Uzturoties vizītē Ukrainā, Kijevā, un piedaloties golodomoram veltītā starptautiskā forumā

Sestdien, 22.novembrī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās golodomoram (1932.–1933.gada Ukrainas badam) veltītajā starptautiskajā konferencē Kijevā, Ukrainā. Konferencē piedalījās arī Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kā arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergmā.

“Golodomora izpratne ir būtiska ne jau Ukrainai vien. Tā ir vienlīdz svarīga arī citām kādreiz okupētām valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Minētie notikumi ir ārkārtīgi svarīgi Eiropai un visai pasaulei. Lai nonāktu pie secinājumiem un mācībām par cilvēces nākotni, būtiski ir šos notikumus ne vien atzīt, bet arī izprast. Bads, kurš 1932. un 1933.gadā piemeklēja Ukrainu, bija ārprāta noziegums. Tas bija noziegums, kas masveidīgi iznīcināja cilvēku dzīvi un pašcieņu. Tas bija noziegums pret cilvēci, kas gadu desmitu garumā tika noliegts. Pat mūsdienās milzīgais melu apjoms, kāds vijas ap golodomoru, atsevišķu cilvēku prātos vēl nav izzudis,” savā uzrunā konferencē teica Valsts prezidents.

V.Zatlers arī uzsvēra, ka “vienīgais mierinājums un vienīgā spēja nākotnē izvairīties no šāda veida šausmām, ir pārliecināties, ka mūsējās ir brīvas sabiedrības, kuru pamatā ir vērtības un cilvēka cieņa”. Tomēr “ar atpazīšanu vien nekas netiek panākts. Ir būtiski saprast, un ir vēl būtiskāk novērst. Tas ir mērķis, kura labad visām nācijām ir jāstrādā kopā. Mums jābauda miers, kā arī demokrātiskās vērtības”, noslēdzot uzrunu, teica Valsts prezidents.

Tāpat Ukrainas apmeklējuma laikā Valsts prezidents kopā ar citu valstu vadītājiem piedalījās bada upuru piemiņas memoriāla atklāšanā, kā arī tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko un citiem konferences dalībniekiem.

Valsts prezidents arī iepriekš, valstsvizītes laikā Ukrainā, kas norisinājās no šā gada 25. līdz 27.jūnijam, ir apmeklējis golodomoram veltītu piemiņas vietu.

Latvijas parlaments šā gada 13.martā pieņēma deklarāciju “Par 1932. un 1933.gada Ukrainas lielo badu”. Deklarācija nosoda staļiniskā režīma plānoto un īstenoto politiku Ukrainā šajā laikā un atzīst, ka šos notikumus var vērtēt kā apzināti īstenotu genocīdu pret Ukrainas tautu.

Ar vispārīgo pārtikas konfiskāciju, kuru īstenoja totalitārais režīms, mākslīgi tika izraisīts bads, kas bija kā necilvēcisks mehānisms, lai iznīcinātu miljoniem ukraiņu. Pēc 1937.gada tautas skaitīšanas dokumentiem, 1932.–1933.gada golodomora rezultātā (bads, tīfs, zarnu trakta infekcijas, kanibālisms, represijas, pašnāvības) cilvēku upuru skaits sasniedza septiņus miljonus.

Valsts prezidenta preses dienests