Konkurences padomes lēmums Nr.E02-113

Rīgā 2008.gada 13.novembrī Lēmuma publiskojamā versija

Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

 

Lieta Nr.p/08/10/3

Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, VAS “”Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbībās

Ņemot vērā lietā Nr.3028/06/10/12 “Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 5.punkta iespējamo pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Brēķu studenti”, SIA “Ošukalns” un SIA “Silupe” darbībās, par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Agrosēta” un SIA “Aronas Meliorators” darbībās” (turpmāk lieta Nr.3028/06/10/12) iegūto informāciju (LR IeM VP Kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinums par kibertehniskās ekspertīzes veikšanu Nr. 0709601 un šā atzinuma pielikumā elektroniskā veidā esošā informācija), 2008.gada 6.februārī Konkurences padome, pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktu, 22.panta 2.punktu un 24.pantu, ierosināja lietu Nr.p/08/10/3 “Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, VAS “”Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbībās” (turpmāk lieta Nr.p/08/10/3).

Vienlaicīgi Konkurences padome nolēma lietai Nr.p/08/10/3 pievienot lietā Nr.3028/06/10/12 iegūto informāciju, t.i., izdrukātos dokumentus (tāmes un citus dokumentus ar pasūtītāju un komercsabiedrību rekvizītiem) no LR IeM VP Kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinuma par kibertehniskās ekspertīzes veikšanu Nr.0709601 pielikuma.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 26.panta sesto un septīto daļu, 2008.gada 3.oktobrī (vēstule Nr. 2707) un 6.oktobrī (vēstule Nr.2725, 2731, 2732, 2733, 2734, 2735, 2736) procesa dalībniekiem tika nosūtīti paziņojumi Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu, vienlaicīgi informējot par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu konstatēšanu lietā, tiesībām 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža iepazīties ar lietu, izteikt savu viedokli un iesniegt papildu informāciju. Visi procesa dalībnieki, izņemot SIA “Krustpils”, izmantoja savas tiesības iepazīties ar lietu. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem 2008. gada 15.oktobrī SIA “Mikor” (15.10.2008. vēstule Nr.KP-3/10/2008), 17.oktobrī SIA “Jēkabpils pakalpojumi” (14.10.2008. vēstule Nr.257/1-9), 20.oktobrī VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (17.10.2008. vēstule Nr.A/1-20/786), 23.oktobrī SIA “Ošukalns” (23.10.2008. vēstule Nr.99) iesniedza viedokli un papildu informāciju, savukārt 20.oktobrī SIA “Krustpils” (17.10.2008. vēstule Nr.180), pamatojoties uz no Konkurences padomes saņemto vēstuli Nr.2733, iesniedza viedokli un papildu informāciju. SIA CBS “Aizkraukle” 2008.gada 15.oktobrī un SIA “Līvānu meliorators” 2008.gada 20.oktobrī iepazinās ar lietas materiāliem, bet neizmantoja tiesības izteikt viedokli un sniegt papildu informāciju.

SIA “Mikor” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.45403001297, juridiskā adrese ir Brīvības iela 2, Brodi, Ābeļu pagasts, Jēkabpils rajons.

SIA “Krustpils” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.45403000253, juridiskā adrese ir Rīgas iela 33, Jēkabpils.

SIA “Ošukalns” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.45403003353, juridiskā adrese ir “Eķengrāve”, Viesītes lauku teritorija, Jēkabpils rajons.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.48703000194, juridiskā adrese ir Jaunceltnes iela 20, Aizkraukle.

SIA “Līvānu meliorators” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr. 41503010213, juridiskā adrese ir Baznīcas iela 23, Līvāni, Līvānu novads, Preiļu rajons.

SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar vienoto reģistrācijas Nr.45403006010, juridiskā adrese ir Zemgales iela 24, Jēkabpils.

VAS “”Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta valsts akciju sabiedrība ar vienoto reģistrācijas Nr.40003356530, juridiskā adrese ir Krustpils iela 4, Rīga. Saskaņā ar reorganizācijas dokumentiem (06.06.2006. Lēmums par komersantu VAS “Kurzemes ceļi” (ar vienoto reģistrācijas Nr.40003373259) VAS “Latgales ceļi” (ar vienoto reģistrācijas Nr.40003360822), VAS “Vidzemes ceļi” (ar vienoto reģistrācijas Nr.40003374358), VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (ar vienoto reģistrācijas Nr.40003356530) reorganizāciju un 03.03.2006. Reorganizācijas līgums) VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir VAS “”Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” tiesību un saistību pārņēmējs¹.

Izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Konkurenti

Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 9.punktam SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, VAS “”Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons””, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ir uzskatāmas par tirgus dalībniekiem, jo tās veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, un atbilstoši 1.panta 7.punktam – par konkurentiem, jo katra no tām cenu aptaujās piedāvājumus iesniedza atsevišķi.

2. Konkrētais tirgus

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma tiesiskā sastāva konstatācija ir iespējama noteiktā tirgus dalībnieku saimnieciskās darbības jomā, t.i., kādā konkrētajā tirgū. Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam konkrētās preces tirgus – noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Savukārt atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam ģeogrāfiskais tirgus – ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

Lietas izpētes gaitā tika identificēti un iegūta nepieciešamā informācija, lai vērtētu procesa dalībnieku rīcību, šādos iepirkumos (cenu aptaujās):

1) VAS “Latvijas valsts meži” (turpmāk LVM) Dienvidlatgales mežsaimniecības organizētie iepirkumi (cenu aptaujas) par 2002., 2003. un 2004.gadu:

– “8.Dvietes iecirknī esošā meža ceļa “Jaunais ceļš” posma rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/19/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Upeslīča ceļš” un “Lapsu ceļš” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/25/ca);

– “Meža ceļa posma “Garā purva ceļš” rekonstrukcijas darbi” 2.Krustpils iecirknī^” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/27/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Lapsas” būvniecības darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/42/ca);

– “4.Zasas iecirknī esošā meža ceļa posma “Upesgali” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/4/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Rūrānu ceļš” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/24/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Dzelzceliņš km 0,0-2,67” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/25/ca);

– “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Patrupi” būvniecības darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/23/ca);

– “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Piektajas ceļš” būvniecības darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/25/ca);

– “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Paltupes” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/34/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa “Raibais stuburiņš” būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/64/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/66/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 195.-198.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/67/ca);

– “5.Ābeļu meža iecirkņa 150., 151.kvartālos esošās caurtekas nomaiņa” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/96/ca);

2) LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības organizētie iepirkumi (cenu aptaujas) par 2002., 2003. un 2004.gadu:

– “Meža ceļa “Stukmaņu līnija” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/65/ca);

– “Meža ceļa “Sapņu ceļš” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/66/ca);

– “Meža ceļa “Buļļu trase” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/74/ca);

– “Meža ceļa “Lāču ceļš” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/75/ca);

– “Meža ceļa “Ekskavatora trase” remontdarbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2003/44/ca);

– “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/54/ca);

– “Meža ceļa “Tupika ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/78/ca);

– “Meža ceļa “Majaka ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/79/ca);

– “Meža ceļa “Krievānu ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/80/ca);

3) pašvaldību organizētie iepirkumi (cenu aptaujas):

– “Salas pagasta autoceļa objekta “Sakas Salas tilts” periodiskās uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2004-05-18, pasūtītājs Salas pagasta padome);

– “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2005/06, pasūtītājs Salas pagasta padome);

– “Rīgas un Brīvības ielu brauktuves asfaltbetona seguma izbūve Jaunjelgavā” (iepirkuma identifikācijas Nr.5-41.4./2003, pasūtītājs Jaunjelgavas pilsētas dome);

– “Rubenes pagasta autoceļu un ielu periodiskās uzturēšana uz ceļiem Nr.8; Nr.3; Nr.13; Nr.16” (iepirkuma identifikācijas Nr.04-0, pasūtītājs Rubenes pagasta padome);

– “Rubenes pagasta autoceļu un ielu periodiskās un ikdienas uzturēšanas darbi 2004.gadā” (iepirkuma identifikācijas Nr.04-04, pasūtītājs Rubenes pagasta padome);

“Krustpils pagasta autoceļa Nr.1 “Štolvāgi-Šaurītes” remonts” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/03, pasūtītājs Krustpils pagasta padome);

– “Galēnu pagasta autoceļa “Galēni-Priževoiti-Lomi” km 1,4 caurtekas remonta un Puncuļu ciema pievadceļa remonta veikšana” (pasūtītājs Galēnu pagasta padome);

– “Neretas un vienības ielu krustojumu izbūve” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/11, pasūtītājs Jēkabpils pilsētas dome);

– “Pašvaldību autoceļu uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/3, pasūtītājs Jēkabpils rajona padome);

4) R.K.² organizētais iepirkums (cenu aptauja):

– “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””.

Saskaņā ar likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”³ no 11.07.2003. līdz 13.04.2004. spēkā esošajā redakcijā 22.panta “Iepirkuma metodes izvēle” otro daļu “pasūtītājs izvēlas cenu aptauju (..), ja paredzamais iepirkuma līgums tiks slēgts par: 1) preču pirkšanu, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 2) pakalpojumu sniegšanu (..), ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu⁴; 3) būvdarbu veikšanu, ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 50 000 latu”⁵.

Likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” 29.panta “Cenu aptauja” pirmajā daļā noteikts⁶, ka “ja tiek izraudzīta cenu aptauja, iepirkumu komisija izvēlas iespējamos pretendentus, par kuru kvalifikāciju un uzticamību tai nav šaubu. Savukārt minētā likuma panta otrajā daļā⁷ paredzēts, ka “iepirkumu komisija nosūta vismaz trim iespējamiem pretendentiem uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu pārdot preces, sniegt pakalpojumus vai veikt būvdarbus saskaņā ar uzaicinājumā minētajām prasībām, tehniskajām specifikācijām vai darba uzdevumu (..)”.

Tādējādi no pieprasījuma puses katrā cenu aptaujā ietvertos pakalpojumus (vai būvdarbus) var aizstāt tikai ar tādiem pakalpojumiem (vai būvdarbiem), kuri atbilst pakalpojumiem (vai būvdarbiem), kuri ietver konkrētās cenu aptaujas darba uzdevumā vai tehniskajā specifikācijā norādītos pakalpojumus (vai būvdarbus) un atbilst noteiktajām prasībām. Līdz ar to no pieprasījuma puses konkrētā prece ir pakalpojumu (vai būvdarbu) kopums, par kuru tiek organizēta katra iepirkuma procedūra (cenu aptauja). Tāpat arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas nevar būt lielākas par tām robežām, kurās tiek nodrošināts pakalpojums (vai būvdarbi) ģeogrāfiski, prasības pret pasūtīto pakalpojumu (vai būvdarbiem) attiecās ne tikai uz apjomu, termiņu u.c. raksturojošām īpašībām, bet arī uz pakalpojuma (vai būvdarbu) sniegšanu noteiktā vietā saskaņā ar pasūtītāja vajadzībām.

Vērtējot aizvietojamību no piedāvājuma puses, saskaņā ar publiski pieejamo informāciju izziņu portālos http://www.1188.lv⁸, http://www.1189.lv⁹ un http://www.zl.lv¹⁰ tika konstatēts, ka ceļu būvniecības un uzturēšanas darbus, kā arī meliorācijas darbus veic salīdzinoši liels komercsabiedrību skaits. Tādējādi no piedāvājuma puses pastāv plašas aizvietojamības iespējas. Šīs iespējas bija ierobežotas vienīgi ar faktu, ka katras cenu aptaujas ietvaros piedāvājuma uzaicinājumu nosūtīja konkrētam pretendentu skaitam.

Veicot konkrētās preces tirgus definēšanu, Konkurences padome uzskata, ka Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētā prece ir darbu kopums, par kuru bija organizēta katra iepirkuma procedūra. Konkrētās preces tirgus sašaurināšana līdz vienas cenu aptaujas robežām pamatojama arī ar to, ka konkrētajā gadījumā tika izvērtētas tirgus dalībnieku darbības (piedalīšanās cenu aptaujā) tikai attiecībā uz konkrētām LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības un Dienvidlatgales mežsaimniecības, kā arī pašvaldību un R.K., organizētām iepirkumu procedūrām, līdz ar to arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas nevar būt lielākas par tām robežām, kurās tiek nodrošināts pakalpojums ģeogrāfiski un kuru ietvaros tika nosūtīti uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu cenu aptaujai. Prasības pret pasūtītajiem ceļu būvniecības vai uzturēšanas darbiem, kā arī meliorācijas darbiem, attiecās ne tikai uz apjomu, termiņu u.c. raksturojošām īpašībām, bet arī uz to sniegšanu noteiktā vietā saskaņā ar pasūtītāja vajadzībām.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā konkrētie tirgi Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir katra LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības vai Dienvidlatgales mežsaimniecības organizētā iepirkumu procedūra (cenu aptauja), kā arī katra Salas pagasta padomes, Jaunjelgavas pilsētas domes, Rubenes pagasta padomes, Krustpils pagasta padomes, Galēnu pagasta padomes, Jēkabpils pilsētas domes, R.K. organizētā iepirkumu procedūra (cenu aptauja).

3. Lietā iegūtā informācija un tās izvērtējums

3.1. LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības organizētie iepirkumi (cenu aptaujas)

3.1.1. Cenu aptauja “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Lapsas” būvniecības darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/42/ca)

2003.gada 1.augustā LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – 12.08.2003.

SIA “Ošukalns” pieteikumu iesniedza 07.08.2003.

VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” pieteikumus iesniedza 08.08.2003.

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 08.08.2003.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai¹¹, redzams, ka ir pilnīgi vienāda gramatiskā kļūda visu trīs komercsabiedrību iesniegtajās cenu tāmēs, veicamo darbu nosaukumos: Aramkārtas noņemsana, klātnes veidošana un Sanešu tīrīsana ar roku darbu. SIA “Ošukalns” un VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi”” ir arī vienāda kubikmetra cena (0,35 Ls) un vienāda summa (1579,90 Ls) par veicamo darbu Aramkārtas noņemsana, klātnes veidošana.

Tabula Nr.1. “Cenu aptaujas Nr.DL/2003/42/ca uzaicinājuma pielikumā norādītās piedāvājuma formas un pretendentu piedāvājumu salīdzinājums”¹²

Uzaicinājuma pielikumā norādītā piedāvājuma forma		VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Darba nosaukums	Mērvienība	Cena, Ls	Summa, Ls
Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	kbm	Aramkārtas noņemsana, klātnes veidošana	m3	0,35	1579,90
Sanešu tīrīšana ar roku darbu	kbm	Sanešu tīrīsana ar roku darbu	m3	8,20	82,00

 

SIA “Ošukalns” piedāvājums				SIA “Mikor” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Cena, Ls	Summa, Ls	Darba nosaukums	Mērvienība	Cena, Ls	Summa, Ls
Aramkārtas noņemsana, klātnes veidošana	m3	0,35	1579,90	Aramkārtas noņemsana, klātnes veidošana	m3	0,40	1805,60
Sanešu tīrīsana ar roku darbu	m3	7,65	76,50	Sanešu tīrīsana ar roku darbu	m3	7,50	75,00

SIA “Mikor” valdes priekšsēdētāja G.O. darba vietā esošajā datorā (turpmāk Dators)¹³ tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor” tāmes piedāvājumi gan pēc vizuālā noformējuma, gan cenām atbilst Datorā atrastajām tāmēm piedāvājumiem, savukārt VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” tāme piedāvājums atšķiras no Datorā atrastā (veicamo darbu aiļu daudzums, izkārtojums, kā arī kopējais cenas lielums).

3.1.2. Cenu aptauja “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Dzelzceliņš” 11.-12.km rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/22/ca)

2004.gada 1.martā LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2004.gada 26.martam.

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 25.03.2004.

SIA CBS “Aizkraukle” pieteikumu iesniedza 26.03.2004.

VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” pieteikumus iesniedza 29.03.2004.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai, tie atšķiras cenu lielumu ziņā, bet ir vienādi izkārtoti mērvienību apzīmējumi – vienādas atstarpes starp burtu un ciparu (m 3), LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības izsūtītajā uzaicinājumā piedalīties cenu aptaujā ir citādi apzīmēta mērvienība (kbm). VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””, SIA “Mikor” un SIA CBS “Aizkraukle” ir vienādas gramatiskās kļūdas veicamo darbu nosaukumos: Trases atcelrnošana, bet SIA “Mikor” un SIA CBS “Aizkraukle” arī Aramkārtas noņemšana, klētnes veidošana.

 

Tabula Nr.2. “Cenu aptaujas Nr.DL/2004/22/ca uzaicinājuma pielikumā norādītās piedāvājuma formas un pretendentu piedāvājumu salīdzinājums”¹⁴

Uzaicinājuma pielikumā norādītā piedāvājuma forma		SIA “Aizkraukle” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Darba nosaukums	Mērvienība
Trases atcelmošana	ha	Trases atcelrnošana	ha
Sāngrāvju ierīkošana	kbm	Sāngrāvju ierīkošana	m 3
Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	kbm	Aramkārtas noņemšana, klētnes veidošana	m3
Klātnes veidošana, grunti pievedot	kbm	Klātnes veidošana, grunti pievedot	m 3

 

VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājums		SIA “Mikor” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Darba nosaukums	Mērvienība
Trases atcelrnošana	ha	Trases atcelrnošana	ha
Sāngrāvju ierīkošana	m 3	Sāngrāvju ierīkošana	m 3
Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	m3	Aramkārtas noņemšana, klētnes veidošana	m3
Klātnes veidošana, grunti pievedot	m 3	Klātnes veidošana, grunti pievedot	m 3

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmi piedāvājumu ar SIA CBS “Aizkraukle” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai iesniegtā SIA CBS “Aizkraukle” tāme piedāvājums vizuāli atšķiras (lapas augšdaļā ir komercsabiedrības logo, kā arī teksta izkārtojums ir nedaudz nobīdījies), savukārt cenu lielums sakrīt ar Datorā atrasto tāmi piedāvājumu.

3.1.3. Cenu aptauja “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Paltupes” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/34/ca)

2004.gada 29.martā LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2004.gada 27.aprīlim

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 23.04.2004.

SIA CBS “Aizkraukle” pieteikumu iesniedza 26.04.2004.

VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” pieteikumu iesniedza 26.04.2004.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai, tie atšķiras cenu lielumu ziņā, bet ir pilnīgi vienāda gramatiskā kļūda visu trīs komercsabiedrību iesniegtajās cenu tāmēs: Roku darbs caurteku tītīšanai, ir vienādi izkārtoti mērvienību apzīmējumi – vienādas atstarpes starp burtu un ciparu (m 3), LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības izsūtītajā uzaicinājumā piedalīties cenu aptaujā ir citādi apzīmēta mērvienība (kbm).

Tabula Nr.3. “Cenu aptaujas Nr.DL/2004/34/ca uzaicinājuma pielikumā norādītās piedāvājuma formas un pretendentu piedāvājumu salīdzinājums”¹⁵

Uzaicinājuma pielikumā norādītā piedāvājuma forma		SIA “Aizkraukle” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Darba nosaukums	Mērvienība
Trases atcelmošana	ha	Trases atcelmošana	ha
Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	kbm	Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	m 3
Grāvju, dīķu ierīkošana ar ekskavatoru	kbm	Grāvju, dīķu ierīkošana ar ekskavatoru	m3
Roku darbs caurteku tīrīšanai	kbm	Roku darbs caurteku tītīšanai	m3

 

VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājums		SIA “Mikor” piedāvājums
Darba nosaukums	Mērvienība	Darba nosaukums	Mērvienība
Trases atcelmošana	ha	Trases atcelmošana	ha
Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	m 3	Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana	m 3
Grāvju, dīķu ierīkošana ar ekskavatoru	m3	Grāvju, dīķu ierīkošana ar ekskavatoru	m3
Roku darbs caurteku tītīšanai	m3	Roku darbs caurteku tītīšanai	m3

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmi piedāvājumu ar SIA CBS “Aizkraukle” rekvizītiem.

Salīdzinot SIA CBS “Aizkraukle” iesniegto pieteikumu LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka tas atbilst Datorā atrastajai tāmei.

3.1.4. Cenu aptauja “5.Ābeļu meža iecirkņa, meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/66/ca)

2004.gada 8.jūnijā LVM Dienvidlatgales mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Ošukalns”.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2004.gada 2.jūlijam.

SIA “Ošukalns” pieteikumus iesniedza 28.06.2004.

SIA “Līvānu meliorators” pieteikumu iesniedza 30.06.2004.

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 02.07.2004.

VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” pieteikuma iesniegšanas datums nav identificējams.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, SIA “Ošukalns” un SIA “Līvānu meliorators” iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai, tie atšķiras ar cenām, izņemot SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāli “Jēkabpils ceļi””, kuriem ir vienāda cena (0,32 Ls) un vienāda summa (2898,37 Ls) par veicamo darbu Izraktās grunts izlīdzināšana. Tāpat SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators”¹⁶ un VAS “Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi” ir izmainījušas uzaicinājuma pielikumā norādītā piedāvājuma formu veicamajam darbam no Caurtekas diam 0.5 m izbūve uz Caurtekas d=0,5 m izbūve.

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar SIA “Mikor”, SIA “Ošukalns” un SIA “Līvānu meliorators” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību iesniegtos pieteikumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka gan vizuālais noformējums, gan cenas SIA “Mikor”, SIA “Ošukalns” un SIA “Līvānu meliorators” LVM Dienvidlatgales mežsaimniecībai iesniegtajās tāmēs piedāvājumos atbilst Datorā atrastajām tāmēm.

3.1.5. Konkurences padome, izvērtējot LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības organizēto cenu aptauju – “8.Dvietes iecirknī esošā meža ceļa “Jaunais ceļš” posma rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/19/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Upeslīča ceļš” un “Lapsu ceļš” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/25/ca), “Meža ceļa posma “Garā purva ceļš” rekonstrukcijas darbi” 2.Krustpils iecirknī^” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2002/27/ca), “4.Zasas iecirknī esošā meža ceļa posma “Upesgali” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/4/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa, meža ceļa posma “Rūrānu ceļš” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/24/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa posma “Dzelzceliņš km 0,0-2,67” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/25/ca), “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Patrupi” būvniecības darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/23/ca), “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Piektajas ceļš” būvniecības darbu veikšana “ (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/25/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa “Raibais stuburiņš” būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/64/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa, meža ceļa 195.-198.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/67/ca), “5.Ābeļu meža iecirkņa 150., 151. kvartālos esošās caurtekas nomaiņa” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/96/ca) materiālus, pretendentu (SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Līvānu meliorators”, SIA “Ošukalns”, SIA CBS “Aizkraukle” un ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””) piedāvājumos nekonstatēja sakritības, kuras norādītu uz darbību saskaņošanu, piedaloties iepirkumos.

3.2. LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības organizētie iepirkumi (cenu aptaujas)

3.2.1. Cenu aptauja “Meža ceļa “Sapņu ceļš” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/66/ca)

2002.gada 9.oktobrī LVM Vidusdaugavas mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, CB SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2002.gada 15.oktobrim.

CB SIA “Krustpils” pieteikumu iesniedza 15.10.2002.

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 15.10.2002.

VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” pieteikumu iesniedza 15.10.2002.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību – SIA “Mikor”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Krustpils” iesniegtos pieteikumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai¹⁷, redzams, ka visu komercsabiedrību piedāvājumos ir vienādas gramatiskās kļūdas, savukārt SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājumos arī vienādas cenas daudziem veicamajiem darbiem (skat. tabulu Nr.4).

Tabula Nr.4. “Cenu aptaujas Nr.VD/2002/66/ca uzaicinājuma pielikumā norādītās piedāvājuma formas un pretendentu piedāvājumu salīdzinājums”¹⁸

Uzaicinājuma pielikumā norādītā piedāvājuma forma	VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājums
Darba nosaukums	Darba nosaukums	Cena, Ls	Summa, Ls
Ceļa trases nostiprināšana	Ceļa trases nostriprināšana	190,00	351,00
Celmu izlaušana un transports uz atbērtni	Celmu izlaušana un transports uz atbērtni	2,50	470,00
Iesēdumu aizbēršana ar mālsmilti	Iesēdumu aizbēršana ar mālsmilti	2,64	195,36
Ceļa klātnes profilēšana no sāngrāvjos izraktās grunts	Ceļa klātnes profilēšana no sāngrāvjos izraktās grunts	268,00	495,80
Nomaļu nostiprināšana ar granti	Nomaļu nostriprināšana ar granti	1,73	1600,25
	Nogāžu nostriprināšana ar augu zemi	0,55	4578,75

 

SIA “Mikor” piedāvājums			SIA “Krustpils” piedāvājums
Darba nosaukums	Cena, Ls	Summa, Ls	Darba nosaukums	Cena, Ls	Summa, Ls
Ceļa trases nostriprināšana	190,00	351,00	Ceļa trases nostriprināšana	210,00	388,50
Celmu izlaušana un transports uz atbērtni	2,50	470,00	Celmu izlaušana un transports uz atbērtni	3,50	658,00
Iesēdumu aizbēršana ar mālsmilti	2,64	195,36	Iesēdumu aizbēršana ar mālsmilti	2,75	203,50
Ceļa klātnes profilēšana no sāngrāvjos izraktās grunts	268,00	495,80	Ceļa klātnes profilēšana no sāngrāvjos izraktās grunts	120,00	222,00
Nomaļu nostriprināšana ar granti	1,73	1600,25	Nomaļu nostriprināšana ar granti	1,50	1387,50
			Nogāžu nostriprināšana ar augu zemi	0,35	2913,75

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, “Mikor” un SIA “Krustpils” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Krustpils” iesniegtos pieteikumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka visu minēto komercsabiedrību LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai iesniegtajās tāmēs piedāvājumos cenas neatbilst cenām Datorā atrastajās tāmēs, savukārt iepriekš minētās gramatiskās kļūdas darba nosaukumos: Ceļa trases nostriprināšana, Nomaļu nostriprināšana ar granti un Nomaļu nostriprināšana ar augu zem” ir arī attiecīgajās Datorā atrastajās tāmēs.

VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtajā pieteikumā LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai, salīdzot ar Datorā atrastajā failā esošo tāmi, nav apakšā piebilde “Grants daudzumi sarēķināti nepareizi – papildus vajag”. Šāda piebilde ir SIA “Mikor” iesniegtajā pieteikumā LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai, gan Datorā atrastajā tāmē.

3.2.2. Cenu aptauja “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/54/ca)

2004.gada 6.jūnijā LVM Vidusdaugavas mežsaimniecība nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA “Granīts 2”, SIA “Brēķu studenti” un SIA “Līvānu meliorators”.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2004.gada 21.jūnijam.

SIA “Granīts 2” pieteikumu iesniedza 17.06.2004.

SIA “Brēķu studenti” pieteikumu iesniedza 17.06.2004.

SIA “Mikor” pieteikumu iesniedza 18.06.2004.

SIA “Līvānu meliorators” pieteikumu iesniedza 18.06.2004.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, SIA “Granīts 2”, SIA “Brēķu studenti” un SIA “Līvānu meliorators”¹⁹ iesniegtos pieteikumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai, secināms, ka tie atšķiras.

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar SIA “Mikor” un SIA “Līvānu meliorators” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību iesniegtos pieteikumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai ar Datorā atrasto failu, redzams, ka LVM Vidusdaugavas mežsaimniecībai iesniegtās SIA “Mikor” un SIA “Līvānu meliorators” tāmes atbilst Datorā atrastajām tāmēm.

3.2.3. Konkurences padome, izvērtējot LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības organizēto cenu aptauju – “Meža ceļa “Stukmaņu līnija” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/65/ca), “Meža ceļa “Buļļu trase” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr. VD/2002/74/ca), “Meža ceļa “Lāču ceļš” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/75/ca), “Meža ceļa “Ekskavatora trase” rekonstrukcija 7.Seceses meža iecirknī” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2003/44/ca), “Meža ceļa “Tupika ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/78/ca), “Meža ceļa “Majaka ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/79/ca), “Meža ceļa “Krievānu ceļš” rekonstrukcijas darbi Vidusdaugavas mežsaimniecības 10.Ērberģes meža iecirknī Aizkraukles rajona Mazzalves pagastā” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/80/ca) materiālus, pretendentu (SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, SIA “Līvānu meliorators”) piedāvājumos nekonstatēja sakritības, kuras norādītu uz darbību saskaņošanu, piedaloties iepirkumos.

3.3. Pašvaldību organizētie iepirkumi (cenu aptaujas)

3.3.1. Cenu aptauja “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23, 47 un 48 remonta darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2005/06)

2005.gada 26.jūlijā Salas pagasta padome nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS “Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi”.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2005.gada 5.augustam.

SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” pieteikumu iesniegšanas datums – 05.08.2005.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt CB SIA “Krustpils”.

Salīdzinot komercsabiedrību VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, SIA “Mikor” un CB SIA “Krustpils” iesniegtos pieteikumus Salas pagasta padomei²⁰, redzams, ka VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Mikor” Salas pagasta padomei iesniegtajos pieteikumos ir vienāda vienības cena 0,05 Ls par veicamo darbu Pamatnes profilēšana (divpusējs šķērskritums 3%) gan 2., gan 3.lotē, kā arī kopējā darba izmaksas summa par minēto darbu 2.lotē 537,75 Ls, bet 3.lotē 335,00 Ls.

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails (no e-pasta adreses (^*) 29.07.2005. sūtīts e-pasts ar pielikumu uz e-pasta adresi (^*)), kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, SIA “Mikor” un CB SIA “Krustpils” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, SIA “Mikor” un CB SIA “Krustpils” iesniegtos pieteikumus Salas pagasta padomei ar Datorā atrasto failu, redzams, ka CB SIA “Krustpils” tāmes piedāvājums atšķiras ar cenu lielumu (CB SIA “Krustpils” Salas pagasta padomei iesniegtajā tāmē Pamatnes profilēšana (divpusējs šķērskritums 3%) veicamā darba vienības cena ir 0,045 Ls, pārsūtītajā tāmē pa e-pastu 0,05 Ls), bet VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Mikor” Salas pagasta padomei iesniegtās tāmes atbilst Datorā atrastajām tāmēm.

3.3.2. Konkurences padome, izvērtējot cenu aptauju – “Salas pagasta autoceļa objekta “Sakas Salas tilts” periodiskās uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2004-05-18, pasūtītājs Salas pagasta padome), “Rīgas un Brīvības ielu brauktuves asfaltbetona seguma izbūve Jaunjelgavā” (iepirkuma identifikācijas Nr.5-41.4./2003, pasūtītājs Jaunjelgavas pilsētas dome), “Rubenes pagasta autoceļu un ielu periodiskās uzturēšana uz ceļiem Nr.8; Nr.3; Nr.13; Nr.16” (iepirkuma identifikācijas Nr.04-0, pasūtītājs Rubenes pagasta padome), “Rubenes pagasta autoceļu un ielu periodiskās un ikdienas uzturēšanas darbi 2004.gadā” (iepirkuma identifikācijas Nr.04-04, pasūtītājs Rubenes pagasta padome), “Krustpils pagasta autoceļa Nr.1 “Štolvāgi-Šaurītes” remonts” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/03, pasūtītājs Krustpils pagasta padome), “Galēnu pagasta autoceļa “Galēni-Priževoiti-Lomi” km 1,4 caurtekas remonta un Puncuļu ciema pievadceļa remonta veikšana” (pasūtītājs Galēnu pagasta padome), “Neretas un vienības ielu krustojumu izbūve” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/11, pasūtītājs Jēkabpils pilsētas dome), “Pašvaldību autoceļu uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2003/3, pasūtītājs Jēkabpils rajona padome) materiālus, pretendentu (SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Līvānu meliorators” un VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””) piedāvājumos nekonstatēja sakritības, kuras norādītu uz darbību saskaņošanu, piedaloties iepirkumos. Datorā tika atrastas SIA “Jēkabpils pakalpojumi” cenu tāmes cenu aptaujai “Salas pagasta autoceļa objekta “Sakas Salas tilts” periodiskās uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2004-05-18, pasūtītājs Salas pagasta padome), kas pārsūtītas 29.07.2005. (t.i., vairāk nekā gadu pēc minētās cenu aptaujas termiņa (06.05.2004.)) no e-pasta adreses (^*) kā e-pasts ar pielikumu uz e-pasta adresi (^*).

3.4. R.K. organizētā cenu aptauja “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””

2003.gada 8.jūlijā R.K. nosūtīja uzaicinājumu piedalīties cenu aptaujā SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Ošukalns”.

Piedāvājuma iesniegšanas termiņš – līdz 2003.gada 11.jūlijam

SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Ošukalns” pieteikumu iesniegšanas datums – 11.07.2003.

Iepirkuma komisija nolēma par uzvarētāju atzīt SIA “Mikor”.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Ošukalns” iesniegtos pieteikumus R.K.²¹, redzams, ka SIA “Mikor” un SIA “Ošukalns” cenu tāmēs ir vienāda gramatiskā kļūda veicamā darba aprakstā: Dambja ierīķosana²².

Datorā tika atrasts uz šo cenu aptauju attiecināms fails, kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA “Ošukalns” rekvizītiem.

Salīdzinot komercsabiedrību SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators”²³ un SIA “Ošukalns” R.K. iesniegtās tāmes, secināms, ka tās pilnībā atbilst Datorā atrastajām tāmēm.

3.5. Procesa dalībnieku paskaidrojumi

22.04.2008. Konkurences padomes amatpersonas veica Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 4.punktā minētās darbības SIA “Līvānu meliorators”, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle” un SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, kā arī Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1. un 3.punktā minētās darbības VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” juridiskajās un faktiskajās adresēs.

3.5.1. VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” tika noskaidrots, ka vadošie darbinieki uzņēmumā pārsvarā strādā no 2006.gada un par lietā Nr.p/08/10/3 minētajiem faktiem neko paskaidrot nevarēja.

3.5.2. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ekonomiste S.K. sarunu protokolā (uz jautājumu Kā parasti tiek organizēti pieteikumu sagatavošana konkursiem? Kura amatpersona pirmā uzņēmumā saņem piedāvājumu vai informāciju vai izvēlās konkursu, kurā piedalīties?) paskaidroja: “Piedalāmies konkursos, kuri ir virs 1000 Ls un arī zem. Piedalāmies visos, izņemot atsevišķus izņēmumus. Piedalās regulāri SIA “Ošukalns celtniecība”, SIA CB “Krustpils”, SIA “Jēkabpils pakalpojumi-būvniecība” un mēs. Citreiz vēl citas firmas piedalās. Ar šiem uzņēmumiem sarunā vai objektu ņemsim vai nē”.

3.5.3. SIA CBS “Aizkraukle” valdes priekšsēdētājs J.L. informēja, ka viņa uzņēmums noformē citādāk cenu tāmes, nevis kā tās, kuras atrastas SIA “Mikor” datorā: “SIA CBS “Aizkraukle” savās cenu tāmēs lieto darbu nosaukumu “trases atcelmošana”, nevis “Celmu laušana un sastumšana kaudzēs.”

3.5.4. SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājs V.B. sarunu protokolā paskaidroja, ka: “Pilnībā lēmumu pieņemu par piedalīšanos konkursos pats personīgi. Pats arī veicu darba tāmēs aprēķinus, rakstu tā teikt melnrakstu, rēķinu izmaksas. Pēc tam galīgā veidā noformē grāmatvedis, bet agrāk kādu palūdzu to izdarīt, lai noformē. Vairāk neviens no darbiniekiem pie tāmju izstrādes nepiedalās. Visus dokumentus vīzēju es pats.

Cenu piedāvājumu cenu aptaujai
“5.Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” taisīju pats. Meln­rakstu iedevu SIA “Mikor” direktoram (valdes priekšsēdētājam) G.O., lai viņš to noformē uz datora. Par to, ka SIA “Mikor” arī varētu piedalīties minētajā aptaujā man informācijas nebija. Melnraksts bija noformēts pilnībā, ar visiem cenu aprēķiniem un summām. Ar SIA “Ošukalns” pārstāvjiem nekādu sarunu par minēto cenu aptauju nebija. Cenu piedāvājumu cenu aptaujai “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbiem” gatavoju pilnībā pats. Pēc tam melnrakstu iedevu SIA “Mikor” direktoram (valdes priekšsēdētājam) G.O., lai viņš to noformē uz datora, tā varētu izskaidrot šīs cenu tāmes atrašanos SIA “Mikor” datorā. Par to, ka SIA “Mikor” arī varētu piedalīties minētajā konkursā, es nezināju. Cenu piedāvājumu cenu aptaujai – “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus”” pilnībā gatavoju pats. Pēc tam melnrakstu iedevu SIA “Mikor” direktoram (valdes priekšsēdētājam) G.O., lai viņš to noformē uz datora, tā varētu izskaidrot šīs cenu tāmes atrašanos SIA “Mikor” datorā. Par to, ka SIA “Mikor” arī varētu piedalīties minētajā konkursā, es nezināju.

Pirms cenu tāmju nosūtīšanas pats tās pārbaudīju, parakstīju un apzīmogoju. Pārbaudīju to atbilstību LVM izvirzītajām prasībām.”

3.5.5. SIA “Mikor” papildus sniegtie paskaidrojumi

12.05.2008. SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Par cenām nekādu apmaiņu ar citiem uzņēmumiem nenotiek. Cenu tāmes atsevišķos gadījumos man pēc konkursiem iedeva paši uzņēmumu pārstāvji. Kuri šie uzņēmēji, precīzi pateikt pašlaik nevaru. Arī pats esmu pēc konkursiem dažreiz citu firmu pārstāvjiem iedevis mūsu uzņēmumā sagatavotu cenu tāmi. Kuram konkrēti, precīzi neatceros. Tas, ka ir notikusi informācijas apmaiņa ar citiem uzņēmumiem nenoliedzu, bet brīdi, kad tā precīzi ir bijusi, nevaru komentēt. Esmu palīdzējis SIA “Līvānu meliorators” direktoram noformēt cenu tāmes, kuras viņš man iedeva melnraksta formātā. Vai tajās bija ierakstītas cenas, neatceros. Varbūt, ka bija, bet iespējams, ka SIA “Mikor” jau tanī laikā bija iesniedzis pieteikumu cenu aptaujām.”

17.06.2008. SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. sarunu protokolā ar Konkurences padomes amatpersonu atzina cenu tāmes melnrakstu saņemšanu no citām komercsabiedrībām (bet bez cenām):

“Viennozīmīgi, ka pirms cenu aptauju termiņu beigām, bet konkrēti, kuras tās bija, nevaru tagad uzreiz pateikt, varētu būt “Ošukalns”, “Krustpils”. Jo satikāmies konkursu norises vietās. Ne vienmēr tie bija vadītāji, tik pat labi tie varēja būt tehniski darba vadītāji, reāli cilvēki, kas tās tāmes gatavoja. Tik pat labi varēja pārsūtīt arī kāda sekretāre. Ir bijis gan pašrocīgi rakstīti melnraksti, gan citreiz iedeva disketi vai elektroniski pārsūtīja melnrakstus. Tādejādi ietaupot gan savu, gan kolēģu laiku, jo cenu aptauju termiņi bija īsi.

(Uz jautājumu: Kā Jūs varat izskaidrot, ka esat saņēmuši uz e-pastu (^*) no SIA “Krustpils” cenu aptaujas Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta piedāvājumu? 26.07.2005. (izsūtīts uzaicinājums), 29.07.2005. dokuments pārsūtīts no SIA “Krustpils” uz SIA “Mikor” pa e-pastu, 05.08.2005. (termiņš cenu aptaujai) SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. paskaidroja:

“Pieļaujam, ka šis fails ir atsūtīts kļūdas pēc. Informācijas saņemšanas faktu nenoliedzu. Bet iespējams, ka to izdzēsu kā mums nevajadzīgu.”

26.06.2008. Konkurences padome saņēma SIA “Mikor” vēstuli par papildus informācijas sniegšanu saistībā ar cenu aptaujām, kuras minētas lietas p/08/10/3 materiālos. Vēstulē SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. paskaidro:

“Tā kā acīmredzot SIA “Līvānu meliorators” darbinieku vidū nebija personu ar pietiekamu latviešu valodas prasmi, kā arī ņemot vērā, ka pieteikumi cenu aptaujām iesniedzami valsts valodā, 2004.gadā atsevišķos izņēmuma gadījumos no SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētāja V.B. kunga saņēmu lūgumu palīdzēt izlabot gramatiskās kļūdas cenu aptauju pieteikumiem un ar garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm noformēt tos uz datora. Diemžēl, SIA “Līvānu meliorators” vajadzībām noformētos cenu aptauju pieteikumus elektroniski atrast neizdevās un tā kā pagājuši vairāki gadi, tad precīzi pateikt, vai izlabošanai un noformēšanai iesniegtie melnraksti bija rakstīti pašrocīgi vai elektroniski, kā arī to, vai šajos melnrakstos bija ietvertas cenas, nav iespējams. Visticamāk, ka šie melnraksti bija rakstīti pašrocīgi un tajos cenas nebija ietvertas.

Jebkurā gadījumā Mikor tika iesniedzis pieteikumus cenu aptaujām pirms SIA “Līvānu meliorators” (kas redzams arī no VAS “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas un Dienvidlatgales mežsaimniecību atzīmēm uz saņemtajiem dokumentiem). Tādejādi, pat, ja melnrakstos būtu ietvertas cenas, tad Mikor šāda informācija būtu bezjēdzīga, jo Mikor vairs nevarēja mainīt savu piedāvājumu cenu aptaujai, lai iegūtu priekšrocības cenu aptaujā.

Kā Mikor tika informējis Konkurences padomi jau iepriekš, ceļu būvē darbojošies uzņēmumi atsevišķos izņēmuma gadījumos cits citam nodeva dalībai cenu aptaujās precizētu informāciju par darba apjomiem (iespējams, pat kā tāmes daļu), tomēr uzņēmumi nekad neapmainījās ar apstiprinātu informāciju par darbu cenām. Šis apstāklis pilnībā izskaidro faktu, kādēļ vairāku uzņēmumu piedāvājumi bija vizuāli līdzīgi noformēti, kādēļ tie saturēja identiskas gramatiskas kļūdas, kādēļ piedāvājumos bija vienāda vārdu pārveide vai vārdu izvēle. Tāpat šis apstāklis izskaidro, kādēļ datoros varēja atrasties citu komercsabiedrību tāmju daļas (ja tāmēs arī bija atrodamas cenas, tās visticamāk informatīviem nolūkiem ierakstījuši paši uzņēmumi pēc iepirkumu procedūras beigām).”

Neatceros, ka e-pasta vēstuli, kas esot 29.07.2005. nosūtīta no SIA “Krustpils” uz e-pastu (^*) būtu saņēmis. It sevišķi ņemot vērā, ka šai vēstulei nebija teksta, bet gan tikai pielikums, visticamāk, ka tā vai nu bija Mikor nosūtīta kļūdaini vai arī šo sūtīšanu veica datorvīruss. Pie šādiem apsvērumiem e-pasta sūtījums netika atvērts.”

22.08.2008. SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. sarunā ar Konkurences padomes amatpersonu paskaidro:

“Cenu aptauju uzaicinājumi saņemti tika dažādi, tika gan pazvanīts un pateikts, lai iebrauc pakaļ, citreiz jau objektā pateikts, ka drīzumā būs kāds konkurss, lai iebrauc pakaļ uzaicinājumam. SIA “Mikor” uzaicinājumi netika reģistrēti. To vai pasūtītāji paši reģistrēja uzaicinājumu izsniegšanu, nevaru apgalvot, iespējams, ka mežsaimniecībās to darīja.

Par veicamo darba apjomu objektā precizēta informācija tika saņemta no citiem konkursa pretendentiem, pārsvarā elektroniski, dažreiz kāds ieveda disketi. Bet tie bija izņēmuma gadījumi, ne katrā cenu aptaujā.

Faktu, ka SIA “Mikor” datorā visas tāmes bija ar cenām izskaidroju ar to, ka šī informācija varēja būt nokļuvusi mūsu rīcībā, veidojot pilnsabiedrību “Daugavas ceļi”, kas orientējoši tika dibināta 2-3 gadus atpakaļ, bet sarunas par šo pilnsabiedrības dibināšanu bija jau agrāk, arī finanšu informācijas apmaiņa. Man iesūtīja dažādus tekstus, arī pat ar uzņēmēja paraksta vietu. Pats es šos iesūtītos dokumentus šķiroju un veidoju savu datu bāzi. Varēju pēc tam redzēt, kurā konkursā kas ir startējis.

Jā, viņš²⁴ man savas cenu tāmes melnrakstus, ar pilnu finanšu informāciju, palūdza noformēt uz datora. Bet domāju, ka tīri fiziski to izdarīja kāda no grāmatvedēm, tā, ka pats nemaz šos melnrakstus neredzēju. Pēc tam datorā noformētās cenu tāmes atdevu SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājam.”

3.5.6. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” papildus sniegtie paskaidrojumi

12.05.2008. Konkurences padome saņēma SIA “Jēkabpils pakalpojumi” ekonomistes S.K. paskaidrojumu pie 22.04.2008. sarunu protokola starp S.K. un Konkurences padomes amatpersonām, kurā viņa raksta, ka: “Tā kā sarunu protokolu pati nepierakstīju, to pārlasot grūti bija izlasīt uzrakstīto un neiedziļinājos uzrakstītā saturā, jo biju uztraukusies. Nepareizi ir saprasts par piedalīšanos cenu aptaujās, nevis ar uzņēmumiem ir sarunāts, bet mūsu uzņēmuma (SIA “Jēkabpils pakalpojumi” speciālisti veic aprēķinus (apspriežas) vai rentējas piedalīties cenu aptaujā.”

13.05.2008. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs G.S. sarunu protokolā ar Konkurences padomes amatpersonu paskaidro: “Runājot par Sakas Salas tilta tāmi visus aprēķinus veica tehniskais direktors V.G., kuram arī bija sertifikāts asfaltbetonēšanas jomā. Ar VAS “Latgales ceļi” nekāda informācijas apmaiņa mums nav notikusi, vienādā cena 3.ailē ir izskaidrojama ar to, ka ir noteikts vienots tarifs visā republikā šim pakalpojumam. Izskaidrot SIA “Jēkabpils pakalpojumi” sagatavotās tāmes atrašanos SIA “Krustpils” datorā nevaru. Cenu tāmes ir pieejamas vairākiem darbiniekiem, tādēļ, kurš šo informāciju ir “nopludinājis nevaru pateikt, un tukši nevienu apvainot negribu.”

3.5.7. VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” papildus sniegtie paskaidrojumi

14.05.2008. VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” valdes priekšsēdētājs A.I. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Ar iespējamiem konkursa dalībniekiem notika informācijas apmaiņa, jo bija ierobežoti termiņi dokumentācijas sagatavošanā, t.i., vienas firmas pārstāvis dažreiz aizbrauca uz vietas apskatīt objektu un pēc tam aizsūtīja pārējām firmām, kas piedalījās šinīs cenu aptaujās, precizētu informāciju par veicamo darbu apjomu. Kā zinājām, kas piedalīsies? Pēc iepriekšējas pieredzes, jo zinājām, ka “Latvijas valsts meži” no citiem rajoniem pretendentus uz konkrēto objektu neaicinās strādāt, jo vadīsies pēc pretendentu tehniskajām iespējām (karjeri, piemēram).

Runājot par cenu tāmi “Salas pagasta autoceļa objekta “Sakas Salas tilts” periodiskās uzturēšanas darbi”, neatceros vai vispār šinī cenu aptaujā startējām, neizslēdzu, ka esam bijuši uzaicināti tajā piedalīties. Vienādā summa 237,44 trešajā ailē ar SIA “Jēkabpils pakalpojumi” cenu tāmes attiecīgo pozīciju ir vienkārši sakritība. Pieļauju iespēju, ka ir notikusi informācijas pārsūtīšana SIA “Mikor”, bet, kurš un kad izdarījis, pateikt nevaru. Pieļauju iespēju, ka kāds no darbiniekiem, kurš ir strādājis pie mums, aizgājis strādāt pie SIA “Mikor” un paņēmis sev līdzi informāciju par mūsu cenu tāmi.

Runājot par cenu tāmi meža ceļam “Lapsas” lielo cenu piedāvājumā nemāku komentēt, iespējams, ka to ielikām speciāli, lai šo cenu aptauju nevinnētu, jo tanī brīdī darba pietika tāpat. Par informācijas apmaiņu ar citiem uzņēmumiem komentēt nevaru.

Runājot par cenu tāmi “Sapņu ceļš”, iespējams, ka mūsu speciālists bija aizbraucis apskatīt objektu uz vietas un konstatējis, ka ir nepieciešams papildus grants apjoms konkrētā objekta rekonstrukcijai. Pieļauju iespēju, ka par šo papildus apjoma nepieciešamību koleģiāli tika informētas pārējās firmas, kas piedalījās konkursā.”

26.05.2008. Konkurences padome saņēma VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” valdes priekšsēdētāja paskaidrojumu pie 14.05.2008. sarunu protokola starp A.I. un Konkurences padomes amatpersonu, kurā rakstīts, ka: “…ir ļoti svarīgi piedalīties visās pasūtītāja cenu aptaujās, jo pretējā gadījumā var rasties situācija, ka uzaicinājums piedalīties turpmākajās cenu aptaujās var arī tikt nesaņemts. Tādēļ, VAS “Latgales ceļi” piedalījās atsevišķās cenu aptaujās. Arī neraugoties uz to, ka nevēlējās tajās uzvarēt. Viena šāda cenu aptauja bija par objektu “Meža ceļš “Lapsas””, kur, lai VAS “Latgales ceļi” piedāvājums netiktu atzīts par labāko, apzināti tika iesniegts sadārdzināts piedāvājums.

2004.dada 29.oktobrī VAS “Latgales ceļi” veica datortehnikas atjaunošanu un rezultātā pārdeva vairākus datorus Jēkabpils pilsētas Z.Zemzara individuālajam uzņēmumam “ZED-NET”. Kā noskaidroja LAU, tad 2004.g.1.novembrī Jēkabpils pilsētas Z.Zemzara individuālais uzņēmums “ZED-NET” pārdeva SIA “Mikor” vismaz vienu no VAS “Latgales ceļi” iepriekš piederošajiem datoriem. Šis apstāklis pilnībā izskaidro, kā VAS “Latgales ceļi” dokumentācija varētu būt atradusies SIA “Mikor” datoros.” Pielikumā pievienotas 2 pavadzīmju kopijas, kas apliecina faktu par VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” datoru pārdošanu IU “ZED-NET”, kurš savukārt pārdevis datorus tālāk SIA “Mikor”.

20.06.2008. Konkurences padome saņēma VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons”” vēstuli par papildu informācijas sniegšanu saistībā ar cenu aptaujām, kuras minētas lietas p/08/10/3 materiālos. Vēstulē VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” valdes priekšsēdētājs A.I. paskaidro: “Tā kā pēc manā rīcībā esošās informācijas LAU nav saņēmis no citām komercsabiedrībām cenu aptauju pieteikumu melnrakstus noformēšanai uz datora, atbildi uz šiem jautājumiem nav iespējams sniegt. Atkārtoti informēju, ka īso pieteikumu iesniegšanas dēļ, izņēmumu gadījumos cenu aptauju pieteikumu melnraksti (bez tajos norādītām cenām) ar mērķi ieekonomēt laiku tika iegūti no konkurentiem, kuri objektu apskati un izvērtēšanu dabā bija veikuši. Informācija par konkurentu iespējamu dalību konkursos LAU nekad nav bijis un nav joprojām. Kas attiecas uz cenu aptaujām, tad atšķirībā no konkursiem, tajos piedalās ierobežots pretendentu skaits, t.i., tikai tās personas, kas tiek uzaicinātas piedalīties cenu aptaujās. Pēc manas pieredzes, lai iespējami novērstu risku, ka pretendenti netiktu pieaicināti piedalīties turpmākās cenu aptaujās sakarā ar iepriekšēju neatsaucību sniegt piedāvājumus cenu aptaujām, uzaicinātie pretendenti cenu aptaujās piedalījās neatkarīgi no motivācijas tajās uzvarēt.

Tāpat, pretendentu loks bija ļoti precīzi prognozējams balstoties uz to, ka pasūtītāji pretendentus cenu aptaujām izvēlas, ņemot vērā konkrēta objektu specifiku (t.i., atrašanās vieta, grants karjeru tuvums u.tml.) un to tehniskās iespējas. Tādejādi uzņēmējiem nebija šaubu par pretendentu loku cenu aptaujām.”

25.08.2008. VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” valdes priekšsēdētājs A.I. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Cenu aptauju uzaicinājumiem paši braucām pakaļ (ceļa strādnieki, kas uz to pusi brauca, iebrauca un paņēma, dažreiz atsūtīja pa faksu, dažreiz pa e-pastu. Uzņēmumā šie uzaicinājumi netika katrreiz reģistrēti. Vai pasūtītājs tos reģistrēja izsniedzot, nevaru pateikt. Domāju, ka mežsaimniecībās tas tika darīts.”

Attiecībā uz informācijas precizēšanu par veicamo darbu apjomu cenu aptaujas objektā, kad saņēmām informāciju no citām komercsabiedrībām, tie varēja būt atsevišķi gadījumi. Iespējams, ka informācija bija disketēs vai flash datu nesējā, varbūt precizējumi tika atsūtīti pa faksu. Precīzi notikumus restaurēt tagad nevaram. Iepriekš nekāda vienošanās ar citiem konkursantiem par šīm apskatēm un datu precizēšanas pārsūtīšanu nebija.

Konkursu gala cenas ir publiski pie­ejamas. Protams, ka paši veidojam tādu kā cenu bāzi, kas balstīta uz iepriekšējiem konkursiem, vācam arī informāciju, ja ir pieejama par konkurentiem. Pēc cenu aptauju rezultātiem ir bijuši gadījumi, kad esam saņēmuši citu komercsabiedrību cenu tāmes, pat pasūtītāji paši ir tās uzrādījuši, sakot, ko Tu te piedāvā, redz kādu cenu piedāvā uzvarētājs. Šīs saņemtās cenu tāmes tika izmantotas informācijas uzkrāšanai, analīzei.

Principā datoru administratoram bija jāsaskaņo ar mani e-pasta izveide SIA “Mikor”, ja tika izmantots mūsu domēna vārds lgc. Vai tas konkrēti attiecībā uz G.O. tika izdarīts, neatceros.

Faktu, ka visas VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” cenu tāmes, kuras tika atrastas SIA “Mikor” datorā bija ar cenām, varu izskaidrot tīri ar cilvēku faktoru, jo abi uzņēmumi atradās vienās telpās. Iespējams, ka kāds no darbiniekiem kādu dokumentu varētu būt pārkopējis, nevaru to tagad komentēt. Datoriem tanī laika periodā nekāda aizsardzība nebija.”

3.5.8. SIA “Krustpils” sniegtie paskaidrojumi

27.05.2008. SIA “Krustpils” valdes priekšsēdētājs E.K. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Ir bijuši gadījumi, kad arī pie šajā lietā minētajām cenu aptaujām, esam ņēmuši sev apakšuzņēmējus, jo termiņi izpildei bija īsi. Kuras firmas, precīzi neatceros, bet pieļauju, ka gan SIA “Mikor”, gan VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””. Tāpat neatceros precīzi, kurās cenu aptaujās tas varētu būt bijis, jo tas ir jau sen. Tas varētu izskaidrot vienu no iespējām kā SIA “Mikor” datorā atradās mūsu cenu piedāvājumi, jo, ja mēs viņus ņemam par apakšuzņēmējiem, tad mums ir jāredz viņu piedāvātās cenas, lai varam spriest vai iekļaujamies tanī cenā, par kādu ir uzvarēts konkrētais konkurss.

Par cenu aptauju meža ceļam “Sapņu ceļš” vienādās gramatiskās kļūdas varu izskaidrot ar elektroniski pārsūtīto darbu daudzumu minētajā objektā.”

10.06.2008. Konkurences padome saņēma SIA “Krustpils” valdes priekšsēdētāja paskaidrojumu pie 27.05.2008. sarunu protokola starp E.K. un Konkurences padomes amatpersonu, kurā cita starpā sniedz šādu informāciju: “Sadarbība ar citiem uzņēmumiem darbu izpildē:

a) Krustpils cenu aptaujā nepiedalījās, bet kā SIA “Mikor” apakšuzņēmējs veica darbus saistībā ar Dārza ielas posma rekonstrukciju (Jaunjelgavas pilsētas domes cenu aptauja).

b) Izpētot Krustpils dokumentācijas arhīvus no 2003.gada līdz 2006.gadam, esam apkopojuši informāciju par objektiem, kuru izbūve veikta sadarbībā ar uzņēmumiem SIA “Jēkabpils pakalpojumi” SIA “Mikor”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Ošukalns”:

1. Krustpils kā ģenerāluzņēmējs un SIA “Jēkabpils pakalpojumi” kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies 5 objektos. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” kā ģenerāluzņēmējs un Krustpils kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies arī 5 objektos;”

2. Krustpils kā ģenerāluzņēmējs un SIA “Mikor” kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies 2 objektos. SIA “Mikor” kā ģenerāluzņēmējs un Krustpils kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies arī 7 objektos;

3. VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” kā ģenerāluzņēmējs un Krustpils kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies 7 objektos;

4. SIA “Ošukalns un Krustpils kā apakšuzņēmējs ir sadarbojušies 7 objektos.²⁵

Piedaloties cenu aptaujās, Krustpils nekad nav saskaņojusi savus cenu piedāvājumus ar pretendentiem, pirms to iesniegšanas pasūtītājam.

21.08.2008. SIA “Krustpils” valdes priekšsēdētājs E.K. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Atsevišķos gadījumos šāda informācijas precizēšana par patiesajiem darba apjomiem varēja būt notikusi. Visticamāk saņemot pa faksu, vai kādam ievedot disketi. Ar pasūtītāja projektētāju noteikti konsultācijas bija, bet ne katrā cenu aptaujā vai konkursā. To, cik firmas piedalīsies konkursā, var redzēt pēc izņemtajiem pieteikumiem (lielajos konkursos), cenu aptaujās dažreiz paši pasūtītāji izpļāpājas, kam iedoti uzaicinājumi piedalīties.

Tanī laikā (un arī tagad) cirkulēja nelegālas “gada vidējās cenas”, kuras pamatā bija par planēšanu, transporta izmaksām, greiderēšanu u.c. Tās var teikt tirgoja kā tagad eksāmenu biļetes skolās (domāts pārnestā nozīmē, mēs par šādu informāciju nemaksājām). Izcelsmi gan nezinu. Uzņēmēji tās izmantoja kā pamatu, ieviešot nelielas korekcijas. Tā veidojās ļoti tuvās cenas, pat nesaskaņojot starp komercsabiedrībām. Arī pašlaik ir pieejamas pagājušā gada vidējās cenas, kuras katrs uzņēmējs cenšas dabūt un noslēpt. Šī gada cenas vēl nav pieejamas. Oficiāli nekur nekādas pakalpojumu cenas nav noteiktas, kuras uzņēmējiem būtu jāievēro.

Faktu, ka visas SIA “Krustpils” cenu tāmes, kuras tika atrastas SIA “Mikor” datorā bija ar cenām, varu izskaidrot, ka informācijas noplūde varētu būt notikusi caur inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuri ir tuvāki savās darba attiecībās ar citām komercsabiedrībām. Bet tanī pat laikā man nav pamatu kādu no šiem darbiniekiem apvainot, jo konkrētu pierādījumu šīm darbībām man nav. Varētu būt ar disketi vai pa faksu pārsūtīts, citādi nezinu.

Gan tanī laikā, gan arī pašlaik šis
e-pasts ((^*)) ir viens uz visiem uzņēmuma darbiniekiem. To varēja un var lietot jebkurš darbinieks.

Jā, šīs cenu tāmes ir pārsūtītas no SIA “Krustpils” e-pasta uz e-pastu (^*). Es nevaru noliegt acīmredzamo, bet pateikt, kurš darbinieks to izdarījis, nevaru, jo 2005.gada jūlijā uzņēmumā bija seši datori.”

3.5.9. SIA “Ošukalns” sniegtie paskaidrojumi

04.06.2008. SIA “Ošukalns” valdes priekšsēdētājs A.N. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Tika izvērtēta mūsu kapacitāte, un izejot no tās tika gatavots pieteikums. Arī no kapacitātes lieluma bija atkarīgs cenu lielums. Cenu tāmes šabloni tika pārsūtīti, lai atvieglotu firmu darbu, jo termiņi bija īsi cenu tāmju iesniegšanai. Šabloni tika pārsūtīti bez konkrētām cenām. Šabloni tika pārsūtīti atsevišķos gadījumos, ne visām cenu aptaujām.”

16.06.2008. Konkurences padome saņēma SIA “Ošukalns” vēstuli par papildu informācijas sniegšanu saistībā ar cenu aptaujām, kuras minētas lietas p/08/10/3 materiālos. Vēstulē SIA “Ošukalns” paskaidro: “… ar piegādātājiem informācijas apmaiņa notika, tomēr – tikai ar tādu informāciju, kas bija nepieciešama dalībai cenu aptaujās un kura nebija Ošukalns komercnoslēpums…. Lai taupītu laiku un resursus, atsevišķos izņēmumu gadījumos uzņēmumi apmainījās ar informāciju par darbu apjomiem (dažkārt izstrādāto un precizēto piedāvājumu šablonu formā). Tomēr kā norādīts iepriekš…šabloni tika sūtīti bez konkrētām cenām, līdz ar to informācijas apmaiņa par faktiskajiem un apstiprinātajiem cenu piedāvājumiem nenotika. Vienīgais iespējamais skaidrojums par to, ka SIA “Mikor” datorā varētu būt atrasti faili ar Ošukalns finanšu informāciju, ir tāds, ka šī informācija nonākusi šī uzņēmuma rīcībā 2006.g.oktobrī…pilnīgi nejauši, vienlaicīgi ar citu finanšu informāciju, kas bija nepieciešama un tika nodota pilnsabiedrības “Daugavas ceļi” izveides un dibināšanas priekšdarbiem…”

3.5.10. SIA CBS “Aizkraukle” papildus sniegtie paskaidrojumi

04.06.2008. SIA CBS “Aizkraukle” valdes priekšsēdētājs J.L. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Faktu, kā SIA CBS “Aizkraukle” cenu tāmes nokļuva SIA “Mikor” datorā komentēt nevaru. Neesam neko elektroniski pārsūtījuši. Arī citādā veidā informācija nav nodota citai firmai. Vienīgi esmu, teiksim, uzzvanījis SIA “Mikor” un paprasījis, vai piedalīsies konkursā, lai zinātu, cik augsi var celt cenu.

Pieteikumus iesniedzām personīgi, tos aizvedot, varbūt, ka dažreiz sūtījām pa pastu, bet īsti neatceros.

Neesam tanī laikā ņēmuši apakšuzņēmējus. Esam agrāk, pirms 2002.gada bijuši paši kā apakšuzņēmēji SIA “Jēkabpils pakalpojumi”, pirms diviem gadiem SIA “Ošukalns”.

Faktu, kāpēc nesakrīt cenu aptauju dokumentācija (pieteikumu skaits) mežsaimniecībās ar mūsu uzņēmumā reģistrētajiem izejošajiem dokumentiem, varu izskaidrot tikai ar to, ka lietvede ir aizmirsusi iereģistrēt.

Runājot par terminu “Trases atcelmošana” un “Celmu laušana un sastumšana kaudzēs”, acīmredzot esam izmantojuši pasūtītāja formu.

Cenu 520,-Ls par ha (trases atcelmošana) biju domājis par laika periodu 2002.-2005.gads. Bet acīmredzot “Trases atcelmošana” un “Celmu laušana un sastumšana kaudzēs” ir divi dažādi darbi, tādēļ ir arī divas dažādas cenas (attiecīgi 520,- Ls un 360,-Ls).

22.04.2008. Sarunu protokolā minētais teikums, ka SIA CBS “Aizkraukle” nepārsūtīs cenu tāmes citiem, jo vienalga piedāvās zemāko cenu, bija domāts par Aizkraukles pilsētas konkursiem, ielu remontdarbiem, izbūvēm. Par meža ceļiem nevaru apgalvot, ka mēs būtu spējīgi piedāvāt zemāko cenu.

3.5.11. SIA “Līvānu meliorators” papildus sniegtie paskaidrojumi

18.08.2008. SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājs V.B. tikšanās laikā ar Konkurences padomes amatpersonu sarunu protokolā paskaidro: “Jā, es SIA “Mikor” iedevu tāmes melnrakstus sekojošām cenu aptaujām: “5. Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/66/ca), “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/54/ca), “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””, lai tos noformē datorrakstā. Minētajos melnrakstos bija ierakstītas arī pakalpojumu/būvniecības izmaksas un cenas, kā arī kopējā summa. Melnrakstus iedevu SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājam G.O., viņa darba kabinetā. Kas konkrēti pārrakstīja, to gan es nezinu, varbūt sekretāre. Atpakaļ arī saņēmu jau gatavu noformētu piedāvājumu, ar visām cenām, kuras biju uzrādījis. Man atlika tikai uzlikt parakstu.”

3.6. Iepirkumu organizatoru sniegtā informācija

3.6.1. Salas pagasta padome

05.09.2008. Konkurences padome saņēma Salas pagasta padomes vēstuli par papildu informācijas sniegšanu saistībā ar cenu aptaujām, kuras minētas lietas p/08/10/3 materiālos. Salas pagasta padome vēstulē paskaidro, ka: “Minētajai cenu aptaujai būvprojektu izstrādāja IK “Metrs”. Uzaicinājumi par piedalīšanos cenu aptaujā tika reģistrēti nosūtāmo dokumentu reģistrācijas žurnālā ar sekojošiem Nr.1-11/877, 1-11/878, 1-11/879. Uzaicinājumi tika nosūtīti pa pastu. Pieteikumi tika iesniegti Salas pagasta padomē un reģistrēti Saņemto dokumentu reģistrā (ar programmu “Ienākošo dokumentu reģistrs”) ar numuriem 1257, 1258, 1267. Persona, kura iesniedza pieteikumus netika reģistrēta. Reģistrēta ir komercsabiedrība. Salas pagasta padomei nav ziņu vai cenu aptaujas norises laikā pretendenti veica konsultācijas ar projektētāju par tāmes izstrādi. Salas pagasta padomes arhīvā nav atrodami apsekošanas akti kopā ar pretendentiem, lai precizētu veicamos darbu apjomus. Nav ziņu, ka Salas pagasta padomes darbinieks būtu piedalījies cenu aptaujas objektu apsekošanā kopā ar komercsabiedrības darbiniekiem.”

3.6.2. Vidusdaugavas mežsaimniecība

16.09.2008. Konkurences padome saņēma Vidusdaugavas mežsaimniecība vēstuli Nr.4.1-1.2/0659/125/08/189 par papildu informācijas sniegšanu saistībā ar cenu aptaujām, kuras minētas lietas p/08/10/3 materiālos. Vidusdaugavas mežsaimniecība vēstulē paskaidro, ka: “Uzaicinājumus nosūtījām pa pastu, visi uzaicinājumi tika reģistrēti saskaņā ar apstiprināto lietu nomenklatūru reģistrācijas žurnālā “Ārējie nosūtītie” – Sarakste par iepirkumu procedūru paziņojumiem, cenu aptaujām un konkursiem.

