• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2008. gada 14. novembra likums "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.2008., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/184192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par tiesu varu"

Vēl šajā numurā

25.11.2008., Nr. 183

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.11.2008.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt visā likumā vārdu iekavās “(padome)”.

2. I nodaļā:

aizstāt termina “Asignējumu aizkavēšana” skaidrojumā vārdu “mēnesim” ar vārdu “ceturksnim”;

aizstāt termina “Asignējumu samazināšana” skaidrojumā vārdu “mēnešu” ar vārdu “ceturkšņu”;

izteikt terminu “Budžeta finansētas institūcijas” un tā skaidrojumu šādā redakcijā: 

Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, no valsts vai pašvaldības budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, visi pilnīgi vai daļēji tieši no valsts budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.”;

izteikt terminu “Finansēšanas plāns” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

Finansēšanas plāns — budžeta iestādes vai no valsts budžeta finansēta pasākuma resursu izdevumu segšanai, izdevumu un finansēšanas sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.”;

izteikt terminu “Ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms — ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

izteikt terminu “Izdevumi” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

Izdevumi — visi maksājumi no budžeta, izņemot maksājumus parādu pamatsummas atmaksai un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.”;

papildināt nodaļu pēc termina “Transferts” un tā skaidrojuma ar terminu “Valsts budžeta ilgtermiņa saistības” un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

Valsts budžeta ilgtermiņa saistības — valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.”;

izslēgt terminu “Valsts investīciju programma” un tā skaidrojumu.

3. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “iezīmētus” ar vārdiem “speciālā budžeta”;

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pašvaldību budžetu aizņēmumus un aizņēmumu atmaksu.”

4. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Speciālais budžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) likumā paredzētu valsts budžeta izdevumu segšanu no īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem;

2) valsts, pašvaldības vai noteiktas budžeta iestādes saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā;

3) aizņēmumus no valsts pamatbudžeta un atmaksu valsts pamatbudžetam;

4) pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumus, ko veido autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodokļa ieņēmumi, ieņēmumi no privatizācijas, ostas maksas, ieņēmumi no citiem īpašiem mērķiem iezīmētiem ieņēmumu avotiem, un ar tiem saistītos izdevumus, aizņēmumus un to atmaksu.”

5. 8.1 pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

aizstāt otrajā daļā vārdus “īpašs likums” ar vārdiem “Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”;

izslēgt trešo daļu.

6. 9.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “nepārsniedz” ar vārdiem “saimnieciskā gada”;

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai,”;

papildināt piekto daļu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai;

9) likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai.”;

izteikt sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par apropriācijas palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finanšu ministrs nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem mērķiem atļauts veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriācijas pārdale, lai nodrošinātu gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu pārskaitīšanu, tiek veikta šā panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.”;

aizstāt devītajā daļā vārdus “izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem” ar vārdiem “izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”;

aizstāt desmitajā daļā vārdu “programmā” ar vārdu “apakšprogrammā”.

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

12.pants. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

(1) Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

(2) Ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas kritērijiem, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī par īpašiem nosacījumiem pašvaldībām.

(3) Finanšu ministram ir tiesības gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atbilstoši lēmumam par līdzekļu piešķiršanu.

(4) Finanšu ministrs ik ceturksni sniedz pārskatu Saeimai par veikto gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdali.”

8. 15.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

15.pants. Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšana, atspoguļošana valsts budžeta likumā un pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Kopienas budžetā”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību.”

9. 16.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju izstrādā nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem normatīvā akta projektu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 1.februārim iesniedz to Ministru kabinetam. Minētais normatīvā akta projekts tiek izstrādāts, aktualizējot iepriekšējā saimnieciskajā gadā apstiprinātos vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus. Vienlaicīgi finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā gada valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafika projektu.”;

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja attiecīgajiem nākamajiem saim­nieciskajiem gadiem atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku. Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas ini­ciatīvu iesniegšanas, izvērtēšanas un vienota starpnozaru jauno politikas iniciatīvu prioritārā saraksta izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

10. 16.2 pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli “līdz 15.aprīlim”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.”;

izslēgt piektajā daļā vārdus un skaitli “līdz kārtējā gada 5.maijam”.

