Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 25.novembrī

 

MK: Par Valsts civildienesta pārvaldes reorganizāciju

25.novembrī Ministru kabineta sēdē pieņēma rīkojumu “Par Valsts civildienesta pārvaldes reorganizāciju”.

Rīkojums paredz, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un 2008.gada 14.novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, ar 2009.gada 1.janvāri reorganizēt Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esošo tiešās pārvaldes iestādi – Valsts civildienesta pārvaldi, nododot tās funkcijas attiecīgi Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai un citām institūcijām.

Noteikts, ka Valsts kanceleja pēc reorganizācijas pabeigšanas veic šādas funkcijas: sniedz informāciju un konsultācijas valsts civildienesta jomā; plāno ierēdņu karjeras attīstību un saskaņo ierēdņu amatus.

Noteikts, ka Finanšu ministrija pārņem personāla un to civildienesta attiecības izbeigušo personu vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu, kurām ir ierēdņa statuss, kā arī nodrošina šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Pārvaldes tiesību, saistību, prasību, finanšu līdzekļu, krājumu un ilgtermiņa ieguldījumu, kā arī materiālo un nemateriālo vērtību un arhīva pārņēmēja ir Valsts kanceleja. Savukārt Finanšu ministrija pārņem personāla un to civildienesta attiecības izbeigušo personu vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu, kurām ir ierēdņa statuss, kā arī nodrošina šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Lai nodrošinātu šajā rīkojumā minēto funkciju īstenošanu, ar 2009.gada 1.janvāri nodot Valsts kancelejai no pārvaldes resursiem divas amata vietas un Finanšu ministrijai trīs amata vietas. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot astoņas amata vietas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

MK: Par atbalstu nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām no Eiropas Sociālā fonda

25.novembrī valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka īstenošanas kārtību divām Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētām aktivitātēm – “Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” un “Atbalsts nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Atbalsta sniegšanas mērķis ir panākt aktīvu un kvalitatīvu nevalstiskā sektora līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī attīstīt nevalstisko organizāciju un pašvaldību spēju apgūt Eiropas Savienības fondus un citus ārvalstu finanšu instrumentus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, aktivitāšu ietvaros līdz 2013.gadam plānots sniegt atbalstu 200 nevalstiskajām organizācijām un 54 pašvaldībām.

Projektu īstenošanai atklātā projektu iesniegumu atlasē varēs pieteikties ikviena biedrība vai nodibinājums, kas atbilst Biedrību un nodibinājumu likuma nosacījumiem, kā arī pašvaldības, kas izveidotas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Lai saņemtu Eiropas Sociālā fonda finansējumu, projektos var paredzēt, piemēram, tādas aktivitātes kā apmācības un konsultācijas, izpētes pasākumi, metodisko un informatīvo materiālu izstrāde un izplatīšana.

Potenciālie projektu iesniedzēji ir aicināti iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem Ministru kabineta mājaslapā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku bāzes “Lielvārde” pievadceļa rekonstrukciju

25.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu pašvaldību autoceļu rekonstrukcijai”.

MK rīkojums nosaka no AM 2008.gada budžeta līdzekļiem piešķirt līdzfinansējumu Lielvārdes novada domei 50 000 latu un Ķeguma novada domei 100 000 latu apmērā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzes “Lielvārde” pievadceļa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei.

NBS bāzes “Lielvārde” pievadceļa rekonstrukcija nepieciešama, lai nodrošinātu bāzes attīstības projektu īstenošanu un NATO finansējuma apgūšanu.

Vienīgais Nacionālo bruņoto spēku bāzes “Lielvārde” pievadceļš ir Rembates ielas posms Lielvārdē no dzelzceļa līdz Ķeguma novada teritorijai 1,1 km garumā, kas pieder Lielvārdes novada pašvaldībai, un Lielvārde–Misiņi–NBS Gaisa spēku aviācijas bāze 4 km garumā, kas pieder Ķeguma novada pašvaldībai. Autoceļš regulāri tiek izmantots gan bāzes ikdienas darba, gan infrastruktūras attīstībai nepieciešamo būvdarbu nodrošināšanai. Pievadceļa stāvoklis ir kritisks, turklāt intensīva smagu kravu transportēšana ielu stāvokli būtiski pasliktina un apgrūtina transportlīdzekļu pārvietošanos.

Šobrīd lielākie Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Lielvārde” realizētie projekti ir Gaisa spēku Operāciju centra administratīvās ēkas būvniecība un bāzes ārējo tīklu rekonstrukcija. 2009.gadā bāzes attīstības projekta ietvaros plānota vērienīgu lidlauka rekonstrukcijas darbu uzsākšana sadarbībā ar NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru.

Nacionālo bruņoto spēku bāzes “Lielvārde” projekts šobrīd ir vienīgais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, kurā tiek ieguldīti NATO drošības investīciju programmas līdzekļi aptuveni 35,6 miljonu latu apmērā. NATO finansētie projekti NBS bāzē “Lielvārde” jāīsteno līdz 2012.gadam.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

25.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Pašreiz likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nosaka, ka apstiprinātie tarifi stājas spēkā regulatora noteiktajā dienā, bet ne agrāk kā 30.dienā pēc to publicēšanas.

Savukārt likums “Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka par to, ka tiek paaugstināta maksa par pamatpakalpojumiem – apkures, aukstā ūdens, kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanu –, īrnieks rakstveidā jābrīdina vismaz trīs mēnešus iepriekš, norādot maksas paaugstināšanas iemeslu un, ja īrnieks pieprasa, sniedzot finansiālo pamatojumu.

Līdz ar to minētajos likumos ir noteikti atšķirīgi brīdināšanas (paziņošanas) termiņi, kas rada situāciju, ka jaunā maksa īrniekam nav saistoša trīs mēnešus no izīrētāja brīdinājuma saņemšanas dienas, neskatoties uz to, ka regulatora noteiktais tarifs stājas spēkā ne agrāk kā 30.dienā pēc tā publicēšanas.

Savukārt dzīvokļa īpašniekam, kas izīrējis dzīvokli, īrnieka vietā divus mēnešus maksas paaugstinājums jāsedz no saviem līdzekļiem.

Lai novērstu šādu situāciju, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” paredz, ka turpmāk par pakalpojumu maksas paaugstināšanu īrnieks nav jābrīdina, ja attiecīgā pakalpojuma maksas paaugstināšana saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajām tarifu izmaiņām.

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” vēl jāpieņem Saeimai.

 

EM: Par atbalsta sniegšanas nosacījumiem un vērtēšanas kritērijiem riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses jomā

25.novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi un vērtēšanas kritēriji riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses jomā, kas nodrošinās finansējuma pieejamību maziem un vidējiem komersantiem ieguldījuma fonda ietvaros.

Šie būs pirmie finanšu vadības instrumenti, kurus ieviesīs Eiropas Investīciju fonds (EIF) saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Eiropas Investīciju fonda 2008.gada 16.jūlijā noslēgto līgumu par Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu fonda ieviešanu. Pēc šo dokumentu apstiprināšanas Ministru kabinetā EIF sāks dokumentācijas sagatavošanu finanšu starpnieku (fondu pārvaldes sabiedrību) atlasei.

Sagatavošanas kapitāla fondu ietvaros paredzēts izsniegt aizdevumus komersantiem sākotnējās koncepcijas izpētei, novērtējumam un attīstībai. Investīciju lēmumus pieņems finanšu starpnieki un EIF, balstoties uz idejas sākotnējās koncepcijas aprakstu. Fonda investīcijas paredzētas līdz 100 000 eiro vienam komersantam. Ja investīciju saņēmējs ir komercsabiedrība, tā nevar būt vecāka par trim gadiem.

Sākuma kapitāla fondu un riska kapitāla fondu ietvaros paredzēts risināt nepietiekama pašu kapitāla (īpašumtiesības komersantā investoriem piešķirto daļu veidā) un kvazikapitāla (finanšu instrumenti, kuru turētāja peļņa balstīta uz komersanta peļņu vai zaudējumiem un kam saistību neizpildes gadījumā nav nodrošinājuma) finansējuma piedāvājuma problēmu.

Sākuma kapitāla fondi investīcijas veiks tikai komersantu, kas vēl nav komerciāli pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, ražojumu izstrādei un tirdzniecības sākumposmam. Atbalsts fondu ietvaros nevar pārsniegt 1 000 000 eiro vienam komersantam. Investīcijas ieguldīs komersantu pašu kapitāla vai kvazikapitāla finanšu instrumentu formā.

Riska kapitāla fondi investīcijas veiks, lai nodrošinātu:

• finansējumu komersantu, kas vēl nav komerciāli pārdevuši savas preces vai pakalpojumus un vēl negūst peļņu, ražojumu izstrādei un tirdzniecības sākumposmam;

• finansējumu komersantu izaugsmei un darbības paplašināšanai, ražošanas jaudas paaugstināšanas nolūkos, attīstot tirgus vai produktus vai nodrošinot papildus apgrozāmo kapitālu.

Riska kapitāla ietvaros jebkuru divpadsmit mēnešu periodā finansējums nevar pārsniegt 1 500 000 eiro komersantam. Kopējais atbalsts fondu darbības laikā nevar pārsniegt 3 000 000 eiro komersantam. Investīcijas ieguldīs komersantu pašu kapitāla vai kvazikapitāla finanšu instrumentu formā.

Riska kapitāla un sākuma kapitāla fondu ietvaros Ieguldījumu fonds darbosies kā publiskais investors vairākos jaunizveidotos, uz peļņas gūšanu vērstos fondos. Šos fondus pārvaldīs finanšu starpnieki, kurus atlasīs Eiropas Investīciju fonds, izmantojot šodien apstiprinātos vērtēšanas kritērijus riska kapitāla jomā. Katrs finanšu starpnieks vēl piesaistīs privāto investoru kapitālu vismaz 30 procentu apmērā no fonda kopapjoma.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par budžeta ieņēmumu klasifikāciju

Lai nodrošinātu precīzu budžeta ieņēmumu uzskaiti un vienveidīgu klasifikācijas kodu pielietojumu budžeta plānošanas un izpildes sistēmās, Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju. Otrdien, 25.novembrī, MK atbalstīja grozījumus tiesību aktā.

Tā kā 2007.gads bija pirmais gads, kad valsts un pašvaldību budžetu uzskaitē pielietoja jaunos klasifikāciju kodus, Finanšu ministrija pēc budžeta izpildes gada pārskatu saņemšanas veica to analīzi. Analīzes rezultātā no noteikumu projekta tiek svītroti 40 kodi, kuri uzskaitē netika izmantoti. Vienlaikus noteikumu projektā precizēti 20 kodu nosaukumi un to pielietošanas skaidrojumu redakcijas, no tiem 13 kodi par akcīzes nodokļa uzskaiti, četri kodi par ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzskaiti un trīs kodi par īpašuma nodokļa uzskaiti.

Atbilstoši Eiropas Savienības regulām precizēti trīs budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodi par muitas nodokļa uzskaiti.

Lai uzlabotu ministriju administrēto nodevu un pārējo nenodokļu maksājumu uzskaiti un nodrošinātu pārējo budžeta ieņēmumu precīzu uzskaiti, noteikumu projektā iekļauti 12 papildu kodi, precizēti 48 kodu nosaukumi un to skaidrojumu redakcija.

 

FM: Par Revīzijas konsultatīvās padomes sastāvu

Otrdien, 25.novembrī, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu un MK rīkojumu par tās sastāvu.

Šā gada 12.jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem reglamentē, ka Revīzijas konsultatīvās padomes personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

Tāpat izmaiņas paredz, ka padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvežu asociācijas, Rīgas Fondu biržas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas un kādas no Latvijas augstskolām.

Atbilstoši MK rīkojumam padomē turpmāk darbosies:

• I.Brazauska – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra juriskonsulte;

• M.Dzelme – Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības un finanšu eksperts;

• Ņ.Galino – Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas pārstāve;

• S.Glāzere – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Regulējošo prasību daļas galvenā metodikas eksperte;

• A.Gleizde – Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve;

• A.Ponomarjovs – Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūta docents;

• A.Punāne – Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāve;

• D.Šodnaka – Finanšu ministrijas Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktore;

• Ē.Timpars – akciju sabiedrības “Rīgas Fondu birža” pārstāvis.

Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums reglamentē padomes darba organizāciju un sastāvu. Padome ir MK izveidota institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Gulbenes ģimnāzijai

Tām 18 valsts ģimnāzijām, kas šobrīd darbojas Latvijā, pievienojusies vēl viena – valsts ģimnāzijas statusu nolemts piešķirt Gulbenes ģimnāzijai. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais un 25.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātais MK rīkojums “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”.

Gulbenes ģimnāzija īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmu, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmu un vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programmu, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmu.

