15.augustā valsts svētki —  51. gadadiena

Sons Mjonhons (Sohn Myong—Hyon), Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais  vēstnieks Latvijā, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kopš Korejas un Latvijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991. gadā abu valstu attiecības attīstījušās gan politikā, gan ekonomikā un kultūrā. Gribu uzsvērt, ka mūsu valstis attīstījušas un padziļinājušas ne vien savas divpusējās attiecības, bet arī sadarbību daudzpusējās institūcijās.

1995. gadā par Korejas Republikas goda konsulu Latvijā tika iecelts Jānis Krūmiņš, un arī tam bijusi nozīmīga loma abu valstu sakaros.

— Kādu jūs redzat mūsu valstu attiecību nākotni?

— Kad Latvija pēc dažiem gadiem iestāsies Eiropas Savienībā, tās ekonomiskie rādītāji būtiski uzlabosies un Korejas kompānijām būs lielāka interese veikt komercdarbību Latvijā. Tādējādi vēl tālāk nostiprināsies divpusējā sadarbība starp abām valstīm.

Pašlaik Latvija un Koreja risina sarunas par vīzu atcelšanas līgumu. Tā noslēgšana būtiski palielinās mūsu tautu savstarpējos kontaktus.

— Mūsu valstis atrodas ģeogrāfiski tālu. Arī jūsu rezidence nav Rīgā, bet Stokholmā, tāpēc Rīgā esat redzams relatīvi reti. Ko jūs gribētu teikt Latvijas tautai mūsu intervijas izskaņā?

—Vispirms es gribu uzsvērt, ka jūtos pagodināts nodot "Latvijas Vēstneša" lasītājiem manus sirsnīgos draudzības un neviltotas cieņas apliecinājumus no korejiešu tautas, kas līdzīgi latviešu tautai ir pārcietusi grūtu pagātni, aizstāvot un nosargājot savu nacionālo identitāti, un virzās uz plaukstošu nākotni.

Jānis Ūdris,  "LV" ārpolitikas redaktors

Korejas Republika jeb Dienvidkoreja atrodas Korejas pussalā līdzās Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai, kur joprojām pastāv komunistiska vienpartijas diktatūra. Teritorijas ziņā (99 274 kvadrātkilometri) Korejas Republika ir krietni mazāka par savu 120 538 kvadrātkilometrus lielo kaimiņvalsti, taču Dienvidkorejā dzīvo gandrīz divreiz vairāk iedzīvotāju (pēc 1996. gada datiem — 45 429 tūkstoši). Līdz ar to Korejas Republikā ir ārkārtīgi liels iedzīvotāju blīvums — vidēji 454 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81% dienvidkorejiešu dzīvo pilsētās, un viņu īpatsvars pieaug ik gadu par 2,9%. Valstī notiek samērā straujš urbanizācijas process, galvenokārt uz iedzīvotāju iekšējās migrācijas rēķina. Laucinieku skaits ik gadu samazinās vidēji par 5,7%.

Vidējais mūža ilgums Korejas Republikā ir 75 gadi sievietēm un 67 gadi vīriešiem. Valstī ir relatīvi zema bērnu mirstība — 11 traģēdijas no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

Izglītībai valsts atvēl 3,4% no valsts nacionālā kopprodukta. Dienvidkorejā uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vidēji deviņarpus tūkstoši studentu, no tiem 3398 studentes un 6101 students. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir caurmērā 412 laikrakstu eksemplāru un 215 televizori.

Korejas Republika kopš 1991. gada 17. septembra ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Korejas Republiku nodibinātas 1991. gada 22. oktobrī.

Dienvidkoreju līdz ar vairākām citām Austrumāzijas reģiona valstīm tās saimniecisko sasniegumu dēļ mēdza dēvēt par "ekonomikas tīģeri". Rūpniecības ražošanas indekss Dienvidkorejā (par 100 pieņemot 1990. gada rādītājus) pēdējos desmit gados bija trīskāršojies, bezdarbnieku skaitam šajā laikā samazinoties no 2,6% līdz 2%. Nacionālais kopprodukts desmit gados bija pieaudzis no 92 925 miljoniem ASV dolāru uz 379 623 miljoniem jeb gandrīz četrkāršojies (caurmērā uz katru iedzīvotāju pieaugums ir no 2 277 ASV dolāriem pirms desmit gadiem līdz 8 519 ASV dolāriem deviņdesmito gadu vidū). Tas nozīmē, ka Dienvidkorejas nacionālais kopprodukts ik gadu caurmērā pieaudzis par 8,4 %.

Smagu triecienu Korejas Republikas ekonomikai pērn deva Dienvidaustrumāzijas ekonomiskā krīze, kas sākās jau 1997. gada nogalē un satricināja tirgus visā Āzijā. Nacionālā kopprodukta pieaugums Dienvidkorejā pērn samazinājās par 5,8%, un finansu pārstrukturēšanas pasākumi lika atlaist 1,5 miljonus cilvēku. Taču, neraugoties uz šiem drastiskajiem soļiem, korejiešu tauta apvienojās nacionāla mēroga kampaņā par krīzes pārvarēšanu. Krīzes seku novēršanai Dienvidkorejas valdība īsteno plašu un vērienīgu programmu. Pateicoties uzticības pilnai līguma pildīšanai ar Starptautisko Valūtas fondu, valdības apņēmībai īstenot reformas, kā arī sekmīgām sarunām ar kreditorvalstu bankām par ārējā parāda pārstrukturēšanu, Korejas Republikā atsākusies ekonomikas stabilizācija. Valdības izveidotā krīzes pārvarēšanas programma paredz četru sektoru — korporāciju, finansu, sabiedriskā un darbaspēka sektora — pārstrukturēšanu. Korporāciju pārstrukturēšanas jomā būtisks bija 1998. gada 7. decembra līgums starp pieciem Korejas lielākajiem ekonomikas konglomerātiem un viņu kreditoru bankām, kas ļāva samazināt korporāciju parādu likmes līdz starptautiskiem standartiem. Biznesa struktūras tika reorganizētas par industrijas pamatnozaru centriem. Finansu pārstrukturēšanas procesā tika slēgtas maksātnespējīgās bankas, 53,3 miljardi dolāru izlietoti banku sektora attīrīšanai. Plaša reorganizācija notikusi sabiedriskajā sektorā. Piemēram, par 10% samazināts ierēdņu skaits. Savukārt darbaspēka pārstrukturēšanā galvenais akcents likts uz darbaspēka tirgus lielāku elastību.

Visu šo pūļu rezultātā ārvalstu valūtas rezerves valstī atkal pieaugušas no 3,9 miljardiem dolāru krīzes sākumā līdz 60,4 miljardiem šī gada jūnija beigās. Valsts īstermiņa ārējais parāds, kas 1997. gada beigās veidoja 54% no visa Dienvidkorejas ārējā parāda, šī gada aprīlī bija samazinājies jau līdz 21%. Korejas birža ir ne vien atveseļojusies, bet kļuvusi vēl stiprāka nekā pirms krīzes.

Jau pērnā gada novembrī Dienvidkorejas rūpniecības produkcijas kopapjoms atkal sāka pieaugt, un šī gada pirmajos piecos mēnešos tas jau bija palielinājies par 15,3%. Atkal audzis investīciju apjoms. Šī gada pirmajā ceturksnī Korejas Republikas nacionālais kopprodukts jau bija pieaudzis par 4,6% — daudz vairāk, nekā tika gaidīts. Pērn preču cenas bija pieaugušas vidēji par 7,5%, bet šī gada pirmajā pusē tās pieauga tikai par 0,6% — tas ir pats zemākais cenu kāpums Korejā pēdējo 30 gadu laikā. Šie rezultāti Korejas Republikai ļauj jau šogad prognozēt 5–6% nacionālā kopprodukta pieaugumu bez inflācijas un ar pozitīvu tirdzniecības bilanci. "Ikviens redz, ka Dienvidkoreja ir izcils Āzijas atveseļošanās paraugs," rakstīja "The Economist" šī gada 23. jūlijā. "Vairums lielo kompāniju atkal ir uz kājām, akciju tirgus strādā vēl sekmīgāk nekā pirms sabrukuma, un valsts ekonomika ir atkal dzīva."