Komercsabiedrības piedāvājumus nogādāja personīgi iesniedzot Vidusdaugavas mežsaimniecības birojā sekretārei - lietvedei vai pa pastu. Pieteikumi tika reģistrēti reģistrācijas žurnālā, taču persona, kura iesniedza klātienē pieteikumu netika reģistrēta, jo reģistrēja komercsabiedrības nosaukumu.

Mums nav informācijas par to, vai pretendenti konsultējās ar projektētājiem cenu aptaujas norises laikā.

Dokumentētās informācijas par cenu aptauju pretendentu būvējamo/rekonstruējamo objektu apsekošanu mūsu rīcībā nav, taču komercsabiedrību pārstāvjiem bija iespēja sazināties ar attiecīgā meža iecirkņa vadītāju, lai noskaidrotu, kur objekts atrodas, un apskatīt dabā būvējamo/ rekonstruējamo ceļu. Speciāli Vidusdaugavas mežsaimniecības darbinieki kopā ar komercsabiedrību pārstāvjiem cenu aptauju norises laikā būvējamo/rekonstruējamo meža ceļu apsekošanu neveica.”

4. Tirgus dalībnieku rīcības izvērtējums

Izanalizējot SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos cenu piedāvājumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujai “5.Ābeļu meža iecirkņa, meža ceļa posma “Lapsas” būvniecības darbu veikšana “ (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2003/42/ca), Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – VAS “Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”, SIA “Ošukalns” un SIA “Mikor” cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā ir noteiktas sakritības, kuras liecina par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā (skat. lēmuma 3.1.1.punktu).

Izanalizējot SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos cenu piedāvājumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujām “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Dzelzceliņš” 11.-12.km rekonstrukcijas darbu veikšana “ (iepirkuma identifikācijas Nr. DL/2004/22/ca) un “3.Viesītes meža iecirkņa ceļa posma “Paltupes” rekonstrukcijas darbu veikšana” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/34/ca), Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības, kuras liecina par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajās cenu aptaujās (skat. lēmuma 3.1.2. un 3.1.3.punktu).

Izanalizējot SIA “Ošukalns”, SIA “Mikor”, SIA “Līvānu meliorators” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos cenu piedāvājumus LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujai “5. Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/66/ca), Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā ir noteiktas sakritības, kuras liecina par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā (skat. lēmuma 3.1.4.punktu). Savukārt SIA “Līvānu meliorators” sniegtie paskaidrojumi (skat. lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktu) kopsakarā ar pārējo lietā iegūto informāciju liecina, ka arī SIA “Līvānu meliorators” darbības satur aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā.

Izanalizējot VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, “Mikor” un SIA “Krustpils” iesniegtos cenu piedāvājumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujai “Meža ceļa “Sapņu ceļš” rekonstrukcija” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2002/66/ca), Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā ir noteiktas sakritības, kuras liecina par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā (skat. lēmuma 3.2.1.punktu).

Izanalizējot SIA “Mikor”, SIA “Granīts 2”, SIA “Brēķu studenti” un SIA “Līvānu meliorators” iesniegtos cenu piedāvājumus LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujai “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/54/ca), Konkurences padome secina, ka tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā nav konstatējamas sakritības, kuras liecinātu par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā (skat. lēmuma 3.2.2.punktu), tomēr SIA “Līvānu meliorators” sniegtie paskaidrojumi (skat. lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktu) kopsakarā ar pārējo lietā iegūto informāciju liecina, ka SIA “Mikor” un SIA “Līvānu meliorators” darbības satur aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā.

Izanalizējot SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” iesniegtos cenu piedāvājumus Salas pagasta padomes cenu aptaujai “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47 un 48. remonta darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2005/06), Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – SIA “Mikor” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā redzamās sakritības (skat. lēmuma 3.3.1.punktu), kā arī notikusī informācijas apmaiņa starp SIA “Krustpils” un SIA “Mikor liecina, ka SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” darbības satur aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā.

Izanalizējot SIA “Mikor”, SIA “Ošukalns” un SIA “Līvānu meliorators” iesniegtos cenu piedāvājumus R.K. rīkotajā cenu aptaujā “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””, Konkurences padome secina, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku – SIA “Ošukalns” un SIA “Mikor” cenu piedāvājumos minētajā cenu aptaujā ir noteiktas sakritības, kuras liecina par aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā (skat. lēmuma 3.4.1.punktu). Savukārt SIA “Līvānu meliorators” sniegtie paskaidrojumi (skat. lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktu) kopsakarā ar pārējo lietā iegūto informāciju liecina, ka arī SIA “Līvānu meliorators” darbības satur aizliegtas vienošanās pārkāpumu minētajā cenu aptaujā.

Konkurences padome, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Konkurences padomes konstatētās sakritības tirgus dalībnieku piedāvājumos, kuras ir neatbilstošas uzaicinājumā iesniegt cenu piedāvājumu norādītajam, nav iespējamas, izslēdzot savstarpējus kontaktus, kas vērsti uz informācijas apmaiņu. Konkurences padome norāda, ka komerciālajā darbībā nav pieļaujama konkurentu apmaiņa ar komerciālās darbības plāniem un citu komerciāli jūtīgu informāciju. Aizliegta vienošanās ir konstatējama, ja puses nonāk pie vienprātības vai plāna, kas ierobežo vai sliecas ierobežot to komerciālo brīvību, nosakot pušu kopīgos darbības nosacījumus, un neievēro, ka katrai uzņēmējsabiedrībai sava komerciālā politika ir jānosaka neatkarīgi. Minētā prasība nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmējsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana un ietekmēšana. Pie līdzīga secinājuma Konkurences padome nonākusi arī 2008.gada 25.jūnija lēmumā Nr.E02-68 lietā Nr. Nr.3028/06/10/12.²⁶

Lai konkrētā tirgus dalībnieku darbībās konstatētu saskaņotu darbību, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:

1) starp tirgus dalībniekiem ir jābūt vienprātībai, ar ko apzināti ir aizstāta konkurence;

2) saskaņai starp tirgus dalībniekiem nav jābūt sasniegtai verbāli un to var būt izraisījuši tieši vai netieši kontakti starp karteļa vienošanās dalībniekiem.

Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai, vismaz, ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai, vismaz, akceptē šādu informācijas apmaiņu. Šādu secinājumu Konkurences padome ir izdarījusi arī 2006.gada 25.oktobra lēmumā Nr.E02-127 lietā Nr.970/05/10/6²⁷ un citās lietās 2007.un 2008.gadā²⁸.

Administratīvā rajona tiesa Rīgā 2008.gada 19.augustā savā lietā Nr.A42454106, Spriedumā Nr.A613-08/18²⁹ ir secinājusi, ka, interpretējot terminu “vienošanās”, ir jāmeklē vienošanās pazīmes, ņemot vērā šādas vienošanās formālo dabu. Par vienošanos var uzskatīt arī tādas vienošanās, kuras nav parakstītas vai pat ir izbeigtas – izšķirošais ir tas, vai tirgus dalībnieku faktiskā rīcība atbilst šādas vienošanās noteikumiem (autoru kolektīvs, Eiropas Savienības tiesību piemērošana. Rokasgrāmata praktizējošiem juristiem, Tiesu namu aģentūra, 2007, 175.lpp).

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka:

2002.gadā laika posmā no 9.oktobra līdz 15.oktobrim ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.VD/2002/66/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2004.gadā laika posmā no 6.jūnija līdz 21.jūnijam ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor” un SIA “Līvānu meliorators” darbībās, piedaloties LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.VD/2004/54/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2003.gadā laika posmā no 1.augusta līdz 12.augustam ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA “Ošukalns” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.DL/2003/42/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2004.gadā laika posmā no 1. līdz 26.martam ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.DL/2004/22/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2004.gadā laika posmā no 29.marta līdz 27.aprīlim ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA CBS “Aizkraukle” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.DL/2004/34/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2004.gadā laika posmā no 8.jūnija līdz 2.jūlijam ir noticis aizliegtas vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Līvānu meliorators” darbībās, piedaloties LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujā Nr.DL/2004/66/ca, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2005.gadā laika posmā no 26.jūlija līdz 5.augustam ir noticis aizliegtās vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA “Krustpils” un VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties Salas pagasta padomes cenu aptaujā “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta darbi”, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

2003.gadā laika posmā no 8.jūlija līdz 11.jūlijam ir noticis aizliegtās vienošanās pārkāpums SIA “Mikor”, SIA “Ošukalns” un SIA “Līvānu meliorators” darbībās, piedaloties R.K. rīkotā cenu aptaujā “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””, kas izpaudies kā tirgus dalībnieku saskaņotas darbības, kuru ietvaros tika saskaņota piedalīšanās minētajā cenu aptaujā.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformāšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Iepriekš minētās tirgus dalībnieku darbības atbilst Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktā pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm.

Iegūtie pierādījumi (skat. lēmuma 3.1.1.–3.1.4., 3.2.1., 3.2.2., 3.3.1. un 3.4.punktu), izvērtējot tos kopsakarā ar visiem lietas Nr.p/08/10/3 materiāliem (skat. lēmuma 3.5.un 3.6.punktu) ir pietiekami, lai konstatētu Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA CBS “Aizkraukle”, SIA “Ošukalns”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un SIA “Līvānu meliorators” darbībās.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka vienošanās netiek uzskatīta par aizliegtu tikai tad, ja konkurenti veic darbības, kuras noteiktas šajā punktā, t.i., lai novērstu šaubas par to rīcības tiesiskumu, tiem ir pienākums publiski darīt zināmu kopīgu piedāvājumu, turklāt šādu piedāvājumu iespējams īstenot tikai tādā gadījumā, ja mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci.

Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu un godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs. Godīgas konkurences būtiska izpausme ir katra tirgus dalībnieka spēja noteikt savu komerciālo politiku neatkarīgi no saviem konkurentiem un nepieļaut tiešus vai netiešus kontaktus starp komersantiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana vai ietekmēšana.

Eiropas Kopienu tiesa savos spriedumos (piemēram, 1986.gada 23.aprīļa lēmumā Polypropylene lietā Nr. 86/398/EEC) ir atzinusi, ka saskaņotās darbības koncepcija attiecas uz tādu koordināciju starp tirgus dalībniekiem un tādā formā, kurā netiek sasniegta tāda stadija, kādā tiek noslēgts līgums. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts aizliedz tirgus dalībniekiem saskaņot savas darbības, piedaloties (vai nepiedaloties) konkursos, kā arī vienoties par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem. Šāda vienošanās var izpausties gan kā atsevišķu konkurentu atteikšanās piedalīties konkursā par labu citam (bezdarbība), gan kā vienošanās starp konkurentiem iesniegt neizdevīgākus piedāvājumus, ļaujot uzvarēt izvēlētam konkurentam, gan citā veidā. Pie līdzīga secinājuma Konkurences padome nonākusi arī 2006.gada 25.oktobra lēmumā Nr.E02-127 lietā Nr.970/05/10/6³⁰.

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu “konkurence – pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū”. Sāncensība nenotiek un konkurence ir izslēgta, ja konkurenti saskaņo savus plānus vai dara tos zināmus viens otram. Ar šo vienošanos konkurence iepirkumu procedūrās tika izslēgta un aizstāta ar savstarpēji saskaņotu rīcību. Līdz ar to ir secināms, ka šīs vienošanās mērķis bija konkurences deformēšana.

Konkurences padome uzskata, ka katrai uzņēmējsabiedrībai sava komerciālā politika ir jānosaka neatkarīgi. Minētā prasība gan neliedz uzņēmējsabiedrībām tiesības izvērtēt un paredzēt konkurentu darbības, bet tā strikti nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmējsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana un ietekmēšana. Pie šāda secinājuma Konkurences padome nonākusi arī 2004.gada 20.decembra lēmumā lietā Nr.P/03/06/6³¹.

Tādējādi kaut arī netika iegūti tieši pierādījumi par to, kādā veidā notika informācijas apmaiņa un saskaņošana starp tirgus dalībniekiem, vērtējot lietas Nr.p/08/10/3 materiālus kopsakarā, konstatējams, ka SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA CBS “Aizkraukle”, SIA “Ošukalns”, VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” Jēkabpils ceļu rajons” un SIA “Līvānu meliorators” ir saskaņojuši savstarpējās darbības ar mērķi panākt kopīgu rīcību, lai iepirkumu procedūrās uzvarētu noteikts pretendents, un šādas darbības ir uzskatāmas par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu. Turklāt neatkarīgi no tā, vai minētās darbības veikusi komercsabiedrības amatpersona vai jebkurš cits tās darbinieks, atbildība gulstas uz tirgus dalībnieku.

Vienlaicīgi Konkurences padome secina, ka lietas izpētē nav iegūti pierādījumi, lai konstatētu Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbībās.

Konkurences padome uzskata, ka Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpums konstatējams:

1) SIA “Mikor” darbībās, piedaloties 8 cenu aptaujās – LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru DL/2003/42/ca, DL/2004/22/ca, DL/2004/34/ca, DL/2004/66/ca, LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru VD/2002/66/ca, VD 2004/54/ca, Salas pagasta padomes cenu aptaujā “Salas pagasta 2005. maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta darbi” un R.K. cenu aptaujā “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””;

2) VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” darbībās, piedaloties 6 cenu aptaujās – LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru DL/2003/42/ca, DL/2004/22/ca, DL/2004/34/ca, DL/2004/66/ca, LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujā ar identifikācijas numuru VD/2002/66/ca un Salas pagasta padomes cenu aptaujā “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta darbi”;

3) SIA “Līvānu meliorators” darbībās, piedaloties 3 cenu aptaujās – LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru DL/2004/66/ca, LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujā ar identifikācijas numuru VD/2002/54/ca un R.K. cenu aptaujā “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””;

4) SIA CBS “Aizkraukle” darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās – LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru DL/2004/22/ca, DL/2004/34/ca;

5) SIA “Ošukalns” darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās – LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības cenu aptaujās ar identifikācijas numuru DL/2003/42/ca un R.K. cenu aptaujā “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””;

6) SIA “Krustpils” darbībās, piedaloties 2 cenu aptaujās – LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības cenu aptaujā ar identifikācijas numuru VD/2002/66/ca un Salas pagasta padomes cenu aptaujā “Salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23., 47. un 48. remonta darbi”.

5. Tirgus dalībnieku viedokļi un argumenti

5.1. SIA “Mikor” nepiekrīt Konkurences padomes viedoklim, argumentiem un secinājumiem, uzskata tos par kļūdainiem un nepamatotiem šādu apstākļu un apsvērumu dēļ:

5.1.1. Lietas faktiskie apstākļi

– Informācijas apmaiņa par piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumu procedūrās

Valsts uzņēmumi, pašavaldības un privātpersonas organizē cenu aptaujas ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā, balstoties uz vienotiem principiem – pretendenti, kam tiek izsūtīti piedāvājumi tiek izvēlēti atkarībā no tā, kuri atrodas vistuvāk karjeriem (tādejādi nodrošinot zemāku cenu par materiālu piegādi), kā arī ņemot vērā to, kuri noteiktos termiņos veicamo darbu var veikt.

Attiecīgā pasūtītāja cenu aptaujās vairāku gadu garumā tika aicināti vieni un tie paši attiecīgajā reģionā salīdzinoši nedaudz esošie ceļu būves uzņēmumi. Līdz ar to šiem uzņēmumiem bija diezgan droši zināms uzņēmēju loks, kuri tiks aicināti piedalīties cenu aptaujā. Cenu aptaujā iepirkuma komisija pati izvēlas iespējamos pretendentus un nosūta tiem uzaicinājumu un darbu sarakstu. Līdz ar to, lai iespējami samazinātu risku, ka kāds no uzaicinātajiem pretendentiem neatsaucības dēļ varētu netikt uzaicināts uz kādu no turpmākajām cenu aptaujām, visi uzaicinātie pretendenti cenu aptaujās piedalījās neraugoties uz to, ka dažkārt tiem nebija reāla nodoma cenu aptaujā uzvarēt (piemēram, noslodzes vai tehnisko resursu ierobežotības dēļ). Tādēļ, neraugoties uz to, ka apzināta apmaiņa ar informāciju par piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumu procedūrās nenotika (lietas materiālos arī nav neviena pierādījuma, ka apmaiņa ar šādu informāciju būtu notikusi), reāli šāda informācijas apmaiņa arī nebija lietderīga, jo visi uzņēmēji tāpat ļoti precīzi apjauta uzņēmēju loku, kas ir uzaicināti piedalīties cenu aptaujā un zināja, ka visi uzņēmēji, kuri ir uzaicināti – iepriekš minēto apstākļu dēļ visticamāk piedalīsies cenu aptaujā.

Konkurences padome uzskata, ka iegūtie pierādījumi, izvērtējot tos kopsakarā ar visiem lietas Nr.p/08/10/3 materiāliem (skat. lēmuma 4.punktu), ir pietiekoši, lai konstatētu, ka pretendenti ir saskaņojuši savas darbības, piedaloties attiecīgajās cenu aptaujās, t.sk. notikusi informācijas nodošana un tālāka izmantošana. Par to liecina šādi apstākļi: kontaktu esamība starp pretendentiem (skat. lēmuma 3.5.4., 3.5.5., 3.5.7. un 3.5.11.punktu), sakritības (vienādās kļūdas vai neatbilstības pasūtītāja paraugam, vizuāli līdzīgais noformējums un atsevišķos gadījumos – vienādās cenas konkrēto darbu pozīcijās) pretendentu piedāvājumos (tāmēs), kā arī LVM Dienvidlatgales un Vidusdaugavas mežsaimniecību, Salas pagasta padomes un R.K. organizētajos iepirkumos viena vai vairāku pretendenta elekroniskā veidā esošā piedāvājuma (tāmes), kurš atbilst pasūtītājam iesniegtajam cenu piedāvājumam, atrašanās SIA “Mikor” valdes priekšsēdētāja G.O. darba vietā esošajā datorā (skat. lēmuma 3.punktu). Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka SIA “Mikor” arguments nav pamatots.

– Laika trūkums un nepieciešamība radīt vienlīdzīgus apstākļus

Apstākļos, kad visi uzņēmēji tāpat ļoti precīzi nojauš, kas ir uzaicināti piedalīties iepirkumu procedūrā un zina, ka visi uzņēmēji iepriekšminēto apstākļu dēļ šajā procedūrā piedalīsies, kā arī apstākļos, kad objektīvai faktiskās situācijas izpētei laika ir parāk maz, tikai informācijas apmaiņa par objekta situāciju dabā (veicamo darbu apjomu), kā arī izejmateriālu un apakšuzņēmēju pieejamību ļauj novērst risku nokavēt piedāvājuma iesniegšanas termiņu vai iesniegt piedāvājumu, kas pēc būtības neatbilst reāli veicamajiem darbiem. Šādas informācijas nodošana un saņemšana notiek tikai atsevišķos gadījumos un ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pretendentiem un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci.

Līdz ar to, kā norādīts arī lietas materiālos, uzņēmumi atsevišķos izņēmuma gadījumos cits citam nodeva šādu informāciju (iespējams, pat kā tāmes daļu), tomēr uzņēmumi nekad neapmainījās ar apstiprinātu informāciju par darbu cenām pirms iepirkuma beigām. Šis apstāklis pilnībā izskaidro faktu, kādēļ vairāku uzņēmumu piedāvājumi bija vizuāli līdzīgi noformēti, kādēļ tie saturēja identiskas kļūdas, kādēļ piedāvājumos bija vienāda vārdu izvēle. Tāpat šis apstāklis izskaidro, kādēļ datoros varēja atrasties citu komercsabiedrību tāmju daļas (ja tāmēs arī bija atrodamas cenas, tās visticamāk informatīviem nolūkiem ierakstījuši paši uzņēmumi pēc iepirkuma procedūras beigām).

Ne visus darbus, kuri jāveic konkrētā piedāvājuma ietvaros, parasti veic pats pretendents. Bieži vien konkrētu pozīciju no darbiem veic kāds no apakšuzņēmējiem (kas vairākiem uzņēmumiem nereti mēdz būt vieni un tie paši) un ar izejmateriāliem, ko izvēlas pats apakšuzņēmējs, vai ar izejmateriāliem, ko parasti vairākiem konkurējošiem izpildītājiem piegādā viens un tas pats piegādātājs. Pie šādiem apstākļiem ir tikai loģiski un neizbēgami, ka šādai darbu pozīcijai dažādu uzņēmumu tāmēs var būt līdzīga vai vienāda cena.

Cits veids, kā faili, kas attiecināmi uz cenu aptaujām un kuri saturēja cenu piedāvājumus ar konkurējošu uzņēmumu rekvizītiem, varēja nonākt “Mikor” datorā, bija datoru iegāde. Kā “Mikor” ir norādījis Konkurences padomei sarunās iepriekš, lietotajos datoros, kurus iegādājās Mikor, parasti jau bija uzinstalēta gan operētājsistēma, gan arīdzan biroja programmatūra. Dažkārt datoros bija arī saglabājusies iepriekšējo lietotāju informācija. Pēc jaunu (citu) datoru iegādes, visa vecajos (iepriekšējos) datoros uzkrātā informācija bez īpašas atlases tika kopēta uz jaunajiem datoriem. Ļoti iespējams, ka šādā veidā jaunajos datoros varētu būt nonākusi arī datoru iepriekšējo lietotāju informācija.

Kas attiecas uz e-pasta sūtījumu, kurš attiecināms uz cenu aptauju “salas pagasta 2005.gada maija lietavās bojāto autoceļu Nr.23.,47. un 48. remonta darbi”, kurš saturēja pielikumu ar konkurējošu uzņēmumu cenu piedāvājumiem, tad kā “Mikor” ir norādījis Konkurences padomei jau iepriekš sarunās, “Mikor” ikdienā saņem dažādus e-pasta sūtījumus, tomēr ne visi šie sūtījumi ir patiešām adresēti “Mikor”. Mēdz gadīties arī, ka “Mikor” kāds e-pasts tiek nosūtīts kļudaini (t.i., sūtītājs ir kļūdījies ierakstot e-pasta adresi vai arī kļūdaini e-pastam pievienojis tādu pielikumu, kas paredzēts citam adresātam vai citiem mērķiem). Visbeidzot, “Mikor” ik pa laikam saņem arī epastu no ar datorvīrusiem inficētiem datoriem. Lai cik vien iespējams novērstu datora inficēšanās risku, kā arī ietaupītu laiku, “Mikor” parastā datorlietošanas politika ir tāda, ka tiek atvērtas tikai tās vēstules, par kurām “Mikor” nav šaubu, ka tās apzināti adresētas “Mikor” un par kurām “Mikor” ir pārliecināts, ka tās nav inficētas.

Konkurences padome uzskata, ka SIA “Mikor” argumenti noraidāmi, ņemot vērā lēmuma 4.punktā minēto, t.sk., ka komerciālajā darbībā nav pieļaujama konkurentu apmaiņa ar komerciālās darbības plāniem un citu komerciāli jūtīgu informāciju. Aizliegta vienošanās ir konstatējama, ja puses nonāk pie vienprātības vai plāna, kas ierobežo vai sliecas ierobežot to komerciālo brīvību, nosakot pušu kopīgos darbības nosacījumus, un neievēro, ka katrai uzņēmējsabiedrībai sava komerciālā politika ir jānosaka neatkarīgi. Minētā prasība nepieļauj tiešus vai netiešus kontaktus starp uzņēmējsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana un ietekmēšana. Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai, vismaz, ir būtiski samazinājis neskaidrību par uzvedību, kuru gaidīt no tā tirgū. Bez tam 18.08.2008. SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājs V.B. sarunu protokolā (skat. lēmuma 3.5.11.punktu) norāda: “Jā, es SIA “Mikor” iedevu tāmes melnrakstus sekojošām cenu aptaujām: “5. Ābeļu meža iecirkņa meža ceļa 199.-201.km būvniecības darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.DL/2004/66/ca), “Meža ceļa “Augšsila trase” rekonstrukcijas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.VD/2004/54/ca), “Ūdenskrātuves ierīkošana Cēsu rajona Mārsnēnu pagasta “Mežaiņos” SAPARD 3.1. apakšprogrammas “Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus””, lai tos noformē datorrakstā. Minētajos melnrakstos bija ierakstītas arī pakalpojumu/būvniecības izmaksas un cenas, kā arī kopējā summa. Melnrakstus iedevu SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājam G.O., viņa darba kabinetā.’’ Arī SIA “Mikor” valdes priekšsēdētājs G.O. 22.08.2008. sarunu protokolā (skat. lēmuma 3.5.5.punktu) ir atzinis, ka: “(..) Jā, viņš³²man savas cenu tāmes melnrakstus, ar pilnu finanšu informāciju, palūdza noformēt uz datora. Bet domāju, ka tīri fiziski to izdarīja kāda no grāmatvedēm, tā, ka pats nemaz šos melnrakstus neredzēju. Pēc tam datorā noformētās cenu tāmes atdevu SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājam”. Savukārt SIA “Krustpils” valdes priekšsēdētājs E.K. 21.08.2008. sarunu protokolā (skat. lēmuma 3.5.8.punktu) norādījis, ka: “(..)Faktu, ka visas SIA “Krustpils” cenu tāmes, kuras tika atrastas SIA “Mikor” datorā bija ar cenām, varu izskaidrot, ka informācijas noplūde varētu būt notikusi caur inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuri ir tuvāki savās darba attiecībās ar citām komercsabiedrībām. Varētu būt ar disketi vai pa faksu pārsūtīts, citādi nezinu. Jā, šīs cenu tāmes ir pārsūtītas no SIA “Krustpils” e-pasta uz e-pastu (^*). Es nevaru noliegt acīmredzamo (..).”

Tāpat Konkurences padome uzskata, ka SIA “Mikor” norādītais attiecībā par cenām nav pamatots, ņemot vērā gan pretendentu piedāvājumos (tāmēs) konstatētās identiskās cenas konkrētu darbu pozīcijās, gan procesa dalībnieku sniegtos paskaidrojumus par aprēķinu veikšanu un cenu noteikšanu, kā arī apakšuzņēmēju piesaistīšanu (skat. lēmuma 3.5.8.punktu).

5.1.2. Likuma piemērošana

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteikts, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformāšana Latvijas teritorijā, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, (..). Tādējādi secināms, ka aizliegums attiecināms tikai uz vienošanos par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, savukārt aizliegums par vienošanos par piedalīšanos vai nepiedalīšanos cenu aptaujās vai jebkādās citās iepirkuma metodēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, nav paredzēta. (..). Tomēr likumdevējs neapšaubāmi apzināti nav vēlējies attiecināt Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktu uz visām iepirkumu metodēm, bet no visām iepirkumu metodēm kā vienīgo, kurā iespējams deformēt konkurenci, noteicis tieši konkursu. Šāda izvēle ir pamatota, jo pastāv vairākas būtiskas atšķirības starp šīm iepirkumu metodēm.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 11.pantu, privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Tādējādi, ņemot vērā, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā nav atrunas par cenu aptauju, nepastāv likumisks pamats izdot SIA “Mikor” nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Tāpat saskaņā ar Konkurences likuma 11.pantu, aizliegtas ir vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Pat, ja pastāvētu šāda vienošanās, kuras mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, tās raksturs būtu izteikti reģionāls un maznozīmīgs un konkurenci visā Latvijā neietekmētu.

Konkurences padome, pamatojoties uz tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu (Ratio legis) terminu “konkurss” Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē interpretē kā jebkuru iepirkuma procedūras veidu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs, tāpēc nav pamatota šaura termina “konkurss” interpretācija, attiecinot Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto vienošanās aizliegumu tikai uz kādas konkrētas iepirkuma procedūras veidu. Konkurences likuma pirmās daļas 5.punktā minētais termins “konkurss” attiecas uz jebkuru iepirkuma procedūru, kuras ietvaros, izmantojot konkurenci, kas pastāv vai kurai būtu jāpastāv starp konkursa pretendentiem, pasūtītājs (konkursa izsludinātājs) noskaidro tam izdevīgāko piedāvājumu. Šādu viedokli Konkurences padome paudusi arī 18.10.2006. lēmumā Nr.E02-119 lietā Nr.722/06/10/5³³. Iepriekš minētais atbilst arī pastāvošajai tiesu praksei, saskaņā ar kuru tiesa ir konstatējusi, ka no Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta gramatiski neizriet, kāda veida valsts un pašvaldības iepirkumu metodes tiek iekļautas jēdzienā “konkurss”³⁴. Mērķis konkurences cīņas rezultātā starp pretendentiem noskaidrot pasūtītājam izdevīgāko piedāvājumu ir arī pasūtītāja veiktai cenu aptaujai. Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts aizliedz tirgus dalībniekiem saskaņot savas darbības, piedaloties (vai nepiedaloties) konkursos, kā arī vienoties par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem. Tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka normatīvajos aktos noteiktais aizliegums attiecībā uz konkursiem neietver sevī tādu iepirkuma procedūru kā cenu aptaujas, jo tas būtu pretēji gan Konkurences likuma, gan likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” mērķim.

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka aizliegtas ir vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, tomēr tas nenozīmē, ka vienošanās mērķim vai sekām jābūt konkurences ietekmēšanai visā Latvijas teritorijā. Horizontālās karteļa vienošanās, kas skar visu dalībvalsti, parasti ir spējīgas ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, līdz ar to uz tām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.pants.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka minētie SIA “Mikor” iebildumi ir noraidāmi.

5.1.3. Apņemšanās pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus

Atbilstoši Konkurences likuma (ar grozījumiem 16.04.2008.) 27.² pantam, lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to par lietderīgu. SIA “Mikor” ar šo apliecina, ka ir gatava un apņemas neveikt nekādas līdzīgas darbības tām, kas tika konstatētas lietas izpētes laikā un izpildīt citus tiesiskos pienākumus, kas pēc Konkurences padomes uzskata novērstu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, ja Konkurences padome, izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskatītu to par lietderīgu.

Ņemot vērā augstāk minēto, Konkurences padomes izdodamais administratīvais akts Administratīvā procesa likuma kontekstā ir uzskatāms par satura izvēles administratīvo aktu (..).

Līdz ar to, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma Konkurences padomei, lemjot par administratīvā akta saturu, ir pienākums ņemt vērā lietderības apsvērumus, (..).

Saskaņā ar Konkurences likuma 27.² panta otro daļu, tirgus dalībniekam jāapņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, līdz ar to SIA “Mikor” apņemšanās neveikt nekādas līdzīgas darbības tām, kas tika konstatētas lietas izpētes laikā, neatbilst minētajā tiesību normā ietvertajām prasībām, jo SIA “Mikor” minētās darbības jau ir aizliegtas ar likumu. Konkurences padome uzskata, ka lemt par lietas izpētes izbeigšanu nav pamata, ņemot vērā, ka cenu aptaujas ir beigušās un līdz ar to pārkāpumi ir izbeigti, savukārt sekas – konkurences deformēšana, kas izpaudās kā ekonomiskās sacensības likvidēšana starp attiecīgajās cenu aptaujas pretendentiem, nenodrošinot valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu, ir iestājušās, un SIA “Mikor” apņemšanās tās nenovērš. Lietderības apsvērumi izvērtēti lēmuma 6.sadaļā.

5.2. SIA “Krustpils” nepiekrīt Konkurences padomes viedoklim un uzskata to par nepamatotu šādu apsvērumu dēļ:

5.2.1. Lietas faktiskie apstākļi

– Informācijas apmaiņa par piedalīšanos vai nepiedalīšanos iepirkumu procedūrās

(…) Ņemot vērā, ka gan SIA “Krustpils” (17.10.2008. vēstule Nr.180), gan SIA “Mikor” (15.10.2008. vēstule Nr.KP-3/10/2008) paudušas analoģiska satura viedokli un iebildumus, kas ir redzami lēmuma 5.1.1.punktā, Konkurences padome uzskata, ka, pamatojoties uz iepriekš (lēmuma 5.1.1.punktā) minētajiem Konkurences padomes argumentiem, SIA “Krustpils” iebildumi ir noraidāmi.

Informācijas apmaiņa par veicamo darba saturu un samaksu

Konkurences padome lietas Nr.p/08/10/3 izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka konkurējošo uzņēmumu datoros ir atradušies cenu piedāvājumi ar “Krustpils” rekvizītiem. Šie pierādījumi nav uzskatāmi par pietiekamiem (..) turpmāko izklāstīto apstākļu dēļ:

(..)[Lai] veicinātu konkurenci uzņēmumi, kas izmantojot tikai savus resursus, nevar veikt pasūtītos darbus bieži pieņem lēmumu izmantot apakšuzņēmēju pakalpojumus. Tādejādi, lai atrastu sev piemērotāko partneri būvniecības uzņēmumiem ir nepieciešams sazināties ar konkurentiem par iespējamu sadarbību. Šādu komunikāciju neatņemama sastāvdaļa ir jautājumi par atsevišķu darbu izmaksām, aprīkojumu, utt. (..)

Turklāt informācija, kas nonākusi konkurentu rīcībā ir par iepriekšējo darbu izmaksām (tāmes), t.i., informācija, kas nav attiecināma par aktuāliem pasūtījumiem. Šādas informācijas apmaiņa neietekmē turpmāko konkurenci vai nepauž vēlmi par cenu aptauju sadali, bet tā ir pašsaprotama saziņa starp uzņēmumiem, kas apsver iespēju iesniegt kopēju piedāvājumu.

Kā jau tika norādīts “Krustpils” 2008.gada 28.augusta rakstveida atbildē uz 2008.gada augusta sarunu protokola 11.punktā uzdoto jautājumu, tad no konkurenta datorā atrastā e-pasta nevar secināt, ka notikusi vienošanās par piedāvājuma saturu. Konkrētais e-pasts saturēja vienīgi pielikumu bez pavadteksta, kas neatbilst parastai komunikāciju praksei. Taču tas drīzāk vedina domāt, ka ir notikusi kļūda vai tās ir datorvīrusa sekas, kas no inficēta datora bez tā lietotāja brīdināšanas var nosūtīt dokumentus uz nejaušu adresi.

Konkurences padome, papildus lēmuma 5.1.1.punktā paustajiem Konkurences padomes argumentiem, norāda, ka 07.08.2008. Konkurences padome saņēma 01.08.2008. SIA “Krustpils” vēstuli Nr.120, kurā ir precīzi minēts, kādos iepirkumu konkursos SIA “Krustpils” ir bijusi kā ģenerāluzņēmējs un kādos kā apakšuzņēmējs saistībā ar procesa dalībniekiem. Minētajā vēstulē ir redzams, ka nevienā no lietā Nr.p/08/10/3 aprakstītajām epizodēm SIA “Krustpils” nav izmantojis procesa dalībniekus kā apakšuzņēmējus, ne arī SIA “Krustpils” bijis kā apakšuzņēmējs procesa dalībniekiem. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Krustpils” argumenti nav pamatoti.

Konkurences padome norāda, ka no SIA “Krustpils” e-pasta adreses (^*) 29.07.2005. sūtītais e-pasts ar pielikumu uz e-pasta adresi (^*)), kurš saturēja tāmes piedāvājumus ar VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, SIA “Mikor” un CB SIA “Krustpils” rekvizītiem, ir pirms minētā cenu aptauja bija noslēgusies (skatīt lēmuma 3.3.1 punktu), līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Krustpils” iebildumi ir noraidāmi.

5.2.2. Likuma piemērošana

(…) SIA “Krustpils” neuzskata, ka aizliegums, kas norādīts šajā pantā (..) būtu attiecināms uz konkrēto gadījumu. Ne tikai tāpēc, ka vienošanās nav notikusi, bet arī tas, ka aizliegums attiecas vienīgi uz konkursiem un izsolēm, nevis cenu aptaujām, kas kā jau norādīts, satur atšķirības. Turklāt, ja vārds “konkurss” tiek tulkots paplašināti, ietverot cenu aptaujas, tad tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Konkurences padome savu viedokli attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta piemērošanu ir izteikusi lēmuma 5.1.2.punktā un uzskata, ka SIA “Krustpils” viedoklis, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts nav pietiekami skaidri noformulēts, nav pamatots. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Krustpils” iebildumi ir noraidāmi.

5.3. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” (14.10.2008. vēstule Nr.257/1-9) paskaidro, ka Sakas Salas tilta remontu piedāvāja Salas pagasts ar norunu, ka pašiem “uzņēmējiem” jāsagatavo darbu apjomi un to izmaksas, jo projekta par tilta remontu pagastam nebija. SIA “Jēkabpils pakalpojumi sagatavoja darba apjomus un izmaksas, iesniedza Salas pagastam, kurš acīmredzot meklēdams lētākus uzņēmējus sniedza informāciju par minētā objekta iespējamām izmaksām (SIA “Krustpils”, u.c.).

Konkurences padome uzskata, ka sakarā ar to, ka SIA “Jēkabpils pakalpojumi” cenu tāmes cenu aptaujai “Salas pagasta autoceļa objekta “Sakas Salas tilts” periodiskās uzturēšanas darbi” (iepirkuma identifikācijas Nr.2004-05-18, pasūtītājs Salas pagasta padome) pārsūtīšana no e-pasta adreses (^*) 29.07.2005. kā e-pasts ar pielikumu uz e-pasta adresi (^*)) ir veikta vairāk nekā gadu pēc minētas cenu aptaujas termiņa (06.05.2004.), tad nav pamata uzskatīt, ka SIA “Jēkabpils pakalpojumi” minētājā cenu aptaujā būtu veikusi darbības, kas saturētu 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpuma pazīmes.

5.4. VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (17.10.2008. vēstule Nr.A/1-20/786) norāda, ka ir saņēmusi un iepazinusies ar Konkurences padomes 06.10.2008. vēstuli Nr.2732 Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu.

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” uzskata, ka Konkurences padomes sniegtais “saskaņotas darbības” skaidrojums ir pārāk paplašināts, jo ietver jebkuru tirgus dalībnieka darbību, kas vērsta uz tirgus situācijas analīzi, konkurentu darbību monitoringu, ekonomiskām prognozēm, rīcību atbilstoši apstākļiem, resursu ekonomēšanu, pie noteikuma, ka katrs lēmumus pieņem neatkarīgi. Uzskatām, ka Konkurences padome nav spējusi nošķirt parastu atļautu sadarbību no aizliegtām vienošanām Konkurences likuma izpratnē.

(…) Pirmkārt, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” nav saskaņojis ne ar vienu no Konkurences padomes vēstulē minētajām sabiedrībām savu piedāvājumu cenu aptaujām. Iespējams, ka kāds no VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” darbiniekiem, vai citu uzņēmumu, piemēram, SIA “Mikor”, kas nomāja telpas blakus un dažbrīd izņēmuma gadījumos izmantoja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” biroja tehniku, ir kā no valsts uzņēmuma, kam lielāka pieredze valsts iepirkumu procedūrās, paņēmuši dokumentu formu no VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un aizpildījuši ar savu piedāvājumu. (..) Otrkārt, konkrētais tirgus šajā lietā ir ļoti šaurs, tajā ir nedaudz dalībnieku, pie tam, būvniecības nozarē tirgus dalībnieki bieži praktizē savu biznesu ne tikai kā ģenerāluzņēmēji, bet arī kā apakšuzņēmēji. Šāda sadarbības forma nav aizliegta ar Konkurences likumu. Cenu aptaujās galvenais konkurences elements ir tieši cena, Tabulas līdzība nekādā veidā neietekmē šo konkurences elementu. Cenu aptaujas dalībnieki arī bieži bija paredzami, jo par to informēja pasūtītājs, vai nejauši to varēja uzzināt. Arī šāda informācija, kas iegūta nejauši, nevis apzināti, nav kvalificējama kā likuma pārkāpums. (…) Treškārt, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” nav uzvarējis nevienā no Jūsu vēstulē minētajām cenu aptaujām, kas pierāda, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” iesaistīšanās it kā konstatētajā aizliegtajā vienošanās ir absurda. (…) Piektkārt, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” informēja Konkurences padomi, par pārdoto datortehniku, kas varēja kalpot par izskaidrojumu datu nonākšanai citas personas rīcībā. Šis fakts nav ņemts vērā.

Konkurences padome ir veikusi tirgus dalībnieku rīcības izvērtējumu (skat. lēmuma 4.punktu), kurā jau ir norādījusi, ka saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī arī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, kad pēdējais to lūdz vai, vismaz, akceptē šādu informācijas apmaiņu. Šādu secinājumu Konkurences padome ir izdarījusi arī 2006.gada 25.oktobra lēmumā Nr.E02-127 lietā Nr.970/05/10/6³⁵ un citās lietās 2007.un 2008.gadā³⁶. No lēmumā atspoguļotajiem materiāliem (skat. lēmuma 3.punktu) ir redzams, ka ir notikusi informācijas apmaiņa starp VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” un pārējiem procesa dalībniekiem, un tas, ka lēmumā minēto cenu aptauju VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” piedāvājumi ir atrasti SIA “Mikor” valdes priekšsēdētāja G.O. darba vietā esošajā datorā (skat. lēmuma 3.punktu), liecina par faktu, ka SIA “Mikor” ir akceptējis šādu informācijas apmaiņu.

Konkurences padome norāda, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” neizmantoja savas tiesības un neiesniedza Konkurences padomei pierādījumus Konkurences padomes 06.10.2008. vēstulē Nr.2732 aprakstītajām cenu aptauju epizodēm, ka VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” tanīs būtu izmantojis procesa dalībniekus kā apakšuzņēmējus, vai kādam no procesa dalībniekiem VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” būtu bijis kā apakšuzņēmējs.

Konkurences padome norāda, ka lēmuma 3.punktā aprakstītajās cenu aptauju epizodēs ir redzams, ka procesu dalībnieku piedāvājumos ir vienādas kļūdas tekstā, kā arī daudzviet sakrita piedāvājumu cenas, kas norāda uz to, ka konkurenti kopēja vai plānoja viens otra piedāvājumus. Fakts, ka VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” nav uzvarējis nevienā no minētajām epizodēm, nav uztverams kā attaisnojošs arguments tam, ka nav notikusi informācijas apmaiņa ar cenu tāmju piedāvājumiem starp konkurentiem.

12.06.2008. Konkurences padomes amatpersonas pārbaudīja VAS ““Latvijas autoceļu uzturētājs” sniegto informāciju par pārdoto datortehniku SIA “ZEDNET”. Konkurences padome konstatēja, ka preču pavadzīmēs rēķinos neviens dators precīzi identificēts netiek, tādēļ Konkurences padomei nav pamata uzskatīt, ka 30.05.2007. Konkurences padomes amatpersonu veiktajā inspekcijā SIA “Mikor”, valdes priekšsēdētāja G.O. darba vietā izņemtais dators, par kuru saņemts 27.07.2007. eksperta atzinuma par kibertehniskās ekspertīzes veikšanu Nr.0709601, būtu kāds no tiem datoriem, kuru VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi”” ir pārdevusi SIA “ZEDNET”.

Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” argumenti nav pamatoti un iebildumi ir noraidāmi.

5.5. SIA “Ošukalns” lūdz atjaunot nokavēto termiņu viedokļa un informācijas sniegšanai, kā arī pieņemt un izskatīt SIA “Ošukalns” izteikto viedokli un informāciju, jo Konkurences padomes vēstule no SIA “Ošukalns” juridiskās adreses (saņemta 08.10.2008.) uz faktisko biroju ir nogādāta tikai 13.10.2008.

Konkurences padome, pamatojoties uz labas pārvaldības principu pieņem un izskata SIA “Ošukalns” izteikto viedokli un iesniegto papildus informāciju.

5.5.1. Sakritības piedāvājumos

Piedāvājuma šablona izstrādāšana un sagatavošana elektroniskā veidā aizņēma nesamērīgi daudz laika attiecībā pret to ierobežoto laika piedāvājuma sagatavošanai, kurš bija norādīts uzaicinājumā piedalīties cenu aptaujā. (…) Lai taupītu laiku un resursus, atsevišķos izņēmuma gadījumos uzņēmumi apmainījās ar informāciju par darba apjomiem (dažkārt izstrādāto un precizēto piedāvājumu šablonu formā). Tomēr, kā norādīts iepriekš šajos papildinājumos un sarunu protokolā, šabloni tika sūtīti bez konkrētām cenām, līdz ar to informācijas apmaiņa par faktiskajiem un apstiprinātajiem cenu piedāvājumiem nenotika.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka cenu aptaujā “5.Ābeļu meža iecirkņa, meža ceļa posma “Lapsas” būvniecības darbu veikšana “, vairāku uzņēmumu piedāvājumos ir vienāda cena par veicamo darbu “Aramkārtas noņemšana, klātnes veidošana” .Informējam, ka vienādas cenas esamība pati par sevi vēl nepierāda, ka starp pusēm būtu pastāvējuši “kontakti starp komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana un ietekmēšana”. Šādas vienādas cenas esamība varētu būt gan sagadīšanās, gan visticamāk rezultāts apstāklim, ka šādu cenu piedāvājis iespējamais apakšuzņēmējs gan “Ošukalns”, gan citiem komersantiem, kuri vēlējušies piedalīties konkrētajā cenu aptaujā.

Konkurences padome savu viedokli par VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” analoģiski izteiktiem iebildumiem ir paudusi minētā lēmuma 5.4.punktā, tādēļ Konkurences padome uzskata, ka SIA “Ošukalns” argumenti nav pamatoti un iebildumi ir noraidāmi.

5.5.2. Informācijas nonākšana “Mikor” datorā

Pēc lietas Konkurences padomē ierosināšanas, “Ošukalns” ir veicis pārbaudes, kā “Ošukalns” informācija varēja nokļūt konkurentu datoros. Šo pārbaužu rezultātā, “Ošukalns” ir nonācis pie secinājuma, ka vienīgais racionālais skaidrojums par to, ka SIA “Mikor” datorā varētu būt atrasti faili ar “Ošukalns” finanšu informāciju, ir tāds, ka šī informācija nonākusi šī uzņēmuma rīcībā 2006.gada oktobrī (…) pilnīgi nejauši, vienlaicīgi ar citu finanšu informāciju, kas bija nepieciešama un tika nodota pilnsabiedrības “Daugavas ceļi” izveides un dibināšanas priekšdarbiem, kur “Ošukalns” bija tikai viens no piesaistītajiem uzņēmumiem. “Ošukalns” tāpat neizslēdz, ka informācija varētu būt nokļuvusi šī uzņēmuma rīcībā citos veidos, piemēram “Ošukalnam” kā iespējamam apakšuzņēmējam iesniedzot finanšu piedāvājumu SIA “Mikor”, tomēr “Ošukalns” noliedz, ka tas būtu sūtījis SIA “Mikor” finanšu informāciju par cenu aptauju pirms attiecīgās cenu aptaujas piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Konkurences padome uzskata, ka SIA “Ošukalns” argumenti nav pamatoti, jo SIA “Ošukalns” nevar precīzi izskaidrot savas finanšu informācijas nokļūšanu SIA “Mikor” datorā, kā arī izsakot savu versiju par apakšuzņēmēju piesaisti, tas tiek izteikts pieļāvuma formā, nevis konkrēti iesniedzot pierādījumus Konkurences padomei, precīzi norādot, kurā cenu aptaujā ir piesaistīts kāds apakšuzņēmējs, vai arī SIA “Oškalns” ir bijis kā apakšuzņēmējs kādam no procesa dalībniekiem lēmumā aprakstītājās cenu aptaujās, kaut tāda iespēja SIA “Ošukalns” bija visas lietas izpētes gaitā. Bez tam Konkurences padome uzskata, ka SIA “Ošukalns” argumenti par informācijas apmaiņu pilnsabiedrības “Daugavas ceļi” izveides laikā nav pamatoti, jo minētā pilnsabiedrība ir reģistrēta komercreģistrā 25.10.2006., savukārt lēmumā norādīto cenu aptauju piedāvājumos konstatētās vienādās gramatiskās kļūdas un identiskās cenas norāda uz informācijas apmaiņu starp procesa dalībniekiem cenu aptauju norises laikā, tādēļ Konkurences padome uzskata, ka SIA “Ošukalns” iebildumi ir noraidāmi.

5.5.3.Likuma piemērošana

Saskaņā ar administratīvā procesa principu – in dubio pro civis (visas šaubas par labu cilvēkam), pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonas, un šaubu gadījumā risinājumam ir jābūt par labu indivīdam³⁷. Šo principu iepriekš piemērojusi arī LR Konkurences padome³⁸. (…) Konkurences padome Vēstules 3.lpp norāda, ka “[Tādejādi, kaut arī nav iegūti tieši pierādījumi par to, konkrēti kādā veidā notika informācijas apmaiņa un saskaņošana starp tirgus dalībniekiem, iepriekš minētais , t.i., ka starp tirgus dalībniekiem pastāvēja sasvstarpēji kontakti kopsakarā ar pārējo lietā iegūto informāciju norāda uz to, ka […] [konkurējošas sabiedrības] ir saskaņojušas savas darbības”. Tādejādi Konkurences padome atzīst, ka lietā esošie materiāli tikai pamatojies uz loģikas un varbūtības principiem, kā arī pieredzi komercdarbībā liecinot par varbūtēju pārkāpumu un tai nav objektīvu pierādījumu par pārkāpuma fakta esamību. (…)

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 11.pantu, privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ņemot vērā, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā nav atrunas par cenu aptauju, nepastāv likumisks pamats izdot SIA “Ošukalns” nelabvēlīgu administratīvo aktu. Tādejādi, pat ja “Ošukalns” būtu saņēmis informāciju no citiem tirgus dalībniekiem par piedalīšanos vai nepiedalīsānos cenu aptaujās vai par šīs darbības (bezdarbības)noteikumiem, nav iespējams un būtu kļūdaini secināt, ka “Ošukalns” būtu pieļāvis Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktā norādīto pārkāpumu un līdz ar to Konkurences padomei nav pamata pieņemt “Ošukalns” nelabvēlīgu administratīvu aktu.

Konkurences padome savu viedokli attiecībā uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta piemērošanu ir izteikusi minētā lēmuma 5.1.2.punktā un uzskata, ka SIA “Krustpils” viedoklis, ka Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkts nav pietiekami skaidri noformulēts, nav pamatots. Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka lietās var pastāvēt gan tiešie, gan netiešie pierādījumi. Jo īpaši aktuāls ir jautājums par pierādījumu vērtēšanu kompumā, neizolējot tos, jo vairāki netiešie pierādījumi tikai kopumā sniedz pilnīgu izpratni par lietas faktiskajiem apstākļiem.³⁹ Konkurences padome uzskata, ka nepastāv šaubu par to, ka ir notikusi informācijas apmaiņa ar finanšu informāciju starp SIA “Ošukalns” un pārējiem procesa procesa dalībniekiem. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka SIA “Ošukalns” argumenti nav pamatoti un iebildumi ir noraidāmi.

6. Naudas soda aprēķins

Saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta pirmo daļu “ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu”.

Konkurences padome uzskata, ka uzlikt tiesisko pienākumu tirgus dalībniekiem nav pamata, jo cenu aptaujas ir beigušās un līdz ar to pārkāpumi ir izbeigti.

Pamatojoties uz lietderības apsvērumiem un samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam, Konkurences padome secina, ka administratīvā akta izdošana ir nepieciešama, piemērota, vajadzīga un atbilstīga, lai sasniegtu tiesisku mērķi, proti, sodītu pārkāpēju par tā veikto pārkāpumu. Saskaņā ar taisnīguma principu, par katru izdarīto pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt administratīvā akta izdošana un pārkāpēju sodīšana ir nepieciešama, lai atturētu citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma pārkāpšanas. Konkurences padome secina, ka ar citiem līdzekļiem, kas mazākā mērā ierobežotu privātpersonas tiesības, tiesisko mērķi sasniegt nav iespējams.

Tā kā aizliegtās vienošanās pārkāpums noticis starp konkurentiem, tad saskaņā ar Konkurences likuma 12.panta trešo daļu Konkurences padome ir tiesīga uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10% apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram.

Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumus atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumiem Nr.796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” (turpmāk – Noteikumi).

Saskaņā ar Noteikumu 3.punktu naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas.

Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība “Aizkraukle” un SIA “Līvānu meliorators” darbībās Konkurences padome ar lēmumu konstatē 2008.gada 12.novembrī, tādējādi naudas soda apmērs ir aprēķināms no minēto tirgus dalībnieku neto apgrozījuma 2007.gadā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 15.09.2008. vēstules Nr.7-3-126718 pielikumā pievienotajiem “Peļņas un zaudējumu aprēķiniem” SIA “Mikor” neto apgrozījums 2007.gadā bija 3 836 424 LVL, SIA “Krustpils” neto apgrozījums 2007.gadā bija 2 636 241 LVL, SIA “Līvānu meliorators” neto apgrozījums 2007.gadā bija 1 211 557 LVL, SIA CBS “Aizkraukle” neto apgrozījums 2007.gadā bija 598 909 LVL, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” neto apgrozījums 2007.gadā bija 51 508 614 LVL. Saskaņā ar SIA “Ošukalns” 14.10.2008. vēstules Nr.246 pielikumā pievienoto “Peļņas un zaudējumu aprēķinu” SIA “Ošukalns” neto apgrozījums 2007.gadā bija 11 213 541 LVL.

Saskaņā ar Noteikumu 13.punktu, nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu.

Saskaņā ar Noteikumu 14.punktu nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem vērā:

– pārkāpuma veidu. Atbilstoši Noteikumu 15.punktam šāds pārkāpums ir kvalificējams kā sevišķi smags pārkāpums – horizontālās karteļu vienošanās;

– pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. Konkurences padome uzskata, ka pārkāpumi radīja sekas konkurencei – SIA “Mikor” ar savām darbībām deformēja konkurenci astoņās iepirkuma procedūrās, septiņās no tām kļūstot par iepirkumu procedūru uzvarētāju, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” – sešās iepirkuma procedūrās, SIA “Līvānu meliorators” – trīs iepirkuma procedūrās, SIA “Krustpils” – divās iepirkuma procedūrās, vienā no tām kļūstot par iepirkumu procedūru uzvarētāju, SIA CBS “Aizkraukle” – divās iepirkuma procedūrās, SIA “Ošukalns” – divās iepirkuma procedūrās;

– katra iesaistītā tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Lietā nav iegūti pierādījumi, kurš no iesaistītajiem tirgus dalībniekiem ir pārkāpumu iniciators, kā arī kuriem no pārkāpējiem bija aktīva vai pasīva loma pārkāpumos.

Saskaņā ar Noteikumu 18.4.apakšpunktu, ja izdarīts sevišķi smags pārkāpums, naudas soda apmērs nosakāms no 1,5 līdz 7% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot vērā izdarīto pārkāpumu smagumu, sods nosakāms SIA “Mikor” 2,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, SIA “Krustpils” 1,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” 2% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, SIA “Līvānu meliorators” 1,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, SIA “Ošukalns” 1,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, SIA CBS “Aizkraukle” 1,5% apmērā no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. 2,5% no SIA “Mikor” neto apgrozījuma 3 836 424 LVL ir 95 910,60 LVL, 1,5% no SIA “Krustpils” neto apgrozījuma 2 636 241 LVL ir 39 543,62 LVL, 1,5% no SIA “SIA “Ošukalns” neto apgrozījuma 11 213 541 LVL ir 168 203,12 LVL, 2% no VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” neto apgrozījuma 51 508 614 LVL ir 1 030 172,28 LVL, 1,5% no SIA “Līvānu meliorators” 1 211 557 LVL ir 18 173,36 LVL, 1,5% no SIA CBS “Aizkraukle” neto apgrozījuma 598 909 LVL ir 8 983,64 LVL.

Ņemot vērā, ka SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, SIA “Līvānu meliorators”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA CBS “Aizkraukle” pārkāpums izpaudies kā vairākas epizodes, bet to kopējais ilgums nepārsniedz vienu gadu, tad saskaņā ar Noteikumu 19.1.apakšpunktu Konkurences padome uzskata, ka nav pamata palielināt naudas sodu apmēru.

Konkurences padome uzskata, ka lietā nepastāv pārkāpēju atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi, lai palielinātu vai samazinātu naudas soda apmēru atbilstoši Noteikumu 21. un 23.punktam.

Saskaņā ar Noteikumu 23.1.3.apakš­punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt tirgus dalībniekiem, kas pēc savas iniciatīvas snieguši padomei informāciju, kura ir būtisks konkrēto pārkāpumu pierādījums. Konkurences padome secina, ka neviens no pārkāpumos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem pēc pašu iniciatīvas nav sniedzis informāciju, kura ir būtisks konkrēto pārkāpumu pierādījums, līdz ar to saskaņā ar noteikumu 23.1.3. apakšpunktu noteikto naudas soda apmēru katram pārkāpējam nav pamata samazināt.

Tomēr Konkurences padome uzskata par pamatotu samazināt pārkāpējiem (“Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Ošukalns”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, SIA “Līvānu meliorators” un SIA CBS “Aizkraukle”) naudas sodu, ievērojot:

1) tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu;

2) samērīguma principu, kurš paredz, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Konkrētajā situācijā Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts ar mazāku naudas soda apmēru, nekā aprēķinātais apmērs;

3) attiecībā uz SIA “Ošukalns” arī to, ka konkrēto iepirkumu (attiecībā uz kuriem tiek konstatēts pārkāpums katra no minēto tirgus dalībnieku rīcībā) apjomu naudas izteiksmē, kuri ir nelieli salīdzinājumā ar tirgus dalībnieku neto apgrozījumiem. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka naudas soda apmērs būtu samērīgi samazināms uz tādu summu, kas būtu pamatota attiecībā pret pārkāpuma apmēru.

4) attiecībā uz VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” arī to, ka darbības, kurās Konkurences padome konstatē Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu, veica VAS ““Latgales ceļi” filiāle “Jēkabpils ceļi””, kas vēlāk reorganizācijas procesa ietvaros kļuva par VAS “Latvijas autoceļu uzturētāja” sastāvdaļu. Savukārt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kurai ar lēmumu tiek uzlikts naudas sods, ir VAS “Latgales ceļi”, t.sk., ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” tiesību un saistību pārņēmēja. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka naudas soda apmērs būtu samērīgi samazināms uz tādu summu, kas būtu pamatota attiecībā pret pārkāpuma apmēru, kā arī ņemot vērā pārkāpēja tā brīža juridisko statusu.

Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka naudas sods nosakāms šādā apmērā: SIA “Mikor” 19 182,12 LVL, SIA “Krustpils” 13 181,21 LVL, SIA “Ošukalns” 11 213,54 LVL, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” 25 754,31 LVL, SIA “Līvānu meliorators” 6 057,79 LVL, SIA CBS “Aizkraukle” 2 994,55 LVL.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 11.panta pirmās daļas 5.punktu, 12.panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumiem Nr.796 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā minētajiem pārkāpumiem” 3., 13., 14., 15., 16.punktu, 18.4., 19.1. apakšpunktu, 21., 23.punktu, kā arī uz Administratīvā procesa likuma 8., 12., 13., 65. un 66.pantu, Konkurences padome

n o l ē m a:

1. Konstatēt Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Mikor”, SIA “Krustpils”, SIA “Līvānu Meliorators”, SIA “Ošukalns”, SIA CBS “Aizkraukle”, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” darbībās.

2. Uzlikt SIA “Mikor” naudas sodu 19 182,12 LVL (deviņpadsmit tūkstoši viens simts astoņdesmit divi lati un divpadsmit santīmi) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt SIA “Mikor” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu.

3. Uzlikt SIA “Krustpils” naudas sodu 13 181,21 LVL (trīspadsmit tūkstoši viens simts astoņdesmit viens lats lats un divdesmit viens santīms) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt SIA “Krustpils” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu.

4. Uzlikt SIA “Līvānu meliorators” naudas sodu 6057,79 LVL (seši tūkstoši piecdesmit septiņi lati un septiņdesmit deviņi santīmi) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL 1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt SIA “Līvānu meliorators” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu.

5. Uzlikt SIA “Ošukalns” naudas sodu 11 213,54 LVL (vienpadsmit tūkstoši divi simti trīspadsmit lati un piecdesmit četri santīmi) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL 1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt SIA “Ošukalns” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu.

6. Uzlikt SIA CBS “Aizkraukle” naudas sodu 2994,55 LVL (divi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit četri lati un piecdesmit pieci santīmi) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL1060001010900, kods TRELL V22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt SIA CBS “Aizkraukle” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu

7. Uzlikt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” naudas sodu 25 754,31 LVL (divdesmit pieci tūkstoši septiņi simti piecdesmit četri lati un trīsdesmit viens santīms) apmērā. Uzlikto naudas soda summu 45 dienu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās dienas ieskaitīt valsts budžetā (Valsts kasē reģ. Nr.90000050138, konta Nr.LV93TREL 1060001010900, kods TRELLV22), norādot šī lēmuma datumu un numuru. Uzlikt VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pienākumu 10 dienu laikā pēc minētā termiņa notecējuma paziņot Konkurences padomei par uzliktā naudas soda samaksu.

8. Izbeigt lietu daļā par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbībās.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

(^*) – Ierobežotas pieejamības informācija

¹ Konkurences padome 02.07.2008. saņēma informāciju no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kas apstiprina VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi””, reorganizāciju 2006.gada 6.jūnijā un VAS “Latgales ceļi” pievienošanu VAS “Centrālā reģiona ceļi”. 2006.gada 6.jūnijā ir reģistrēta nosaukuma maiņa no VAS “Centrālā reģiona ceļi” uz VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.

Komerclikuma 335.panta piektā daļa nosaka, ka “Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.” Tā paša likuma 351.panta pirmā daļa nosaka, ka “Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās un pārveidojamās sabiedrības saistībām.” Līdz ar to VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” pilnā mērā pārņem visas saistības, kas ir bijušas VAS ““Latgales ceļi” filiālei “Jēkabpils ceļi””, tanī skaitā arī VAS ““Latgales ceļi” filiāles “Jēkabpils ceļi”” tiesiskās saistības attiecībā uz Konkurences padomes ierosināto lietu par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu.

² Uz R.K. iepirkums attiecās likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” 3.panta a)apakšpunkts 2003.gadā spēkā esošajā redakcijā.

³ Minētais likums zaudējis spēku ar Publisko iepirkumu likuma spēkā stāšanos 01.05.2006.

⁴ No 01.01.2002. līdz 10.07.2003. spēkā esošajās redakcijās – “ja paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 5000 latu”.

⁵ No 14.04.2004. līdz 01.05.2006. spēkā esošajā redakcijā minētā likuma panta otrajā daļā noteikts, ka “pasūtītājs izvēlas cenu aptauju (..), ja paredzēts slēgt 1) piegāžu līgumu un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 2) pakalpojumu līgumu (..) un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 10 000 latu; 3) būvdarbu līgumu un paredzamā līgumcena ir no 1000 līdz 50 000 latu”.

⁶ No 28.11.2002. līdz 01.05.2006.gadā spēkā esošajās redakcijās.

⁷ No 28.11.2002. līdz 01.05.2006. spēkā esošajās redakcijās.

⁸ Uz lēmuma sastādīšanas brīdi uzņēmumu kataloga sadaļā “Ceļu būve un uzturēšana” norādītas 228 sabiedrības, sadaļā “Meliorācija” – 60 sabiedrības.

⁹ Uz lēmuma sastādīšanas brīdi nozaru kataloga sadaļā “Ceļu būvniecība, remonts” norādītas 155 sabiedrības, sadaļā “Meliorācija” – 53 sabiedrības.

¹⁰ Uz lēmuma sastādīšanas brīdi nozaru kataloga sadaļā “Ceļu un tiltu būve, remonts, uzturēšana” norādītas 338 sabiedrības, sadaļā “Meliorācijas darbi” – 87 sabiedrības.

¹¹ Kuru apstiprinātās kopijas Konkurences padome saņēma 08.05.2008. no LVM Dienvidlatgales mežsaimniecības, tās apmeklējuma laikā.

¹² Tabulā Konkurences padomes izceltais teksts “treknrakstā”.

¹³ Lietai Nr.p/08/10/3 pievienotā lietā Nr.3028/06/10/12 iegūtā informāciju, t.i., izdrukātie dokumenti (tāmes un citi dokumenti ar pasūtītāju un komercsabiedrību rekvizītiem) no LR IeM VP Kriminālistikas pārvaldes eksperta atzinuma par kibertehniskās ekspertīzes veikšanu Nr.0709601 pielikuma.

¹⁴ Tabulā Konkurences padomes izceltais teksts “treknrakstā”.

¹⁵ Tabulā Konkurences padomes izceltais teksts “treknrakstā”.

¹⁶ Skat. SIA “Līvānu meliorators” paskaidrojumus (lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktā).

¹⁷ Kuru apstiprinātās kopijas Konkurences padome saņēma 07.05.2008. no LVM Vidusdaugavas mežsaimniecības, tās apmeklējuma laikā.

¹⁸ Tabulā Konkurences padomes izceltais teksts “treknrakstā”.

¹⁹ Skat. SIA “Līvānu meliorators” paskaidrojumus (lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktā).

²⁰ Kuru apstiprinātās kopijas Konkurences padome saņēma 26.05.2008. no Jēkabpils rajona Salas pagasta padomes.

²¹ Kuru apstiprinātās kopijas Konkurences padome saņēma 16.07.2008. no SIA “Brauči” (projekta realizācijas laikā izveidotā komercsabiedrība).

²² Konkurences padomes izceltais teksts “treknrakstā”.

²³ Skat. SIA “Līvānu meliorators” paskaidrojumus (lēmuma 3.5.4. un 3.5.11.punktā).

²⁴ SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājs V.B.

²⁵ 07.08.2008. Konkurences padome saņēma SIA “Krustpils” vēstuli Nr.120 no 01.08.2008., kurā ir precīzi minēti, kādos iepirkumu konkursos SIA “Krustpils” ir bijis kā ģenerāluzņēmējs un kādos kā apakšuzņēmējs saistībā ar iepriekš minētajām komercsabiedrībām.

²⁶ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2008/E02_68_2506.pdf

²⁷ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2006/VE02_127_2510.pdf

²⁸ http://www.kp.gov.lv

²⁹ http://www.tiesas.gov.lv/files/AL/2008/08_2008/19_08_2008/AL_1908_raj_A-0613-08_18.pdf

³⁰ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2006/VE02_127_2510.pdf

³¹ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2004/V88_2012.pdf

³² SIA “Līvānu meliorators” valdes priekšsēdētājs V.B.

³³ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2006/VE02_119_1810.pdf

³⁴ Administratīvās rajona tiesas 25.04.2007. spriedums lietā A42426505, 24.punkts.

³⁵ http://www.kp.gov.lv/uploaded_files/2006/VE02_127_2510.pdf

³⁶ http://www.kp.gov.lv

³⁷ Skat. Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā Nr.A42583306(A1596 – 08/17);

³⁸ Skat. Konkurences padomes 2008.gada 16.aprīļa lēmumu Nr.E02-49 lietā Nr.p/08/10/1 Par Konkurences likuma 15.panta otrās daļas pārkāpumu SIA “LMT” darbībā.

³⁹ Skat. AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 7.06.2005. spriedumu lietā Nr.SKA-176

Konkurences padomes priekšsēdētāja v.i. R.Jonītis