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādes un iesniegšanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pilnvaras, kas attiecas uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu, atspoguļo gadskārtējā valsts budžeta likumā atsevišķi no budžeta gada apropriācijām.”

12. Izslēgt 20.panta trešajā daļā vārdus un skaitli “līdz kārtējā gada 1.septembrim”.

13. 21.pantā:

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārda “aprakstu” ar vārdiem “un makro­ekonomiskās attīstības scenāriju un to risku izvērtējumu”;

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kopsavilkumu par investīciju finansēšanu un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par investīciju projektu pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;”;

izteikt otrās daļas 14.punktu šādā redakcijā:

“14) informāciju par valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu;”;

izslēgt otrās daļas 15.punktā vārdus “Valsts investīciju programmas projektiem”;

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

aizstāt piektās daļas 5.punktā vārdu “aizņēmumos” ar vārdiem “budžeta aizdevumos un aizdevumu atmaksās”;

izteikt piektās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) informāciju par izmaiņām valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamā apjomā;”.

14. 22.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) valsts budžeta finansiālo bilanci un valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību izpildei paredzamo apjomu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā izsniedzamo galvojumu apjomus;”;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai;”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finanšu ministrija sadarbībā ar ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm mēneša laikā pēc saimnieciskā gada valsts budžeta likuma izsludināšanas nodrošina aktualizētā vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetam.”

15. 24.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Budžeta iestādes var uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nepārsniedzot saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteiktos valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamos apjomus. Budžeta iestādes var uzņemties papildu saistības vienīgi Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, ja pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.”;

izslēgt ceturto daļu.

16. 25.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta finansiālais pārpalikums nesasniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā pārpalikuma līmeni vai finansiālais deficīts pārsniegs kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprināto finansiālā deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas iesniedz Saeimai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”;

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Finanšu ministram ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par valsts budžeta asignējumu aizkavēšanu vai samazināšanu.”

17. 27.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus atbilstoši kārtējā saimnieciskā gada valsts budžeta likumam atvērtos valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus. Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu konti tiek slēgti saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.”;

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Gada beigās valsts pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai saņemtajiem transferta pārskaitījumiem no valsts pamatbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kase ieskaita nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos pamatbudžeta kontos, pamatojoties uz budžeta iestādes iesniegumu, un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

(2²) Gada beigās valsts speciālā budžeta kontos esošo līdzekļu atlikumu Valsts kase ieskaita nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos speciālā budžeta kontos, un to var izmantot nākamajā saimnieciskajā gadā atbilstoši finansēšanas plānā piešķirtajiem asignējumiem.

(2³) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek budžeta finansētu institūciju rīcībā, un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, ja likumā nav noteikts citādi.”;

izslēgt trešo daļu;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “Pašvaldības un” ar vārdiem “citas no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, un”.

18. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdu “deficīta” ar vārdiem “finansiālās bilances”.

19. Papildināt 29.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas kārto grāmatvedības uzskaiti, ievērojot pamatlīdzekļu nolietojuma normas un pielietošanas nosacījumus šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.”

20. 30.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts kontrole gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojumu.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas, izņemot pašvaldības, sagatavo mēneša, ceturkšņa un gada pārskatu Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā.

(9) Ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei konsolidētos pārskatus par to padotībā esošajām no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām.”

21. Papildināt 31.panta otro daļu ar 8.1 un 8.2 punktu šādā redakcijā:

“81) no valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu, izņemot pašvaldības, budžetu izpildes kopsavilkumu;

82) ilgtermiņa stabilizācijas rezerves bilanci un tās pielikumus;”.

22. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu ieguldīšana

(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai citos aktīvos, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus.

(2) Budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu, ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta, Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros.

(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar pašvaldībām un tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss, par to naudas līdzekļu ieguldīšanu, kuri nav saņemti no valsts budžeta.”

