Visu zemju zemē — Tēvu zemē

Tieši pirms gada dzejnieks Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriezās mājās

Andrejs Eglītis

Tas tautas brīvestības piemineklis, tas

nezudīs nekur, lai tikai tēvu zemes

mīlestība

to karsti tur.

Tā vienaldzības elpa nav,

kas mūsu dvēslēs dus.

Tā spožu tēvu zemei rītu sapņojot

— Piemineklī klus.

* * *

Īsas rindas AN —

debesīs, svešumā, atdusas vietā

Ir atkal diena pavērusi savu

uguns muti. Vai iesākt dienu šo, vai

nesākušos to sevī beigt?

Bet varbūt arī tu man gribi kādu

vārdu ar debess uguns muti teikt?

Ar debess muti teiktu mīlestību nevar

nāve veikt, AN.

* * *

Prom, manas bezdomu domas, kas

tik tumši mani tirda. Klusu.

Neaptveramās debesis savu zemi

atkal dzirda. Es jūtos kā neredzamā

šalkoņu dievnamā esot —

— savu zemi, savas debesis, savu

Dievu — savu acu dziļumā nesot

Neredzamā dievnamā esot.

* * *

Svešuma dziesmu svētkos

Nu ir atkal dziesmām vaļa.

Svētas trīsas dvēsli bur —

Neaizmirst — mēs tautas daļa,

Lai mūs svešums nepatur.

Dziedam bēdās, dziedam priekos,

Krustceļos, lai neapmaldās kājas;

Lai mēs lūdzot rokas kopā liekam,

Dievs, lai mūžīgas ir mūsu tautas mājas — Latvija

1999.gada vasarā

Tajā saulainajā rītā dzejnieks daudzajiem sagaidītājiem lidostā sacīja: "Mana dvēsele visu laiku bijusi Latvijā. Zviedrija paliek tikai atmiņās. Daudz esmu klīdis apkārt pa pasauli, bet mūsu īstā zeme ir Latvija. Kad to aizmirst, tad jau vairs nekā."

Kā šis gads pagājis, kādā zīmē tas atmiņā ierakstījies?

— Gads pagājis kā viens acumirklis. Kā viena saulaina vasaras diena. Daudz kas labs piedzīvots.

Visiem piedzīvojumiem varbūt ne, bet daudziem līdzi varējuši dzīvot arī "Latvijas Vēstneša" lasītāji. Rakstījām par ciemošanos pie topošajiem poligrāfiķiem Rīgā un Oskara Kalpaka piemiņas glabātājiem Madonas novadā, par piedalīšanos skolēnu parlamenta sanāksmē Bauskas vidusskolā un karavīru dievkalpojumā Krusta baznīcā Rīgā. Stāstījām, kā kopā ar Rīgas Mūzikas internātskolas kori "Vaidelote" un Ķekavas vīru kori dzejnieks sniegotā ziemas vakarā devās uz Tukumu, kur Raiņa vidusskolā Adventes sveču gaismā skanēja Ilzes Arnes dziesmas un kantātes ar Andreja Eglīša dzeju. Raiņa skolas koris dziedāja arī patriotisko dziesmu "Turiet savu zemi ciet". Tā jau skanējusi Latviešu dziesmusvētkos Kanādā un Amerikā, bet nākamvasaras skolēnu dziesmusvētkos to Mežaparkā dziedās lielais jauniešu kopkoris. Un caur šo dziesmu dzejnieks atkal un atkal uzrunās jaunatni un visu sabiedrību:

Savu zemi paturēt —

Savas mātes valodiņu;

Valodiņa zemi tur,

Zeme tur valodiņu.

Nevaram — viens bez otra nevaram.

Vienam zūdot, otrs mirst;

Vienam otrā turoties,

It neviens mūs neizšķirs.