Par Baltijas valstu, Višegradas valstu, Bulgārijas, Rumānijas, Slovēnijas un Zviedrijas kopīgām konsultācijām

Lai sagatavotos 6.decembrī plānotajai Baltijas (Latvija, Lietuva, Igaunija) valstu, Višegradas (Čehija, Polija, Slovākija, Ungārija) valstu, Bulgārijas, Rumānijas un Slovēnijas valdību vadītāju sanāksmei par klimata un enerģētikas paketi, kā arī apspriestu ierosinājumus ES prezidējošajai valstij Francijai pirms decembra Eiropadomes, pirmdien, 24.novembrī, Polijas galvaspilsētā Varšavā tikās šo valstu ārlietu ministri. Attēlā (no labās): Rumānijas ārlietu ministre Raduta Matače, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, Slovākijas ārlietu ministrs Jans Kubiss, Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, Ungārijas ārlietu ministre Kinga Gonča, Čehijas ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs, Lietuvas ārlietu ministrs Petrs Vaitiekūns un Slovēnijas ārlietu ministrs Mitja Drobņičs Foto: EPA/A.F.I.

24.novembrī Varšavā, Polijā, norisinājās Baltijas valstu, Višegradas valstu (Čehija, Polija, Slovākija, Ungārija), Bulgārijas, Rumānijas, Slovēnijas un Zviedrijas ārlietu ministru un to pārstāvju tikšanās.

Viens no šīs ārlietu ministru tikšanās mērķiem bija sagatavoties 6.decembrī plānotajai Baltijas un Višegradas valstu, Bulgārijas, Rumānijas un Slovēnijas valdību vadītāju sanāksmei, kuras ietvaros premjerministri plāno diskutēt galvenokārt par klimata un enerģētikas paketi un ierosinājumiem ES prezidējošajai valstij Francijai pirms decembra Eiropadomes. “Latvija kopīgi ar pārējām Eiropas Savienības valstīm strādā, lai decembra Eiropadomes laikā panāktu visiem pieņemamu risinājumu par emisiju kvotu izsolēm un par to, lai tiktu ņemts vērā Kioto progress,” norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Būtisks diskusiju temats ministru tikšanās laikā bija Zviedrijas un Polijas aizsāktā iniciatīva par austrumu partnerību, kas tiek attiecināta uz sadarbības stiprināšanu ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu un tādējādi esošās Eiropas kaimiņpolitikas austrumu dimensijas turpmāko attīstību. Ministri bija vienisprātis, ka konflikts Gruzijā šā gada augustā ir vēl vairāk apliecinājis nepieciešamību stiprināt stabilitāti un drošību gan Dienvidkaukāzā, gan visā reģionā.

Ārlietu ministri apsprieda arī jautājumu par Kopējo lauksaimniecības politiku un ES budžeta pārskatīšanu, tika pārrunāts Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecību jautājums. Ministri vērsa arī uzmanību uz gaidāmo ES un Brazīlijas samitu 22.decembrī.

Sanāksmes noslēgumā ministri pieņēma kopīgu paziņojumu, paužot atbalstu ES prezidējošās valsts Francijas aktīvajai darbībai ES kopīgo interešu īstenošanā, kā arī nākamo ES prezidentūru – Čehijas un Zviedrijas – izvirzītajām prioritātēm 2009.gadam. Paziņojumā īpaši uzsvērts atbalsts ciešākai Eiropas Savienības un tās austrumu kaimiņu sadarbībai, īstenojot austrumu partnerības iniciatīvu, tādējādi paužot gatavību veicināt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas eiropeisko integrāciju, kā arī atzīmējot atvērtību dialogam ar Baltkrieviju un partnerību ar Armēniju un Azerbaidžānu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments