Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Ar 1999. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

No izdevuma priekšvārda

Ziņojuma izdošanas mērķis ir sniegt visiem interesentiem informāciju par valsts ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, tautsaimniecības attīstības perspektīvām. Pirmais Ziņojums tika izdots 1994. gada septembrī, nākamie - tradicionāli divreiz gadā jūnijā un decembrī.

Sarežģītā ekonomiskā situācija pasaulē ir ietekmējusi Latvijas tautsaimniecības attīstības tempu. Ārējo faktoru ietekmē Latvijas attīstība 1998. un 1999. gadā ir gausāka nekā tās potenciālās iespējas. Tomēr nav šaubu, ka Latvijas tālākās izaugsmes iespējas ir labas. Līdzšinējās konsekventās reformas ir nostiprinājušas tirgus ekonomikas pamatus valstī, radījušas stabilu makroekonomisko vidi un nodrošinājušas investoru uzticību. Neatkarības gados Latvija ir spējusi pārorientēt savu ekonomiku, un tagad galvenais mūsu ārējās tirdzniecības partneris ir Eiropas savienība. Apliecinājums tam, ka ekonomiskās reformas Latvijā rit sekmīgi, ir neatkarīgo starptautisko kredītreitingu aģentūru noteiktie Latvijas vērtējumi, kuri ir vieni no augstākajiem Centrāl- un Austrumeiropas valstīs.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir iekļauties Eiropas savienībā, jo tikai tā var nodrošināt neatgriezenisku valsts izaugsmi. Integrācija Eiropas savienībā rit sekmīgi. Latvijai ir pamatotas cerības tikt uzaicinātai uz iestāšanās sarunām jau šī gada beigās. Valdības ekonomiskās politikas mērķi ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi, sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību, pakāpeniski mazināt esošās reģionālās, sociālās un citas nevienlīdzības, nodrošināt vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu.

Tāpat kā iepriekšējos Ziņojumos, arī šajā - Ekonomikas ministrijas 1999. gada jūnijā izdotajā Ziņojumā ir analizēts iekšzemes kopprodukts, cenas, valsts maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums, investīcijas, finanses un iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība. Detalizētāk raksturota apstrādājošā rūpniecība, lauksaimniecība, transports un sakari, būvniecība, enerģētika, iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi, tūrisms. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus valsts ekonomiskajā dzīvē, ir aktualizētas iepriekšējos Ziņojumos publicētās tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognozes.

Ziņojumā atradīsit arī informāciju par valsts īpašuma privatizāciju, uzņēmējdarbības, mazo un vidējo uzņēmumu, reģionālās ekonomiskās attīstības, konkurences veicināšanas politiku, kvalitātes nodrošināšanu, nacionālo programmu izstrādi un integrāciju Eiropas savienībā u.c. Lielāka uzmanība ir pievērsta to ekonomisko reformu izklāstam, kuras ir Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju kompetencē.

Ne visus Ziņojumā aplūkotos jautājumus ir vērtējis Ministru kabinets, tāpēc daudzi spriedumi par valsts ekonomisko attīstību un priekšlikumi par turpmāko rīcību atspoguļo tikai Ekonomikas ministrijas speciālistu viedokli.

Ziņojums sagatavots Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra K.Gerharda vadībā.

Ziņojumu sagatavojuši: O.Barānovs (Ziņojuma apkopošana, 1., 3.5., 5.4.), R.Remess (2.), G.Piņķe (3.1., 3.3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.4.1., 4.1., 4.3., 4.5.), I.Skribāne, T.Pļevako (3.4.1.), B.Stikute (3.2.), E.Gergelevičs (3.1., 3.3.2., 3.3.3.), I.Berķe, A.Gulbis, Ģ.Zirnītis (3.3.3.), G.Kaņejeva, G.Ratnieks (3.4.2.), A.Liepiņš (3.4.3.), R.Počs (3.6.), I.Krupenkovs (3.7., 4.5., 4.6.), J.Ušpelis (4.2.), D.Dravnieks, V.Nikolajevs (4.4.1., 4.4.2.), J.Buiķis (4.4.2.), D.Bite (4.4.3.), V.Baltiņa (4.4.4.), A.Buharins (4.7., 5.1.2., 5.6.2.), I.Allika (5.1.1.), I.Vabale (5.2.), A.Bernāns (5.3.), V.Vasiļjevs (5.3.1.), T.Linkaits (5.3.2.), A.Rubenis (5.3.3.), Z.Ziediņš (5.3.4.), K.Bogomols (5.3.5.), A.Mazūrs (5.3.6.), D.Jirgena (5.3.7.), D.Naruševics (5.3.8.), A.Burka (5.4., 5.5.), P.Vilks, M.Grinpukale (5.6.1.), L.Stelpe, K.Riekstiņa (5.7.), J.Strīpnieks (5.7.2.), J.Miķelsons (5.7.3.), A.-H.Kramiņš (5.8.), L.Kalniņa (5.9.), B.Sloka (5.10), A.Žīgure, M.Kurcalte (5.11.), L.Neiders (grafiki, tabulas, maketēšana). Visa skaitliskā informācija un dati, izņemot īpaši norādītos gadījumos, ir saņemti no Centrālās statistikas pārvaldes, tās speciālistiem A.Žīgures vadībā.

1999. gada jūnijā

 

Saturā

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis: īss kopsavilkums

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Cenas

3.2.1. Privātā patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta

cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības

apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču

grupām un valstīm

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas

maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un

vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas

ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un

pirktspēja

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Attīstības aktualitātes

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

5.1.2. Eiropas savienības strukturālie fondi

5.2. Nacionālās programmas

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācija un īpašuma struktūra

5.3.2. Valsts īpašuma objektu privatizācija

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un

nodokļu kapitalizācija

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

5.3.6. Zemes privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un

izmantošana

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Ekonomiskā izglītība un zinātne

5.11. Ēnu ekonomikas aprēķini

6. Rekomendācijas

1. Valsts ekonomiskais stāvoklis.

Īss kopsavilkums

 

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

Finansiālā krīze Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā un Krievijā ir samazinājusi pasaules ekonomisko izaugsmi. Tiek prognozēts, ka šīs krīzes negatīvais iespaids varētu sākt zust 1999. gada beigās.

Latvijas attīstību visvairāk ietekmē Krievijas ekonomiskā krīze, kura sākās 1998. gada 17. augustā ar rubļa devalvāciju un Krievijas nespēju pildīt finansiālās saistības. Krievijas krīzes dēļ ir samazinājušies Latvijas eksporta apjomi, pasliktinājušies banku darbības rādītāji, budžeta ieņēmumi atpaliek no plānotajiem, palielinājies ārējās tirdzniecības bilances un maksājumu bilances tekošā konta deficīts, pieaudzis bezdarbs.

Ārējo faktoru dēļ IKP pieaugums 1998. gadā bija 3,6%, - tas ir mazāk par 1998. gada sākumā gaidīto. Kaut arī 1999. gada 1. ceturksnī IKP kritās, vairums ekspertu prognozē, ka kopumā 1999. gadā tas pieaugs par 2-3%. Valsts oficiālā prognoze1 paredz IKP kāpumu 1999. gadā par 2 procentiem.

Sagaidāms, ka ekonomiskā situācija Latvijā uzlabosies 1999. gada otrajā pusē. Jau sākot ar 1999. gada martu, ir vērojama tendence pamazām pieaugt aktivitātei apstrādājošajā rūpniecībā un eksportēto preču apjomiem uz Krieviju, stabilizējās arī bezdarba līmenis.

1999. gada pirmajā pusē pozitīvus ražošanas pieauguma tempus ir saglabājusi būvniecība un tās rūpniecības nozares, kurām noieta tirgi ir Rietumos. Turpināja pieaugt arī tirdzniecības apjomi un reālā darba alga, tiesa, lēnākos tempos nekā 1998. gadā.

Tranzīta samazināšanos no Rietumiem uz Austrumiem lielā mērā ir kompensējis tranzīta pieaugums virzienā no Austrumiem uz Rietumiem. Tas ir izskaidrojams ar to, ka krīzes apstākļos "cietās" valūtas iegūšanai Krievija ir palielinājusi savu izejvielu eksportu uz Rietumiem. Līdz ar to 1998. gada beigās Latvijas ostu apgrozība bija lielākā kopš neatkarības atgūšanas. Arī 1999. gada pirmajos piecos mēnešos tika nosūtītas un saņemtas kravas ostās par 2,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

1998. gada otrajā pusē krasi pieauga ārējās tirdzniecības bilances un maksājumu bilances tekošā konta deficīts. Krievijas rubļa devalvācija par aptuveni 10% samazināja Latvijas rūpniecības produkcijas tirgu, taču imports saruka daudz mazākos apjomos, tāpēc tekošā konta deficīts 1998. gadā sasniedza 11% no IKP. Tomēr jau 1999. gada pirmajā pusē uzlabojās ārējās tirdzniecības saldo. 1999. gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ārējās tirdzniecības deficīts saruka par 43 milj. latu jeb 19%. Tas ir noticis galvenokārt tāpēc, ka preču imports ir sarucis straujāk nekā eksports iekšējā pieprasījuma samazināšanās dēļ.

Svarīgi ir atzīmēt, ka tekošais konts pārsvarā tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem, Latvijas Bankas ārējās rezerves pieaug.

Krievijas krīze nav būtiski samazinājusi ārvalstu investoru interesi ieguldīt Latvijā, vienīgi ir atlikti atsevišķu projektu, kuri orientēti uz NVS valstīm, īstenošanas termiņi. 1998. gadā ārvalstu tiešo investīciju pieauguma temps samazinājās, salīdzinot ar rekordlielo pieaugumu 1997. gadā, kuru nodrošināja valsts īpašuma privatizācijas paātrināta realizēšana. Ir sagaidāms, ka 1999. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms būs lielāks nekā 1998. gadā. 1999. gada otrajā pusē lielo valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā valstī varētu ienākt būtisks ārvalstu investīciju apjoms. Palielinās arī reinvestīciju apjomi.

Uzticību ieguldīt Latvijā sekmē neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor's", "Moody's" un "Fitch IBCA" noteiktie Latvijas kredītreitingi, kuri ir vieni no augstākajiem Centrāl- un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Neskatoties uz Krievijas krīzes negatīvo iespaidu, kredītreitingu aģentūras nav mainījušas savu vērtējumu par Latviju.

Lai gan Krievijas krīze ir skārusi daudzas Latvijas bankas, finansu sistēma kopumā ir stabila. Vairums banku Krievijas radītos zaudējumus ir spējušas pārciest, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. Lata kurss ir stabils. Apgrozībā esošā nacionālā valūta ir pilnībā segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm. Valsts parāds 1998. gadā samazinājās par 19,2 milj. latu.

Arī 1999. gada pirmajā pusē tāpat kā iepriekšējos gados inflācija turpināja samazināties. Jau vairākus gadus Latvijā tā ir viena no zemākajām Centrāleiropā un šobrīd tikai nedaudz atpaliek no ES vidējā līmeņa. 12 mēnešu patēriņa cenu inflācija 1999. gada maijā nokritās līdz 1,9%. Krievijas krīzes ietekmē Latvija ir saskārusies ar tādu jaunu fenomenu kā deflācija. No 1998. gada septembra līdz 1999. gada maijam ražotāju cenas rūpniecībā kritās katru mēnesi, izņemot aprīli. To nevar vērtēt pozitīvi, jo atsevišķu preču, piemēram, pārtikas ražotājiem konkurējošā importa un eksporta tirgus saglabāšanas dēļ nācās pārdot savas preces zem pašizmaksas.

Iepriekšējos divus gadus, strauji pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, valsts kopbudžetā bija fiskālais pārpalikums. 1999. gadam ir plānots valsts budžeta fiskālais deficīts gandrīz 3% apmērā no IKP. 1999. gada pirmo mēnešu budžeta ieņēmumu daļas izpilde atpaliek no plānotā. Tomēr valdība ir apņēmusies nepieļaut lielāku budžeta deficītu. Ja plānotie budžeta ieņēmumi netiks gūti, tiks samazināti izdevumi.

Valdība 1999. gada sākumā ir veikusi eiroobligāciju emisiju 150 milj. eiro apmērā, kas tiks izmantoti arī budžeta deficīta segšanai. Aizņemšanās ārējā tirgū ļauj valdībai mazāk aizņemties iekšējā tirgū, un tas nozīmē, ka bankas savus resursus varēs vairāk novirzīt tautsaimniecības privātā sektora kreditēšanai.

1999. gada 10. februārī Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm ir kļuvusi par Pasaules tirdzniecības organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Tas paver iespējas Latvijai ar vislielākās labvēlības režīma nosacījumiem eksportēt preces uz aptuveni 130 valstīm.

Valdības maiņa 1998. gada beigās nav ietekmējusi valsts ekonomiskās attīstības kursu. Tas ir palicis nemainīgs: turpināt iesākto virzību uz Rietumu tipa tirgus saimniecību ar liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku un atvērtu ārējās tirdzniecības politiku.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir iekļauties Eiropas savienībā. Tāpēc tiek īstenota pakāpeniska ekonomiskās vides pielāgošana Eiropas savienības prasībām.

1999. gada 17. februārī valdība parakstīja Eiropas Komisijas - Latvijas valdības Kopējo paziņojumu par Latvijas ekonomiskās politikas prioritātēm. Tas atspoguļo Latvijas izpildvaras iestāžu un Eiropas Komisijas saskaņoto viedokli par ekonomisko politiku, kas ir nepieciešama Latvijas ekonomikas pārejas perioda pabeigšanai un ekonomikas sagatavošanai integrācijai Eiropas savienībā.

Atbilstoši Kopējam paziņojumam valdības ekonomiskās politikas mērķi ir sasniegt ilgstošu un stabilu ekonomisko izaugsmi, sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību, pakāpeniski mazināt esošo reģionālo, sociālo un citu nevienlīdzību, nodrošināt vides aizsardzību un resursu efektīvu izmantošanu.

Mērķu sasniegšanai valdība īstenos šādu politiku un reformas:

- tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs priekšnosacījums stabilai ekonomikas attīstībai, makroekonomiskās politikas saglabāšana ir galvenā prioritāte valdības ekonomiskajā politikā. Tādēļ tiks turpināta monetārā un fiskālā politika, kas tiecas uz stabila valūtas maiņas kursa un bezdeficīta budžeta saglabāšanu. Tādējādi inflācijas zemajam līmenim vajadzētu saglabāties;

- lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un palielinātu konkurētspēju, ļaujot Latvijai izpildīt atsevišķus ES iestāšanās nosacījumus, nepieciešams attīstīt konkurētspējīgu ekonomisko vidi. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana, eksporta un investīciju veicināšana sekmēs mazā un vidējā biznesa attīstību, jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu, ārvalstu investoru ienākšanu augstas tehnoloģijas nozarēs, kas būs vieni no galvenajiem Latvijas konkurētspējas paaugstināšanas faktoriem. Tirdzniecības politikas mērķis ir palielināt ekonomikas atvērtību, pakāpeniski tiks pazemināta ievedmuita lauksaimniecības un pārtikas precēm. Iekšējā tirgus liberalizāciju sekmēs privatizācijas programmas pabeigšana, īpašuma tiesību nostiprināšanās un kontrolēto cenu atbrīvošanas pabeigšana. Vienlaicīgi tiks ieviests mehānisms tirgus nepilnību regulēšanai;

- tā kā resursu pārdalei pamatā jānotiek ar tirgus palīdzību, valsts loma tautsaimniecībā tiks samazināta līdz tirgus nepilnību labošanai un privātā sektora atbalstam. Tādēļ valsts galveno uzmanību pievērsīs dabīgo monopolu regulācijai, vides aizsardzībai, izglītībai un kultūrai, veselības aprūpei, pētījumiem un informācijas apgādei, aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai un tiesību aizsardzībai, valsts infrastruktūras uzlabošanai, ieskaitot ūdens apgādi, notekūdeņu attīrīšanu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nodokļu politikā netiks pieļauti nevajadzīgi ekonomiski izkropļojumi, valsts izdevumu programma tiks pārskatīta, lai ierobežotu valsts iejaukšanos ekonomikā. Tiks turpināta valsts pārvaldes reforma;

- lai radītu ekonomisko vidi, kas stimulētu privāto sektoru, valdība uzlabos infrastruktūru, nostiprinās finansu sistēmu un attīstīs pasākumu kopumu privātā sektora atbalstam. Pensiju sistēma tiks reformēta tā, lai ne tikai nodrošinātu līdzsvarotu sociālo budžetu, bet arī attīstītu finansu tirgu;

- pārejas perioda laikā Latvijā ir pieaugusi nabadzība. Stabila ekonomikas attīstība pakāpeniski samazinās šo problēmu. Tomēr šajā jomā nepieciešami arī steidzami pasākumi. Tādēļ valdība atbalstīs reģionus, kuri visvairāk cietuši rūpniecības pārstrukturizācijā, strādās, lai paaugstinātu izglītības un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kā arī racionalizēs sociālās nodrošināšanas sistēmu.

 

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

Reformu gaitu un to ietekmi uz ekonomiskajiem procesiem lielā mērā raksturo ekonomiskās attīstības pamatrādītāju dinamika.

Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus Latvijā līdzīgi kā daudzās citās pasaules valstīs ir ietekmējusi pasaules globālā finansu krīze un Krievijas ekonomiskā krīze. Tās ietekmē 1998. gadā IKP pieauga lēnāk nekā potenciāli iespējams, - tikai par 3,6% (1997. gadā - par 8,6%). 1999. gadā tā pieaugums varētu būt aptuveni 2%, 2000. gadā - aptuveni 4 procenti.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Statistikas dati liecina, ka kopš 1994. gada pieaug kopējā pamatkapitāla veidošanās fonds. Strauji tas pieauga 1996. gadā (par 22,3%), 1997. gadā (par 20,7%) un turpināja pieaugt arī 1998. gadā (par 11,1%). Līdz ar to palielinās kopējā pamatkapitāla veidošanās fonda īpatsvars IKP (1998. gadā - 20,1% no IKP).

 

 

1 Atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 2.marta sēdes protokollēmumam (Nr.15, §32) Ekonomikas ministrija un Finansu ministrija izstrādājušas kārtību, kādā minētās ministrijas saskaņo galveno makroekonomisko rādītāju prognozes. Saskaņošanas kārtība apstiprināta ar finansu ministra 1999.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.287.

Turpinājums - seko

 

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi

Saīsinājumi

a/s	akciju sabiedrība
BTL	brīvās tirdzniecības līgums
CEFTA	Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija
CIF cena	preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un
	apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai
CSP	Centrālās statistikas pārvalde
EBRD, ERAB	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
EBTA	Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija
EM	Ekonomikas ministrija
ES	Eiropas savienība
FOB cena	preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un
	apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai
GATT	Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
IKP	iekšzemes kopprodukts
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
LAA	Latvijas Attīstības aģentūra
LPA	Latvijas Privatizācijas aģentūra
LR	Latvijas Republika
LZA	Latvijas Zinātņu akadēmija
NVD	Nodarbinātības valsts dienests
NVS	Neatkarīgo valstu sadraudzība
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PHARE	Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības programma
	Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm
PRAQ	Reģionālā kvalitātes nodrošināšanas programma
PTO	Pasaules tirdzniecības organizācija
PVAS	privatizējamā valsts akciju sabiedrība
PVN	pievienotās vērtības nodoklis
SEZ	speciālā ekonomiskā zona
SIA	sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SVF	Starptautiskais valūtas fonds
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIP	Valsts investīciju programma
Mērvienības
DEM	Vācijas marka
ECU	Eiropas norēķinu vienība
Ls	lats
USD	ASV dolārs
kWh	kilovatstunda
kVA	kilovoltampēri
kcal, Gcal, PJ	kilokalorija, gigakalorija, petadžauls
SDR	Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība
Nosacītie apzīmējumi
-	parādība nav konstatēta
...	trūkst datu vai tie ir apšaubāmi
1.1. tabula
Latvija: ekonomiskās attīstības pamatrādītāji*
	1996	1997	1998	1999p	2000p
	(pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, procentos)
Iekšzemes kopprodukts
(salīdzināmajās cenās)	3,3	8,6	3,6	2,0	4,0
Privātais patēriņš	10,3	5,0	5,8	3,0	2,5
Valsts patēriņš	1,8	0,3	5,3	1,0	0,5
Kopējā pamatkapitāla veidošana	22,3	20,7	11,1	5,0	5,5
Patēriņa cenas	17,6	8,4	4,7	2,5	2,5
	(procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts cits)
Kopbudžeta fiskālais saldo	-1,4	1,2	0,1	-2,0	-1,0
Valsts ārējais parāds	8,0	6,7	6,1	7,9	8,0
Valsts iekšējais un ārējais parāds	14,4	12,2	9,9	11,9	12,8
Ārējās tirdzniecības bilance	-15,6	-15,1	-17,6	-16,2	-15,2
Maksājumu bilances tekošais konts	-5,5	-6,1	-11,1	-7,8	-7,0
Reģistrētais bezdarba līmenis (%,
perioda beigās)	7,2	7,0	9,2	9,2	8,0
Lata kurss pret SDR (perioda

beigās)

* Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Ekonomikas ministrijas prognozes.

p - prognozes

Pieaug gan ārvalstu investīcijas un valsts investīcijas, gan arī iekšzemes banku kredītu apjomi uzņēmumiem.

Kopš 90. gadu sākuma līdz 1998. gada beigām uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā sasniedza pavisam 846,4 milj. latu. Īpaši veiksmīgs tiešo investīciju piesaistes ziņā bija 1997. gads sakarā ar privatizācijas paātrināšanu. Kā liecina statistikas dati, 1998. gadā tiešās investīcijas turpināja ienākt valstī, taču nedaudz zemākos apjomos kā iepriekšējā gadā. 1998. gadā ārvalstu tiešās investīcijas valstī bija 4,3% apmērā no IKP (1996. gadā - 7,4%, 1997. gadā - 9,3%).

Palielinās arī valsts investīciju apjomi, kuri tiek novirzīti galvenokārt infrastruktūras finansēšanai. Ir plānots, ka 1999. gadā valsts investīciju programmu kopīgie finansu resursi no valsts budžeta, valsts garantētajiem kredītiem u.c. avotiem sastādīs aptuveni 5,8% no IKP (1998. gadā - 2,9%, 1997. gadā - 2,7%).

Kopš 1996. gada beigām strauji pieaug izsniegto iekšzemes kredītu apjomi uzņēmumiem un privātpersonām. 1997. gadā tie pieauga par 77%, 1998. gadā - par 52%. Kredītu apjomu pieaugumu ir veicinājusi gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan kredītriska samazināšanās, jo uzlabojās uzņēmējdarbības vide. Lai arī Krievijas krīzes ietekmē samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kritās noguldījumu apjoms, kredīti turpina pieaugt.

Pēdējos gados ir pieauguši gan privātā, gan arī valsts patēriņa apjomi. 1998. gadā privātais patēriņš pieauga par 5,8%, valsts - par 5,3%. Privātā patēriņa pieaugums ir saistīts ar iedzīvotāju naudas ieņēmumu pieaugumu. Statistika liecina, ka 1999. gadā turpina pieaugt reālā darba alga.

Latvija ir jāraksturo kā atvērta ekonomika. Preču un pakalpojumu eksports ir aptuveni 50%, bet imports vēl lielāks - aptuveni 60% no IKP. Pēdējos gados eksports ir strauji pieaudzis un ir bijis par vienu no noteicošajiem IKP pieauguma faktoriem.

Latvijas preču eksports 1998. gadā pieauga par 10%, tai skaitā uz ES - par 27%. Galvenās preces Latvijas eksportā bija koksne (34%), vieglās rūpniecības izstrādājumi (18%), lauksaimniecības un pārtikas produkti (11%). Aptuveni 1/5 no eksporta sastāda metālapstrādes un mašīnbūves produkcija, transporta līdzekļi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1998. gadā Krievijas ekonomiskās krīzes dēļ ir samazinājies lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī mašīnu un iekārtu eksports.

Tajā pašā laikā preču imports pieauga par 19%, no ES valstīm - par 24%. Pašreizējos apstākļos importa pieaugumu objektīvi nosaka vispārējā ražošanas modernizācija un iedzīvotāju augošais pieprasījums pēc kvalitatīvām ilglietošanas precēm. Mašīnas un mehānismi sastāda vairāk par 20% no Latvijas importa, energoresursi - 10 procentus.

Pašreiz vairāk nekā puse Latvijas eksporta un importa ir ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka. Sadalījumā pa valstīm 1998. gadā Latvijas lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar Vāciju (16,3% no ārējās tirdzniecības kopapjoma), Krieviju (11,9%), Zviedriju (8,3%), kā arī Somiju, Lielbritāniju un Lietuvu (ar katru vairāk nekā 6% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma).

Latvijas pakalpojumu eksporta un importa saldo kopš neatkarības atgūšanas ir bijis pozitīvs, sniedzot tranzītpakalpojumus galvenokārt saistībā ar NVS valstīm. Tranzīta pakalpojumu kopējie ienākumi, pēc mūsu aprēķiniem, ir aptuveni 10% no IKP, savukārt tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi Latvijas eksportā sastāda gandrīz 1/7 daļu. Jāatzīmē, ka tranzīta pakalpojumu apjomam attiecībā pret IKP pēdējos gados ir tendence samazināties galvenokārt Latvijas kuģu karoga maiņas dēļ. Krievijas krīzes ietekmē ir samazinājušas kravu plūsmas virzienā no Rietumiem uz Austrumiem, tomēr pretējā virzienā tās ir pieaugušas. Kopumā kravu apgrozība caur mūsu ostām, sākot ar 1998. gada otro pusi, pieaug.

Pēdējos gados pieaug gan ārējās tirdzniecības, gan maksājumu bilances tekošā konta deficīts. 1998. gadā tekošā konta deficīts pieauga līdz 11% no IKP (1997. gadā - 6,1% no IKP). Tajā pašā laikā kopīgais maksājumu bilances saldo ir pozitīvs. Šādu situāciju nodrošināja ievērojama kapitāla ieplūde Latvijā, kas ļauj ne tikai segt pieaugošo tekošā konta deficītu (aptuveni 2/3 no tekošā konta deficīta 1998. gadā tika segtas ar ilgtermiņa investīcijām), bet arī palielināt ārējo rezervju aktīvus. 1999. gada sākumā novērotās attīstības tendences ļauj paredzēt, ka gada laikā uzlabosies gan ārējās tirdzniecības, gan arī tekošā konta saldo.

Nozaru griezumā lielākais īpatsvars IKP struktūrā 1998. gadā bija rūpniecībai (24,3%), tirdzniecībai (17,5%) un transportam un sakariem (14,2%). Pārējo nozaru īpatsvars IKP ir krietni mazāks.

Pēc ievērojama apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu krituma 90. gadu sākumā, sākot ar 1996. gadu, aktivitāte šajā nozarē ir ievērojami pieaugusi (1997. gadā pat par 17%). 1998. gada pirmajā pusē tā turpināja strauji pieaugt, tomēr gada otrajā pusē Krievijas krīzes ietekmē apstrādes rūpniecībā pieaugums tika pārtraukts un strauji samazinājās eksporta iespējas uz šo valsti. Visvairāk ir cietusi pārtikas, ķīmiskā un mašīnbūves rūpniecība. Tajā pašā laikā turpina pieaugt apģērbu, koku un koka izstrādājumu un dažu citu nozaru, kuru noieta tirgi ir Rietumos, ražošanas apjomi. Kokapstrāde pašlaik ir dinamiskākais sektors Latvijas rūpniecībā, kurš, balstoties uz vietējiem izejvielu un lētiem darbaspēka resursiem, ražo produkciju galvenokārt Rietumu tirgum. Kopumā ir sagaidāms, ka apstrādes nozares ražošanas apjomi 1999. gadā būs mazāki nekā 1998. gadā.

1997. gadā un 1998. gadā bija vērojama īpaši strauja attīstība tirdzniecībā. Tirdzniecības pieaugumu sekmē gan iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums, gan arī jaunu pakalpojumu veidu, tādu kā līzings, plašāka pieejamība. Arī 1999. gada pirmajos mēnešos ir saglabājušies augsti mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi.

Transporta un sakaru nozarē augstus pieauguma tempus (1996. gadā - par 13,6%, 1997. gadā - par 7,4%) nodrošināja tranzītpārvadājumi. Taču kopš 1997. gada beigām sāka kristies pasaules pieprasījums pēc izejvielām, un tranzīta apjomi samazinājās. 1998. gadā Krievijas krīzes ietekmē eksporta samazinājums iespaidoja arī transporta pārvadājumus, un nozares pievienotā vērtība 1998. gadā kritās par 1,3 procentiem.

1997. gadā tika pārvarēta apjomu samazināšanās lauksaimniecībā. Tomēr 1998. gadā slikto laika apstākļu, kas ietekmēja graudu un kartupeļu ražu, un Krievijas krīzes dēļ lauksaimniecībā atkal bija kritums.

Nozīmīgi ir tas, ka jau vairākus gadus strauji pieaug būvniecības darbu apjomi. 1997. gadā pievienotā vērtība pieauga par 8,2%, bet 1998. gadā vēl straujāk - par 11,1%. Īpaši strauji rit celtniecības darbi ostās, kā arī ceļu remontdarbi.

Aktivizācijas procesi valsts ekonomikā 1997. gadā un 1998. gada pirmajā pusē sekmēja nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumu un reģistrētā bezdarba līmeņa samazināšanos. Krievijas krīzes ietekmē 1998. gada otrajā pusē bezdarba līmenis strauji pieauga un gada beigās sasniedza 9,2% (1997. gada beigās tas bija 7%). 1999. gada pirmajos mēnešos tas turpināja pieaugt un aprīļa beigās bija 10,2%. Tomēr tā pieauguma tempi bija samazinājušies, un maijā bezdarbs pirmo reizi kopš 1998. gada jūnija samazinājās.

Bezdarba līmenis ievērojami atšķiras valsts rajonos un pilsētās. Vissmagākā situācija joprojām ir Latgales rajonos un pilsētās. Katrs ceturtais no bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis, bet vismazāk bezdarbs ir skāris augstākās kvalifikācijas profesiju pārstāvjus.

Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā, kas parāda reālo bezdarba līmeni valstī, 1998. gada beigās bija 13,7% (1997. gada beigās - 14,1%, 1996. gada beigās - 19,5%).

Efektīvi īstenojot monetāro politiku, vidējā gada patēriņa cenu inflācija samazināta no hiperinflācijai tuvā līmeņa - 951,2% 1992. gadā līdz 4,7% 1998. gadā. 1999. gada pirmajā pusē inflācija turpināja samazināties, un kopumā ir sagaidāms, ka tā 1999. gadā varētu būt ne vairāk par 2,5 procentiem.

Pēdējos gados ir uzlabojies valsts finansiālais stāvoklis. 1997. gadā un 1998. gadā valstī bija fiskālais pārpalikums (gada beigās attiecīgi 1,2% un 0,1% no IKP). 1998. gadā turpināja samazināties kopējais valsts parāds. Valsts budžets 1999. gadam ir pieņemts bez finansiālā deficīta, bet ar fiskālo deficītu aptuveni 3% apmērā no IKP.

Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē 1998. gada augustā tika pārtraukta monetāro rādītāju augšupejošā līkne, kura bija vērojama vairāk nekā divus gadus. 1998. gada rudenī samazinājās banku sektora kopējie aktīvi, kritās noguldījumu apjoms, galvenokārt tādēļ, ka nerezidentu nauda ir aizplūdusi atpakaļ uz noguldītāju mītnes zemēm (Krieviju u.c.). Taču iekšzemes kredīti turpināja pieaugt, tikai lēnākos tempos. Kopš 1998. gada novembra Krievijas ekonomiskās krīzes negatīvā ietekme uz monetārajiem rādītājiem ir sākusi mazināties.

Nacionālās valūtas (lata) apmaiņas kurss pret SDR valūtu grozu ir palicis nemainīgs kopš 1994. gada marta, naudas bāzes segums ar ārējām rezervēm 1999. gada maija beigās bija 120%, un neto rezerves bija līdzvērtīgas valsts preču un nefaktorālo pakalpojumu importa gandrīz četru mēnešu apjomam.

0,7997

0,7997

0,7997

0,7997

0,7997