23. Papildināt 35.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās un ceturtās daļas nosacījumus, lemt par vērtspapīru izlaišanu vai izdot pieprasījumu naudas līdzekļu saņemšanai atbilstoši aizņēmuma līgumiem šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru nominālvērtība un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 20 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saim­nieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret vērtspapīru izlaišanu vai pieprasījuma izdošanu naudas līdzekļu saņemšanai.

(6) Ja šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo izlaižamo vērtspapīru un atbilstoši aizņēmumu līgumiem pieprasāmo naudas līdzekļu kopējais apjoms pārsniedz 20 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

24. 36.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, pašvaldību finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīcijām, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta izpildītājiem, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un vairāku pašvaldību veidotām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65 procentus, kā arī tiem zinātniskajiem institūtiem un augstskolām, kam ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss.”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finanšu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par valsts aizdevumu sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai, kā arī valsts aizdevumu sniegšanu likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai Noguldījumu garantiju fondā trūkstošo līdzekļu nodrošināšanai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret valsts aizdevumu sniegšanu.

(7) Ja šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai vai likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai no Noguldījumu garantiju fonda paredzamo valsts aizdevumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

25. Papildināt 37.pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finanšu ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīgs, nepiemērojot šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus, lemt par galvojuma sniegšanu šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai. Šīs tiesības finanšu ministrs drīkst izmantot, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā nepārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā;

2) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienas darba dienas laikā no attiecīgās finanšu ministra sniegtās informācijas saņemšanas brīža nav iebildusi pret galvojuma sniegšanu.

(7) Ja šā likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai paredzamo galvojumu kopējais apjoms saimnieciskā gada laikā pārsniedz 10 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā, Ministru kabinets iesniedz grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

26. Izteikt VIII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

VIII. No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un pašvaldību budžeta tiesības un procedūras”.

27. 41.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “Pašvaldībām” ar vārdiem “No valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un pašvaldībām”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Lai nodrošinātu konsolidētā kopbudžeta kopsavilkuma sagatavošanu, ministrijas un citas centrālās iestādes ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par to padotībā esošo no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu apstiprinātajiem budžetiem.”

28. 43.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

43.pants. No valsts budžeta daļēji finansētu atvasinātu publisku personu un pašvaldību finanšu uzskaite”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas nodrošina, ka to budžets un visu darījumu uzskaite atbilst šā likuma 11.pantā noteiktajām klasifikācijām.”

29. Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldību budžetiem piešķiramās valsts budžeta dotācijas, mērķdotācijas un transferti no valsts budžeta tiek noteikti gadskārtējā valsts budžeta likumā.”

30. Papildināt 45.panta pirmo daļu pēc vārda “galvojumu” ar vārdiem “kopējā palielinājuma”.

31. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 1.novembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2009.gada 31.decembrim”;

aizstāt 26.punktā skaitli “2008.” ar skaitli “2009.”;

aizstāt 27.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 31.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “2009.gada 1.martam”;

papildināt pārejas noteikumus ar 35., 36. un 37.punktu šādā redakcijā:

“35. Līdz šā likuma 30.panta astotajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.janvārim no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas iesniedz pārskatus Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.313 “Noteikumi par pašvaldību mēneša pārskatu saturu, sagatavošanas un iesniegšanas kārtību”, Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.811 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību ceturkšņa finanšu pārskatu sagatavošanas kārtība” un Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumos Nr.749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” noteiktajā kārtībā.

36. Grozījums šajā likumā attiecībā uz vārda iekavās “(padome)” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

37. Šā likuma 35.panta piektā un sestā daļa, 36.panta sestā un septītā daļa un 37.panta sestā un septītā daļa ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet tā grozījumi attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu, 25.panta papildināšanu ar 2.1daļu, 34.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 35.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 36.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 14.novembrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 25.novembrī

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri, bet tā grozījumi attiecībā uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas papildināšanu ar 8.punktu, 25.panta papildināšanu ar 2.1daļu, 34.panta izteikšanu jaunā redakcijā, 35.panta papildināšanu ar piekto un sesto daļu, 36.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu un 37.panta papildināšanu ar sesto un septīto daļu stājas spēkā ar 2008.gada 26.novembri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!