Nākamnedēļ Ministru kabinets, iespējams, izskatīs jauno Latvijas meža nozares valsts pārvaldes un apsaimniekošanas programmu, kas paredz reorganizēt līdzšinējo valsts pārvaldes darbību. Izstrādātais un starpministriju darba grupā apstiprinātais Latvijas un FAO Meža pārvaldes projekts līdzēs sakārtot meža nozari. Viens no reorganizācijas iemesliem ir tas, ka pašlaik Valsts meža dienests vienlaikus ir gan valsts mežu īpašnieks, gan arī veic uzraudzītāja un atbalstītāja funkcijas. Nereti rodas situācija, ka valstij piederošajos mežos Valsts meža dienests uzrauga normatīvo aktu piemērošanu arī sev. Šī iemesla dēļ iespējams interešu konflikts.

Izstrādātais dokuments paredz, ka Valsts meža dienests vairs nenodarbosies ar saimniecisko darbību. To turpmāk veiks no jauna veidojamā valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži". Tā būs saimnieciska organizācija, kuras galvenais uzdevums būs valsts mežīpašumu pārvalde un apsaimniekošana, valsts kā meža īpašnieku interešu īstenošana tirgū. Latvijā līdz šim neviena institūcija nepārstāv valsts saimnieciskās intereses tirgū. Valsts meža dienests saglabās līdzšinējās funkcijas likumu uzraudzības jomā.

Latvijas un FAO Mežu pārvaldes projekta direktors Roberts Strīpnieks pastāstīja, ka sākotnēji tika izvērtēti vairāki priekšlikumi par izmaiņām meža nozarē. Piemēram, pirmais variants jeb modelis A paredzēja, ka Valsts meža dienestu pārveidotu par valsts uzņēmumu. Tas nodarbotos ar valsts meža īpašuma apsaimniekošanu, veiktu arī tādas funkcijas kā dokumentācijas izsniegšana, mežu pārraudzība no pamatbudžeta apmaksātos apjomos.

Otrs variants jeb modelis B noteica, ka Valsts meža dienests tiek veidots kā uzraudzības un atbalsta iestāde. Valsts meža īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veiktu no jauna izveidota valsts akciju sabiedrība. No abiem piedāvātajiem variantiem speciālisti izvēlējās modeli B. Tas vairāk atbilst tādām meža politikas pamatnostādnēm kā normatīva īpašnieka, uzraudzības un atbalsta funkcija. Savukārt piedāvātais modelis A neatrisina pamatproblēmu, kura būtība ir tā, ka valsts uzņēmums veic gan saimniecisko, gan valsts pārvaldes funkciju. Izvēloties šo modeli, būtu nenoteikts valsts uzņēmuma tiesiskais statuss. Projekta autori atzīmē, ka valsts uzņēmumam nav patstāvīga īpašuma. Tā manta ir nodalīta, bet ne reāli norobežota. Tas, protams, neveicinātu uzņēmuma prognozējamību.

R.Strīpnieks pastāstīja, ka valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" būs astoņi reģionālie centri. Katru no tiem vadīs savs izpilddirektors. Taču pirms akciju sabiedrība uzsāks darbību, tās dibināšanai nepieciešams apmēram viens miljons latu, bet tās izveidošanai būs vajadzīgi 4,66 miljoni. Daļu līdzekļu iecerēts nosegt ar kredīta palīdzību.

Katras pārmaiņas nes līdzi daudz neskaidrību, tāpēc arī jaunajam meža nozares pārveides projektam netrūkst pretinieku. Būtisks iebildums attiecas uz to, ka šīs reformas dēļ valsts budžets cietīs prāvus zaudējumus. R.Strīpnieks noliedza šādu apgalvojumu. Viņš teica, ka daudzas Eiropas valstis ir īstenojušas līdzīgas pārmaiņas. Vienkārši daudzi cilvēki izjūt bailes no nezināmā. Protams, pirmie darbības gadi varētu būt nerentabli, tomēr jau 2001. gadā iespējama peļņa. Izvērtējot reformas ietekmi uz valsts budžetu, secināts, ka tās rezultātā nav paredzēti ne tieši, ne netieši zaudējumi. Valsts meža dienesta finansēšanai no pamatbudžeta 2000. gadā nepieciešami 7,75 miljoni latu, ko pilnībā kompensē valsts akciju sabiedrības maksājumi par saimniecisko darbību. Izveidojot valsts akciju sabiedrību, nozīmi zaudē koksnes tirgus normatīvās regulācijas. Līdz ar to valsts var palielināt ieņēmumus no tās meža apsaimniekošanas par 4 līdz 5 miljoniem latu bez papildu izdevumu radīšanas.

Daudzviet izskanējis viedoklis, ka izveidotās valsts akciju sabiedrības bankrota gadījumā tā līdz ar visiem Latvijas mežiem nonāktu privātīpašumā. R.Strīpnieks nepiekrita šai prognozei. Valdības deklarācijā jau noteikts, ka valsts meži netiks privatizēti. Valsts akciju sabiedrība nebūs valsts mežīpašuma īpašnieks.