekot korsetes, atvēlēja naudu no tā sauktajām iekšējām rezervēm, glābjot cilvēku dzīvību.

Nav neviena regulējoša likuma, kas noteiktu naudas dalītāju atbildību. VOAVA kā naudas turētāja vienpersonīgi uzspiež veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanas tirgus nosacījumus zem pašizmaksas, taču tajā pašā laikā Veselības ministrija pieņem lēmumus par sev nepiederošu iestāžu iekļaušanu vai neiekļaušanu tirgū. Tas saucas dižplāns! Vienlaikus bez kāda pamatojuma tiek slēgtas kvalitatīvi strādājošas sertificētas slimnīcas un tajā pašā laikā partijiski ar miljoniem lielām dotācijām atbalstītas savējās. Galvenais faktors projektu un dotāciju piešķiršanā ir partijas krāsa. Tā ir absolūta tirgus kropļošana pašos pamatos. Tā kā lielākoties slimnīcas ir pašvaldību īpašumi, tad valsts pienākums ir noteikt kritērijus un standartus tirgus dalībnieku iekļaušanai tirgū, nevis gultu vai darbinieku skaitu svešā īpašumā.

Viens no spēkā esošiem dokumentiem saucas “Ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”, un tās mērķis ir (citēju): “Nodrošināt integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāko attīstību, optimizēt pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, tādējādi paaugstinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientam.” Citāta beigas. Taču kā tas notiek dzīvē?

Kā piemēru minēšu šovasar daudzkārt zem likvidācijas zobena nonākušo Priekules slimnīcu. Priekules slimnīca ir pašvaldības īpašums, tā sertificēta atbilstoši visiem Veselības ministrijas noteiktajiem kritērijiem kā pakalpojumu sniedzēja līdz 2012.gadam. Darba apjoms un pakalpojumi atbilstoši kvalitātes prasībām (bez nevienas sūdzības MADEKKI) tiek sniegti lokālas daudzprofilu slimnīcas līmenī. Pēc tā sauktā dižplāna šādi spēles noteikumi Ministru kabineta rīkojumā ir plānoti līdz 2010.gadam.

Pēkšņi šā gada jūnijā atbrauc Veselības ministrijas pārstāvji un paziņo: ar 2009.gadu mēs jūs no spēles izslēdzam! Kādēļ? Atbilde – tā tikšot efektīvāk izmantoti kadri un iedzīvotāji saņemšot kvalitatīvāku veselības aprūpi. Jau šodien Liepājas slimnīcā ir jāgaida rindā, lai saņemtu jebkādu palīdzību. Priekules slimnīcā ir gan īsāks ārstēšanās ilgums, gan efektīvāks naudas izlietojums. Nav pašreiz dokumenta, kurš ierobežotu absolūtu politiska lēmuma patvaļu.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Muciņa kungs šā gada jūnijā prezentēja jaunos kritērijus slimnīcu iekļaušanai tirgū, kas Latvijas apstākļos skan tendenciozi, lai neteiktu – absurdi: operāciju blokam vajag vismaz četras vai piecas operāciju zāles, kur katrā veic 800–1000 operāciju gadā. Ja Kurzemē ir 300 000 iedzīvotāju, tad katru gadu katram sestajam ir jāiet uz operāciju, Kurzemē drīkst būt viena slimnīca, pie tam 70 procentiem un vairāk operāciju ir jābūt akūtām. Laikam tādēļ netiek atvēlēta nauda ceļu remontiem un tiek atlaisti no darba 200 policisti. Droši vien tiks plānots vairāk traumu un avāriju.

Pastāvot šādiem nosacījumiem, atliek izlemt, kura būs šī vienīgā slimnīca, lai tā tiktu novērtēta kā efektīva. Ventspils rajonā, kur iedzīvotāju blīvums ir daži cilvēki uz kvadrātkilotmetru, veselības aprūpe acīmredzot tiks likvidēta vispār. Vienīgi ir jautājums: ko lai iesāk iedzīvotāji un kurš reāli atbild par sekām?

Pašreizējos VOAVA un slimnīcu līgumos ir noteiktas kvotas, kuras pārsniedzot slimnīca naudu nesaņem. Ja palīdzību tomēr sniedz, tad rodas parādi un Veselības ministrija pasludina slimnīcu par neefektīvu. Ja pacients netiek uzņemts slimnīcā un netiek sniegta palīdzība, ārsts tiek sodīts par palīdzības nesniegšanu, kaut arī par to neviens nemaksā.

Šo uzskaitījumu par nejēdzībām veselības aprūpē varētu turpināt vēl ilgi, taču jāatzīst, ka pat Veselības ministrija, redzot, ka ūdens smeļas mutē, šā gada jūlijā nodibināja darba grupu, lai mēģinātu izstrādāt Veselības likumu, taču nepieaicināja ne pašvaldību, ne nevalstiskā sektora pārstāvjus. Četru mēnešu laikā šī darba grupa ir tikusi līdz astoņu iespējamo sadaļu virsrakstiem, tāpēc “Jaunais laiks” prasa, lai Veselības ministrija tuvāko mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu, kurš tiešām precīzi noteiktu valsts un pašvaldības tiesības un pienākumus, juridisko un privāto personu tiesības un pienākumus, skaidru vadības un veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību un atbildību par nesniegtiem pakalpojumiem, pārkāpjot Satversmi. Cik ilgi pacientiem no savas kabatas nāksies maksāt par kroplo veselības aprūpi? Šodien tie ir jau 40 procenti, rīt būs vismaz 50 procenti. Un ko darīt tiem, kam kabatas tukšas?

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” runāt neviens nav pieteicies, bet, pirms Circenes kundze bija sākusi runāt, deputāti prasīja balsojumu. Tāpēc lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Prezidija ziņojumi” tiek iekļauts patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Veselības likumu”, ko iesniegušas deputātes Circene, Bendrāte, Ziedone-Kantāne, Āboltiņa un Rībena! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 48, atturas – 3. Darba kārtība nav grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt šodienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam. Viņš acīmredzot runās “pret”.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis ir pirmais Saeimā diskutējamais likumprojekts, kas skar neseno, teiksim, bankas krīzes uzliesmojumu Latvijā. Proti, ir runa par valsts kapitāldaļu pārņemšanu “Parex bankā”. Un šis likumprojekts, kas vakardien tika skatīts steidzamības kārtībā, faktiski bez būtiskas diskusijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur vairākums to pieņēma virzīšanai uz Saeimu, ir par to, ka viens valsts ierēdnis nebūtu interešu konfliktā, tātad viņš var ieņemt vienlaikus vairākus amatus. Tas, par ko šī Saeima ir iestājusies… ka faktiski tas ir nepareizs princips. Ja teiktu vienkāršoti, šis likumprojekts ir… varētu arī sacīt, ka tas ir par Bičevska kungu. Es nevēlos neko no šīs tribīnes sliktu teikt par Finanšu ministrijas valsts sekretāru, bet jāatceras tas, ka šis cilvēks, kura dēļ tagad mēs gatavojamies grozīt likumu, atrodas amatā, ja es nemaldos, kādus nepilnus četrus mēnešus un kā finanšu speciālists viņš nav banku speciālists, viņš nav… pieredzes, vadot banku, viņam nav. Es esmu pārliecināts, ka, ja pameklētu… ja valdība gribētu, varētu atrast mūsu valstī ne vienu vien kompetentu cilvēku, kas varētu uzņemties šo lomu – vadīt šīs tagad valstij piederošās bankas padomi.

Diemžēl tas, kas notiek, ir tas pats vecais, pret ko visu laiku visi runā un ir vienisprātis, ka tā nevajag darīt, bet ar darbiem ir citādi, jo Bičevska kungs arī, kā mēs visi zinām arī no preses, ir vienlaikus Tautas partijas biedrs. Un tas ir iemesls, kāpēc viņam šī karjeras izaugsme ir tik ātra, turpretim vienam otram citam, varbūt pat labāk kvalificētam, ierēdnim tās kāpums nav tik straujš.

Es aicinu tomēr apdomāties. Nepieņemsim šo likumprojektu, neizskatīsim to! Tomēr prasīsim no valdības drusku kvalitatīvāku darbu! Tas, ka viņa strādā naktīs, tas, ka viņa strādā sasteigti, tas, ka viņa nekonsultējas ar Saeimu, tas, ka argumentācija nav saprotama, – tā ir viena lieta. Bet tagad ir konkrēts likums, ko valdība vienkārši… cenšas, lai Saeima akli pieņem, lai partiju izvirzīts cilvēks varētu ieņemt vietu, kas partijai šķiet izdevīga. Es domāju, tas nav pareizi. Šīs nevar būt tikai vienas, kā saka, šauri politiskas intereses. Tās tomēr tagad ir – gribot negribot – visas valsts intereses, ka šī banka tiek tiešām kvalitatīvi un labi novadīta un virzīta uz priekšu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 20, atturas – 19. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Šmitam!

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja šis likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kariņa, Ķikustes, Circenes, Latkovska un Mūrnieces iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei. Acīmredzot viņa runās “par”.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lai savu valsti veidotu stipru un attīstītu, mēs varam paļauties vienīgi paši uz sevi un uz saviem bērniem. Un mēs gribam ticēt, ka mūsu bērni būs gudrāki, aktīvāki, radošāki un veselīgāki par mums un tāpēc spēs paveikt daudz vairāk un labāk par mums. Tomēr – vai šai ticībai ir pietiekams pamats? Izrādās tomēr, ka nav. Fakti ir šokējoši, kad ieskatās pētījumos un uzklausa speciālistu viedokli par dažādu atkarību izplatību jauniešu vidū, kas degradē gan jauniešu fizisko, gan garīgo veselību.

Pavisam nesen “Jaunajā laikā” apaļā galda diskusijā mēs bijām uzaicinājuši speciālistus no Rīgas domes Atkarības profilakses centra un Atkarības slimību epidemioloģiskās uzraudzības centra, arī Valsts policijas un pašvaldību policijas pārstāvjus un citus speciālistus, un rezultātā tika izstrādāta likumprojektu pakete, kura saista trīs likumus – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Radio un televīzijas likumu un Alkoholisko dzērienu aprites likumu. Un šie likumprojekti ir jūsu priekšā.

Kolēģi, šis pētījums, kuru jau es minēju un kurā iesaistījās apmēram 10 tūkstoši jauniešu vecumā no 13 līdz 20 gadiem, parāda traģisku ainu. Piemēram, to, ka šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši 96 procenti aptaujāto skolēnu, no tiem turpat puse alkoholu ir lietojuši 40 un vairāk reižu; 17–18 gadus veco jauniešu grupā gandrīz katrs otrais dzer vismaz reizi nedēļā. Zēni apreibinās galvenokārt ar alu, bet meitenes – ar sidru. Salīdzinot pēdējo četru gadu statistiku, redzams, ka alkoholisms jauniešu vidū ir strauji, ļoti strauji pieaudzis un jaunieši paši atzīst, ka alkohols viņiem ir viegli pieejams. Vairāk nekā puse aptaujāto ir arī pārliecināti, ka atkarība no alkohola nevar izveidoties, un tikai 17 procenti no jauniešiem uzskata, ka tomēr var izveidoties.

Arī atkarība no smēķēšanas jauniešu vidū ir ļoti augsta. Aptaujas rezultāti liecina, ka no tiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši pilngadību, 78 procenti jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet trešā daļa smēķē pastāvīgi.

Nepilngadīgie jaunieši atzīst arī, ka iegūt, nopirkt cigaretes viņiem ir pavisam vienkārši.

Cienījamie kolēģi, mums ir gan Tabakas uzraudzības valsts programma, gan arī Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma, bet tās nav efektīvas, jo lielākā daļa aktivitāšu netiek īstenotas.

Speciālisti uzskata, ka viens no mehānismiem, kā efektīvāk un ātrāk uzlabot situāciju un kas arī neprasa lielus budžeta ieguldījumus, ir alkohola un tabakas pieejamības – tieši pieejamības! – stiprāka ierobežošana nepilngadīgajiem.

Konkrētajā grozījumā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs paredzam finansiālu atbildību par alkohola un tabakas izstrādājumu tirgošanu nepilngadīgiem jauniešiem arī juridiskajām personām, kurām pieder tirdzniecības vietas. Līdz šim finansiālā atbildība bija tikai pārdevējam, ja viņš nepilngadīgajam pārdeva cigaretes vai alkoholiskos dzērienus. Mēs uzskatām, ka šāds grozījums ir īsti laikā un vietā.

Bez tam mēs šo likumu piedāvājam papildināt ar vēl vienu jaunu punktu, kas paredz arī paša nepilngadīgā finansiālu atbildību, ja viņš cenšas iegādāties tabakas izstrādājumus vai alkoholiskos dzērienus.

“Jaunais laiks” aicina atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Tas atvieglos arī Valsts ieņēmumu dienesta iespējas anulēt alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības licenci bezatbildīgām juridiskajām personām.

Es aicinu atbalstīt šos likuma grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijām runāt neviens nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šis… (No zāles: “Nav iebildumu!”) Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Ķikustes, Circenes, Latkovska un Bendrātes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Pavisam īsi.

Es jau jūs informēju par to, ka šis ir saistītais likumprojekts… tas ir grozījumu paketē ietilpstošs likumprojekts.

“Jaunais laiks” tātad ir iesniedzis grozījumus arī Radio un televīzijas likumā un ar šiem grozījumiem nosaka konkrētu ētera laiku, kurā atļauta vieglo alkoholisko dzērienu – vīna un alus – reklāma un televeikals; tas ir, vienīgi laikā no pulksten desmitiem vakarā līdz pulksten sešiem rītā.

Un mēs aicinām atbalstīt arī šos grozījumus Radio un televīzijas likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Ķikustes, Circenes, Latkovska un Bendrātes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātei Bendrātei. Viņa acīmredzot runās “par”.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, un nu mazliet arī par trešo likumprojektu, ko iesniedzis “Jaunais laiks”. Un tie ir grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz papildināt alkoholisko dzērienu reklāmas vietu ierobežojuma sarakstu ar šādu reklāmu aizliegumu kinoteātros. Līdz šim tur bija aizliegts reklamēt tikai tabakas izstrādājumus. Un mēs tagad redzam, ka agrākās uzbāzīgās “Marlboro” reklāmas raidlaika vietā tagad savukārt notiek vieglā un stiprā alkohola reklāma. Mūsuprāt, tas nav pieļaujams, jo kinoteātrus visbiežāk tomēr apmeklē jaunieši un bērni.

Tātad mēs arī jūs aicinām atbalstīt “Jaunā laika” iesniegtos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Plinera iesniegto likumprojektu “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL frakcija ir izpildījusi Latvijas Denacionalizēto māju īrnieku asociācijas novembra konferences prasības un iesniegusi Saeimai likumprojektu, kas paredz šo namu iedzīvotājiem kompensēt pilnu dzīvokļa tirgus vērtību. Likumprojekts paredz kompensēt arī starpību starp dzīvokļa īres maksu denacionalizētā namā un īres maksu attiecīgās pašvaldības namā.

Līdzekļi, kurus valsts jau bija iztērējusi, sniegdama palīdzību iedzīvotājiem, tiks atskaitīti no kopējās kompensācijas summas. Gribētos atgādināt, ka kopš 2007.gada 1.janvāra ir atcelti īres maksas griesti denacionalizētajos namos. Tā rezultātā īres maksa vidēji ir paaugstinājusies līdz pat 3 latiem par kvadrātmetru, un lielai daļai ģimeņu tā nav pa kabatai.

Latvija denacionalizēja ap 10 000 dzīvojamo namu, kuros ir apmēram 80 000 dzīvokļu. Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Likumprojekts paredz izmaksāt kompensāciju ne tikai pašreizējiem denacionalizēto namu iedzīvotājiem, bet arī tiem, kuri ar tiesas spriedumu tika izlikti no dzīvokļiem par īres nemaksāšanu sakarā ar kapitālremonta nepieciešamību vai nama nojaukšanu. Saskaņā ar tiesu administrācijas datiem laika posmā no 1996.gada līdz 2008.gada 20.oktobrim kopumā ar pirmās instances tiesas spriedumu no dzīvokļa bija izlikts ap 35 000 ģimeņu. Likumprojekts paredz izveidot Pašvaldību denacionalizēto namu iedzīvotāju reģistru un piešķirt viņiem speciālu statusu.

Pašvaldības uzņemsies arī īrnieku juridisko aizstāvību, tādējādi mēs beigu beigās izbeigsim denacionalizēto namu iedzīvotāju diskrimināciju. Dāmas un kungi! Ir acīmredzami, ka apspriežamais likumprojekts jau no paša sākuma bija jāiekļauj budžeta paketē, kuru iesniedza valdība. Mēs piedāvājam labot valdības kļūdu un komisijai nodot likumprojektu šodien – dienu pirms budžeta apspriešanas. Pēc mūsu aplēsēm, valstij nāksies izmaksāt likumprojekta subjektiem 600 miljonus latu. Ņemot vērā budžeta iespējas, tiek piedāvāts izmaksāt kompensācijas pakāpeniski, pagarinot izmaksas procesu uz 10 gadiem, savukārt īrnieks, kurš ir atbrīvojis dzīvokli, būs tiesīgs saņemt visu naudu uzreiz. Tādā veidā ik gadu izmaksas sastādīs 60 miljonus latu, kas ir četras reizes vairāk nekā tā summa, kuru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu valsts un pašvaldības piešķir kā kompensāciju personām, kuras ir atbrīvojušas dzīvokļus; piemēram, 2008.gadā šī nauda bija izbeigusies jau vasaras sākumā.

Pirmos 30 miljonus latu, kas ir nepieciešami likuma izpildei, PCTVL frakcija jau ir iesniegusi kā priekšlikumu 2009.gada budžeta projektam. Gribētu arī atgādināt, ka PCTVL frakcija līdzīgu projektu Saeimā bija iesniegusi jau 2006.gada vasarā – pusgadu pirms dzīvokļu īres maksas griestu atcelšanas denacionalizētajos namos. Toreiz deputātu vairākums divreiz atbalstīja likumprojektu: pirmo reizi, nododot to komisijām, un otro reizi, atbalstot konceptuāli pirmajā lasījumā. Pēc tam diemžēl šo likumprojektu mēs aizmirsām.

Piedāvāju arī šodien balsot “par”.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots komisijām? (No zāles: “Jā! Ir!”) Deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Buzajeva, Buhvalova, Mitrofanova, Sokolovska un Plinera iesniegtā likumprojekta “Par kompensācijām īrniekiem, kuri lietojuši dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 36, atturas – 31. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim. Viņš ir pieteicies rakstiski. Deputāts Latkovskis runās “pret”.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Varētu domāt – kādi iebildumi būtu “Jaunajam laikam” pret Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta likvidēšanu vai reorganizāciju? Bet, ja mēs paskatāmies, kāds lēmums ir pieņemts valdībā... Valdība ir pieņēmusi pēc būtības nekompetentu lēmumu. Lēmumā ir paredzēts, ka sekretariātu pievienos Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, kurai ir pavisam citi uzdevumi un darbības specifika.

Atcerēsimies, kā savā laikā tapa šis sekretariāts! Tas tika veidots, pamatojoties uz tām nodaļām, kas nāca no Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas. Līdz ar to nekur tālu nebija jāmeklē pamats tam, lai, reorganizējot integrācijas lietu sekretariātu, attiecīgie departamenti vai nodaļas nonāktu atpakaļ tur, kur tās bija sākušas savu darbu, – tātad Kultūras ministrijā, strādājot ar kultūras autonomijas jautājumiem, ar integrācijas jautājumiem, kā arī Tieslietu ministrijā, kuras pakļautībā atrodas Naturalizācijas pārvalde.

A.Latkovskis.

Ja runājam par civilo sabiedrību, par nevalstiskajām organizācijām, tad jāteic, ka tagad Valsts kanceleja atbild un administrē Ministru kabineta noslēgto saprašanās memorandu ar nevalstiskajām organizācijām. Līdz ar to arī šo jautājumu, kurš bija nonācis sekretariāta atbildībā, varētu pārvietot uz Valsts kanceleju. Tātad šos jautājumus varētu pārņemt trīs valsts administratīvās struktūras.

Nav nekāds brīnums, ka tagad par to rūpēsies Bērnu un ģimenes lietu ministrija tikai tāpēc, ka šī ministrija ir tās pašas partijas pārziņā, kura līdz šim ir bijusi sekretariāta atbildībā, tas ir, Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” atbildībā. Iespējams, ka šī partija negrib zaudēt savu varu pār naudas sadali nevalstiskajām organizācijām.

Es aicinu balsot “pret”, jo šajā lēmumā nav loģikas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš acīmredzot runās “par”.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tik sarežģītos jautājumos kā šis sēdes vadītāja teiktais vārds “acīmredzot” ir īsti vietā, jo tā stingri pateikt, vai mana uzruna ir “par” vai “pret”, ir ļoti grūti. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tā jau nevar”!) Spriediet paši! Laikam vairāk “par”. Jo es, uzrunājot jūs, gribu aicināt būt konsekventiem.

Neliels ievads. Jo mazāk vajadzīga kāda valsts pārvaldes struktūra, jo aizkustinošākas ir tendences nostiprināt tās vietu un stāvokli normatīvajos aktos. Tā arī šobrīd, kad bezjēdzīgs sekretariāts tiek pievienots nevajadzīgai ministrijai, tūlīt redzami centieni nostiprināt Ministru kabineta iekārtas likumā šo grozījumu un izdarīt kārtējo muļķību. Nu mums būs bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs. Taču, godātie kolēģi, tā jau var darīt. Un, ja mēs rakstām šādas lietas, tad vajadzētu būt konsekventiem un priekšlikumos otrajam lasījumam iesniegt dažus papildu priekšlikumus šajā likumā.

Un man ir piedāvājums. Mums ir jā­precizē arī citi ministru portfeļu nosaukumi, kur tas nav izdarīts. Tāpēc es ierosinu to šeit izdarīt jau šodien. Turpmāk izglītības un zinātnes ministru saukt par izglītības, zinātnes, sporta un atsevišķu valsts valodas politikas jautājumu ministru. Es gribu ieteikt pārsaukt zemkopības ministru par zemkopības, mežkopības, lauku attīstības, zivsaimniecības un veterinārijas ministru. Es gribu ieteikt ekonomikas ministru pārsaukt par ekonomikas, būvniecības, enerģētikas, mājokļu politikas, privatizācijas un atsevišķu tūrisma jautājumu ministru.

Godātie kolēģi, ja jau gribat būt smieklīgi, tad līdz galam! Kā katram balsot – tas ir katra jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 20, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi, nākamais šodienas darba kārtības punkts ir patstāvīgais priekšlikums – lēmuma projekts “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu”.

Godātie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret to, ka šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums tiek iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šā jautājuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Vārds deputātei Lindai Mūrniecei. Acīmredzot viņa runās “par” iekļaušanu.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekta būtība ir ļoti vienkārša – uzdot Ministru kabinetam likvidēt Informācijas analīzes dienestu. Es pieņemu, ka daļa no maniem kolēģiem šā dienesta nosaukumu dzird pirmo reizi, un teikšu, ka pat tiem, kuri strādā komisijās, kas ir saistītas ar drošības iestādēm, ļoti reti nākas saskarties ar informāciju, kas nāk no minētā Informācijas analīzes dienesta. Tolaik, kad dienests tika veidots, pamatā tajā vajadzēja strādāt trijiem cilvēkiem – katram no savas drošības iestādes –, kas analizētu informāciju, atbilstoši izdarītu secinājumus un palīdzētu premjeram orientēties situācijā. Patlaban Informācijas analīzes dienestā strādā jau 38 cilvēki, tā budžets ir 660 tūkstoši latu. Situācijā, kad mums ik dienas jāsaskaras ar to, ka tiks atlaisti no darba policisti, man liekas, mēs varam atrast lielisku ietaupījumu uz Informācijas analīzes dienesta rēķina un pasargāt cilvēkus, kuriem nāksies ikdienā saskarties ar problēmām uz ielas, jo to, ka likvidēts Informācijas analīzes dienests, tikai pats Informācijas analīzes dienests pamanīs. Savukārt, ja likvidēs policistu štata vietas, tad neviens uz ielas vairs nevarēs justies drošībā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu vismaz nākamās sēdes darba kārtībā, jo domāju, ka līdz Budžeta likuma… līdz budžeta grozījumu izstrādāšanai nākamajam gadam ir ļoti būtiski zināt, ka valsts šādā veidā var ietaupīt 660 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” neviens nav pieteicies runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Informācijas analīzes dienesta likvidēšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 49, atturas – 1. Patstāvīgais priekšlikums Saeimas nākamajā kārtējā sēdē nav iekļauts.

Nav saņemts arī neviens priekšlikums par nodošanu kādai no komisijām. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam skatīt nākamo darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par diviem iespējamiem grozījumiem Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības 30.punktu – likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt šodienas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta… Šadurska kungs iebilst… Tādā gadījumā mums ir jāizlemj šis jautājums balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā, iekļaujot sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 20, atturas – 5. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatot lēmuma projektu “Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”, uzklausīja Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, kā arī pašu tiesneša amata kandidātu un aizklātā balsojumā, ar 11 balsīm “par”, nevienam deputātam nebalsojot “pret” un vienam deputātam atturoties, atbalstīja lēmuma projektu “Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arņa Dundura apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Deputātu pieprasījumi”.

Pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Ministru prezidenta Ivara Godmaņa atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie deputāti! Jautājums, par ko es gribu jums ziņot, ir saistībā ar deputātu pieprasījumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām”.

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju Latvijā ir 134 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder valstij, un 552 kapitālsabiedrības, kurās kapitāldaļas pieder pašvaldībām. Kopā tātad ir 686 kapitālsabiedrības, kurās ir 1247 valdes locekļi (matemātiski skaidrs, ka mazāk nekā divi) un 614 padomes locekļi, kuru pēc skaita ir mazāk nekā kapitālsabiedrību (tas ir saistīts ar to, ka ne visur ir padomes; runa ir gan par pašvaldībām, gan par valsti).

Saskaņā ar to ministriju, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas kapitālsabiedrībās, sniegto informāciju 2007.gadā padomes locekļi kopumā valstī bija 168, noteiktajai mēneša atlīdzībai ir bijis nepieciešams 997 641 lats 30 santīmi. Kas zina matemātiku, var izdalīt. Iznāk, ka mēnesī viens padomes loceklis saņem apmēram 500 latus, ja es nekļūdos, dalot šo bruto. Ja mēs runājam par valdes locekļiem, valsts kapitāldaļu turētāja kapitālsabiedrībās valdes locekļi ir 216 (tas ir, 216 locekļu ir 134 kapitālsabiedrībās), un noteiktā mēneša atlīdzība, kāda ir vajadzīga viņiem, šiem locekļiem, ir 6 miljoni 490 571 lats.

Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvju skaits valstī: tie, kas atbild par valsti, tātad par valsts kapitāldaļām, ir 73. Atbildīgo personu skaits – 76 (kuru pamatdarba vieta ir tiešā pārvaldes iestāde). Šeit ir jāsaprot, ka valsts kapitāldaļu oficiālais turētājs ir vai nu valsts sekretārs, vai, kā likums nosaka, viņš var deleģēt uz sēdi sevis pilnvarotu personu.

Vēl ir arī tās atbildīgās personas attiecīgā resorā, kuras strādā tīri tehniski, gatavojot dokumentus uz akcionāru pilnsapulcēm, un tā tālāk.

Atsevišķas ministrijas mums norāda, ka viena un tā pati amatpersona, galvenokārt valsts sekretārs, ir valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis vairākās kapitālsabiedrībās. 2007.gadā valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvjiem, valsts sekretāriem atalgojums par šī darba veikšanu dalās divās naudās: maksā no kapitālsabiedrības līdzekļiem un maksā arī no ministrijas. No kapitālsabiedrības līdzekļiem ir 171 490 latu un no ministrijas līdzekļiem – 42 422 lati. Skaits – 73.

Savukārt atbildīgajām amatpersonām, kas ir 76, atalgojums ir 154 732 lati no kapitālsabiedrības līdzekļiem un 42 000 latu no ministrijas līdzekļiem. Elementāri var sarēķināt, cik šie cilvēki saņem mēnesī.

Kas attiecas uz līdzekļu mazināšanu valsts pārvaldē, es negribētu atgādināt visu, ko valdība ir pieņēmusi, tomēr minēšu galvenos akcentus. Sākot jau ar šo pavasari, valdība ir pieņēmusi un turpina pieņemt ierobežojumus attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto piemaksām, prēmijām, lai radītu loģisku un pārskatāmu, adekvātu atalgojuma sistēmu.

Galvenais, ko mēs valdībā esam pieņēmuši attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā un ko es uzskatu par lietderīgu arī šeit jums ziņot: kalendārā gada laikā prēmijām varēs izmaksāt ne vairāk kā 1/12 daļu no gada plānotās mēnešalgu kopsummas, un tas ir apmēram 8 procenti. Pie tam ir noteikts arī ierobežojums augstākajām amatpersonām neatkarīgi no tā, kādus papildu darbus viņas veic. 2009.gadā ir nolikti augšējie “griesti”. Tātad, arī pildot citus darbus, augšējie “griesti” ir noteikti arī augstākās ierēdniecības atalgojumam, ievērojot visas piemaksas, pabalstus, kompensācijas, prēmijas un vadības līgumus. Tas nozīmē, ka reāli augstākā, pati augstākā, latiņa šinī brīdī, 2009.gadā, ir 3500 latu. Mums ir bijuši gadījumi, kad šīs augstākās amatpersonas ir saņēmušas daudz lielākas summas. Tas vairs nebūs iespējams.

Tagad, ja mēs runājam par atsevišķiem soļiem… Mēs esam valdībā pieņēmuši un jums iesnieguši Civildienesta likuma grozījumus, kā arī valdības noteikumos paredzējuši, ka mēs paliekam tikai pie vienas piemaksas valsts ierēdņiem... ka mēs svītrojam visas iepriekšējās piemaksas par darbu īpašos apstākļos, par tā intensitāti un tā tālāk – to ir grūti izmērīt. Ir tikai 20 procentu piemaksa par amata pienākumu pildīšanu tad, ja vadība ir rakstiski nozīmējusi darbinieku pildīt cita – prombūtnē esoša – darbinieka darbu ne ilgāk kā četrus mēnešus. 20 procentus no darbinieka esošā atalgojuma, atskaitot grūtniecības situācijas vai mācību komandējumus, kas diemžēl arī varētu būt... nevis diemžēl, bet varētu būt arī lielākā laikā nekā četri mēneši.

Paliek vēl tāda situācija, ka cilvēks tiek atbrīvots no amata vai pats iesniedz atlūgumu – ka viņš aiziet no amata. Tātad šajā īsajā posmā, par kuru mums ir normatīvie dokumenti, kas nosaka, cik ilgā laikā jāizsludina konkurss, lai varētu pieņemt vietā… Šajā situācijā šis laiks no četriem mēnešiem tiek samazināts uz diviem. Tātad es domāju, ka es pietiekami precīzi izteicos, ka piemaksa ir tikai viena. Vairāk nav! Tā ir plānots likumdošanā, ko mēs esam iesnieguši jums.

Protams, paliek vēl arī piemaksas par speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir definētas atsevišķos likumos. Tie ir tie cilvēki, kam ir uzpleči.

Tā, tagad par jautājumu, kas ir saistīts tieši ar kapitālsabiedrību. Mēs patlaban esam šo jautājumu skatījuši, un, nedaudz atgriežoties vēsturē, es pavisam īsi minēšu, kāda ir vēsture visai šai situācijai. Īpaši tas attiecas uz vienu daļu ļoti niknu kritiķu, kuriem es lūdzu ieskatīties vēsturē: kurā laikā un kurš ir iecēlis veselu virkni gan pārstāvju, gan padomes locekļu. Jūsu padevīgais kalps nepiedalījās šajā procedūrā, bet man ir jāsaka, ka tiem kritiķiem, kas šeit uzstājās lielā skaitā, būtu vēlams ieskatīties vēsturē. Tas ir viss, ko es varu pateikt!

Pirmkārt. Faktiski ilgu laiku to visu noteica Ministru kabineta noteikumi Nr.356 – “Noteikumi par valsts pilnvarnieku skaitu, pilnvarnieka atlīdzību un valsts uzņēmuma direktora darba samaksu”. Šie noteikumi tātad faktiski noteica līdz pat 2003.gada 1.janvārim to, kā apmaksāja valsts pilnvarniekus (tajā laikā vēl bija pilnvarnieka statuss), vadītājus, noteica arī vidējo darbinieku skaitu un sāka dalīt jau valsts un pašvaldību statūtsabiedrības. Toreiz to nosaukums bija statūtsabiedrības ar valsts (pašvaldības) kapitāla daļu un valsts uzņēmumu iedalījumu.

Un jau toreiz iedalīja mazās, vidējās, lielās un īpaši lielās statūtsabiedrībās. Tas sadalījums bija, izejot no tā, kāda ir bilances kopsumma. Maza bija līdz 2,5 miljoniem, vidēja – no 2,5 līdz 15, liela – no 15 līdz 24, īpaši liela – no 24 un vairāk miljoniem.

Otrs kritērijs bija neto apgrozījums, kas mazai sabiedrībai bija 4 miljoni, vidējai – no 4 līdz 20, lielai – no 20 līdz 40 miljoniem, bet īpaši lielai – 40 un vairāk miljoni.

Un, protams, bija noteikts arī vidējais darbinieku skaits: mazā – līdz 49, vidējā – no 50 līdz 249, lielā – no 250 līdz 499, un īpaši lielā – 500 un vairāk. Tad, lūk, tie noteikumi, kas bija spēkā līdz 2003.gada 1.janvārim, noteica, ka valsts pilnvarnieku skaits mazā sabiedrībā svārstījās no 1 līdz 2, vidējā – no 1 līdz 3, lielā – no 1 līdz 4 un īpaši lielā – no 1 līdz 5 pilnvarniekiem. Un arī mēneša algas maksimālais apmērs bija līdz 1000 latiem – mazā, līdz 2000 – vidējā, līdz 3000 – lielā, līdz 4000 – īpaši lielā sabiedrībā. Un tāda situācija bija līdz 2003.gadam.

Un bija noteikti arī pilnvarnieki... Es te nupat runāju par vadītājiem, par tiem, kas tagad ir attiecīgi valdes locekļi… Bet, par pilnvarniekiem runājot, šī samaksa bija tāda, ka mazā sabiedrībā bija no 50 līdz 200 latiem, vidējā – līdz 400 latiem, lielā – līdz 600 un īpaši lielā – līdz 1300 latiem. 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, bet 2003.gada 16.decembrī, tas ir, gandrīz nepilnu gadu vēlāk, tika pieņemti noteikumi Nr.704, kas noteica šādas izmaiņas… Jūs varat tikai fiksēt, kas tajā laikā bija koalīcijā – gan tajā laikā, ko es nupat minēju, tātad pirms šī datuma, gan vēlāk un tagad. To jūs paši zināt ļoti labi.

Atlīdzības apmēri valdē un padomē: priekšsēdētājam noteica no 0 līdz 4000 latiem, priekšsēdētāja vietniekam – līdz 90 procentiem no priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet valdes locekļa atlīdzība – līdz 80 procentiem no priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Un bija noteikta arī prēmija. 2003.gada 16.decembra redakcija noteica, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un valdes loceklis var saņemt prēmiju, ja ir bijusi peļņa un ja nav nodokļa parāda valsts vai pašvaldības budžetā. Un šīs prēmijas apmērs bija noteikts līdz trīs mēnešu atlīdzībām... Nevis algām, bet atlīdzībām!

Atlīdzība kapitāldaļu turētājam bija noteikta tā, ka mēneša atlīdzība valsts vai pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvim ir 1000 latu apmērā. Tas viss stājās spēkā laikā, ja mēs runājam precīzi… Nu, jā, tas viss stājās spēkā 2003.gadā.

Un kāda tad bija tā situācija? Vai kaut kas būtiski mainījās? Tad padomes locekļu skaits… Palika tas pats sadalījums – maza, vidēja, liela un īpaši liela kapitālsabiedrība. Ja mēs skatāmies, kāda bija atšķirība salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju, tad redzam, ka īpaši lielā palielināja valdes… Faktiski nē! Valdes priekšsēdētāja atlīdzība īpaši lielā kapitālsabiedrībā bija 4000, lielā – 3000, vidējā – 2000, mazā – līdz tūkstotim. Bet parādījās padomes locekļu skaits, kas tika noteikts šāds: mazā – 3, vidējā – ne vairāk kā 5, lielā – ne vairāk kā 7 un īpaši lielā – ne vairāk kā 10 padomes locekļu. Un tika noteikts arī valdes locekļu skaits, kas mazā kapitālsabiedrībā bija ne vairāk kā 3, vidējā – ne vairāk kā 4, lielā – ne vairāk kā 5 un īpaši lielā – ne vairāk kā 6 locekļi. Šo likumu un noteikumus vēlreiz pamainīja 2006.gada 30.novembrī, taču faktiski tas fundamentāli neizmainīja šo situāciju. Īpaši lielām kapitālsabiedrībām par vienu cilvēku palielināja padomes locekļu skaitu – eventuāli no 10 uz 11. Kaut gan pastāv iespēja, ka varētu būt arī mazāk. Mums, piemēram, ir liela sabiedrība – tāda kā “Latvenergo”, kuras padomē nav 11 cilvēki. Ja nemaldos, tur šinī brīdī ir 5 padomes locekļi. Varbūt es kļūdos, bet man šķiet, ka vairāk tur nav. Es domāju, ka varbūt…

Nu, jā! Un noteica sekojošu lietu… Tādi samērā strikti nosacījumi: noteikt, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis var saņemt prēmiju ne tikai tad, ja ir peļņa un ja nav nodokļa parāda, bet arī tad, ja peļņa nav bijusi, bet zaudējumi ir bijuši plānoti. Jo ir iespējams, ka, pārņemot sabiedrību vai darbojoties tajā, viņi var nonākt arī tādā situācijā, kad ir pasliktinājums, bet, lai uzlabotu situāciju no sliktākas uz labāku, arī tas ir darbs, par ko ir jāatalgo. Faktiski tā ir tāda situācija, kāda ir šodien. Neatkarīgi no deputātu pieprasījuma… Es pasvītroju – neatkarīgi no deputātu pieprasījuma! – mēs jau sākām nodarboties ar šo jautājumu pirms vairākiem mēnešiem, un neatkarīgi no deputātu pieprasījuma ir pieņemti vairāki lēmumi. Lai kā varbūt pieprasītājiem arī šķistu, ka, tieši pateicoties viņu pieprasījumiem, valdība strādā. Tā tas nebūs!

Tad, lūk! Pirmām kārtām par to, kas ir skaidrs attiecībā uz padomes locekļiem. Valdība pieņems šo lēmumu. Tātad, pirmkārt, padomes locekļu skaits tiek samazināts pēc principa: trīs, trīs, pieci, septiņi.

Otrkārt, mēs esam ielikuši iekšā divus kritērijus padomes locekļiem, no kuriem viens ir latviešu valodas zināšanas, otrs – augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze, kuru atbilstoši novērtē kapitāldaļu turētājs, atbildot par to, kā viņš redz savu padomes locekli, jo ne visiem ir pieredze un augstākā izglītība. Ne visiem! Diemžēl. Nu tad, lūk, tas ir viens!

Otrs. Ja mēs runājam par valdes locekļiem kapitālsabiedrībās, tad mēs tāpat, kā es jau runāju par ierēdņiem valsts pārvaldē, samazināsim viņu iespējas saņemt prēmijas. Un patlaban, tāpat kā tas ir ar valsts ierēdņiem, mēs liekam priekšā, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ikgadējās prēmijas apmērs tiek samazināts līdz divu mēnešu atlīdzībai – tātad līdzīga sistēma kā ierēdņiem. Viena – gada beigās un otra, ja parāda īpaši labus rezultātus kapitālsabiedrībā. Un tas ir pilnīgi normāli, ja stimulē cilvēku, lai, vadot šādas sabiedrības, kas nav mazas… Lai šo cilvēku varētu zināmā mērā stimulēt. Bet tas nav obligāti. Tātad – tikai līdz divām…

Lūk! Un trešais, kas patlaban valdībā ir principiāli pieņemts, būs saistīts ar likuma grozījumiem. Ir jautājums par to, ko sauc par kapitālsabiedrību noslogojumu, – tātad par kapitālsabiedrības pārstāvju darbu. Līdz šim likums faktiski noteica sekojošu lietu – to, ka kapitālsabiedrību daļu turētājs… ka nebija ierobežots to kapitālsabiedrību skaits, kurās viņš pārstāv valsti. Un mēs bijām tādā situācijā, ka daudzos resoros šis noslogojums bija absolūti nevienlīdzīgs. Tas ir viens.

Un otrs. Veicot darbu tik lielā skaitā kapitālsabiedrību, ierēdnim, augstākajam ierēdnim, tādam kā, piemēram, valsts sekretāram, ir ļoti grūti strādāt pilnu slodzi arī ministrijā, tāpēc faktiski ir tapis ierobežojums kapitālsabiedrības padomes locekļiem, arī valdes locekļiem, un tas ir tāds, ka viņi drīkstēs strādāt ne vairāk kā trijās vietās. Trijās!

Kas attiecas uz kapitālsabiedrību turētājiem, tad tur, izejot no tā, cik liela ir kapitālsabiedrība, valdības pozīcija patlaban ir šāda: kapitālsabiedrības turētājs var būt pārstāvis divās īpaši lielās, trijās – lielās, četrās – vidēji lielās vai piecās – mazās kapitālsabiedrībās. Tas ir ierobežojums... Nē, nē! Viņš drīkst būt nevis kopā, bet tikai aizņemt to, ko es teicu. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet izlasiet, kas tur rakstīts!”) Ieklausieties, ko es jums saku! Es saprotu, ka jums ir grūti ar loģiku… Tad tā ir jūsu problēma. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Godmaņa kungs, izlasiet, kas tur rakstīts!”) Ja ir grūti ar loģiku, tad tā ir jūsu problēma! Kas īpaši nesaprot, iesniegšu rakstiski, cienījamie deputāti! Rakstiski! (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņi ir piedzērušies!”)

Nu, lūk! Es ļoti ceru… Es ļoti ceru, ka cienījamie deputāti izskatīs arī mūsu rakstiskos lēmumus un racionāli, loģiski pret tiem izturēsies. Neaizmirsīsim, ka šīs sabiedrības ir ļoti būtiskas valstij. Mēs no šīm sabiedrībām saņemam ne tikai ļoti nopietnus ienākumus par valsts kapitāla izmantošanu, bet šīs sabiedrības ir arī ārkārtīgi svarīgas mūsu tautsaimniecībai kopumā.

Jau iepriekš paredzot karstas debates no pieprasītāju un viņu atbalstītāju puses, es aicinu: esiet vēsturiski izprotoši un iecietīgi pret jūsu kolēģu lēmumiem tajos brīžos, par kuriem es šeit teicu!

Būšu ļoti priecīgs, ja deputāti nāks klajā ar konstruktīviem priekšlikumiem arī turpmāk, runājot par šo jautājumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godmaņa kungs! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Pirms 15 gadiem, iespējams, rūpīgi izplānotā un šodien līdz pilnībai uzbūvētā slēptā politisko partiju finansēšanas sistēma, ko tautā mēdz dēvēt par politiķu silēm vai barotnēm, pašlaik ir nedaudz sakustināta. Un, godātie kolēģi, es uzskatu, ka esmu morāli tiesīga runāt par šīm lietām, jo es neesmu bijusi ne koalīcijā, ne valdībā un, savulaik strādājot iepriekšējā darbā, esmu analizējusi, tieši otrādi, valdības rīcību, kādā veidā tiek mēģināts nodrošināt, piemēram, ar vadības līgumu, neadekvātas algas augstākajai Latvijas valsts ierēdniecībai.

Šodien pie varas esošajā koalīcijā sakarā ar pieprasījuma apmierinājumu ir iestājies neliels apjukums. Un, kā ziņoja premjers, Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Un mēs ar šo likumprojektu esam ļoti rūpīgi iepazinušies. Var piekrist likumprojektā paredzētajam, ka Ministru kabinetam ir jānoteic kārtība, kas pietiekami skaidri regulētu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kapitāldaļu turētāju pārstāvju un darbinieku atlīdzības apmēru. Tiesa, pārsteidz tikai premjera viedokļa maiņa. Viņa šā gada 28.oktobra atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai norādīts, ka šīm personām, lielākoties valsts sekretāriem un viņu vietniekiem, par šo darbu atlīdzība nepienākas. Šodien Ministru prezidents runāja pavisam ko citu. Es nezinu, kam klibo loģika: vai jūsu ierēdņiem, kas sastāda dokumentus Saeimai… Bet, Ministru prezidenta kungs, paskatieties 3.lapaspusē 5.punktu, kas tur ir uzrakstīts! Tur ir rakstīts: noteikt, ka valsts sekretārs var būt valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis vienlaicīgi ne vairāk kā piecās mazajās, četrās – vidējās, trīs – lielajās un divās – īpaši lielajās kapitālsabiedrībās. Kopā saskaitot, iznāk četrpadsmit. (No zāles: “Ārprāts, ārprāts!”) Manuprāt, matemātiskā loģika man neklibo, un es lasu to, kas šeit ir, tīri gramatiskā interpretācijā.

Mēs, protams, atbalstām viedokli, ka samērīgs atalgojums jāsaņem par šo darbu.

Tālāk. Šim likumprojektam ir vēl citi būtiski trūkumi, un es gribētu teikt, ka šis likumprojekts faktiski ir kā plāksteris, lai sabiedrisko domu nomierinātu. Godmaņa kungs, jūs minējāt, ka vēlētos saņemt konstruktīvus priekšlikumus. Lūdzu!

Likumprojekts paredz, ka par kapitālsabiedrības padomes locekli var būt fiziskā persona, kurai šā darba profesionālai veikšanai nepieciešama augstākā izglītība, latviešu valodas prasme, pieredze un zināšanas. Taču nav paredzēts, kas un kādā veidā noteiks šo pieredzi un zināšanas. Atšķirībā no “Pilsoniskās Savienības” pirms divām nedēļām iesniegtā priekšlikuma, likumprojekta, kas netika nodots komisijām, valdība neparedz šādos gadījumos izsludināt konkursu. Līdz ar to pieredzes un zināšanu izvērtēšana paliks tikai attiecīgā ministra, valsts sekretāra vai pašvaldības domes ziņā. Jo saskaņā ar likumu iepriekšminētajām personām ir tiesības iecelt vienu vai otru personu kapitālsabiedrības padomes locekļa statusā. Savukārt padome ir tiesīga iecelt valdi, kuras locekļu kvalifikācijai un zināšanām likums neparedz absolūti nekādas prasības. Var būt tautas universitāte, deju kursi, bokseru kursi, autovadītāju kursi un tamlīdzīgi. Neskaidri ir noteiktas prasības arī par to, cik vietās vienlaikus viena persona var būt par padomes vai valdes locekli. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Trīs!”) Katrā ziņā tā te ir uzrakstīts.

Es šodien sapratu, ka Godmaņa kungs teica: varētu būt trijās. Joprojām, Godmaņa kungs, netiek regulēts to kompensāciju apmērs, kuras tiek izmaksātas valdes un padomes locekļiem dažādos gadījumos. Šodienas vēstulē mēs varam redzēt, ka šīs kompensācijas ir tiešām galvu reibinošas. Un, neskatoties uz to, ka pagājušā gada decembrī Dalbiņa kunga vadītā komisija lūdza Ministru kabinetu, Ministru prezidentu novērst šo likuma noteikumu nepilnību, līdz šim tas vēl nav izdarīts.

Un, Godmaņa kungs, nevajadzētu runāt par šo atalgojumu valdēs un padomēs… par vidējo atalgojumu. Tas būtu apmēram tāpat kā – te dažkārt tas no Saeimas tribīnes ir skanējis – runāt par vidējo temperatūru vienā slimnīcas palātā vai kopā visā slimnīcā.

Premjers bez tam publiski ir paudis viedokli, ka likuma grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Taču likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēti pavisam citi termiņi, un saistībā ar padomju un valžu locekļu tiesisko statusu tie stājas spēkā tikai no nākamā gada 1.jūnija. Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka kapitālsabiedrībām nepieciešams pietiekams laiks nepieciešamo izmaiņu izdarīšanai, premjera kungs! Taču brīdī, kad mainās koalīcija valdībās vai pašvaldībās, no šīm padomēm un valdēm zibenīgā ātrumā tiek izmesti tās partijas biedri, kura vairāk nav koalīcijā. Un nevajadzētu arī šeit jūsu atbildes runā atsaukties uz tiesisko paļāvību, jo, piemēram, tiesnešu algu samazinājuma regulējums tiek grozīts ļoti operatīvi, un tad gan valdība nedomā par tiesisko paļāvību.

Pagājušajā ceturtdienā šeit, runājot no šīs tribīnes, es nedaudz pievērsos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajām valsts kapitālsabiedrībām, lai pievērstu jūsu uzmanību tam, ka padomēs un valdēs atrodas galvenokārt personas bez attiecīgām zināšanām, bet ar attiecīgu politisko pieredzi. Šodien atļaujiet raksturot situāciju Rīgas domē un pievērsties pazīstamākajām pašvaldību kapitālsabiedrībām un to vadībai.

Kāpēc es šodien esmu izvēlējusies Rīgas domi? Tāpēc, ka gan Komerclikuma 209.pants, gan likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 47.panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tā saucamās SIA, var iztikt bez padomēm. Tomēr Rīgas dome ir izmantojusi un izmanto visas iespējas, lai izveidotu šādas padomes arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Piemēram, ņemsim trīs Rīgas pašvaldības bagātākās SIA.

Un tā. SIA “Rīgas satiksme” ir 7 padomes locekļi: Imants Rākins – padomes priekšsēdētājs; locekļi ir Jānis Dinēvičs, Agnis Kalnkaziņš, Aris Lācis, Imants Mantiņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Zaržeckis.

SIA “Rīgas meži”. Arī 7 padomes locekļi: Andris Ameriks – padomes priekšsēdētājs; locekļi – Henrijs Frīdenbergs, Agnis Kalnkaziņš (jūs redzat – figurē jau otro reizi), Imants Rākins (figurē jau otro reizi), Dainis Stalts, Andris Ārgalis un Dainis Īvāns.

SIA “Rīgas ūdens”. 7 padomes locekļi: padomes priekšsēdētājs – Vladimirs Makarovs; locekļi – Ivars Gaters, Mihails Gavrilovs, Imants Kalniņš, Andris Lasmanis, Almers Ludviks, Modris Lujāns. Kā redzams, kolēģi, lielākoties tie visi ir pazīstami politisko partiju biedri.

Rīgas domē nenoliedzami ievērojama ietekme ir partijai, kas sevi uzskata par visnacionālāk noskaņoto konservatīvo partiju (es šeit domāju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), tomēr šīs partijas ievērojamāko politiķu darbošanās padomēs un valdēs ir ārkārtīgi liberāla. Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birka kungs, neskatoties uz savu atalgojumu Rīgas domē un Rīgas brīvostas pārvaldē (vairāk nekā 88 000 latu 2007.gadā), paspējis ieņemt arī padomes locekļa amatu aģentūrā “Rīgas meži”, saņemot par to vēl 6300 latu gadā.

Arī nākamie pieminēšanas vērtie kungi tāpat kā Birka kungs pēc izglītības ir ārsti. Piemēram, TB/LNNK valdes loceklis Andrejs Požarnova kungs bez darba domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja amatā algu saņem vēl piecās padomēs un vienā valdē, kopā gadā saņemot 60 tūkstošus latu. Domes priekšsēdētāja ārštata padomnieks politikas plānošanas jautājumos, arī pēc izglītības ārsts, Jānis Straumes kungs Rīgas brīvostas pārvaldē saņem 62 522,79 latus un vēl trijās akciju sabiedrībās – lidostā “Rīga”, “Latvijas Pastā”, “Latvijas autoceļu uzturētājā” – kopā gadā saņem vairāk nekā 98 tūkstošus latu.

Tātad šai personai, kuru vēlētāji neievēlē Saeimā, valsts un pašvaldība ar savu tiesisko regulējumu ir nodrošinājusi šajās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās lielāku atalgojumu nekā šeit, zālē, sēdošiem četriem “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem (es neskaitu Rasnača kungu, kas sēž Prezidijā).

Savukārt… (Replikas no zāles.) Savukārt cits TB/LNNK partijas biedrs, pēc izglītības agronoms, Vents Baloža kungs ir ne tikai SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs. Pagājušajā gadā viņš ir saņēmis 21 956 latus, bet vēl ir akciju sabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” padomes priekšsēdētājs, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” padomes loceklis un pašvaldības aģentūras “Rīgas dārzi un parki” padomes loceklis. Kopā šis kungs 2007.gadā ir saņēmis vairāk nekā 70 tūkstošus latu.

Godātie kolēģi, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK politiķi neaizmirst arī savus padotos, tāpat kā jūs visi neaizmirstat savus padotos. Un, piemēram, Birka kunga biroja vadītājs, pēc izglītības sociālo zinātņu maģistrs, Juris Imags 2007.gadā bijis padomes loceklis SIA “Rīgas nami”, padomes loceklis akciju sabiedrībā “Rīgas Slimokase” un Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes loceklis, gadā saņemot aptuveni 60 tūkstošus latu. Tas ir apmēram trīs reizes vairāk nekā jūs šeit, tie kliedzēji, kam nepatīk, ka es te runāju... Piedodiet!

Rīgā ir četri vicemēri. Viņi visi bez šā darba ir arī vairākās padomēs un valdēs. Andris Ārgaļa kungs – Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs un Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas meži” padomes priekšsēdētāja vietnieks – saņem vairāk nekā 99 tūkstošus gadā. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Ārprāts, nu, ārprāts!”) Kā mēs zinām, no viņa neatpaliek arī Andris Amerika kungs no Latvijas Pirmās partijas. Viņa ienākumi kopā ar atalgojumu padomēs un valdēs ir vairāk nekā 96 tūkstoši. Līdzīga situācija ir arī pārējiem vicemēriem – Jānim Dinēvičam un Almeram Ludvikam.

Un nobeigumā, ņemot vērā to, ka pagājušajā ceturtdienā Tautas partija pauda ārkārtīgu atbalstu mūsu iniciatīvai, es šīs situācijas raksturojumam saistībā ar likumā prasīto izglītību un pieredzi gribētu pieminēt vēl vienu domnieku – Tautas partijas biedru, ārkārtīgi godājamu, cienījamu profesoru, arī Lāča kungu, kura darba spējas viņa cienījamā vecumā es vienkārši apbrīnoju. Un šis cienījamā vecuma kungs paspēja vienlaikus strādāt kā Rīgas domes deputāts, vadīt valsts akciju sabiedrību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, strādāt par profesoru Rīgas Stradiņa universitātē un Gaiļezera slimnīcā, kā arī atrasties vēl trijās padomēs, kas nekādi nav saistītas ar medicīnu (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Es arī gribu kaut ko!”), proti, “Rīgas satiksmē” un Ceļu pārvaldē.

Minētais politiķu atalgojums padomēs un valdēs ir tikai aisberga redzamākā daļa. Ar šo pārmērīgi politizēto padomju un valžu palīdzību, manuprāt, tiek kropļota uzņēmējdarbības vide Latvijā. Kāpēc, godātie kolēģi, Rīgas domei ir vajadzīga SIA “Rīgas lombards” ar trijiem padomes locekļiem? Kāpēc Rīgas dome nav gājusi tālāk un nodibinājusi, teiksim, SIA “Spēļu zāle”? Vai SIA “Masāžas salons”? Kāpēc Rīgas namu pārvaldēs, piemēram, SIA “Juglas nami”, “Valdemāra nami”, “Pļavnieku nami”, katrā padomē ir trīs locekļi plus mistiskā atbildīgā amatpersona? Viņu uzturēšanas līdzekļi tiek ieskaitīti namu apsaimniekošanas izdevumos, kurus ir spiesti maksāt dzīvokļu īpašnieki.

I.Čepāne.

Ja varam ticēt laikraksta “Diena” pagājušās nedēļas pielikumam “SestDiena”, tad atsevišķi politiķi, lai saņemtu izdevīgus pasūtījumus, ir gatavi par godu Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājas kundzei Nanai Cibuļskai sacerēt grāmatas, vismaz pasūtīt sacerējumus, vārda tiešā nozīmē krist viņas priekšā ceļos. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Tas jau bija “Jaunā laika”!”)

Godātie kolēģi, Komerclikuma 169.pants noteic, ka valdes un padomes loceklim jādarbojas kā krietnam un gādīgam saimniekam. Krietns un gādīgs saimnieks tiek atalgots arī ar darba augļiem. Taču, papētot datus Rīgas publiskajā pārskatā par līdzdalību pašvaldības uzņēmumu kapitālā un salīdzinot tos ar tā saucamajiem nenodokļu ienākumiem, nākas secināt, ka Rīgas dome nav rūpīgs un gādīgs saimnieks, jo redzams, ka 2007.gada 31.decembrī Rīgā ir jau 43 kapitālsabiedrības, kurās pašvaldībai pieder 100 procenti kapitāldaļu, un 10 dažāda veida aģentūru, taču ieņēmumi no pašvaldības kapitāla izmantošanas ir tikai 25 tūkstoši latu, kas ir ceturtā daļa no pašvaldības vadītāja gada atalgojuma.

Vakar, premjera kungs, jūs Latvijas Televīzijas 1.programmā aicinājāt visus iedzīvotājus šajos grūtajos laikos… šos grūtos laikus pārdzīvot kopā. Ar savu pieprasījumu mēs nekultivējam skaudību pret turīgiem cilvēkiem, kas savu naudu ir ieguvuši ar darbu vai citādā likumīgā un godīgā ceļā. Mēs ceram, ka mūsu pieprasījums jums kalpos kā palīgs šīs negodīgās politisko partiju finansēšanas sistēmas sagraušanā.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Ilmai Čepāne.

Nākamajai vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei. Jautājums: Kalnietes kundze, jums pietiks ar 10 minūtēm? Tādā gadījumā man ir priekšlikums iet pārtraukumā un tad turpināt debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam (Zaļo un Zemnieku savienība).

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde notiks pulksten 10.30 – 106.telpā.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu 10.30 uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu 10.30 pulcēties komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ilma Čepāne… (No zāles: “Ir!”), Ina Druviete, Jānis Dukšinskis, Guntis Jānis Eniņš, Kārlis Leiškalns… (No zāles: “Ir!”), Jānis Klaužs, Dagnija Staķe, Gunārs Upenieks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Man liekas, ka mūsu ir diezgan maz… Varbūt var palūgt zvanu… Izskatās, ka kvorums ir.

Turpinām debates.

Vārds debatēs deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Pat ja man sava runa ir jāsaka bez Ministru prezidenta klātbūtnes, es varu justies mierīgi, jo katrā trešajā teikumā man šeit, pie labās auss, neskanēs Godmaņa kunga sašutuma pilnie komentāri.

“Pilsoniskā Savienība” un citi opozīcijas deputāti pieprasījumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, to atalgojumu un kompensācijām” Ministru prezidentam iesniedza tāpēc, ka mēs vēlējāmies pievērst sabiedrības uzmanību tam, kādas neticamas lietas it kā likumu aizsegā notiek šajās padomēs un valdēs.

Tāpat pieprasījuma mērķis bija panākt to, lai Ministru prezidents un varas partijas ne tikai vārdos, bet arī darbos būtu spiestas rīkoties, lai ierobežotu šo partijām pietuvināto “savējo” barotni, no kuras nodokļu maksātāju nauda ar dažādu starpkabatu palīdzību tiek pārpumpēta partiju kasēs.

Esmu pateicīga kolēģiem deputātiem, kas iepriekšējā sēdē neatbalstīja Pieprasījumu komisijas lēmumu – noraidīt “Pilsoniskās Savienības” iesniegto pieprasījumu.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs gan mēģināja deputātus pārliecināt, ka pieprasījums nav vajadzīgs (es citēju): “Ministru prezidents jau informējis par situāciju un par to, kādi pasākumi tiek veikti nākotnē.” Tas, ka pretēji komisijas lēmumam “Pilsoniskās Savienības” pieprasījums guva vairākuma deputātu atbalstu, apliecina, ka reizēm sirdsapziņa ir spēcīgāka par frakcijas disciplīnu. Jācer, ka šis balsojums ir pirmā, lai arī vārgā zīme, ka Saeimas valdošā koalīcija sāk saprast, ka arī opozīcijas deputāti pārstāv noteiktu vēlētāju daudzumu, kurus gluži ignorēt nedrīkst.

Kopš iepriekšējās Saeimas sēdes Ministru prezidents ir nācis klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā, viņaprāt, ieviest kārtību kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Mēs, “Pilsoniskā Savienība”, varam justies gandarīti, ka, pateicoties mūsu neatlaidībai, beidzot Ministru prezidents ir spiests sākt rosīties, lai kaut ko darītu. Tomēr jūs, godātie deputāti, maldāties, ja domājat, ka piedāvātie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” tiešām ievieš kārtību šajā sabiedrības sašutumu pelnīti izraisījušajā jautājumā. Iepazīstoties ar grozījumiem, es nevaru saprast, vai tos rakstījis kāds jurists iesācējs vai, gluži pretēji, kāds galējs ciniķis, kurš ar nolūku likuma grozījumos atstājis tik daudz neskaidrību, ka tās paver tik brīvas interpretācijas iespējas, ka reālajā dzīvē gandrīz nekas nemainīsies. Deputāte Ilma Čepāne savā runā uz šīm nepilnībām konkrēti norādīja.

Taču man vislielāko sašutumu izraisa tas, ka Godmaņa kungs atkal ir maldinājis sabiedrību, aizvakar pēc valdības sēdes ar lielu pompu paziņojot plašsaziņas līdzekļos, ka likuma grozījumi stāsies spēkā jau 2009.gada 1.janvārī. Nē, kolēģi deputāti, likuma grozījumu projekta tekstā ir skaidri rakstīts (es citēju): “Grozījumi, ar kuriem šā likuma 60.pantā tiek ietverts ierobežojums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes locekļiem vienlaicīgi ieņemt vairāk kā trīs padomes un valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā, stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūniju.” Citiem vārdiem sakot, varas partijas ir paredzējušas sev mīkstās piezemēšanās periodu. Sak, nevar taču tā skarbi aizgriezt skābekli savējiem un vēl pašu partiju kasēm, tāpēc jādara tas nevis pēc diviem mēnešiem, bet pēc pašvaldību vēlēšanām. Varas partiju prasme lietas “aizlaist ilgajā” ir gluži vai neticama. Nav taču nekādas steigas, algas var iesaldēt citiem, darba vietas var samazināt, citiem izdevumus var samazināt citur. Nē, kolēģi deputāti, steiga ir, jo valstī ir finanšu krīze, kas strauji pāraug ekonomiskā krīzē. Faktiski situācijas dinamisms ir tik augsts, ka to varētu salīdzināt ar ārkārtas stāvokli, un ārkārtas stāvoklī ir nepieciešama ārkārtas rīcība, ātra rīcība.

Ir jautājumi, kuros valdība rīkojas ārkārtas stāvoklim raksturīgā režīmā un slepenībā. To apliecina ātrums, ar kādu valdība lēma pārņemt “Parex banku”; bija nepieciešamas tikai četras stundas, nevis astoņi mēneši, kā plānots Godmaņa cildinātajos likuma grozījumos, lai vienotos “Parex banku” pirkt. Tad vēl tika pievienotas dažas dienas, lai saskaņotu līgumu daudzu desmitu lappušu garumā, un gatavs! (Nu, tagad jāgaida, ko teiks Eiropas Komisija. Bet tikmēr Latvijas un “Parex” kredītreitingi krītas.) Lūk, cik operatīvi valdība var rīkoties, ja ir politiska griba! Pie tam steiga šoreiz ir tik liela, ka Ministru prezidents un finanšu ministrs tā arī nav atraduši laiku, lai nevis garām ejot, bet īstā preses konferencē atbildētu uz daudzajiem jautājumiem, kas satrauc sabiedrību. Tikpat veikli šodienas Saeimas vairākums mainīja likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai Mārtiņš Bičevskis varētu kļūt par “Parex” padomes priekšsēdētāju. Tātad arī Saeima prot ātri rīkoties, ja tas ir varas partiju interesēs.

Ko tad secināsim? Ja ir politiskā griba, tad tikpat izlēmīgi varētu sakārtot to haosu, kas valda kapitālsabiedrību padomēs un valdēs.

Kad 30.oktobra sēdē “Pilsoniskā Savienība” iesniedza grozījumus likumā par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomēm un valdēm, tad Saeima tos noraidīja. Ko tad “Pilsoniskās Savienības” deputāti vēlējās likumā mainīt? Vispirms jau noteikt to, ka kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem atalgojums nedrīkst pārsniegt 30 procentus no pamatatalgojuma. Otrkārt, “Pilsoniskā Savienība” prasīja noteikt, ka izsludināms atklāts konkurss uz valdes locekļu amatiem. Un, treškārt, ka gan algas, gan kompensācijas padomes locekļiem nosaka akcionāru sapulce saskaņā ar pašreiz neeksistējošiem Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši sabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem.

Toreiz, noraidot šo likumprojektu, Bērziņa kungs no LPP/LC kāpa tribīnē un klāstīja, ka viņš jau neesot pret “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumiem, bet tie esot tādi, nu, fragmentāri. Bez tam (es citēju) “valdībā ir veikta virkne pasākumu, kuri turpinās un kuriem būtu jānonāk pie loģiska noslēguma jau tuvākajā laikā”. Ar tuvāko laiku acīmredzot ir domāts 2009. gada 1.jūnijs. Vēl Bērziņa kungs atsaucās uz vairākiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos un Ministru padomes rīkojumiem. Tāpēc viņš uzskatot (es atkal citēju), ka “atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu būtu priekšlaicīgi. Ir jāļauj Ministru kabinetam sistēmiski sakārtot visu šo sistēmu.”

Pārbaudot Bērziņa kunga teikto, atklājās, ka pieminētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nav izdarīti. Tātad Bērziņa kungs apzināti vai neapzināti savus kolēģus deputātus ir maldinājis. Jāiesaka turpmāk rūpīgāk pārbaudīt to, ko palīgi saraksta.

Sistēmas sakārtošana Ministru prezidenta priekšlikumos pagaidām nav redzama. Līdzīgi kā Bērziņa kungs, arī Ministru prezidents turpina stāstīt tādas puspatiesības, dalīt daļskaitļus vai saskaitīt un izrēķināt vidējo aritmētisko. Atbildē, kuru viņš 28.oktobrī sniedza Saeimai uz “Pilsoniskās Savienības” pieprasījumu, ir apkopoti tikai daļēji dati par 7 ministrijām. Līdz pat šai dienai datus par pārējām ministrijām Saeima tā arī nav saņēmusi.

Atgādināšu jau to, ko darīja Ministru prezidents, – katram gadījumam. Kopumā tātad ir 686 kapitālsabiedrības, kurās darbojas 1247 valdes locekļi un 614 padomes locekļi, kas 2007.gadā atalgojumā valdēs ir saņēmuši 2 685 407 latus, sociālajās garantijās – 213 615 latu. Padomēs savukārt atalgojumā izmaksāts 278 561 lats un kompensācijās – 8495 lati. Lai arī datus par Satiksmes ministriju valdība nav iesniegusi, tomēr, rūpīgi izpētot Valsts kontroles ziņojumus, amatpersonu ienākuma deklarācijas un kapitālsabiedrību gada pārskatus, var uzzināt, ka tur izmaksāti 238 976 lati un kompensācijās – 413 208 lati. Šīm izmaksām vēl ir jāpieskaita 138 473 lati, ko saņem valsts kapitāla daļu turētāji vai to pārstāvji. Nu tad summēsim! 3 miljoni 976 tūkstoši 735 lati. Gandrīz četri miljoni! Un tas tikai 8 ministrijās! Šajā skaitlī nav iekļauti dati par pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Valdošajai koalīcijai un Godmaņa kungam būtu jāņem vērā, ka nekas tā neaizvaino sabiedrību kā nepelnīti dotas privilēģijas kādai atsevišķai personu grupai, šajā gadījumā – dažādo kapitālsabiedrību un valžu locekļiem, kuri par nekā nedarīšanu saņem neproporcionāli lielu atalgojumu. Īpašas izpētes vērts būtu jautājums par šo kapitālsabiedrību peļņu. Un atbildība par to, ka šīs peļņas gandrīz nemaz nav, būtu jānes tiem, kurus varas partijas apstiprina sargāt valsts kapitālu.

Atcerieties, kolēģi deputāti, 2005.gada vasarā ar lielu pompu Ministru prezidents Kalvītis Dailes teātrī parakstīja memorandu ar kultūras darbiniekiem, apsolot šai visvairāk novārtā atstātajai jomai “treknos gadus”. Zināt, cik gadā pelna Jēkabpils kultūras nama direktors? 7711 latus jeb mēnesī 642 latus bruto. Zināt, kādi 2007.gadā bija ienākumi tagadējam Ministru prezidenta preses sekretāram Edgaram Vaikulim? 41 984 lati jeb 3498 lati mēnesī. Nabadziņš gan bija gauži noskrējies, jo strādāja vismaz piecās vietās. Ņemsim kādu citu Ministru prezidentam īpaši pietuvinātu personu – Juri Radzeviču. Viņš 2007.gadā bija noskrējies vēl trakāk. Sešās vietās saņēmis 58 469 latus. Kamēr Godmanis, tolaik būdams iekšlietu ministrs, saņēma divas reizes mazāk – 24 920 latu un tālaika Ministru prezidents tikai nedaudz vairāk.

Cits neatvietojams darbinieks – Viesturs Silenieks no ZZS – nopelnījis 81 084 latus. Un par ko? Par sēdēšanu Rīgas brīvostas un Mērsraga ostas pārvaldē un būdams vairākkārtīgs padomnieks. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Kaut kāds ārprāts!”)

Es vairs neturpināšu šo stāstu, jo tur ir atrodami daudzi čempioni. Par to gana runāts kā Saeimā, tā arī pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļos.

Un nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Godmaņa valdība ir tikai Emša, Kalvīša valdības kārtējā mutācija. Tai pilnībā jāuzņemas atbildība par to bedri, kādā četru valdīšanas gadu laikā valsts ir iegrūsta. Kapitālsabiedrībās izšķērdētais ir tikai mazs fragments no kopainas, taču ļoti raksturīgs šīs valdības izpratnei par labu pārvaldību un labu saimniekošanu. Mēģinājumi visu atbildību novelt uz globālo krīzi patiesībā ir izvairīšanās no atbildības. Krīze ir blakusapstāklis, kurš vēl padziļina finanšu un ekonomikas pagrimumu, kas pamatā radies Latvijas valdības nesaprātīgās un nepārdomātās makroekonomiskās politikas dēļ. Ir šķērdēts un šķērdēts. Straujās izaugsmes gados valdība tā arī nespēja saņemties bezdeficīta budžetam. Nekas nav atlikts stabilizācijas fondā, lai būtu drošības spilvens un attīstības nauda pēc krīzes. Kad 2010.gadā Latvija lēnām sāks rāpties no bedres ārā, mēs būsim atsviesti atpakaļ un pliki un nabagi varēsim sākt savu valsti celt vēlreiz. Tikai šoreiz vairs nevarēsim uzvelt atbildību kariem un kādiem svešiem spēkiem. Pašu bāleliņi un zeltenītes vien būs pie vainas.

Atbildes, kuras Ministru prezidents šodien sniedza uz “Pilsoniskās Savienības” un citu deputātu pieprasījumu, ir nepil­nīgas un neapmierinošas, tomēr “Pilsoniskā Savienība” nerosinās jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai, jo apzinās, ka politiskā nestabilitāte var strauji saasināt finanšu un ekonomisko nestabilitāti valstī. Tāpēc šoreiz vēl ne.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šā gada sākumā, nevis uzsvērdams savus nopelnus, bet pateicoties tam, ka es šīs ziņas savācu Amerikas informācijas centrā Rīgā, es kā pirmais Saeimas deputāts runāju par šīm milzīgajām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību algām. Un šajā gadījumā es teicu, ka piekrītu Zviedrijas kādreizējam Ministru prezidentam un Sociāldemokrātu partijas vadītājam Ulofam Palmem, kurš ir teicis, ka, lūk, Zviedrijā ir jābūt ļoti daudziem bagātiem cilvēkiem un par to zviedriem nevajadzētu uztraukties, bet nevajadzētu būt trūcīgiem cilvēkiem.

Piekrītot šim teikumam, es jau esmu no šīs tribīnes pateicis, ka tomēr mēs esam radījuši (vārdu “mēs” es lietoju tādā nozīmē – visas politiskās partijas, ieskaitot tās, kas nav pašreizējā Saeimā, piemēram, sociāldemokrāti) jaunbagātnieku šķiru, kuri nav nopelnījuši savu turību jeb bagātību ar savu darbu. Un šie fakti, kurus šodien dzirdējām no diviem iepriekšējiem opozīcijas deputātiem, ir tiešām satriecoši.

Atgriezīsimies pie tā, ko es jau esmu teicis. Un es domāju, ka jāsaka atkārtoti, lai zina visi un lai iespiežas tomēr tautas sapratnē, kas notiek ar mūsu valsti.

Tātad rekordists valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās – Rīgas ostas prezidents Loginovs. Es toreiz uzrakstīju, ka viņš ir saņēmis vairāku gadu gaitā no 170 līdz 175 tūkstošiem latu gadā. Tagad, pateicoties deputātes Čepānes savāktajiem faktiem, izrādās, ka šim kungam ar to ir par maz. Viņš ir vēl arī valsts kapitāldaļu turētājs Latvijas Jūras administrācijā, kā arī vēl valdes priekšsēdētājs “Latvijas Dzelzceļā”. Ko mēs varam teikt, ja šim cilvēkam, kas arī šobrīd saņem, pēc žurnālistu ziņām, 135 tūkstošus latu gadā, ar to ir par maz! Viņam ir tāpat kā šīm politiskajām partijām, – būsim tak godīgi! – mēs zinām, ka par velti nemaksā ne šos 175 tūkstošus vienam, ne otram 145 tūkstošus, ne trešam 115 tūkstošus… veselai rindai pāri un ap 100 tūkstošiem algās… nerunājot par tiem, kuriem ir 40–50, 70–80 tūkstošu latu gadā… ka no šiem līdzekļiem – nekontrolētajiem līdzekļiem – ir radīta tiesiska institūcija, kurai neviens klāt nevar pieķerties, arī Valsts kontroliere ne. Tiesiski nozog tautas mantu un valsts mantu. Ar milzīgajām algām! Un neviens nezina, cik no šīs algas – no šiem 175 vai 135, vai 145 tūkstošiem un pārējām – saņem šis cilvēks un cik saņem politiskās partijas.

Ja kāds teiksiet, ka jūs… izliksimies, ka nesaņem šīs partijas, nu, tad ir jārunā tālāk. Šim Loginovam un arī partijām… visām partijām ir ar naudu tā kā vienas tautas sakāmvārdā: jo vairāk jūras ūdeni dzer, jo vairāk slāpst. Slāpst arvien vairāk. Šīs slāpes nemazinās, tās tikai pieaug. Un acīmredzot tas, kas ātri grib tikt bagāts… un ir vesela rinda šo cilvēku, šo jaunbagātnieku… Ir teikts: ja ātri gribi kļūt bagāts, tad tev ir jāaprok sava sirdsapziņa. Un viņi šo savu sirdsapziņu visi ir aprakuši. Un tie koalīcijas partiju, pašreizējo partiju deputāti, kas balsosiet par to, lai viņiem paliek šīs algas, jo Ministru prezidents neko nav mainījis, par to es arī esmu spiests runāt, – nu tad jūs arī aprociet savu sirdsapziņu! Un, ja jūs, visi šīs koalīcijas pārstāvji, kas tagad šodien vai rīt (rīt es nebūšu, es braucu komandējumā) nobalsosiet par to, lai visa šī sistēma paliek, nu tad jūs rīkojaties tā, kā mūsu dižais aktieris Kārlis Sebris ir teicis: “Liela daļa cilvēku, kas ir negodīgi, ir pārliecināti, ka viņi rīkojas pareizi.” Tie, kas balsos par šīs sistēmas, kas ir sagraujama, paturēšanu, domā, ka viņi rīkojas pareizi. Bet Kārlis Sebris ir teicis, ka šajā gadījumā nav pareizi… Negodīgi nedrīkst rīkoties.

Un skatīsimies tālāk. Vai tad ir kādas pārgrozības? Nu, proti, tagad tajā Ministru prezidenta izvirzītajā variantā teikts, ka viens cilvēks varēs būt tikai trijās vietās padomes vai valdes loceklis. Nu kas tad tur mainās? Nu piemēri jau mums tūlīt būs, un es tos minēšu. Nu nekas taču nemainās! Tātad Požarnovs ar septiņām vietām, Liepiņš no Latvijas Pirmās partijas ar sešām vietām, Vents Balodis… un visi pārējie, neskaitīsim uzvārdus… nu labi, viņi būs trijās vietās! Viņi būs trijās vietās. Un trīs SIA, kā redzams, ko ļoti pārliecinoši pierādīja iepriekšējie opozīcijas runātāji. Iedalīs katram pa 30 000, un atkal būs 90 000 latu gadā. Un piemērs jau ir. Nu jānosauc vēl kāds uzvārds (No zāles dep. K.Leiškalns: “Kurš?”) – Jānis Straume, bijušais TB/LNNK līderis, kas tautas acīs bija kritis tik zemu, ka, būdams sešās šinīs vietās – valdēs un padomēs, Saeimas vēlēšanās viņš netika ievēlēts Saeimā. Ko tad izdarījāt jūs, koalīcijas partijas? Jūs viņu iecēlāt sešās vietās, un viņš saņēma daudz vairāk nekā Saeimas priekšsēdētājs. Ir jau zināms – 88 000 latu gadā. Ko mēs varam teikt par šo faktu? Tātad koalīcijas partijas saprata, laikam daudz bija lasījušas izcilo amerikāņu rakstnieku Hemingveju, ka nevar riskēt ar to, ko jūs nekad negribat zaudēt. Jūs negribējāt zaudēt varu, nu, tātad 23 vietas – Tautas partija, 18 (es ar’ biju klāt) – ZZS, 10 – Latvijas Pirmā partija. It kā būtu 51, bet Saeimas pieredze jau rāda – un tas ir gluži normāli –, ka daži cilvēki pārdomā un kļūst par opozicionāriem un daži ir slimi, un daži aizbrauc komandējumā, un tātad šīs 51 balss nebūtu. Nu ko tad izdarīja koalīcija?

Lai dabūtu vēl klāt 7 TB/LNNK deputātu balsis, Jāni Straumi, presē sauktu par “pelēko kardinālu”, ielika šinīs sešās padomēs ar milzīgu algu. Lai neriskētu, lai neriskētu ar varu. Nu, tā shēma tak ir pil­nīgi saprotama, un kādēļ šeit izlikties? Kādēļ Godmaņa kungs izliekas? Lai paturētu politisko varu, ir nodibināta šī pastāvīgā institūcija, kuru neviens nevar kontrolēt, kurā kļūst turīgi (atsevišķi varbūt – bagāti) cilvēki, un milzīgas summas aizplūst partiju kasē. Un mēs izliekamies, ka neredzam. Un Godmaņa kungs no šīs tribīnes pat mēģina teikt, ka mums, Saeimas deputātiem, esot jāzina loģika. Tiešām, visi mēs, sevišķi humanitāro izglītību baudījušie augstskolā, zinām, ka senie grieķi – Aristotelis, Sokrats, Platons – bija tie, kas šo jēdzienu “loģisks spriedums” iedibināja. Bet Godmaņa kungs… žēl, ka viņa nav… ja viņš būtu, tad viņš dzirdētu, ka loģikā ir arī cits jēdziens – “kazuistika”. Kazuistika, viņi, šie izcilie domātāji, saka, ir tāds paņēmiens, ka ar sev izdevīgiem manipulētiem spriedumiem un apsvērumiem rada iespaidu, ka tas ir loģiski. Lūk, tāda šinī gadījumā ir Godmaņa kunga nostāja un apvainojums, ka mēs nedomājot loģiski.

Mēs zinām, taču atkārtosim – ir dota iespēja valsts sekretāram (bet tie visi ir politisko partiju ielikti cilvēki) joprojām izvēlēties, kādus cilvēkus viņš liks šo triju cilvēku padomē. Apskatām šo likumu – kas tad tur ir teikts? Ļoti labi – jāpārvalda latviešu valoda, nepieciešama augstākā izglītība, bet tad seko – vai ir pieredze šajā darbā. Tā ka to pieredzi vispār var atsviest malā, var neņemt vērā. Un to noteiks valsts sekretārs. Kas tad notiek ar šo padomi? Šī padome ieceļ valdi, un viss turpinās tālāk, viss šis riņķa dancis ap valsts un tautas mantas izzagšanu turpināsies vēl ilgi un vēl tālāk.

Un, lai paturētu tīru fasādi – krievu tautai paldies par vienu lietu: jau cariskās Krievijas laikā tā ir sapratusi, ko nozīmē vārdi “Potjomkina sādža”, – jāizkrāso visa pret ceļu pavērstā fasāde un visas mājas, viss jānotīra, lai izskatās ļoti gludi. Un tagad valdība ar šo savu pieņemto lēmumu parāda, ka viss ir ļoti gludi: mēs esam sapratuši, ko sabiedrība grib, lai maina, un, lūk, mēs esam pieņēmuši it kā jaunus likumus. Pie tam – laikam tas ir Bērziņa kungs, es esmu spiests minēt otrreiz – jūs pasakāt, ka tur jau ir tāds un tāds rīkojums. Nu, es vakar painteresējos pie opozīcijas cilvēkiem, kas jurisprudences lietās ir gudrāki par mani. Ar rīkojumu jau neko nevar izdarīt, es arī varu dot rīkojumu. Izrādās, ka es varu, Bērziņa kungs. Bet vajadzīga taču ir vai nu Saeimas likumdošana, vai Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai varētu vispār šinī lietā kaut ko grozīt. Taču nekas netiek darīts, lai šinī lietā tiktu kaut kas grozīts.

Sāpīgi. Šeit tribīnē kāpt ir drūmi. Manā vecumā es taču to nedaru populisma vārdā. Kāds man vajadzīgs populisms?

Ejam tālāk. Kā saka latviešu aforismu lielmeistars Francis Usāns, godīgs politiķis katrs atradīs pats sev vietu. Bet šī sistēma radīta, lai siltas vietiņas radītu. Un es esmu jau otro reizi te kāpis … aizmirsu… trešo reizi. Šī sistēma ir jāsagrauj, jāsagrauj pilnībā! Jāsagrauj ar 24 vai 20, vai tā… ņemot labos paraugus no mūsu pirmās brīvvalsts laikiem, ar skaidri noteiktu ierēdņu klasifikāciju, kur katram ir paredzēta sava alga un vieta.

Tagad Godmaņa kungs saka, ka šīs algas, lūk, šajās valdēs un padomēs ir ļoti regulētas un zemas. Nu kā var tādus vārdus lietot par zemām algām, ja mēs zinām, ka šie cilvēki apmēram astoņu gadu laikā jau ir kļuvuši par miljonāriem!

Un vēlreiz atgriezīsimies pie Amerikas. Šodien minēja šeit faktus Čepānes kundze. Paldies par to! Ārgaļa, Birka algas ir 88, 90 vai cik tur tūkstošu, tie tūkstoši jau jūk… Un tai pašā laikā kapitālisma citadelē, Amerikas Savienotajās Valstīs, – es minu šos piemērus, un tie ir Amerikas informācijas centra dotie piemēri, tie nav Visvalža Lāča piemēri – ir pilsētas, kas lielākas par Rīgu, un tur algu saņem mazāku – tikai 50 tūkstošus latu mūsu naudā gadā. Lielākās pilsētās! Un šeit saņem divreiz vairāk!

Tātad mēs izzogam, nozīmējot šos cilvēkus šai galvenajā barotnē, Rīgas domē, kas jau kļūst tik pievilcīga, ka tagad daži politiķi saprot, ka jātaisās prom no Saeimas un jātiek Rīgas domes vadībā. Mēs šos cilvēkus atalgojam daudz bagātāk nekā amerikāņi savus pašvaldību vadītājus. Kur mēs varam vēl tālāk iet?! Mums nav kur tālāk iet. Mums ir jāiznīcina pašreizējās barotnes, un citu ceļu mums nemaz nav.

Redziet, es pie sevis domāju: nu kādēļ Godmanis – es viņu pazīstu no 14 gadu vecuma, jo es viņa tēvam biju labs draugs –, kādēļ šis cilvēks, Ministru prezidents, izliekas, it kā nekas nebūtu, un runā aplamības? Mans spriedums ir, ka viņš turas pie glābšanas riņķa, jo viņš saprot: ja viņš šo sistēmu sagraus, tad šīs četras koalīcijas partijas viņu neglābs un arī viņu var padzīt no Ministru prezidenta posteņa. Tāds ir mans spriedums par šo lietu, es domāju, ļoti godīgs spriedums.

Bet Godmaņa kungs negrib saprast, ka turēšanās…. Atkal jāpiesauc viens ļoti, ļoti gudrs latviešu aforismu meistars Francis Usāns. Viņš saka: “Ja turas pie glābšanas riņķa, peldētprasmi nevar apgūt.” Bet Godmaņa kungs ir apguvis. Turas pie glābšanas riņķa un peld. Un peld pa straumi. Bet Francis Usāns atkal skaisti pasaka: “Tikai, peldot pa straumi, vienmēr vajag padomāt par dziļumu, kur var noslīkt.” To viņš pašreiz vēl nesaprot, ka viņš var tautas acīs noslīkt. Un tas būs vislielākais trieciens šim gudrajam cilvēkam, darbīgajam cilvēkam, kuru politikas viļņi ir iedzinuši straumē tik tālu, ka viņš vairs nevar izrāpties ārā nemaz, gribēdams strādāt Latvijas labā un paturēt savu vietu.

Tāds, lūk, ir mans skats uz šo lietu. Un es vēlreiz uzaicinu (rītdienas sēdē es nebūšu vairs klāt), it sevišķi koalīcijas partiju biedrus, apdomāties un balsot kopā ar opozīciju – jo šeit nav opozīcijas pret Latvijas valsti un latviešu tautu, arī ne pret krievu tautu un citām Latvijas tautām –, lai sagrautu, iznīcinātu šo jaunbagātnieku šķiru, nepelnītu jaunbagātnieku šķiru, veidoto sistēmu. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingunai
Rībenai.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, godājamie klātesošie! Ārkārtīgi daudz būtisku un pareizu lietu un secinājumu jau šodien šeit ir izsacīts. Tāpēc es biju iecerējusi uzdot tikai tādus divus īsus un loģiskus jautājumus mūsu premjerministram, bet diemžēl Godmaņa kungs neuzskata par vajadzīgu atrasties Sēžu zālē un uzklausīt pat šos, teiksim, dažus jautājumus, ko šeit klātesošie viņam uzdod.

Tātad pirmais jautājums, ko es gribēju uzdot Godmaņa kungam, ir par to, kāpēc viņš uztur kroplu atalgojuma sistēmu, kurai nav nekāda sakara ne ar profesionālo kvalifikāciju, ne ar atbildību, ne ar pieredzi, ne ar darba intensitāti, ne ar darba apjomu.

Un otrs jautājums – kāpēc Godmaņa kungs pieļauj, ka valsts svarīgāko un nozīmīgāko iestāžu vadītāji saņem no valsts atalgojumu, kurš ir nesamērojams ar partiju ielikteņiem izmaksātajiem zelta kalniem?

Un tikai daži ikdienišķi fakti par 2007.gadu, pie kam par amatpersonām, kas mums šeit, Saeimā, ir vairāk pazīstamas. Es šeit nerunāšu par ārstiem, augstskolu rektoriem, māksliniekiem un tā tālāk. Bet tādiem, kas mums visiem ir vairāk pazīstami, tai skaitā ar savu darba apjomu.

Tātad par 2007.gadu ģenerālprokuroram valdība samaksāja 38 032 latus. Valsts policijas priekšniekam valdība gadā samaksāja 35 851 latu. KNAB priekšniekam valdība samaksāja 29 838 latus. Valsts kontrolierei valdība gadā samaksāja 38 308 latus. Augstākās tiesas priekšsēdētājam valdība samaksāja 52 799 latus. Satversmes tiesas priekšsēdētājam valdība samaksāja 44 443 latus. Un visbeidzot Valsts kancelejas vadītājai valdība samaksāja 49 610 latu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Cik pašam premjeram?”) Un mans jautājums Godmaņa kungam būtu bijis – kā viņš varētu paskaidrot, ar ko īpašu izcēlās šeit jau gandrīz kā etalons pieminētais Straumes kungs, kuru gan tautā vairāk zina ar iesauku “Batjka”, kurš no valsts par saviem padomiem dažādās padomēs saņēma 88 157 latus? Divas reizes vairāk nekā Satversmes tiesas priekšsēdētājs! Divas reizes vairāk nekā Satversmes tiesas priekšsēdētājs! Vai arī bijušais satiksmes ministra favorīts, tagad bēdīgi slavenais lašu maluzvejnieks un Televīzijas un radio centra valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, kurš no valsts pērn saņēma 77 897 latus. Tas ir pāri par divām reizēm vairāk nekā valsts ģenerālprokurors. Jūs to spējat? Godmaņa kungs mūs aicināja šeit domāt loģiski. Jūsu smadzenēs spēj šie skaitļi loģiski ievietoties?

Tālāk. Un kādus valstij īpaši vērtīgus padomus sniedza neaizvietojamais, neatkārtojamais un visos laikos nepārspētais Tautas partijas vecbiedrs un Rīgas domes būvniecības lietu fīrētājs Edmunds Krastiņš, kurš no valsts un pašvaldības saņēma 110 499 latus? (No zāles: “Kaut kas ārprātīgs!”) Starp citu, gandrīz tikpat daudz, cik Latvijas Bankas vadītājs Rimšēviča kungs. Un kāpēc daudz vērtīgāks par ģenerālprokuroru, par valsts kontrolieri, Valsts policijas priekšnieku, KNAB priekšnieku un galu galā arī Ministru prezidentu izrādījās visu laiku dāsnākās kultūras ministres domubiedrs un padomnieks Mārtiņš Vanags, no valsts saņemot 41 177 latus? Manuprāt, skaidrojums ir tikai viens – Kalvīša solīto septiņu trekno gadu dzīru skurbumā ir zaudēta jelkāda saikne ar realitāti. Un, nojaušot strauji tuvojošos paģiru šausmas, aizgūtnēm tiek kampti nepadarītu darbu augļi. Bet kopumā tas degradē atalgojuma sistēmu valstī un vērtību sistēmu valstī un cilvēku galvās. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj!

Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim. Interesanti, kā var ticēt premjerministram, ja tikai dažas nedēļas pirms šodienas premjers mums no tribīnes stāstīja, ka turpmāk, lai cilvēks valsts kapitālsabiedrību padomēs varētu ieņemt amatu, vajadzēs zināt valodu, vajadzēs būt izglītībai un noteikti būs jābūt piecu gadu darba pieredzei šajā nozarē. Atcerieties, bija tāds stāsts! Droši vien tas ir ieprotokolēts.

Skatāmies, kas šodien notiek ar jaun­izveidoto valsts kapitālsabiedrību “Parex banka”, jo “Parex banku” ir pārņēmusi valsts. Par padomes priekšsēdētāju tiek likts Bičevskis. Klasiski politiski angažēts cilvēks, kuram nav absolūti nekādas pieredzes banku sektorā, bet droši vien viņš tur ir nepieciešams, lai vajadzīgajā brīdī pieņemtu vajadzīgos lēmumus, kas ir, visticamākais, politiski angažēti.

Vai tiešām, godājamā koalīcija, kad jūs pieņemat kādu lēmumu, tam obligāti ir jābūt uzrakstītam uz papīra un pieņemtam nezin cik lasījumos un nez kādās instancēs? Vai tiešām nevar vienreiz apņemties darīt to, ko nolemj, un izdarīt pēc sirdsapziņas? Ja reiz ir vajadzīga profesionālā pieredze, tad es aicinu “Parex bankas” gadījumā nepieņemt politiski angažētus cilvēkus un neatbalstīt, kā mēs šodien jau redzējām, likuma projektu speciālu grozīšanu, lai šādu politiski angažētu cilvēku varētu dabūt šādā vietā iekšā. Nu, nedariet aplamību pēc aplamības! Ļaujiet šajā bankā profesionāļiem strādāt un to situāciju vērst par labu!

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dāmas un kungi! Šodien šis pieprasījums Saeimā tapa tāpēc, lai mēs beidzot tiktu skaidrībā ar padomēm un valdēm, kas ir izveidojušās pie valsts un ir izveidojušās valsts pārvaldītajās iestādēs un uzņēmumos.

Bet es gribētu vērst uzmanību uz to, ka šī diskusija mums notiek svētku nedēļā, kad mēs svinam mūsu valsts 90 gadu jubileju. Un man ir tāda sajūta, ka no šā lēmuma ir atkarīgs ne tikai tas, vai mums būs mazāk vai vairāk šādu padomju locekļu, bet drīzāk jautājums ir lielāks – vai mēs spējam beidzot paskatīties paši sev acīs un pateikt, ka mēs dzīvojam greizo spoguļu valstī? Vai mēs spējam paskatīties kā Saeimas pārstāvji, kā valdības pārstāvji sev acīs un pateikt, ka, jā, mūsu valstī ir izveidota neatkarīga forma, bet mēs vēlamies redzēt citu saturu šeit, šajā valstī. Šis nav jautājums tikai par padomēm. Šis ir jautājums par mūsu tautas uzticību gan šai valstij, gan arī ticību mums kā politiķiem.

Un es varu droši apgalvot, ka tas, kādā veidā šīs padomes tiek veidotas – un tās tiek veidotas politiski –, neatbilst vienas normālas deviņdesmit gadus vecas demokrātiskas valsts pieredzei. Tas nav pareizi. Un, pat ja mēs to atjaunojām kādreiz 90.gados, kad bija katram savas domas un katram gribējās kaut kādu labumu gūt vai ko tamlīdzīgu tīri politiski, mums ir beidzot jāspēj skaidri pateikt, ka tas laiks ir pagājis, ka mēs nevēlamies vairs dzīvot tādā valstī. Bet, lai to pateiktu, mums patiesībā ir arī jāpasaka kas cits. Mums ir jāpasaka, ka mums ir pienācis laiks citai politiskai kultūrai šajā valstī – vienai normālai demo­krātiskai, eiropeiskai politiskajai kultūrai.

Ja mēs paskatāmies uz šo valžu atalgojumu, uz padomju atalgojumu, mēs redzam, ka šeit aiziet daudzi miljoni. Un tas nevieš tautas uzticību, ja tajā pašā laikā ārsts, medmāsa, skolotājs, pensionārs un jebkurš cits darbinieks, tajā skaitā augstskolas pasniedzējs, nopelna daudz, daudz mazāk, strādājot ikdienā no rīta līdz vakaram, nevis aizejot uz sēdi divreiz mēnesī un saņemot tūkstošus… tūkstošus, kas, iespējams, pēc tam aiziet vai nu partiju kasēs, vai kaut kur citur, tajā pašā laikā sabiedrībai nekontrolējot partiju darbu. Es uzskatu, ka tā ir dubultmorāle šajā greizo spoguļu valstī, jo, no vienas puses, mēs visiem stāstām, ka nevēlamies partijas atbalstīt no budžeta, labāk lai partijas pieder dažiem cilvēkiem, nevis mums visiem. Bet tajā pašā laikā mēs esam izmantojuši un turpinām izmantot šīs valsts budžetu, šīs valsts naudu, tāpēc, lai uzturētu vai nu partijas, vai sev tuvus cilvēkus, vai vienkārši politiski ieceltus cilvēkus.

Neviens mūsu kaimiņvalstīs – Skandināvijā vai kaut kur citur – nevar saprast to, ka šādās padomēs vai valdēs cilvēki tiek iecelti politiski. Šajās padomēs cilvēkus ieceļ, balstoties vai nu uz viņu kvalifikācijām, vai arī to veic cilvēki, kas pārstāv ierēdniecību. Jūs taču visi zināt, ka mēs šīs padomes sadalām vienkārši proporcionāli starp partijām.

A.Pabriks.

Vai jūs domājat, ka tas ir pareizi, sadalīt, teiksim, padomes tā: vienai partijai – divus cilvēkus, otrai partijai – trīs cilvēkus, trešai partijai – četrus cilvēkus? Pat ja tas tā ir bijis, atzīsim, ka nebija pareizi, mainīsim šo nostāju. Ir pienācis laiks šajā greizo spoguļu valstī spoguli sasist un paskatīties uz sevi. Tas nav pareizi, ko mēs darām! Es aicinu katru no deputātiem saprast, ka šajā konkrētajā situācijā jūsu balsojums gan par budžetu, gan par tālāko ir personisks balsojums. Ja jūs domājat, ka jūs varat būt pozīcijā, un ja jūs domājat, ka šis balsojums jums ir saistošs tikai tāpēc, ka jums ir partijas disciplīna, tad ar šādu balsojumu un tam līdzīgiem balsojumiem jūs nododat savu valsti. Un tas ir tas skaidrākais, kas jums ir jāsaprot, un tas ir jāsaprot arī tiem cilvēkiem, kurus jūs aicināsiet par jums balsot. Balsojot šādā veidā, jūs nododat savas valsts intereses. Un, visubeidzot, man ir liela nožēla, ka mūsu valsts pārvaldes sistēma joprojām nestrādā, balstoties uz savstarpējo balansu.

Kāpēc tad mēs izsaucām Godmani? Mēs izsaucām viņu nevis tāpēc, lai viņš aizietu prom no šejienes tad, kad mēs to runājam. Viņam ir jābūt atbildīgam parlamenta priekšā. Un viņam šeit vajadzēja sēdēt par spīti tam, ka ir budžets, medības un, es nezinu, kādi citi notikumi valstī. Viņam ir jāsēž un jāklausās, ko mēs pašreiz runājam, jo arī viņa balsojums un aicinājums uz balsojumu ir jautājums par to, vai viņš strādā valstij vai viņš strādā kādam citam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu labot visupirms vienu savu kļūdu. Es, runājot par atalgojuma apmēru, saistībā ar vairākkārt pieminēto Jāni Straumes kungu kļūdījos par 10 000. Viņa atalgojums, kā precīzi minēja Inguna Rībenas kundze, kas pievērsa – paldies viņai! – uzmanību... Tiešām šajā skaitļu jūklī var nedaudz apjukt… Viņa atalgojums nav vis vairāk kā 98 tūkstoši, bet ir 88 tūkstoši.

Otra lieta, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību, runājot par Rīgas domes SIA “Rīgas ūdens” padomes sastāvā ietilpstošo Imantu Kalniņu... Šis Imants Kalniņš, lai sabiedrība nepārprot mani, nav mūsu godājamais kolēģis, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Imants Kalniņš, ģeniāls komponists, bet ir Tautas partijas biedrs Imants Kalniņš, kurš, kā tautā runā, iespējams, ticis tik augstu tāpēc, ka viņš tiešām ir tikai Imants Kalniņš.

Un treškārt. Treškārt, es gribētu… Neviens šodien šeit par to nerunā… Jūs visi esat saņēmuši… manuprāt, jums ir izdalīta viena vēstule, kuru dvēseles izmisumā ir rakstījis Arvils Bethera kungs, Privatizācijas aģentūras padomes loceklis. Droši vien šitādas vēstules jūs visas kaut kur nogrūdāt vai izmetāt tūlīt ārā un nepievērsāt uzmanību šai vēstulei. Bet šeit ir parādīts, kas notiek Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajā Privatizācijas aģentūras padomē. Un šis kungs precīzi apraksta, ka… Pabrika kungs jau teica… sanāk divreiz mēnesī, bet viņi vispār nesanāk. Šeit ir minēta, piemēram, uzticīgā Tautas partijas finanšu ministra padomniece Ingūna Gulbes kundze, kura uz šīm sēdēm gandrīz vispār neesot nākusi. Un Latvijas paradokss… Es citēju: “Lielākais paradokss ir, lūk, kāds: “Latvijas Valsts mežu” padomē ir tāda I.Gulbe. Manā laikā viņa uz padomes sēdēm tikpat kā nenāca, sūtīja sveicienus no ārzemēm, jo strādāja (?) vēl kādās piecās sešās vietās. PA padomes loceklis Peters pērn bija tikai sešās padomes sēdēs, šogad 9 mēnešos – trijās. Reiz pat tika norauts kvorums. Pēdējā laikā nāk gan, taču darbojas ar savu klēpjdatoru un diskusijās nepiedalās. V.Barinovs reiz paziņoja, ka padomes locekļi reizi mēnesī atnākot papļāpāt.” Un tālāk Bethers raksta, ka viņam kā opozīcijas partijas pārstāvim… Es brīnos vispār, kā viņš tur turas. Kā viņiem tiek pieņemti ar balsojumu lēmumi, pat neļaujot iepazīties ar padomes rīcībā esošiem dokumentiem… Nu, godātie kolēģi, kur mēs tālāk vēl varam iet?!

Pagājušajā reizē es teicu, ka visas šīs padomes un valdes diskreditē demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatus. Un sabiedrībā, ticiet man, ir riebums. Pret ko? Viņi drusciņ parunā par Batjku, viņi parunā par citiem… Bet viņiem ir riebums pret mums, faktiski arī pret Čepāni. Es… Jā… Jo... saprotiet, es ar kādu augstu Tautas partijas amatpersonu no Finanšu ministrijas satikos pie tramvaja pieturas, un mēs abas kāpām tramvajā iekšā. Un nāk man pretī viena Latvijā ievērojama advokāte. Viņa (es citēju) saka: “Ilma, ko tu tur dari? Tajā mēslu bedrē!” Es prasu: “Kāpēc mēslu bedrē?” Viņa saka: “Kāpēc tu nenāc uz advokatūru? Vismaz tur ir mazāka mēslu bedre!” To jūsu kolēģe dzirdēja.

Saprotiet, ja mēs šajā ziņā neko nedarīsim, mēs vienkārši sevi apkaunosim. Visi šie mūsu populistiskie gājieni ar mūsu algu iesaldēšanu un kaut kādu tur samazināšanu nedaudz… Saprotiet, jūs taču paši sevi pazemojat! Es tiešām justos pazemota, ja man būtu par šādu lietu jābalso. Savādāk es to nevaru izskaidrot. Jūs taču neesat šeit ievēlēti, lai pēc paceltas kartiņas vai īkšķa spaidītu vienu vai otru pogu! Jūs visi esat savā ziņā ļoti talantīgi un savā… acīmredzot savā rajonā, kur jūs esat ievēlēti, cienījami cilvēki. Bet, nonākot šeit un neredzot visas šīs lietas, mēs vienkārši sevi pataisām par tautas nemīlētiem un ienīstiem cilvēkiem.

Un vēl pēdējais, ko es gribētu teikt. Es starpbrīdī runāju ar Raimondu Paula kungu. Raimonds Paula kungs teica: “Bet jūs nepieminējāt vēl vienu lietu – to, ka ir daudzas un dažādas padomes. Arī es esmu padomē, un šajās padomēs, piemēram, saistībā ar Dziesmusvētkiem, mēs sēžam par velti un strādājam.” Es arī saistībā ar savu zinātnisko darbu esmu dažādās tādās padomēs, kur mums par darbu neko nemaksā. Mēs strādājam, bet mums par darbu nemaksā.

Godātie kolēģi! Nu, es tiešām aicinātu arī savus opozīcijas kolēģus un pozīcijas… Es neslēpju, es nekad neesmu slēpusi, ka mani bijušās partijas biedri arī ir izmantojuši šo situāciju… Breša kungs pienāca man klāt un teica: “Kāpēc jūs neteicāt, kas bija tajā laikā, kad Aksenoks bija Rīgas domē?” Tieši tas pats bija! Jo, kā šodien pilnīgi pamatoti teica Pabrika kungs, tas bija tāpēc, ka nav šī valsts finansējuma politiskajām partijām. Un es domāju, ka šī lieta ir saistīta. Mums ir jādomā par to, lai būtu šis finansējums, jo pretējā gadījumā mēs no šīm lietām vaļā netiksim.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Runājot par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, par to valdēm un padomēm, gribot negribot jālieto ne sevišķi glaimojošs, bet ļoti trāpīgs vārds – parazīti.

Ilmas Čepānes minētie apkopotie fakti par lepnajiem parazītu atalgojumiem bija tik satriecoši, ka iepriekšējā sēdē valdošā koalīcija neuzdrošinājās, kā balsojuma kļūmju gadījumā ierasts, pēc ātras smadzeņu skalošanas nepaklausīgajiem savējiem izmantot un iedarbināt pārbalsošanas mehānismu, kas līdz šim ir visas lietas sakārtojis. Bet nu šoreiz Godmaņa kungam bija tā iespēja un pienākums mums pastāstīt par, viņaprāt, veicamajiem darbiem, bet patiesībā kuslajiem pussolīšiem un soļu imitāciju reālas darbības vietā. (No zāles dep. A.Barča: “Vai, cik skarbi!”)

Un tomēr es Godmaņa kungu gribu aizstāvēt. Daži runātāji pārmeta, ka viņš šeit nav vairs klāt. Es priecājos, ka viņš ir aizgājis mācīties loģiku. Jo, ja mēs lasām šo Godmaņa vēstules 5.punktu, kur ir runa par skaitu… padomju skaitu, kapitālsabiedrību skaitu, tad šeit nobeigumā ir vārdiņš “vai”... es atvainojos, šeit vajadzēja būt vārdiņam “vai”, bet šeit ir vārdiņš “un”. Līdz ar to šīs kapitālsabiedrības ir kā vienlīdzīgi teikuma locekļi skaitāmas kopā un summā iznāk 14. Varētu domāt, ka Godmaņa kungs nezina atšķirību starp vārdiņiem “un” un “vai”. Taču mazliet zina. Jo 1.punktā, kur ir runa par padomes locekļu amata kvalifikācijām, lasu: “latviešu valodas zināšanas un augstākā izglītība vai atbilstoša darba pieredze”. Tātad tomēr mazliet zina. Varēs būt vai nu latvietis un izglītots, vai vienkārši jau iepriekš bijis tajā struktūrā un sasmēlies pieredzi. Tātad der kā viens, tā otrs. Man ir patiess prieks, ka Godmaņa kungs aizgāja mazliet pastudēt šos jautājumus un atgriezīsies noteikti jaunu ideju pārņemts.

Un tomēr šis pussolītis ārā no purva ir labāk nekā nekas. Un tikai vienu lietu Godmaņa kungs savā rīta uzrunā nepateica. Es domāju, to, ko daudzi valdošās koalīcijas pārstāvji izjūt. Šis pieprasījums patiesībā grauj Latvijas politiskās sistēmas pamatu. Jo droši vien Straumes kungs, Radzeviča kungs, Loginova kungs, nu, visi šie pieminētie kungi, var izveidot vienu skaistu kori, kurā tie varētu dziedāt: “Padomju Latvija mūžos lai dzīvo, mūžam lai padomju vainagā mirdz!” Šeit vārdu “padomju” es lietoju tai burtiskajā nozīmē – valsts kapitālsabiedrību padomju.

Un, kolēģi, par šīs varas pamatu. Viena medaļas puse ir tā… tā naudas daļa, ko varas partija samaksā saviem ielikteņiem siltajās vietās ar nosacījumu, ka tiem daļa ne par ko saņemtās naudas jāziedo savām partijām. Tā ir viena medaļas puse. Otra puse ir šīs nodokļu maksātāju sarūpētās barotavas nodrošināšana saviem caurkritušajiem partijas brāļiem: tur atrodas vieta gan kvalifikāciju zaudējušam dakterim, gan eksministram, kurš līdz ar to var atteikties no bezdarbnieka pabalsta saņemšanas un tagad saņemt naudu citādi. Taču ir vēl galvenais jautājums – cik liela ir tā nauda, vara un ietekme, ko šie parazīti sarūpē saviem politsaimniekiem, balsodami valdēs un padomēs pēc saimnieku diktāta?

Godātie kolēģi, ja atalgojumos viņi saņem miljonus, tad šī aisberga neredzamā puse, kas tiek izvilkta no Latvijas tautas nodokļu maksātāju maciņiem, noteikti ir desmiti, ja ne simti miljonu.

Es neesmu tik naivs optimists, lai noticētu, ka mūsu pieprasījuma rezultātā šī dziļi amorālā un mūsu tautu pazemojošā sistēma sabruks. Tomēr arī šie pirmie soļi ir milzīgs opozīcijas panākums. Un, lietojot Annas Brigaderes tēlu pasaules līdzības, Sprīdīša stabule ir likusi sākt milzim Lutausim dancot. Paldies Ilmai Čepānei! Un Lutausim būs jādanco! Tik daudz jādanco, ka maz neliksies.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Protams, kad vadzis ir pilns, tas lūst. Un kapitālsabiedrību pārvaldības izmaksas ir jāsamazina, un pārvaldība ir jāpadara profesionālāka.

Finanšu krīze, protams, pati par sevi ir slikta. Tomēr tai var būt arī pozitīva nozīme, jo tā stimulē ātri pieņemt arī pozitīvus lēmumus. Starp citu, atbildība par paveikto un arī par nepaveikto ir jāuzņemas mums visiem. Ne tikai pozīcijas deputātiem, bet arī opozīcijai. Jo, es atgādinu, Repšes valdības laikā un laikā, kad Rīgas domi vadīja “Jaunā laika” pārstāvis Aksenoka kungs, arī jūs kā tādi rozā sivēntiņi piezīdāties pie tā lielā kapitālsabiedrību pupa ar vēl lielāku sparu nekā līdz tam. To, starp citu, šodien atgādināja arī Ministru prezidents.

Vai kapitālsabiedrības kalpo par partiju barotavām? Jāatzīst, daļēji – jā. Tomēr, ja mēs sakām burtu “a”, tad jāpasaka arī burts “b”. Demokrātiskās valstīs valsts vara tiek īstenota ar partiju starpniecību. Un ir pienācis acīmredzot pēdējais laiks mainīt partiju finansēšanas kārtību, paredzot arī budžeta finansējumu. Jo pretējā gadījumā tiek meklēti visādi finansēšanas aplinkus ceļi un partiju atkarība no sponsoriem tikai pastiprinās.

Kolēģi, tas mums visiem – gan pozīcijai, gan opozīcijai – ir jāatzīst. Un mēs redzam, ka arī tik talantīgi politiķi kā Einars Repše… diemžēl diez vai viņam otru reizi izdosies tas triks ar ziedojumu vākšanu.

Jā… starp citu, nav arī noslēpums, ka padomes dažkārt kalpo arī par patvērumu atvaļinātajiem politiķiem. Ja viņi ir attiecīgās jomas speciālisti, tad viss ir kārtībā, bet, ja ne, tad, protams, ir skumīgi. Un atkal – ja mēs gribam pateikt “a”, tad mums ir jāpasaka arī “b”.

Mēs paši šeit, Saeimā, esam pieņēmuši likumu, kas paredz sociālās garantijas pašvaldību vadītājiem, kas ir bijuši deputāti divus sasaukumus pēc kārtas. Visās civilizētās valstīs šādas garantijas ir arī parlamenta deputātiem, jo bieži vien atgriezties savā profesijā ir vienkārši neiespējami – profesionālās iemaņas, strādājot vairākus sasaukumus pēc kārtas parlamentā, diemžēl ir zaudētas.

Un pretējā gadījumā Saeima draud pārvērsties par pensionāru, varbūt arī nekompetentu cilvēku klubiņu. Es personīgi negribētu gulties zem tāda ārsta (No zāles: “Zem ārsta negulies!”) skalpeļa, kurš ir zaudējis savu profesionālo kvalifikāciju… Ja šis ārsts ir kalpojis valstij, strādājot parlamentā, un šā iemesla dēļ ir zaudējis savu kvalifikāciju, tad viņš nav pelnījis pēc darba beigšanas Saeimā nevērīgu attieksmi.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: cienījamā opozīcija, tad, kad jūs bijāt pie varas, jūs rīkojāties tieši tāpat! Un, ja jūs, Šadurska kungs, šeit lietojat vārdu “parazīti”, tad jūs šo vārdu varat tikpat sekmīgi attiecināt arī uz sevi, jo arī jūsu “Pilsoniskā Savienība” ir “Jaunā laika” atvasinājums, kurš tāpat ir bijis pie varas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, ir labi, ka valdība gatavo likuma izmaiņas. Kad tās nonāks Saeimā, strādāsim kopīgi, lai lietas sakārtotu, bet neaizmirsīsim arī tās kopsakarības, par kurām runāju gan es no šīs tribīnes, gan, starp citu, pieminēja arī cienījamā deputāte Ilma Čepāne. Un es ceru, ka mēs visi saprotam, ko darām. Nebūsim liekuļi, neizliksimies, ka neredzam lietas, kuras mēs paši saprotam! Sakārtosim gan valsts pārvaldi, gan kapitālsabiedrības tā, kā tas ir nepieciešams!

Paldies. (Aplausi!)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Uldim Gravam.

U.I.Grava (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es sākšu ar to, ka kapitālsabiedrības padome nav nekas jauns un ka kapitālsabiedrības padome nav arī nekas ļauns, bet nekur pasaulē, vismaz demokrātiskās valstīs ne, nav tādas sistēma, kāda ir šinī dāsnajā karaļvalstī, ko mēs saucam par Latviju. Visur citur valdes tiek apmaksātas, bet nekad ne valsts kapitālsabiedrībās, ne lielos starptautiskos uzņēmumos, kuri varbūt ir lielāki par jebkuru no mūsu kapitālsabiedrībām. Tur padomes locekļiem atalgojuma nav! Padomes locekļiem tiek samaksāti viņu izdevumi par tām pāris stundām, ko viņi mēnesī atbrauc, lai piedalītos padomes sēdēs. Pasaulē, demokrātiskajās valstīs, šajās padomēs ieceļ cilvēkus, kuri ar savu profesionalitāti, ar savām zinībām ir sevi jau tā nodrošinājuši savos pamatdarbos, ka viņiem tiešām šis atalgojums nav jāmaksā. Viņi saņem vai nu izdevumu samaksu, vai kādu dienasnaudu, un ir vienalga, vai tās būtu 100 sterliņu mārciņas vai tie būtu 100 Amerikas dolāri. Un tāda sistēma varētu būt arī Latvijā, ka viņi par šīm pāris stundām, par to dienu, kad viņi šīs divas stundas strādā, varētu saņemt kaut vai 100 latu.

Ja mēs paskatāmies Godmaņa kunga izdalītos materiālus vien par šīm padomēm, kur ministrijas tur kapitāla daļas, tad redzam to, ka mēs algās vien izmaksājam mēnesī vienu miljonu latu. Ja būtu tikai šī samaksa, šī dienasnauda, tad šis miljons tiem 618 padomju locekļiem jau nokristos vismaz par 200 000 latu. Tad gadā vien būtu jau vieni 10 miljoni – ietaupījums. Vieni 10 miljoni latu, kurus viņi nav nopelnījuši, jo viņi nav šajā darbā ielikuši vairāk par šīm pāris stundām. Tāpat kā visur citur. Būt padomē ir pietiekami liels prestižs, ir pietiekams gods, lai viņi tur būtu, bet tā nav domāta kā viena barotava.

Un tādēļ šodien, kad mēs esam Latvijas valsts svētku priekšvakarā, es domāju, būtu laiks mums arī saprast, ka šī tomēr nav monarhija un ka šī nav arī oligarhija. Pietiek tikai izlasīt Satversmes 1.pantu, nemaz tālāk nav jālasa. Mēs esam neatkarīga demokrātiska republika, un tad nu sāksim ieviest tādu sistēmu, kas atbilst šim Satversmes 1.pantam! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie visi klātesošie! Ar prieku un patiku noklausījies visas opozīcijas deputātu runas, arī es vēlos atgriezties pie šīs tēmas un papildināt viņus.

Amerikāņiem ir tāds skaists teiciens, ka nepieciešamība padara arī divus svešiniekus naktī par gultasbiedriem. Un, lūk, šajā teicienā arī izpaužas mūsu valsts politiskā… es lietošu šo vārdu, un tā tāda ir – politiskā izvirtība. Nu kaut vai tajā pašā Rīgas domē! Kad tas ir nepieciešams, tad bijušais nacionālists Ārgalis un tagadējais nacionālists Birks samaksā Kameņeckim 60 000 latu, saliek komisiju vadībās prokremlisko partiju pārstāvjus, un nacionālisms pazūd. Tas vairs nav vajadzīgs, jo visu tur nosaka tā nauda. Vai tad tā nav politiska izvirtība? Nu pilnīga!

Iesim tālāk. Parunāsim par to, kas vēl vairāk mani satrauc un par ko es domāju, bet ko neviens vēl nav pateicis, un tātad es neatkārtošos. 90.gadu vidū, “Dienas” toreizējās rubrikas vadītāja Kaspara Kauliņa aicināts, es uzrakstīju dažus… Viņš pats tā teica: “Nerunā, neraksti, Visvaldi, par politiku, bet raksti citu kaut ko – to, kas tev sāp.” Kas man sāp, bet ne par politiku. Viņš man deva iespēju uzrakstīt astoņas esejas pēc kārtas, un es biju ļoti laimīgs. Un jau toreiz, nebūdams politikā, bet kā brīvžurnālists, noskatījies, kas notiek mūsu Saeimā, kas notiek valdībā, es redzēju, ka šī sistēma rada tautā nevajadzīgu skaudību, un rakstīju… Vienkārši paklausieties, kolēģi, vecāka vīra domas! “Dzīvē ir divas skaudības: viena ir baltā skaudība,” es rakstīju, “un otra ir melnā.” Kas ir baltā? Tā, ka tu esi zinātnieks vai deputāts, vai galdnieks, vai virpotājs, vai zemnieks, un tu redzi, ka vienam iet labāk nekā tev, ka viņš ir turīgāks, bagātāks, ka viņu vairāk izceļ, ka par viņu raksta avīzē, runā sabiedrībā. Un tev ir maza skaudība, bet balta skaudība. Tu nolem: “Es mācīšos, es strādāšu vairāk! Es darīšu visu, lai būtu tāds pats kā viņš!” Tā ir baltā skaudība.

Un tad ir melnā skaudība. Nespējīgs, laisks, slinks cilvēks, kas neko negrib darīt, lai kaut ko mainītu, skauž visu laiku to, kas viņam ir priekšā, bet pats neko negrib darīt. Un, lūk, šajā gadījumā, runājot par šīm milzīgajām algām, padomēm, valdēm... jā, arī par valsts ierēdņu darbu… Vai tad tas ir normāli? Vēl pieskarsimies arī šim jautājumam, ko Godmaņa kungs negrib redzēt…

Tātad Amerikas informācijas centrs dod deputātam Lācim izziņu, ka Amerikas Savienoto Valstu transporta ministra alga ir 9500 latu mēnesī (ja pārrēķinām latos – mūsu naudā). “Bet Kondolīzai Raisai?” es prasu. Jā, arī ārlietu ministram – 9500. Un mums tajā pašā laikā sociāldemo­krāts, mūsu pārstāvis Zorgevics pelna 8000 latu… Un vēl šodien – vēl šodien! – cienījamie, labā nozīmē cienījamie, jūsu vidū arī ir daudz cienījamu, gudru cilvēku, pozīcijas pārstāvju... Mums taču ir valsts sekretāri, kas pelna 6 tūkstošus latu. Nu kur vēl tālāk mēs varam iet valsts mantas izšķērdēšanā? Angļu filozofs Frānsiss Bēkons ir pareizi teicis: “Skaudībai nekad nav brīvdienas.” Un mēs šoreiz radām tautā nevajadzīgu sociālo spriedzi ar šīm milzīgajām algām. Mēs izsaucam tajos cilvēkos baltu skaudību, kuri redz, ka nav vērts strādāt. Redz, arī šeit, Saeimā, nav vērts strādāt, jo visu izšķirs tas, pie kuras politiskās partijas tu piederi.

Un tā ir politiska izvirtība, tā ir nevajadzīga skaudība, ko jūs radāt ar šīm milzīgajām algām augstajiem valsts ierēdņiem un šajās kapitālsabiedrībās. Un arī no šā viedokļa tas ir jālikvidē, lai būtu patriotiski cilvēki mūsu valstī un lai nebūtu šīs nevajadzīgās baltās skaudības.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs debates, man šķiet, ka mēs gribam pārliecināt sevi par lietām, par kurām īstenībā nav jāpārliecina. Gan valdības nostāja kopumā, gan atbildīgu politiķu izteikumi, gan lēmumi norāda, ka jau sen ir saprasts, ka šī sistēma kā tāda pašlaik nefunkcionē pareizi. Taču nevar izraut no šīs valsts atalgojuma sistēmas kopumā tikai šīs atsevišķās padomes, jo priekšā ir daudz grūtāks uzdevums – runāt kopumā par valsts atalgojuma sistēmu kā tādu. Un ne jau tikai padomēs ir šīs tiešām lielās disharmonijas un citreiz absolūti pārspīlētās lietas. Vai tad tiešām tas ir pareizi, ka Ministru prezidentam ir daudz mazāka alga nekā daudzu ministriju valsts sekretāriem, bet savukārt valsts sekretāriem ir mazāka alga nekā valsts sekretāru vietniekiem? Tas taču nav pareizi! Bet tas, protams, ir ļoti grūts, sarežģīts uzdevums, nevar te ar lineālu novilkt visiem vienādi.

Es nepiekrītu Lāča kungam, ka te līdzētu tas, ka, teiksim, visās ministrijās būtu jābūt pilnīgi vienādam atalgojumam, jo nevar salīdzināt arī ministriju atbildību.

Tāpēc Tautas partijas valde ir uzdevusi finanšu ministram Atim Slakterim nākamā gada pirmā ceturkšņa laikā kopā ar neatkarīgiem ekspertiem, pieaicinot starptautiski atzītus auditorus, veikt revīziju šajā jomā, izstrādāt attiecīgus priekšlikumus likumdošanā un šo lietu sakārtot. Protams, tas būs grūts uzdevums, un tas nav ne vienas partijas, ne tikai pozīcijas spēkos. Tas darbs jādara ir kopā. Un jādara konstruktīvi.

To es arī aicinu paveikt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc tam, kad biju jau beigusi runāt, es paņēmu un saskaitīju jaunākos skaitļus. Un paldies Ministru prezidentam, ka šodien viņš Saeimai tomēr ir sniedzis atbildi arī par datiem tajās ministrijās, par kurām līdz šim to nebija. Un vai zināt, cik kopā visu šo mūsu ministriju pakļautībā vai pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās tiek tērēts padomes un valdes locekļiem? 8 miljoni 694 tūkstoši 38 lati. Diezgan iespaidīgi, vai ne? Turklāt šeit vēl nav iekšā visas pārējās “ekstras”: pietiekami augstas kategorijas automašīnas, šoferi, mobilo telefonu rēķini, sekretāres un dažādi cita veida bonusi, kurus šīs personas saņem.

Un es gribētu, noslēdzot savu sakāmo, pateikt dažus vārdus vēl arī godātajam Ventam Krauklim. Nu man tā drusciņ smiekliņš parāva tajā runā par to sistēmiskumu – neko neizraut ārā… Nu jautājums jau ir tāds: cik tad ilgi Tautas partija plāno visu to pamatīgo pētījumu, lai tiktu skaidrībā, kas un kur būtu darāms? Jo galīgi nav nekādas ticības, ka kaut ko Tautas partija varētu darīt, “nepalaižot ilgajā”. Jo, lai kaut ko darītu, ir jāizveido darba grupas, ir jāizdara pētījumi, ir jāsaskaita… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Izdarīsim! Izdarīsim!”) Es tiešām ar lielu interesi šim projektam sekošu, jo es tur neredzu neko citu kā vien vārgu mēģinājumu veidot kaut kādu komunikāciju ar cilvēkiem, kas vairs netic šāda veida apgalvojumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi Prezidijā un zālē!

Jā, diemžēl maz no mūsu, no koalīcijas, puses šodien ir pieteikušies runāt, un tāpēc man jāsaka, ka šī ir vajadzīga saruna, šī ir ļoti ilgi briedusi saruna, un ir labi, ka tā šodien Saeimā notiek. Diemžēl tā notiek ne visai nopietni un diezgan vienpusēji.

Un es esmu arī mazliet izbrīnīta un, var teikt, arī sarūgtināta, ka šī saruna notiek tādā lielā troksnī, tā ļoti nervozi, ar tādiem starpsaucieniem un pat dziedāšanu… (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Ā-ā! Tas pieder pie lietas!”) Var jau būt, ka tas iederas Saeimas darba atmosfērā.

Es tik tiešām gribētu pavisam godīgi teikt – un es domāju, ka to mēs jau dzirdējām šodien no Ministru prezidenta Ivara Godmaņa –, ka Latvijā atalgojumu sistēma valsts pārvaldē un valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā strādājošajiem tiešām nav taisnīga un ka tā vispār nav sistēma. Es domāju, ka tas nevienam nav noslēpums. Par to cilvēki, sabiedrība runā jau ilgi, un es domāju, ka mums ir jāsaka šodien paldies pieprasījuma iesniedzējiem par to, ka viņi šo problēmu ir aktualizējuši arī Saeimā. Bet, klausoties šīsdienas runas ar tādiem kaismīgiem, košiem un trekniem salīdzinājumiem… te tiek bārstīti cipari… es domāju, ka cilvēki, kas klausās šīsdienas sēdi, tik tiešām var justies pilnīgi apjukuši.

Man neliekas taisnīgi tas, ka katrā otrajā teikumā tiek pieminēts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kurš vienīgais un pirmais… un viņa vadītā valdība tik tiešām ir ķērusies… reāli ir ķērusies klāt pie šīs sistēmas, kas ir netaisnīga, nesamērīga un ir grūti saprotama, – pie šīs sistēmas reformēšanas tā, lai tā atkal izskatītos pēc sistēmas.

Man ir jāsaka, ka to nevar izdarīt, lai arī cik labi būtu nodomi, trijos mēnešos. Es domāju, ka netiešā veidā šis pieprasījums un veids, kādā tas Saeimā tiek izskatīts, varbūt pat palīdzēs mūsu pašu atbalstītajai valdībai šīs reformas veikt.

Bet es gribētu nedaudz parunāt arī par dažiem argumentiem.

Varētu jau teikt no šīs tribīnes, ka visu uzņēmumu valdes un visas padomes ir parazīti, bet es domāju, ka, ja mēs parau­dzīsimies ne tikai uz tiem cipariem, kas ataino atalgojumu šiem vadības locekļiem, bet arī uz tiem cipariem, kas raksturo valsts vai pašvaldību īpašumā esošu uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjomu valsts budžetā, tad, es domāju, tā būtu ilūzija, ja mēs gribētu sev vai kādam citam iestāstīt, ka šie uzņēmumi – vai tie būtu valsts uzņēmumi vai pašvaldību uzņēmumi –, tie ir lieli uzņēmumi, kas ir ļoti svarīgi mūsu ekonomikas apritei… ka tie varētu darboties pilnīgi bez valdēm, pilnīgi bez padomēm, pilnīgi bez sekretārēm, pilnīgi bez telefona un pilnīgi bez mašīnām.

Kad mēs skatījām valsts budžetu pirmajā lasījumā, daži opozīcijas deputāti biedēja cilvēkus ar lielo ierēdņu armiju un bija laimīgi, ka mēs esam atraduši Latvijas budžeta problēmām vienīgo ienaidnieku – Latvijas ierēdniecību. Tagad ir atrasts vēl viens ienaidnieks – tā ir uzņēmumu pārvalde.

Es domāju, ka nebarosim sevi ar šīm ilūzijām, bet tā vietā tik tiešām turpināsim to ļoti vajadzīgo un varbūt tikai iesākto darbu, pie kā ir ķērusies Ivara Godmaņa valdība (kaut vai Ministru kabineta sagatavotie grozījumi, kas nonāks Saeimā), lai šī labā iecere neizčākstētu mūsu komisijās, bet, tieši pretēji, sasniegtu savu mērķi, lai mēs reformētu atalgojuma sistēmu tā, ka profesionāli cilvēki būtu patiešām motivēti savam darbam, un lai šī darba novērtējums atbilstu darba atbildīgumam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam – Latvijas Pirmā partija/ partija “Latvijas Ceļš”.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi!

Ivars Godmanis mani lūdza pateikt jums dažus vārdus.

Pirmais. Viņš lūdza mani atvainoties viņa vārdā jums visiem par to, ka viņam nebija iespējas nosēdēt šeit un noklausīties visas debates, un gribu jūs informēt, ka viņš lūdza sagādāt visu debašu stenogrammas. Es esmu pārliecināts, ka šīs debašu stenogrammas un visas jūsu runas, kas tika šeit teiktas, tik tiešām palīdzēs sakārtot šo sistēmu. Tāpat es gribu pateikties Sandrai Kalnietei, kura mani citēja šeit no Saeimas tribīnes. Ceru, ka tas notiks arī kādās citās reizēs. Gribu atkārtot tikai to, ka es neesmu šīs esošās kārtības piekritējs. Arī es vēlos, lai šī kārtība tiktu sakārtota. Un, manuprāt, Ivars Godmanis tieši to arī jums teica. Viņš teica, ka Ministru kabinets nupat, 11.novembrī, ir pieņēmis likumu grozījumus, no kuriem tālāk izrietēs grozījumi Ministru kabineta noteikumos un kuri ir tieši saistīti ar visas darba samaksas sistēmas sakārtošanu.

Kolēģi! Mēs šodien dzirdējām arī deputāta Venta Kraukļa uzstāšanos. Viņi teica, ka Tautas partija, Tautas partijas valde ir uzdevusi Atim Slakterim pirmā ceturkšņa laikā sagatavot vēl kādus papildu priekšlikumus tam darbam, ko šodien dara valdība. Es ceru, ka nebūs tik ilgi jāgaida, es ceru, ka šie priekšlikumi, iespējams, būs ātrāk un valdība varēs nākt ar konkrētiem, skaidri saprotamiem priekšlikumiem, kuri radīs tādu situāciju, lai nevienam vairs nebūtu jāizsaka kādi pārmetumi tām vai citām amatpersonām, tiem vai citiem ierēdņiem par darba samaksas apjomu un par tiem pienākumiem, tām funkcijām, kuras viņi pilda.

Godājamie kolēģi! Uzskatu par savu pienākumu pateikt, ka Latvijas valstij ir nepieciešama kārtīga, zinoša, labi organizēta un spēcīga ierēdņu armija, Latvijas valstij ir nepieciešami kārtīgi, labi zinoši un normāli atalgoti uzņēmumu vadītāji. Latvijas valstij ir nepieciešama normāli sakārtota atalgojuma sistēma gan ministriem, gan Ministru prezidentiem, gan Saeimas deputātiem, gan dakteriem, gan visiem pārējiem.

Godājamie kolēģi, virzīsimies šā mērķa virzienā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kas šajā pilnmēness laikā pauda savu publisko un patieso seju, parādīja to šeit, no šīs tribīnes, un es gribētu vērsties pie bijušajiem ministriem, kuri paši piedalījās šīs sistēmas veidošanā un tās atbalstīšanā. Es gribētu vērsties pie bijušā izglītības ministra Kārļa Šadurska, pie bijušās izglītības ministres Inas Druvietes, pie bijušās ārlietu ministres Sandras Kalnietes un pie bijušās Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes. (No zāles: “Ā-ā! Ā-ā!”) Esiet, lūdzu, pietiekami paškritiski (No zāles dep. J.Dobelis: “Cita lieta pavisam!”): ja reiz paši šo sistēmu balstījāt, tad mēģiniet saskatīt arī to baļķī savā acī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības punkts – pieprasījums finanšu ministram Atim Slakterim “Par Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta izmaksātajām prēmijām”. Pieprasījumu ir iesnieguši deputāti Zaķis, Bendrāte, Kariņš, Āboltiņa, Repše, Latkovskis, Ķikuste, Ziedone-Kantāne, Rībena un Reirs. Un iesniedzēji lūdz vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā – deputāts Ainars Latkovskis. Jums ir trīs minūtes.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, kolēģi! Nu, kurš nezina to, ka no 31.oktobra ir Ministru prezidenta rīkojums, ka valsts iestādēs vairs nevar izmaksāt prēmijas? Bet, kamēr viņš gatavojās, kamēr viņš taisījās, kamēr viņam vizēja šo rīkojumu arī Finanšu ministrijā, tikmēr 30.oktobrī Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis parakstīja rīkojumu par 80 darbinieku prēmēšanu. 31.oktobrī izdots otrs rīkojums, kas paredz prēmēt 9 ministrijas darbiniekus. Nu jautājums ir… Cilvēks, kas pats, visticamāk, vizēja sagatavoto rīkojumu, ko izdeva Ministru prezidents, izmantoja tā saucamo iekšējo informāciju, lai pamanītos šo naudu, kurai principā vajadzēja aiziet uz iztrūkstošo budžeta ieņēmumu rēķina, lai kaut kā segtu to, kas mūs sagaida gada beigās… Viņš izmantoja iekšējo informāciju. Un kas mani baida vēl vairāk – šis cilvēks tiek nominēts par “Parex bankas” padomes priekšsēdētāju! Nu ko! Mēs sagaidīsim laikus, ka tad, ja “Parex” tiešām nevarēs pacelt, pirmā lieta, ko Bičevskis darīs, būs – piezvanīs savējiem un pateiks: “Ņemiet naudu ārā, jo…” Viņš jau līdzīgi rīkojās arī šeit: viņš izmaksāja prēmijas, zinot, ka rītdien jau prēmijas vairs nevarēs izmaksāt. Īstenībā viņš ir ļoti bīstams cilvēks gan – šajā gadījumā – valsts budžetam, gan arī nākotnē, iespējams, “Parex” noguldītājiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Līdz pārtraukumam atlikušas divas minūtes, un nākamo jautājumu mēs nepaspēsim izskatīt. Es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs šodien ir piešķīris neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Inai Druvietei. Šis lēmums ir pieņemts Prezidijā un nav balsojams Saeimas sēdē.

Bez tam Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs jautājumus.

Deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska un Zaķa jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam “Par Iekšlietu ministrijas budžetu”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Deputātu Bendrātes, Mūrnieces, Āboltiņas, Zaķa un Reira jautājums veselības ministram Ivaram Eglītim “Par nepilngadīgo narkomānu ārstēšanu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Ivaram Eglītim.

Un deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova un Buhvalova jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par nepieļaujamību iemūžināt Benito Musolīni un Voldemāra Veisa piemiņu Rīgas Brāļu kapos”. Jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es informēju, ka tūlīt Sarkanajā zālē tiks oficiāli atklāta ļoti interesanta izstāde “Saglabāt Sudrabā. Latvijai 90. Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam 45”, kur ir informācija par Latvijas parlamentiem, sākot no 1922.gada līdz šodienai.

Un, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Mūsu sēde būs Tautsaimniecības komisijas zālē. Tūliņ.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti tiek aicināti pēc 5 minūtēm uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam – Zaļo un Zemnieku savienība.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks 12.40 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Sandra Kalniete… paldies, Jānis Klaužs, Raimonds Pauls, Kārlis Šadurskis, Staņislavs Šķesters un Inese Šlesere.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, liekas, ka mums īsti nav kvoruma. Varbūt var vēl vienu reizi zvanu… Godātie kolēģi, liekas, ka nupat mēs vismaz 51 esam. Tātad es atgādinu, ka mēs izskatījām pieprasījumu… pareizāk sakot, noklausījāmies motivāciju par pieprasījumu finanšu ministram Atim Slakterim un nodevām šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts – deputātu Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un Kampara pieprasījums labklājības ministrei Ivetai Purnei “Par bērnu kopšanas pabalstu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labdien, kolēģi! Ļoti interesants un vērtīgs pieprasījums. Bija dziļa diskusija par šo tēmu. Diemžēl deputāti šo priekšlikumu… pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Paldies visiem tiem, kas ir zālē šobrīd un var uzklausīt šo vērtīgo pieprasījumu, par ko jau Brigmaņa kungs ieminējās.

Cienījamie kolēģi! Ja mums nebūtu citu iespēju kā vien rēķināties un paļauties tikai uz to, ka vienīgā sociālā garantija vecākiem mūsu valstī ir bērni, acīmredzot šāda pieprasījuma šodien vispār nebūtu. Jo tad tas liecinātu, ka bērni patiešām ir mūsu sabiedrības un valsts galvenā prioritāte. Un tas neļautu skopulīgi knauzerēties ap valsts naudas maku, kad runa ir par tautas pastāvēšanas apdraudējumu jau tuvā nākotnē. Un šī nav deklaratīva, ar nepamatotu paniku piesātināta frāze. Ir jābūt absolūti bezatbildīgiem un bezjūtīgiem, lai neapjaustu, ka tā izmisuma situācija, kurai nolemjam savu valsti un pat arī paši sevi, jau ir tepat, var teikt, aiz durvīm. Tā sāks piepildīties jau pēc divdesmit pieciem gadiem, un mēs to vēl piedzīvosim. Tad bezspēcībā varēsim vērot, kā izdils latviešu tauta un kopumā iedzīvotāju skaits Latvijā.

No malas raugoties un vērtējot demogrāfiskos procesus mūsu valstī, Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” prognozē, ka iedzīvotāju skaita kritums Latvijā būs otrs lielākais Eiropas Savienībā: no tagadējiem 2,27 miljoniem cilvēku līdz 1,68 miljoniem iedzīvotāju 2060.gadā. Pie esošās attieksmes pret demogrāfiskajiem procesiem valstī mēs esam nolemti zaudēt pusmiljonu iedzīvotāju.

Ja mēs šo sagaidāmo drāmu būtu spējīgi līdz fiziskām sāpēm sajust jau šodien, mēs ne mirkli nešaubītos, ka mūsu galvenā prioritāte ir bērni, un nevilcinoties izkratītu no valsts maka varbūt pēdējos naudas gabalus, lai savu bērnu pulku kuplinātu, cik vien iespējams, un kuplas ģimenes atbalstītu, kā vien iespējams. Mēs nekurnētu, ka tas maksā dārgi, nepukstētu par šiem tēriņiem un neapgalvotu, ka naudas nav, jo pilnīgi saprastu, ka bērni ir mūsu vienīgā garantija un vienīgā cerība, kā dramatisko demogrāfisko situāciju iegrozīt pozitīvākā attīstības scenārijā.

Un ir pilnīgi skaidrs un pragmatiski jāapzinās, ka tas maksās ļoti dārgi. Tas tiešām maksās ļoti dārgi. Un tas ir nenovēršami objektīvi.

Ja bērni mūsu valstī tiešām būtu prioritāte, tad netiktu pieļauts, ka no 26 līdz 170 cilvēkiem uztūkst Bērnu un ģimenes lietu ministrijas aparāts, kļūdams neauglīgs pašā svarīgākajā pienākumā – veidot un īstenot vienotu valsts politiku bērnu un ģimenes lietās Latvijā. Šādu vienotu valsts atbalsta politiku bērniem un ģimenēm ministrija tā arī nav radījusi savos trīs pastāvēšanas gados, vien koncepcijas un vadlīniju uzmetumus.

Ja bērni Latvijā būtu prioritāte, tad Labklājības ministrija savā atbildē uz “Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas pabalstu aplami neprātuļotu par to, ka bērna kopšanas pabalsta izmaksas līdz 3 gadu vecuma sasniegšanai rada apdraudējumu vecāku līdzvērtīgai dalībai un ieguldījumam ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā, jo, lūk, pastāvot risks, ka tiks reproducētas vēsturiski tradicionālās un mūsdienām neatbilstošas sieviešu un vīriešu lomas. Nav saprotams, kāpēc Labklājības ministrija par varītēm cenšas domāt un izlemt vecāku vietā, kas ir svarīgāk – veidot karjeru, steidzīgi iesaistoties atpakaļ darba tirgū, vai būt kopā ar savu mazuli vismaz pirmos divus, ja ne visus trīs gadus, jo tieši tad noris pats nozīmīgākais process cilvēka mūžā – veidojas viņa rakstura, personības un būtības svarīgākie iedīgļi un pats pamats. Tas ir ļoti smags un ļoti godājams darbs – izaudzināt krietnu cilvēku.

Tas, kas būtu jādara Labklājības ministrijai, ir meklēt iespējas un priekšlikumus, kā vairāk un labāk atbalstīt ģimenes ar bērniem, nevis censties pierādīt un pamatot, kāpēc to nevar vai nevajag darīt. Un, ja arī bēdīgās valsts budžeta situācijas dēļ finansējumu nav iespējams ieplānot nākamgad, tad paredzēt to gadu vēlāk. Galvenais, lai Latvijas ģimenēm ir skaidri ieraugāma un sajūtama valsts ieinteresētība un atbalsts.

Pozitīvi nozīmīgi demogrāfiskie procesi kumulējas ļoti pamazām un ļoti piesardzīgi, negatīvie noris daudz straujāk, jo lēmumu par bērna neradīšanu ir vieglāk pieņemt nekā lēmumu par bērna radīšanu, apzinoties arī visu to atbildību un grūtumu, kas iestāsies un ko prasīs bērna audzināšana.

Izskatot “Jaunā laika” pieprasījumu par bērna kopšanas pabalstu, Saeimas Pieprasījumu komisija ir atzinusi, ka norādītajos jautājumos attiecīgā likuma normas neesot pārkāptas. Protams, jo šīs attiecīgā likuma paredzētās normas – kāds kalambūrs! – paredz vien šī nozīmīgā ģimenes atbalsta jautājuma stagnāciju, nevis attīstību.

Pieprasījumu komisijā par šo jautājumu debatējām stundu. Galarezultāts – komisijas sēdes “sausais atlikums” vainagojās komisijas vadītāja traģikomiskajā rezumējumā: pieprasījums noraidīts, bet problēma paliek.

Cienījamie kolēģi! Kad tad mēs beidzot ķersimies pie pašas problēmas un risināsim to? Cik ilgi vēl ļausim tai palikt?

Tāpēc es aicinu “Jaunā laika” pieprasījumu nevis noraidīt, bet gan atbalstīt, lai mēs varētu virzīties uz priekšu kaut pussolīšiem. Ja vien bērni mūsu valstī patiesi ir prioritāte.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram Uldim Au­gulim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajadzēja! Priekš kam?”)

U.Augulis (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Paldies, protams, pieprasījuma iesniedzējiem, kas izvirzīja šo jautājumu un ļauj mums šodien arī debatēt par šo jautājumu. Bet... Darbs ir galvenais indivīda un ģimenes labklājības nodrošināšanas līdzeklis mūsu sabiedrībā, taču šādu normu ieviešana neveicina vecāku atgriešanos darba tirgū. To pierāda gan Eiropas Savienības pētījumi, gan Latvijas pētījumi par situāciju Latvijā: jo ilgāk persona ir izkritusi no darba tirgus, jo grūtāk tajā ir atgriezties. Un gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju. Pētījumi arī liecina, ka sievietēm, kuras nestrādā algotu darbu un sevi nerealizē ārpus mājas, un ilgstoši uzņemas rūpes tikai par mājsaimniecību un ģimenes locekļiem, ir raksturīgs lielāks risks un augstāki rādītāji attiecībā uz saslimšanu ar depresiju un pašnāvību izdarīšanu, negatīvi tiek ietekmēta partnerattiecību un attiecību ar bērniem kvalitāte, tiek apdraudēta viņu sociālā labklājība nākotnē. Partnerattiecību problēmu vai izbeigšanās gadījumā pastāv risks tikt sociāli izstumtām. Šāds risks pastāv, jo viņas ilgstoši ir bijušas finansiālā atkarībā, viņām trūkst darba pieredzes, ir vājš sociālais tīklojums, nav sociālo garantiju vai tās ir minimālas.

Neskatoties uz Bendrātes kundzes noraidījumu, es tomēr gribētu uzsvērt abu vecāku pēc iespējas līdzvērtīgu dalību un ieguldījumu ģimenes dzīvē un bērnu audzināšanā.

Šādu normu ieviešana prasītu papildu līdzekļus gan no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, gan no pamatbudžeta un uzliktu papildu slogu pārējiem nodokļu maksātājiem. Bez tam bērna kopšanas pabalstu un atvaļinājumu sistēma ir optimāla; piedāvātā vecāku pabalsta sistēma jau pašreiz ir viena no dāsnākajām Baltijas valstīs, kā arī visās pārējās Eiropas Savienības valstīs. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijā vecāku pabalstu piešķir neatkarīgi no nodarbinātības fakta, turpretī kaimiņvalstīs, Igaunijā un Lietuvā, – tikai tām personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Zema dzimstība, novecošanās un darbaspēka trūkums ir problēmas, kas nākotnē vēl tikai saasināsies. Situācijas analīze liecina, ka bērna kopšanas pabalsta izmaksas perioda pagarināšana nav risinājums ne no valsts ekonomikas, ne demogrāfijas, ne ģimenes un bērnu interešu viedokļa.

Šobrīd daudzi runā par to, ka dēļ šiem pabalstiem un Satversmes tiesas lēmuma ir palielinājusies dzimstība, uzlabojusies demogrāfiskā situācija. Bet, veicot pētījumus, ir konstatēts, ka demogrāfiskās situācijas uzlabošanās pamatā ir astoņdesmito gadu pozitīvā demogrāfiskā situācija, kad dzima daudz bērnu, kuriem šobrīd dzimst bērni.

Protams, jārisina ne tikai šī problēma. Paralēli ir jārisina arī bērnudārzu problēmas, jānodrošina kvalificēts personāls, kas strādātu ar jaunāka vecuma bērniem; varētu attīstīt arī aukļu dienestus, nodrošināt darbu ar nepilnu vai summētu darba laiku.

Par to, ko Labklājības ministrija darījusi. Labklājības ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā jau šā gada martā priekšlikumus ģimenes valsts pabalsta palielināšanai un piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta, priekšlikumus par bērna invalīda pabalsta palielināšanu. Tas viss skartu ne tikai bērnus līdz trīs gadu vecumam, bet arī bērnus līdz pat 18 gadu vecumam, visas ģimenes, kurās ir bērni. Bet šajā ekonomiskajā situācijā ir izdevies panākt tikai bērna invalīda pabalsta apmēra paaugstināšanu. Līdz ar to Labklājības ministrija nebūt neizņem no savas darba kārtības šo jautājumu par atbalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem. Ģimenes valsts pabalsta apmēra paaugstināšana arī 2010.gadā būs viena no svarīgākajām Labklājības ministrijas prioritātēm.

Un nobeigumā. Runājot par naudu un runājot par mūsu nākotni, kā jau iepriekšējie debatētāji uzsvēra, nebūtu pareizi runāt par naudu, bet šajos apstākļos es nevaru nenosaukt tos ciparus, kurus skar šāds priekšlikums. Ja vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, sākot ar 2009.gadu, maksātu līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai, tad papildus no valsts budžeta būtu nepieciešams 91,1 miljons latu, to skaitā 82 miljoni no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un 9,1 miljons latu no pamatbudžeta. Savukārt, ja vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, sākot ar 2010.gadu, maksātu līdz trīs gadu vecumam, tad papildus valsts budžetā būtu nepieciešami vēl 67,8 miljoni latu. Bet, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta prognozes, nākamajam gadam plānotā budžeta ietvaros Labklājības ministrija neredz iespējas šo periodu pagarināt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā deputāts Brigmanis vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bendrātes, Zaķa, Mūrnieces, Ķikustes, Latkovska, Ziedones-Kantānes, Gravas, Reira, Rībenas un Kampara pieprasījumu labklājības ministrei Ivetai Purnei “Par bērnu kopšanas pabalstu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 30, atturas – 21. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Šodien Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl arī pieprasījumu, ko ir iesnieguši deputāti Kalniete, Seile, Šadurskis, Laicāns, Lācis, Druviete, Čepāne, Štokenbergs, Pabriks un Agešins un kas ir adresēts Ministru prezidentam Ivaram Godmanim, – “Par akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanu valsts īpašumā”.

Pieprasījuma motivācijai vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! “Pilsoniskā Savienība” ar neatkarīgo deputātu un citu frakciju deputātu atbalstu ir iesniegusi pieprasījumu Ministru prezidentam, lūdzot paskaidrojumus sakarā ar “Parex bankas” privatizācijas noteikumiem.

Kāpēc mēs to darījām? Mūsu nolūks nebūt nav kaut jel kādā mērā apšaubīt to, ka Ministru kabinetam ir tiesības kritiskos brīžos ātri un operatīvi pieņemt lēmumus, taču nepieņemami ir tas, ka nu jau kopš sestdienas – tātad ir pagājušas gandrīz sešas dienas – sabiedrība vēl arvien nav saņēmusi atbildes uz tiem jautājumiem, kas to satrauc. Es gribētu uzsvērt, ka ikvienas bankas pastāvēšanā viskritiskākais faktors ir tieši sabiedrības uzticība. Atliek vien palasīt tos komentārus, ko izsaka eksperti, un arī komentārus, ko izsaka lasītāji dažādos portālos, lai saprastu, kāds nemiers sabiedrībā valda.

Es uzskatu, ka būtu tikai pareizi, ka Ministru prezidents atrastu laiku un apsēstos pie galda vienai īstai preses konferencei un sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas pašlaik nav skaidri nevienam. Tāpēc “Pilsoniskā Savienība” šo pieprasījumu ir iesniegusi Saeimā, un es lūdzu kolēģus to atbalstīt.

Man, protams, ir žēl, ka Prezidijs nekādā veidā nav atbildējis uz “Pilsoniskās Savienības” frakcijas ierosinājumu sasaukt ārkārtas sēdi; izņēmums ir tikai ziņas presē, kā mēs to zinām. Šis nu ir mūsu lūgums – atbalstīt šo jautājumu, lai mēs gūtu skaidrību, cik lielā mērā tad “Parex bankas” akciju pārņemšana atstāj ietekmi uz valsts budžetu un uz kopējām parādsaistībām un kādas ir garantijas, ka valsts sniegtais nodrošinājums netiks izlietots, lai atbalstītu bankrotējušos īpašniekus un bankas amatpersonas? Cik lielus valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļus “Parex banka” vēl arvien glabā un – tas arī ir svarīgi – pēc kādiem kritērijiem tad tiks izvēlēti tie cilvēki, kuri tiks apstiprināti kā valdes un padomes locekļi “Parex bankā”? Un šodien mēs jau redzējām, kādus likumu grozījumus Saeima gatavojas pieņemt.

Tāpat mūs interesē arī tas, kādi nosacījumi līgumā ir paredzēti bankas amatpersonām un vadošajiem darbiniekiem, viņu atalgojumam, kā arī tas, kas notiks ar sponsorēšanas un labdarības projektiem. Tāpat arī tas, kādas ir garantijas, lai Latvijas bankas nenonāktu kādas nedemokrātiskas un Latvijai nedraudzīgas valsts kontrolētu kompāniju īpašumā.

Kolēģi deputāti, es lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, mēs esam nonākuši līdz nākamajai darba kārtības sadaļai “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dāmas un kungi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.3264 jeb, kā jau priekšsēdētājs teica un kā iepriekš teica arī Kalnietes kundze, – ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Likumprojekts ir ārkārtīgi lakonisks (tiek izlaboti divi panti) un tikpat ārkārtīgi nepieciešams, tāpēc es aicinu izskatīt likumprojektu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā – vienā dienā un steidzamības kārtā. Tā ka es aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta steidzamību. Un, ticiet man, tas nav ne untums, ne mēģinājums kādu iebāzt kādā vietā. Tā ir absolūta nepieciešamība, lai kompetents, naudu pārstāvošs cilvēks attiecīgi strādātu pārņemtās bankas padomē.

Vēl vairāk! Tā kā likumprojekts ir saskaņots ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, šeit ir iestrādāta norma, ka par to šis cilvēks vai nu nesaņem atalgojumu, vai saņem piemaksu ministrijā, bet nekādā ziņā ne no pārraugāmās bankas.

Uzraudzības padome šajā situācijā ir ārkārtīgi būtiska, tā ka es aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli par steidzamības piešķiršanu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Neskatoties uz visu to cieņu, ko mēs jūtam pret kolēģi Leiškalna kungu, lai argumentētu šā likumprojekta steidzamību, nepietiek ar to vien, ka Leiškalna kungs divas reizes pasaka, ka šis likumprojekts ir ļoti steidzams. Es tomēr gribētu dzirdēt būtiskus argumentus, kāpēc tas ir steidzams, jo, lai arī kā jūs, Leiškalna kungs, teiktu, ka tas nav likums vienam cilvēkam, tas, piedodiet, ļoti pēc tāda izskatās. Tādēļ es ļoti aicinu kolēģus deputātus neatbalstīt ne šā likumprojekta steidzamību, ne arī, pasarg Dievs, balsot “par” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Par” runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 21, atturas – 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Es jūs aicināšu nobalsot par likumprojekta, kas tik tiešām ir rakstīts konkrētam cilvēkam konkrētā kritiskā situācijā, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka mēs labi redzam to, ka visa šīs bankas pārņemšana valsts kontrolē notika faktiski ne tikai steidzamā kārtā bez publiskas argumentācijas, bet faktiski arī turpina šādā veidā notikt. Proti, Leiškalna kungs nupat no šīs tribīnes, kā pareizi teica mūsu kolēģis, divreiz mums teica, ka šis likumprojekts ir steidzams, bet faktiski nav pamatojis, kāpēc tas ir… kāpēc tieši šis likumprojekts ir steidzams un kāpēc tieši Mārtiņš Bičevska kungs būtu vienīgais cilvēks, kas varētu pārņemt vai uzņemties šīs bankas padomes priekšsēdētāja pienākumus.

Proti, es esmu viens no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem. Vakardien, kad šis likumprojekts parādījās pirmo reizi mūsu komisijas darba kārtībā un uz galda, deputātiem faktiski netika sniegta nekāda informācija par šo valsts kapitāla daļu pārņemšanas procedūru. Vienīgā informācija, kas man kā deputātam ir, diemžēl nenāk no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm, bet gan nāk no preses.

Tātad – kā šis process notiek, es nezinu jums paskaidrot. Kāpēc tas notiek? Es to nojaušu no preses, bet arī nevaru skaidri pateikt. Kāpēc Bičevska kungs un kādus atlases kritērijus viņš ir izgājis – arī to jums es nevaru pateikt… Un man kā daļas vēlētāju ievēlētam pārstāvim tāpat kā visiem nav atbildes uz to, kādas ir garantijas nodokļu maksātājiem un kādu naudu būs nepieciešams ieguldīt šajā bankā. Vienā no preses… atkal presē es šodien lasu, ka Feifera kungs, kas ir Hipotēku un zemes bankas vadītājs un tagad arī “Parex bankas” vadītājs, vien apgalvo, ka ar 200 miljoniem nekas tur nebūs līdzēts, ka tur būs vēl daudz vairāk līdzekļu nepieciešams.

Tātad man šajā procesā rodas jautājums pēc jautājuma, bet atbilžu man nav. Un kas ir satraucoši un nepatīkami – tas, ka es esmu viens no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, un ja nu kādam no Saeimas deputātiem vajadzētu šādai informācijai būt… kaut arī es tai nepiekristu, bet vismaz man tā informācija būtu… Man tās diemžēl nav.

Tagad notiek tā, ka komisijas vairākums (tātad tā ir tā pati valdošā koalīcija, Godmaņa valdības koalīcija) grib steidzamības kārtā pieņemt… faktiski, vēlams, bez diskusijām. Un kā gan mēs tagad varam diskutēt, ja mums nav informācijas? Vienīgā lieta, par ko man ir informācija, ir tā, ka Mārtiņš Bičevskis, kurš ir ar četru mēnešu pieredzi Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā, tagad tiek virzīts kā vienīgais iespējamais “Parex bankas” padomes priekšsēdētājs, – tātad valsts kapitāla daļu… nu, valsts aizstāvis un pārstāvis šajā ziņā.

Ne man ir kāda informācija, ka Bičevska kungs būtu īpaši kvalificēts… Gluži pretēji! Visa informācija, kas ir manā rīcībā, liecina par to, ka, lai arī viņš ir labs Tautas partijas biedrs un lai arī viņš veikli runā, bankas lietās, šķiet, viņam nav nekādas pieredzes. Es esmu presē izlasījis vien to, ka pirms gadiem viņš ir bijis kādas bankas vadītāja juridiskais konsultants; ja es nemaldos, tā banka savulaik bankrotēja... Tātad, teiksim, ziņu, ka viņam būtu tieša pieredze banku darīšanās, man nav.

Viņam nav arī pieredzes, cik es zinu, uzņēmējdarbībā. Viņš ir valsts ierēdnis. Un es esmu dzirdējis, ka viņš nav nemaz slikts valsts ierēdnis, kaut gan, ja es nemaldos, Valsts kontrole divus gadus pēc kārtas atteicās vai nebija spējīga sniegt atzinumu savos revīzijas ziņojumos par Tieslietu ministriju, ko viņš tieši tos divus gadus vadīja. Acīmredzot tur bija kaut kādas tik lielas grūtības vai neskaidrības papīru darījumos, ka nevarēja sniegt pat atzinumu mums, Saeimas deputātiem.

Tātad šeit man rodas jautājums pēc jautājuma par šo konkrēto cilvēku. Mēs nupat iepriekšējās debatēs ilgi diskutējām: te nāca ne tikai no opozīcijas, bet arī no pozīcijas, tieši no Tautas partijas puses, un runāja par to, ka mums ir jālauž šī sistēma, ka politisko partiju ielikteņi ir valdes un padomes locekļi. Un visa Saeima, šķiet, piekrita, jo neviens pats deputāts nekāpa tribīnē teikt pretējo…

Tajā pašā laikā tas, kas tagad tiek lemts, ir tas pats vecais: politisko partiju ieliktenis – padomes priekšsēdētājs. Nu, kolēģi, ja jau mēs šo sistēmu gribam lauzt abstraktā nākotnē, tad sāksim konkrēti šobrīd! Un līdz ar to es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mums, Saeimai, vajadzētu pieņemt šo konkrēto likumu tieši par Bičevska kungu. Kāpēc nevarētu būt kāds cits? Es neesmu lasījis kritērijus, man neviens nav spējis argumentēt, kāpēc viņš tika atlasīts un kā tas viss notika, un līdz ar to es secinu: ja gribam lauzt sistēmu, ka tikai politisko partiju ielikteņi ir vienīgie labie kandidāti padomes amatiem, tad sāksim tagad, šobrīd, kad runa ir nevis par kādu valsts kapitālsabiedrību, kas savāc atkritumus vai ko citu, bet par vienu no Latvijas lielākajām bankām, kur ir ļoti daudz noguldītāju! Nauda… es saprotu, arī valsts iestādēm tur ir ļoti daudz naudas. Šeit ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un tādēļ vēl jo vairāk prasās pēc tā, ko mēs mēdzam šajā namā saukt par profesionalitāti. Vismaz – kādu, kas ir tajās lietās pieredzējis… Bet šajā gadījumā šis nav tas cilvēks.

Šis likumprojekts ir tieši tādēļ piedāvāts, lai Mārtiņš Bičevskis varētu vienlaikus ieņemt divus amatus – Finanšu ministrijas valsts sekretāra un “Parex bankas” padomes priekšsēdētāja amatu. Es neredzu, kāpēc viņš būtu vienīgais kandidāts. Visa tā procedūra ir miglā tīta un netiek mums skaidrota. Ja netiek skaidrota, tad es uzskatu, ka mēs to nevaram atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēršos pie jums un arī pie Leiškalna kunga, lai man tiešām paskaidrotu, kāpēc līdz šim likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” Bičevska kunga pašreiz ieņemamais amats un Feifera kunga ieņemamais amats tika uzskatīts par tādu, kas rada interešu konfliktu, un bija saistīts ar attiecīgu aizliegumu, bet tagad ir taisīti grozījumi, ka tas vairs nerada interešu konfliktu. Man neviens uz šo jautājumu nav atbildējis!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Mēs esam tādā absurdā un neticamā situācijā. Krišjānis Kariņš jau raksturoja to dīvaino sajūtu, kas arī mani pārņēma pēc debatēm par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēm un padomēm.

Šķiet, vienu brīdi es pat tā kā noticēju Ābiķa kunga teiktajam, bet izrādās, ka tie ir tukši māņi.

Otra lieta. Mēs rīt gari un plaši debatēsim par valsts budžeta likumu, un tad mēs strīdēsimies un lauzīsim šķēpus par pāris tūkstošu latu piešķīrumiem, bet šeit ir vairāku simtu miljonu saistības, ko valdība uzņemas, pārņemot “Parex banku”. Tas tiek izlemts vienā mirklī, nesniedzot atbildes ne uz kādiem jautājumiem, apejot Saeimu brīdī, kad ir runa par pilnīgi citām summām, par nesalīdzināmi lielākām saistībām. Un tam visam vienā mirklī tiek iecelts uzraugs bez nekādas argumentācijas, bez nekādām diskusijām, bez paskaidrojumiem. Izrādās – Latvijā un pasaulē vienīgais cilvēks, kas var to izglābt, ir Bičevska kungs. Bet nelaime ir tā, ka viņš neatbilst likuma prasībām. Tad kam mēs rakstām likumus? Ja mēs to darām situatīvi – katrā gadījumā, kad likums mums neder, mēs likumu pārrakstām –, tad, godātie kolēģi, tā ir nožēlojama prakse! Tad likumi mums nav vajadzīgi! Es esmu vienkārši izbrīnīts par šo situāciju. Un, godātie valdošās koalīcijas locekļi, es esmu mazliet izbrīnīts par jūsu padevību, gļēvumu un sekošanu savu vadoņu īkšķiem. Un tai pašā brīdī kuluāru sarunās daudzi no jums – no mums – ir norūpējušies par to ārkārtīgi zemo Saeimas prestižu, kāds valda sabiedrībā. Šeit jau mēs to arī veidojam.

Mīļie draugi! Man šoreiz gribas tiešām draudzīgi pamudināt: “Nu saņemieties!” Nobalsosim “pret”!”

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es vēlos piebilst, priekšsēdētāja kungs! Un vēlos varbūt pat nolasīt to mazo lapiņu, tos mazos labojumus attiecīgajā likumā.

Es vēlos pateikt, ka bija situācija, kas ir ārkārtīgi līdzīga šai situācijai, pēc tā sauktā Krievijas defolta. Pa burbuli gāja – būtībā jau bija aizgājusi – blakus esošā banka. Toreiz tā saucās Komercbanka. Tā jau bija… Viss gatavs, visi maksājumi – pašvaldībām, valdībai – viss bija apturēts. Investori no Eiropas galīgi nebija ieinteresēti. Viņiem, kā viņi teica savās sapulcēs, labāk pazaudēt 40 miljonus eiro ieguldījumu (toreiz laikam vēl varbūt pat dolāru) nekā sākt ķēpāties ar šo nevienam nezināmo mazo baņķeli šeit. Tā bija… Ja nemaldos, ERAB negribēja to banku. Un viņi meklēja simts un vienu iemeslu, lai varētu to banku aizlaist pa burbuli. Viņiem tie 40 miljoni toreiz nenozīmēja neko. Latvijas tautsaimniecībai, arī pašvaldībām tās bankas sabrukums būtu nozīmējis ārkārtīgi daudz.

Un arī toreiz radās situācija, ka nākamajā dienā no rīta bija jāpieņem – jo bija viens formāls iebildums, kas radās investoru pārstāvim, – grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”. Un toreiz parlamenta sastāvs bija vēl raibāks un strīdējās par vēl smalkākām lietām nekā šobrīd. Un toreiz mēs varējām atnākt no rīta, sarunāt, uzrakstīt likumprojektu, iesniegt un burtiski 7 minūšu laikā pieņemt. Un investoriem nekas cits neatlika… nekas cits neatlika, un neviens nestāstīja, kā sanēt Rīgas Komercbanku… es aizmirsu, kā to tagad sauc, kaut kāda “DnB Nord” laikam.

Tās ir tās krīzes situācijas, kad mums kaut kā jāatšķir sevi no tiem koalīcijas locekļiem un nelocekļiem. Tās ir tās reizes, kad mums jādomā: “Ir krīze, mums tā ir jārisina.”

Šajos grozījumos likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (šis ir ar KNAB saskaņots priekšlikums, tas ir saskaņots, bez viņu ziņas mēs nebūtu to virzījuši) ir rakstīts: “Papildināt 7.panta piekto daļu [..]: “amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldību interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;”.” Un otrā daļa – 9.panta papildinājums: amatpersona, kas šā likuma noteiktajā kārtībā ir iecelta, nevar saņemt atlīdzību no tās kapitālsabiedrības, kurā tā pārstāv valsts intereses.

Līdz ar to, dāmas un kungi, pamēģinām kādreiz būt nevis locekļi, bet atbildīgi tautas vietnieki un nobalsot par šobrīd nepieciešamu likumu! Jo tieši tas, kas pārrauga Valsts kasi, tas, kas pārrauga Finanšu ministriju, šobrīd vislabāk pārstāvēs Finanšu ministrijas un Valsts kases intereses šajā glābjamajā – vēl joprojām glābjamajā – bankā.

Paldies.

Aicinu nobalsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Tā kā šeit nekas vairs nav labojams, jo likumprojekts ir izstrādāts pilnvērtīgi un pilnīgi, aicinu nobalsot uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs arī…? Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso par to, vai mēs šodien šo likumprojektu pieņemam arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu!… Ak jā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī tā kā būtu jānosaka… Es atvainojos, to zvanu varbūt atsaucam šobrīd! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš?... Un kad mēs skatām otrajā lasījumā?

K.Leiškalns.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pulksten 14.30, šodien. Un otrajā lasījumā skatām likumprojektu šodien – kā pēdējo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Deputāti iebilst. Tātad balsojam par Budžeta komisijas… Es atvainojos. Krišjānim Kariņam, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu. Viņam ir alternatīvs priekšlikums.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Man ir priekšlikums – līdz rītdienai pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs.

Tātad 14.novembris pulksten 10.00, un izskatīšana… Rītdienas sēdē mēs nevaram iekļaut papildjautājumus. Tā ir ārkārtas sēde. Ārkārtas sēdes darba kārtība nav grozāma. Nākamā sēde ir pēc nedēļas, ceturtdien, 21.novembrī. Tātad Kariņa kunga priekšlikums – priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.novembris pulksten 10.00, un likumprojektu izskatām 21.novembra sēdē.

Leiškalna kungs, vēlreiz, lūdzu, atkārtojiet komisijas priekšlikumu!... Mums būs jābalso, sākot ar tālāko termiņu.

K.Leiškalns.

Priekšlikums bija – šodien 14.30, un šodien izskatīt arī kā beidzamo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes vadītājs.

Jā, skaidrs. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par tālāko termiņu, tātad par deputāta Kariņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 14.novembri pulksten 10.00 un šo likumprojektu izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā 21.novembrī! (No zāles dep. J.Dobelis: “Divdesmit pirmajā sēdes nebūs! Divdesmitajā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, 20.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 51, atturas – nav. Šis priekšlikums ir noraidīts. Līdz ar to otrs, alternatīvais, priekšlikums, kas ir komisijas viedoklis, ir pieņemts un nav vairs balsojams. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šodien pulksten 14.30, un likumprojekta otrais lasījums būs pēdējais jautājums šodienas darba kārtībā.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”””.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šis jautājums ir pavisam vienkāršs. Juridiskā komisija rosina mainīt atbildīgo komisiju diviem likumprojektiem, kas ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, un tas pilnībā atbilst tam, kā Saeima ir lēmusi arī par citiem likumprojektiem. Šie projekti diemžēl iepriekš bija nonākuši Juridiskajā komisijā – atšķirīgi no tā, ko Saeima lēma vēlāk. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas maiņu diviem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”””. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3220. Ārlietu komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par 1919.gada Starptautiskās darba organizācijas konstitūcijas 1997.gada 19.jūnija grozījumu dokumentu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3221. Otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Marokas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3222. Otrajam lasījumam Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības līgumu par personu atpakaļuzņemšanu, kuras neatbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem otras valsts teritorijā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3223. Otrajam lasījumam ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Eglītis.

Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3224. Otrajā lasījumā vienu priekšlikumu bija sagatavojusi Ārlietu komisija…

Sēdes vadītājs.

Tas ir atbalstīts.

J.Eglītis.

… jā, tiek piedāvāts Ārlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Eglītis.

Un līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju un tās grozījumiem” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – vēl joprojām deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3225. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikumi uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Bibliotēku likumā” nav iesniegti. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, kas izskatīts komisijas sēdē. Priekšlikumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Rubeža kungs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu, aicinu pieņemt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar sēdē izskatāmo dokumentu Nr.3186. Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tāpat arī 6. – deputāta Eglīša kunga priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Izskatām trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā”. Saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 5. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Darba dokuments ar numuru 3188. Komisija trešajam lasījumam saņēma 12 priekšlikumus.

1.priekšlikums tika saņemts no frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Apspriežamā likumprojekta 6.panta pirmā daļa skan sekojoši: “Vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība.” Mēs piedāvājam mainīt šeit vārdkopu “Latvijas pilsoņiem” pret vārdu “personām”.

Jāatzīmē, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likuma redakciju ne visi vēlētāji var strādāt vēlēšanu komisijās. Vēl vairāk: Latvijas pilsonības kritērijs uzstāda vēlēšanu komisiju locekļiem – līdz pat iecirkņa komisijas līmenim – daudz striktākus noteikumus nekā pat kandidātam Eiropas Parlamentā, jo par pēdējiem var kļūt ārvalstnieki, kuri nodzīvojuši Latvijas teritorijā 10 mēnešus.

Jāatzīmē arī, ka vēlēšanu komisijas veido pašvaldības un tās ir vienīgās komisijas, kurās var darboties tikai Latvijas pilsoņi. Visās pārējās komisijās var strādāt jebkurš attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs, ja vien viņš nes labumu un ar galvu viņam viss ir kārtībā. Turklāt vēlēšanu komisiju locekļu darbība tiek apmaksāta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Komisijās darbojas kādi desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu, kuri saņem naudu uz nodokļu maksātāju rēķina. Mēs aprēķinājām, ka to 14 gadu laikā, kopš Latvijas nepilsoņiem tika atņemtas balsstiesības, no viņiem tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā vien pašvaldību budžetos iekasēti 1,5 miljardi latu. Tajā gadījumā, kad nepilsoņi netiek pielaisti pie darba vēlēšanu komisijās, tas izskatās kā tieša laupīšana, un tieši tāda pēc savas būtības tā ir.

Nepilsoņu pielaišana pie darba vēlēšanu komisijās varētu sekmēt viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, it īpaši, ja ņem vērā, ka likums neaizliedz nepilsoņiem būt par novērotājiem vēlēšanās. Šīs tiesības viņi tad arī aktīvi izmanto.

Tādēļ aicinu balsot “par”.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Trūkst vārdu!”) Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, turpiniet!

O.Spurdziņš.

Arī 2. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Debatēs pirmais runās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam dot tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ne tikai jebkuriem desmit pilsoņiem, bet arī jebkuriem desmit Latvijas iedzīvotājiem. Atzīmējot, ka runa ir par Latvijas pilsoņa izvirzīšanu komisijā. Mūsu priekšlikuma noraidīšana liecinātu, ka Saeimas vairākums tieši atbalsta aparteīdu sadzīves līmenī. Pats interesantākais šeit ir tas, ka pagaidām šāds aparteīds nepastāv. Latvieši un krievi, pilsoņi un nepilsoņi dzīvo kopā vienos un tajos pašos namos, kas pārsvarā uzbūvēti padomju laikos, sasveicinās cits ar citu kāpņu telpās un lieliski cits citu pazīst. Tādēļ nav nekāds brīnums, ja desmit kaimiņi sanāks kopā un izvirzīs komisijas locekli, to, kuru viņi labi pazīst. Tikai problēma ir tāda, ka gan Rīgā, gan Liepājā, gan Jelgavā šo desmit kaimiņu vidū noteikti vismaz kādi divi trīs izrādīsies nepilsoņi. Kā tad izprast šo aizliegumu viņiem izvirzīt kandidātus? Kāds šim aizliegumam ir leģitīms mērķis? Kā šis aizliegums veicina Latvijas valsts neatkarības, drošības un labklājības nostiprināšanu? Esmu dziļi pārliecināts, ka neviens no klātesošajiem deputātiem nespēs atbildēt uz šiem jautājumiem. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamais debatēs runā deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es laikam būšu tas deputāts, kas spēs atbildēt uz attiecīgiem jautājumiem. Vispirms: ko nozīmē – persona? Persona nozīmē to, ka tas var būt jebkurš zemeslodes iedzīvotājs, tātad ierasties no jebkuras vietas, iemācīties latviešu valodu un uzreiz kļūt par vēlēšanu komisijas pārstāvi. Tas nu būtu tāds aizrādījums.

J.Dobelis.

Otrs. Cienītie autori, jūs taču esat rupji kļūdījušies. Izlasiet, ko jūs esat uzrakstījuši! Jūs esat uzrakstījuši “desmit pilngadīgas personas” un turpmāk viņas nosaucat par vēlētāju grupu. Tātad runa var būt tikai par pilsoņiem. Ja jūs neprotat kārtīgi noformēt priekšlikumus, tad tā ir jūsu vaina. Šis vispār ir neizskatāms priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Nav nekas piebilstams. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 7. – komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Arī 8. – komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

9. – komisijas priekšlikums – arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī 10.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un arī 12.priekšlikums – komisijas veidots – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo darba kārtībā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes!

Strādājam ar dokumentu Nr.3191 – “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.

Trešajam lasījumam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Tas sevī ietver licenču spēkā stāšanās laika precizējumu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

P.Putniņš.

2.priekšlikumu arī iesniedzis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Tas savukārt sevī ietver izmaiņas par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un lūdz Saeimu nobalsot.

Sēdes vadītāja.

Arī deputāti atbalsta priekšlikumu.

P.Putniņš.

Un tas arī ir viss. Es lūdzu Saeimu nobalsot par šo likumprojektu trešajā, tātad galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

P.Putniņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais jautājums darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3212 – “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

1. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Signes Bāliņas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un 6.priekšlikumā.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Rubiks.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

4. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Bāliņas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Rubiks.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Rubiks.

8. – īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Bāliņas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu

A.Rubiks.

Lūdzu nobalsot par minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”. Saeimas sēdē izskatāmais dokuments numur 3214. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu.

Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju ir sagatavojusi un izskatījusi 11 priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz papildināt 1.panta otrās daļas 3.punktā minēto garīdznieku uzskaitījumu ar vārdu “metropolīts”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs uzstājas deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien esam pavadījuši visu sēdi, runājot par daudzām negatīvām lietām. Un patiesībā esam saņēmuši arī dubļu šalti. Ir izteikti daudzi nepatīkami vārdi, un tieši tādēļ es varbūt vēlētos parunāt par labām lietām, un tieši tādēļ es vēlētos iesākt savu runu ar vārdiem, kas teikti apustuļa Pāvila vēstules romiešiem 13.nodaļā, kur apustulis Pāvils pamāca – dodiet katram, kas viņam pienākas. Nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. Un tieši tā es gribētu arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas vārdā un tieši metropolīta Aleksandra vārdā visai Saeimai izteikt vislielāko pateicību par šā likumprojekta izstrādi un pieņemšanu, un, ja mēs to pieņemsim trešajā lasījumā, gribu teikt to, ka mēs pieliekam punktu kādam ļoti svarīgam procesam.

Šodien mēs pieņemam priekšpēdējo speciālo likumu, kas regulēs Latvijas valsts un Pareizticīgās baznīcas attiecības. Nākamnedēļ, ja Dievs dos, mēs noteikti pieņemsim arī likumu par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu. Šie būs divi pēdējie likumi, kuros Latvijas valsts noteiks savu attieksmi pret tradicionālajām konfesijām, kā jau ir noteikusi pret baptistiem, vecticībniekiem, metodistiem un adventistiem.

Es domāju, tā ir vislielākā dāvana, kā to teica metropolīts Aleksandrs, baznīcai šajā apaļajā jubilejā, 90 gadu jubilejā, ka tiek sakārtotas valsts un baznīcas attiecības. Un, neskatoties uz to, ka daudziem kreisās opozīcijas kolēģiem nepatīk vārdi no Vecās Derības, es varbūt tos nocitēšu, un Vecajā Derībā ir teikti tādi skaisti vārdi, proti: “Un tev jāpiemin viss tas ceļš, pa kuru Dievs Tas Kungs tevi ir vadījis.” Tie ir piektās Mozus grāmatas 8.nodaļā. Un tieši tādēļ arī šodien ir vietā izteikt nevis pārmetumus, bet varbūt pateicību visiem tiem, kas bijuši šajā procesā iesaistīti. (No zāles dep. V.Orlovs: “Par kādu jautājumu runā?”) Ir jāpasaka paldies toreizējam Ministru prezidentam Andrim Bērziņam, kura laikā tika noslēgts konkordāts starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, kā rezultātā arī tapa šī noruna, ka visām pārējām tradicionālajām konfesijām ir nepieciešami speciālie likumi. Ir jāsaka paldies arī iepriekšējam Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Marekam Segliņam, kura laikā iesākās šo likumprojektu izskatīšana komisijā; tagadējai komisijas priekšsēdētājai Vinetai Muižniecei, bijušajai tieslietu ministrei Solvitai Āboltiņai par to, ka viņas laikā tapa komisija, kas izstrādāja šos speciālos likumprojektus.

Un vēlos tikai atgādināt to, ka baznīca nekad nav bijusi un nebūs neitrāla pret procesiem, kas notiek sabiedrībā. Man gribētos citēt vārdus, ko teicis viens mūsu tautas svētais – Saeimas deputāts Jānis Pommers. Viņš ir teicis šādus vārdus: “Īsta, patiesa baznīcas apziņa ne vien atļauj un atbalsta baznīcas darbinieku piedalīšanos valstiski sabiedriskā dzīvē, bet pat to pieprasa. Draudzes gans – tas ir Kunga, tautas, visas dzīves sargs. Ja sargs mana tautai tuvojošās briesmas un neceļ trauksmi, nebrīdina tautu par tām, viņš pēcāk ir atbildīgs par cietušajiem. “Es tevi esmu izredzējis par sargu savai tautai, lai tu, ja tu saņemsi kādu vārdu no Manas mutes, to brīdini Manā vārdā. Ja es bezdievim saku: “Tev jāmirst,” un tu nebrīdini bezdievi, lai tas atgriežas no sava ceļa, tad bezdievis gan nomirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es atprasīšu no tavas rokas.”” Tiktāl Jānis Pommers, citējot Ecēhiēla grāmatas 33.nodaļu.

Paldies, kolēģi…

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, Šmita kungs! Jūsu runas laiks beidzies.

J.Šmits.

Vienu minūti es lūdzu vēl. (No zāles: “Lai runā! Lai cilvēks runā! Lai viņš runā!”)

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu. Viena minūte.

J.Šmits.

Es gribētu izteikt paldies visiem kolēģiem, neskatoties pēc politiskās piederības, Juridiskajai komisijai it īpaši, visiem, kas ir beidzot sapratuši, ka šo likumprojektu pieņemšana nav vienas partijas monopols, bet gan – gluži otrādi – mūsu svēts pienākums; kas šo likumprojektu pieņemšanas laikā ir daudz ko iemācījušies par to, cik daudzveidīgas ir mūsu baznīcas. Un es gribētu teikt paldies jums visiem par izpratni, un lai Dievs jūs visus svētī.

Aicinu jūs atbalstīt gan šo, gan visus pārējos likumprojektus. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Jā, deputātiem tātad nav iebildumu.

Turpinām ar 2.priekšlikumu.

I.Šlesere.

Paldies deputātam Jānim Šmitam par atbalstu. Aicinu izskatīt šo svarīgo likumprojektu un atbalstīt tātad 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

1.priekšlikums ir atbalstīts, deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz 5.panta otro daļu, kas precizē tās darbības, kas ir jāveic gadījumos, ja tiek atsavināts baznīcas nekustamais īpašums un ja tas tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

Aicinu atbalstīt arī 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu, kas nosaka Valgundes svētvietu, tās robežas un izmantošanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

4. – Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas ir redakcionāls precizējums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

5. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz likumprojekta 13.panta nosaukumu un otro daļu, un tiek precizētas redakcijas saistībā ar to, ka attiecības starp baznīcu un baznīcas garīdzniekiem nav uztveramas kā darba tiesiskās attiecības, bet tiek uzskatītas par kalpošanu.

Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

6. – Juridiskās komisijas priekšlikums – tehnisks precizējums saistībā ar pantu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu, kas nosaka valsts un pašvaldības piedalīšanos Valgundes svētvietā notiekošo pasākumu organizēšanā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

8. – Juridiskās komisijas priekšlikums – attiecas uz likumprojekta 16.panta pirmo daļu. Tas ir precizējums saistībā ar pantu numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

9. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta pārejas noteikumiem. 1.punkts nosaka jaunu termiņu, un tas ir 2009.gada 1.maijs, līdz kuram baznīcai savi statūti ir jāsaskaņo ar šo likumu un jāiesniedz Tieslietu ministrijai reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

10. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu, un arī tiek noteikts jauns termiņš – 2009.gada 1.jūlijs, līdz kuram baznīcai ir jāpaziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētie dati. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Deputāts Jānis Šmits nevēlējās piedalīties debatēs, bet deputāts Jānis Šmits aizmirsa pateikt paldies. Vislielāko paldies – gan no savas puses, gan arī no Pareizticīgās baznīcas puses un no citu baznīcu puses – diviem cilvēkiem, kuri visvairāk to pelnījuši par to, ka šis likumprojekts ir tapis. Un tie ir šā likumprojekta, varētu teikt, garīgais tēvs un garīgā māte – Gunārs Kusiņš un Lilita Vilsones kundze. Paldies jums.

Sēdes vadītājs.

Šmita kungs, man gan jums jāaizrāda, ka, skatot likumprojektu trešajā lasījumā, var runāt tikai par priekšlikumiem. Paziņojumiem ir laiks pēc sēdes beigām.

I.Šlesere.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums – paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar 3.punktu, nosakot, ka Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.oktobrim ir jālemj par Valgundes svētvietā esošo kultūras pieminekļu apsardzības izveidošanu un attiecīga finansējuma nodrošināšanu. Aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz tehniskus labojumus, lai Valsts būvinspekcijai būtu tiesības izsniegt un pārreģistrēt reģistrācijas apliecības, pagarināt to derīguma termiņu vai anulēt apliecības komersantiem, kuri vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, glabāt minēto darbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus – sprāgstvielas, detonatorus un arī to palīgierīces. Papildus paskaidroju, ka, ņemot vērā, ka elektrošoka ierīces Ieroču aprites likuma 1.panta 5.punktā definētas kā speciālie līdzekļi, to apriti turpmāk reglamentēs atbilstoši minētā likuma 36.panta nosacījumiem. Tādējādi komersantiem, kuri vēlēsies ražot, izgatavot elektrošoka iekārtas, turpmāk būs nepieciešams saņemt licenci Iekšlietu ministrijā. Komisija 5.novembra sēdē apsprieda šo likumprojektu, konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ietvertās normas nepieciešamas, lai nodrošinātu apcietinātajiem notiesātajiem vienādas tiesības uz saraksti par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī ir ietverti papildu grozījumi, kas nepieciešami steidzamai problēmas risināšanai. Komisija savā sēdē šo likumprojektu apsprieda un nolēma to konceptuāli atbalstīt un lūgt Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī to, kad likumprojekts otrajā lasījumā tiks skatīts Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 20.novembris. Skatīt likumprojektu – 27.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš,

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likumprojektā ietvertās normas nepieciešamas, lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā norādīto neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei, kā arī ietverti citi grozījumi, kas nepieciešami steidzamai problēmas risināšanai.

Komisija apsprieda likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt mūsu ieteikumu atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad likumprojekts Saeimas sēdē tiks izskatīts otrajā lasījumā!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris, izskatīt – 27.novembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Plinera kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir pieteikušies debatēs deputāts Vladimirs Buzajevs un deputāts Jakovs Pliners. Bet mums ir laiks pārtraukumam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu pārtraukumu izsludināt nevis uz pusstundu, bet uz 15 minūtēm, respektīvi, no pulksten 15.00 līdz 15.15, un pēc tam turpināt sēdi, līdz visa darba kārtība izskatīta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: “Nav! Ir!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka tiek izsludināts pārtraukums no pulksten 15.00 līdz 15.15! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Pārtraukums no 15.00 līdz 15.15.

Tagad vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Man būtu lūgums vēlreiz zvanīt, jo daži kolēģi vēl Sarkanajā zālē skatās kino.

Tātad es atgādinu, ka mēs iesākām runāt par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Tikām līdz pirmajam priekšlikumam, ko ir iesniegusi politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un tās frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners. Sākam debates, un vārds debatēs Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Lai varētu izprast, ko tad īsti mēs vēlamies, pirmām kārtām būtu jāizprot likumprojektu sagatavojušās Tieslietu ministrijas plāns. Ministrija vēlas likvidēt tiesības apelācijas instancē pārsūdzēt mītiņa vai ielu gājiena aizliegumu. Lūk, ja esi zaudējis tiesā un tevis pieteiktais pasākuma laiks ir pagājis, tad sēdi un klusē.

Savu priekšlikumu ministrija motivē visai glīti. Anotācijā likumprojektam ir rakstīts: šie grozījumi ir vērsti uz Administratīvā procesa likuma mērķa efektīvāku īstenošanu, sekmētu administratīvo lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Tas savukārt veicināšot sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā. Nu tad paskaidrojiet man, mīļie kolēģi deputāti, kā tas ir iespējams, kad indivīdam atņemtas tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas lēmumu, kā tas veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā?

Mēs centāmies to noskaidrot, vēršoties pie paša tieslietu ministra, bet viņš pastāvīgi izvairās no Kārtības rullī paredzētās tikšanās. Kā toleranta frakcija, kas konsekventi cenšas ņemt vērā un ciena svešu viedokli, mēs savā priekšlikumā nolēmām spert soli pretī Tieslietu ministrijai un pa pusei pieņemt tās priekšlikumu, proti, likvidēt tiesības uz apelāciju tikai pašvaldībai, kas bija aizliegusi pasākumu. Ja tā ir zaudējusi tiesas procesu pirmajā instancē, lai tad cieš klusu un atlīdzina pasākuma pieteicējam izdarīto morālo kaitējumu. Acīm redzami, ka šajā gadījumā daudz labāk tiks sasniegts autora deklarētais likumprojekta leģitīmais mērķis. Gan administratīvais process tiks vienkāršots, gan sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā pastiprināsies. Protams, pašvaldība un tās upuris šai gadījumā tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī, bet šī oficiālās struktūras un tās aizvainotās privātpersonas nevienlīdzība tiesas priekšā ir nostiprināta pašā Administratīvā procesa likumā, tā 5.pantā, kas nosaka: administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Mēs pat bijām uzrakstījuši Dalbiņa kungam speciālu izskaidrojošu vēstuli, bet izskaidrot šādus argumentus Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ir ļoti grūti kaut vai tāpēc, ka apspriežamais jautājums nekādi nav attiecināms nedz uz aizsardzību, nedz uz korupciju, bet ir attiecināms uz tādām Satversmē nostiprinātām cilvēku pamattiesībām kā pulcēšanās brīvība.

Likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, ilgajā pastāvēšanas vēsturē šī komisija kļuva par atbildīgo tikai 8.Saeimas pilnvaru laikposmā, un šajā īsajā laikposmā tā sabojāja šo likumu tā, ka pulcēšanās brīvība pie mums izrādījās tādā līmenī, kāds pastāv Apvienotajos Arābu Emirātos, kur aizvien vēl daudz ko nosaka šariāta likums.

2006.gadā Satversmes tiesa atcēla visus Aizsardzības komisijas ieviestos jaunievedumus, kurus bija apstiprinājis Saeimas vairākums. Tagad mēs riskējam atkal uzkāpt virsū tam pašam grābeklim.

Aicinu jūs neatkārtot vēlreiz tās pašas kļūdas un balsot “par” PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Mēs neaprobežojāmies tikai ar likumprojekta grozījuma iesniegšanu vien, bet arī nosūtījām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Dalbiņa kungam adresētu speciālu vēstuli.

Vēstulē ir teikts: “Frakcija ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas tiesībsargam Apsīša kungam, lūdzot sniegt savu viedokli par mūsu iesniegto priekšlikumu un likumprojektu kopumā. Vēlamies arī Jūs informēt, ka frakcija ir sagatavojusi deputātu jautājumu tieslietu ministram Bērziņa kungam, lūdzot sniegt ar šo likumprojektu saistītus nozīmīgus statistiskos datus. Jautājums tika nodots ministram 30.oktobrī. Sakarā ar augstākminēto lūdzam uzaicināt uz likumprojekta apspriešanu tiesībsargu, neizskatīt likumprojektu, līdz tiks sniegtas tieslietu ministra atbildes ne vēlāk kā 6.novembrī.”

Bet rezultāts sanāca sekojošs. Komisija izskatīja un noraidīja mūsu priekšlikumu 5.novembrī – dienu pirms grozījumu būtības izpratnei nepieciešamās tieslietu ministra atbildes saņemšanas. Un acīmredzot arī nekādu tiesībsargu uz savu sēdi nebija aicinājusi. Rodas jautājums: kam šāda steiga bija nepieciešama? Kas tā vispār par likumdošanu, ja atbildīgā komisija nevēlas uzklausīt nedz ministru, nedz tiesībsargu?

Tad, lūk, no tieslietu ministra atbildes, kas tika saņemta nākamajā dienā pēc tam, kad atbildīgā komisija noraidīja mūsu priekšlikumu, vismaz kļūst skaidrs, par cik lielu apelācijas sūdzību skaitu ir runa. Pēdējo divu gadu laikā Administratīvā apgabaltiesa bija izskatījusi nevis 600 un pat ne 60, bet pavisam tikai 6 sūdzības saistībā ar likumu par sapulcēm. Tas sastāda mazāk nekā vienu procentu no kopējā sūdzību skaita. Tādēļ ne par kādu tiesas darba efektivitātes palielināšanu gadījumā, ja tiks likvidēta apelācijas instance, nevar būt ne runas.

Cienījamie deputāti! Skaidri redzams, ka likumprojekta anotācijas autori jūs atklāti maldina. Ministrs tā arī neatrada laiku atbildēt uz ļoti vienkāršu jautājumu par to, cik no šīm apelācijām bija iesniegušas pašvaldības. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vismaz vienu apelāciju bija iesniegusi Rīgas dome, kas nepamatoti atteica rīkot gājienu. Pirmās instances tiesa piesprieda domei izmaksāt pieteicējam 500 latus kā morālā kaitējuma atlīdzību. Pašvaldības apelācija tika noraidīta, bet kaitējuma summa samazināta līdz 300 latiem. Šis “laimests” 200 latu apmērā līdzinās leģendārā Pirra uzvarai, jo tikai juristu pakalpojumu segšanai dome bija iztērējusi no nodokļu maksātāju kabatas daudz vairāk naudas. Nerunājot nemaz par to, kādas summas bija iztērējusi valsts abiem šiem tiesas procesiem, ieskaitot tiesnešu algas, izlietoto papīru un telpu īri. Tādēļ mūsu priekšlikums – aizliegt pašvaldībām pārsūdzēt tām nelabvēlīgus pirmās instances tiesu spriedumus, neaizskarot Satversmē garantētās cilvēka tiesības uz sapulču brīvību un taisnīgu tiesu, – ir absolūti pamatots un pelna, lai to atbalstītu Saeimas vairākums.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pat anotācijā sākotnējam likumprojektam ir skaidri saredzama visa tā nepilnība. Anotācijā norādīts, ka saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības pausto viedokli lēmumu par atteikumu saskaņot sapulci, gājienu vai piketu pārsūdzēšanas prakse liecina par to, ka vairumā gadījumu administratīvās rajona tiesas spriedums un Administratīvās apgabaltiesas spriedums konkrētajā lietā atšķiras. Līdz ar to secināms, ka minēto jautājumu izlemšanā nav nostabilizējusies vienota prakse. Ievērojot to, ka likumprojektā ir paredzēta tiesu instanču skaita reducēšana attiecībā uz lietām par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā, nepieciešams pievērst uzmanību tiesnešu apmācībām minēto jautājumu jomā, lai veicinātu vienotas prakses veidošanos iepriekš minēto lietu izlemšanā, nodrošinātu tiesisku un pamatotu nolēmumu pieņemšanu un novērstu nepareizu tiesību normu piemērošanu un interpretāciju.

“Tieslietu ministrija ierosinās tiesnešu mācībās iekļaut jautājumu par lietām par pašvaldības atteikumu vai ierobežojumu sapulces, gājiena vai piketa rīkošanā.” No šī citāta ir skaidri redzams, ka pirmās instances tiesu darbs attiecībā uz aizliegumu rīkot sapulces pārsūdzēšanu nav apmierinošs. Un tas nebūt neizsauc izbrīnu. Pirmās instances tiesai saskaņā ar likumu ir jāpieņem spriedums triju dienu laikā. Tā vienkārši nav spējīga, par piemēru, pēc pašas iniciatīvas savākt papildu informāciju, jo tam nepietiek laika. Pirmās instances tiesa tiek pakļauta spēcīgam valdošo politiķu un iedzīvotāju vairākuma neapmierinātības spiedienam, kad mītiņa vai gājiena mērķis šim vairākumam šķiet šokējošs. Piemēram, ir zināms gadījums, kad dažas stundas pirms tiesas iekšlietu ministrs un apspriežamā likumprojekta autors – tieslietu ministrs – pauda ne ar ko nepamatotas lamas un draudus, adresētus mītiņa pieteicējam, tādējādi izdarīdami nepārprotamu spiedienu uz tiesnešiem. No visiem šiem trūkumiem ir brīva apelācijas instances tiesa. Tā var novērtēt visus argumentus “par” un “pret” bez jebkādas steigas, pieprasīt papildu informāciju. Kaislības ap pieteikto pasākumu jau sen ir izvirmojušas, un tiesa var objektīvi pieņemt spriedumu – bija vai nebija nepamatoti ierobežota sapulču brīvība. Iepriekš minētais citāts neapstrīdami pierāda, ka tieši apelācijas instances tiesa arī pieņem objektīvus spriedumus. Pēc visa spriežot, tieši šie spriedumi arī nepatīk tieslietu ministram, un tas ir īstais iemesls lēmumam likvidēt apelācijas instanci.

Patiesais likuma mērķis ir izbeigt skandālu valsts iekšienē un dot iespējas arī turpmāk prettiesiski ierobežot sapulču brīvību. Ja mēs noraidīsim PCTVL grozījumu, tad vienkārši iniciēsim veselu virkni kaunpilnu tiesas procesu ar iepriekš paredzamu zaudējumu Latvijai Eiropas Cilvēktiesību tiesā. (No zāles dep. P.Tabūns: “Nebaidi! Nebaidi!”) Tiesa gan, ņemot vērā lietu izskatīšanas ilgumu, visas negatīvās sekas būs jāstrebj jau citam tieslietu ministram, citai valdībai un citai Saeimai.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Dalbiņš vēlas ko piebilst?

J.Dalbiņš.

Cienījamo priekšsēdētāj, kolēģi! Man jāsaka, ka Plinera kungs, vismaz manā uztverē, nekorekti interpretēja situāciju komisijas darbā. Un es nevaru pieņemt to, ka, viņiem pašiem nepiedaloties komisijas sēdē, ir šādas pretenzijas pret komisijas darbu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas ir vienmēr tā!”) Un baumas par to, ka komisija nav uzaicinājusi kādu vai kādu nav informējusi (No zāles dep. J.Dobelis: “Meli!”), kategoriski noraidu.

Sēdes vadītājs.

Tātad es atgādinu, ka mēs runājam par 1. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētāja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšsēdētāja Jakova Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 57, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par autoceļu lietošanas nodevu”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Es jau steidzos… Paldies, priekšsēdētāja kungs! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 3115, – likumprojekts “Par autoceļu lietošanas nodevu”, ko ir iesniedzis Ministru kabinets un kas ir sagatavots pirmajam lasījumam. Ar četriem pantiem.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, pirms tam piešķirot tam steidzamības statusu.

Sēdes vadītājs.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Deputāts Eglītis nevēlas runāt par steidzamību… Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par autoceļu lietošanas nodevu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Ar šo mēs esam saņēmuši no Satiksmes ministrijas piedāvājumu ieviest jaunu nodokli Latvijā… vai arī jaunu nodevu Latvijā. Latvija līdz šim ir bijusi tādā situācijā, ka ceļi tiek remontēti no tās naudas, kuru iekasē ar akcīzes nodokļa palīdzību. Tātad pilnīgi visi satiksmes dalībnieki, kas iegādājas degvielu, maksā degvielas akcīzes nodokli un tādējādi samaksā arī par ceļu remontiem. Lielākā daļa no akcīzes nodokļa tiek novirzīta ceļu remontiem.

Kas mums tiek piedāvāts šobrīd un ar kādu argumentāciju? Satiksmes ministrija ir apgalvojusi, ka mums vajag šādu jaunu ceļa nodevu tāpēc, ka mums ir liels tranzīta īpatsvars, ļoti daudz mašīnu no Krievijas brauc caur Latviju uz Eiropu, un tā tālāk, un tā tālāk.

Kolēģi! Jūsu zināšanai: pati Satiksmes ministrija ir aprēķinājusi, ka 80 procentus ienākumu – pat vairāk nekā 80 procentus ienākumu! – no šīs nodevas sastādīs Latvijas tranzīta uzņēmumu maksājumi. Tātad Latvijas uzņēmēji maksās par šiem ceļiem, tie maksātāji nebūs Krievijas uzņēmumi, tie nebūs Baltkrievijas uzņēmumi.

Otrkārt, jūsu zināšanai: Latvija ar Krieviju un Baltkrieviju ir noslēgusi līgumu par nodokļu savstarpēju neaplikšanu šajā jautājumā. Tātad ir divas iespējas – vai nu tie Krievijas uzņēmēji, kuru automobiļi brauks caur Latviju, šeit nemaksās, vai, ja viņiem liks maksāt, tad arī latviešiem būs jāmaksā par tādu pašu skaitu dienu, ko latvieši, Latvijas uzņēmēji pavada Krievijā vai Baltkrievijā. Ņemiet vērā tikai to vienu apstākli, ka no robežas līdz ostai Latvijā ir viena diena, ko braukt, bet no Latvijas dodoties, piemēram, līdz Maskavai un atpakaļ, sanāk vidēji 7 dienas, ko braukt! Tātad Latvijas uzņēmējam faktiski sanāks 7 reizes vairāk maksāt par to, ka viņš ved savu kravu prom uz Krieviju. Ņemiet vērā vēl vienu apstākli: 95 procenti no Latvijas transporta uzņēmumiem strādā Krievijas teritorijā, veic pakalpojumus Krievijas teritorijā, tātad faktiski šis jaunais nodoklis tā riktīgi smagi iesitīs pa Latvijas transporta uzņēmējiem.

Kā dara normālas valstis? Normālas valstis, manuprāt, tādā situācijā, kad iet pietiekami labi ekonomikā, nodokļus tur relatīvi augstus un neaizņemas naudu ārzemēs, netaisa lielu ārējo parādu. Taču, kad sāk iet slikti, tad ir gan spilventiņš, ko palikt apakšā tiem segmentiem, kam iet sliktāk, – respektīvi, samazina nodokļus un, iespējams, arī aizņemas naudu, lai uzlabotu ekonomisko situāciju.

Kā dara Latvijas valdība? Visu dara tieši pretēji. Latvijā šobrīd, kā jūs paši ļoti labi zināt, ir ļoti smaga ekonomiskā situācija. Ko piedāvā Satiksmes ministrija? “Padarīsim to vēl sliktāku mūsu uzņēmējiem, ieviesīsim jaunu nodokli jeb, pareizāk sakot, jaunu nodevu, lai Latvijas transporta uzņēmumiem būtu vēl sliktāk!” Es aicinu šobrīd šādu lietu neatbalstīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šajā likumā es neredzu iekšā arī tās atlaides, kuras var saņemt visi tie, kas nav tieši transporta pakalpojumu veicēji, bet kas brauc ar smago tehniku, respektīvi, zemnieki un daudzi citi, mežinieki, kas veic darbu tieši meža teritorijā, nevis uz ceļiem. Tās atlaides šobrīd tur nav iekšā!

Uzskatu, ka šobrīd, kad ekonomikā ir grūti, vēl iesist mūsu uzņēmējiem nav nekādas jēgas, lai arī konceptuāli šāda ideja ar laiku būtu atbalstāma, jo Eiropā daudz kur tas ir ieviests, bet ne visur; starp citu, lielā daļā Eiropas tas nav ieviests.

Es aicinu šobrīd šādu likumprojektu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jānim
Eglītim.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jāatzīst, ka šis likumprojekts ir iesniegts, nu, vismaz četrus gadus par vēlu. Un arī šobrīd nebūtu tas piemērotākais brīdis šādu likumprojektu te izskatīt, jo ekonomikā ir recesija un papildu izdevumi mūsu uzņēmējiem, nu, maigi izsakoties, nebūtu vēlami. Tomēr, apzinoties Latvijas autoceļu slikto fizisko stāvokli un, protams, ņemot vērā to, ka tāds tas ir lielā mērā tāpēc, ka ir šīs lielās smago automašīnu tranzīta plūsmas, es aicinu likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, lai nepaliktu zem tāda nevienlīdzīgas konkurences sitiena pilnīgi visus Latvijas uzņēmējus, kas nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un vienlaikus konceptuāli domāt par to, kā mēs varam savus uzņēmējus pasargāt no šīs jaunās nodevas tiešā veidā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ikviens no mums, mēs visi pārvietojamies pa mūsu valsts ceļiem, un mēs visi zinām, ka tie tik tiešām ir ļoti sliktā stāvoklī. To neviens neapšauba! Mēs visi esam braukuši arī uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un zinām, ka kaut vai mūsu kaimiņos leišos, Lietuvā, ceļi ir krietni labāki nekā pie mums. Tāpat mēs, lasot starptautisko presi, redzam, ka tad, kad runa ir par ceļu stāvokli, uz Latviju vienmēr, kā saka, atsaucas vai to izceļ kā vienu no piemēriem Eiropas Savienībā, kur ceļi ir vissliktākajā stāvoklī. Tātad šajā ziņā mēs, šķiet, visi esam vienisprātis.

Tagad ir jautājums: kā risināt šo problēmu? Nenoliedzami, tur pamatā ir vajadzīga viena lieta – nauda. Ja naudas būs vairāk, būs vairāk par ko remontēt un pārbūvēt mūsu ceļus.

Šis priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam, ir par to, ka mēs ieviešam jaunu nodevu, tātad faktiski nodokli, smagajam transportam virs 12 tonnām. Pirmajā acu uzmetienā, tas, šķiet, varbūt ir pareizais, kā saka, ceļš, jo galu galā, kas tad visvairāk bojā ceļus? Protams, tas ir vissmagākais transports. Tas jau arī liekas, kā saka, pirmajā acu uzmetienā pareizi.

Bet es domāju, ka tas, ko mūsu kolēģis Dzintars Zaķis mums atgādināja un argumentēja, ir vērā ņemams arguments; proti, ekonomiskā situācija nav no labākajām, arī starptautiskā transporta jautājums, kas pārsvarā ir starp Latviju un Krieviju… mūsu transports daudz vairāk brauc pa Krievijas teritoriju nekā pretēji.

Bet tā pamatproblēma, manuprāt, nav vis tā, ka nav pietiekami liela nodeva smagajam transportam. Tā pamatproblēma ir tā, ka no akcīzes nodokļa, kas tiek maksāts par degvielu un ko maksā visi šoferi, visi autovadītāji… ka ne visa šī nauda aiziet autoceļiem. Man joprojām liekas, ja es nemaldos, ka arī nākamgada budžetā, kas rītdien tiks debatēts, vairāk par 60 vai 70 procentiem šīs naudas faktiski nenonāks autoceļiem.

Tātad tas mērķis, tā analīze un problēmas definēšana ir pareiza. Tas mērķis ir pareizs – ieplūdināt vairāk naudas, lai varētu remontēt ceļus. Bet tas avots nav pareizs! Manuprāt, mums nevajag papildus uzlikt vēl vienu uzņēmējdarbību apgrūtinošu nodevu pārvadātājfirmu smagajam transportam, bet meklēt veidus un spiest mūsu valdību nākt ar priekšlikumiem, kādā veidā, mazinot vienā vietā valdības tēriņus, var palielināt akcīzes nodokļa izmantošanu tieši autoceļiem, nevis segt no tā vispārējās budžeta vajadzības.

Līdz ar to es argumentēti tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Es pievienojos tiem kolēģiem, kas arī aicina neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un es gribētu minēt vēl dažus argumentus, kāpēc tas nebūtu jāatbalsta. Piemēram, Latvija plāno ieviest 7 latu nodokli par vienu dienu, turpretim mūsu kaimiņvalstī ir 4 lati par vienu dienu. Latvija plāno ieviest gada maksu – 560 lati gadā, turpretim lietuviešiem gada maksājums ir 320 latu.

Tālāk. Jūs domājat, ka visa tā nauda ies ceļu uzturēšanai? Es šaubos, jo praktiski ir jau domāts par tādu lietu kā elektromagnētisko karšu ieviešana, lai varētu apkalpot visu šo lietu. Tātad liela nauda aizies infrastruktūras izveidei un jaunu ierēdņu vietu radīšanai vai jaunu vietu radīšanai, kas apkalpos visu šo lietu. Tāpat arī autoinspekcijai būs nepieciešami papildu resursi, lai visu to kontrolētu. Un līdz ar to lielākā daļa šīs naudas aizies administratīvajai uzturēšanai un kontrolei. Līdz ar to nesamērīgs būs arī šis ieguvums mūsu valstij salīdzinājumā ar zaudējumu biznesam.

Vēl viena lieta ir. Ja mēs gribam rūpēties par mūsu ceļiem un palielināt ieņēmumus, tad ir jāatceras, ka mūsu valstī viens no zemākajiem akcīzes nodokļiem ir degvielai.

Tagad, kad ir pasaules krīze, kad naftas cena ir ļoti zema un līdz ar to benzīna cena mēneša laikā ir kritusies vismaz par 15 santīmiem, varētu palielināt kaut vai nedaudz šo akcīzes nodokli, un, es domāju, lietotāji to neizjustu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Leiškalna kungam būtu kas piebilstams komisijas vārdā?

K.Leiškalns.

Ja kāds ir teicis 17 reizes kaut ko, tad komisijas vārdā ir jāatbild.

Tik tiešām gan Zaķa kunga, gan Kariņa kunga, gan Reira kunga teiktajā bija vesela virkne baltu, skaistu patiesību. Ja mēs paskatāmies šobrīd uz Latvijas ceļiem un paskatāmies uz kaimiņiem, kuriem tomēr šāda nodeva ir, tad ir skaidrs, ka mums kaut kas ir jādara. Un tās izejas jau nav daudzas. Viena ir šobrīd celt akcīzes nodokli degvielai, otra – simtprocentīgi šos nodokļa ienākumus novirzīt ceļu sakārtošanai. Tā ir tā otra alternatīva, ko mēs varētu darīt. Bet Ministru kabinets ir izšķīries – acīmredzot kopā ar Satiksmes ministriju – par minēto likumprojektu. Mēs noteiksim pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo es baidos, ka mēģināt kaut kā aizsargāt vietējos būs ļoti grūti, jo tad mums “piesies” tie paši lietuvieši diskrimināciju, tur vesela virkne problēmu. Es nedomāju, ka līgums par savstarpēju neaplikšanu ar nodokļiem attiecas uz nodevām. Tas nu gan tā nevarētu būt. Neattiecas. Neattiecas! Bet es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā, un skatīsimies, ko ar šo var darīt tālāk. Jo nav jau tā, ka tikai daži Saeimas deputāti iebilst pret minēto likumprojektu. Ir vesela virkne uzņēmēju asociāciju, kas saka: “Nē, mēs negribam šādu jaunu nodevu, mēs to uzskatām par nodokli un mūsu konkurētspējas samazināšanu!”

Tāpēc domāsim, ko var darīt. Tā ka atbalstiet, lūdzu, pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par autoceļu lietošanas nodevu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 20, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad mēs otrajā lasījumā šo likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē.

K.Leiškalns.

Šā gada 1.decembrī gaidīsim priekšlikumus beidzamo dienu, un likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē 11.decembrī.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi, pirms mēs sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības jautājumu, man ir jānolasa deputāta Visvalža Lāča iesniegums. Deputāts Visvaldis Lācis vēlas mums vēstīt: “Balsojot par PCTVL frakcijas deputāta priekšlikumu neatbalstīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas viedokli un lēmumu, es steigā nepareizi nobalsoju par atbalstu PCTVL. Esmu kļūdījies balsojumā. Mans balsojums ir “pret”.” Un paraksts – “Deputāts Visvaldis Lācis”.

Sēdes vadītājs.

Un tagad nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz pārveidot Latvijas Nacionālās operas juridisko statusu no valsts kultūras iestādes uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tas ļaus kļūt operai saimnieciski patstāvīgākai, veicinās pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, nepārprotami ļaus ātrāk reaģēt uz tirgus situāciju, ļaus optimālāk izmantot finansiālos un cilvēku resursus. Ir jau pierādījies, ka citu valstu teātru pārveide par valsts kapitālsabiedrībām kopš 2005.gada ir norādījusi uz pozitīvu pieredzi. Kā liecina gada pārskati, kopš pārveides teātri jaunajā statusā ir strauji attīstījušies.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī laiku, kad mēs Saeimas sēdē likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.novembrim un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 27.novembrī.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Pirms mēs skatām nākamo šodienas darba kārtības punktu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” izskatīt kā darba kārtības 40.jautājumu, tas ir, faktiski tagad uzreiz. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles: “Ir! Nav!”) Deputāti iebilst pret šādu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu – izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” kā šodienas darba kārtības 40.punktu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 36, atturas – 1. Šis likumprojekts ir izskatāms kā darba kārtības 40.punkts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Dokumenta numurs ir 3264, pie tam vēl “B”, – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Atbildīgā komisija saņēma vienu – čaklā deputāta Kariņa priekšlikumu par 1.panta izslēgšanu no likumprojekta. Atbildīgā komisija, kas savā vairākumā tikko bija balsojusi “par” šā panta iekļaušanu, neatbalstīja Kariņa kungu.

Aicinu parlamentu rīkoties tāpat.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Man jau faktiski nekas cits vairs neatliek, kā vien faktiski atkārtot argumentāciju.

Es atkārtoju. Valdība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt “Parex bankas” kontrolpaketi. Šobrīd neviens šajā zālē to nav apstrīdējis vai uzskatījis, ka tas ir nevajadzīgi. Tālāk valdība grib iecelt savu pārstāvi par šīs bankas jeb jaunās bankas, kā gandrīz jau varētu teikt, padomes priekšsēdētāju. Un tā grūtība ir tā, ka šis cilvēks ir ierēdnis, nevis baņķieris. Arī diskusijā komisijā, es varu to atkārtot, izskatot šo likumprojektu, joprojām netiek sniegta jebkāda argumentēta… nekādi argumenti par labu šim…

Tāpat mēs, parlamentārieši, zinām, kādas ir potenciālās sekas nodokļu maksātājiem visā šajā procedūrā, kādas ir, teiksim, valdības garantijas par naudu, kura tiek un acīmredzot vēl tiks ieplūdināta tur iekšā… Nekā mēs nesaprotam.

Šis likumprojekts paredz atcelt vienu interešu konflikta ierobežojumu, ko Saeima ir likumprojektā noteikusi, – to, ka amatpersona nevar vienlaikus ieņemt divus šādus amatus. Un mans priekšlikums ir tieši svītrot šajā likumā pantu, kas ļautu šādai amatpersonai ieņemt vienlaicīgi divus šādus amatus.

Es aicinu visu šo un arī agrāk argumentēto iemeslu dēļ neatbalstīt šo valdības ieceri un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Nu, jo tālāk, jo trakāk! Vispirms steidzamība, bez atkārtotas izskatīšanas. Šobrīd izskatās, ka nu tik traki Bičevska kungs ir vajadzīgs amatā, ka līdz sēdes beigām vairs nevar nociesties. Un tā kā komisijas priekšsēdētājs nenoliedza, ka šis ir “Bičevska kunga likums”, tad nu pievērsīsimies Bičevska kunga personībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “To nu gan nevajag! Tas nav korekti!”) Es runāju… Tas ir par tēmu! Es vēlos argumentēt, kādēļ šie ierobežojumi attiecībā uz interešu konfliktu nav izņemami no likuma. Runājot par Bičevska kunga biogrāfiju, lietošu tikai publiskus avotus...

Sēdes vadītājs.

Godātais Šadurska kungs, mēs nerunājam par Bičevska kungu, mēs runājam par Kariņa kunga priekšlikumu – izslēgt likumprojekta 1.pantu. Mums šobrīd ir otrais lasījums.

K.Šadurskis.

Jā, godātie kolēģi! Tad man papildus ir vajadzīga pus minūte argumentācijai, lai pierādītu saiti.

Sēdes vadītājs.

Jums pašreiz ir četras minūtes. Runājiet! (No zāles dep. J.Šmits: “Runā, Kārli!”)

K.Šadurskis.

Krišjānis Kariņš, aicinot izslēgt likumprojekta 1.pantu, novērš iespējamo konflikta situāciju, interešu konflikta situāciju, kāda rastos, ja Mārtiņš Bičevskis ieņemtu šo amatu. Tātad Mārtiņš Bičevskis, Tautas partijas jaunatnes organizācijas vadītājs, ir strādājis Valsts privatizācijas aģentūrā, 7.Saeimas loceklis no Tautas partijas, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, iekšlietu ministra Segliņa padomnieks, – ievērojiet, lūdzu! – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Visos amatos tālāk – Vinetai Muižniecei ieceļot bez atklāta konkursa Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā, pēc tam Slaktera kungam bez konkursa ieceļot Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā... tātad viņš nav vinnējis nevienā konkursā un ir iecelts bez konkursa. Pieredzes banku lietās – nekādas! Valsts kontrole pat nespēja dot atzinumu par Bičevska kunga darbību Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā. Tik traki tur bija finanšu lietās!

Kā tas ir iespējams, ka ministriju finanšu pārskatos atklājas tik rupjas kļūdas? Sudrabas kundze, piemēram, uzsvēra, ka tiesu administrācijas gadījumā bijusi ļoti vāja Tieslietu ministrijas uzraudzība. Sarakstē ar Šveices advokātu Lenslingeru par tiesiskās palīdzības lūgumu, kuru šveiciešu kolēģiem nosūtīja Ģenerālprokuratūra, noskaidrojot Ventspils mēra Lemberga patieso lomu uzņēmumos, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Bičevskis sniedza tādas rakstveida atbildes, kuras var tulkot kā netiešu Ģenerālprokuratūras darbības tiesiskuma apšaubīšanu.

Man rodas trīs jautājumi: pirmkārt, kā Mārtiņam Bičevskim veicās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšanu, ja vēlāk atklājās, ka šā dienesta augstas amatpersonas tiek turētas aizdomās krimināllietā par Latvijas pilsoņu pasu tirgošanu Krievijas miljonāriem?

Otrkārt. Vai taisnība, ka Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Bičevska kungam bija disciplinārlietas par vienlīdzības principa pārkāpšanu atalgojuma sistēmā?

Un treškārt. Kā ar Valsts civildienesta likuma 1.pantā noteikto politisko neitralitāti saskan ierēdņa aktīva dalība Tautas partijā? Jācer, ka Bičevska iecelšana šajā amatā nedestabilizēs finanšu situāciju valstī, un jācer, ka šī iecelšana nenotiek tāpēc, lai Bičevska kungs varētu šeit izpildīt konsultācijas ar plaši pazīstamo uzņēmējdarbības konsultantu Andri Šķēli.

Godātie kolēģi! Pirms nav saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem, ir ļoti grūti atbalstīt šo likumprojektu, tāpēc pagaidām es iesaku atbalstīt Kariņa kunga 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Artim Kamparam. Es tomēr aicinātu runāt par priekšlikuma būtību, nevis par personālijām.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Pirms manis runātāji un arī iepriekšējās debatēs pirmajā lasījumā mēs galvenokārt pievērsāmies tieši Bičevska kungam, kas ir saprotami, bet es tomēr gribētu vērst uzmanību uz to, ka mēs pieņemam likumu ar vispārīgu normu, kas attiecas ne tikai uz Bičevska kungu. Un, manuprāt, tā ir ļoti liela problēma, jo tieši šodien garajās debatēs, kur arī premjers bija klāt, principā visi šeit zālē sēdošie uzskatīja, ka šī padomju un valžu paplašināšanas metode nav pieļaujama.

Tātad, kolēģi, es jums tūliņ nolasīšu veselu sarakstu no tikai četriem valsts uzņēmumiem, kuriem savukārt ir meitas uzņēmumi un kuros mēs pieļaujam šādu politiski angažētu padomju locekļu iecelšanu.

Tātad “Latvenergo” meitas uzņēmumi – akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrība “Sadales tīkls”. Politiķi godprātīgi varēs iet šajos uzņēmumos un atkal saņemt savās valdēs un padomēs naudiņu.

“Lattelecom” grupa: “Citrus Solutions”, “Lattelecom Technology”, Baltijas Datoru Akadēmija, “Lattelecom BPO”.

“Latvijas Pasta” meitas uzņēmums – akciju sabiedrība “IT Latvija”.

“Latvijas Dzelzceļa” meitas uzņēmumi: SIA “LDz Cargo”, SIA “LDz Infrastruktūra”, SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” un tā tālāk.

Tātad mēs principā pieņemam noteikumus, ka mēs atkal... Lai gan mēs debatēs runājam vienu, mēs darām pilnīgi, radikāli pretējo, atverot plašas durvis politisko partiju papildu deleģētiem pārstāvjiem, kas saņems savu naudiņu padomēs.

Kolēģi! Kurp mēs ejam?! Vai tiešām tas cinisms un tā divkosība Saeimas zālē sēdošajiem nav aizgājusi pāri mēram? Nu, padomājiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tas mēness ar jums izdarījis!”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es nerunāšu te nekādas populistiskas runas un neteikšu arī varbūt… kā šeit mani izaicina daži no šiem nacionālajiem liberāļiem… Es runāšu tikai juridiski par šo pašreiz izveidojušos situāciju.

Šajā gadījumā mēs tiešām visi skaidri zinām, ka, pirmkārt, šoreiz personas tiek ieceltas amatā nevis saskaņā ar likumu, bet konkrētām personām par labu tiek rakstīts likums vai grozīts likums.

Punkts numur 2. – kā bieži šeit saka un kā mēs to dzirdam – ir tas, ka Bičevska kungs pašlaik pats ārkārtīgi riskē, jo – paklausieties, kolēģi! – saskaņā ar likumu Bičevska kungs pagaidām... man ir tāda informācija... agrāk Krūmane nebija, bet bija valsts sekretāru vietnieki par valsts kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem… Bičevska kungs Hipotēku un zemes bankā tagad ir kapitāla daļu turētāju pārstāvis. Viņš pieņem lēmumu, piemēram, kontrolē šo Hipotēku un zemes banku, viņš pieņem lēmumu par atalgojumu Feiferim, bet savukārt, lai Bičevskis tiktu “Parex bankā” par priekšsēdētāju, par to lemj Hipotēku un zemes banka, tostarp arī Feiferis un pārējie.

Manuprāt, šajā likumprojektā ir ielikts ikdienā ārkārtīgi bīstams interešu konflikts. Es domāju, ka viņam labākajā gadījumā ir jāatsakās no šīs valsts kapitāla daļu turēšanas šajā Hipotēku un zemes bankā, jo tad varētu izvairīties no šā konflikta. Pretējā gadījumā šis konflikts pastāv. Nu, nāciet un pasakiet man, ka nepastāv šāds konflikts! Un šeit katrā ziņā galvenais ir šā konflikta vērtēšana… Sākuma konfliktu, protams, vērtēs tā persona, kas ieceļ, un tas būs Ministru kabinets. Bet pēc tam taču pēc Ministru kabineta ikdienā konfliktu vērtēs KNAB par attiecīgajām darbībām, ko šie kungi tur darīs.

Šajā gadījumā es tiešām saredzu, ka šeit varētu būt problēmas. Es nekritizēju Bičevska kungu kā juristu. Es arī kā Saeimas pārstāve nevaru par viņu neko sliktu teikt, bet viņš ir ārkārtīgi drosmīgs cilvēks, ja piekrīt šādai lietai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vo! Nu īstais būs!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt padomju anekdoti, kas sastāv tikai no divām rindkopām. Pirmā ir no PSKP programmas: “Viss ir cilvēka labumam.” Un otrā rindkopa: “Un es to cilvēku zinu.” Un faktiski tā ir likumprojekta būtība. Nu nedrīkst tā darīt! Mēs tomēr civilizētā valstī dzīvojam!

Es gribētu arī atgādināt jums 8.Saeimas likumprojektu, kuru mēs pieņēmām vienas sēdes laikā, – par cienījamā Kažociņa kunga uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Kā arī gribētu atgādināt vēsturi ar politiskiem ierobežojumiem dažos vēlēšanu likumos. Tā ir tapis “Rubika kunga likumprojekts”. Ja mēs darīsim tā arī šodien, tad mēs neesam civilizēta valsts, bet kāda Eiropas Savienības province. It īpaši tāpēc, ka runa ir par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Tas ir ļoti svarīgs likums, un tā darīt ar viņu, kā gribētu darīt valdošais vairākums, tomēr nedrīkst.

Sakarā ar to PCTVL balsos “par” 1. – Kariņa kunga priekšlikumu, bet “pret” likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Neviens no mums un arī neviens cilvēks pēc sava rakstura jau nav eņģelis – nedz es, nedz jūs, nedz citi. Tā nevar teikt: tāds ir mans raksturs, un es tādēļ to daru! Raksturs cilvēkam ir mūža uzdevums – arvien, arvien, arvien kaut ko palabot sevī. Un es uzskatu, ka tādam pašam raksturam, kas vienmēr kaut ko grib palabot uz labo un labo, kad ir saredzējis savas kļūdas… ka tādam raksturam ir jābūt arī politiskajām partijām.

Diemžēl pēc visām šīsdienas debatēm atkal ir skaidri redzams, ka ar šo likumu, ko grib pieņemt viena cilvēka labad, četras koalīcijas partijas, ja viņas balsos “par” šo likumu, nevēlas savu raksturu labot… ne ar ko labot. Viņas grib palikt eņģeļa lomā un izlikties, ka viss ir kārtībā, ka viss ir labi un ka tās atkal ir tās pareizās. Nedariet to kļūdu! Nedariet!

Es jau reiz teicu, ka Austrumu filozofi pauž labu lietu – aicina uzklausīt vecus cilvēkus. Kā gados vecākais Saeimas deputāts es saku: “Nedariet! Jūs būsiet zaudētāji!” Tauta drīz vien… to jau ir sapratusi, un to rāda jūsu novērtējums visās šajās socioloģiskajās aptaujās. Un viņa to sapratīs vēl labāk. Jūs būsiet zaudētāji! Nepieņemiet šo likumu viena cilvēka dēļ!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Leiškalns komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Jā, komisijas vārdā es šo to tomēr piebildīšu. Netiek pieņemts likums Bičevska kunga dēļ, lai gan aiz šā likuma pieņemšanas Bičevska kungs stāv! Likums tiek pieņemts konkrētajai situācijai. Un konkrētā situācija prasa steidzīgu risinājumu. Bičevska kunga iespējamā nonākšana interešu konfliktā caur mātes banku un caur jauno meitas banku ir Bičevska kunga problēma. Ja viņš to neatrisinās, tad sēdēs aiz restēm. Tā nav šā likuma problēma! Viņš var atteikties būt par kapitāla daļu turētāju, ja likums tam traucē.

Otrkārt. Bija deputāta Kariņa priekšlikums – izslēgt likumprojekta 1.pantu. Un tas ir priekšlikums, par kuru mums jārunā, jo, sākot apspriest Bičevska kungu, mēs varam nonākt līdz “Delfu” līmenim, kur tas viss skan apmēram tā: “Leiškalns ir dumjš, tāpēc ka ir resns, a resns ir tāpēc, ka bija bufetnieks.” Nu nav jēgas mums šādā veidā mēģināt risināt problēmas parlamentā!

Tā ka es aicinu atbalstīt komisijas viedokli, kas skan – neatbalstīt deputātu Kariņu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies, dāmas un kungi! Skatot šo likumprojektu, mēs saredzējām esošajā likumā dažas neprecizitātes, tāpēc kopā ar juristiem ir radīta sakārtojoša redakcija, ko iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un arī 3.priekšlikums ir tieši no šīs pašas “operas”, tas ir, esošajā likumā ir sīkas nekārtības, kuras mums ir iespēja šodien izlabot. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā – un nu jau galīgajā – lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 38, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Komisija! Lūdzu šim grozījumam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Kā jau es minēju, tas ir tikai viena veida grozījums, jo tā būtība ir aizstāt visā likumā vārdus “dome (padome)” attiecīgajā skaitlī un locījumā ar vārdu “dome” attiecīgajā skaitlī un locījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī laiku, kad šo likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim Saeimas sēdē.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Jūs jau dzirdējāt, ko es teicu, – šeit faktiski ir tikai grozījums, kas ir tehniskas dabas, un man ir lūgums, ja jums nav iebildumu, likumprojektu uzreiz pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minētais likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais, ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā, bet pirms tam nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 17, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Lagzdiņš.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Lagzdiņš.

Ja kolēģiem nebūtu iebildumu, komisijas vārdā es aicinu šodien nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Arī šā likuma grozījumi ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāpat kā iepriekšējos es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un pirms tam nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””! Lūdzu balsošanas režīmu!

J.Lagzdiņš.

Jā, godātie kolēģi deputāti! Atbildīgais referents nedaudz tehniski kļūdījās. Komisija šo likumprojektu neierosina kā steidzamu, tādēļ… (No zāles: “Kāda starpība?”)

Sēdes vadītājs.

Tad ir diemžēl jāatzīst, ka tā ir kļūda, ko mēs tīri procedurāli nevaram šobrīd labot Saeimas sēdē, vienīgi tad, ja 10 deputāti iesniedz priekšlikumu par steidzamību… Bet šobrīd par steidzamību balsot mēs nevaram, Lagzdiņa kungs. Jā.

J.Lagzdiņš.

Protams, tādējādi, godātie kolēģi deputāti, es aicinu komisijas vārdā balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

To mēs, kolēģi, varam labot arī ar termiņa noteikšanu. Mēs noteiksim garāku termiņu iesniegšanai un noteiksim izskatīšanu… Līdz ar to lai paliek tā steidzamība!

Sēdes vadītājs.

Nē, es atvainojos, mēs nevaram tagad steidzamību nekādā veidā piešķirt šim likumprojektam, jo komisijas sagatavotajā vēstulē Saeimas Prezidijam steidzamība nav prasīta, līdz ar to nav neviena dokumenta, kas atspoguļotu komisijas viedokli par steidzamības nepieciešamību šim likumprojektam. Jā, nav bijis tāds komisijas lēmums, vismaz uz papīra nav nofiksēts. Tātad, lūdzu… pirmkārt, lūdzu, atceļam balsojumu par steidzamību!

Tagad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pirmajā lasījumā! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Kas notiek Saeimā?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 20.novembri. Un vienlaikus atbildīgais deputāts atvainojas par tehnisko kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu atbalstīt piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā un iepriekš jau izsaku pateicību par vēlmi atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Johaidī!”)

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 5000 nevalstiskās organizācijas (un viena no tām ir Latvijas Sarkanais Krusts), to starpā ir arī starptautiskas organizācijas, to nodaļas. Nevienai no viņām nav atsevišķa likuma. Kādēļ šai vienai ir nepārvarama vēlme panākt Sarkanā Krusta likuma virzīšanu caur Saeimu? To jautāju cienījamam Nagobada kungam kā šīs organizācijas vadītājam mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Pirmkārt, vajagot stiprināt oficiālu sadarbību ar valsti. 8.Saeimas laikā tika parakstīts memorands par sadarbību ar nevalstisko sektoru, un katru gadu tiek organizēta diena, kad notiek parlamentāriešu un komisiju diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām. Līdzīga sadarbības vienošanās ir parakstīta ar nevalstisko sektoru arī Ministru kabinetā.

Tas interesantākais fakts sadarbībā ar parlamentu šodien ir tas, ka vairāki mūsu Saeimas deputāti no koalīcijas partijām jau ir šīs Sarkanā Krusta organizācijas padomē. Tie ir Tautas partijas deputāts Vents Armands Krauklis un Latvijas Pirmās partijas deputāts Vitālijs Aizbalts, kuri ir ievēlēti 2007.gada 27.aprīlī un darbosies līdz 2010.gadam. Kur vēl ciešāku sadarbību! (No zāles: “Nebalsos!”)

Otrkārt, likums esot vajadzīgs, lai aizsargātu Sarkanā Krusta simboliku. Jau pašreiz to aizsargā Krimināllikums. Rodas jautājums: kādēļ par simbolikai speciāli likumā noteiktu aizsardzību necīnās neviena no pārējām Latvijas aktīvi strādājošajām starptautiskajām organizācijām? Varbūt ar steigu vajag rakstīt šādus pašus likumus Pasaules Veselības organizācijai vai UNICEF?

Īstenībā īstais iemesls ir stipri tālu no augstajiem mērķiem un ideāliem. Šis likums ir vērsts uz pilnīgi piezemētām, merkantilām tieksmēm. Sarkanā Krusta, vienas no lielākajām nevalstiskajām organizācijām, īpašumā 30.gados bija nekustamie īpašumi. Taču karu seku dēļ un turpmāko 60 gadu okupācijas laikā daudzi no tiem sen jau būtu kļuvuši par drupu kaudzītēm, apaugušām ar zāli, ja valsts un pašvaldības nebūtu 60 gadu laikā ieguldījušas miljoniem latu šo īpašumu atjaunošanā un uzturēšanā.

Likumprojekta 3.pants esošajā redakcijā paredz, ka pašreizējais Latvijas Sarkanais Krusts ir visu, tajā skaitā īpašumu un mantisko tiesību tiesisks pārmantotājs. 2007.gada pārskata 10.punktā Sarkanais Krusts norāda, ka organizācijas darbību kavējošie faktori ir joprojām neatgūtie īpašumi. Apakšā – Nagobada kunga paraksts.

Anotācijā apzināti tiek maldināti gan deputāti, gan sabiedrība, ka šis likumprojekts nekādi nav saistīts ar valsts un pašvaldību interesēm un funkcijām. Tā nav patiesība! Tie varētu šajā ekonomiskās krīzes situācijā būt daudzi miljoni latu, kuri būtu jāmaksā par nomu vai citu telpu iegādi esošo pašvaldību un valsts funkciju turpināšanai. Ne velti šis likums četru Saeimu laikā ne reizi nav ticis tālāk par iesniegšanu tieši šo iemeslu dēļ. Tas arī ir īstais iemesls, nevis simboli vai sadarbība. Jau Latvijas Kultūras fonda skandāls pašreiz parāda, kā aiz skaistajiem ideāliem un saukļiem īstenībā tiek realizētas mantiskās intereses.

Visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri patiesu ideju dēļ pašaizliedzīgi palīdz saviem līdzcilvēkiem Sarkanā Krusta vārdā! Taču arī pašreizējā likumdošana pilnībā ļauj tiesas ceļā pierādīt savas tiesības un aizstāvēt savus simbolus.

Tādēļ aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, līdzīgi kā tas jau astoņas reizes nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai. (No zāles dep. J.Šmits: “Lai dzīvo Sarkanais Krusts!”)

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot sēdēs un pētot šos jautājumus, uzklausot arī Latvijas Universitāti un vēl arī citas nevalstiskās organizācijas, skaidri un gaiši diskutējot, panācām vienošanos, ka šī likumprojekta, par kuru ļoti enerģiski un emocionāli runāja Circenes kundze, 4.pants uz otru lasījumu tiek labots. (No zāles dep. I.Circene: “Trešais!”) Ceturtais! Un šajā gadījumā ir runa par to, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir biedrība, kas iekļaujas arī starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā.

Kolēģi, šis jautājums tiek skatīts, kā palicis manā atmiņā un kā mēs runājām komisijas sēdē, jau vismaz no 7.Saeimas, ja ne vēl senāk. Tādēļ arīdzan otrajam lasījumam, kolēģi, es ļoti aicinātu komisijas vārdā iesniegt priekšlikumus un palīdzēt sakārtot Sociālo un darba lietu komisijai šo likumu. Tā, kā jūs to gan juridiski, gan arīdzan citādi uzskatāt par nepieciešamu.

Vēlreiz atgādinu, ka komisija labos, noteikti labos, šā likuma 4.pantu. Iespējams, ka jūs varat iesniegt labojumus arī par 3. vai citiem pantiem, bet šodien es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Jo ne jau mums visi likumprojekti pirmajā lasījumā ir tik perfekti, ka otrajā un trešajā lasījumā nepavisam nav ko labot. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nezinu pateikt, kuram šajā gadījumā ir taisnība un kurš viedoklis būtu pareizāks. Bet atkal nejauši manas deputāta gaitas ir novedušas pie tā, ka es esmu saskāries ar šo problēmu. Proti, 2008.gada martā mans jaunības paziņa, Latvijas ievērojamākais osteologs, profesors Georgs Jankovskis lūdza mani kā deputātu ierasties Altonavas ielā, ēkā, kur arī jau padomju laikā bija attiecīgs mūsu Zinātņu akadēmijas institūts. Nu, es nevarēju atteikties. Es aizgāju. Tur bija neliela zinātnieku grupa, vairāki zinātņu doktori, un viņi mani bija uzaicinājuši tādēļ, ka, lūk, pēc viņu vārdiem… Es uzsveru, daži bija arī tādi, kas tik aktīvi tur neizteica šo pārējo cilvēku domas. Un pirmo reizi es tur dzirdēju Nagobada vārdu. Es līdz tam nezināju, kas šis cilvēks ir. Tātad viņi mani brīdināja – no viņu viedokļa, vēlreiz uzsveru, – nekādā gadījumā neatbalstīt Nagobada kunga vēlmi iegūt šo māju savā īpašumā. Es uzklausīju šīs domas un teicu – tad, kad pienāks balsojums, tā kā es neko nezinu, es par šo jautājumu painteresēšos un tad izlemšu, kurā pusē nostāties. Bet no ievērojamu zinātnieku pulciņa – tur bija arī matemātikas speciālisti, datorzinātnieki, kas strādā veselības laukā, – es saņēmu šādu brīdinājumu. Neatbalstīt Sarkanā Krusta vēlmi iegūt īpašumā ēku Altonavas ielā, jo viņi uzskatīja, ka šai ēkai jāpieder arī turpmāk Latvijas medicīnas zinātnei.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu ļoti īsi, jo, kā jau minēja Circenes kundze, šis jautājums tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Varu tikai izteikt savu personīgo viedokli, kurš, es domāju, reizē varbūt sakritīs arī ar manas frakcijas viedokli: mani pārsteidz tas, ka no tāda cilvēka mutes, kurš visskaļāk mūsu parlamentā vietā un nevietā runā par cilvēktiesībām, kas parasti saistās ar dažādām minoritātēm, šajā gadījumā man nācās uzklausīt jautājumu par īpašuma lietām. Un, protams, es saprotu, ka latviešiem ir tāds teiciens – par naudu pat velns dancojot, bet es tomēr aicinātu atgriezties atpakaļ pie jautājuma un atšķirt, par ko tad ir šis likums. Tas ir Latvijas Sarkanā Krusta likums, kura mērķis tātad ir reglamentēt šīs organizācijas tiesisko statusu, darbības pamatuzdevumus un tā tālāk, un tā joprojām.

J.Šmits.

Kolēģi, jūs visu dienu runājat par naudu. Visu dienu jūs runājat par valsts izzagšanu, par to, kas tik te valstī nenotiek. Man ir jautājums. Jūs esat likumdevēji vai kas? Ja patiešām šajā likumā ir nepilnības, lūdzu, uz otro un trešo lasījumu groziet šo likumu, pieņemiet to kvalitatīvu, bet izbeidziet nodarboties ar demagoģiju. Katrs, kas nostājas pret Sarkano Krustu un Sarkanā Krusta darbību, patiesībā ir antihumāns radījums, par kuru man vienkārši negribas vispār izteikties, jo Sarkanais Krusts no 1918.gada ir ar darbiem, nevis ar demagoģiju pierādījis praksē savu cēlo misiju, un es aicinātu kolēģus patiešām beigt nodarboties ar demagoģiju. Beigt nodarboties ar Saeimas prestiža pazemināšanu un patiešām runāt par lietu pēc būtības.

Ja kāds ir iekārojis šeit šos īpašumus, lūdzu, kāpiet tribīnē un runājiet par to, bet runājiet par lietu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei, otro reizi.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Tā kā pašreizējais likumprojekts 3.pantā skaidri un gaiši nosaka, ka ir šī tiešā pārmantojamība… tiesiskā un visa pārējā… īpašuma iegūšanas ziņā, tad šis punkts neatbilst tam, ko teica Barčas kundze. Barčas kundze piedevām runāja par 4.pantu. Un tādā gadījumā es iesaku iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai savas komisijas vārdā alternatīvu likumprojektu, kurā būtu skaidri un gaiši pateikts, ka šie panti ir izmainīti un ka tas neatbilst patiesībai.

Kā teica Šmita kungs, mērķi esot starptautiskā darbība, un tā tālāk. Ļoti skaisti! Ja uzrāda tikai daļu no mērķiem un nepasaka pilnu tekstu, tad tā ir absolūta sabiedrības maldināšana.

Un, kā jūs teicāt, ko jūs pārstāvat, kas jūs esat – likumdevēji vai kas cits… Mēs esam citi, mēs pārstāvam Latvijas iedzīvotāju intereses, kuri mūs ir ievēlējuši, un tās ir valsts intereses un valsts īpašums. Un katram no mums ir tiesības šo iedzīvotāju vārdā aizstāvēt valsts tiesības uz savu īpašumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Aijai Barčai, otro reizi.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Circenes kundze mani izaicināja nākt otro reizi un acīmredzot citēt pantus.

Tātad, par ko tad ir runa Latvijas Sarkanā Krusta likuma 1.sadaļā? Tātad tie ir vispārīgie noteikumi. Circenes kundze runā par 3.pantu, un es jums to centīšos pēc iespējas izteiksmīgāk nolasīt.

Tātad: “Latvijas Sarkanais Krusts ietilpst starptautiskajā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustībā, kura sastāv no Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas, Starptautiskās Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijas un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālajām biedrībām”… Es ļoti atvainojos, 3.pantā tik tiešām nav runa ne par kādiem īpašumiem.

Bet 4.pants, par ko varētu būt šī diskusija… Es arī teicu, kāda ir vienošanās Sociālo un darba lietu komisijā, izskatot un gatavojot šo likumprojektu. Tātad tur ir runa, ka Latvijas Sarkanais Krusts ir vienīgā valsts atzītā Sarkanā Krusta nacionālā biedrība Latvijas Republikā.

Un tālāk: “Latvijas Sarkanais Krusts ir 1918.gada 20.novembrī dibināts un 1923.gada 10.janvārī Starptautiskajā Sarkanajā Krustā atzīts Latvijas Sarkanā Krusta tiesību pārmantotājs.”

Tā šai gadījumā ir konkrēta vienošanās, un Sociālo un darba lietu komisija grozīs uz otro lasījumu šo 4.pantu, jo mūs ļoti uzmanīgus darīja arī Latvijas Universitāte, deputāts Eniņa kungs un vēl arī pārējie kolēģi. Tātad šo 4.pantu otrajam lasījumam mēs sagatavosim un grozīsim. Bet nebūs runa par 3.pantu, ko minēja Circenes kundze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Jāni, īsi! Tu jau mani vienreiz aizkustināji!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie deputāti! “Jaunā laika” deputātēm patīk rādīt grāmatas. Arī es parādīšu grāmatu. Tā saucas “Latvijas Republikas Satversme. Saeimas kārtības rullis”. Tiem, kas nezina, ka jaunais izdevums pašlaik Saeimas kārtības rullim iznācis.

Circenes kundze, ja jums ir vēlēšanās iesniegt priekšlikumus, tad tā 95.pantā ir rakstīts, ka arī jums ir tiesības iesniegt priekšlikumus un mainīt likumprojektu. Tieši tādas pašas tiesības ir Valsts prezidentam, Saeimas komisijai, frakciju politiskajam blokam, Ministru prezidentam un ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārajam sekretāram.

Sēdes vadītājs.

Šmita kungs, bet mums ir jārunā par likumprojekta būtību, nevis par Kārtības rulli.

J.Šmits.

Es tieši runāju par likumprojektu, un tieši tādēļ es aicinātu… es aicinu izmantot šīs likumā, mūsu pašu pieņemtā likumā, pieņemtās normas un arī rīkoties likumīgi un nedarīt tā, kā dara daži deputāti mūsu komisijā, kuri bieži vien, atrodoties, Dievs vien zina kur, ārzemēs ceļojumos un atbraucot starplaikos atpakaļ, izsaka kaut kādas pretenzijas un tajā pašā laikā no viņu puses nav dzirdams neviens priekšlikums. Un gribu atgādināt tikai to, ka šie priekšlikumi ir iesniedzami rakstveidā, kā to nosaka 95.panta otrā daļa.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Šmita kungs, man ir divas grāmatiņas, bet, lai arī kas ir rakstīts abās šajās grāmatiņās un par šo likumprojektu... Pirmām kārtām par šo likumprojektu. Ikviens, kas Saeimā ir ilgāk par šo sasaukumu, zina, ka šis likumprojekts ir staigājis šeit 5.Saeimā, 6.Saeimā, 7.Saeimā, 8.Saeimā. (No zāles: “Izsaukt Sarkano Krustu!”) Arī es kā Juridiskās komisijas vadītāja redzēju šo likumu, runāju ar tiem cilvēkiem, kas šo likumu iesniedza. Es zinu, ko nosaka Kārtības rullis, tas, starp citu, Šmita kungs, nosaka tādu vienkāršu lietu, ka pirmajā lasījumā mēs debatējam konceptuāli, lemjam, vai mēs atbalstām šo likumprojektu konceptuāli. Tātad ir jautājums, vai mēs šodien atbalstām visu to, kas ir rakstīts šajā likumprojektā, tai skaitā arī to, ka tiek noteikta šī pārmantojamība, kas dod Sarkanajam Krustam iespējas cīnīties par to, kam viņi ir mēģinājuši šajā mājā atrast sev lobijus jau četras Saeimas iepriekš, vai mēs tomēr izmantojam šā Kārtības ruļļa iespējas un iesniedzam alternatīvu likumprojektu, kurā mums nav šaubu par to, ka tas likumprojekts, tāds, kāds viņš tika konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā, tiks pieņemts vēlāk, to juridiski uzlabojot, arī otrajā un trešajā lasījumā.

Es ļoti labi zinu – jūs gribat, lai es nosaucu šos gadījumus par “mākoņu pastniekiem”, kas nes uz trešo lasījumu konceptuālus priekšlikumus; jūs gribat, lai es nosaucu tos priekšlikumus, kas tiek nesti Kriminālprocesa likumam, vienalga, vai tas ir otrais vai trešais lasījums; kad komisijas vienojas, bet pēc tam šeit, Saeimā, kaut kāda dīvaina sirdsapziņa ierunājas katram frakcijas loceklim un notiek savādāk.

Ja jūs gribat pieturēties pie abām šīm grāmatiņām, tad tur ir rakstīts, ka pirmajā atbalsta konceptuāli visu ideju kopumā, otrajā iesniedz grozījumus pēc būtības un trešajā – tikai redakcionālus. Paņemiet jebkuru no šodien izskatāmajiem likumiem jebkurā lasījumā un atbildiet pats sev, vai tas tiek ievērots, kas šajās grāmatiņās ir rakstīts.

Tā ka es aicinu neatbalstīt to, un es lūdzu komisiju sagatavot alternatīvu likumprojektu, kuru tad arī mēs labprāt atbalstīsim. Tās idejas, ko jūs minējāt, nav nekāda problēma atbalstīt, lai arī Latvijas Sarkanais Krusts varētu darboties normāli starptautiski, bet noņemsim šo diskusiju, sagatavosim alternatīvu likumprojektu un kopīgi balsosim.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja jau mēs te tik daudz runājam par Sarkano Krustu, tad šodien šī pilnā mēness staru gaismā, klausoties šīs gudrās runas, man liekas, ka uz nākamo šāda veida sēdi jau iepriekš jāpaaicina Sarkanā Krusta dežūrbrigāde, lai viņi tepat sēž ārā.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A. Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka Sarkanajam Krustam tiešām ilgākā laika periodā Latvijā varbūt nav pārāk veicies ar vadītājiem, ka ne viss šajā organizācijā varbūt ir bijis kārtībā, nenozīmē, ka organizācijai, kura aktīvi strādā, palīdz nelaimēs Latvijas iedzīvotājiem, ārvalstīs dzīvojošiem iedzīvotājiem… piemēram, arī Gruzijā ir vairāki desmiti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju… ka Latvijas Sarkanajam Krustam jāpaliek faktiski vienīgajam Sarkanajam Krustam Eiropā, kuram nav sava likuma.

Piedevām mēs runājam par likumu pirmajā lasījumā. Tātad uz otro lasījumu tās aizdomu ēnas, kas te atkal ir ieraudzītas, var mierīgi izravēt. Un, starp citu, arī par to darbu Sarkanā Krusta padomē. Jā, es darbojos Sarkanā Krusta padomē, un par to man nemaz nav kauns! Un šī ir tā padome, par ko nemaksā nevienu latu. Par to mēs šodien runājām. Tas ir darbs, brīvprātīgo darbs, tāpat es minēju daudzus desmitus tūkstošu Sarkanā Krusta biedru, kam faktiski šā likuma noraidīšana būs spļāviens sejā.

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Zommere vēlas ko piebilst?

Ē.Zommere.

Cienījamie kolēģi! Varu tikai aicināt jūs nevis nākt tribīnē un runāt, bet arī pastrādāt un tiešām uz otro lasījumu piedāvāt savus priekšlikumus. Jo komisija šo lēmumu pieņēma vienprātīgi, arī “Jaunā laika” deputātes Ziedones-Kantānes kundze un Bendrātes kundze absolūti nekādas pretenzijas tajā brīdī necēla… Tā ka man rodas neizpratne, ko tad jūs tur frakcijā darāt, kad jūs apspriežat likumprojektus? Un tādā sakarībā aicinu, ja patiešām ir kādas bažas, patiešām ir kādas domstarpības, – lūdzu, pastrādājiet ne tikai tribīnē, lai dzird pēc iespējas vairāk cilvēku, bet patiešām rakstiskā formā un iesniedziet priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 22, atturas – 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zommere.

Kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 696/Lp9), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.3204 – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Kārlis Šadurskis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Mani priekšlikumi paredz palielināt sodus par latviešu valodas nelietošanu un citiem valsts valodas lietošanu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.

Godātais priekšsēdētāj! Tā kā visi priekšlikumi ir par vienu tēmu, tad argumentācija būs līdzīga, un es gribētu runāt par visiem priekšlikumiem vienā reizē, lai taupītu laiku. Tāpēc lūdzu piešķirt man vienu papildu minūti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Ir!”) Deputāti iebilst. Mums tādā gadījumā jāizšķir balsojot tas, vai deputāts Šadurskis drīkst runāt 5 minūšu vietā 6 minūtes. Lūdzu zvanu! Balsosim par papildu laika vienas minūtes apmērā piešķiršanu debatēs deputātam Kārlim Šadurskim! Lūdzu zvanu! Es atvainojos… Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – 5. Jums ir papildu minūte.

K.Šadurskis.

Paldies, kolēģi! Tad man nebūs jānāk 15 reizes. Sociolingvistikā tiek lietots jēdziens “valodas ekonomiskā vērtība”. Skaitliski lielo tautu valodām tā, dabiski, ir lielāka. Tāpēc valsts politikai ir jākompensē valodas ekonomiskā vērtība un jāaizstāv latviešu lingvistiskās cilvēktiesības. Esošā naudas soda sankcija neatbilst šodienas ekonomiskajai situācijai. Tas izraisa priekšnosacījumus tam, ka pārkāpējs, kas tiek sodīts ar spēkā esošo naudas sodu, neizjūt soda piemērošanas mērķi, jo ienākums, kas tiek gūts no citu valodu ekonomiskās vērtības realizācijas un valsts valodas normatīvo aktu pārkāpšanas, ir ievērojami lielāks nekā naudas soda apmērs. Līdz ar to rodas nesodāmības un visatļautības sajūta. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.panta divdesmit sestā daļa paredz, ka par valsts valodas nelietošanu apjomā, kas nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, uzliek naudas sodu, kura lielākais apmērs ir 50 latu. Maksimālais atļautais sods pat atkārtota pārkāpuma reizēs šobrīd ir 250 latu. Šajā un turpmākajos priekšlikumos ierosinu paredzēt, ka minimālais sods nav mazāks par 10 latiem, bet lielākais – atkārtotos rupjos pārkāpumos – līdz 1000 latiem. Īpaši juridiskajām personām. 1000 latu naudas sods ieteikts par atkārtotu latviešu valodas nelietošanu lietvedībā. Uzskatu, ka šobrīd komersanti un amatpersonas niecīgo sodu var maksāt kā abonēšanas maksu par latviešu valodas nelietošanu.

Kāda ir citu valstu pieredze? Piemēram, Armēnijas Valsts valodas inspekcijas vadītājs jau šobrīd sūdzas, ka komersanti daudz labprātāk maksā 161 dolāru lielo sodu, nevis nomaina uzrakstus svešvalodās, jo zīmju un izkārtņu mainīšana ir dārgāka nekā regulāra soda nomaksa.

Juridiskajā komisijā, apspriežot šo priekšlikumu, izvērsās diskusija par naudas sodu salīdzināmību. Piemēram, Kvebekas province Kanādā. Franču valodas harta ir likums, kas nosaka oficiālās valodas lietojumu šajā valstiskajā veidojumā. Ievērojot iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju un pārvēršot pirktspējas paritātes indeksā, Kanādā tas ir apmēram divas reizes lielāks nekā Latvijā. Līdz ar to samērīgi būtu Latvijā noteikt apmēram divas reizes mazākus sodus nekā Kanādā. Kanādā sods par valsts valodas noteikumu pirmreizēju pārkāpumu ir no 125 līdz 350 latiem fiziskajai personai, no 250 līdz 700 latiem – juridiskajai personai. Otrreizējs pārkāpums var tikt sodīts ar 700 latiem fiziskajai personai un 3500 latiem – juridiskajai personai. Viegli izrēķināt, kādiem būtu jābūt sodiem Latvijā. Šobrīd tie ir daudz mazāki un pat mani priekšlikumi nesasniedz šo Kanādas sodu robežu.

Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka Latvijā valodas normatīvu regulējums ir daudz liberālāks nekā Kvebekā, kur obligāta ir, piemēram, sludinājuma publicēšana valsts, tas ir, franču, valodā, kur obligāta ir interneta lapu publiskošana franču valodā, kur darba devēja saziņu ar darba ņēmēju regulē arī Franču valodas harta, kur šai saziņai jānotiek franču valodā. Interesanti, ka komisijas sēdē, apspriežot šos priekšlikumus, tos neatbalstīja arī Valsts valodas centra pārstāvis. Un klausieties – kāpēc. Tikai tāpēc, ka viņiem esot jurista štata vietas vien pusslodze un nepietiekami administratīvie resursi. Jājautā, vai tiešām tieslietu ministrs var atļauties algot valodas lietām tikai pusjuristu?

No Valsts valodas kontroles daļas es saņēmu informāciju, ka minimālais sods – brīdinājums – šogad piemērots 21 reizi, maksimālais sods – 50 latu – tikai septiņas reizes, savukārt desmit mēnešos šogad sodītas 749 personas, no kurām – uzsveru! – neviena nav juridiskā persona.

Kolēģi! Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt Satversmes 4.panta normu, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Ir naivi domāt, ka spēsim iedzīvināt Latvijas tautas kopību uz latviešu valodas bāzes, ja šobrīd lielākais sods, ko var piemērot cilvēkam par konstatētu atkārtotu valodas nelietošanu, ir 200 latu, bet maksimālais sods iestādei, kas lietvedību neved latviski, ir 150 latu. Kā jau minēju, tā ir abonēšanas maksa par latviešu valodas nelietošanu.

Ja likumdevējs sodu kodeksā parāda, ka valodas jautājumi ir mazsvarīgi, kolēģi, sodi ir mazāki nekā par makšķerēšanas vai prostitūcijas noteikumu neievērošanu, tad vienotu patriotisku sabiedrību mums nesasniegt vēl ilgus gadus.

Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus – palielināt sodu par valsts valodas nelietošanu atbilstoši inflācijas rādītājiem un reālajam tautsaimniecības stāvoklim valstī.

Godātie kolēģi! Es nenākšu runāt par katru priekšlikumu, bet šajā uzstāšanās reizē es lūdzu priekšsēdētāju aicināt nobalsot par katru no maniem 15 priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežamajos deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumos pirmām kārtām krīt acīs adekvātuma trūkums piedāvāto skaitļu apmēros. Tā, viņaprāt, naudas sodi ir jāpalielina kur četrkārt, bet kur pat desmitkārt. Šādi priekšlikumi būtu vietā kādā valstī, kur valda hiperinflācija, kas citādi novērota arī pie mums 90.gadu sākumā, kamēr mēs vēl nebijām pārgājuši uz nacionālo valūtu. Patlaban, ja var ticēt Rimšēviča kunga vārdiem, nekāda lata devalvācija nav gaidāma.

Pēdējo reizi naudas sodi par valsts valodas nelietošanu tika paaugstināti 2006.gadā. Tāpat kā sociālā pabalsta apmērs. Kopš tā laika valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts sastāda 45 latus mēnesī, bet vismasveidīgāk piemērotā naudas soda par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, apmērs – 50 latu.

Kad valdība atteicās paaugstināt sociālo pabalstu, mēs bijām aprēķinājuši, par cik laika posmā no 2006.gada līdz 2009.gada sākumam būtu jāpieaug cenām. Sanāca, ka tieši par vienu trešdaļu. Tādējādi naudas sodu apmēru paaugstināšanu par vienu trešdaļu vēl varētu loģiski pamatot, bet ne jau divreiz, nemaz nerunājot par desmitkārtīgu paaugstināšanu.

Tādēļ mēs aicinām noraidīt visus Šadurska kunga priekšlikumus – no pirmā līdz astotajam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Visas Saeimas politiskās partijas kopš 1999.gada Valsts valodas likuma pieņemšanas ir novedušas latviešu tautu līdz traģiskai situācijai. Jā… vai Dieviņ! Pilnīgi pareizi – vai Dieviņ!

Es esmu vairākkārt teicis šos vārdus – divreiz rakstos un laikam arī no šīs tribīnes, ja nemaldos. Valoda ir pēdējā barjera kādas tautas ceļā uz nekurieni. Mēs esam ceļā uz nekurieni.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Sausiņš intervijā pirms mēneša pateica patiesību, kura apstiprina, ka mēs esam ceļā uz nekurieni. Mēs esam nonākuši tik tālu, ka patriotisko trimdas latviešu pēcnācēju paaudze, kas atbrauc šeit uz Latviju, lai dzīvotu un strādātu Latvijā, labi izglītoti cilvēki, pat ar doktora grādu, nevar atrast šeit darbu, jo uzņēmēji nepieņem viņus darbā tādēļ, ka viņi nemāk krievu valodu.

Mēs zinām pēc mūsu valodnieku datiem un sociālās aptaujas datiem, ka apmēram 30 procentu jauno latviešu, tātad padsmitnieku, skolēnu un jau arī studentu gados, nemāk vairs krieviski runāt. Un kamdēļ viņiem tas būtu jāmāk, ja viņi negrib? Un tomēr mēs joprojām vēl baidāmies pieņemt atbilstošus likumprojektus, kas novērstu to, ka mūsu tauta, mūsu valoda iet bojā.

Es atbalstu visā pilnībā deputāta Šadurska priekšlikumu. Priecājos, ka kāds cits to arī pateica.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka nāku tribīnē, es zinu, ka esat noguruši. Bet šī ir tēma, par ko ir jārunā, par ko nevaram klusēt. Un tādēļ es gribu pateikt, ka latviešu cilvēki, deputāti… ja neko nedarīsim latviešu valodas nostiprināšanai, tad mēs drīz vien noslīksim krieviskumā. Es to esmu teicis jau ne reizi vien no šīs tribīnes. Un esmu aicinājis atbalstīt neskaitāmus, desmitiem dažādus “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumus dažādos likumos. Diemžēl neesat atbalstījuši, tādēļ šoreiz… Te jau var strīdēties vēl par tiem skaitļiem un nākamajā lasījumā iesniegt savus priekšlikumus, bet principā ir jāatbalsta, jo iedomājieties, cik tālu esam nonākuši. Cik tālu esam nonākuši! Tūlīt pabrīnīsieties par šo faktu… ka pārdevējai, kura atļāvās neatbildēt krieviski, bet pastāvēja uz savām tiesībām runāt valsts valodā, latviešu valodā, tiek pasniegts Goda raksts. Tiek pasniegts Goda raksts! (No zāles dep. V.Orlovs: “Ja pircējs būtu no Vācijas? Tad ko?”) Kur vēl tālāk varam nonākt? Ļoti labi, ka pasniedza šo Goda rakstu. Tas kārtējo reizi apliecina… tas kārtējo reizi apliecina, ka mums, latviešiem, ir jācīnās par savu valodu. Ar visām iespējamām metodēm. Jo tālāk vairs nevar iet! Tas ir absurds! Tas ir ārprāts. Viens cilvēks, nabaga pārdevēja atradās drosmīga, kura pateica: “Nē! Man ir tiesības runāt latviešu valodā! Un tas ir paredzēts likumā!”

Un tādēļ, kolēģi! Es runāju ne tikai šo priekšlikumu sakarā, bet vispār. Es desmitiem reižu esmu jūs aicinājis visus šādus, līdzīgus priekšlikumus atbalstīt un beidzot iestāties par latviešu tiesībām, par valsts valodas tiesībām. Visur un vienmēr! Un tādēļ es atbalstīšu šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tas nožēlojamais gadījums, par ko kolēģis Tabūns nu tagad minēja, tas bija divu neizglītotu un neinteliģentu cilvēku konflikts. Nevajag mums, deputātiem, līdzināties šo cilvēku līmenim un tiem cilvēkiem, kuriem rūp latviešu valodas liktenis, labāk izdot mācību grāmatas, kompaktdiskus, datorprogrammas un tā tālāk. Bet nevis motivēt to ar negatīviem argumentiem. Nekādu panākumu jūs tur nesasniegsiet.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Rasnačs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs.

Jā, godātie kolēģi! Jāinformē jūs, ka deputāts Šadurskis pats nepiedalījās minētajā komisijas sēdē, bet bija atsūtījis savu pārstāvi (No zāles: “Ai-ai-ai! Kauns!”), un šā pārstāvja argumentiem pretī runāja Valsts valodas centra pārstāvis, kura argumenti arī bija izšķirošie.

Otra lieta, kas man jāsaka. Visi 15 Šadurska kunga priekšlikumi neskar valsts valodu, tāpēc es to īpaši atzīmēšu atsevišķi, ka ir pilnīgi ideoloģiski un par citu tēmu.

Līdz ar to komisijas viedoklis bija neatbalstīt, bet tas nemaina deputātu izvēli šobrīd pēc šīm emocionālajām runām.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 29, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 24, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 23, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Nākamais ir 4.priekšlikums. Arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 23, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Arī nākamais, 5.priekšlikums, netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 21, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Arī 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 24, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Arī 7. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 22, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Arī 8. – deputāta Šadurska priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 22, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu iesniedza deputāts Agešins. Komisija neatbalstīja, jo tas mīkstina valsts valodas noteikumu prasības.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam debates, pulkstenis ir jau divas minūtes pāri pieciem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Mājās, mājās!”) Mūsu darba kārtība nav izskatīta šobrīd. Mums ir šobrīd… Mēs varam tātad piedāvāt vai nu turpināt bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīta visa darba kārtība, vai iet pārtraukumā un turpināt tālāk. (No zāles: “Nē! Bez pārtraukuma!”) Vai cienījamiem deputātiem un deputātēm ir iebildumi, ja mēs turpinām bez pārtraukuma? (No zāles: “Jāstrādā! Jābeidz sēde!”) Tātad, kolēģi, ir priekšlikums balsot… respektīvi, turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 16, atturas – 3. Sēde tiek turpināta.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums patiešām ir ļoti nopietns, un tāpēc es vēlos paust arī savu viedokli par konkrētajiem priekšlikumiem.

Lieta ir tā, ka jebkurai valsts un pašvaldības iestādei savā darbībā jāievēro labas pārvaldības princips, un tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Satversmes tiesa vienā no saviem 2004.gada spriedumiem norāda, ka valstij atbilstoši labas pārvaldības principam, kas izriet no Satversmes 89.panta un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta, ir pienākums vienkāršot un uzlabot pārvaldes kārtību, kā arī organizēt to pēc iespējas efektīvi. Un, kā jau 1998.gadā norādīja Eiropas Savienības ombuds Jakobs Sedermans, laba pārvaldība nozīmē to, ka iestādēm jābūt izpalīdzīgām. Es uzskatu, ka ir nesamērīgi noteikt administratīvo atbildību par to, ka, piemēram, iestāde, vēlēdamās būt pieejamāka personām, ir līdzās latviešu valodai izlikusi informāciju arī kādā svešvalodā.

Un līdz ar to es vēlos pievērst jūsu uzmanību un aicinu izvērtēt likumprojekta 2.panta otrās daļas redakcijas kvalitāti, kas paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu normu, kura paredz sodu par to, ka informācija līdztekus valsts valodai tiek sniegta arī svešvalodā.

Es uzskatu, ka tas nav samērīgi – uzlikt vienādus sodus gan par plašāku sabiedrības informēšanu, gan arī par preču realizāciju, nenodrošinot preču marķējuma lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu tulkojumu valsts valodā.

Starp citu, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī Latvijas Republikas tiesībsargs ir līdzīgās domās. Uzskatu, ka Latvijas valsts atpazīstamība un tēls tikai iegūs no tā, ka ir pieejama plaša informācija ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam, kā arī iebraucējam, kas ierodas Latvijā, piemēram, uzņēmējdarbības vai kādu citu iemeslu dēļ, un uzturas šeit īsāku vai ilgāku laiku, saskaroties arī ar valsts un publiskajām institūcijām. Es domāju, ka informācijas nodrošināšana svešvalodās līdztekus valsts valodai liecina par labi pārvaldītu un uz klientu orientētu organizāciju. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt deputāta Agešina 9.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais tieslietu ministr – šā apspriežamā likumprojekta autor! Deputāta Valērija Agešina priekšlikuma būtība ir izslēgt no likumprojekta 2.panta otro daļu (kodeksa 201.³⁵ panta papildinājumu ar jaunu daļu), kas paredz sodu par to, ka informācija sabiedrībai līdztekus valsts valodai tiek sniegta arī svešvalodā. Pret šīs normas ieviešanu kodeksā kategoriski iebilst gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas tiesībsargs. Gan pirmie, gan otrais vērsās Juridiskajā komisijā ar protesta vēstulēm, kurās tika iekļauta plaša attiecīgā argumentācija. Diemžēl komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms otrā lasījuma un noraidījusi attiecīgā deputāta priekšlikumu šo vēstuļu autoru prombūtnē, kas nedara komisijai godu.

Gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan Latvijas tiesībsargs šaubās, vai minētās normas iekļaušana kodeksā veicinās sabiedrības integrāciju.

Es bez liekām diplomātiskām atkāpēm teikšu jums sekojošo. Valsts institūcijas apgalvo, ka to darbības prioritāte ir aizsargāt latviešu valodu un tās nesējus. Katram ir tiesības, vēršoties kādā iestādē vai privātajā kompānijā latviešu valodā, būt pareizi saprastam un pareizi apkalpotam. Norma, kuru piedāvāts izslēgt no likumprojekta, nekā tamlīdzīga sevī nesatur. Tā nekādā veidā nepastiprina latviešu valodas pozīcijas un nekādi neaizstāv latviešu patērētāju tiesības.

Gluži pretēji. Tā atklāti kurina latviešu naidu pret saviem kaimiņiem, kuri runā un raksta krievu valodā. Tā var būt tīkama tikai tādam cilvēkam, kurš izjūt negatīvas emocijas, redzēdams jebkuru uzrakstu kiriliskajā rakstā.

Šis pants ir vērsts uz to, lai ierobežotu krieviem pieeju viņiem vitāli svarīgai informācijai, pazemotu viņus un nostādītu nevienlīdzīgā stāvoklī salīdzinājumā ar latviešiem.

Principā likumprojekta autori arī ne pārāk slēpj šādu sava likumprojekta leģitīmo mērķi. Tiesībsargs ar neizpratni min savā vēstulē citējumus no Tieslietu ministrijas sagatavotās anotācijas. Arī es tos citēšu.

Iestādes ar iespiedmateriālu palīdzību nereti līdzās valsts valodai sniedz informāciju, piemēram, par komunālo pakalpojumu apmaksas kārtību, arī svešvalodā. Tiesībsargs ir neizpratnē. Tātad iestādi grasās sodīt par labas pārvaldības principa ievērošanu.

Dāmas un kungi! Cienījamais kolēģis Štokenbergs, balsojot komisijā kopā ar visiem pārējiem latviešiem par šīs absurdās normas saglabāšanu, pamatoja to šādi: jā, tā ir absurda, bet šādu iestādes darbību aizliedz Ministru kabineta noteikumi. Un viņam zināma taisnība ir. Bet tā teica cilvēks, kurš divus gadus bija nosēdējis Ministru kabinetā, bet pat ne pirkstu nepakustināja, lai grozītu šos noteikumus!

Galu galā, ja, likumu izskatot Saeimā, tiks grozīti Ministru kabineta noteikumi, tas nozīmēs vienīgi to, ka rasisti un ksenofobi nesastāda vairākumu Saeimā.

Nobeigumā es citēšu jums frāzi no Latvijas Darba devēju konfederācijas vēstules, kas pilnībā sakrīt ar Latvijai adresētajām starptautiskajām rekomendācijām:

“Konfederācija uzskata, ka valstij jāvelta atbilstoši resursi valsts valodas popularizēšanai, mācību materiālu sagatavošanai, apmācību organizēšanai, lai nodrošinātu iedzīvotāju, tajā skaitā arī emigrējušo ģimeņu, vieglāku atgriešanos Latvijas sabiedrībā.”

Paldies. Aicinu atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs.

Te nav ko piebilst.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 59, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šadurskis. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 24, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Agešins. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Sākam debates par 11.priekšlikumu. Debatēs runā deputāts Valērijs Agešins. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag debates vairāk! Pietiek debatēt!”)

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret likumprojekta 3.pantā piedāvāto redakciju, jo, manuprāt, ir nelietderīgi noteikt sodu pašnodarbinātām personām tikai par to, ka šīs personas sev nav noteikušas nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni un pakāpi. Ir nepieciešams pēc būtības izvērtēt piedāvātā panta redakciju, jo arī darba devējiem paredzēt sodu par saraksta nesastādīšanu ir vienkārši nesamērīgi. Svarīgāk ir izvērtēt, vai darbinieku zināšanas atbilst attiecīgi nepieciešamajam valsts valodas līmenim. Protams, es uzskatu, ka valstij jāvelta atbilstoši resursi valsts valodas popularizēšanai, bet savukārt es ļoti kritiski vērtēju šī mērķa īstenošanai izraudzīto līdzekli, proti, lēmumu sākt problēmas risināt ar normatīvo aktu grozījumiem, turklāt tādiem, kuros tiek palielinātas sankcijas un paredzēta administratīvā atbildība par vairākiem pārkāpumiem, kas līdz šim nebija paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Lūdzu balsot par 11.priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runā deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Kolēģi! Agešina kunga priekšlikuma būtība ir šāda: izslēgt no likumprojekta jauno pantu, kas paredz sodīt darba devēju, ja viņš nesniedz to darbinieku sarakstu, kuri ir pakļauti obligātajai valsts valodas atestācijai.

Šis priekšlikums būtu jāizskata jūlijā pieņemto Ministru kabineta noteikumu kontekstā, kuri paredz paplašināt amatu un profesiju loku privātajā sfērā no 48 līdz 1200, tātad divdesmit piecas reizes. Protams, tas darba devējam krasi atvieglo darbu. Pietiek tikai piestiprināt pie stenda 26 lapaspušu sarakstu, un lai katrs darbinieks atzīmē sevi ar ķeksīti.

Sakarā ar šiem noteikumiem mēs bijām iesnieguši deputātu jautājumus gan šos noteikumus sacerējušajam tieslietu ministram, gan Ministru prezidentam. Abos šajos gadījumos abas augstās amatpersonas nebija spējīgas atbildēt uz visvienkāršākajiem jautājumiem, proti: kādi pasākumi ir veikti, lai apmācītu tās personas, kurām tiks piemēroti šie noteikumi? Kādi pasākumi tiks veikti, lai iekārtotu darbā tās personas, kuras var zaudēt savu darbu pēc noteikumos norādītā pārejas termiņa izbeigšanās? Kāpēc tiek plānots pakļaut atestācijai strādājošus cilvēkus, kuru pienākumos jau ietilpst saskarsme ar iedzīvotājiem un par kuriem nav saņemta neviena sūdzība? Un galvenais, uz ko viņi nespēja atbildēt, ir tas – cik liels darbinieku skaits tiks pakļauts valodas atestācijai pēc šā saraksta, kurā iekļautas 1200 profesijas? Cik tad tomēr būs šādu cilvēku – desmit vai pat simt tūkstoši? Tas, ievērojiet, jau ir budžeta jautājums, jo, katrs samaksājot par atestāciju 30 latus, visi kopā ieskaitīs valsts budžetā 3 miljonus latu. Tas ir arī laika jautājums. Un valstī pastāv tikai viens Valsts valodas inspekcijas centrs. Un šie cilvēki atestāciju gaidīs daudzus gadus.

Tas ir arī divu iepriekšminēto amatpersonu prestiža jautājums. Jo – kā viņi var pieņemt valsts mēroga lēmumus, ja viņu rīcībā pat nav aptuvenas informācijas par to, cik lielu un kādu personu loku šis lēmums skars?! (No zāles dep. J.Dobelis: “Mājās! Mājās jāiet!”)

Nu, un visbeidzot, tas ir jautājums, kas attiecas uz to, kā un cik lielā mērā Bērziņa un Godmaņa kungi ciena Latvijas Satversmi un likumus. Gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis paredz, ka deputātiem ir tiesības uzdot jautājumus, bet ministriem uz tiem jāatbild, tostarp arī personīgi ierodoties Saeimā. Neraugoties uz to, tieslietu ministrs, kuram būtu jādemonstrē likumu ievērošanas paraugs, trīsreiz nebija ieradies Saeimā, lai atbildētu uz jautājumiem. Ministru prezidents bija demonstrējis lielāku cieņu pret Satversmi – viņš nebija ieradies Saeimā divreiz, bet pēc tam uzdeva tieslietu ministram sniegt atbildes mutvārdos. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks! Laiks!”)

Jāatzīmē, ka eksistē vēl viena apspriežamā likumprojekta pretruna ar citiem Ministru kabineta noteikumiem par valodu, kuru projekts tika atbalstīts septembrī valsts sekretāru sanāksmē. Šis projekts noteic, ka darba devēju pienākums ir sniegt darbinieku sarakstus tikai no nākamā gada 1.augusta. Toties likumprojekts paredz sodīt ar naudas sodiem darba devējus, ja viņi nekavējoties, no šā likumprojekta pieņemšanas brīža, nesniegs darbinieku sarakstus. Lūk, tāda mums ir likumdošana!

Aicinu izslēgt no likumprojekta absurdo normu par proskripcijas sarakstu iesniegšanu un atbalstīt deputāta Agešina priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 55, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Godātie kolēģi! Lūdzu nelielu uzmanību – vismaz tiem, kuri bija visu laiku noskaņoti balsot “par” priekšlikumiem valsts valodas jautājumos!

Šis – 12.priekšlikums – neskar valsts valodu. Šis priekšlikums skar iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību, kura ir mainījusies sakarā ar jauna likuma pieņemšanu. 2007.gada 17.maijā tika izslēgts no likuma, no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, šis pants, jo administratīvajā procesā šī pārsūdzēšanas kārtība ir pilnīgi citāda. Taču priekšlikuma iesniedzējs ar savu 12.priekšlikumu vēlas atjaunot kaut ko līdzīgu vecajai kārtībai. Līdz ar to, kā teica Juridiskā biroja pārstāvji, un arī mums ir tāda informācija no Augstākās tiesas Senāta, veidojas dažāda tiesu prakse, un bieži vien par vienu un to pašu neatbildēšanu uz iesniegumu vai sūdzību veidojas dažāda veida pārsūdzēšanas kārtība – gan šo uzlikto sodu pārsūdzēšana, gan arī vienkārši neatbildēšanas pārsūdzēšana.

Tādējādi komisija aicina neatbalstīt šo 12. – Kārļa Šadurska priekšlikumu, kurš nekādā gadījumā nav saistīts ar iepriekšējiem – ar valsts valodu saistītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis. (No zāles: “Ne ilgi!” Dep. A.Bērziņš (ZZS): “Kārli, es gaidīšu runu!”)

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Paldies Rasnača kungam, kurš ļoti korekti izstāstīja priekšlikuma būtību. Piebildīšu tikai to, ka es pieturos pie tā uzskata, ka uz priekšlikumiem, sūdzībām un iesniegumiem amatpersonām tomēr ir jāatbild. Tos, kuri domā līdzīgi kā es, aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Rasnačs.

Jā, komisijas vārdā varu teikt, ka soda noteikšana nenoņem vai neuzliek kādu jaunu pienākumu. Šis pienākums atbildēt ir noteikts jaunajā Iesniegumu likumā, un tas tāpat tiek pildīts neatkarīgi no tā, vai kāds atbalsta jūsu priekšlikumu vai ne. Bet, ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad mēs vienkārši nostādām tiesnešus diezgan neveiklā situācijā. Viņiem par divām dažādām lietām… par vienu un to pašu jautājumu ir jālemj divos dažādos procesos. Tā arī var sanākt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot pēdējais – 13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums… Nav pēdējais. Viens no pēdējiem – 13.priekšlikums – ir par piekritību tiesām. Es pat nezinu, vai tas vispār vairs ir balsojams, ja pārējie noraidīti.

Sēdes vadītāja.

Sakarā ar iepriekšējiem noraidītajiem šis priekšlikums nav balsojams.

Dz.Rasnačs.

14. ir deputāta Agešina priekšlikums, kurš arī ierosina samazināt Valsts valodas centra pilnvaras lemt par administratīvo sodīšanu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 54, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot pēdējais – 15. – ir deputāta Šadurska priekšlikums, kurā tiek ierosināts palielināt to sodu apjomu, kuru būtu tiesīgs noteikt Valsts valodas centra direktors vai viņa vietnieks. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst? (No zāles: “Nē!”) Neiebilst. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Komisija ierosina trešajam lasījumam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 27.novembri.

Sēdes vadītāja.

Vēlreiz, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

Šā gada 27.novembri.

Sēdes vadītāja.

27.novembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Skatām dokumentu Nr.3205 – “Grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Uz likumprojekta otro lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Māris Kučinskis. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs runā deputāts Imants Valers.

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Imant, beidz!” Dep. A.Ziedone-Kantāne: “Imantiņ!” Dep. Dz.Ābiķis: “Jāiet mājās!”)

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Šis deputāta Māra Kučinska priekšlikums ir saistīts ar grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā un grozījumiem likumos “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām” un “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”, par kuru virzību ir atbildīga Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Priekšlikuma būtība un mērķis ir uzlabot politisko partiju finansēšanas noteikumu regulējumu, izsakot attiecīgo likuma normu redakcijā, kas turpmāk neļaus uzskatīt par neatļauti saņemtiem tikai tieši saņemtos ziedojumus.

Ar vārdiem “tiešu vai netiešu apzinātu” tiek padarīts plašāks šis regulējums, saskaņā ar kuru uzraugošās institūcijas varēs partijas saukt pie atbildības par attiecīgiem pārkāpumiem. Tādējādi likumdevējs skaidri būs definējis konkrēto pārkāpumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Deputātiem nav iebildumu pret 1.priekšlikumu.

Vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst? Iebildumu nav.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu!

Dz.Rasnačs.

Aicinām balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja.

27.novembris. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas laiks ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs skatāmies dokumentu Nr.3206. Uz otro lasījumu ir iesniegti 14 priekšlikumi, un, ja jūs rūpīgi tos paskatīsieties, tad redzēsiet, ka tie ir tie paši Kārļa Šadurska priekšlikumi, kuri bija iepriekšējā likumprojektā.

Tie, kurus komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Debatēs runā deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Iepriekš jūs tik klaji demonstrējāt nevēlēšanos strādāt! Man ir prieks, ka tagad ir otrā elpa. Nu mēs varēsim kārtīgi pastrādāt. (No zāles: “Paprasi vēl vienu minūti!” J.Urbanovičs: “Iedosim vēl vienu minūti klāt!”)

Rasnača kungs bija mazliet neprecīzs. Tie tiešām ir ļoti līdzīgi priekšlikumi, jo patiesībā, strādājot ar šo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nekad nezini, kurš atvērums virzīsies ātrāk, kurš – lēnāk, un tā nu ir gadījies, ka šie priekšlikumi tiešām ir dublējušies divos likumprojektos; tie ir ļoti līdzīgi, bet neprecizitāte bija tā, ka no šiem priekšlikumiem vienu manu priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi, redakcionāli precizējot. Tā ir milzīga uzvara! Nu, arī priekšlikums nebija tik būtisks.

Kolēģi! Es neloloju ilūzijas, ka jūsu rūpes par valodu vai nacionālo jautājumu… vai stāja nacionālajos jautājumos ir mainījusies šajās dažās minūtēs starp abiem likumprojekta atvērumiem.

Es esmu ļoti iepriecināts, ka “Jaunais laiks” manus priekšlikumus noraidīja atturoties, bet “Saskaņas Centra” priekšlikumus noraidīja, balsojot “pret”. Tā ir ļoti laba nacionāla stāja. Paldies jums, “Jaunais laiks”!

Paldies visiem nacionāli domājošajiem deputātiem! Var būt, ka līdzīgi kā ekonomikā mums ir jānonāk ļoti dziļā krīzes situācijā, lai deputāti sāktu domāt arī par saviem deputāta pienākumiem tādās abstraktās lietās kā valsts valoda.

Aicinu visus deputātus manus priekšlikumus balsot pēc savas sirdsapziņas, ja jūs vēlēsieties prasīt balsojumu… Tā kā šie priekšlikumi ir tie paši, kas ir tikko noraidīti, tad es šo balsojumu neprasīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kas tad tam noticis?”)

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Nereti šajā zālē kāda debate (No zāles dep. J.Dobelis: “Debates!”) nonāk… jā, debates nonāk līdz tam, ka apšauba: ja kāds mani neatbalsta, tad tas, lūk, nav nacionālists vai nav nacionāli noskaņots vai patriotiski noskaņots.

Mēs dzirdējām… Ja es nemaldos, Šmita kungs teica: “Ja nepiekrīt man, tad tie ir…” Nu, es neatceros viņa apzīmējumus, bet viņš… Jebkurā gadījumā šāda veida argumentācija bieži parādās. Bet es vēlos drusku šo jautājumu pēc būtības izrunāt. Un, proti, tas ir faktiski tādu, teiksim, filozofisko vai politisko vispārējo uzskatu jautājums, kādā veidā mēs vislabāk varam savu valodu atbalstīt un veicināt tās lietošanu. Viens uzskats – un to kolēģis Šadurskis šobrīd aizstāv, – ir tas, ka, paceļot sodus, tātad administratīvi, mēs panāksim labāku latviešu valodas stāvokli mūsu valstī. Un, iespējams, ka zināma patiesība ir arī tam – ja būs pietiekami bargi sodi, vienā otrā veikalā mainīsies attieksme pret pircējiem. Arī man ir bijusi, tā teikt… nu, tā situācija, kur es esmu centies runāt valsts valodā, bet tas, kas mani apkalpo manā valstī, nav varējis mani saprast. Un tā šī saruna arī beidzās, nemaz neuzsākusies.

Sēdes vadītāja.

Kariņa kungs, bet priekšlikums attiecas uz naudas sodiem.

A.K.Kariņš.

Jā, tieši par naudas sodiem es arī runāju un par to, vai tas palīdzētu vai nepalīdzētu. Bet ir otrs uzskats (un tas ir manējais), ka tad, kad tauta vai nācija sāk ķerties tikai pie administratīviem līdzekļiem, lai sevi pasargātu, tā jau sevi uzskata par grimstošu. Es uzskatu, ka mūsu nācija un mūsu valoda ir ļoti stipra. Tas vien, ka Latvijā tagad ir skolēni, latviešu skolēni, kuri izvēlas nemācīties ne latviešu valodu… es nesaku, ka tas ir teicami vai pareizi, bet tas jau izriet no tā, ka šie cilvēki jūtas pārliecināti, ka savā valsts valodā… ka viņiem nav obligāti jāmācās bijušās vecās impērijas valoda. Viņi droši vien mācās, varētu teikt, jaunās kopējās savienības valodu un tirdzniecības valodu – angļu. Iespējams, arī vācu un citas. Tātad jaunieši jau, kā saka, balso ar to, kur viņi iegulda savu laiku. Un es domāju, ka mums nav jābūt pozīcijā, visu laiku aizstāvoties un jūtoties tā, ka mums uzbrūk. Mums jābūt pašiem pārliecinātiem, pašiem jālieto sava valoda, un es domāju, ka tas ir tas, kas mainīs situāciju, un tāpēc es domāju, ka šobrīd administratīvie paņēmieni nebūtu tas galvenais. Šis ir filozofisks jautājums, kā vislabāk nostiprināt mūsu valodu. Manuprāt, nav pareizi teikt, ka tie, kuri atbalsta administratīvus sodus vai sodu bardzības palielināšanu, nebūtu nacionāli, patriotiski noskaņoti. Es ļoti argumentēju pret to. Es neuzskatu, ka visi tie, kuri balso “pret” vai atturas, nav nacionāli, patriotiski noskaņoti, bet ir iespējams, ka ļoti daudzi no tiem, kuri neatbalsta šos priekšlikumus, tāpat kā es uzskata, ka mūsu valsts valodu mēs varam stiprināt, pirmkārt, paši, otrkārt, nevajag uztraukties, cik ļoti jaunā paaudze… Tā jau pati par sevi stiprina valsts valodu, nemācīdamās bijušās impērijas valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Jānis Šmits. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jāni!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Ļoti īsi… Es aicinātu deputātu Kariņu, tāpat arī daudzus citus, savos izteikumos būt korektiem un neatsaukties uz mani. Ja jūs atsaucaties uz mani, tad, lūdzu, arī rīkojieties tāpat – tā, kā cenšos rīkoties es. Un, Kariņa kungs, tas attiecas tieši uz jums. Visu to, ko jūs runājāt, mēģiniet piepildīt arī dzīvē un savā praktiskajā darbībā! Pretējā gadījumā uz jums attiecas tieši bibliskais farizejisms, par ko Jēzus Kristus ir teicis: kā viņi runā, tā dariet, kā viņi dara, tā nedariet.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Atgādinu deputātiem, ka, izskatot priekšlikumus otrajā lasījumā, debates ir par konkrētiem priekšlikumiem. Lūdzu pieturēties pie šīm nostādnēm. Tātad par priekšlikumiem. Debates turpina Kārlis Šadurskis, otro reizi.

K.Šadurskis.

Ar konkrēto priekšlikumu – palielināt sodu vai ne – Kariņa kungs ierosināja uz tādām zināmām pārdomām.

Vai latviešu valoda izjūt apdraudējumu pasaulē? Salīdzinājumam: 8 miljoni franču Kvebekas provincē acīmredzot izjūt apdraudējumu vispārējā angļu valodas ielenkumā Kanādā, kur ir divas oficiālās valodas, un Kvebekas provincē ir īpašs regulējums.

Par sodiem. Apmēram četrreiz lielāki nekā Latvijā, rēķinot pret iedzīvotāju pirktspēju.

Par liberālismu valodu lietojumā. Ja Latvijā ļoti liberāli, tad Kvebekā – dzelžaini. Kvebekā darba devējs privātfirmā nedrīkst sazināties rakstiski ar darba ņēmēju citā valodā kā tikai franciski.

Programmatūra. Ja vien eksistē franču versija, obligāti jāinstalē franču valodā. Piemēram, ja mēs dzīvotu Kvebekas provincē, deputāti nevarētu strādāt ar angļu “Windows” versiju, bet strādātu ar franču versiju.

Darba sludinājumi. Obligāti visi – kā privātajā, tā publiskajā sektorā – franču valodā. Nesen lasu “Rīgas Ūdens” sludinājumu, ka pieņem, manuprāt, juriskonsultu darbā. Kvalifikācijas prasības: teicamas latviešu, krievu un vēlamas svešvalodu zināšanas. Kāds statuss Latvijā ir krievu valodai? Un tā ir valsts… es atvainojos, pašvaldības akciju sabiedrība!

Godātie kolēģi! Jūs varat paši spriest, vai mums ir zināma apdraudējuma situācija valsts valodai Latvijā vai ne. Piebildīšu vēl tikai to, ka papildus 8 miljoniem Kvebekas provinces franču franču valodā runā vēl daudzi miljoni citās valstīs. Latvija ir vienīgā valsts, kur valsts valoda ir latviešu valoda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēl vēlaties ko piebilst? Nē.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – Kārļa Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 38, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – komisija neatbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3. – Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

4. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

7. – Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

8. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kas skar iesniegumu un sūdzību, un priekšlikumu izskatīšanas kārtību, nevis valsts valodas prasības, – deputāti neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt… Deputāti prasa balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 35, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

11. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kas arī ir aicinājums vērsties pie vecās kārtības atjaunošanas, – komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Šadurska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 45, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

12. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, kurā viņš iesaka redakcionāli precizēt… paplašināt šo jēdzienu par subjektu, kas ir atbildīgs izglītības iestādes vai institūcijas vadītāja pienākuma nepildīšanas gadījumā, komisija, uzticoties šā viedokļa patiesumam, atbalstīja, bet nolēma, ka līdz trešajam lasījumam tomēr mēģinās precizēt un uzzināt no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, vai ar to pietiek vai ir vajadzīgi vēl kādi precizējumi, bet redakcionāli tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

13. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums par… piekritību…

Sēdes vadītāja… Kas nav balsojams…

Dz.Rasnačs.

… Jā, pēc noraidītajiem priekšlikumiem vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja.

Pēdējais, lūdzu!

Dz.Rasnačs.

14. – arī deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums, kurā ierosināts paaugstināt šos skaitļus, un arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Tā… Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 22, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja.

27.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Grīnblats.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Grīnblats.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku.

M.Grīnblats.

Priekšlikumu iesniegšana – šā gada 19.novembris.

Sēdes vadītāja.

19.novembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks noteikts. Paldies.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumprojektā “Par privatizācijas sertifikātiem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisija tos ir atbalstījusi pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts un arī nākamie ir saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 24.novembris.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Arī šo likumprojektu Tautsaimniecības komisija izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 24.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Arī šis likumprojekts saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Tautsaimniecības komisija to izskatīja pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2008.gada 24.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” un atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu jūs arī atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs arī atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” un atbalstīja šo likumprojektu. Līdz ar to lūdzu arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” un piedāvā Saeimai atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! PCTVL frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu, jo diemžēl šis valdības līgums neparedz brīvu apmaiņu starp Latviju un Jaunzēlandi. Diemžēl šīs tiesības ir ierobežotas nepilsoņiem. Tā ir vēl viena mūsu Ārlietu ministrijas kļūda, ņemot vērā analoģisku līgumu ar Kanādu, kā arī līgumu par bezvīzu režīmu ar ASV un Austrāliju. Tā ir acīmredzama diskriminācija, un tāpēc mēs esam spiesti balsojot atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Ārlietu komisijas vārdā Mirska kungs vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Jaunzēlandes valdības līgumu par darba brīvdienu shēmu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Par Eiropas Savienības Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu, lai saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu noslēgtu attiecīgus nolīgumus ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānu, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīna), Indiju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par grozījumiem un nepieciešamajām kompensācijas korekcijām, kas jāveic pēc Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās Eiropas Savienībai”, pirmais lasījums. (Aplausi.)

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis. (No zāles: “Atkārtot!”)

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja to un lūdz jūs arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Balsosim par…? Par ko balsosim?”) iepriekš minēto likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Un, cienījamie kolēģi, pēdējais šodienas darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, mēs ļoti labi šo jautājumu izskatījām, un tāpēc man ir lūgums jums visiem atbalstīt vienbalsīgi šo jautājumu, kas mums vajadzīgs. Lūgums: balsojiet! Un atbalstiet! Lūgums. (No zāles: “Atkārtot!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2007.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Atlaist Saeimu! Nobalsot par Saeimas atlaišanu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, visa darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos informēt, ka atbildes uz deputātu jautājumiem, jo šodien mēs esam nostrādājuši ļoti ilgi, tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Ina Druviete, Guntis Jānis Eniņš, Nikolajs Kabanovs, Jānis Klaužs, Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums, Leopolds Ozoliņš, Aigars Kalvītis (No zāles: “Ir!”), Karina Pētersone, Kārlis Šadurskis un Artis Pabriks.

Paldies par darbu! Tiksimies rīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 13.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Atgādinu, ka rīt pulksten 12.00 ir Saeimas ārkārtas sēde.

Paldies par darbu visiem!