Gulbenes ģimnāzijas 10. līdz 12.klasē 2008./2009.mācību gadā mācās 207 skolēni.

Valsts ģimnāziju tīkls tiek veidots tā, lai tiktu aptverti visi Latvijas novadi. Valsts ģimnāzija garantē augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, lai absolventi būtu pilnībā sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstu augstskolās. Valsts ģimnāzija nodrošina iespējas skolēniem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī un realizē reģionālā metodiskā centra funkcijas, koordinējot pedagogu tālākizglītības darbību pilsētās, rajonā vai reģionā.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par aviokompāniju sniedzamo aeronavigācijas pakalpojumu jaunajiem tarifiem

Lai varētu nodrošināt gaisa satiksmes vadības infrastruktūras attīstībai nepieciešamās investīcijas, ir izstrādāts jauns VAS “Latvijas Gaisa satiksme” aviokompānijām sniegto aeronavigācijas pakalpojumu tarifu plāns.

Jaunos tarifus, kas stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī, nosaka 25.novembrī valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā nosakāma maksa par aeronavigācijas un valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pakalpojumiem, un maksas sadales kārtība”.

Tarifu pārskatīšana saistīta ar pēdējos gados strauji augošajām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu izmaksām, ko ietekmē energoresursu cenu kāpums, darbaspēka izmaksu pieaugums, papildu drošības pasākumu ieviešana u.c.

Turklāt Eiropas Savienība (ES) ir sākusi vērienīgu projektu “Vienotās Eiropas debesis” (“Single Sky”), kura realizācija prasa būtiskas papildu investīcijas visu ES dalībvalstu nacionālajās gaisa satiksmes vadības sistēmās. Lai nodrošinātu sekmīgu projekta attīstību, Latvijas aeronavigācijas sistēmā jānomaina vairākas tehniskās iekārtas un sistēmas, kas savukārt prasa investīcijas vairāk nekā 10 miljonu eiro apjomā.

Latvija kopš 1995.gada ir saglabājusi praktiski nemainīgus aeronavigācijas pakalpojumu tarifus, kas ir vieni no zemākajiem Eiropā un vairs nevar segt minētās pieaugošās izmaksas. Pēc tarifa paaugstināšanas VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pakalpojumu izcenojumi, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, būs vidēji, bet zemāki nekā galvenajam konkurentam – Lietuvai.

Turklāt Latvijas gaisa telpas ģeogrāfiskais izvietojums un augstā aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas kvalitāte vienmēr ir bijusi pievilcīga gaisa pārvadātājiem. Līdz ar to pakalpojumu vienības maksas palielināšanai nebūs būtiskas ietekmes uz gaisa satiksmes intensitāti – paredzams, ka tā turpinās palielināties.

 

SM: Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem

Ir precizēti nosacījumi reklāmas un informācijas objektu izvietošanai gar ceļiem, tādējādi mazinot iespēju, ka tiek novērsta autovadītāju uzmanība no ceļa.

Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumos Nr.402 “Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana””, kas stingri nosaka gan reklāmu un informācijas objektu izvietošanas attālumus no ceļiem, gan savstarpējos attālumus, 25.novembrī ir guvis Ministru kabineta apstiprinājumu.

Dokuments satur vairākus grozījumus Ministru kabineta noteikumos par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī jaunu saskaņošanas kārtību. Šāda kārtība ir nepieciešama, lai ceļa malā izvietotā informācija nenovērstu autovadītāju uzmanību no transportlīdzekļa vadīšanas.

Noteikumu projektā paredzēts, ka reklāmas objektus izvietos ne tuvāk par 50 metriem no autoceļu malas, ja reklāmas objekts netiek novietots paralēli ceļa asij, un ne tuvāk par 30 metriem, ja tas tiek novietots paralēli ceļa asij.

Savukārt, ja atļautais braukšanas ātrums ir vienāds vai mazāks par 70 km/h, reklāmas objektu drīkstēs izvietot perpendikulāri ceļa asij ne tuvāk par 30 m no ceļa malas. Autoceļam piegulošajā stāvvietā, atpūtas vietā vai degvielas uzpildes stacijā – ne vairāk kā divus reklāmas objektus un ne tuvāk par 10 m no autoceļa brauktuves malas.

Noteiktais attālums starp reklāmas objektiem vienā ceļa pusē būs vismaz 500 m, ja reklāmas objekts ir novietots ne tuvāk par 30 m no autoceļa malas, bet attālums starp reklāmas objektiem vienā ceļa pusē – vismaz 250 m, ja reklāmas objekts novietots ne tuvāk par 50 m. Reklāmas objektus nedrīkstēs izvietot tuvāk par 50 m no ceļa zīmēm.

Reklāmas vai informācijas objekti, kas izvietoti gar ceļiem līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, sakārtojami vai demontējami atbilstoši jauno noteikumu prasībām līdz 2011.gada 31.decembrim.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības biedrībai “Otrās mājas”

25.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības biedrībai “Otrās mājas”. Ar rīkojumu Tiesu administrācija biedrībai “Otrās mājas” piešķirs divus datoru komplektus un printeri, kas iestādei nav nepieciešami.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību atsavināšanas likumu valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Lēmumu par kustamās mantas nodošanu pieņem Ministru kabinets.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, Ogres rajonā esošās biedrības “Otrās mājas” darbība ir orientēta uz sociālā riska grupās esošo cilvēku (invalīdu, bezdarbnieku, pensionāru u.c.) integrēšanu sabiedrībā, izglītošanu, motivācijas celšanu, saskarsmes veidošanu. Tam tiek organizēta arī sociālā riska grupā esošo cilvēku apmācība un dažādas citas aktivitātes, kuru kvalitatīvai norisei būtu jāizmanto informāciju tehnoloģijas, piemēram, mācību materiālu sagatavošana.

Biedrībai “Otrās mājas” datortehnika nepieciešama, lai dotu iespēju organizācijas biedriem apgūt informāciju tehnoloģijas, kā arī lai nodrošinātu biedrības biroja darbību, tādējādi stiprinot minētās biedrības darbības kapacitāti.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību

Ministru kabinets 25.novembrī pieņēma probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti saskaņā ar VPD likumu.

Noteikumu mērķis ir noteikt detalizētu kārtību, kādā VPD izveido, noformē, pārsūta, izbeidz, atjauno un glabā probācijas klienta lietu. Kā teikts paskaidrojuma rakstā, pašlaik šo kārtību nosaka VPD izdota kārtība un ieteikumi.

Tā kā lietas pārsūtīšana, nodošana VPD arhīvam un datubāzes arhīvam ir apjomīgs un laikietilpīgs darbs, VPD 24 teritoriālajās struktūrvienībās jāparedz atsevišķa štata vieta darbiniekam, kurš veiks lietvedības un dokumentu kārtošanu. Līdz ar lietveža štata vietas ieviešanu VPD struktūrvienībās tiks atrisināts jautājums par lietas sakārtošanu un nodošanu arhīvam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Lai nodrošinātu lietas glabāšanu, VPD jāizveido arhīvs, jo pašlaik VPD nav piemērotu telpu arhīva iekārtošanai. Noteikumos minēti trīs arhīvi, t.i., VPD arhīvs, VPD datubāzes arhīvs un VPD elektronisko dokumentu glabātava.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem pēc lietas izbeigšanas to nodos VPD arhīvā, kas ir vieta, kurā uzkrās un glabās informatīvi vērtīgos dokumentus, kuri ir izveidojušies darbības gaitā. Pēc lietas izbeigšanas lietu pārvietos uz VPD datubāzes arhīvu, kas ir visu uz probācijas klientu attiecināmo elektronisko dokumentu glabātava.

Piecus gadus pēc lietas glabāšanas VPD arhīvā visus uz probācijas klientu attiecināmos dokumentus, kuri ir papīra formātā, iznīcinās. Attiecīgi VPD datubāzē glabātos dokumentus nodos tālākai glabāšanai dienesta elektronisko dokumentu glabātavā, kas pēc savas būtības ir līdzīga VPD datubāzes arhīvam.

Noteikumu izpilde iespēju robežās tiks nodrošināta 2008.gadā VPD piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par kārtību, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums

25.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums””.

Noteikumu projekts sagatavots, lai novērstu Eiropas Komisijas 2008.gada 28.februārī saņemtā formālā paziņojuma pārkāpuma procedūras lietā nr.2007/2483 izteiktās neatbilstības Eiropas Parlamenta un padomes 2001.gada 27.jūnija Direktīvai 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Noteikumu projekts precizē vides pārskata saturu, nosakot, ka plānošanas dokumenta iespējamo ietekmi uz vidi un alternatīvas būs jāidentificē, jāapraksta un jāizvērtē, ņemot vērā tā mērķus un ģeogrāfisko novietojumu. Noteikumu projekts nosaka arī precīzāku kārtību stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (SIVN) procedūrai attiecībā uz pārrobežu ietekmes gadījumiem.

Papildus iekļauta prasība, ka, uzsākot pārrobežu konsultācijas, pusēm, kas vēlēsies iesaistīties, būs jāvienojas par kopīgu laika grafiku sabiedriskajai apspriešanai. Ņemot vērā, ka katrai pusei var atšķirties SIVN procedūras noteiktie termiņi, grafiks precīzāk atspoguļos SIVN procedūras plānoto gaitu un virzību. Tiek svītrota pašlaik spēkā esošā prasība nosūtīt vides pārskata un valsts plānošanas dokumenta projektus Iekšlietu ministrijai.

 

VidM: Par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju

25.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un reģistra turētāju”.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 6.septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem prasību pārņemšanu Latvijas normatīvajos aktos.

Noteikumu projekts nosaka, ka reģistra turētājs ir Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, ar kuru Vides ministrija noslēdz līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām. Noteikumu projekts nosaka nepieciešamos dokumentus, kuri ir jāiesniedz reģistrācijas procesā, kā arī bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību.

 

VidM: Par radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību

25.novembrī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un akceptēts Vides ministrijas izstrādātais protokollēmuma projekts “Par informatīvo ziņojumu “Par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”” un informatīvā ziņojuma projekts “Informatīvais ziņojums par problēmām un nepieciešamiem pasākumiem, to izmaksām, kas netieši saistīti ar radioaktīvo atkritumu apglabāšanas turpmāko attīstību”.

Informatīvajā ziņojumā risināti divi jautājumi: 1991.gada 11.jūlija Ministru padomes lēmuma Nr.178 “Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma “Radons” rekonstrukciju” izpilde attiecībā uz Baldones vidusskolas rekonstrukciju un paredzētā glabātavas “Radons” paplašināšana – divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu (8. un 9.tvertne) un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve.

Informatīvajā ziņojumā ir noteikts, ka jāizpilda 1991.gada lēmums Nr.178 attiecībā uz Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projektu – nodrošināt tā realizāciju pilnībā no valsts budžeta, tai skaitā arī Baldones pašvaldības ieguldītā līdzfinansējuma daļa.

Ziņots, ka glabātavas “Radons” paplašināšanas (divu jaunu radioaktīvo atkritumu tvertņu un lietoto slēgto starojuma avotu ilgtermiņa glabātavas izbūve) rezultātā tiks izbūvētas mūsdienīgas un drošas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas tvertnes ar efektīvu gruntsūdens monitoringa un kontroles sistēmu, kas nodrošinātu Eiropas Savienībā atzītu tehnoloģiju izmantošanu Latvijas radioaktīvo atkritumu pārvaldībā. Līdz ar šī projekta realizāciju arī tiks uzlabota radiācijas drošība glabātavā “Radons”.

Plānoto objektu ietekme uz vidi ir izvērtēta atbilstoši likumdošanai, un negatīva ietekme nav paredzama. Latvijā ir arī citi potenciāli bīstami objekti (piemēram, HES, naftas bāzes u.c.), kuru darbība ar lielāku varbūtību nekā droša radioaktīvo atkritumu glabātava var apdraudēt iedzīvotāju un vides drošību. Taču šo iekārtu gadījumā nekādas kompensācijas netiek paredzētas, un arī citas valstis tādas nepiemēro.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projekta pabeigšanai

25.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Baldones vidusskolas rekonstrukcijas projekta pabeigšanai”.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu 1991.gada 11.jūlija Ministru padomes pieņemtā lēmuma Nr.178 “Par celtniecību Baldonē sakarā ar uzņēmuma “Radons” rekonstrukciju” 1.punkta izpildi.

Lai vienlaikus ar glabātavas “Radons” rekonstrukciju (papildus radioaktīvo atkritumu tvertnes (7.tvertnes) būvniecību) un tālāko ekspluatāciju uzlabotu dzīves apstākļus Baldones pagasta iedzīvotājiem, 1991.gada 11.jūlijā Ministru padome pieņēma lēmumu Nr.178, kurā tika atbalstīts Baldones pagasta pašvaldības priekšlikums uzcelt Baldonē vidusskolu, ambulanci ar aptieku, vairākas dzīvokļu mājas un bloku komplekto katlumāju.

