Eiropas Parlaments: Par kasešu bumbu aizliegšanas konvenciju

20.novembrī Eiropas Parlamenta (EP) sesijā tika pieņemta rezolūcija par nepieciešamību panākt Konvencijas par kasešu munīcijas aizliegumu stāšanos spēkā līdz 2008.gada beigām. 10.novembrī par šo jautājumu notika parlamentārās debates. Viens no minētās konvencijas aktīviem atbalstītājiem līdz šim ir bijis EP deputāts no Latvijas, bijušais mūsu valsts aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība/Nāciju Eiropas grupa), kurš ir Eiroparlamenta Aizsardzības un drošības apakškomitejas viceprezidents.

Ģ.V.Kristovskis, uzstājoties debatēs, kā savā, tā Eiropas Nāciju grupas vārdā pateicās Eiropas Savienības dalībvalstīm par to aktīvo nostāju, parakstot un ratificējot Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu. Deputāts uzsvēra, ka šis munīcijas veids ir īpaši nehumāns, tam ir maza precizitāte, kā rezultātā no kasešu munīcijas radītajiem ievainojumiem cieš galvenokārt civiliedzīvotāji, tajā skaitā bērni. Ģ.V.Kristovskis norādīja uz to argumentu zemo ticamību, kuru lieto valstis, kas aizstāv šī bruņojuma veida nepieciešamību. “Kritiku neiztur atsevišķu valstu aizbildināšanās, ka kasešu munīcija tām ir nepieciešama kā militārās aizsardzības līdzeklis. To, ka valstis izmanto šo munīciju, kad tām rodas vien tāda iespēja, pirms dažiem mēnešiem Gruzijas teritorijā uzskatāmi demonstrēja Krievija. Tādas darbības ne mazākajā mērā nav aizsardzības pasākumi, taču cietušie joprojām ir Gruzijas civilie iedzīvotāji,” norādīja Latvijas deputāts.

Uzsverot, ka nav jālolo ilūzijas par atsevišķu valstu gatavību izšķirties par konvencijas ratificēšanu, Ģ.V.Kristovskis aicināja Eiropas Komisijas un Eiropadomes prezidējošās valsts Francijas pārstāvjus turpināt skaidrot šo situāciju un panākt visu ES dalībvalstu kopēju nostāju šajā jautājumā. Latvijas deputāts ieteica ES izmantot iespēju kasešu munīcijas aizliegšanas problemātiku skatīt divpusējo sarunu formātos ar Krieviju, ASV, Ķīnu un citām galveno kasešbumbu (ķekarbumbu) ražotājām un lietotājām valstīm. Līdzīgi ES jau rīkojas kājnieku mīnu jautājumā attiecībās ar trešajām valstīm.

Neraugoties uz to, ka EP plenārsēdē ES prezidējošās valsts Francijas pārstāvji izteica apņēmību pilnībā atbalstīt deputātu aktīvo pozīciju, Ģ.V.Kristovskis, lai gan viņam nav īpašu ilūziju par ātriem panākumiem, uzskata: “Tomēr mani vada pārliecība, ka tieši ES pilsoņu priekšstāvjiem – EP deputātiem – ir jābūt labās gribas paudējiem! Visgrūtāk ir pārliecināt tieši tās valstis, kuras par savu drošību rūpējas ārpus savas teritorijas un uztur savā arsenālā plašu kasešu munīciju klāstu. Manuprāt, arī Latvijai nevajadzētu būt to valstu skaitā, kas neatbalsta Konvenciju par kasešu munīcijas aizliegumu, tādā veidā atbalstot vairuma ES valstu aktīvo pozīciju, kas vieš cerību, ka šo mērķi iespējams sasniegt.”

ES jau kopš 2007.gada ir aktīvi iesaistījusies kasešu munīcijas lietošanas ierobežošanas un likvidēšanas procesā. 2008.gada maijā Dublinā tika pieņemta Konvencija par kasešu munīcijas aizliegumu. ANO ģenerālsekretārs savā ziņojumā ir mudinājis valstis nekavējoties parakstīt un ratificēt šo svarīgo vienošanos. To jau ir apstiprinājušas 107 valstis. 2008.gada 3.decembrī Oslo konvencija tiks parakstīta, un tā stāsies spēkā pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas pirmajās 30 valstīs. Konvencijā ir izvirzīta prasība, lai dalībvalstis iznīcinātu šādus munīcijas krājumus. Lielākās kasešu munīcijas ražotājvalstis ir ASV, Krievija, Ķīna, Indija, Pakistāna un Izraēla, kas atsakās konvenciju atbalstīt.

Kasešu munīciju jeb ķekarbumbas veido konteineri, kas ietver mazākas bumbas, kuras detonē atsevišķi pēc kompaktas izklāšanās plašākās teritorijās. Bumbas, kas nav detonējušas, līdzīgi kā kājnieku mīnas, rada papildu apdraudējumu civiliedzīvotājiem arī pēc kara darbības izbeigšanas.

Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas informācija