• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas daudzvalodības stratēģijas rādītājiem 31 valstī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.11.2008., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/184299

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par izvērstu aviopasažieru datu reģistra izveidi

Vēl šajā numurā

26.11.2008., Nr. 184

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas daudzvalodības stratēģijas rādītājiem 31 valstī

 

Eiropas Komisija 21.novembrī nāca klajā ar jaunu “Eurydice” pētījumu par valodu apguvi Eiropas skolās. Tas sniedz plašu pārskatu par valodu mācībām 31 valstī, kas iesaistījušās mūžizglītības programmā, dažādos vispārējās izglītības posmos. Pētījums, kurā izmantoti aptuveni 40 rādītāji, liecina, ka valodu mācību nozīme vispārējā izglītībā pieaug un svešvalodas arvien vairāk apgūst agrīnā vecumā. Šie secinājumi liek domāt, ka dalībvalstis veiksmīgi īsteno 21.novembrī pieņemto Padomes rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju.

Eiropas izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Jans Figels teica: “Lai gan ir jūtami uzlabojumi, vēl ir gana darāmā, lai nodrošinātu visiem skolēniem divu svešvalodu apguves iespēju – šādu mērķi dalībvalstis sev noteica 2002.gadā Barselonā. Tagad divu svešvalodu prasme ir viena no astoņām mūžizglītības pamatprasmēm, ko 2006.gada decembrī ieteica Padome un Eiropas Parlaments.”

Eiropas daudzvalodības komisārs Leonards Orbans piebilda: “Daudzvalodība ir visas Eiropas sabiedrības uzdevums. Tā izpilde sākas skolā un turpinās vēl ilgi pēc tam, jo arvien vairāk ir svešvalodu, kuras jāapgūst, lai nodrošinātu sociālo kohēziju un labklājību. Par šo jautājumu Komisija nesen publicējusi paziņojumu “Daudzvalodība: Eiropas priekšrocība un kopīga apņemšanās”, un es priecājos, ka Padome to šodien ir apstiprinājusi, pieņemot rezolūciju par daudzvalodību.”

Pētījuma dati attiecas uz 2006./2007.mācību gadu un uz visām valsts un pašvaldību skolām, kā arī privātām skolām, kas saņem finansiālu atbalstu.

 

Galvenie secinājumi

• Svešvalodas sāk mācīt agrīnā vecumā, bet mācībām atvēlētais laiks apguves sākumā ir ierobežots.

Pēdējos trīsdesmit gados svešvalodas kā obligātā priekšmeta apguves īpatsvars agrīnā vecumā ir palielinājies. Gandrīz visās Eiropas valstīs svešvalodas obligāta apguve sākas jau izglītības sākumposmā. Vairumā bērni no 8 līdz 10 gadu vecumam mācās svešvalodu, bet dažos gadījumos mācības sāk vēl agrāk – visos Spānijas autonomajos apgabalos un Beļģijas vācu valodas kopienā – svešvalodu sāk mācīties no triju gadu vecuma.

Tomēr svešvalodu apguvei veltītais laiks izglītības sākumposmā ir ierobežots (parasti mazāk nekā 10% no visa mācību laika) un ievērojami atšķiras dažādās valstīs. Valodu apguvei izglītības sākumposmā parasti veltī mazāk laika nekā vēlākos posmos.

• Pieaug to valstu skaits, kur skolā māca divas svešvalodas.

Visas valstis vēl nav nodrošinājušas vismaz divu svešvalodu apguvi no agrīna vecuma, bet pētījums liecina, ka lielākajā daļā valstu šāda iespēja jau pastāv vispārējā vidējā izglītībā.

2006./2007.mācību gadā svešvalodas mācības skolā vismaz vienu gadu bija obligātas visās iesaistītajās zemēs, izņemot Īriju un Skotiju. Vairākumā valstu apmēram puse skolēnu izglītības sākumposmā mācās vismaz vienu svešvalodu.

• Angļu valodu mācās 90% Eiropas skolēnu.

Angļu valoda ir obligāta pirmā svešvaloda 13 Eiropas valstīs. Pat tad, ja ir izvēles iespēja, skolēni un vecāki biežāk priekšroku dod angļu valodai, kas pašlaik ir visvairāk mācītā valoda izglītības sākumposmā. Angļu valodu obligātajā izglītībā mācās 90% Eiropas skolēnu. Ja māca otru svešvalodu, parasti izvēlas franču vai vācu valodu.

• Dažas valstis iesaka skolotāju izglītībā paredzēt mobilitāti.

Izglītības sākumposmā valodu bieži māca klases audzinātājs. Vidējā izglītībā dažādu valstu skolotāju specializācija ievērojami atšķiras. Vairākumā pētīto valstu topošie skolotāji apgūst svešvalodu mācīšanu, bet mobilitāte parasti ir izņēmums, nevis pieņemta prakse.

 

Kas ir “Eurydice”?

Eurydice” (www.eurydice.org) ir Eiropas izglītības informācijas tīkls. Tas sniedz informāciju un izvērtējumu par Eiropas izglītības sistēmām un politiku. Tajā ietilpst 35 valsts struktūras, kas atrodas 31 valstī, kuras piedalās Eiropas Savienības Mūžizglītības programmā (ES dalībvalstis, EEZ valstis un Turcija), un centrālā koordinācijas struktūra ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūrā Briselē.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!