Atbilstoši pieņemtajam lēmumam Nr.178 radioaktīvo atkritumu 7.tvertne tika uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 1995.gadā.

Arī šī lēmuma izpildei no 1994.gada līdz 2007.gadam Baldones vidusskolas rekonstrukcijai valsts mērķdotācijās ir piešķirts finansējums, bet, neskatoties uz to, vidusskolas rekonstrukcija nav pabeigta un ir nepieciešami papildu finansiālie līdzekļi projekta realizācijai, vienlaikus jāsedz jau pašvaldības ieguldītie līdzekļi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

Valdība 25.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumprojektā “Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”.

Likumprojektā precizēts deleģējums Ministru kabineta noteikumiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu.

Likumprojektā svītrota atļaujas izsniegšanas kārtība, jo noteikumu sagatavošanas un precizēšanas gaitā izstrādāta efektīvāka kontroles sistēma, kas paredz personu reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts atbalsta finansējuma pārdali lauksaimniekiem

Lai efektīvāk īstenotu uzsāktos valsts atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kā arī maksimāli nodrošinātu piešķirto līdzekļu izmantošanu, Zemkopības ministrija (ZM) ir veikusi finansējuma pārdali starp šiem atbalsta pasākumiem. Finansējuma pārdale veikta, līdzekļus no pasākumiem, kuros piešķirtais finansējums netika apgūts, novirzot pasākumiem, kam tas nepieciešams papildus.

Tādējādi valdība 25.novembrī apstiprināja ZM izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.41 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2008.gadā un tā piešķiršanas kārtību””, kurus īstenojot tiks pārdalīts finansējums starp atbalsta pasākumiem.

Subsīdiju grozījumos noteikts, ka palielināts atbalsts ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai, par pārraudzībā esošu govi vienreizējo maksājumu palielinot no 34 latiem uz 47 latiem.

Lai veicinātu gaļas kooperatīvu attīstību, specializētā transporta iegādei gaļas un dzīvnieku pārvadājumiem noteikts papildu atbalsts 300 tūkstoši latu, kam pieteikties varēs līdz šā gada 19.decembrim. Atbalsta finansējumu varēs saņemt 2009.gadā.

Tā kā nacionālās pārtikas kvalitātes shēma tiks uzskatīta par ieviestu pēc tās akreditācijas 2009.gadā, ir mainīts šīs shēmas ieviešanai piešķirtā avansa apjoms un pagarināts dokumentācijas iesniegšanas termiņš Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (LVAEI) , kas realizēs šīs shēmas ieviešanu.

Grozījumi nosaka arī palielinātu kopējo finansējumu un precizētus nosacījumus apdrošināšanas polišu iegādes kompensēšanai.

Līdz ar to pilnībā tiks nodrošināta visu iesniegto polišu kompensēšana.

Normatīvā akta grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām valsts ciltsgrāmatas kārtošanas procesā

Valdība 25.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi”.

Tā kā pašreiz vienas dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatu var kārtot divas vai vairākas organizācijas, ir jānosaka, ka šīm organizācijām ciltsgrāmatas kārtošanas procesā ir jāsadarbojas.

Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka organizācija, kas izbeidz savu darbību vai zaudē šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusu, datus par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem nodod valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” arhīvā, kas savukārt nodrošina, ka dati par ciltsgrāmatā ierakstītajiem dzīvniekiem tiek saglabāti un ir pieejami organizācijai, kas turpina kārtot ciltsgrāmatu.

Tāpat grozījumos paredzēts, ka reizi mēnesī dzīvnieku reģistra datos izdara atzīmi par dzīvnieka ierakstīšanu ciltsgrāmatā.

Tādējādi datu centra dzīvnieku reģistrā būs redzama arī informācija par to, vai dzīvnieks ir ierakstīts ciltsgrāmatā.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtību

Valdība 25.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 4.novembra noteikumos Nr.626 “Dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības aprites kārtība””, kuri izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Komisijas (EK) Direktīvu par dzīvnieku barības lietošanu īpašiem barošanas mērķiem un Direktīvu par dzīvnieku barību nieru darbības uzlabošanai hroniskas nieru mazspējas gadījumā.

Normatīvajā aktā noteikts, ka viens no dzīvnieku ārstnieciskās barības veidiem ir barība nieru funkciju uzturēšanai hroniskas nieru mazspējas gadījumā. Barība satur zemu fosfora daudzumu un ierobežotu olbaltumvielu daudzumu, bet olbaltumvielas ir augstas kvalitātes.

Barība var saturēt ķīmisku vielu lantāna karbonātu, kas samazina fosfora absorbciju jeb uzsūkšanos. Šī barība paredzēta suņiem un kaķiem. Barību drīkst izbarot saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par jaunu valsts izglītības informācijas sistēmu

Ministru kabinetā 25.novembrī tika skatīts un pieņemts zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par veicamajiem pasākumiem, lai nodrošinātu visu izglītības iestāžu, skolotāju un skolēnu reģistru integrāciju vienotā sistēmā, un darba slodžu un skolēnu skaita atbilstību normatīvo aktu prasībām”.

Informatīvais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu sekretariātam sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) līdz 2008.gada 1.septembrim nodrošināt visu izglītības iestāžu, skolotāju un skolēnu reģistru integrāciju vienotā sistēmā, iesniedzot informāciju Ministru prezidentam par darba slodžu un skolēnu skaita atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Patlaban izglītības iestāžu, skolotāju un skolēnu uzskaitei Izglītības un zinātnes ministrija izmanto Latvijas izglītības informatizācijas projektā izveidoto Latvijas izglītības informācijas sistēmu (LIIS), taču to vairs nav iespējams tehnoloģiski attīstīt, tādēļ izglītības iestāžu, skolotāju un skolēnu reģistru integrācija LIIS nav lietderīga.

Izglītības un zinātnes ministrija 2007.gadā ir uzsākusi projektu “Valsts izglītības informācijas sistēma”, kurā tiek izstrādāta jauna, vienota valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS).

Tā nodrošinās pieeju datiem par visām izglītības iestādēm, skolēniem un skolotājiem, tostarp skolotāju darba likmēm un stundu skaitu, kā arī dažādiem statistikas pārskatiem.

E-lietu sekretariāts informatīvajā ziņojumā norāda, ka jautājums par VIIS ieviešanai nepieciešamo finansējumu ir risināms, izmantojot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus un darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” pieejamos struktūrfondu līdzekļus. Izglītības un zinātnes ministrijas pieejamais finansējums šajā programmā ir 14,5 miljoni latu.

IZM plāno ieviest VIIS reģistru centrālo datubāzu vadības sistēmu līdz 2009.gada 1.oktobrim un pilnībā pāriet uz tās lietošanu 2009./2010.mācību gadā.

Lai pēc VIIS ieviešanas nodrošinātu tās darbību, IZM budžetā būtu jāparedz līdzekļi sistēmas uzturēšanai. Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu būtu skatāms kopā ar visu valsts pārvaldes iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

 

ĪUMEPLS: Par interneta drošības projekta “Net-Safe Latvia” turpinājumu

25.novembrī Ministru kabinets atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta plānotajam Eiropas Komisijas (EK) programmas “Safer Internet plus” projektam “Net-Safe Latvia”.

Plānotais projekta kopējais budžets divu gadu periodam, ieskaitot Eiropas Komisijas līdzfinansējumu 75% apjomā, ir 374 tūkstoši latu, no valsts budžeta nepieciešamais finansējums – 90 tūkstoši latu.

Eiropas Komisija ir atzinīgi novērtējusi e-lietu sekretariāta līdz šim īstenotos projektus “Net-Safe” un “Hotline” un atbalsta to turpināšanu, lai nodrošinātu projektu pēctecību un interneta vides drošības uzlabošanu.

Projektā “Net-Safe Latvia”, kas apvienos abus līdzšinējos projektus, paredzēts turpināt bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu par drošību internetā. Turpinās darboties elektronisko ziņojumu līnija, kas paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem internetā, kā arī tiks nodrošināta iespēja zvanīt uz uzticības tālruņa numuru, lai informētu par pārkāpumiem internetā.

“Net-Safe Latvia” projekts turpinās pildīt nacionālā atbalsta punkta funkcijas Eiropas “Insafe” un “Inhope” tīklos, kas koordinē drošu interneta lietošanu un elektronisko ziņojumu par pārkāpumiem internetā apstrādi.

Projektu “Net-Safe Latvia” īstenos sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts