Nāk kongress Viesītē. Darba pilnas rokas

Jau pēc nedēļas, 28.maijā, Jēkabpils rajona Viesītes pilsētas kultūras namā pulcēsies Latvijas pašvaldību devītā kongresa dalībnieki. Te atgādināsim tā darba kārtības mezgla jautājumus: par reģionālo reformu (galvenais referents — LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis), par 2000. gada budžeta veidošanas pamatprincipiem (LPS priekšsēža vietnieks Aleksandrs Lielmežs, Rīgas rajona Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs) un par valdības deklarācijas izpildi (Jānis Teikmanis, LPS priekšsēža vietnieks, Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājs).

Šajā sakarā, kā jau allaž kongresa priekšvakarā, īpaši rosīgi darbojas dažādas Latvijas Pašvaldību savienības struktūras. Aizvadītās nedēļas nogalē, 13. un 14. maijā, Jūrmalā tika spriests par Latvijas pašvaldību reģionālajiem informācijas centriem, kas kļūst sevišķi aktuāli administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Saskaņā ar Eiropas Savienības ieteikto un Dānijas valdības realizēto integrācijas programmu Latvijā un pamatojoties uz vietējo pašvaldību atbalstu šādi centri būs Kuldīgā, Madonā, Jelgavā un Rēzeknē.

Zemāk — centru koncepcijas teksts, kas pieņemts par turpmākās rīcības pamatu. Tā tēzes atbilst starptautiskās Pašvaldību savienības (IULA) pamatprincipiem, sasaucas ar Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) un Nevalstisko organizāciju (NVO) centru pamatfunkcijām. Domājot par tālākgaitu uz Eiropas Savienību, šāda saskaņota rīcība ir vairāk nekā nepieciešama. Tāpēc koncepcijas tekstā ir atsauces uz Eiropas Integrācijas biroju (EIB) un citām institūcijām. Pamazām pie šādas saskarsmes jāpierod. Ne jau tikai kongresa sakarā.

Latvijas Pašvaldību Savienības

reģionālo informācijas centru koncepcija

1. Ievads

Latvijā ir 584 pašvaldības, un 495 no tām ir LPS biedri. LPS jau diezgan sen ir uzsākusi informācijas izplatīšanas darbu, izdodot žurnālu reizi mēnesī un iknedēļas informācijas lapu (tā tiek sūtīta 26 rajonu pašvaldībām ar lūgumu to izplatīt tālāk rajona vietējām pašvaldībām). Kad LPS tika iesaistīta Dānijas ES integrācijas programmā Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai, kā arī uzsāka aktīvu darbu tādās starptautiskās organizācijās kā CEMR, Reģionu komiteju un CLRAE, īpaši pieauga nepieciešamība izplatīt šo informāciju tālāk pašvaldībām. Tāpat arī EIB (Eiropas integrācijas birojs) un citas valsts institūcijas, arī ārvalstu donori (piemēram, Sorosa fonds) un sabiedriskās organizācijas ir palielinājušas pieprasījumu izplatīt pašvaldības interesējošu informāciju. Ir acīmredzami, ka steidzami nepieciešams uzlabot tiešu informācijas piegādi visiem LPS biedriem, kā arī nodrošināt tās atgriezenisko saikni no pašvaldībām. Tāpēc LPS ir apsvērusi nepieciešamību stiprināt centrālo informācijas struktūru savienībā, kā arī izveidot LPS reģionālos informācijas centrus vēsturiskajos Latvijas reģionos — Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē.

2. Mērķis

Vispārējais apakšprojekta mērķis:

uzlabot informācijas plūsmu starp LPS un tās biedriem, kā arī uzlabot pieeju informācijai pašvaldībām svarīgos jautājumos, jaunajiem likumprojektiem, ES likumdošanas piemērošanu un tās ietekmi uz pašvaldībām, ES integrācijas procesu, ES programmām un fondiem, kas pieejami Latvijas pašvaldībām, NVO centriem, institūcijām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Projekta tiešais mērķis:

1) Nodrošināt pašvaldības, NVO, interešu grupas, institūcijas, uzņēmumus reģionā ar informāciju, ko sagatavo centrālā informācijas struktūra LPS un izplata caur reģionālajiem informācijas centriem. Informācijas saturs:

• par jaunajiem likumprojektiem un noteikumiem,

• par valsts jaunākajām attīstības koncepcijām un programmām vietējo pašvaldību interešu sfērās (reģionālā attīstība, teritoriālā reforma, tūrisms, sociālā politika, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība u.c.);

• ES integrācijas process;

• likumdošanas piemērošana un tās ietekme uz pašvaldību attīstību;

• ES sistēma, institūcijas, politika;

• ES programmas un fondi, kā arī finansējuma avoti Latvijā, kas sniedz atbalstu pašvaldību attīstības projektiem;

• sadraudzības līgumi un partneru meklēšana, lai piedalītos starptautiskajos un pārrobežu sadarbības projektos;

• derīga informācija no partneru asociācijām, Reģionu komitejas, Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE), IULA, CEMR;

2) nodrošināt atgriezenisko informācijas saikni no pašvaldībām par to pēdējām aktivitātēm un attīstību tādās sfērās kā:

• reģionālā attīstība;

• tūrisms;

• vides aizsardzība;

• pašvaldību savstarpējā sadarbība;

• sadraudzība un starptautiskā sadarbība;

• projekti, kurus atbalsta ES programmas un bilaterālie donori.

3. Ieguvēji/rezultāta saņēmēji

Attiecīgā reģiona pašvaldības, NVO, institūcijas, uzņēmumi un iedzīvotāji

4. Klienti

Ņemot vērā, ka Latvijā nav valsts finansētu reģionālo informācijas centru, centrālās valdības institūcijas vēlas izmantot šos centrus savas informācijas izplatīšanai. Eiropas integrācijas birojs (EIB) ir izrādījis lielu interesi, jo šie centri varētu kalpot kā labs atbalsts ES integrācijas stratēģijas realizācijai. Šīm institūcijām arī nosūtīs informāciju, kas tiks saņemta no pašvaldībām, un tas kopumā uzlabos izpratni par pašvaldību pašreizējo stāvokli un to gatavību uzņemties jaunu atbildību ES integrācijas kontekstā.

5. Centru izvietojums

Tiks organizēts tenders (konkurss) 26 rajonu padomēm, kura mērķis ir nodrošināt arī pašvaldības interesi un saistības projekta turpinājumam.

6. Saistība starp projektu un citām programmām

Reģionālo informācijas centru izveidošanu jāsaista ar aktivitātēm, kādas paredzētas Dānijas ES integrācijas programmas Latvijai ietvaros, kas paredz sagatavot ES informācijas speciālistus pašvaldībām, un citām palīdzības programmām, kuru nolūks ir uzlabot pašvaldībās zināšanas par ES.

7. Pašvaldību iesaistīšana

Izveidojot centrus, pašvaldībām jāuzņemas saistības, kas tiks atspoguļotas līgumā, un tās var būt algas centra darbiniekiem, izdevumi informācijas izplatīšanai (daļēji), komunikāciju izdevumi, telpu nodrošināšana.

8. Organizācija

Reģionālie informācijas centri būs LPS īpašums un struktūrvienība. Šiem centriem būs jāuztur sakari ar vietējo pašvaldību apvienībām reģionā (ja tādas eksistē), Plānošanas reģionu attīstības padomēm, Pašvaldību mācību centriem reģionos. Turpmākais centru finansējums tiks paredzēts līgumā ar attiecīgo pašvaldību, un tiks meklēti papildu līdzekļi centru uzturēšanai gan LPS un valsts institūciju, gan ES fondu un programmu resursos.

9. Darbinieki

Ir paredzēts, ka katrā centrā strādās divas personas. Viens no darbiniekiem izplatīs informāciju par jaunajiem likumdošanas aktiem, kā arī LPS informāciju, piedalīsies LPS domes un valdes sēdēs, organizēs informatīvās dienas pašvaldību pārstāvjiem par jauno likumdošanu, dokumentiemn, koncepcijām u.c.

Pirmās personas profils — jābūt pieredzei pašvaldību darba jautājumos.

Otram darbiniekam būs jāstrādā šādās sfērās: ES informācija, palīdzības programmas, sadraudzība, konsultācijas par projektu finasēšanas iespējām, informācija no CEMR, Reģionu komitejas, CLRAE un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī pašvaldību asociācijām ārzemēs.

Personas profils: labas angļu valodas zināšanas, zināšanas par pašvaldību attīstības jautājumiem, labas iemaņas darbā ar datoru.

Spraigas būs arī šīs nedēļas nogales dienas, jo 21. maijā Siguldā pulcēsies LPS Pilsētu savienības pārstāvji. Te jau rīta pusē paredzēta arī nule iespiestās Latvijas pilsētu enciklopēdijas svinīga atvēršana. Bet Alūksnes rajona Gaujienas pagasta padomē pēcpusdienā sāksies Latvijas pagastu apvienības valdes sēde. Tajā iecerēti pārrunāt pašvaldību turpmākās kreditēšanas iespējas, apspriest LPS IX kongresa materiālus un iztirzāt lauku pašvaldību vērienīgāku līdzdalību valsts politiskajos procesos.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors