Par darbaspēka mobilitāti Eiropas ekonomikas labā

18.novembrī publicētais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka darbaspēka mobilitāte no valstīm, kas pievienojušās ES 2004. un 2007.gadā, ir pozitīvi ietekmējusi dalībvalstu ekonomiku un nav izraisījusi nopietnus traucējumus viņu pašu darba tirgos.

Darbaspēks no ES-8, kā arī no Bulgārijas un Rumānijas ir devis lielu ieguldījumu stabilā ekonomikas izaugsmē, būtiski neaizstājot vietējos darbiniekus un nesamazinot viņu algas. Gan ES kopumā, gan lielākajā daļā valstu darbaspēka plūsmas bijušas ierobežotas salīdzinājumā ar darba tirgu lielumu un pieplūdumu no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

“Tiesības strādāt citā valstī ir ES iedzīvotāju pamatbrīvība. Mobilais darbaspēks dodas turp, kur ir darbs, un tas nāk par labu ekonomikai,” sacīja nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisārs Vladimirs Špidla. “Ņemot vērā šodienas ziņojumā ietvertos pierādījumus, aicinu dalībvalstis apsvērt, vai brīvās pārvietošanās pagaidu ierobežojumi vēl aizvien ir vajadzīgi,” komisārs piebilda. “Ja tagad atceltu ierobežojumus, tam būtu ne vien ekonomiska nozīme, bet varētu arī labāk risināt tādas problēmas kā nedeklarēts darbs un fiktīva pašnodarbinātība.”

18.novembra ziņojumā secināts, ka mobilais darbaspēks no Bulgārijas, Rumānijas un ES-8 pēdējos gados ir daudz devis stabilai ekonomikas izaugsmei, atrisinot problēmas, kas saistītas ar nepietiekamiem resursiem darba tirgū, bet neizvirzot grūti izpildāmas prasības labklājības valstīm.

Vienlaikus ir maz pierādījumu, ka darbinieki no jaunajām dalībvalstīm būtu ievērojami aizstājuši vietējos darbiniekus vai izraisījuši viņu algu nopietnu samazinājumu, pat tajās valstīs ne, kurās ieceļošana bijusi visizteiktākā, lai gan tur konkrētās jomās bijušas īslaicīgas, ar pielāgošanos saistītas problēmas.

Statistika par dalībvalstu iedzīvotāju skaitu un darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka ES 2004.gadā pievienojušos valstu (ES-10) piederīgo proporcija, kas dzīvo ES-15, palielinājusies no 0,2% 2003.gadā līdz 0,5% 2007.gadā. Šajā pašā laikposmā Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu procents, kas dzīvo ES-15, palielinājies no 0,2% līdz 0,5%. Lielākā daļa mobilo darbinieku no jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004.gadā, galvenokārt no Polijas, Lietuvas un Slovākijas, devušies uz Īriju un Apvienoto Karalisti, savukārt no Rumānijas visvairāk izceļojuši uz Spāniju un Itāliju. Tomēr, izņemot Īriju, imigrācija no valstīm, kas nav ES, pēdējā laikā ievērojami pārsniegusi pēcpievienošanās imigrantu plūsmas no jaunajām dalībvalstīm uz vecajām. Fakti liecina, ka daudzi ES mobilie darbinieki dodas uz citām dalībvalstīm īslaicīgi, neplānojot tur palikt uz pastāvīgu dzīvi.

Ņemot vērā pašreizējās norises ekonomikā, šķiet, ka iespējamais darbaspēka pieprasījuma kritums varētu samazināt darbaspēka plūsmas Eiropas Savienībā. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās pēdējā laikā dažās valstīs jau izraisījusi to, ka ir ievērojami mazāk jaundibinātu uzņēmumu un paralēli pastiprinās reemigrācija.

Tas liecina, ka darbaspēka brīva pārvietošanās būtībā pašregulējas un abos virzienos lielā mērā nodrošina nepieciešamo elastīgumu: darbinieki dodas turp, kur ir pieprasījums pēc darbaspēka, un, kad nodarbinātības nosacījumi kļūst nelabvēlīgāki, daudzi dodas atkal prom.

Priekšvēsture

Saskaņā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās līgumu tā sauktais pārejas pasākumu pirmais posms, kurā dalībvalstīm atļauts īslaicīgi ierobežot darbinieku brīvu piekļuvi darba tirgiem, beigsies 2008.gada 31.decembrī.

Līdz tam laikam dalībvalstīm jāizlemj, vai atcelt ierobežojumus. Tādus 2007.gada janvārī ieviesa 15 no ES-25 dalībvalstīm (ierobežojumus nepieņēma Somija, Zviedrija, Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Polija, Slovēnija un Slovākija). Ne Bulgārija, ne Rumānija nenoteica līdzvērtīgus ierobežojumus darbaspēka plūsmām pretējā virzienā.

Tā sauktais pārejas pasākumu otrais posms ES-8 valstīm beigsies 2009.gada aprīlī. Četras dalībvalstis – Vācija, Austrija, Beļģija un Dānija – pašlaik dažādā mērā turpina ierobežot darbinieku plūsmas no astoņām ES-10 dalībvalstīm. Pēc 2009.gada 30.aprīļa ierobežojumus var saglabāt, ja darba tirgū ir nopietni traucējumi vai ja tie ir ļoti iespējami.