Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Zane Ratniece. Iepirkuma līguma cenas grozīšana pēc iepirkuma līguma noslēgšanas 

Aktuāls jautājums saistībā ar līgumiem, kas noslēgti iepirkuma procedūrā, ir iepirkuma līguma cenas grozīšanas pieļaujamība. Īpaši būtisks šis jautājums ir Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā, kad gada inflācija, piemēram, šā gada septembrī sasniedza 14,9%. Novērojams tarifu kāpums gāzei, elektrībai, sabiedriskajam transportam, siltumenerģijai. Savukārt tarifu kāpums ietekmē inflāciju gan tieši, gan netieši – sadārdzinot ražošanas izmaksas un spiežot uzņēmējus paaugstināt gatavās produkcijas vai sniegto pakalpojumu cenas.

Rezultātā iepirkuma līgumu cenas, kas noslēgtas pirms šādām izmaiņām Latvijas tautsaimniecībā, bieži vairs neatbilst ekonomiskajai realitātei. Tādējādi noslēgtie līgumi uzņēmējiem vairs nav ekonomiski izdevīgi, un uzņēmēji ir spiesti šādus līgumus uzteikt, ja to pieļauj noslēgto līgumu noteikumi, vai pretējā gadījumā atteikties no līgumu turpmākas izpildes. Šāds risinājums būtībā nav ne uzņēmēja, ne pasūtītāja interesēs. Lai nodrošinātu turpmāku iepirkuma līguma normālu izpildi, rodas jautājums par iespējamību grozīt noslēgtā iepirkuma līguma cenu.

Lai izvērtētu, vai ir pieļaujama iepirkuma līguma cenas grozīšana nacionālo tiesību kontekstā, jākonstatē, vai šo jautājumu regulē publiskās vai privātās tiesības. Ja iepirkuma līguma cena ir pakļauta privāto tiesību regulējumam, attiecīgi iepirkuma līguma cenas grozīšana ir pieļaujama, savukārt, ja iepirkuma līguma cena ir pakļauta publiskajām tiesībām, cenas grozīšana ir pieļaujama, ja to tieši paredz tiesību normas.

• Dmitrijs Trofimovs. Uzmanību: notiek videonovērošana 

“Uzmanību: notiek videonovērošana!” – šāda veida brīdinājumu ikdienā sastopam arvien biežāk, un tas varētu liecināt par attiecīgo datu pārziņu izpratni personas datu aizsardzībā un tās nozīmes palielināšanos. Taču vienlaikus var rasties jautājums, vai, pieņemot lēmumu par videonovērošanas veikšanu, par pamatu tiek ņemts ekonomiskais tehnoloģiju izmantošanas arguments un vai katrā individuālajā gadījumā tiek izvērtēta plānotās videonovērošanas efektivitāte, proporcionalitāte un samērīgums? Nereti jāsaskaras ar jautājumu, vai videonovērošana var reāli apdraudēt kādas tiesiskās intereses un vai tā nav saistāma tikai ar attiecīgo tehnoloģiju izmantošanas tehniskajām iespējām.

Iepazīstoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu praksi videonovērošanas izmantošanas praktiskajā un tiesiskajā kontekstā, autors aicina apsvērt, vai katrs videonovērošanas izmantošanas fakts atbilst būtisko interešu aizsardzībai, vai arī būtu jāveic pārbaude par notiekošās datu apstrādes pamatotību un atbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.

Atzīstot, ka videonovērošana ir viens no personu datu apstrādes veidiem, jānorāda, ka tā ietilpst konstitucionālo tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību saturā. Lai izdarītu secinājumus par videonovērošanas labāko praksi un tiesisko regulējumu, plašāk jāanalizē tās rašanās un piemērošanas lauks.

“Jurista Vārda” redakcija