Nevaram nepievērst uzmanību dažiem presē izskanējušiem pārmetumiem par Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) darbību disciplinārlietas izmeklēšanā pret Valsts kancelejas direktoru Alvi Vītolu.

Gribam uzsvērt, ka ikvienu disciplinārlietu VCP izmeklē objektīvi un atbilstoši likumam, nevis pēc iepriekš iestudētiem scenārijiem, ikviens disciplinārpārkāpums tiek konstatēts un pierādīts dokumentāri. Nevienas disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā VCP nav konsultējusies ar citu iestāžu amatpersonām un nav saskaņojusi piemērotos disciplinārsodus.

Savu slēdzienu Valsts kancelejas direktora A.Vītola disciplinārlietā par ierēdņa valsts civildienestam nodarītā kaitējuma apmēru un tam piemērojamo disciplinārsodu VCP varēs sniegt tikai pēc disciplinārlietas dokumentu izmeklēšanas, kā arī pēc Valsts kontroles revīzijas par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu Valsts kancelejā.

Disciplinārlietās VCP meklē atbildi ne tikai uz jautājumu, kas ir noticis, bet arī — kā tas varēja notikt. Šajā gadījumā, izmeklējot ierēdņa — Valsts kancelejas direktora — disciplinārlietu, viens no galvenajiem jautājumiem ir atbildība par valsts budžeta līdzekļu tiesisku izlietošanu un kontroli.

Savā darbības laikā VCP ir izmeklējusi vairākas disciplinārlietas, kas saistītas ar valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu. To vidū ir gan lietas, kurās VCP nav konstatējusi iestāžu vadītāju disciplinārpārkāpumus, gan arī lietas, kurās, konstatējot, ka likumam neatbilstošas augstāko ierēdņu darbības dēļ nodarīti būtiski materiāli zaudējumi valstij un kaitējums valsts civildienestam, piemēroti Ministru kabineta noteikumos Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" paredzētie disciplinārsodi.

Likums "Par budžetu un finansu vadību" nosaka, ka par valsts budžeta tiesisku izlietošanu un kontroli ir atbildīgs iestādes vadītājs. Līdz ar to katrs iestādes vadītājs ir atbildīgs par visām pakļautībā esošo darbinieku izdarītajām darbībām saistībā ar valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

No augstākstāvošo amatpersonu nelikumīgiem rīkojumiem ierēdni sargā likums "Par valsts civildienestu", pēc kura rīkojumi ierēdnim "jāpilda tiktāl, ciktāl attiecīgā darbība nav sodāma saskaņā ar kriminālās vai administratīvās likumdošanas aktiem vai nav pretrunā ar valsts civildienesta nolikumu, ciktāl viņš nesaskata šīs pretrunas un ciktāl tas neaizskar cilvēka cieņu". Tāpēc ierēdnim ir jāiebilst pret nelikumīgiem rīkojumiem un, lai izvairītos no domstarpībām, kā arī atbilstoši likumam, tas jādara rakstveidā. Savukārt VCP, kurai ierēdnis ziņo par tiem rīkojumiem, par kuru likumību viņš nav pārliecināts un kurus augstākstāvošās amatpersonas nav atcēlušas, desmit dienu laikā pieņem lēmumu šajā jautājumā.

VCP nekad nav pildījusi politiskus pasūtījumus, bet gan gādājusi par to, lai ikviena ierēdņa administratīva kļūda uz nodokļu maksātāju rēķina tiktu izvērtēta atbilstoši likumam.

Armands Kalniņš, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks