Saeimas 2008. gada 14. novembra ārkārtas sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 14.novembra ārkārtas sēdi.

Šodien, kā jūs zināt, sēdes darba kārtībā ir valsts budžeta likumprojektu pakete un pats valsts budžets 2009.gadam.

Pirmais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi!

Par priekšsēdētāja minēto likumprojektu, kura numurs ir 3235, atbildīgā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies! Dāmas un kungi!

Arī par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbildīgā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tomēr tā ir izteikusi spēkā stāšanās normu… par likuma spēkā stāšanos šā gada 8.decembrī. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj!

Kolēģi! Dokumenta numurs ir 3237, un par likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” komisija tāpat nav saņēmusi priekšlikumus, bet ir noteikusi citu spēkā stāšanās laiku. Aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 18, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Arī šajā priekšsēdētāja kunga minētajā likumā ir viens atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 15, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Likumprojektam “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” priekšlikumi nav saņemti, bet komisija piedāvā noteikt spēkā stāšanās termiņu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbildīgā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tāpēc aicinu jūs atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 28, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektam “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektam “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību”” atbildīgā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tāpēc aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par mērījumu vienotību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojektam “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” atbildīgā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektam “Grozījums Vides aizsardzības likumā”” nav saņemti deputātu priekšlikumi, tāpēc aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Vides aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 13, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Arī attiecībā uz “Grozījumiem Ceļu satiksmes likumā” deputāti nav iesnieguši priekšlikumus, tāpēc komisija aicina to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētājam!

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” ir bez deputātu priekšlikumiem, tāpēc aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Arī attiecībā uz likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nav priekšlikumu. Tāpēc aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 32, atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis PCTVL frakcijas priekšsēdētāja Jakova Plinera iesniegumu, kurā viņš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144.pantu lūdz atļaut viņam ziņot par balsošanas motīviem sakarā ar likumprojektu, par kuru mēs nupat nobalsojām, tātad – “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.

Lūdzu, Plinera kungs!

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija tikai nobalsoja pret to, lai līdz 2012.gadam mēs tērētu milzu līdzekļus aizsardzības vajadzībām. Un mēs vēlamies paskaidrot, kāpēc.

Kas ir šie mistiskie divi procenti, kuri nav atrunāti nevienā Latvijas parakstītā dokumentā, kurus nav sasniedzis vairākums Eiropas Savienības valstu un kuri mums par katru cenu ir jāsasniedz šajā grūtajā laikā?

Visiem šeit klātesošajiem ir skaidrs, ka Latvija nekad nekļūs par vērā ņemamu NATO dalībvalsti (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Maldies!”), pat tad, ja tērēs aizsardzībai 20 procentus no IKP. Nelolojiet ilūzijas – arī turpmāk mūsu gaišās debesis turpinās sargāt pārītis svešu iznīcinātāju. Ne vienreiz vien NATO partneri Latvijai ir pārmetuši krāpšanos ar šiem procentiem, kas bez pēdām iztvaiko Aizsardzības ministrijas gaiteņos, iegulst Aizsardzības ministrijas ierēdņu kabatās un nekam nevajadzīgos projektos. Ne velti aizsardzības ministram prātā grozās domas par jātnieku godasardzi, brašu kavalēriju un varbūt par kaujas ziloņiem. Kāpēc ne? Tā būs Latvijas ekoloģiskā atbilde augstajām militārajām tehnoloģijām – dārga un bezjēdzīga.

Situācija ap šiem diviem procentiem sāk atgādināt tā saucamo ģedovščinu armijā, kad jau gadu nodienējušie karavīri liek simts reizes atspiesties jauniesauktajam, kurš, lai atvieglotu savu uzdevumu, ir palicis tikai apakšbiksēs un smilšu krāsas armijas zābakos. Un jā – arī vēl cieši savilkta josta. Visi taču mēs tagad savelkam jostas, kas ar savu smagumu traucē. Nu nevar viņš tagad atspiesties, godātie kolēģi, nevar! Tāpēc ka ir izbadējies un novārdzis.

Pozīcija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un Aizsardzības ministrija kaut kur šos divus procentus notērēs. Tāpēc es gribētu ieteikt Aizsardzības ministrijai vienu efektīvu variantu: vajag visiem maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem palīdzēt pārdzīvot šo smago ziemu un izdot viņiem no Aizsardzības ministrijas krājumiem siltas kamuflāžas jakas. Iedomājieties tikai, kolēģi! Pēc šā budžeta pieņemšanas pa ielām noteikti klīdīs daudzi maznodrošinātie, un mēs droši varēsim aicināt augstus NATO viesus un rādīt viņiem, cik liela ir mūsu armija. Nevajag tikai tuvumā rādīt, lai neredz viņu bālās sejas.

Paldies par uzmanību. Es paskaidroju, kāpēc mēs nevaram atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Plineram. Vai deputāts Reirs vēlas teikt kaut ko par procedūru? (No zāles dep. J.Reirs: “Jā, par procedūru!”)

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Reiram!

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Es lūgtu sēdes vadītāju izteikt aizrādījumu ziņotājam par to, ka viņš teica: visiem klātesošajiem esot tāpat skaidrs, ka Latvija nekļūs par pilnvērtīgu NATO locekli. Es domāju, ka šis apgalvojums nav skaidrs visiem klātesošajiem. (No zāles dep. J.Pliners: “Es domāju, ka visiem skaidrs!”) Man, piemēram, nav skaidrs. Līdz ar to es lūdzu izteikt brīdinājumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirmkārt, tas nebija ziņotājs, bet šajā gadījumā tā bija uzstāšanās par balsošanas motīviem. Otrkārt, par šo ziņojumu debates netiek atklātas. Un, treškārt, protams, es aicinu visus būt korektiem un ievērot gan Saeimas kārtības rulli, gan arī Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Dobeļa kungs, par procedūru? (No zāles dep. J.Dobelis: “Par procedūru!”) Es atgādinu, ka par procedūru. Cieši pie procedūras, lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pēc šādas runas es piedāvāju procedūras ietvaros izdzīt ārā runātāju no zāles un sešas sēdes neļaut viņam uzstāties. (No zāles dep. J.Pliners: “Juri, tikai ar tevi! Ar tevi atstāšu zāli!”)

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos. Pirmkārt, Dobeļa kungs, es atgādinu vēlreiz, ka Ētikas kodekss mums visiem ir vienlīdz saistošs, un es nesaprotu, vai jūs šobrīd pastāvat uz šo priekšlikumu un vēlaties, lai par to balso. Es domāju, ka šo… Es uzskatu, ka… Pirmkārt, to var noteikt sēdes vadītājs, un, otrkārt, nepārvērtīsim, lūdzu, budžeta pieņemšanu par politisku farsu.

Turpinām ar nākamo likumprojektu. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Mazākumam ir tiesības uz viedokli. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nav!”) Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja un to nekavējoties atbalstījusi. Aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to priekšlikumi ir izsmelti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, dāmas un kungi! Par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” ir saņemti divi priekšlikumi.

Pirmo no tiem ir iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Auguļa kungs, un to ir atbalstījusi gan kā valdība, gan atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī otrs ir Auguļa kunga priekšlikums, ko ir atbalstījusi Latvijas Republikas valdība un arī Saeimas atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs, to atbalsta valdība un arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru valdība nav skatījusi, un, protams, tas ir komisijā atbalstīts, jo citādi nevarētu būt tabulā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums, ko ir atbalstījis kā Ministru kabinets, tā arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru nav atbalstījis Ministru kabinets, bet savukārt atbildīgajai komisijai bija cits viedoklis – atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Es pateicos komisijai par izpratni šajā jautājumā, un arī “Pilsoniskā Savienība” iesaka atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo valsts nodevas, kuras nav minētas šajā likumā, nedrīkst vēlreiz akceptēt un runāt, ka Ministru kabinets noteiks kaut kādu kārtību par šīm nodevām, par kurām nav runāts šajā likumā.

Tātad aicinu atbalstīt Juridiskā biroja 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Deputāts Leiškalns komisijas vārdā vēlas piekrist deputātei Annai Seilei.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī priekšlikuma atbalstīšanu? Deputāti neiebilst.

Kāds uzstāj uz balsojumu? Neuzstāj. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 3.priekšlikums ir Silaraupas kundzes priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi, kā to ir darījusi iepriekš jau valdība. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” ir saņemti trīs deputātu priekšlikumi… ne tikai deputātu, bet arī Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem… papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, un komisija to nav atbalstījusi, kā iepriekš to darīja arī valdība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Līdzīgs ir 2.priekšlikums no Juridiskā biroja. Šeit gan ir runa par zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem. To nav atbalstījusi ne valdība, ne atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! 3.priekšlikums vairs nav balsojams, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Jā, pareizi, nav balsojams! Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 34, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētāja kungam!

Likumprojektam “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – iesniedzis Juridiskais birojs. Valdība atbalsta, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis bezierunu atbalstu kā valdībā, tā atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Par likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts valdībā, atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – tāpat Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts gan valdībā, gan atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis abu institūciju atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 4. – paša Ministru kabineta priekšlikums, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Likumprojektā “Grozījumi Konkurences likumā” mēs sastopamies ar pieciem priekšlikumiem.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, tas ir guvis valdības un komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – deputāta Kraukļa priekšlikums, kas gan ir atbalstīts, bet iekļauts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā, kas būs 4.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir iekļauts šajā Ministru kabineta priekšlikumā, tas ir, 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 5.priekšlikums ir pārejas noteikumu papildināšana, to iesniedzis Juridiskais birojs; valdība un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Ā, es aicinu nobalsot par otro lasījumu. Jā, atvainojos.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 12, atturas – 5. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” komisijai ir iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis vispārēju atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – pašas atbildīgās komisijas rūpīgi izstrādātais priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Strādīga komisija!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums attiecas uz 30.pantu. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums, to atbalsta komisija un valdība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija, rūpīgi strādājot, to ir atbalstījusi pēc būtības, bet iekļāvusi 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums par spēkā stāšanos. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Līdz ar to aicinu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Attiecībā uz priekšsēdētāja nosaukto likumprojektu (dokumenta numurs ir 2981B) atbildīgā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir guvis valdības un komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikumu ir iesniegusi partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija. To nav atbalstījusi ne valdība, ne arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Ministru prezidenta kungs! Godātie valdības locekļi! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Šis priekšlikums un pārējie šajā likumprojektā iesniegtie priekšlikumi būtiski ierobežo zemes īpašniekus, kuriem zeme atrodas “Natura 2000” teritorijā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Jo, pirmkārt, līdz šim zemes īpašnieki varēja pieteikties tā saucamiem atbalsta maksājumiem sakarā ar lietošanas tiesību ierobežošanu un no 2010.gada cerēt arī uz zemes atpirkšanu. Tagad, ja šīs personas ir pieteikušās uz atbalsta maksājumiem, kas ir ļoti niecīgi un nesamērīgi ar īpašuma tiesību un lietošanas tiesību ierobežojumiem, uz zemes atpirkšanu viņi vairs nevar cerēt, jo zemes atpirkšanas termiņi kārtējo reizi tiek pārcelti uz 2012.gadu.

Godātie kolēģi! Līdz ar to vairākkārt, runājot par šo likumprojektu, esmu teikusi, ka, pirmkārt, tiek pārkāpts Satversmes 105.pants, ka īpašuma tiesību ierobežošanas gadījumos pienākas samērīga atlīdzība. Otrkārt, rupji tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, kas izriet no Satversmes 1.panta, un gadiem ilgi šie īpašnieki tiek baroti ar solījumiem. Viņiem tiek pārcelti atlīdzības termiņi, solīta maiņa, kad visas vērtīgās zemes jau ir tikušas privatizētas un nebija vairs ko mainīt. Tad viņiem apsolīja atpirkt no 2010.gada. Tagad tas termiņš, kā es jau teicu, tiek atbīdīts uz 2012.gadu.

Es īpaši vēršos pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Manā rīcībā ir Brigmaņa kunga 2006.gada 27.marta vēstule, kurā viņš Ķemeru nacionālā parka zemes īpašniekiem, kuriem faktiski šī zeme saskaņā ar lietošanas tiesību ierobežojumiem ir gandrīz nacionalizēta, sola zemes maiņu un citus labumus. Šī vēstule ir uz vairākām lapaspusēm, man nav laika to citēt. Bet es šodien jums gribētu uzdot jautājumu. Ja jūs neatbalstīsiet šo – gan mūsu frakcijas priekšlikumu, gan Juridiskās komisijas priekšlikumu –, tad es tomēr gribētu teikt: ko jūsu frakcija dara šodien?

Godātie kolēģi! Manuprāt, budžets ir jāvērtē kompleksi – gan saistībā ar šiem pavadošo likumu grozījumiem, gan arī saistībā ar mērķdotācijām, piemēram, par atbalstu pašvaldību investīciju projektiem.

Pirmajā gadījumā jūs tagad teiksit: “Mēs nevaram atbalstīt šos zemes īpašniekus, jo, saprotiet, valstij naudas nav! Drusciņ pacietieties, varbūt debesīs labāk(i) būs!”

Otrajā gadījumā – es runāšu ļoti tieši – jūs acīmredzot pārkāpjat premjera aicinājumu neradīt budžeta deficītu, jo, kā liecina… Sākot no 414.priekšlikuma, šajā budžetā ir vesela rinda priekšlikumu, aptuveni 62 projekti 4 miljonu latu vērtībā. Jūs pārkāpjat šo un, iespējams, arī koalīcijas vienošanos, par ko runāja premjera kungs, un, piemēram, esat panākuši, ka Ventspilij bibliotēkas būvniecībai tiek piešķirts gandrīz miljons latu. Dažādu…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Runājiet par priekšlikumu, lūdzu!

I.Čepāne.

Es runāju par priekšlikumu, jo šīs lietas ir visas savā starpā saistītas.

Un, proti, šajā gadījumā es domāju, ka šie nākamie priekšlikumi… Ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, tas nozīmē, ka jūsu frakcija būtībā nodarbojas ar politisko kukuļošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Nu komisijā bija arī spraigi, un jāteic, ka šeit Čepānes kundzei ir ārkārtīgi daudz taisnības, ka ierobežojumi ir nesamērojami ar iespējām. Un arī komisija diskutēja par to, vai valsts drīkst noteikt tik daudz un tik plašus liegumus, nespējot par to kompensēt īpašniekiem. Tā bija tā komisijas problēma, bet mēs likumprojektu skatījām tikai un vienīgi budžeta kontekstā, tāpēc piekritām valdībai – neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kas paģēr izslēgt likumprojekta 2.pantu, ko mēs nesen atbalstījām pirmajā lasījumā, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums par izslēgumu likumprojekta pantā – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 58, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5.priekšlikumā Juridiskais birojs piedāvā aizstājumu šajā pantā. Valdība un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto likuma 24.panta redakciju. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs faktiski nesen īsi norādīja uz to, ka Budžeta komisijā bija diezgan plašas diskusijas par šo likumprojektu kopumā. Es gribētu jums izklāstīt savu argumentāciju, kāpēc es šo redakciju neatbalstu, bet atbalstu to, ka nemaina kompensācijas izmaksāšanas termiņu. Proti, mūsu valstī šobrīd ir kārtība (un to es pats, valdības sastāvā būdams, pirms pāris gadiem dabūju redzēt), ka faktiski Vides ministrija pakāpeniski aizvien vairāk un vairāk Latvijas zemes iekļauj aizsargājamu teritoriju statusā. Mēs, kā saka, latvieši būdami, esam diezgan, diezgan dabai draudzīgi ļaudis (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pārāk draudzīgi!”), un tas jau šķiet pareizi. Lai mums tie putni lido, lai koki aug, lai stirniņas skraida un mežacūkas dara savu. Bet problēma ir tā, ka Vides ministrija ar saviem pārlieku enerģiskajiem centieniem pataisīt aizvien vairāk Latvijas platības par aizsargājamām teritorijām aizsargājamas teritorijas statusu piešķir ne tikai tādai zemei, kas pieder valstij vai pašvaldībai, bet arī tādai zemei, kas – kā sagadīšanās – pieder vienam, otram vai trešam valsts pilsonim. Normāla kārtība ir tāda (un to es pilnībā atbalstītu): ja valsts, ja valdība uzskata, ka zemes teritorija ir jāpakļauj aizsargājamas teritorijas statusam, tad valstij šī zeme faktiski jāatpērk no īpašniekiem un tādā veidā jāpaplašina sava dabas parka teritorija. Tas, kas notiek… vai tas, kas bija iecerēts, varētu teikt, ne tik labi, kā tas, ko es minēju, bet vēl drusku labāk, vismaz kaut cik, – tas ir tas, ka valdība vispirms konstatē, ka kādam īpašums ir aizsargājams, un tad tiek paredzēts kompensēšanas, tātad izpirkšanas mehānisms. Un ar šiem grozījumiem tagad dēļ tā, ka budžetā nav naudas, grib atlikt šo kompensāciju, šo izpirkšanu zemes īpašniekiem, kuriem faktiski ir atņemta nauda, atņemts kapitāls, jo zemes vērtība, ja ar šo zemi neko nedrīkst darīt, tirgū tuvinās nullei.

Mans arguments ir: ja valdība grib pārņemt zemi un teikt, ka tā ir īpaši aizsargājama, tad valdībai un valstij ir pienākums atpirkt to zemi no īpašniekiem. Ja valdība budžeta apsvērumu dēļ nevar atļauties šo zemi atpirkt, pareizais risinājums nav atlikt kompensēšanu uz, manuprāt, nezināmu laiku, bet atcelt spēkā esošos liegumus līdz tai dienai, kad valstij tā nauda būs.

Tātad, kolēģi, es domāju, ka šis ir princips… es skatos, cik kolēģi no visām frakcijām atbalstoši krata galvas… mums vajadzētu mainīt šo principu, piespiest nevis valdību atrast līdzekļus, kuru tai nav – un objektīvu iemeslu dēļ valdībai nav to līdzekļu! –, bet piespiest attiecīgo ministriju pakāpeniski atcelt šos ierobežojumus, kuri ir izveidoti par sliktu zemes īpašniekam.

Tātad aicinu atbalstīt to, ka mēs neatliekam šo kompensāciju, tādā veidā piespiežot valdību un ministriju atcelt šos ierobežojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, dāmas un kungi! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais premjerministr!

Krišjānis Kariņš jums tikko izskaidroja, kāda ir situācija attiecībā uz “Natura 2000”, tiem liegumiem, saimnieciskās darbības liegumiem, un tiem zaudējumiem, kuri zemes īpašniekam rodas sakarā ar to, ka ir uzlikts dabas liegums.

Bet vēlos jums paskaidrot, ka šobrīd briest situācija, ko iniciē Satiksmes ministrija, kādu ceļu un dzelzceļu infrastruktūru plānojot. Arīdzan privāto zemju īpašniekiem tiks uzlikts saimnieciskās darbības liegums. Ja šāds liegums būs… nu, tas bija Tautsaimniecības komisijas lēmums… ja būs šāds liegums, tad ir jābūt arī kompensācijas mehānismam.

Es, kolēģi, aicinu neradīt precedentu. Es aicinu neradīt precedentu, ka nolemtās kompensācijas par jelkāda veida saimnieciskās darbības liegumiem var atlikt, atlikt un atlikt no gada uz gadu. Tā, manuprāt, ir nepareiza situācija. Ja mēs tagad atbalstīsim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokli un neatbalstīsim Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, tad mēs radīsim nevēlamu precedentu, un man šķiet, ka tādā gadījumā arī tiem cilvēkiem, pa kuru īpašumiem nākotnē ir plānots būvēt kādu ceļu vai dzelzceļa infrastruktūru, uzliks ierobežojumus viņu saimnieciskajai darbībai, bet viņi nesaņems kompensāciju par to.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Es vispirms gribētu teikt: godātais Kariņa kungs, izlasiet likumu! Tas, ko jūs runājāt… Tad, tādā gadījumā, mums ir jāstājas ārā no Eiropas Savienības. Likumā ir šeit 43.pants – “Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas”, kur ir iestrādātas divas direktīvas, kas ir norādītas, un šeit valdībai nav izvēles tiesību. Šeit nav atļaušanās vai neatļaušanās. Ja šajā gadījumā šīs vērtības, dabas vērtības, kas tur ir… Ir tikai viena iespēja, proti, noteikt šīs teritorijas. Tikai viena iespēja.

Pretējā gadījumā… Es varu paskaidrot, Leiškalna kungs, kas notiks tālāk. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija uzsāks procesu pret Latvijas valsti. Ja šajā gadījumā valsts neko nedarīs, tādā gadījumā Eiropas Komisija Latvijas valsti iesūdzēs Kopienu Tiesā. Un Kopienu Tiesa, izskatot šo lietu (mums jau ir bijuši gadījumi, kad ir uzsākta pārkāpumu sakarā procedūra), gluži vienkārši uzliks mums ļoti lielu naudas sodu. Es esmu pētījusi Eiropas Kopienu Tiesas praksi, un šajā gadījumā nu nav tā, kā iedomājas dažs labs varens ministrs, – ka tur tos biotopus un tos putnus, kas nu tur ir apmetušies, varētu pārcelt uz citu vietu. Tas nav iespējams.

Un šeit, likuma 43.pantā, par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām ir pateikts: ja tur tiešām ir šīs te prioritārās sugas un biotopi, tad vienīgais risinājums ir tas, ka var atcelt šīs teritorijas ierobežojumus, ja tas ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs. Tur, Kariņa kungs, pat nav pieminētas ekonomiskās intereses. Vienīgā iespēja mums ir šajā gadījumā noteikt šīs teritorijas un maksāt šiem cilvēkiem. Un es, mēs apsveram: ja šis priekšlikums arī netiks atbalstīts, es domāju, ka šeit mēs savāksim 20 deputātu parakstus, lai vērstos Satversmes tiesā (ir runa par abstrakto kontroli), un katrā ziņā pieaicināsim šos kungus (piemēram, Brigmaņa kungu noteikti gribēsim par pieaicināto personu).

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies pirmām kārtām Ilmai Čepānei, kas pateica ļoti daudz no tā, ko es gribēju pateikt. Un, protams, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka sugu daudzveidību nerada Vides ministrija. Sugu daudzveidība konkrētā teritorijā ir. Un līdz ar to Vides ministrijai tiešām nav īpaši daudz iespēju atrast vai neatrast to, kas ir.

Un otrais. Nepiešķirot aizsardzības statusu šodien, rīt nebūs ko aizsargāt, jo, kas ir beigts, tas, kā zināms, ir beigts. Kas ir dzīvs, jā, to par beigtu pataisīt ir vienkārši, bet izdarīt otrādi – nu, tas laikam ir tuvu pie neiespējamā. Līdz ar to es, protams, sirdī ārkārtīgi esmu pret izmaiņām šajā likumā, bet nu realitāte laikam ir tāda, kāda tā ir. Un realitāte, protams, ir arī tāda, ka likums jau nav rakstīts uz mūžiem un arī nākamgad mēs varam atgriezties pie šī likuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Ja Saeimas vairākums nobalsotu par šo Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kurš ļoti rūpīgi tika izvērtēts komisijā un ar vairākumu nobalsots, tad netiks sagrauts valsts budžets. Tas nozīmē tikai to, ka spēkā paliks iepriekšējie nosacījumi, ka no 2010.gada līdz 2015.gadam varēs sākt izmaksāt šīs kompensācijas par tām teritorijām, kas ir iekļautas aizsargājamo teritoriju statusā.

Un tas nenozīmē to, ka 2010.gadā uzreiz visi būs pieteikušies un visiem būs jāsamaksā. Ministru kabinets var izstrādāt kārtību, kā pakāpeniski līdz 2015.gadam šīs kompensācijas varētu sākt izmaksāt atkarībā no tā, kā pildās valsts budžets. Un tāpēc es ļoti aicinu pārdomāt šo priekšlikumu un nesagraut tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim ir domājuši pretendēt uz teritorijas atpirkšanu, to paļāvību, lai viņi varētu cerēt uz Saeimas atbalstu arī turpmāk. Lūdzu, atbalstiet komisijas priekšlikumu – 6.priekšlikumu! Un līdzvērtīgs ir arī 7.priekšlikums, kas praktiski ierosina to pašu, tikai citādā veidā tas ir pateikts šeit, likumprojektā.

Paldies par uzmanību. Gaidu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai Leiškalna kungs kaut ko komisijas vārdā vēlas teikt? (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot! Balsot!”)

K.Leiškalns.

Paldies.

Jā, es gribētu komisijas vārdā piebilst. Mēs skatījām situāciju, kāda bija, piemēram, Dānijā. Dānija ir teritoriāli mazāka (nu, ja neskaitām Grenlandi), bet iedzīvotāju skaita ziņā daudz bagātāka valsts. Un, pirms piekrist visādu liegumu uzlikšanai, viņi nofotografēja visu Dāniju no augšas, izpētīja visu Dāniju un pateica: tik daudz mēs varam attiecībā uz šiem liegumiem atļauties, un tik daudz liegumu mēs pretī noteiksim. Eiropas Komisija ir tā, kas tās direktīvas raksta… Eiropas Komisija, protams, raksta direktīvas. Pats galvenais ir akli nepakļauties šīm direktīvām, tāpēc mums ir veselas ministrijas, tāpēc mums ir tiesības sarunu ceļā panākt… Tāpēc mums ir tiesības panākt arī kaut vai Garkalnē, kur ir tā sauktais zaļo vārnu liegums… Manuprāt, vārnu tur nav, bet daudzu simtu hektāru platībā tur noteikts šis liegums, absolūtais liegums, tā vietā, lai noteiktu īpašniekam pieņemamu retināto apbūvi. Un mums jau vairs nav jāmaksā… Īpašnieks darbojas, vārnas ķērc un ēd sieru.

Aicinu – komisijas vārdā, protams, – neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 43, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

7. – ļoti līdzīgs partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts ne valdībā, ne komisijā. Diemžēl. (No zāles: Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 55, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kurā piedāvāts izslēgt likumprojekta 4.pantu. Priekšlikumu nav atbalstījusi ne valdība, ne komisija. (No zāles: Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Aicinu jūs atbalstīt 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 10. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumu 5.punktu – nav guvis komisijas un valdības atbalstu. (No zāles dep. A.Seile: “Aicinām balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 58, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat atbalstu nav ieguvis 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 59, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 16, atturas – 3. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Likumprojektam “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” saņemti 15 priekšlikumi.

1. – no Juridiskā biroja – ir atbalstīts Ministru kabinetā un komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – no Ministru kabineta – ir at­balstīts, protams, Ministru kabinetā un arī komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts gan vienā, gan otrā institūcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

6. – atbalstīts ļoti spēcīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 9. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis valdības un komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts valdībā un komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – arī no Juridiskā biroja – atbalstīts valdībā un komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts pilnīgi visur.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts, bet komisija to ir pārstrādājusi un iekļāvusi 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Vairāk, dāmas un kungi, priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” ir iesniegti 18 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija un valdība atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts valdībā un komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts valdībā un komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – deputātu Vidavska, Golubova, Agešina un Kabanova priekšlikums par dabasgāzes rezervju aplikšanu ar diezgan lielu nodokli. Pie tam jāņem vērā, ka šī pozīcija parādās vēlāk arī kā ieņēmumu daļa Budžeta likumā. Bet komisija nav atbalstījusi 8.priekšlikumu, un arī valdība ir strikti noraidījusi to.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Artūram Rubikam.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Frakcija “Saskaņas Centrs” piedāvā iespēju budžetā papildus iegūt 40 miljonus latu. Mēs piedāvājam piecas reizes palielināt nodokli par gāzes iesūknēšanu. Latvijā ar dabasgāzes importu nodarbojas gāzes apgādes uzņēmums “Latvijas Gāze”, kas iesūknē gāzi Inčukalna gāzes krātuvē un piegādā to Latvijas, Igaunijas, Krievijas un Lietuvas patērētājiem. “Latvijas Gāzei” to piegādā Krievijas importētāji “Gazprom” un “Itera”. Latvija šogad pirmajos septiņos mēnešos importēja dabasgāzi 126,39 miljonu latu apjomā, kas ir par 39,5 procentiem jeb 35,815 miljoniem latu vairāk nekā 2007.gadā šajā pašā laikā. Tātad par 100 kubikmetru gāzes iesūknēšanu monopolists maksā 1 latu, bet patērētājs maksā 30 latus.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Okupācija bija?”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezident! Mēs kā valstiski domājoša frakcija piedāvājam jums 40 miljonus. Šā nodokļa paaugstināšana par 4 santīmiem par 100 kubikmetriem gāzes nepaaugstinās cenu gāzei šeit, Latvijā, bet mēs dabūsim 40 miljonus. Un tas dos iespēju pārvarēt šo krīzi. Jūs negribat to?

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Ja būtu tik vienkārši, ka mēs varētu pacelt šo iesūknēšanas cenu, tad mēs varētu līdz ar to reāli iegūt līdzekļus, kurus varētu izmantot tādā veidā, lai samazinātos gala tarifs. Tad mēs to būtu izdarījuši jau sen. Problēma ir šādā apstāklī. Piemēram, gāzes krātuves loma ir divējāda. Situācijā, kad produkta cena kāpj, gāzes krātuve papildus dod labākus nosacījumus gāzes krātuves īpašniekam, tāpēc ka, iepumpējot gāzi vasarā, iznāk lētāk, jo iepumpēšana ziemā ir dārgāka, turklāt vēl ir grūti iespējama. Tādā gadījumā, iepumpējot gāzi lētāk tajā brīdī, kad gāze tirgū ir dārgāka, vēl arvien šajā valstī ir iespējams šo gāzes tarifu turēt zemāku, jo iepumpētajai gāzei cena bijusi zemāka. Tas ir punkts viens.

Nepatīkamāk ir tad, ja krīt produkta cena. Tad ir pretējs efekts. Un to es arī prasīju regulatoram. Situācija ir tāda, ka mēs esam iepumpējuši gāzi šeit tajā laikā, kad tai bija augstāka cena nekā tagad. Tāpēc mēs nevaram katrreiz teikt, ka šī iepumpēšana vienmēr nes plusus vai mīnusus… Bet problēma, par kuru šeit runā frakcija, ir kļūdaina vienā apstāklī. Tas jau viss beigu beigās atspoguļojas tarifā starp “Gazprom” un “Latvijas Gāzi”. Elementāri! Jūs jau varat uzlikt kaut vai desmitreiz lielāku nodokli par iepumpēšanu, bet tas savukārt attiecīgi tiks atspoguļots līgumā, ko acīmredzot “Latvijas Gāze” ar “Gazprom” vēl veidos, un tas beigu beigās tik un tā pacels to produktu cenu, ko mums pārdos.

Tā ka tas pirmajā brīdī šķiet ieguvums, bet beigu beigās pašā produkta cenā tas būs zaudējums. Tas ir elementāri, jo tur diemžēl… Būtu jau labi, ja mēs tā varētu izdarīt, bet tas mums nepalīdzēs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi. (No zāles: “Nepadodies!” “Lielais gudrinieks!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Godmaņa kungs! Jūs runājāt par kaut ko citu. Mēs nākotnē piedāvājam uzlikt 5 santīmus par 100 kubikmetriem. Nākotnē! Un tas dos mums peļņu. Pie tās cenas, kāda ir dabasgāzei, ko mēs saņemam no Krievijas, un par kādu mēs importējam šo gāzi, mēs saņemsim 40 miljonus. Padomājiet par to! Nebūs lielāka cena! Četri santīmi pie tiem 200 latiem, kurus maksājam mēs… cena nebūs lielāka!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Aigaram Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi!

Nekādā ziņā nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu, ko te izsaka šis flangs. Tas ir absurds! Šo nodokli tik un tā samaksās Latvijas patērētāji. Bet vienlaikus man ir grūti piekrist arī tam, ka valdība līdz šim ir darījusi visu, lai palīdzētu mājsaimniecībām. Mēs lieliski saprotam to bildi, ko tikko izstāstīja Ministru prezidenta kungs, – to, ka šajā sezonā gāze tika iesūknēta par dārgāku cenu, nekā tā šobrīd maksā pasaules tirgū. Un tas, kas šo problēmu ir padziļinājis, ir jaunā tarifu aprēķināšanas formula, saskaņā ar kuru līgumcena tiek noteikta nevis uz īsu periodu, kā tas bija līdz šim, bet uz deviņiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka šo dārgo cenu Latvijas patērētāji izjutīs vēl ievērojamu laiku.

Tas, ko šobrīd vajadzētu darīt regulatoram, būtu mēģināt ieviest tādu metodiku… Iedomājieties, kā šobrīd “Latvijas Gāze” tirgojas ar cenām. Tā tirgo pēc principa “first in – first out”, proti, tā, kas ir ienākusi pirmā par dārgo cenu, tā tiek arī par dārgo cenu pārdota. Ja šo cenas amortizāciju ir iespējams izstiept, tad tādā gadījumā jau tajā brīdī, kad “Latvijas Gāze” sāks sūknēt atkal vasaras gāzi par lētāku cenu, tarifs varētu kristies. Šobrīd cerības, ka tarifs kritīsies, nav nekādas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Paldies.

Pēc Štokenberga un Godmaņa kungu uzstāšanās komisijai vairs nav ko piebilst. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Vidavska, Golubova, Agešina un Kabanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

9.priekšlikumu iesniedzis vides ministrs Vējoņa kungs, un ir skaidrs, ka valdība to atbalstīja un pēc tam arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu – aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Godīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstāms. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Saprātīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tagad mums ir priekšlikums… jā, 15.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums pie pielikuma. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt arī 16. – Ministru kabineta priekšlikumu pie 6.pielikuma.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat pielikums. Septītais pielikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Astoņpadsmitais.

K.Leiškalns.

18., es teicu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Vairāk priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.

1. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums – nav guvis ne Ministru kabineta, ne komisijas atbalstu. (No zāles: “Pareizi!” “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 2. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums – nav guvis valdības un komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

3. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums – nav atbalstīts ne valdībā, ne komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 50, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

4. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi ļoti labi zināt, cik maksā pie mums grāmatas, it īpaši mācību grāmatas. Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam ļoti vienkāršu lietu – aplikt grāmatas nevis ar 18 procentu likmi, bet ar 5 procentu likmi. Un mācību grāmatas vispār neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli. Tas dos iespēju mūsu bērniem mācībām saņemt jaunākās grāmatas, kuras pašreiz ļoti lielās cenas dēļ skolas nevar nopirkt. Ja jūs to nezināt, aizbrauciet uz skolām! (No zāles dep. A.Rugāte: “5 procenti jau ir!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns vēlas ko bilst.

K.Leiškalns.

Paldies, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 45, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, un Agešina priekšlikums par pārtikas produktiem nav atbalstīts ne komisijā, ne valdībā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es tā domāju, ka jūs gandrīz katru dienu ejat uz veikaliem. Varbūt jūs pērkat tikai to, kas ražots ārzemēs? Bet ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam ar 5 procentu likmi aplikt tos produktus, kuri ir ražoti šeit pie mums, Latvijā. Tas dos iespēju mūsu ražotājiem labāk konkurēt ar tiem, kas ved šeit produktus no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, un visiem pārējiem. Mūsu produktus pirks vairāk, vairāk arī ražos. Ja vairāk ražos, būs lielāki ienākumi mūsu budžetā, Godmaņa kungs! Lielāki ienākumi mūsu budžetā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamie kolēģi! Kas attiecas uz pazeminātām PVN likmēm, nupat Lietuvas valdība un Lietuvas parlaments izskata konkrētus priekšlikumus, kā atcelt visus atvieglojumus… PVN atlaides fiskālu iemeslu dēļ veselai virknei pārtikas produktu, kā arī hipotekārajiem kredītiem un veselai virknei citu lietu.

Laiks ir pienācis tāds, ka veselu virkni šo atlaižu vienkārši nevar pielietot. Tas ir punkts viens. Un to dara Lietuva, kas ir mūsu lielākā eksporta un importa partnere.

Otrs. Problēma vienā apstāklī. Tīri no fiskālā viedokļa runājot, jebkura pazemināta likme pieprasa atmaksu… priekšnodokļa atmaksu par starpību. Ja mēs piemērosim 5 procentus pārtikas precēm, cerot, ka cena pazemināsies… Tās visas ir cerības. Līdz šim mēs skatāmies tās likmes, kas ir ar pazemināto PVN Latvijā arī tūrisma pakalpojumiem, arī zālēm… Mēs nevaram lielīties, ka šīs pazeminātās likmes ir novedušas pie tā, ka cenas būtu zemākas. Bieži vien redzam pretēju efektu. Bet problēma fiskāli ir vienā apstāklī: tikko jūs piemērojat pazemināto likmi, tad jums starpība starp 18 procentiem, ko ieliek pārtikas ražotāji priekšnodoklī, un 5 procentiem pie realizācijas (situācijā, kad pievienotā vērtība nav liela pielikta), ir jāatmaksā no budžeta atpakaļ, un tie ir 13 procenti.

Man jāsaka, ir vesela virkne nozaru, kur valsts budžets maksā atpakaļ šo summu, un starp šīm nozarēm ir viena otra nozare, kas dzīvo no valsts budžeta. Šādu situāciju mēs nevaram fiskāli atļauties, ņemot vērā, ka mūsu apkārtējā ekonomiskā vide ir tāda, kas diemžēl iet uz šo likmju atlaižu samazinājumu… Un vienīgais, ko jūs liekat priekšā, ir cerība. Diemžēl praksē šī cerība nerealizējas.

Viss.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Jūs šeit runājat, ka jūs kaut ko atmaksājat no valsts. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Pareizi!”) Bet šeit ir runa par pavisam konkrētu jautājumu – par to, lai mūsu produkti, mūsu pašu ražotie produkti, būtu lētāki.

Kā to sasniegt? Pirms četriem gadiem toreizējā mūsu frakcija jau piedāvāja savu risinājumu. Bija! Toreiz vēl krīzes nebija, bet mēs jau piedāvājām antikrīzes likumu. Paņemiet to! Paskatieties, kā valsts var regulēt visu to, un varbūt to vajadzētu arī pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums tik tiešām ir ļoti nopietns, bet to nevar attiecināt uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem tā, kā frakcija ir ierosinājusi. Jo pārtikas produktu ir ļoti daudz un tie ir dažādi, turklāt PVN tiešām tiek atmaksāts eksportētajai produkcijai… tiem, kas ir reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Bet, protams, būtu iespējams izskatīt atsevišķām pārtikas produktu grupām. Un es ļoti aicinu Ministru kabinetu turpmāk pie tā strādāt, jo līdzšinējie pētījumi nav pietiekami pamatoti izstrādāti. Un nav pierādījuši, ka, piemēram, miltu izstrādājumiem, piena produktiem nevajadzētu šo PVN samazināt. Pie tam varētu jau arī noteikt kādu ierobežojumu citos likumos, lai šādā gadījumā tirgotāji nespētu uzlikt aizvien lielāku cenu, lai viņu ienākumi nesamazinātos. Bet šādā redakcijā, lai cik žēl būtu, nevar atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vārds finanšu ministram Atim
Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Priekšsēdētāja kungs un deputāti! Attiecībā uz pazeminātajām likmēm ir patiešām veikts Eiropas Komisijā pētījums, ka patiesībā pazeminātās likmes der politiskai argumentācijai, bet ļoti tukšo valsts budžetu un reālu cenu pazeminājumu līdzi nenes. Tas dod iespēju patiesībā nopelnīt visiem, kas ir tanī ķēdē pa vidu, bet patērētājs parasti to nesajūt. Savukārt budžeta ieņēmumi būtiski samazinās. Nešaubīgi var piekrist tam apgalvojumam, ka, ja cilvēki vairāk pērk Latvijas pārtiku, Latvijas ekonomikai kopumā un budžetam tas nāk par labu. Tāpēc tiešām aicinu skatīties uz visām tām zīmēm, kas precēm ir virsū, un izvēlēties kvalitatīvu Latvijas produktu. Bet, protams, nav iespējams sašķirot to normu kaut kā tādējādi, ka tikai Latvijas produktiem piemērotu pazeminātu likmi vai kaut kā tamlīdzīgi. Tā ir norma, kas neatbilst realitātei. Tā ka aicinu palikt tomēr pie tās versijas, ko piedāvā komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Nikolajam Kabanovam.

N.Kabanovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Kāpēc mums jālīdzinās Lietuvai? Kā mēs visi zinām, Lietuvas attīstības līmenis ir tikpat zems kā Latvijas. Mēs varam paskatīties uz Čehiju, kura ir vairāk attīstījusies valsts, un tur eksistē pazemināta PVN likme pārtikas produktiem. Manu­prāt, šitā pazeminātās likmes ieviešana dod iespēju apgrozījumu palielināt. Un līdz ar to jebkādas bažas par to, ka Latvijas budžetam būs kaut kāds slikts efekts no šīs PVN ieviešanas, ir pilnīgi garām. Manuprāt, tagad Latvijai ir vajadzīgas nodokļu brīvdienas, lai atvēsinātu ekonomiku. Bet jūs tagad runājat par to, ka Latvijai ir zemāks PVN tūrisma pakalpojumiem. Ar to jūs paši veicinājāt šo britu un norvēģu huligānu ierašanos Latvijā. Manuprāt, vajag šiem cilvēkiem paaugstināt cenas viesnīcās, nevis parastiem Latvijas cilvēkiem paaugstināt cenas pārtikas precēm.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es jau vairākus gadus esmu argumentējis, ka pievienotās vērtības nodokli pārtikai vajadzētu mazināt. Tas nāktu par labu gan mūsu valsts ražotājiem, gan arī mūsu valsts patērētājiem. Šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos mums būtu jāmeklē veidi, kā stimulēt mūsu valsts ražotājus. Un šis ir viens veids, kā tas reāli varētu notikt. Kāpēc?… Un es minēšu argumentu pret mūsu valdības vadītāju – ka zemāks PVN pārtikai nestu arī zemākas cenas patērētājiem. Es pats, kā jūs zināt, neuzaugu šajā valstī, bet Amerikas Savienotajās Valstīs, kur dažādos štatos jeb pavalstīs ir dažādas pievienotās vērtības nodokļa likmes. Es pats uzaugu pavalstī, ko sauc par Delavēras štatu. Un Delavēras štatā nav pievienotās vērtības nodokļa. Nav. Tātad pārtikai ir nulles likme. Kaimiņu štatos, kas nav tālu attāluma ziņā, jo tā ir ļoti maza teritorija, PVN likme ir pieci, seši, septiņi procenti. Un kas vienmēr pierādījās visās preču kategorijās? Ka ņem, kuru preci vēlies, tur, kur es uzaugu, tā bija lētāka. Un cilvēki reāli brauca, šķērsojot robežas, lai izmantotu cenu priekšrocību. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Dzīvoja uz citu štatu rēķina!”)

Tātad, ja tirgū, kur, piemēram, Lietuva un Igaunija, kaimiņvalstis, ir tajā pašā bezrobežu zonā, mēs meklētu pazeminātu pievienoto vērtību pārtikai, es domāju, tas nāktu par labu ne tikai tajā ziņā, ka mūsu valsts iedzīvotājiem varētu būt labākas cenas, bet mēs pat varētu nostādīt savus ražotājus konkurētspējīgākā pozīcijā pretī mūsu kaimiņvalstu ražotājiem. Es domāju, ka šis ir virziens, kuru vajadzētu ieturēt. Es domāju, ka tie argumenti, ko valdība min, sacīdama, ka tas neko nenes, nav pamatoti. Es domāju, ka tas nesīs.

Es atbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Jā, te gan es gribētu piebilst Kariņa kungam, ka mēs atrodamies vienotā tirgū… mums ir Eiropas līgums, mums ir līgums par pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai, un jebkurš šāds vienas valsts veikts, nevis vispārējs pārtikas produktu pievienotās vērtības pazeminājums tiktu uzskatīts par diskrimināciju. (No zāles: “Nebaidiet!”) Un man nav no kā baidīt… Bez tā, ko mēs neiegūsim, vēl mēs samaksāsim milzīgas soda naudas par šādu rīcību. Un atcels šo rīcību.

Tā ka es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 51, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

6. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums par pazemināto likmi mācību grāmatu piegādēm. Nav atbalstījusi ne valdība, ne komisija.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs šeit izteicās ne visai pareizi. Mēs esam nevis par samazinātu likmi, bet par nulles likmi. Tieši mācību grāmatām. Mēs jau savulaik piedāvājām, lai valsts uzņemas centralizēti iepirkt visām skolām grāmatas. Ja tās grāmatas būs lētākas – un es esmu pārliecināts: ja būs nulles likme, grāmatas būs lētākas –, tad jums, Godmaņa kungs, būs vieglāk iepirkt skolām grāmatas! (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc tu kliedz?”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ļoti žēl, ka mēs neatbalstījām nevis iepriekšējo priekšlikumu par pārtiku, bet to priekšlikumu, kas bija pirms tam – par mācību grāmatām un kartogrāfiskajiem izdevumiem. Es ierosinu atbalstīt vismaz šo priekšlikumu. Tas viss, ko Ministru prezidents runāja par dažādām nodokļu likmēm, teorētiski jau tā ir. Un, godātie kolēģi, es gribu atgādināt dažus gadus senu vēsturi, kad mācību grāmatas kādreiz bija atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa un bija runa par 5 procentu likmes noteikšanu. Un tad ekonomisti un finansisti skaidroja, ka šīs jaunās likmes dēļ mācību grāmatām cenas necelšoties, patiesībā tām būtu jākrītas, jo līdz šim grāmatu ražotājiem bija jāmaksā pilna PVN likme par papīru, bet galaprodukcija bija no nodokļa atbrīvota; tad gari un plaši klāstīja, cik tas ražotājam ir neizdevīgi un ka patiesībā tagad viss tikšot harmonizēts un mācību grāmatām pēc jaunās 5 procentu likmes ieviešanas cenas kritīšoties… Taču nebija gluži tā, kā eksperti teica, cenas nekritās. Cenas mācību grāmatām būtiski pieauga.

Godātie kolēģi! Diemžēl praksē viss notiek savādāk. Diemžēl ir zināma taisnība Ministru prezidentam, ka tās negatīvās tendences ietekmē procesus daudz ātrāk… likmes pacelšana cenu pieaudzē daudz ātrāk nekā likmes pazemināšana cenu pazemina.

Taču, ja mēs tomēr noteiktu šo nulles procenta likmi, tādā gadījumā vismaz šim pakalpojuma veidam nebūtu tendences nākotnē pieaugt.

Situācijā, kad mums ir ļoti jātaupa, izglītība jau nu gan nav taupības joma. Tādēļ es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Vai jūs tiešām domājat, ka tad, ja noņem kaut kādu nodokli, kopējie maksājumi būs lielāki? (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Protams!”) Nekādā gadījumā! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Protams, būs!”) Padomājiet par antikrīzes programmu, antikrīzes likumu. Ja nevarat paši izdomāt, paņemiet to, ko mēs piedāvājām pirms četriem gadiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Paldies.

Jā, es tikai gribu piebilst, ka virzība uz nulli ir pazemināšana. Bet aicinu nobalsot tā, kā nobalsoja komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

7. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, iekļaujot 8.priekšlikumā, ko arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums, kas attiecas uz 9.pantu. Komisija un valdība to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Neiebilst. Paldies.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta, valdība atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – arī nāk no Juridiskā biroja – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav atbalstīts valdībā, bet ir daļēji atbalstīts atbildīgajā komisijā un, tāpat kā deputātes Rivžas priekšlikums, – gan 18., gan 19. –, daļēji atbalstot, ir iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es jūs aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

21. – pašas atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” ir saņemti 24 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedza partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija, to nav atbalstījusi ne valdība, ne arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Debatēs ir pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis, bet mums ir divas minūtes līdz pārtraukumam. Jūs iekļausieties? Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Likuma 1.pantā ir noteikta valsts civildienesta lojalitāte likumīgai valdībai. “Pilsoniskā savienība” ierosina šo normu mainīt, nosakot lojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei. Īsi argumentēšu, kāpēc.

Viens no valsts pārvaldes pamatpostulātiem ir tas, ka šīs pārvaldes darbu nodrošina neitrāls valsts civildienests, kas piemēro ārējos normatīvos aktus atbilstoši visas sabiedrības interesēm, kuras pārstāv šīs sabiedrības ievēlēts parlaments, kas, to darot, ir neatkarīgs no konkrētā valdības sastāva. Tas izriet no starptautiskā cilvēktiesību dokumenta – Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām – 25.panta “c” apakšpunkta.

Laikmetīgā demokrātiskā valstī civildienesta ierēdņiem jābūt lojāliem pret tiesisko sistēmu valstī, nevis pret politiķiem, viņu uzskatiem un pat ne pret konkrētās valdības politiskajiem mērķiem.

Šobrīd politiskajās aprindās prettiesiski un nepareizi klejo uzskats, ka ierēdnim jābūt personiski lojālam pret konkrēto politisko personu, piemēram, ministru. Es vēlos atsaukties uz kādu Satversmes tiesas spriedumu. Citēju fragmentu no Satversmes tiesas sprieduma, kas publicēts “Latvijas Vēstnesī” 2006.gada 18.aprīlī: “Viens no pamatelementiem, kas raksturo indivīda attiecības ar valsti valsts dienestā un it īpaši pārvaldes attiecībās, ir politiskā lojalitāte. Nepieciešams paļauties uz to, ka valsts pārvaldē strādājošie būs lojāli pret valsti un savus amata pienākumus veiks valsts un sabiedrības interesēs…” Un tagad, lūdzu, ieklausieties! Es īpaši uzsveru vienu teikumu: “Politiskā lojalitāte saprotama nevis kā attiecīgās valdības politisko mērķu atbalstīšana, bet kā uzticība valstij.” Tātad nevis attiecīgās valdības politisko mērķu atbalstīšana, bet uzticība valstij.

Mūsdienu demokrātiskai valstij nav pieņemama totalitāro režīmu izpratne par civildienestu. Šeit man ir piemērs no pirmskara Vācijas. Iepriekš Vācijā civildienesta ierēdņi, stājoties amatā, deva zvērestu tautai un tēvzemei, tātad “Volk und Vaterland”, bet pēc 1934.gada 20.augusta likuma par civildienestu pieņemšanas šis zvēresta teksts tika mainīts un zvērests tika dots politiķiem – “Führer das Deut­schen Reiches und Volkes Adolf Hitler”.

Diemžēl arī pēckara…

Sēdes vadītājs.

Šadurska kungs, es jums aizrādu…

K.Šadurskis.

…Vācijā maigākā formā šī uzticība personām tika saglabāta, par ko Vācijas Federatīvā Republika saņēma daudz iebildumu, tāpēc mainīja šo likumu.

Godātie kolēģi! Aicinu atgriezties pie demokrātiskā sabiedrībā saprotamām lojalitātes vērtībām arī mūsdienu Latvijā un mainīt definīciju šim lojalitātes objektam, kas ir nevis likumīgā valdība, bet Latvijas Republika un tās Satversme.

Un, godātie kolēģi, lai nenāktos runāt par visiem “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumiem, vienlaikus vēlos izteikt nopēlumu valdības idejai likvidēt Valsts civildienesta pārvaldi, kas šobrīd ir vienīgais instrumentālais garants politiski neitrālam, profesionālam civildienestam. Par to ir runa citos “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumos, un es lūdzu sēdes vadītāju aicināt nobalsot kā šo priekšlikumu, tā visus pārējos šajā likumprojektā ietvertos “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam, un debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Jā, pārtraukums līdz pulksten 14.00.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ina Druviete, Jānis Eglītis, Sandra Kalniete, Visvaldis Lācis, Leopolds Ozoliņš, Ērika Zommere un Gunārs Upenieks.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Jā, es teicu – pārtraukums līdz pulksten 14.00.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Varbūt var palūgt zvanu, lai tie deputāti, kas vēl te ir ap zāli, dzird. Es tātad atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Šim likumprojektam iesniegti 24 priekšlikumi. Mēs sākām runāt par partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas iesniegto priekšlikumu Nr.1.

Un debatēs tagad vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Tas laiks ir jāredz…

Cienītie kolēģi! Nu, ja jau tā, tad parunāsim par uzticību – kas tā tāda ir. Priekšlikums ir vairāk nekā īpatnējs. Tas satur ļoti jauku divdomību, var teikt – arī divdabību. Tagad iedomāsimies ierēdni, kurš centīsies izvairīties no likumīgās valdības lēmumu pildīšanas. Un kā viņš to motivēs? Viņš teiks: ziniet, tas neatbilst Satversmei. Nāks nākamais valdības lēmums. Ierēdnis teiks: tas atkal neatbilst Satversmei. Nu tad sāksim spriest kolektīvi, vai atbilst Satversmei vai neatbilst. Interesanti būtu premjeram uzprasīt, kā viņš strādātu tādos apstākļos, kad katrs ierēdnis teiktu: ziniet, tas atkal neatbilst Satversmei. Lūk, tas būtu pavisam interesanti. Un kas tad būs tas, kurš izlems – atbilst Satversmei vai neatbilst? Nu, tā, protams, būtu Satversmes tiesa. Un tagad katrs valdības lēmums laikam būs vispirms jāstiepj uz Satversmes tiesu un jāpagaida, ko tad tā lems. Un, ja Satversmes tiesa atzīs, tad viss ir kārtībā. Kā jūs domājat, Godmaņa kungs, kā jūs strādātu, ja jums katrs valdības lēmums, katrs, Godmaņa kungs, valdības lēmums, būtu jāstiepj vispirms uz Satversmes tiesu un tikai pēc tam jāiesaista ierēdnis darbā? Kā jūs strādātu? Tas būtu ļoti interesanti.

Tagad par to lojalitāti pret Latvijas Republiku un Satversmi. Vai tad nav pati par sevi saprotama lieta, ka katram Latvijas Republikas pilsonim jābūt lojālam gan pret Latvijas Republiku, gan pret tās Satversmi? Bet priekšlikuma iesniedzēji to nebūt neievēroja, spēlēdamies ar Latvijas Republikas Satversmi un tracinādami Latvijas Republikas pilsoņus.

Un vēl. Kā jūs domājat, cienītie kolēģi, – vai zvērestus vajadzētu ievērot, it īpaši tādus zvērestus, kas ir doti baznīcā? Es domāju, ka būtu ļoti svētīgi uzklausīt Šmita kunga domas par zvērestu, kas dots baznīcā, bet ko pēc tam nepilda vai par ko pasaka apmēram tā: “Nu, tas tā, uz kādu laika posmu. Vajadzēja – un zvērēju.” Šķiet, ka tieši tā ir izdarījis šis te, kā sacīt, sprediķotājs no tautas puses – pilsonis Šadurskis, kurš deva zvērestu baznīcā. Bet kas ar to zvērestu pēc tam notika? Tas būtu interesants jautājums.

Tā ka parunāsim par lojalitāti, parunāsim par zvērestiem un to pildīšanu! Un parunāsim par vēlēšanos destabilizēt valdības darbu!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debatēs nākamais runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Ne viss ir tik vienkārši, cienījamais Dobeļa kungs! Ņemsim, piemēram, Alekseja Loskutova likteni. Vai viņš bija lojāls gan pret esošo, gan iepriekšējo likumīgo valdību? Viņš tika atbrīvots no amata savas nelojalitātes dēļ. Bet tomēr ir jautājums: vai gan šī valdība, gan iepriekšējā tiešām ir likumīga? Ja ņemam vērā situāciju ar tā saucamo pozitīvisma kampaņu, tad ir zināmas šaubas. Tomēr ir nevainības prezumpcijas princips, un saskaņā ar to valdība sēž šodien nevis cietumā pagaidām, bet šajā zālē.

Tomēr es uzskatu, ka Aleksejs Loskutovs noteikti bija lojāls gan pret Latvijas Republiku, gan Satversmi, un saskaņā ar to aicinu atbalstīt šo prātīgo “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamā debatēs runās deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! No vienas puses, es esmu ļoti gandarīta, ka te, Saeimā, vairojas Satversmes tiesas… jeb konstitucionālo tiesību korifeji, teiksim tā. Nu un tam vienam konstitucionālo tiesību korifejam, kas te bieži uzstājas un vicina pa gaisu arī Satversmi, es gribētu teikt, ka neatkarīgi no tā, vai šajā likumā tas būs ierakstīts vai nebūs ierakstīts, ierēdnim ir jāpieņem lēmums, jebkurš lēmums, kas atbilst Satversmei.

Otrkārt. Mūsu Satversmes tiesas likumā ir paredzēts, ka šeit nav preventīvās kontroles kā citās valstīs, piemēram, Francijā. Un no tā nekas nemainās, ja tur ir ierakstīts vai nav ierakstīts, bet mainās gan no tā, kā to uztveram mēs, pilsoņi un tostarp deputāti, kas šeit esam. Tātad šeit lielākās bažas tiek izteiktas par to, ka valdība, premjera kungs, nevarēs strādāt, ja tagad būs tāda norma ierakstīta. Tā tas absolūti nav! Manuprāt, ja mēs atceramies… kad šī norma tapa un kad šis likums tapa, tad tiešām bija vēlme šo civildienestu palikt zem valdības papēža. Manuprāt, tā nav pareiza doma. Un mums vajadzētu piekrist šiem grozījumiem, jo Satversme mums paliek, bet ministru prezidenti nāk un iet, daži pat ir tādi, kas aizmirst portfeli zem galda.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija neatbalstīja priekšlikumu, un priekšlikums nav nekādi saistīts ar valsts budžetu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Jā, frakcija “Pilsoniskā Savienība” lūdza visus tās priekšlikumus likt uz balsošanu, tāpēc balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu – komisija neatbalstīja, jo uzskata, ka šī debate, kas notiek šodien zālē, sākumā bija jāizdara Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 4. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… Es atvainojos, deputāti bija lūguši balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

7. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisija ir atbalstījusi 8. – Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

10. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

11. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

12. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Ir atbalstīts 13. – Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 14. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 15. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts arī 16. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu… Es atvainojos! Deputāte Ilma Čepāne bija pieteikusies debatēs. Tā ka balsojumu mēs vēl nesākam.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es aicinu visus, īpaši šos konstitucionālo tiesību speciālistus, atvērt šo likumprojektu un paskatīties, ko par 16.priekšlikumu raksta Juridiskais birojs, kur tiešām ir ļoti augsti kvalificēti cilvēki, un, pateicoties Juridiskajam birojam, es domāju, mēs ļoti daudz ko iegūstam un neizdarām būtiskas kļūdas.

Es visu nelasīšu, bet pievērsīšu uzmanību tam, ka Juridiskais birojs atkārtoti vērš komisijas uzmanību uz to, ka, izslēdzot Valsts civildienesta likuma 37.panta trešās daļas trešo teikumu, pastāv iespēja, ka ierēdnis netiek pietiekami aizsargāts no nepamatotas un patvaļīgas pārcelšanas citā amatā. Tādējādi netiktu nodrošināta arī Satversmes 101.panta pirmajā daļā un 106.pantā noteikto pamattiesību ievērošana.

Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis Egils Levits atzinumā par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (grozījumi stājušies spēkā 2003.gada 18.jūnijā), kā mēs zinām, jautājumā par ierēdņu pārcelšanu ir norādījis, ka jānodrošina zināms procedūras minimums, lai pārcelšana nebūtu voluntāra. Atsauce uz šo atzinumu bija ietverta Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta anotācijā.

Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka valsts dienestu pildošās personas atrodas īpašās attiecībās ar valsti; proti, šo personu tiesības ir ierobežotas, ar tām viņām ir uzlikti īpaši pienākumi.

Visupirms likumdevējs ir tas, kas nosaka personas tiesības turpināt valsts dienesta īstenošanas vai ierobežošanas līdzsvaru.

Un līdz ar to Juridiskais birojs piedāvā izteikt 37.panta trešās daļas trešo teikumu turpmāk minētajā redakcijā. Lai mēs šeit jau vairākkārt nepārkāptu Satversmi, es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Izlasot šo priekšlikumu, parādās skumjš smaids. Paskatieties, kas te sanāk!

Vispirms mēs noliedzam to, ka ierēdnim jābūt lojālam pret valdību… to mēs gribējām izņemt ārā. Un tanī pašā laikā mēs šeit gribam atbalstīt to pašu valdību. Izlasiet, lūdzu: pārcelšanu saskaņo ar Ministru kabineta, mūsu dārgās valdības, noteiktu institūciju vai amatpersonu! Šo lietu ir noteicis Ministru kabinets – tas pats nejaukais iestādījums, kas jums tā nepatīk.

Es saprotu, ka te var nākt spēlēties un tēlot lielus speciālistus. Mums dažas pilsones tādas ir, kuras nāk tribīnē un diemžēl – diemžēl! – neprot izskaidrot Satversmi. Diemžēl, lai arī cik bēdīgi tas būtu! Lūk! Izlasiet vēl vienreiz to, ko jūs piedāvājat, un izlasiet savu 1.priekšlikumu, kuri ir viens otram pretī nostādīti!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Leiškalna kungs – komisijas vārdā.

K.Leiškalns.

Paldies.

Komisija neatbalsta, lai gan pantā ir teikts, ka ierēdnis, iestādes vadītājs, atceļ ierēdni. Vai arī pārceļ. Un šeit Ministru kabinets tik tiešām nebija minēts. Bet komisija to nav atbalstījusi, un visdrīzāk šo diskusiju vajadzētu turpināt atbildīgajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 17. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts un laikam nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

18. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts, iekļaujot to Ministru kabineta izstrādātajā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

21. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Tāpat nav atbalstīts partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums – 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums par nobeiguma noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ilmai
Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es tā lēnām gribētu paskaidrot. Šis priekšlikums ir saistībā arī ar to… Kas tad ir šī Ministru kabineta noteiktā institūcija, par kuru tika runāts? Šī Ministru kabineta noteiktā institūcija, kuru grib uz karstām pēdām likvidēt, ir Valsts civildienesta pārvalde, nekas cits. Un šajā gadījumā, tik ātrā tempā to darot, šeit mēs nepieļaujam tā saucamo “mīkstās piezemēšanās” periodu, kaut gan citos gadījumos jūs koalīcijā velkat ļoti lielā garumā… Un šajā gadījumā tas ir, protams, saistāms arī ar 16.priekšlikumu. Tur nav nekādas pretrunas ar manis iepriekš teikto. Proti, ja šis ierēdnis tika pārcelts, tika izvērtēts viņa viedoklis, un, protams, ja viņš nepiekrita, tad viņam vienīgā iespēja bija vērsties šajā institūcijā – Valsts civildienesta pārvaldē. Tagad viņam nav kur iet. Viņš varētu iet vēl uz tiesu. Bet vai tiesa visos gadījumos varētu arī izvērtēt? Un atsevišķos gadījumos, kā mēs zinām, tiesas ir ļoti pārslogotas. Un tāpēc es ierosinu šo termiņu mazlietiņ pagarināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es šo priekšlikumu uztveru kā tādu labu joku, jo ne jau velti te ir minēts 2009.gada 1.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Nē. Pēc Jura Dobeļa vairs nekas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumu par likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 16, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ir saņemti 22 priekšlikumi atbildīgajā komisijā. Visi ir izskatīti.

1. – deputātes Ķikustes priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst... Nē, es atvainojos, deputāte Ķikuste ilgi domāja, tomēr izdomāja, ka debatēs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, cieniet sevi un citus!… Vārds deputātei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Piedodiet, lūdzu, kolēģi, par tādu nelielu aizkavēšanos.

Cienījamie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir, lai tie uzņēmēji, kuri reāli strādā īpaši atbalstāmā teritorijā Latvijā, maksātu nevis 15 procentus uzņēmumu ienākuma nodokli, bet 5 procentus uzņēmumu ienākuma nodokli.

Nevienam nav noslēpums, ka starp valsts teritorijām ir saglabājušās sociāli ekonomiskās atšķirības, un mēs visi zinām, ka Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir īpaši atbalstāmās teritorijas, kuru pamatrādītājs ir augsts bezdarba līmenis. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs uz vienu iedzīvotāju tur ir neliels. Šajās īpaši atbalstāmajās teritorijās ir liela demogrāfiskā slodze, mazs iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru. Un, ja būs tādi uzņēmēji, kuri spēs radīt jaunas darba vietas tieši šajās īpaši atbalstāmajās teritorijās, tad, es domāju, ieguvēji būsim mēs visi. Un, protams, arī Latvijas valsts nodokļu sistēma no tā tikai un vienīgi iegūs.

Un, atsaucoties uz nākamā gada budžetu, jāteic tā: ja jūs rūpīgi paskatīsieties arī uz 18.priekšlikumu, tad redzēsiet, ka uz nākamā gada budžetu šis priekšlikums nekādu negatīvu ietekmi noteikti neatstās, jo pārejas noteikumos ir paredzēts, ka konkrētais priekšlikums stājas spēkā no 2010.gada 1.janvāra.

Kolēģi, lūdzu, atbalstiet! Mēs arī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs runājot par reģionālo reformu, esam pārliecinājušies, ka šīs īpaši atbalstāmās teritorijas Latvijā tiešām prasa nopietnu uzmanību no mums, Saeimas deputātiem, lēmumu pieņemšanas gaitā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Visnotaļ atbalstot pašu vēlmi, lai mēs varētu attīstīt tos reģionus, kuri mums tiešām ir varbūt ne ar tādu rādītāju kā kopprodukts uz vienu cilvēku, kāds tas ir Rīgā vai atsevišķās vietās, man ir jāsaka, ka mēs esam ļoti neliela valsts un tieši valsts izmērs ir tas, kas faktiski šīs sistēmas pielietojumu nepadara efektīvu. Lielā valstī tas ir pieļaujams.

I.Godmanis.

Mums šeit ir tā: firmai reģistrējoties Rīgā, filiāle var būt arī atbalstāmā reģionā, un mums būs ļoti grūti nodalīt šīs lietas. Atbalstāmās formas, kas ir nepieciešamas, ir, neapšaubāmi, saistītas ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, es ceru, ka daļēji tas tiks iestrādāts arī jaunajā Izlīdzināšanas likumā. Un, otrkārt, ir vesela virkne atbalstāmu formu, ko īstenot, tā teikt, caur plānošanas reģioniem un arī caur to, kā mēs organizēsim investīciju atbalstu centralizēti. Tas stimulēs uz vietām uzņēmējdarbību.

Un kur nu vēl administrēšanas grūtības!… Bet pats pamatprincips ir tāds: mums nav tik liela valsts, lai mēs varētu nodokļu likmi diferencēti piemērot, ģeogrāfiski. Un šī ir problēma. Visnotaļ atbalstot pašus centienus, mēs nevaram šo principu piemērot Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Pēc Godmaņa kunga – nekas. Paldies.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Sarmītes Ķikustes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 42, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstājumu 3.pantā – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 7. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums par jauna panta izveidi – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Izglītība tiek finansēta no valsts, pašvaldību un privātiem līdzekļu avotiem. Un laikā, kad izglītības budžetam ir grūti laiki, valdībai būtu īpaši jādomā par privāto līdzekļu piesaisti izglītībai.

Un es nolasīšu šo priekšlikumu: darbinieku izglītības ieguves un profesionālās kvalifikācijas pilnveides apmaksu, ko veic darba devējs, “uzskata par izdevumiem, kuri ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību. Par šo izglītības izdevumu summu maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā peļņas apjomu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas nepalielina un šo izglītības izdevumu summu apliekamajā ienākumā neiekļauj.” Tātad, godātie kolēģi, priekšlikuma būtība ir tāda, ka uzņēmējs, kas ir investējis naudu savu darbinieku izglītībā, šīs investīcijas sedz no uzņēmuma ieņēmuma, nevis no peļņas.

Laikā, kad mums acīmredzot nākamajā gadā uzņēmumu peļņa būs ļoti ierobežota, es domāju, ļoti maz uzņēmēju varēs atļauties investēt savu darbinieku izglītībā. Taču kvalifikācijas celšana ir ļoti būtiska mūsu ražojumu un pakalpojumu konkurētspējas pieaugumam. Līdz ar to es uzskatu, ka šis būtu ļoti labs atspaids izglītības budžetam, piesaistot vairāk privātos līdzekļus.

Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, kāpēc Budžeta komisija noraidīja šo priekšlikumu. Tāpēc, ka to ir izteikusi opozīcija. Tur man Leiškalna kungam nekādu jautājumu nav. Bet premjera kungs!… Premjera kungs, es ļoti gribētu aicināt jūs tribīnē uzstāties debatēs un dot atbildi, kāpēc Ministru kabinets ir šo priekšlikumu noraidījis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Es nepretendēju, ka varēšu uz visiem priekšlikumiem atbildēt. Es varu pateikt arī to, ka, ņemot vērā to, ko šeit teica, valdība ir iesniegusi priekšlikumus par to, ka mēs divreiz palielinām – no 150 uz 300 latiem – tā saucamos neapliekamos izdevumus, proti, tos, kurus neapliek ar nodokli, tie ir saistīti ar izglītību. Tas ir iekļauts mūsu priekšlikumu paketē. Nu jā, bet saprotiet, tie arī ir izdevumi, kas saistīti ar izglītību. Vai jūs tos uzliekat darba ņēmējam vai darba devējam, no fiskālā viedokļa, protams, starpības nav, bet, patiesību sakot, tā faktiski ir lielāka individuālā atbildība par to, ko mēs varam. Tas varbūt nav ļoti daudz, bet tas ir divreiz vairāk nekā līdz šim.

Tātad vismaz šis solis ir sperts. Šeit mums ir samērā grūti to izdarīt, es saprotu. Un tāpēc mēs esam gājuši to ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā gribu paskaidrot savam draugam Kārlim Šadurskim. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas attieksme nav – pozīcija vai opozīcija. Mēs nešķirojam šādā veidā, mēs izskatām visus priekšlikumus, balsojam par visiem priekšlikumiem. Bet, pieņemot budžeta paketi, mēs balstāmies uz valdības un Finanšu ministrijas ekspertīzi, mēs negribam būt fragmentāri šajos jautājumos.

Tā ka tas nu nenotiek.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 47, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9. – finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – ir atbalstīts, iekļaujot Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā –10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 13. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 78, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 14.priekšlikums, kuru iesniedza partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Valsts budžeta ienākumu daļa nepildīsies, ja mēs nesniegsim atsevišķām nozarēm, prioritārām nozarēm, valsts atbalstu. Šajā likumprojektā valdība ir ierosinājusi 13.panta pirmajā… otrajā daļā noteikt koeficientus, kurus piemēro tehnoloģisko iekārtu nolietojuma summas aprēķināšanai. Un “Pilsoniskā Savienība” ierosina palielināt šos koeficientus par 0,4 tām nozarēm, kuras valdība atzītu par prioritārām.

Kuras varētu būt šīs prioritārās nozares? Pirmām kārtām to varētu piemērot ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām dažādās tautsaimniecības nozarēs, kurām ir augstas pievienotās vērtības eksports. Un tās varētu būt medicīniskās iekārtas un tamlīdzīgi, tie varētu būt atjaunojamie enerģētiskie resursi. Turklāt “Pilsoniskā Savienība” ierosina, ka Ministru kabinets šajā gadījumā varētu ik gadu noteikt tās prioritārās nozares, kurām piemērot šo paaugstināto koeficientu.

Es lūdzu iedziļināties šajā priekšlikumā un atbalstīt “Pilsoniskās Savienības” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Deputāts Leiškalns – komisijas vārdā.

K.Leiškalns.

Komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja, jo tas satur protekciju vienai… dažām nozarēm salīdzinājumā ar citām.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir 15. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Atbalstīts ir arī 16. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 17. – deputāta Orlova priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts 18. – deputātes Ķikustes priekšlikums. Es nezinu, vai tas ir balsojams… Nav balsojams…

Sēdes vadītājs.

Tas nav balsojams, jo mēs noraidījām jau pašu sākumu, nav vairs kam stāties spēkā.

K.Leiškalns.

Paldies.

Ir atbalstīts 19. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Laikam nav balsojams arī 20. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums.

Un aicinu atbalstīt 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un aicinu atbalstīt 22. – finanšu ministra Ata Slaktera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” ir iesniegts 31 priekšlikums, un tos ir izskatījusi atbildīgā komisija.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums, kuru atbalsta kā Ministru kabinets, tā arī atbildīgā komisija, tas ir par alus akcīzi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kurš savukārt nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Gunāram Laicānam.

G.Laicāns (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Lai gan alkohola lietošana Eiropā pēdējos gados ir samazinājusies, taču daudzās dalībvalstīs proporcionāli ir palielinājies tādu jauniešu skaits, kuri patērē alkoholu bīstamā un kaitīgā veidā. No alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas skolēni visvairāk lieto alu un sidru, liecina Sabiedriskās veselības aģentūras veiktais pētījums. Pētījumi par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumu un tendencēm skolēnu vidū liecina, ka pēdējā mēneša laikā alu dzēruši vairāk nekā puse skolēnu un 9% skolēnu to dzer vidēji katru trešo dienu. Līdzīgs skaits skolēnu – 39–42% – pēdējā mēneša laikā lietojuši sidru un alkoholiskos kokteiļus. Pētījumi liecina, ka efektīvākais alkohola patēriņa ierobežojums ir cenas palielināšana. Ja Eiropas Savienība piemērotu nodokļus, kas palielinātu alkohola cenu par 10%, nākamajā gadā tiktu novērsti vairāk nekā 9 tūkstoši nāves gadījumu un tiktu iegūti aptuveni 13 miljardi eiro. Tāpēc alkohola aplikšanai ar nodokli ir īpaša nozīme, strādājot ar jauniešiem. No tā arī izriet “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumi (pirmkārt, par raudzētajiem dzērieniem, par starpproduktiem un, protams, par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem). Lūgums ir atbalstīt “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikumus – 3., 4., 5. un 6.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Atbildīgā komisija ir atzinusi par samērīgiem tos paaugstinājumus, kurus ir iesniegusi jau valdība. Pie kam, balstoties uz Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikumu, paaugstinājusi akcīzes nodokļa apjomu arī alum. Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un neatbalstīt pārējos priekšlikumus, kuri attiecas uz šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Nav atbalstīts arī 4. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Komisija lūdz… frakcija lūdz balsot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 5. – “Pilsoniskās Savienības” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 59, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Arī 6. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputātu priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Arī 7.priekšlikums, Šadurska kungs, neskatoties uz deputātu Rivžas kundzes un Strazdiņa kunga atrašanos koalīcijā, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Arī 8. – deputātu Ģīļa, Ķikustes un Daudzes priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Kā tā? Vai!”)

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Varbūt jūs atceraties, ka ir viens tāds ļoti jauks izteiciens. Kad viena kompānija sēž pie skaisti uzklāta galda un arī stiprais alkohols ir uz šī galda, tad pirmais, ko parasti šī kompānija saka: ielejiet šoferītim, viņam vēl cilvēki jāved!

Bet patiesībā, ja runā nopietni, tad šis priekšlikums ir Saeimas deputātu – ārstu izvirzītais priekšlikums paaugstināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, jo tas nav normāli, ka pusaudži nokļūst slimnīcu uzņemšanas nodaļā ar alkohola intoksikācijas un saindēšanās pazīmēm. Tas nav normāli, ka pēc statistikas datiem Latvijā uz katru iedzīvotāju, ieskaitot jaundzimušos un vecus cilvēkus, tiek izdzerti gandrīz 10 litri tīrā alkohola.

Tāpēc kolēģi ārsti ir konsultējušies savā starpā, ārsti ir uzklausījuši arī Latvijas Ārstu biedrības viedokli, ka šī akcīze tomēr ir jāpalielina.

Lūdzam atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi.

Es speciāli piegāju apostīt Kārli, un es sapratu, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī priekšlikums netiek atbalstīts… Tas tā kā joks.

Bet pamatā runa ir par to, ka tomēr mums vajadzētu šai diskusijai tā nopietni pievērsties (acīmredzot nevis saspringtajā budžeta gaisotnē, bet pēc tam), jo rādītāji ir tādi, ka mēs esam akcīzes nodokļa ziņā un visa alkohola un tabakas izstrādājumu ziņā lētākā Baltijas valsts. Vismaz šobrīd. Un tas, ko pieminēja iepriekšējie runātāji par to, ka jaunatnes vidū šī netikuma izplatība pieaug, tas arī ir fakts, un es ļoti lūdzu, izmantojot faktu, ka Godmaņa kungs ir klāt, vienoties, ka šo tēmu mēs tomēr varētu padziļināti pētīt varbūt nākamā gada sākumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtībā es pievienojos tai runas daļai, ko teica deputāts Ģīlis, – ka šādas izmaiņas prasa ļoti nopietnu diskusiju un ļoti nopietnu situācijas modelēšanu, jo katrs akcīzes paaugstinājums, ja tas nav samērīgs, var izraisīt un lielākoties izraisa lielāku nelegālā alkohola apriti; tur vairs nav nekādas kvalitātes kontroles; tur rodas tādas sekas, kādas bija savulaik Preiļos. Un, ja jau te minēja tos tūkstošus mirušo, tad jāteic, ka tad to mirušo, iespējams, būs daudz, daudz vairāk un arī delīrija daudz, daudz vairāk.

Un arī tas ir pilnīgi pareizi, ka, atrodoties pa vidu starp Lietuvu un Igauniju, mums ir ekonomiski pareizi turēt nedaudz zemāku akcīzi, jo šī teritorija ir ļoti neliela, un, ja akcīze būs augstāka Latvijā, tad mēs nepanāksim arī fiskālo efektu, jo tā nauda aizplūdīs uz blakus valstīm.

Tādēļ aicinu uz nopietnu diskusiju un šo priekšlikumu pašlaik neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs finanšu ministram Atim Slakterim.

A.Slakteris (finanšu ministrs).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs un deputāti!

Finanšu ministrija pēc lielām iekšējām debatēm ar speciālistiem un situācijas analīzes pieņēma lēmumu nedaudz paaugstināt akcīzes nodokli, balstoties uz tiem pieņēmumiem un pieredzēm, par kurām runāja deputāts Krauklis.

Tā lieta ir skaidra. Ja Latvijā mums būs augstāks akcīzes nodoklis nekā apkārtējās valstīs, tad mums pilnīgi noteikti samazināsies budžeta ieņēmumi, un par to, par cik lielu procentu palielināsies kaut kāda nekvalitatīva vai kontrabandas alkohola cena, var tikai debatēt.

Un tāpēc aicinu pieturēties pie Finanšu ministrijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstītā priekšlikuma.

Protams, šī ir tēma, par kuru vienmēr var parunāt, – ka uzliksim vislielāko akcīzi, lai neviens nelieto alkoholu –, bet realitātē tas parasti beidzas ar dažādām traģēdijām. Tāpēc es aicinu izvērtēt to, ka akcīzes nodokļa norma patiešām ir tirgu ietekmējoša norma, un tas piedāvājums, ko pašlaik komisija ir atbalstījusi, ir tas līdzsvarotākais un, šķiet, situācijai pats atbilstošākais.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šeit atkal jāparunā par attieksmi. Sakiet, lūdzu, vai tas ir nopietni, ka, izskatot budžetu, par vienu un to pašu jautājumu ir trīs dažādi skaitļi? Un kurš tad būs tas ziķeris, kas te ar kaut kādiem moderniem paņēmieniem tagad izskaitļos to pareizo? Tā nestrādā!

Runājot par budžetu, ja ir runa par to pieaugumu, vajadzīgo vai nevajadzīgo, tad tā ir atsevišķa, pilnīgi atsevišķa, saruna. Jūs te baidāt – nodzersies, nenodzersies... Ziniet, godīgi sakot, tiešām tāds riktīgs pļēgurs vispār diez vai uz veikalu iet un pērk kaut ko. Viņam vienmēr ir vieta, kur var atrast vajadzīgo dzērienu.

Otrs. Nav jau tikai Lietuva un Igaunija. Cik tad tālu no mums ir Polija šodien? Kādas problēmas? Lūk! Tāpēc radīt šādu kaut kādu īpašu stāvokli, īpašu sadārdzinājumu... Vai šodien ir problēma aizbraukt ar mašīnu uz jebkuru kaimiņvalsti? Līdz ar to es domāju, ka tā vairāk ir tāda izrunāšanās, nevis nopietna pieeja skaitļiem. Un te baidīt, kas te dzer, kas nedzer... Ziniet, kā jūs ģimenē audzināsiet savus bērnus, tā arī būs. Ja jūs pratīsiet viņus izaudzināt, tad viņi zinās, ko dzert, kad dzert un vai vispār dzert. Bet, ja jūs to nepratīsiet, tad var runāt šeit no tribīnes no rīta līdz vakaram.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Kolēģi! Es gribētu mazliet jums dot dažus izskaidrojumus, kāpēc mēs ar akadēmiķi Rivžas kundzi izvēlējāmies tieši šo skaitli.

Tika meklēts vidējais skaitlis starp divām pārējām Baltijas republikām, lai mēs nebūtu paši dārgākie, bet mēs būtu apmēram līdzīgi. Lai nebūtu šīs pārrobežu tirdzniecības, lai nebūtu šīs braukāšanas no vienas puses uz otru pusi, un līdz ar to mēs izskatītos arī civilizētāki. Šie 630 lati par 100 litriem absolūtā alkohola ir smieklīgi zema cena. Mēs esam, piedodiet, daudz sliktākā situācijā nekā igauņi un lietuvieši, kuri savu tirgu jau ir sakārtojuši.

Nē, mums nav jāsalīdzina ar Vāciju, jo Vācija, piedodiet, un pārējās Eiropas zemes nav tā saucamā “šņabja” lietošanas zonā. Pārējās Eiropas zemēs pirmajā vietā visvairāk lieto alu, otrā vietā – vīnu un tikai nelielā daudzumā – degvīnu. Mēs joprojām esam kā bijusī Padomju Savienība, kur priekšroka tiek dota stipriem alkoholiskiem dzērieniem, tāpēc mums šis jautājums ir tik ļoti sāpīgs un jutīgs.

Mums ir ļoti liels alkohola atkarīgo skaits, bet diemžēl pašreiz ne valsts budžetā, ne arī plānotajā alkoholisma samazināšanas plānā uz vairākiem gadiem neviens lats un santīms nav atvēlēts ārstēšanai. Mums ir līdzekļi tikai lekcijām, semināriem, konferencēm, un uz to es gribētu vērst sevišķi Ministru prezidenta uzmanību, jo nodzērusies tauta nav arī spējīga strādāt, viņa nav arī spējīga radīt mums ekonomisku pacēlumu. Turklāt vēl intelektuāli mēs pazemināmies, un tā ir nopietna problēma.

Un nevajag mūs baidīt ar to, ka mums visi tagad metīsies uz pašdarinātā dzeršanu vai, nedod Dievs, šķaidīs ar ūdeni kaut kādu zilā spirta mucu un saindēsies ar dažādiem toksiskiem produktiem. Šo produkciju lieto tikai smagi atkarīgie, tikai degradēti cilvēki. Kaut cik normāls cilvēks tādus dzērienus savā galvā nelej, piedodiet! Tā ka nevajag baidīt!

Un nevajag baidīt mūs arī ar pārāk lielo kontrabandas apjomu! Tieši par to mums arī vajag vairāk rūpēties – mūsu muitai un arī mūsu robežsargiem, lai šīs fūres ar nelegāliem alkoholiskiem dzērieniem nenonāktu mūsu robežās.

Tāpēc es uzskatu, ka mūsu piedāvātais priekšlikums ir ļoti pieņemams. Otrs jautājums: cik pašreiz, šajā budžeta situācijā, mēs varam atļauties kādu skaitli nobalsot? Te nu katram jādomā pašam un jāklausās, ko mēs jums šodien paskaidrojām.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Pēterim Tabūnam. (No zāles dep. A.Golubovs: “Urā!” Dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo Golubovs!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Piecu Saeimu garumā tiek diskutēts, cik maksās alkohols, cik maksās tabaka. Vieni saka: jāpalielina alkohola, kā arī tabakas izstrādājumu cena. Citi saka: nē, pat jāpazemina.

Draugi mīļie! Piecu Saeimu laikā es esmu dzirdējis šīs milzīgās, garās, žēlabainās debates, diskusijas. Un šodien aicinājums uz debatēm, uz diskusijām vēl un vēl nākotnē ir vienkārši smieklīgs. Smieklīgs un nožēlojams!

Sen vajadzēja tikt skaidrībā, kā rīkoties šajā gadījumā, sen vajadzēja būt skaidrībā. Nelaime ir pavisam cita: visās Saeimās ir bijuši lobiji – šeit un ārpus šīm telpām ir bijuši ļoti nopietni lobiji, rakstījuši likuma grozījumus visādus un vēl un vēl, un vēl, un vēl… Un panākuši. Un panākuši! Diemžēl. Mēs Sabiedrības veselības apakškomisijā tikko diskutējām par šīm lietām. Bija ļoti nopietna diskusija, to jau Strazdiņa kungs skāra. Un gandrīz visi bija vienisprātis par to, ka akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam ir jāpalielina. Bet atkal mēs… redziet, šodien šeit, no tribīnes, atbildīga persona saka, ka diskutēsim vēl piecas Saeimas un tad nolemsim. Smieklīgi!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Dziļos laukos parasti nevar nopirkt vairāk kā puslitru (“polļitra”, ja). Un, ja tiks pieņemts tas lēmums, kuru atbalstījusi komisija un arī valdība, tad nodokļa likmes palielinājums alkoholiskiem dzērieniem par vienu litru pieaugs par 75 santīmiem. Bet, tā kā tas spirts vēl ir jāatšķaida, kamēr līdz šņabja konsistencei nonāk, tad varētu samazināt to uz pusi, tātad par 35 santīmiem varētu šī likme pieaugt alkoholiskajiem spirtotajiem dzērieniem. Bet, ja puslitram, tad tikai 15 santīmi būs nodokļa likmes pieaugums. Bet tramvaja biļete maksā 40 santīmus.

Ja mēs neatbalstām nevienu no šiem priekšlikumiem, kas ir ierosināti, tad, lūk, paliek spēkā šie 15 santīmi, par kuriem pieaugs nodokļa likme.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Es negribu piesaukt ne kontrabandu, ne pašbrūvēto. Komisija, pieņemot lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt, ieklausījās valdībā un mēģināja novērst tādu situāciju, ka dzērāju paliek arvien vairāk, bet naudas valsts budžetā – arvien mazāk. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi – ieturēt šeit samērību. Šī piedāvātā norma jau paceļ akcīzi pāri Lietuvas normai. Un ziniet, visa tā leišmale… tur cilvēkiem patīk pastaigāt ar kājiņām, paņem līdzi pasi, un robežu nav.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Ģīļa, Ķikustes un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 54, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

9. – deputāta Kāposta priekšlikums, un tas jau attiecas uz mazajām alus darītavām un atlaidēm.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi, jā.

Sēdes vadītājs.

Es saku – deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

11. – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas priekšlikums – ir atbalstīts, iekļaujot 12. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Nav atbalstīts deputāts Strazdiņš 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Nu, tā kā tos dzērājus mēs ļoti mīlējām un atbalstījām, lai viņi 15 santīmus vien tērē par to šņabja pudeli, tad varbūt daži vārdi arī par to pīpēšanu.

Latvijā 2007.gadā, pēc statistikas, ir realizēti 3324 miljoni cigarešu, kā arī 5,87 miljoni cigāru un cigarellu, 19 583 kilogrami smēķējamās tabakas. Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem iedzīvotāju smēķēšanas rādītājiem Eiropas valstīs.

Ja mēs runājam par to, cik tad smēķē Latvijā, tad, pēc statistikas, vecumā starp 15 un 64 gadiem tie ir 35,3 procenti iedzīvotāju. Pagājušajā gadā akcīzes nodoklis cigaretēm bija viszemākais Eiropas Savienībā – 1,15 eiro uz 20 cigaretēm. Tajā pašā laikā citās valstīs šis nodoklis ir 5 un 6 eiro uz 20 cigaretēm, tas ir, uz vienu paciņu. Skaitļos šis akcīzes nodoklis pagājušajā gadā budžetā deva 72,24 miljonus latu. Pašreizējais akcīzes nodokļa celšanas grafiks paredz pietuvināt akcīzi zemākajam Eiropas Savienības līmenim. Pašreizējos ekonomikas apstākļos paaugstinot akcīzes nodokli straujāk, nekā ir paredzēts, mēs iegūtu trīs labumus. Pirmkārt, par vienu trešdaļu jeb 24 miljoniem mēs varētu palielināt ienākumus, ko novirzītu, piemēram, veselības aprūpes, energoresursu cenu pieauguma daļējai kompensācijai vai māsiņu algām.

Otrkārt, 50 procentos priekšlaicīgas nāves gadījumu nāves iemesls ir tabakas izstrādājumu lietošana. Pēkšņās nāves pirmām kārtām ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpat onkoloģiskām saslimšanām. Kā piemēru varu minēt mutes dobuma vēzi, barības vada vēzi, plaušu vēzi, kas joprojām vīriešiem, sevišķi smēķētājiem, ir pirmajā vietā onkoloģisko saslimšanu ziņā.

Un, treškārt, samazinot smēķēšanu, mēs samazinātu arī ugunsgrēku skaitu, jo, pēc pagājušā gada statistikas, 512 ugunsgrēki ar 56 bojāgājušajiem ir tiešā veidā saistīti ar smēķēšanu.

Cenas paaugstināšana, pēc Pasaules Veselības organizācijas statistikas datiem, samazinātu smēķētāju skaitu par 10 procentiem. Līdz ar to samazinātos saslimstība, pagarinātos vidējais dzīves ilgums, kas mums ir viszemākais Eiropas Savienībā, kā arī ievērojami samazinātos piešķirtā kompensējamo medikamentu finansējuma izlietojums šo slimību ārstēšanai. Toties mēs varētu palielināt šo medikamentu izlietojumu cilvēkiem, kuriem šo kaitīgo ieradumu nav, kuri paši sev nemeklē slimības, lai pēc tam prasītu valsts finansējumu.

Kad Sabiedrības veselības apakškomisijā mēs Finanšu ministrijas ierēdnei uzdevām jautājumu – kas tad kavē akcīzes nodokļa straujāku palielināšanu cigaretēm, tad atbilde skanēja: pieaugs kontrabanda no Krievijas un Baltkrievijas. Laikam jau Valsts ieņēmumu dienests ir institūcija, kurā būtu vēlams pārbaudīt ne tikai degvielas nelegālās ievešanas, bet arī cigarešu kontrabandas neapkarošanu. Varbūt arī šeit ir zināma saistība ar nevēlēšanos un nespēju nodrošināt kontrabandas apkarošanu. Aizdomu ēna pār šo institūciju ir pietiekami sabiezējusi, lai to ņemtu nopietni.

Arī Ārstu biedrība jau vairāk nekā desmit gadu garumā aicina palielināt tabakas akcīzes nodokli tieši šo iemeslu dēļ, lai uzlabotos iedzīvotāju veselība un lai pieaugtu budžeta līdzekļi veselības aprūpei.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie ministri! Godātie deputāti!

Es nebūtu kāpis šodien tribīnē un nebūtu runājis, ņemot vērā to, ka varbūt jautājumā par akcīzes nodokli es mazāk par jums orientējos, bet tieši tādēļ es aicinu deputātus, kuri te tik ļoti skaisti runā par veselīgu dzīvesveidu, par to, ka tauta ir jāglābj, par to, ka mums vajadzētu veicināt tautas dzimstību, veselību un tā tālāk, pašiem nenodarboties ar lietām, ar kurām viņi vienkārši šo tautu izkauj.

Es gribu tikai atgādināt statistiku. Tas jautājums ir tieši par tēmu, ka katru dienu Latvijā vainu pastiprinošos apstākļos abortā tiek nogalināti bērni, kopsummā tas ir vismaz 12 000 gadā. Un tieši tādēļ es aicinu tos cilvēkus, kas vienkārši praktizē šādas lietas (No zāles: “Par tēmu!”), vismazāk runāt no Saeimas tribīnes par veselīgu dzīvesveidu, par tautas labklājību un tautas nākotni.

Piedodiet, tā ir liekulība!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Jā, protams, man droši vien nav tiesību runāt par veselīgu dzīvesveidu, bet man droši vien ir tiesības runāt par lauku mājsaimniecību, kur brīžiem ir diezgan trūcīgi. Un tur, šajā mājsaimniecībā, katrs santīms droši vien ir diezgan būtisks. Un, ja mājās ģimenes galva ir smēķētājs, tad viņš, saņēmis savu naudiņu, pirmām kārtām dosies uz veikalu iepirkt cigaretes. Un tikai pēc tam aizies uz mājām un aiznesīs mājās to naudiņu bērniem burtnīcām, maizei.

Es pats esmu pīpētājs ar visai lielu stāžu un zinu, kā tas ir. Pats esmu no laukiem un zinu, kā tas ir.

Līdz ar to šinī laikā, kad tiešām nav viegli ar budžetu katrai mājsaimniecībai, it īpaši trūcīgai, es tomēr vēlētos piekrist tam, ka Budžeta komisija ir bijusi saprātīga un samērīgi palielinājusi šo nodokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu, mans vecaistēvs atrada izeju tad, kad bija dārga pīpējamā viela. Viņš audzēja tabaku, tabakas lapas. Jūs varbūt viens otrs zināt, kas tas ir.

Bet visiem kolēģiem es iesaku: centieties nedzert, centieties nepīpēt, un tad jūs visi nomirsiet pilnīgi veseli.

Sēdes vadītājs.

Es tomēr aicinātu runāt par priekšlikumu…

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu pārtraukt šīs debates, jo man pēc atsevišķu kolēģu izteikumiem palika iespaids, ka te sēž tikai dzērāji vai slepkavas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Jā, acīmredzot te komisijas vārdā ir jāpiebilst. Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu Latvijas valdība kopā ar Latvijas parlamentu precīzi noteiktā kārtībā ceļ šo akcīzes nodokli.

Un otrs, ko es gribētu pateikt no savas garā mūža pieredzes: jo vairāk tu ar velnu cīnies, jo ātrāk viņa gūstā nonāc.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Strazdiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 54, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

14. – Ģīļa, Ķikustes un Daudzes priekšlikums – nav atbalstīts un ir, manuprāt, izdebatēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

15.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ministru kabinets to neatbalsta, bet mēs, atbildīgā komisija, to atbalstām, iekļaujot finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikumā –16.priekšlikumā

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies deputātiem.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums – tāpat Ministru kabinetā nav atbalstīts, bet komisija to atbalsta, iekļaujot finanšu ministra priekšlikumā, kura numurs ir 18.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

21. – deputāta Blumberga priekšlikums, ko neatbalstīja Ministru kabinets. Bet mēs ieklausījāmies jūsu viedajos priekšlikumos un, daļēji atbalstot, to iestrādājām finanšu ministra Slaktera priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas iekļauts 26.priekšlikumā (mēs diviem ejam garām)… 26. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Atkal Juridiskais birojs 25.priekšlikumā ir atbalstīts, lai gan Ministru kabinets to neatbalstīja, un priekšlikums ir iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

26.priekšlikumu, es saprotu, mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Atbalstījām, jā.

K.Leiškalns.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru Ministru kabinets neatbalsta, bet kuru komisija atrada par vajadzīgu iekļaut 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Tātad Ministru kabineta priekšlikums arī atbalstīts un iekļauts 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Savukārt 29.priekšlikumu mēs jau atbalstījām, atbalstot Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums – vainago visu, un tas ir jāatbalsta noteikti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

31. – skaidrs, tas ir jāatbalsta, jo ir no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – 1. Likums pieņemts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdētājam. Jo tālāk mežā, jo vairāk malkas. Tātad likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbildīgā komisija saņēmusi 35 priekšlikumus, neapšaubāmi sūrā darbā visus tos ir skatījusi, un 1. ir deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, Agešina priekšlikums, kuru nav atbalstījis ne Ministru kabinets, ne komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es, atvainojos, deputāts Golubovs vēlas uzstāties debatēs. Vārds deputātam Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Jau ne pirmo reizi mēs piedāvājam to, lai neapliktu ar nodokli, ar ienākuma nodokli, smagas invaliditātes invalīdus, kuriem ir pirmā vai otrā grupa. Es domāju, ka to būtu ieteicams izdarīt, jo pašreiz, krīzes situācijā, tie cilvēki ir vismazāk aizsargāti. Nedod Dievs kādam no jums būt par invalīdu! Nedod Dievs! Bet, ja dos, tad jūs, lūdzu, šodien nobalsojiet “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Ārkārtīgi grūti šeit ko piebilst. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 41, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts valdībā un līdz ar to arī komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

5. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums, kuru nav atbalstījusi valdība, vēlāk – arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Tas neattiecas uz budžetu!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

7. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums – nav atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 46, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamie valdības locekļi! PCTVL frakcijas priekšlikums ir ļoti vienkāršs un ne tik radikāls kā iepriekšējais: neaplikt ar nodokli tikai tās pensijas, kuras tiek izmaksātas no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šādu pensiju aplikšana ar ienākuma nodokli ir aizlieguma izmantot sociālās apdrošināšanas iemaksas kaut kam citam, izņemot tiešo pensiju izmaksu un attiecīgo izdevumu administrēšanu, tiešs pārkāpums. Rezultātā sociālās apdrošināšanas iemaksu nauda tiek tērēta gan Rīgas domes pārstāvju ostā nesamērīgi lielajām algām, gan Saeimas deputātu uzturēšanai, gan ASV militāro avantūru atbalstam. Būtu jākaunas gan pensionāru, gan it īpaši invalīdu priekšā! Papīros valsts glīti sazīmē tev vienu pensiju, bet izmaksā pavisam citu. Tas ir absurda teātris, it īpaši ja ņem vērā, ka daļa pensionāru savu pensiju jau ir nopelnījuši, maksādami gan sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan ienākuma nodokli. Bet tagad visas šīs iemaksas tiek apliktas ar ienākuma nodokli otrreiz.

Arodbiedrības un Pensionāru federācija pieprasa šo amorālo praksi pārtraukt. Aicinu arī jūs būt kopā ar tautu un, aizstāvot tās intereses, balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Leiškalna kungs vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Nav ko piebilst. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

9. – Ministru kabineta priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Vidavskis, Golubovs, Kabanovs un Agešins. Nav guvis ne Ministru kabineta, ne arī komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 55, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

11. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, Agešina priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova, Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Komisija nav atbalstījusi arī 12. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

13.priekšlikumā Ministru kabinets un komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu par ekonomiku bremzējošo normu izņemšanu no šī likuma.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Lai arī kā man gribētos atbalstīt šo strādīgā deputāta Leiškalna priekšlikumu, uzskatu, ka tas tomēr nav atbalstāms. Un paskaidrošu – kāpēc. Man šķiet, ka mūsu valstī ir ļoti svarīgi, lai ar nodokļiem tiktu aplikta nevis alga, bet patēriņš, kapitāla pieaugums un nekustamais īpašums. Ir svarīgi tuvākajos gados valstī pārcelt nodokļu nastu no algām uz patēriņu, uz kapitāla pieaugumu un arī uz nekustamo īpašumu. Un tieši šis ir nodoklis, ko var saukt par kapitāla pieauguma nodokli.

Šobrīd spēkā esošā norma nosaka, ka, ja tu esi iegādājies nekustamo īpašumu un pārdod to ātrāk nekā pēc pieciem gadiem, tu maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par to starpību, ko tu iegūsti, pērkot un pārdodot. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir samazināt šo termiņu no pieciem uz vienu gadu. Tas faktiski, manuprāt, novedīs pie situācijas, kāda bija gadus divus, trīs, četrus atpakaļ…

Dz.Zaķis.

Tanī brīdī, kad Latvijas banku sistēmā atjaunosies uzticība gan bankām savā starpā, gan patērētājam pret bankām, sāks Latvijas ekonomikā ieplūst nauda, un es ticu, ka tā tas notiks. Un, ja mēs pieņemsim deputāta Leiškalna priekšlikumu, tad atkal veidosies tāda situācija, ka lielākā daļa naudas masas ieplūst tieši nekustamo īpašumu segmentā, nevis citā uzņēmējdarbībā, kas rada pievienoto vērtību. Man šķiet, ir ļoti svarīgi ar likumu veidot nodokļu sistēmu tādu, lai nauda nāk tieši tajā nozarē, kas ir svarīgāka valstī, respektīvi, tajās nozarēs, kur rodas pievienotā vērtība. Nekustamā īpašuma spekulācijas nav šī nozare! Un es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo uzskatu, ka ilgtermiņā šobrīd spēkā esošais regulējums ir pareizs. Un Leiškalna kunga piedāvātais regulējums nav pareizs.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Patiesībā Zaķa kungs ierosināja ļoti interesantas debates. Mēs visi zinām, ka nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir sastindzis, tajā gandrīz nenotiek darījumi. Un es varu saprast, ka deputāts Leiškalns nu, kaut kādas nākotnes vīzijas zīmējot, domā par to, kā regulēt nodokļu situāciju pēc tam, kad šis tirgus atdzīvosies. Varbūt viņam ir kādas individuālās prognozes un tamlīdzīgi.

Tas viss būtu ļoti saprotams. Bet īpatnējā veidā gan valdība atbalsta Leiškalna kungu, gan Budžeta komisija atbalsta Leiškalna kungu, un rezultātā šis regulējums, kas regulē neesošu objektu šobrīd, mudina visus atgriezties pie iepriekšējās situācijas. Tas, kas bija pirms… mēs pagarinājām šo termiņu no viena uz pieciem gadiem.

Es varu saprast, ka varbūt kādam bija izdevīgi nekustamo īpašumu tirgu atstāt kā beznodokļu zonu, lai uz cenu kāpuma rēķina kaut kā nopietni nopelnītu. Un kādi nopelnīja. Droši vien kādi nopelnīs arī uz cenu krituma rēķina. Bet tad man ir jautājums Leiškalna kungam. Es gribētu dzirdēt viņa viedokli, ne kā komisijas vadītāja viedokli, bet kā deputāta viedokli, kas ir šīs prognozes… Vai, Leiškalna kungs, jūs atkal prognozējat nekustamo īpašumu cenu jaunu bumu, ka gribat radīt jaunu beznodokļu zonu, kur kādi varētu labi pelnīt? Leiškalna kungs, es gribētu dzirdēt paskaidrojumus, citādi šo ir ļoti grūti atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, Šadurska kungs. Es mēģināšu paskaidrot, kāpēc es to iesniedzu. Lai sasniegtu to situāciju, kuru pēc četriem gadiem prognozē deputāts Zaķa kungs. Šobrīd ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas visā pasaulē, visās vietās, zināma daļa arī Latvijā. Nauda, kas mākslīgi inflāciju jeb patēriņu bremzējošu, ieliktu normu dēļ, kas bija vajadzīgas, bet novēlotas, nedosies uz tiem nekustamiem… tas tirgus netiek atdzīvināts, tas viss ir sastindzis.

Man šajā tirgū interešu nav. Ne es tur esmu piedalījies, ne piedalīšos. Man ir ārkārtīgi svarīgi, lai situācijā, ja cilvēkam ir bailes naudu nest uz banku, viņš to ieliek kaut kur, kādā sektorā, kaut kādā procesā, lai iet vaļā atkal process un lai tā spekulācija, dod Dievs, pēc četriem gadiem sasniedz tos pašus apjomus un līmeņus. Es baidos, ka diemžēl tā nebūs.

Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt normas, kas veicina kustību – naudas un īpašuma kustību – Latvijas diezgan mazajā tirgū. Šobrīd ir izdevīgi… Mēs redzam, kādā veidā krīt… tieši spekulanti paņem tās īpašumu cenas… tātad cenas, vienā mirklī sasniedzot zināmu līmeni, rada to pievilcību patērētājam. Patērētājs saka: es būtu ar mieru tur ieguldīt naudu, bet man no nākotnes peļņas, kad tā atkal pieaugs, nocirps tos 25 procentus. Diemžēl tirgus ir jābremzē tad, kad ir jābremzē, – mēs to izdarījām par vēlu – un jāveicina tad, kad tas ir jāveicina.

Tā ka es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Leiškalna kungs, šinī valstī ir ļoti svarīgi atbalstīt tās nozares, kurās rodas pievienotā vērtība. Trīs vai četrus gadus no vietas visa naudas masa aumaļām gāzās iekšā nekustamā īpašuma tirgū. Spekulanti pelnīja ļoti labi. Pievienotās vērtības radošie uzņēmumi, kas bija ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, ļoti daudzos gadījumos, ejot uz banku, saņēma skaidrus atteikumus, jo, raugi, nauda bija vajadzīga, lai izsniegtu hipotekāro kredītu vajadzībām un jūsu pieminētajiem dzīvokļu spekulantiem.

Ko mēs šobrīd izdarīsim? Ja šādu normu mēs… ja Leiškalna kunga piedāvāto normu pieņemsim, mēs radīsim situāciju, ka tūlīt tirgus būs nokrities, tūlīt Rīgā beidzot būs, teiksim, dzīvokļu cenas nonākušas līdz objektīvi puslīdz normālām tirgus cenām, nevis pārkarsēta tirgus cenām, un tūlīt mēs radīsim atkal vienam šauram segmentam (no visas mūsu ekonomikas kopumā) iespēju atbrīvoties no nodokļiem, jo gada laikā jau dzīvokli var normāli nopirkt, noformēt. Tā tikai paiet gads, kamēr tu to sakārto. Un ātri atkal tirgo. Nu, es uzskatu, ka tā ir ļoti nepareiza norma, jo uzskatu, ka nauda ir pirmām kārtām nepieciešama tajās nozarēs, kur rada kārtīgu pievienoto vērtību, nevis vienkārši spekulē ar dzīvokļiem.

Tāpēc aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates acīmredzot būs jāturpina pēc pārtraukuma, jo… vēl ir pirms jums, Šadurska kungs, arī deputāts Štokenbergs, un viņš runās pirmo reizi. Pusminūte, labi, pusminūte deputātam Štokenbergam, bet jebkurā gadījumā debates nāksies pārtraukt. Vārds deputātam Štokenbergam.

A.Štokenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es aicinu jūs balsot “pret” šo priekšlikumu, un tam ir divi galvenie iemesli.

Pirmkārt. Kā te pamatoti tika norādīts, Latvijas tautsaimniecība prasa nevis spekulatīvas investīcijas, bet investīcijas ražošanā, un nav vienalga, kur šobrīd ieplūst ārzemju nauda.

Otrkārt. Tas, ko mēs piedzīvojām 1998.gadā, – tas ir tas, ko Leiškalna kungs piedāvā stimulēt šobrīd. Toreiz pēc Krievijas sabrukuma finanšu sektorā ļoti daudziem Latvijas uzņēmumiem bija visai maz naudas, un tieši tajā brīdī zviedri ienāca šeit un nopirka mežus. Tas ir tas, ko Leiškalna kungs šobrīd piedāvā, – pie krītoša tirgus ļaut ienākt ārzemju naudai un izpirkt mūsu Latvijas nekustamos īpašumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Debatēs ir pieteikušies vēl divi deputāti.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm. Godātie kolēģi! Pārtraukums pusstundu, līdz pulksten 16.00.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Aigars Štokenbergs, Ausma Ziedone-Kantāne, Vaira Paegle, Ina Druviete, Sandra Kalniete, Visvaldis Lācis, Ingmārs Līdaka un Karina Pētersone.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma sākām izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tikām līdz 13.priekšlikumam un debates pārtraucām sakarā ar pārtraukumu.

Tagad vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Un ļoti augsti godātais Leiškalna kungs! Es saprotu, ka šis priekšlikums varbūt ir labi domāts, bet te ir divas problēmas. Pirmkārt, tas idejiski ir pilnīgi nepareizs. Doma ir laba, ja mēs gribam izņemt lieko naudu, brīnišķīgi! Tikai mēs to ņemam nepareizā virzienā, un kolēģis Štokenbergs ļoti pareizi norādīja, ka tas stimulē nepareizos tautsaimniecības sektorus, ja mēs varam spekulācijas vispār nosaukt par tautsaimniecības sektoru. Līdz ar to tas gluži vienkārši ir nepareizs signāls.

Otra problēma. Šis priekšlikums patiesībā – tieši otrādi – traucē tiem mērķiem, kurus jūs gribējāt sasniegt, nevis stimulē tos. Jo es taču ceru, ka jūs negribat izņemt naudu īstermiņa spekulācijām. Ja iepriekš likumā bija noteikts garāks laika periods, tad šī nauda tiks izņemta no aprites uz ilgāku laiku. Ja jūs ierosināt to saīsināt uz 12 mēnešiem, tātad tā ir ātru spekulāciju stimulēšana. Tad tas ir tieši papildu spiediens uz cenām, Leiškalna kungs.

Tāpēc es jūs ļoti aicinu nemulsināt deputātus, kuri paklausīgi atbalsta valdību un Budžeta komisiju. Nemulsiniet kolēģus! Atsauciet savu priekšlikumu, un jūs daudz labāk sasniegsit savu mērķi!

Un vēl, runājot par mērķiem, kolēģi, par naudas izņemšanu. Diemžēl tas jau notiek pats no sevis. Ja oktobra mēnesī no Latvijas bankām ir aizplūduši 460 miljoni latu, tad tas jau ir diezgan nopietns signāls. Tāpēc es domāju, Leiškalna kungs, ka jūsu priekšlikums ir ļoti nevēlams mūsu pašreizējā tautsaimnieciskā situācijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mirkli padomāsim, ko Leiškalna kungs mums piedāvā balsojumā un kādas tam ir sekas! Motivācija, man šķiet, ir saprotama un atbalstāma.

Situācijā, kad ekonomikai ir grūti, ir jāmeklē veidi, kā veicināt investīcijas tiem laimīgajiem indivīdiem, kam šobrīd ir nauda, lai viņi investētu atkal mūsu tautsaimniecībā. Un Leiškalna kungs piedāvā šo stimulu veidot nevis ražošanas sfērā, nevis pakalpojumu sfērā, bet tieši nekustamā īpašuma sfērā, kas pats par sevi... Protams, nekustamā īpašuma tirgus ir svarīga ekonomikas sastāvdaļa jebkurā valstī, arī mūsu valstī. Bet runa ir par to, vai tirgus tiek vai netiek kropļots un kādas tas radīs sekas tiem, kuri šajā tirgū jau ir un kuriem ir nevis spekulatīvi, bet ilgtermiņa ieguldīšanas nolūki.

Vistiešākās sekas ir tās, kas izpaužas arī iepriekšējā burbulī. Tie iedzīvotāji, kuriem piederēja īpašums un varbūt vēl tagad pieder īpašums, kuri ilgtermiņā dzīvo… varbūt tā ir viņu pašu māja, bet, īstermiņa spekulantiem ienākot masveidā tirgū un sadzenot cenas uz augšu, iedzīvotāji maksā lielāku nekustamā īpašuma nodokli, jo zemes kadastrs tiek mākslīgi celts uz augšu. Tātad cilvēki no malas, iespējams, pat ne no mūsu valsts, investē tirgū, sadzen mums, latviešiem, kadastra vērtību uz augšu, un mēs, latvieši, maksājam lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Un izdevīgā brīdī veiksmīgie spekulanti pamet mūsu tirgu, iespējams, pamet mūsu valsti (varbūt šeit nekad nav bijuši), un mēs paliekam, kā saka, pie tās siles, jau nedaudz sasistas, maksājot lielākus nodokļus.

Manuprāt, ja mēs vēlreiz atgrieztos pie stāvokļa, kāds tas bija aptuveni pirms gada, kad bija šī 12 mēnešu noteikšana, ka īpašums nav aplikts ar nodokli (to mēs mainījām, – mēs paši to mainījām uz 5 gadiem), tad mēs faktiski veicinātu to pašu, kas bija iepriekš. Leiškalna kungs teica: “Dievs dod, ka mums atkal uzietu cenas.” Tā diez vai tās uzietu, bet tas signāls un tā virzība nav pareiza. Pareizi ir vienādot nodokli dažāda veida ieguldījumiem ar vienu zemu, bet maksājamu likmi gan par nekustamo īpašumu, gan par kapitāla atdevi no cita veida ieguldījumiem. Bet mums nevajadzētu atstāt tā, ka vienu ieguldījumu veidu apliek ar 15 vai 25 procentu lielu nodokli, bet nekustamais īpašums kā ieguldīšanas veids ar kapitāla pieaugumu vispār netiek aplikts.

Tāpēc es visnotaļ atbalstu Leiškalna kungu viņa centienos meklēt veidu, kā mēs varam kā Saeima, kā likumdevēji ar nodokļu likumdošanu stimulēt mūsu valsts tautsaimniecību. Bet šis priekšlikums ir ar neapdomātām un, manuprāt, ļoti nevēlamām sekām. Nekropļosim tirgu! Šobrīd atstāsim šo normu tā, kā ir! Un, es domāju, mums noteikti vajadzētu Saeimā runāt par to, kā mēs varētu likmes vienādot uz zemo pusi, bet nevajadzētu vienu sfēru atstāt vispār bez nodokļiem. Jo – kas cieš tā rezultātā? Tie Latvijas iedzīvotāji, kas šeit dzīvo un dzīvos ilgtermiņā. Un kas, iespējams, gūs no tā? Tādi, kuri nemaksā mūsu valstij nodokļus, bet ņem no mūsu valsts labumu, paši nekā neatstādami. Un tas ir nepareizais signāls gan mūsu valsts iedzīvotājiem, gan ārvalstu iedzīvotājiem.

Un, ieguldot Latvijā, ja mums kapitāla pieaugumam nodokļu likme būtu 5 vai 10 procenti... Tas nav atbaidošs nodoklis, tas faktiski ir daudz konkurētspējīgāks nekā vairuma Eiropas Savienības valstu nodokļu likumdošanā.

Es domāju, mums vajag domāt šajā virzienā, nevis tanī virzienā, ka atstātu vienu jomu vispār bez nodokļa, atļaujot šo nenormālo cenu svārstību, kas mums pašiem nāk par sliktu; iet uz stabilitāti un vienādot nodokļu sistēmu, kur viss ir aplikts, bet ar zemiem, vienkāršiem nodokļiem.

Aicinu tomēr, visu cieņu izrādot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Leiškalna kungam, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kad izskatījām šo priekšlikumu, valdībai bija Finanšu ministrijas izstrādātas alternatīvas. Tās konstrukcijas bija apmēram šādas. Mēģināt veidot kaut kādu pārejas modeli, ka trīs gadi ir īpašumā un vienu gadu dzīvo pierakstīts. Otrs bija tāds variants, ka, ja jauc nost, tā vietā būvē citu un atsavina īpašumu… Bet tad, kad mēs apspriedām šos jautājumus, Latvijas Bankas prezidents valdības sēdē pateica, ka tirgus ir jāatdzīvina, jo tirgus nedarbojas. Tas, ko jūs runājat, potenciāli būtu ļoti labi. Patlaban tirgus nav. Jā, patlaban tirgus nav, un Latvijas Bankas prezidenta nostāja Latvijas valdības sēdē bija izšķirošā. Tāpēc mēs atbalstījām šo Leiškalna kunga priekšlikumu. Tas nav ilgtermiņa. Tas nav ilgtermiņa, bet tas ir atbilstošs esošajai situācijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Premjera kungs! Kolēģi! Papildus tam, ko debatēs jau minēja, manuprāt, pilnīgi pamatoti, es vēl trīs papildu argumentus gribētu minēt – kāpēc šīs normas atjaunošana pēc gada, kad mēs šeit, šajā zālē, pilnā pārliecībā visu to esam ieviesuši, manuprāt, būtu ne tikai nepareiza, bet pat aplama, Godmaņa kungs. Es patiesībā īsti nesaprotu, kuri ir tie argumenti, kāpēc jūs uzskatāt, ka šī norma varētu atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu. Godīgi runājot, tiešām nesaprotu. Varbūt varētu lūgt jums pateikt tos argumentus, tieši kāpēc, kāds ir pamatojums, kāpēc jūs domājat, ka šī norma atdzīvinās tirgu.

Tātad šie trīs argumenti. Kolēģi, pirmais arguments ir šāds. Ja valsts, kurā būtu jābūt ilgtermiņa nodokļu politikai, reizi gadā tik radikāli maina nopietnas normas, šāda valsts neizskatās nopietni. Vismaz Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija izskatās pilnīgi nenopietni. Manuprāt, ja kāds ārzemju eksperts, speciālists sekotu līdzi šīm darbībām, viņš vai nu smietos, vai būtu neizpratnē par to. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Kolēģi, es nezinu, vai tiešām Ministru kabinets nezina vai nesaprot… Šo nodokli maksā no starpības. No ieņēmumu starpības, no tās summas, kas ir izdota par šo īpašumu. Tātad tie ir 25 procenti no tās starpības… no tās summas, par ko noticis darījums. Tas notiek pēc darījuma. Tātad, ja uzņēmējs ir saņēmis naudu, viņš, manuprāt, jau zinot, ka tādi noteikumi ir spēkā, ir gatavojies un investējis tieši ar šādiem noteikumiem. Un kāpēc mēs šobrīd principā atņemam tik svarīgo valsts budžeta naudu par labu tam, ka kādam cilvēkam šie noteikumi būs labāki? Godīgi runājot, nesaprotu, jo es taču ceru, ka jūs esat pētījuši, ka šie dārgie džipi un šīs dārgās lietas ir firmām uzrakstītas, lai varētu norakstīt kā uzņēmuma ienākuma nodokli. Savukārt nekustamie īpašumi un zeme ir privātpersonām. Kāpēc ir privātpersonām? Tāpēc, ka ir šāda tipa noteikumi, ka mēs šobrīd atkal grasāmies atjaunot normu, lai nebūtu jāmaksā pilnīgi nekas. Pilnīgi nekas, nevis kaut vai godīgs 15 procentu nodoklis. Un tas ir nevis stimulējošs, bet absolūti bīstams priekšlikums, kas dod signālu: atkal džipus rakstiet firmām, bet īpašumus, kurus tirgosiet, rakstiet kā pašiem piederošus, nemaksājiet nodokļus!

Kolēģi, pēdējā lieta. Es tiešām gribu saistīt kopā šo priekšlikumu ar jau ilgi Saeimā debatēto un vienreiz Valsts prezidenta atpakaļ atdoto likumu par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu. Arī tur ļoti līdzīgā veidā tika argumentēta, teiksim, sistēmas nojaukšana par labu atsevišķiem cilvēkiem un atsevišķos konkrētos gadījumos. Un, ņemot vērā to, ka šis tirgus nedarbojas, tiešām nedarbojas, mēs šādā veidā nevis kaut ko stimulējam, veidojam, bet dodam privilēģijas ja ne uz vienas, tad uz divām rokām skaitītiem cilvēkiem, kuri zina, ka to tādā veidā var regulēt. Tas ir absolūti saprotams.

Un pēdējais, kolēģi! Īpaši jūs, Godmaņa kungs! Jūs līdz šim tiešām esot bijis tāds taisnprātīgs, esot runājis visu to, ko domājat. Nu tad kāpēc šajā gadījumā šis nav Ministru kabineta priekšlikums vai vismaz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums? Kāpēc mēs slēpjamies aiz cienīgā atraktīvā deputāta Leiškalna muguras? Kāpēc jūs nespējat to iesniegt un skaidri pateikt: jā, valdība maina noteikumus, jā, valdība ir gatava šajā situācijā pēc gada atkal mainīt noteikumus?! Nē, priekšā ir godātais Leiškalna kungs, kurš šobrīd it kā būs vainīgs par šo ideju!

Tiešām, kolēģi, nu apdomāsimies un būsim kaut nedaudz konsekventi, un ievērosim kaut kādu loģiku ekonomiskajā politikā Latvijā!

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Opozīcija atkal tādas pasaules gala ainas šeit zīmē, ka tūliņ… ka, šo normu mainot, nākamgad atkal sāksies nekustamā īpašuma burbulis un ka nu tagad visi baigi pelnīs – pārdos dzīvokļus. Bet situācija ir diametrāli, pilnīgi pretēja. Ja mēs tā tēlaini izsakāmies… Jā, pirms gada, kad šī norma tika pieņemta, dzīvojamā mājā bija ļoti, ļoti karsts, visi logi vaļā, visas durvis vaļā… Un tagad gan ārējo, gan iekšējo faktoru dēļ faktiski visas caurules aizsalušas. Mājā vispār vairs nav ūdens… Un ko dara mājas iedzīvotāji? Opozīcija aicina, lai mājas iedzīvotāji sēž tajā mājā un gaida, kad tās caurules pašas atkusīs un varbūt pēc pieciem sešiem mēnešiem viņi varēs nomazgāties, padzerties normāli ūdeni un tā tālāk.

Es domāju, ka pilnīgi pareizi ir tas, ka tiek veikts vesels pasākumu kopums, un šīs normas grozīšana ir tikai viens no vairākiem veidiem, kā vispār var atkausēt šīs caurules, tēlaini izsakoties, un sākt atdzīvināt tirgu. Protams, šī norma viena pati vēl tirgu neatdzīvinās, bet tas ir pareizais signāls (pareizais signāls – un vēl jo vairāk tiem īpašniekiem, kuriem tā nebūt nav uzņēmējdarbība!), ka ir vērts tagad tirgū kaut ko arī darīt.

Un otra lieta. Es biju pilnīgi pārsteigts, dzirdot, ka tagad ārzemnieki izpirks mūsu nekustamos īpašumus. Nu lai viņi brauc un pērk tos jaunos projektus! Ļoti labi! Lai viņi brauc un pērk! Tas tikai atdzīvinās mūsu ekonomiku.

Tādēļ aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Antai Rugātei… Izrādās, tas esot bijis deputāts Kārlis Leiškalns, kurš ir nospiedis ne to pogu…

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, jā… jo šeit es tomēr nevaru runāt komisijas vārdā.

Es tomēr gribētu nejaukt saimniecisku darbību, kas tiek aplikta ar nodokļiem. Arī šī nodokļa kontekstā saimnieciska darbība tiek aplikta ar nodokļiem, un mēs komisijā skatījām tos gadījumus, kad piedzen nodokli par personiskās mantas pārdošanu… situācijā, kad tas tiek izmantots saimnieciskiem darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests to labi pierāda, un mums neizdevās… nevis neizdevās, bet mums nācās atraidīt to darbaļaužu vēstules, kuri uzskatīja, ka viņi nepareizi tiek aplikti ar nodokli.

Otrs, ko es gribu teikt, dāmas un kungi! Šis tiešām ir stāsts par personiskās mantas pārdošanu. Un deputāts Leiškalns var nopirkt gleznu par tūkstoti, pēc gada pārdot to par pieciem tūkstošiem un nemaksāt nevienu nodokli. Pie kam ņemiet vērā to, ka es pērku par naudu, kura ir mana un par kuru es jau esmu visus nodokļus līdz šim nomaksājis. Es, protams, to neesmu nospēris kaut kur…

Un trešais, ko es gribētu piebilst pie visa šī garā stāsta. Mēs te izstrīdējāmies, sagrāvām valsts budžetu, bet šī norma stāsies spēkā tikai 2010.gadā. Šajā likumā šobrīd šāda norma Latvijā vispār nepastāv. Un visas tās darbības var notikt.

Jautājums ir par to, vai šodien kāds būs gatavs nopirkt tirgus konjunktūras dēļ nekustamo īpašumu par zemāku cenu, nebaidoties, ka, pieaugot šai cenai, viņam neliks samaksāt otrreiz iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ja jūs ievērojāt, Kariņa kungs, es šīs līdzīgās normas neatcēlu uzņēmēju nodoklim, tur 15 procenti kā bija, tā palika. Šajā stāstā ir runāts tikai par personisko mantu, kas iegādāta par personas līdzekļiem, par kuriem tā nodokļus jau ir nomaksājusi… Kur jūs te redzat kaut kādus… Patiesībā ir runa par normu, kas stājas spēkā tikai pēc gada. Vairāk nekā pēc gada! Tā ka es neredzu pamata šiem stāstiem par sabrukumu, par neķītriem nolūkiem un vēl kaut ko. Vai par vainīgumu, vai par likšanos zem tanka. Mani neviens zem tanka nepaliks. Ja vajadzēs, paņemšu kumulatīvo granātu, pabāzīšos pats atpakaļ. Nevajag šīs lietas sajaukt un taisīt īstenībā debates ne par ko!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Kariņam, otro reizi.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs patiesi vēlamies stimulēt nekustamo īpašumu tirgu, ir divi veidi, kā to var darīt, nekropļojot nodokļu sistēmu. Viens ir, pataisot kredītus pieejamākus, bet mēs zinām, ka to šobrīd, šādos finanšu apstākļos, ir grūti panākt, jo bankas ir ļoti negribīgas aizdot naudu, tās baidās par kredītu sniegšanu.

Otrs, ko valdība var tiešā veidā darīt, ir mainīt likumdošanu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu, piemēram, pirmo reizi. Jaunais pāris vai varbūt ne tik jauns pāris, kas vēlas nopirkt māju vai dzīvokli, varētu procentus, ko viņi maksā par savu mājokli… viņi varētu katru santīmu no samaksātiem procentiem atskaitīt no sava iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko viņi maksā valstij. Šādā veidā mēs reāli varētu stimulēt tirgu, pieaicinot klāt nevis spekulantus, kas ir iekšā ārā, iekšā ārā, iekšā ārā, bet veicināt ilgtermiņa investorus, kas mūsu nekustamā īpašuma tirgum nāk par labu, mūsu valsts iedzīvotājiem nāk par labu. Tātad nestimulēsim spekulāciju (šis nodoklis stimulēs spekulāciju), bet stimulēsim drīzāk ilgtermiņa attīstību ar nodokļu likumdošanu, atvieglojot jauniem īpašniekiem visus procentus, ko viņi maksā par savu nekustamo īpašumu, lai viņi var atvilkt no sava nekustamā īpašuma nodokļa slogu! Tas ir viens virziens. Un šajā virzienā var atrast vēl daudzus citus piemērus un veidus, kā varētu stimulēt. Tātad es tomēr aicinu neatbalstīt Leiškalna kungu. Tas nav pareizais signāls. Es atkārtoju, tas nav pareizais signāls!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai
Čepānei.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāj!

Sēdes vadītājs.

Deputāt Šmit! Es iedevu vārdu deputātei Čepānei. (No zāles dep. J.Dobelis: “Lai viņi abi reizē runā!”)

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais Godmaņa kungs! Es šodien šajā zālē jau dzirdu vairākas reizes: atdzīvināsim nekustamo īpašumu tirgu. Pirmo reizi tika runāts par to, ka jāizdara grozījumi, kā jau Kampara kungs teica, likumā, kas regulē valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu.

Otro reizi šodien runājam par to. Trešo reizi… Es zinu, ka viens no pamatojumiem ir grozīt Aizsargjoslu likumu, paredzēt 36.pantā tādus grozījumus, ka ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamās zemes ir jāprivatizē. Atkal ir atsauce uz nekustamā īpašuma tirgus atdzīvināšanu. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi!”) Es domāju, ka tas nav pareizi. Un kāpēc tas nav pareizi? Tāpēc, ka līdz šim normā bija noteikts, ka 60 mēneši, tas ir, 5 gadi. Iespējams, ka tas bija par daudz, bet pašlaik tas ir 5 reizes mazāk. Kāpēc pieci? Kāpēc varbūt ne divi ar pusi gadi, kāpēc 2 gadi? Kāpēc mesties no vienas galējības otrā galējībā šajā gadījumā? Ja mēs runājam par šiem sagatavotajiem grozījumiem, kas mums tagad nāks no Ministru kabineta, tad šajā gadījumā es tikai varētu pateikt jums, ka tur jau nekādu ēku un būvju faktiski nav, lielākoties tur ir grausti, tur ir veci pamati, kurus knapi var ieraudzīt. Katrā ziņā tas tiks pa lēto noprivatizēts un pēc tam atsavināts. Ja mēs šādā veidā atsevišķām personām vēlētos pārdot par lētu naudu, lai pēc tam tās attīstītu tirgu, tad es varētu piekrist. Tad tam varētu piekrist. Bet vai šajā gadījumā mēs varam runāt par tirgus attīstīšanu vai par atsevišķu sponsoru atbalstīšanu? Tas, man liekas, jums ir jāizvērtē.

Tāpēc es gribētu teikt, ka tas nav izsvērts priekšlikums. Lai Leiškalna kungs pasaka, kāpēc viņš domā, ka piecas reizes vajadzētu samazināt šo termiņu! Kāpēc ne četras? Kāpēc ne trīs? Un kāpēc ne, piemēram, uz pusi? Kādi šeit ir aprēķini? Kāda te ir krīze? Jūsu sponsoriem te ir krīze!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jānim Šmitam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Par garīgām lietām ne!”)

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa” frakcija noteikti atbalstīs šo priekšlikumu, jo to ir rūpīgi izvērtējusi gan valdība, gan arī atbildīgā komisija.

Bet patiesībā mans tribīnē kāpšanas mērķis ir atvainoties par saviem vārdiem, ko es iepriekš esmu teicis deputātei Circenei. Es gribētu tikai atgādināt kolēģiem, ka kādreizējā veselības ministre Ingrīda Circene, viesojoties…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, deputāt Šmit! Runājam mēs par Leiškalna priekšlikumu – 13.priekšlikumu. Es jau jums vakar aizrādīju par to, ka jūs runājat, pārkāpjot Saeimas kārtības rulli.

J.Šmits.

Jā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Šmita kungs, ja jūs gribat, es došu jums vārdu paziņojumam tad, kad mēs nākamajā pārtraukumā iesim. Tad jūs varēsiet pilnīgi droši to visu pateikt. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Lai runā viņš!”)

J.Šmits.

Paldies! Paldies! Es pateikšu savu pārtraukumā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Mēģināšu vēlreiz, jau komisijas vārdā, paskaidrot.

Pagājušā… nē, šā gada jūlijā mēs saņēmām no Latvijas Republikas valdības ārkārtīgi novēloto normu par ekonomikas dzesēšanu, kas mēģināja aprobežot vairākus tirgus sektorus. Mēs to iestrādājām, un tā atdzišana jau pārgāja sasalumā. Un jūs labi zināt, ka visos tirgos šobrīd ir sasalums. Norma par nekustamo īpašumu kā saimnieciskās darbības vai kā uzņēmumu vai kapitālsabiedrību sastāvdaļu paliek šobrīd spēkā.

Par ko mēs runājam šodien? Un komisijā to saprata arī Kariņa kungs ārkārtīgi labi un, jāteic, mani sirsnīgi atbalstīja. Mēs runājam šobrīd, dāmas un kungi, par situāciju… par priekšlikumu, kas ir sadaļā “Neapliekamie ienākumi”, un starp tiem ir ienākumi no personīgās mantas pārdošanas, un arī attiecībā uz dzīvokļiem šī norma bija spēkā. Bija spēkā norma! Es vienkārši izsvītroju tās pārsteidzīgās vai drīzāk gan novēlotās normas, ko mēs iebalsojām jūlijā.

Es tikai atgriežos pie vecās redakcijas. Cilvēkam ir tiesības uz personīgo mantu un tiesības pārdot šo personīgo mantu, ja tai nav saimnieciskas darbības rakstura, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo lielos vilcienos mums jāuzskata, ka gan dzīvoklīti, gan, es nezinu, zemes pleķīti vai vasarnīcu mēs nopērkam par naudu, par kuru mēs nomaksājam visus nodokļus.

Ja Valsts ieņēmumu dienests var pierādīt, ka šai darbībai ir saimnieciskas darbības raksturs, tad Valsts ieņēmumu dienests piedzen šos 25 procentus un ir jau piedzinis daudzos tūkstošos gadījumu. Tā ir norma, ko es neesmu ne ar vienu valdību… valdībā acīmredzot arī strīdējās. Tā ir norma, ko es esmu izrunājis ar Latvijas Bankas prezidentu – ar vienu no tiem, kas man šo normu atnesa uz komisiju šā gada jūlijā. Viss! Tā norma vairs nestrādā.

Neapliksim personīgo mantu! Nezin kāpēc komisijā mēs visi tam piekritām, un šodien par likuma normu, kam jāstājas spēkā pēc gada, vairāk nekā pēc gada, uzsākam tādas debates, meklējot tur kaut kādu mēģinājumu nozagt Jūrmalas kāpas.

Nu, es atvainojos! Es aicinu… Es nevaru atsaukt šo priekšlikumu. Tā kā valdība gatavojas iesniegt pilnīgi jaunu likumprojektu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, vienīgais, uz ko es varu aicināt: atbalstīt priekšlikumu, kurš varbūt nav ilglaicīgs, bet parāda tendenci, kā valdībai jārīkojas attiecībā uz personīgo mantu, kas iegūta, iepriekš nomaksājot nodokļus. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi, Kārli!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: “Rokas nost no Leiškalna!”) Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 19, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

14.priekšlikums līdz ar to arī jāatbalsta, jo tā ir atgriešanās pie līdz šim un šobrīd spēkā esošās normas likumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies. Es jau domāju, būs debates.

14.priekšlikums, ko iesniedza deputāti Vidavskis, Golubovs, Kabanovs…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, 15.priekšlikums.

K.Leiškalns.

Ai, atvainojos, 15.priekšlikums. Nosauktie deputāti iesnieguši. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Diezgan interesanti un amizanti skatīties uz to, kā kolēģi strīdas par nekustamiem īpašumiem. Gandrīz vai stundu. Es gribu pateikt jums dažus vārdus pavisam par kaut ko citu – par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, par invalīdiem. Alberts Einšteins kādreiz ir teicis, ka vērtību dzīvei piešķir tikai tas, ko esam darījuši citu cilvēku labā. Un mūsu priekšlikuma būtība ir gaužām vienkārša. Apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts tāds ienākumu veids kā smagas invaliditātes – 1. un 2.grupas – invalīdu pensijas. Mēs uzskatām, ka tas priekšlikums ir ļoti loģisks un pats par sevi saprotams. Lūdzu atbalstīt un balsot “par”!

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns.

Šeit tiešām ir grūti piebilst, jo problēma ir smaga un morāla.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 39, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

16.priekšlikums ir no Leiškalna un izriet no 13. un 14.priekšlikuma, ko parlaments ir atbalstījis.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

17. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates. Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Kolēģi! Es jau varētu atbildēt Agešina kungam, ka Leiškalna kungs jau arī aizstāv tikai to cilvēku intereses, kuriem ir īpašas vajadzības pēc naudas. Tā ka viss jau tā arī notiek šajā likumā.

Toties “Pilsoniskā Savienība” grib aizstāvēt to cilvēku intereses, kam ir vajadzība pēc izglītības. Un šajā priekšlikumā ir runa par attaisnoto izdevumu limita palielināšanu izglītības ieguvei. Kā jau Godmaņa kungs norādīja, šis attaisnoto izdevumu limits ir palielināts no 150 uz 300 latiem gadā, taču diemžēl tas neatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai un situācijai finanšu tirgū. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jāsamazina!”) Daudz reālāks ir mūsu frakcijas ierosinājums – palielināt šo attaisnoto izdevumu limitu līdz 1200 latiem gadā.

Redzat, kolēģi, lētākā augstskolas bakalaura programma maksā apmēram 500 latu (laikam šī ir bāzes cena); ja mēs pareizinām to ar jomas koeficientu, kas ir no 1 līdz 6, ja ņemam kaut ko vidēju, apmēram to, cik maksā inženierprogrammas, tad šīs summas ir krietni lielākas. Un, ja mēs gribam stimulēt izglītības ieguvi, tad šeit patiesībā būtu jābūt reāliem skaitļiem. Tāpat tas ne tuvu nenosegs studiju izmaksas medicīnā vai kādā citā ļoti dārgā jomā. Bet, ja mēs gribam celt mūsu ekonomikas konkurētspēju, mums ir jādod iespēja par savu izglītību samaksāt tiem, kas
nevar iegūt šo izglītību par valsts budžeta līdzekļiem.

K.Šadurskis.

Un, kolēģi, šajā priekšlikumā ir arī otrā daļa. Proti, ja kvalifikācijas pilnveidi prasa kādi ārējie normatīvie akti… vai, teiksim, valsts to prasa ierēdņiem vai citiem valsts institūciju darbiniekiem, tad šai izglītības pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei nebūtu nepieciešams noteikt limitus, jo, ja cilvēks strādā amatā, kurā ir nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju, tad ir ļoti loģiski, ka viņam ir iespējas to izdarīt.

Kolēģi! Šī norma neprasīs milzīgas investīcijas no valsts budžeta līdzekļiem, toties ļoti nopietni palīdzēs mūsu kvalifikācijas celšanā un ekonomikas stimulēšanā.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies Šadurska kungam, un es te pieteicos debatēs, lai pateiktu tikai vienu lietu.

Šeit no tribīnes runādams (varbūt arī par šo priekšlikumu), es šodien divreiz dzirdēju savu kolēģu jēlībiņas attiecībā uz to, ka es šeit no tribīnes aizstāvu komisijas un valdības atbalstītus priekšlikumus.

Pirmais gadījums. Kāds no maniem draugiem un kolēģiem bija saodis, ka es smirdu pēc cigāra, un tāpēc nolēmis, ka es noteikti aiz šī iemesla neatbalstīšu akcīzes palielināšanu tabakai.

Otrs kolēģis, Šadurska kungs, uzskata, ka es – atšķirībā no viņa – kalpoju tikai cilvēkiem, kuriem ir īpaša vajadzība pēc naudas.

Šadurska kungs, es pateikšu jums tikai vienu: kam ir īpaša vajadzība pēc naudas, varbūt drusciņ iedodiet, es tas esmu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputāts Leiškalns vēlas arī komisijas vārdā ko teikt?

K.Leiškalns.

Itin neko.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

18. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikums. Valdība nav atbalstījusi, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā iekļaut daļēji dzēsto izdevumu kategorijā maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumus par dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā mājā. Būtu netaisnīgi un amorāli aizmirst, ka pēc dzīvokļu īres maksas griestu atcelšanas šo maksājumu apmēri svārstās robežās no 1,5 līdz 3 latiem par kvadrātmetru. Tas ir 5–10 reizes vairāk nekā personām, kurām palaimējās privatizēt dzīvokļus par sertifikātiem.

Aicinu jūs kaut vai daļēji atjaunot sociālo taisnīgumu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K.Leiškalns.

Itin nekas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 49, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

20. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums par 10.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! PCTVL piedāvā iekļaut daļēji dzēsto izdevumu kategorijā maksātāja maksājumus par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā vai koledžā. Mēs taču visi uzstājamies par kultūras un zinātnes atbalstu. Tad nu reāli kaut vai nedaudz atbalstīsim tos, kuri nākotnē veidos Latvijas kultūras un zinātnes zelta fondu! Lūdzu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā deputāts Leiškalns vēlas ko piebilst? Nevēlas piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

21. – Ministru kabineta priekšlikums attiecībā uz 11.pantu – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Tāpat ir atbalstīts 22. – Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Bet nav atbalstīts 23.priekšlikums, ko iesniedza deputāti Vidavskis, Golubovs, Kabanovs un Agešins.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka visi piekusa un negrib klausīties, bet parunāsim par pensionāriem un par neizpildītiem solījumiem.

Valdības deklarācijā ir punkts, ka neapliekamais minimums būs pensionāriem, kuri strādā. Pirmais. Vai paaugstināsies neapliekamais pensijas minimums? Saprotiet – 2006.gadā Kalvītis ļoti pareizi izdarīja un pacēla šo slodzi pensionāriem līdz 165 latiem. Tajā situācijā vidēji pensija bija ap 130 latu un iztikas minimums bija ap 150 latu. Nu, es pateikšu, ka tas nebija labs solis, bet, vienalga, tas bija solis uz priekšu. Divus gadus šis cipars nemainās.

Es ļoti uzmanīgi klausījos premjerministru un dzirdēju tādus vārdus, ka nākamgad vidēji pensija būs ap 180 latu. Pareizi? Pareizi. Ļoti labi, bet saprotiet, ka virs 165 latiem mēs šo pensiju apliksim ar nodokli. Iznāks tas, ka mēs tikai izvelkam pensionārus uz kaut kādu līmeni, kurā viņi var izdzīvot, un pēc tam paņemam un noņemam to nodokļos. Tas nav labi, un tas parāda to, ka valstiski mēs nedomājam. Te parādās parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš piedāvā pacelt šos griestus līdz 225 latiem. Tas ir ļoti labs priekšlikums un pilnīgi sakrīt ar komisijas viedokli, ar to, ko solīja mums Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Man likās, ka viņš pateica, ka šis skaitlis jau novecos un to vajag uz 20 procentiem pacelt, lai tas būtu kaut cik politiski aktīvs vai ekonomiski pamatots. Šis skaitlis, ko mēs iesaldēsim nākamgad, nozīmēs pilnīgu stāvēšanu uz vietas, tas neatbilst realitātei, tāpēc ka jau šogad iztikas minimums būs ap 200 latu – līdz gada beigām. Jūs saprotat. Un iznāk tā, ka, no vienas puses, mēs indeksējam pensijas, iedodam pensionāram, pacelsim viņam piemaksu par stāžu, bet, no otras puses, paņemam un izņemam no viņa maka 25 procentus. Tas nav labi.

Un vēl es gribu pateikt, kā ministrija uzvedās Sociālo un darba lietu komisijā, kur visu laiku, pusgadu, mēģināja šo priekšlikumu iesniegt Budžeta komisijai. Vienbalsīgi priekšlikums tika atbalstīts. Bija atbalsts no Finanšu ministrijas, mēs iesniedzām Leiškalna kungam komisijā, bet viņi šo priekšlikumu tur līdz tādai situācijai, ka šodien tas nav pilnīgi aktīvs. Un es gribu pateikt par jūsu pārstāvi Ministru kabinetā, kura atbild par Labklājības ministriju. Lūdzu, piesaistiet ministru darbam komisijā! Paskatieties, kas notiek šodien! Mēs pirms pusstundas, kad sākās sēde, risinājām jautājumu par vienu no svarīgākajām aģentūrām Latvijā – VSAA. Tā nav normāla situācija, ka labklājības ministre nerūpējas par saviem cilvēkiem. Šis ministrs bija ļoti labi redzams tikai pirms referenduma, tad šis cilvēks skraidīja apkārt pa visu pasauli un pierādīja: “Neuztraucieties, cilvēki, pabalsts būs 60 latu!” Šodien tas palika 45 lati.

“Neuztraucieties: kas strādās, tas saņems arī neapliekamo minimumu kā visi pārējie strādājošie!” Atkal – nulle, atkal pensionārs, kurš strādā, maksās no pirmā lata. Es zinu, ko teiks Godmaņa kungs: ka šos 165 latus sarēķinās gan no pensijas, gan no algas. Bet pensionāram, kurš reāli strādā šodien un saņem pensiju, viņam jau ir pensija virs 165 latiem. Paldies. Lūdzu, atbalstiet ne mūsu frakcijas priekšlikumu, tāpēc ka mēs gribam vispār atteikties no nodokļa uzlikšanas pensionāriem. Atbalstīsim Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi Auguļa kungu! Paldies par parlamentāro sekretāru jums! (Aplausi.) (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Pareizi, Andrej! Pareizi runāja Klementjevs!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mans kolēģis runāja par šā priekšlikuma pirmo daļu. Es gribu parunāt par otro daļu.

Mēs piedāvājam, ka tām personām, kuras saņem vairāk nekā 10 minimālās algas, tātad cilvēkiem, kuriem alga ir vairāk nekā 10 minimālās algas, nepiemēro atlaidi – neapliekamo minimumu. Nepiemēro neapliekamo minimumu. Tas skars tieši mūsu Ministru kabinetu, tāpēc viņi arī neatbalstīja mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Es atvainojos…

K.Leiškalns.

Komisijai nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs.

Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 50, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

24.priekšlikums nedaudz mani izbrīna, protams. Tas ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Auguļa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts ne Ministru kabinetā, ne komisijā. Labi – komisija…

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Vismaz Godmanis atbalstīs!”)

I.Godmanis (Ministru prezidents).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, runājot par nekustamo īpašumu tirgus atjaunošanu vai iedzīvināšanu, par ko šeit bija debates. Arī šis ir sarežģīts jautājums.

Redziet, es te vienreiz nokļūdījos, tad, kad atskaitījos, un – es neatceros, par kurām dienām, – es izdarīju vienu kļūdu, jo biju iedomājies, ka mums tā saucamais kombinētais neapliekamais minimums jau eksistē. Ar šo likumu mēs speram vienu soli. Ar to mēs nosakām, ka tad, ja mana pensija ir zem 165 latiem, to starpību izmanto kā neapliekamo minimumu manam darbam. Piemēram, man ir 120 latu pensija. Tas nozīmē, ka 45 lati ir neapliekamais minimums no manas darba algas – tas, kā nebija, to mēs šeit iedibinām. Vai tas ir pietiekami? Protams, ja mana pensija ir lielāka nekā 165 un es strādāju, tad diemžēl maksāju no pirmā lata. Tas ir fakts.

Jā, bet klausieties manī! Problēma ir proporcijā. Problēma ir proporcijā. Es saprotu, ko teica Klementjeva kungs, bet problēma ir proporcijā. Tik tiešām – uz septembra beigām, ja nemaldos, mums vidējā pensija bija 171 lats. Jā, bet struktūra! Ir apmēram 23 tūkstoši pensionāru, kam ir pensija no 200 līdz 500 latiem. Un šie pensionāri, kas ir nopelnījuši pensiju no 200 līdz 500 latiem, to vidējo pensiju “uzvelk” uz augšu – uz 171. Tāpēc to pensionāru skaits, kam pensija ir zem 171, diemžēl, man jāsaka, ir kaut kur nedaudz zem 70 procentiem. Ja mums izdosies realizēt programmu nākamajā gadā, tad mēs tuvosimies tam, ka viņu beidzot būs mazāk par 50 procentiem.

Tāpēc lielais daudzums pensionāru, tai skaitā, es ceru, arī strādājoši, ir ar pensiju zemāku nekā šis skaitlis. Un katrs lats, kas viņiem ir zem 165, netika aplikts, ja viņi strādā. Un, jo pensija ir mazāka, jo lielāks ir neapliekamais minimums algai.

Kāpēc mēs nevaram atļauties pacelt šo skaitli? Mēs nevaram. Mums vienkārši… Redziet, mums sociālais budžets 2009.gada projektā pieaug par 27 procentiem. Pamatbudžets samazinās, bet sociālais – pieaug. Tas ir maksimums, ko mēs varam atļauties, – tā ir tā problēma.

Es pietiekami precīzi izteicos vai neizteicos? Es saprotu, ka cienījamie deputāti mani nesaprot. Jums ir mazāka pensija, tā ir mazāka nekā 165. Par katru latu, par kuru tā ir mazāka, šī summa netiek aplikta no jūsu algas.

Tas ir viss, ko mēs varam izdarīt tagad.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātei Silvai Bendrātei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis un dep. J.Dobelis: “Balsot! Balsot!”)

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, nav jādomā nekādas struktūras un nav jāķīmiķo šīs lietas. Un tās ir jāpasaka vecam cilvēkam pavisam skaidri. Un pirmām kārtām, manuprāt, mūsu valstī ir jābūt tā, ka vecam cilvēkam nevajadzētu strādāt, jo viņš patiesībā nav nekāds strādātājs. Viņš to dara sava izmisuma dēļ, jo valsts viņam nespēj nodrošināt normālus dzīvošanas līdzekļus. Un, ja reiz viņš strādā, šis vecais cilvēks, tad viņam būtu jābūt pilnīgi skaidram, ka viņš ir tāds pats strādājošais kā visi pārējie. Un viņam valsts dziļi paklanās un samaksā vai pielīdzina tādu pašu minimumu kā jebkuram strādājošam cilvēkam. Un tad tā sistēma būtu pavisam skaidra un pārskatāma, nevis kā tagad stāstām – 165 no tā gala un pieci – no šitā gala. Tas nav skaidrs tādam cilvēkam. Sistēmai ir jābūt skaidrai un pārskatāmai. Un, ja mēs vēl cerējām, ka vismaz neapliekamo minimumu, šādi veidojot likumu, skaitot to kā vienu, teiksim, šo atalgojumu, vēl mēģinās pacelt līdz 225, tad mēs redzam, ka tas nav noticis. Un tāpēc nav ko muļķot vecos cilvēkus. (No zāles Ministru prezidents I.Godmanis: “Pietiek!”) Daudz pareizāk būtu atstāt šo sistēmu skaidru. Ja strādā, tad arī ir minimums! (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

K.Leiškalns.

Komisijas vārdā man nav ko piebilst, jo, manuprāt, Godmanis ārkārtīgi precīzi paskaidroja, kas ir domāts šobrīd attiecībā uz neapliekamo minimumu pensionāriem. Ārkārtīgi vienkārši. Līdz ar to Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Auguļa kunga priekšlikums nav atbalstāms, jo tāds šeit nemaz nedrīkst būt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

Ejam tālāk. Nākamais ir deputāta Buzajeva priekšlikums. To nav atbalstījis ne Ministru kabinets, ne atbildīgā
komisija.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamie valdības locekļi! Es piedāvāju saglabāt pastāvošo praksi, proti, neaplikt ar nodokli to strādājošo pensionāru pensijas, kuriem pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ministru kabinets bija nolēmis šo praksi atcelt un uz kopējiem pamatiem aplikt ar nodokli viņu pensijas. Anotācijā šim likumprojektam par to, starp citu, nav teikts ne vārda. Drīzāk jau Ministru kabinetam nebija nekādu negatīvu jūtu pret šiem pensionāriem, un tas atņēma viņiem atvieglojumus vienīgi savas neuzmanības dēļ. Varbūt šo cilvēku, kas saņem pensiju virs 1980 latiem gadā un joprojām strādā, nav tik daudz, tomēr šie cilvēki eksistē. Un sakarā ar to es tomēr aicinu Saeimas deputātus nebūt neliešiem un neatņemt cilvēkiem tās tiesības, kuras viņi izmantoja agrāk, un izlabot Ministru kabineta kļūdu. Es arī lūdzu pamatot Ministru kabineta nostāju – atņemt cilvēkiem tās tiesības, kuras viņiem ir. Un arī komisijas vadītāju paskaidrot, kāpēc viņi noraidīja manu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

K.Leiškalns.

Nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

26. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to ir izskatījusi, nav atbalstījusi, arī Ministru kabinets ne.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija piedāvā aplikt ar nodokli tos strādājošos pensionārus, kuri saņem pensiju un sociālās apdrošināšanas iemaksu… uz sociālo apdrošināšanas iemaksu rēķina vienlīdzīgi ar visiem pārējiem darbiniekiem. To pieprasa ne tikai arodbiedrības un Latvijas Pensionāru federācija, to pieprasa arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kura vēl pirms pusgada trokšņaini iesniedza Saeimai analoģisku likumprojektu. Likumprojekts tika vienbalsīgi nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kur arī tika klusi un bez liekām ceremonijām diemžēl apglabāts.

Iesaku, deputāti, būt konsekventiem un vēlreiz nobalsot par to, ko jūs jau esat vienbalsīgi atbalstījuši.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai ir piebilstams kaut kas komisijai?

K.Leiškalns.

Priekšsēdētāja kungs, nav piebilstams itin nekas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

27. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums par 13.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi, Ministru kabinets nav atbalstījis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

29. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums. Komisijā atbalsts nav gūts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 50, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Paldies.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī finanšu ministra Slaktera kunga priekšlikums – 32.priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ministru kabineta iesniegtais 33.priekšlikums arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Deputāts Leiškalns ir atbalstīts… To skandalozo priekšlikumu, ko mēs te skatījām stundu… tas tagad ir jānobalso. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

38. …

Sēdes vadītājs.

35.priekšlikums…

K.Leiškalns.

Jā, 35., man brillītes vajag… Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Vairāk priekšlikumu attiecībā uz šo likumprojektu nav. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 27, atturas – 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finanšu vadību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj! Komisija saņēmusi 62 priekšlikumus, no tiem pirmo ir iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Ne komisija, ne valdība neatbalsta deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu par apropriācijām.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Aleksejam Vidavskim.

A.Vidavskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie kolēģi! Frakcija “Saskaņas Centrs” savā priekšlikumā piedāvā mainīt pastāvošo kārtību, kādā tiek dalīta apropriācijas rezerve, un nedeleģēt to turpmāk Ministru kabinetam, bet noteikt, ka to dala deputāti Saeimā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai deputāts Leiškalns komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

K.Leiškalns.

Valdībai un komisijai bija pilnīgi cita pieeja jautājumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 48, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

Paldies.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

7. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikums, tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Vidavska, Golubova, Kabanova un Agešina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 11. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

12. priekšlikumā atbalstu ir saņēmis arī finanšu ministrs Slakteris. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pelnīti!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns.

13. – finanšu ministra iesniegts priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļaujot 14.priekšlikumu atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Frakcija “Jaunais laiks” ierosina svītrot likuma 9.pantu. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Krišjānim Kariņam.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi. Iepriekšējā gada budžetu sastādot, Saeima iebalsoja normu, ka valdībai, Ministru kabinetam, ir tiesības mainīt budžeta noteikumus, tā saucamo apropriāciju no vienas sadaļas uz otru sadaļu, Saeimai neiesaistoties un vienkārši informējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Es uzskatu, ka šāda norma nav pareiza. Budžeta jautājumos būtu jāiesaista Saeima, un tāpēc mēs kā frakcija aicinām svītrot šo te iepriekšējā gadā ieviesto normu un atgriezties pie kārtības, kāda tā bija agrāk. Es uzskatu, ka mūsu parlamentārās sistēmas uzbūvē budžeta jautājumiem ir jāpaliek Saeimas kompetencē.

Atcerēsimies, ka agrāk bija 81.pants, valdība varēja pieņemt noteikumus ar likuma spēku! Tas attiecās uz visu, izņemot budžeta jautājumus.

Tātad es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts (un acīmredzot tas netiks atbalstīts, tāpat kā visi opozīcijas priekšlikumi), tad patiesībā pēc šā jautājuma izskatīšanas mēs varam iet mājās. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ļoti labi! Urā!”) Jo viss, ar ko mēs tālāk nodarbosimies šajā 510 priekšlikumu garajā budžeta likumā, ir – nu kā lai tā pieklājīgāk pasaka – priekš kaķiem. Jo minēšu jums vienkāršu piemēru attiecībā uz šo normu, kuru kolēģi iesaka atcelt.

Ja šī norma ir spēkā – un mēs tagad esam dzirdējuši premjera kunga negantas runas par ministriju centrālo aparātu un dažādu birokrātisko tēriņu samazināšanu –, ministri paklausīgi var samazināt savu centrālo aparātu tēriņu programmas, mēs par to varam lieliski nobalsot, un pēc tam, pamatojoties uz šo normu, visu var atlikt atpakaļ. Teiksim, mana ļoti cienījamā kolēģe izglītības un zinātnes ministre varētu vispār likvidēt programmu “Centrālais aparāts” un pēc tam līdzekļus, piemēram, dotās apropriācijas ietvaros, teiksim, no mācību grāmatām pārcelt atpakaļ uz centrālo aparātu.

Es, protams, saprotu, ka šis piemērs ir absurds un tā nenotiks. Bet tomēr! Mēs regulējam satiksmi vienā ielā, kad blakus ir iela ar pilnīgi neregulētu satiksmi. Vienkārši nav jēgas mūsu darbam, ja mēs atstājam šo nišu, valdība pēc tam var, apejot Saeimas balsojumus, patiesībā darīt, kā patīk.

Es domāju, ka šī iebalsotā norma bija ļoti nepareiza, un paldies kolēģiem, kuri pievērsa uzmanību tam, ka tā ir jāatceļ.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Dāmas un kungi! Arī es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, raugi, man šķiet, ka jau tā budžets šobrīd ir sastādīts pa pārāk lieliem blokiem, un mēs, lemjot šeit, Saeimā, īsti līdz galam nevaram nolemt par tām detaļām, par kādām gribētu lemt.

Bet kas ir pats galvenais? Mēs no koalīcijas ministriem esam jau sen sapratuši to, ka šis budžets vēl būs neskaitāmas reizes jāvirina vaļā un ciet, vaļā un ciet, un situācija ir tik neskaidra, ka būs vēl daudz darba ar budžetu.

Tieši tāpēc es aicinu šo “Jaunā laika” priekšlikumu atbalstīt. Un, ja nu gadījumā kāda ministrija starp kādām programmām kādas summas taisās pārcelt, tad pārcelt šīs summas nākamajā reizē, kad budžets būs atvērts.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns.

Minētā norma ir spēkā jau ilgu laiku un nav izsaukusi nevienu apšaubāmu darbību un nevienu ļaunprātību. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai viņi ies mājās pēc tam?”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 48, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 75.laidienā