Par nākamo Dziesmu un deju svētku organizēšanu

Nākamo Dziesmu un deju svētku organizēšana jāsāk jau patlaban, tiekoties ar Tautas mākslas centra vadību, 19.novembrī secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

“2008.gada Dziesmu un deju svētki ir bijuši veiksmīgi, radoši un daudzveidīgi. Lai nākamie tautas kopības svētki noritētu vēl veiksmīgāk, jau šobrīd jāsāk aktīvs to organizēšanas darbs. Ņemot vērā šā gada pieredzi, Tautas mākslas centram jāpārdomā svētku finansēšanas un biļešu realizācijas jautājumi un programmā jāmeklē līdzsvars starp tradicionālajām vērtībām un jaunradi,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” jaunais direktors Juris Karlsons Saeimas deputātus informēja, ka centra uzdevums būs veicināt Dziesmu svētku plānošanu reģionos, nevis tikai Rīgā. Tāpēc paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku kontekstā katrā Latvijas reģionā ik gadu tiks organizēts un notiks kāds nozīmīgs kultūras pasākums. Dziesmu un deju svētku organizatori uzsvēra, ka, projektējot jauno Daugavas stadionu, ir svarīgi veidot to piemērotu ne tikai sportam, bet arī deju koncertu rīkošanai. Tāpat būtu nepieciešams arī slēgta tipa stadions, līdz ar to dejas prieku nemazinātu Latvijas mainīgie laika apstākļi.

Šogad Dziesmu un deju svētki aizritēja Latvijas neatkarības 90.gadskārtas zīmē. Astoņās dienās notika 39 dažādi koncerti un pasākumi. Svētki pulcēja rekordlielu dalībnieku pulku – 38 601 dalībnieku (salīdzinājumam – pirmajos dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās 212 koristes un 791 korists). Svētkos iesaistījās arī 940 pārstāvji no mazākumtautību kolektīviem.

Dziesmu un deju svētku biroja vadītājs Romāns Vanags informēja, ka šā gada svētku organizēšanā svarīgs bija uzņēmēju atbalsts, pasākumam kopumā atvēlot vienu miljonu latu. Tāpat nozīmīgi ir bijuši pašu svētku ieņēmumi, kas sasniedza pusi miljona latu.

Saeimas preses dienests