Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Staburaga glābšanas mēģinājumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1999., Nr. 256/257 (1716/1717) https://vestnesis.lv/ta/id/18441

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pret svešām varām

Vēl šajā numurā

13.08.1999., Nr. 256/257 (1716/1717)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Staburaga glābšanas mēģinājumu

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas Valsts arhīva dokumenti liecina, ka piecdesmitajos gados, t.s. Hruščova atkušņa laikā, Latvijā daudz kas ticis iecerēts arī dabas un vēstures pieminekļu aizsardzībā. Tā, piemēram, Latvijas PSR Ministru Padome 1956.gada 18.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.187 "Par Siguldas pilsētas kūrorta zonas mežaparka labiekārtošanu", ar kuru noteica visai plašu labiekārtošanas darbu programmu. Minētais lēmums arī uzdeva LPSR Komunālās saimniecības ministrijai kopīgi ar Kultūras ministriju, Finansu ministriju un Fiziskās kultūras un sporta komiteju divu mēnešu laikā sagatavot un iesniegt Ministru Padomei priekšlikumus par masu tūrisma un atpūtas vietu — Staburaga un Gaiziņkalna — labiekārtošanu.

Jēkabpils rajona izpildu komitejas darbinieki drīz vien sagatavoja visai plašu Staburaga labiekārtošanas plānu, kuru pamatos atbalstīja arī vairākas republikāniskās iestādes. Taču šīs labās ieceres diemžēl neizdevās īstenot.

Šajā laikā jau bija aizsākušies Pļaviņu HES projektēšanas darbi, kuri visumā noritēja dziļā slepenībā. Tomēr fakts, ka līdz ar Pļaviņu HES uzcelšanu Staburags, kā arī vairākas citas Latvijas skaistākās vietas izzudīs uz visiem laikiem, drīz vien kļuva zināms. Tamdēļ daudzi Latvijas zinātnieki, izglītības un kultūras darbinieki, kā arī darba kolektīvi aktīvi protestēja pret šo Latvijas skaistāko vietu iznīcināšanu un iestājās par tādu HES celtniecības variantu, kas šādu rīcību nepieļautu. Principiāli svarīga nozīme bija Veras Kacenas 1958. gada 22.martā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicētajam rakstam "Nedrīkstam pārsteigties", kā arī vairākiem šā laikraksta redakcijas rakstiem.

Lai gan Latvijas sabiedrības nostāja bija nepārprotami par Staburaga un citu senvietu saglabāšanu, tomēr vērā tika ņemts PSRS enerģētikas speciālistu viedoklis un Pļaviņu HES tika uzcelta viņu ieplānotajā vietā.

No daudzajiem arhīva materiāliem par Pļaviņu HES celtniecību šoreiz lasītājiem galvenokārt piedāvājam tos, kas pauž atbalstu Staburaga saglabāšanai.

 

 

 

Jēkabpils rajona izpildu komitejas priekšlikumi par Staburaga apkārtnes labiekārtošanu

Nr.183/18

Latvijas PSR komunālās saimniecības Latvijas PSR Jēkabpils rajona

ministram b. Ķīsim darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komiteja

1956.gada 15.jūnijā

Sakarā ar Ministru Padomes š.g. 18.aprīļa lēmumu Nr.187 Jēkabpils rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sastādītā komisija šādā sastāvā:

1) Rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks b. Ādams.

2) Jēkabpils mežsaimniecības direktors b. Šnepsts.

3) Rajona kultūrziglītības nodaļas vadītāja b.Bērziņa un

4) Jēkabpils projektu–tāmju biroja pārstāvis b.Vaivods

pēc Staburaga apskates uz vietas atzina, ka, sākot ar šo gadu, Staburagā ar Liepavotu un parku, pakāpeniski jāizpilda secības kārtībā zemāk minētie izbūves un labiekārtošanas darbi:

1) ierīkot pie Kokneses lielāku celtuvi ar celtspēju smago mašīnu un autobusu pārcelšanai pār Daugavu. Esošā celtuve spēj pārcelt tikai kājāmgājējus un pajūgus. Ekskursantu vairums tagad brauc mašīnās un parasti vispirms apmeklē Koknesi, lai nokļūtu uz Staburagu, tie spiesti iet 9 km kājām, tāpēc daudzi atturas no Staburaga apskates.

2) Nostiprināt Staburaga klinti pret nogruvumiem, pamūrējot vai iebetonējot apmēram 10 m3 mūra cementa javā vai betonā.

3) Izveidot Staburaga klints augšas platformu, izklājot to ar dolomīta plāksnēm cementa javā, uzmūrējot apkārt platformai akmens barjeru un izbetonējot avota ūdens savāktuvi–baseinu un ūdens pārteci pār klinti. Darba apjoms — apmēram 18 m3 akmens betona.

4) Ierīkot stāvā krasta nogruvuma vietās divus kājāmgājēju tiltus — uz takas gar Daugavas krastu starp Staburagu un Liepavotu. Viena tilta garums ir apmēram 10,0 m, otra — 25,0 m, platums — 1,2—1,5 m, balstu augstums — apmēram 7 m. Tilti vēlami vietējā akmens konstrukcijā ar arkām starp balstiem. Pašreiz krasta un takas nogruvuma dēļ iešana pa skaistāko parka posmu gar stāvo krauju nav iespējama.

5) Atjaunot izgruvušās un pabeigt vēl neizmūrētās akmens kāpnes, noejot no Staburaga klints un Liepavota uz Daugavu, kā arī takas stāvajos posmos gar krauju. Kāpienu platums — apmēram 1,2 m, kāpienu kopskaits — 250.

6) Nostiprināt ar akmeņu mūra atbalstsienām grūstošos mīkstos krasta iežus augšpus takas pret projektējamiem tiltiem un augšpus paša Liepavota. Mūra apjoms — apmēram 70 m3.

7) Izveidot Liepavota platformu, atjaunojot bojātos un izmūrējot no dolomīta akmeņiem iztrūkstošos posmus iežogojuma barjerām, kā arī nolīdzinot un noklājot ar plāksnēm platformas virsmu un izmūrējot ūdens pārteci. Darba apjoms — apmēram 10 m3 akmeņu mūra cementa javā.

8) Uzbūvēt 4 atpūtas paviljonus apm. 15—20 personām katru pie Staburaga, Liepavota un parkā.

9) Uzbūvēt 2 sabiedriskas atejas apm. 30 vietām.

10) Ierīkot stacionārus solus ar betona kājām 60 gab. (garums — 2,5—3 m).

11) Uzstādīt vietai atbilstošas akmenī veidotas skulptūras (piemēram, Lāčplēsis, Staburaga bērni un tamlīdzīgas) pie Staburaga un Liepavota, kā arī dekoratīvas skulptūras uz sarīkojuma laukuma kāpnēm.

12) Uzcelt tūristu mītni blakus galvenajai ejai uz Liepavotu, nojaucot tur esošās nodegušās ēkas, akmens mūrus, kur līdz karam atradās pienotava, veikals, tūristu mītne un pasta nodaļa.

Tūristu mītne paredzēta vasaras sezonai, vieglas koka konstrukcijas, paviljona veida ēkā paredzamas sekojošas galvenās telpas:

a) mītnes pārziņa dzīvoklis ar 2 istabām un virtuvi, apkurināms, dzīvošanai visu gadu;

b) bufetes telpa ar attiecīgām palīgtelpām un galdiem ar sēdvietām apm. 50 personām, tiešā sakarībā ar to segta un vaļēja terase apm. 100 personām;

c) 2—3 guļamtelpas, kopmītnes tipa, apm. 100 guļvietām;

d) piebūve ar saimniecības telpām pārzinim un ar nojumi vai slēgtu garāžu pāris iebraucēju mašīnām.

Pašreiz ekskursanti, kas vēlas ilgāk uzkavēties Staburagā, ir spiesti nakti pavadīt zem klajas debess.

13. Uzcelt sarīkojuma laukumā uz sagrautās mūra estrādes pamatiem jaunu segtu koka estrādi apm. 1000 dziedātājiem (pēc Rīgas Kirova parka estrādes parauga) ar mazu ģērbtuvi apm. 20—30 uzveduma dalībniekiem.

14. Izbūvēt skatītāju amfiteātra vidusposmā betona solus pēc esošā parauga ar apm. 500 sēdvietām skatītājiem.

15. Pievilkt augstsprieguma līniju apm. 3 km attālumā, uzstādot apm. 15—20 kw transformatoru.

Jēkabpils rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

(K.Ādams)

LVA, 270.f., 2.apr., 5745.l., 9., 10.lp. Noraksts.

 

 

Izvilkums no LPSR Komunālās saimniecības ministrijas atzinuma par Staburaga apkārtnes labiekārtošanu

Nr.962

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam

1956.gada 20.jūlijā

Latvijas PSR Ministru Padome ar 1956.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.187 "Par Siguldas pilsētas kūrorta zonas mežaparka labiekārtošanu" uzdeva Latvijas PSR Komunālās saimniecības ministrijai kopā ar LPSR Kultūras ministriju, LPSR Finansu ministriju un LPSR Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komiteju iesniegt LPSR Ministru Padomei priekšlikumus par darbaļaužu tūrisma un atpūtas vietu — Staburaga un Gaiziņkalna — labiekārtošanu.

LPSR Komunālās saimniecības ministrija un LPSR Kultūras ministrija, izbraucot uz vietām, piedaloties Jēkabpils un Madonas rajonu izpildu komiteju pārstāvjiem, konstatēja augstāk minēto objektu šādu stāvokli:

Staburagā

Nepieciešams izremontēt un atjaunot akmens pakāpienus, skaitā 250, atsevišķās vietās nostiprināt krasta nogāzes, izgatavot laukuma akmens un betona barjeras un veikt citus darbus 108 m3 platībā.

Uzcelt 60 soliņus uz betona kājām, 2 sabiedriskās tualetes, 2 kājāmgājēju tiltiņus, tūristu bāzi, tirdzniecības paviljonus un veikaliņus, koncertzāli un veikt citus darbus saskaņā ar pielikumu Nr.1.*

Iepriekš minētos darbus dažādā laikā veiks dažādas iestādes un organizācijas, tamdēļ, lai saskaņā ar apkārtnes vēsturisko un dabas ainavas specifiku nodrošinātu šā objekta labiekārtošanu, ir nepieciešams sagatavot Staburaga mežaparka un Liepavota ģenerālplānu.

Tūristu bāzes, koncertzāles un citu objektu celtniecība var tikt veikta pakāpeniski pēc līdzekļu piešķiršanas šim mērķim. (..)

Ministra vietnieks

V.Vecgailis

LVA, 270.f., 2.apr., 5745.l., 7., 8.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Netiek publicēts

 

 

Izvilkums no LPSR Finansu ministrijas atzinuma par Staburaga labiekārtošanu

Nr.06–1–218

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam

1956.gada 28./30.jūlijā

Republikas Finansu ministrija, iepazinusies ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmuma projektu "Par darbaļaužu masu tūrisma un atpūtas vietu — Staburaga un Gaiziņkalna mežaparku labiekārtošanu", kuru iesniedza Komunālās saimniecības ministrija, ziņo, ka Staburaga ģenerālparka (tā tekstā J.R.) izstrādāšana līdz Pļaviņu HES celtniecības projekta apstiprināšanai uz Daugavu ir priekšlaicīga.(..)

Latvijas PSR finansu ministrs

F.Manoilo

LVA, 270.f.,2.apr., 5745.l., 6.lp.Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

LPSR Ministru Padomes Valsts celtniecības un arhitektūras komitejas atzinums par Staburaga labiekārtošanu

Nr.AP–52–1642

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam

1956.gada 6.augustā

Par LPSR Ministru Padomes lēmuma projektu "Par darbaļaužu masu tūrisma un atpūtas vietu — Staburaga un Gaiziņkalna mežaparku labiekārtošanu" LPSR Valsts celtniecības komitejai ir šādas piezīmes:

Par punktu 1a — Staburaga un Gaiziņkalna mežaparka ģenerālplānu izstrādes plānu uzdevumi, kā arī ģenerālplāni ir jāsaskaņo ar LPSR Valsts celtniecības komiteju. Par puktu 3 — Staburaga mežaparka koncertestrādes projekts ir jāsaskaņo ar LPSR Valsts celtniecības komiteju. Par punktu 4 — ar nolūku, lai novērstu Staburaga klints bojāšanu, būtu nepieciešams papildināt "Pie Staburaga klints pamata uzcelt ledgriezi", kā arī paredzēt divu fontānu ierīkošanas darbu pabeigšanu.

Par punktu 9 — tūristu bāzes un slēpotāju tramplīna projekti ir jāsaskaņo ar LPSR Valsts celtniecības komiteju.

Pārējā ziņā projekts atspoguļo nepieciešamos pasākumus, taču reizē ar to ir nepieciešams attiecīgajām instancēm iesniegt un darīt zināmu, ka sakarā ar spēcīgas HES celtniecību uz Daugavas pie Aizkraukles un izveidojot ūdenskrātuvi, kur ūdens pacelsies par 40 metriem (salīdzinot ar tagadējo līmeni), tādi dabas skaistumi kā Pērses ūdenskritums, Staburags un Liepavots izzudīs un nokļūs zem ūdens.

Valsts komitejas priekšsēdētāja vietnieks

E.Kiše

LVA, 270.f., 2.apr., 5745.l., 5.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no LPSR Finansu ministrijas atzinuma par Staburaga labiekārtošanu

Nr.08-1-318

Latvijas PSR Ministru Padomes

priekšsēdētāja vietniekam biedram V.Krūmiņam

Izskatot LPSR komunālās saimniecības ministra vietnieka b. V.Vecgaiļa iesniegumu, kurš izklāstīts 1956.gada 20.jūlija vēstulē Nr.04/962-2653 jautājumā par Staburaga un Gaiziņkalna mežaparku saimniecības ģenerālplāna sagatavošanu, Finansu ministrija ziņo, ka Pļaviņu HES celtniecības gaitā Staburaga parka teritorija tiks appludināta, sakarā ar ko nav nepieciešams izstrādāt ģenerālo plānu, bet laika posmā līdz appludināšanai ir jāveic tikai kārtējie labiekārtošanas darbi. (..)

Latvijas PSR finansu ministrs

F.Manoilo

LVA, 270.f., 2.apr., 5745.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

LKP CK sekretāra J.Kalnbērziņa un LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka M.Plūdoņa lūgums iekļaut Pļaviņu HES celtniecību

1957.gada tautsaimniecības plānā

PP—3139

PSKP Centrālajai komitejai Latvijas KP Centrālā komiteja

PSRS Ministru Padomei un Latvijas PSR Ministru Padome

1956.g. 20.VIII

Saskaņā ar PSKP XX kongresa direktīvām sestajā piecgadē uz Daugavas ir paredzēta Pļaviņu HES celtniecība.

PSRS Elektrostaciju ministrijas Hidroenergoprojekta komisija 1956.gada augusta sākumā ir galīgi izvēlējusies stacijas celtniecības vietu un aizsprostu profilu.

Saskaņā ar Latvijas PSR Valsts plānu komisijas kopīgi ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju veiktajiem aprēķiniem elektroenerģijas patēriņā sestajā piecgadē republikas energosistēmā izrādījās jaudu deficīts — 1959.gadā — 15 tūkst. kW un 1960.gadā — 50 tūkst. kW.

Vienīgais jaudu deficīta segšanas avots ir Pļaviņu HES pirmā agregāta nodošana ekspluatācijā 1960.gadā.

PSRS elektrostaciju ministra vietnieks b. I.Ugorecs 1956.gada 24.marta vēstulē Nr.U—307 paziņoja Latvijas KP CK un LPSR Ministru Padomei, ka Pļaviņu HES celtniecības projekta uzdevumi varot tikt sastādīti 1957.gada 1.ceturksnī.

Latvijas KP CK un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz Pļaviņu HES celtniecību iekļaut 1957.gada tautas saimniecības plānā.(..)

Latvijas KP CK sekretārs J.Kalnbērziņš

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

M.Plūdonis

LVA, 693.f., 3.apr., 17.l., 30.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

LKP CK un LPSR lūgums pabeigt Pļaviņu HES projektēšanas darbus un uzsākt celtniecības darbus

Rezolūcija: "b.Veldrem" PP—4138

16.X Plūdonis

Nr.34/486

PSR Savienības Ministru Padomes Latvijas KP Centrālā komiteja

priekšsēdētājam biedram N.Bulgaņinam un Latvijas PSR Ministru Padome

1956.gada 10.oktobrī

Saskaņā ar Latvijas PSR sestajai piecgadei aprēķināto energobilanci elektrības slodzes nepieciešamais maksimums 1960.gada beigās sastādīs ne mazāk kā 310—320 tūkst. kW, bet Latvijas energosistēmas darbojošos elektrostaciju noteiktā jauda šajā laikā sasniegs tikai 270 tūkst. kW, un deficīts būs 40—50 tūkst. kW, neskaitot pat minimāli nepieciešamo rezervi. Septītās piecgades pirmajos gados jaudu deficīts vēl vairāk pieaugs.

Sakarā ar to tautas saimniecības attīstības plānā 6.piecgadei Latvijas PSR uz Daugavas ir paredzēta Pļaviņu hidrostacijas celtniecība, kuras celtniecības sākums ir noteikts 1958.gadā.

Ņemot vērā, ka Pļaviņu HES celtniecības paātrināšana ir vienīgi iespējamais nosacījums, lai republikā samazinātu neizbēgamo elektroenerģijas deficītu, ka visi šās HES iepriekšējās izpētes darbi ir pabeigti un hidrostacijas profils ir galīgi noteikts, Latvijas KP Centrālā komiteja un Latvijas PSR Ministru Padome lūdz Jūs:

1. Uzdot Elektrostaciju ministrijai:

a) pabeigt Pļaviņu HES projekta uzdevumu sagatavošanu un apstiprināšanu ne vēlāk kā 1957.gada 1.pusgadā;

b) iekļaut 1957.gada 2.pusgada celtniecības plānā sagatavošanas darbu izpildi, lai apgūtu Pļaviņu HES celtniecības laukumu ar nolūku nodrošināt celtniecības darbu pilnu izvēršanu 1958.gada sākumā.

2. Pļaviņu HES celtniecību uzdot Elektrostaciju celtniecības ministrijai.

Latvijas KP CK sekretārs

J.Kalnbērziņš

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks

M.Plūdonis

LVA, 693.f., 3.apr., 17.l., 43., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas sabiedrības pārstāvju viedoklis par Pļaviņu HES celtniecību un Daugavas senlejas saglabāšanu

Rīgā 1958.gada 14.martā

Par kompleksu pieeju jaunās Daugavas spēkstacijas projektēšanā

Visiem ir zināms, kāda izšķiroša nozīme sociālistiskās ekonomikas attīstībā, cīņā par komunistiskās sabiedrības uzcelšanu ir visu tautas saimniecības nozaru nodrošināšanai ar elektroenerģiju. Tāpat ir zināms, ka šī problēma īpaši aktuāla ir mūsu republikā, kuras ātri augošā ekonomika vēl arvien izjūt asu elektroenerģijas trūkumu. Šā iemesla dēļ Latvijas PSR darbaļaudis ar dziļu apmierinājumu uzņēma Partijas un PSRS valdības lēmumu par lielas hidroelektrostacijas celtniecību uz Daugavas 6.piecgadē; tas dos iespēju izmantot Latvijas lielo upju ūdens resursus mūsu republikas tālākajam uzplaukumam.

Taču vienlaikus sabiedrībā rodas arvien pieaugošas rūpes par to, kur un kā institūts "Hidroenergoprojekt" ieprojektēs jaunās spēkstacijas celtniecību. Lielas hidroelektrostacijas celtniecība ir saistīta ar lielas ūdenskrātuves izveidošanu un ievērojamas zemes platības appludināšanu. Tamdēļ ir ļoti svarīgi, lai tiktu projektēts tāds hidroelektrostacijas celtniecības variants, kurā ūdenskrātuves izveidošana prasītu vismazākos upurus no citu ekonomikas nozaru, kultūras pieminekļu un tautas nacionālo tradīciju aizsardzības viedokļa.

Šajā ziņā sabiedrībā lielu trauksmi rada fakts, ka patlaban projektētais spēkstacijas celtniecības fakts pie Aizkraukles paredz appludināt Daugavas senleju iecirknī no Aizkraukles līdz Pļaviņām.

Šis Daugavas iecirknis ar savām dolomīta klintīm ir ne tikai visskaistākā Latvijas vieta, bet arī vienīgā tāda veida ainava Baltijas republikās — tas ir Vissavienības nozīmes dabas piemineklis. Šeit atrodas vesela rinda tādu brīnišķīgu dabas objektu un vēstures pieminekļu, bez kuriem latviešu darba cilvēks nevar iedomāties savu dzimto republiku; piemēram, Pērses upes ieleja ar pazīstamo ūdenskritumu, Kokneses, Oliņkalna, Staburaga pilskalni. Šīs vietas minētas latviešu tautas vēsturē un folklorā, tās iedvesmoja latviešu tēlotājas mākslas meistarus, par šīm vietām rakstīja Rainis, Andrejs Pumpurs, Valdis un citi rakstnieki. Staburags kā nacionālā lepnuma, latviešu tautas brīvības un neatkarības simbols figurē visās latviešu tautas kultūras nozarēs.

Tādējādi šā Daugavas senlejas iecirkņa appludināšana iznīcinās ne tikai nenovērtējamo dabas skaistumu un neaizstājamos vēstures un kultūras pieminekļus, bet šim aktam var būt arī negatīva politiska nozīme.

Tāda rīcība būs pretrunā ar ļeņiniskās nacionālās politikas pamatprincipiem, kuri prasa cienīt katras tautas nacionālās un patriotiskās jūtas.

Kā zināms, vācu fašistiskie okupanti nocirta lielos kokus Daugavas krastā gar Staburagu un savā zvēriskajā veidā atkāpjoties sagrāva Liepavota dekoratīvo iekārtojumu, kā arī mēģināja uzspridzināt Staburagu. Padomju armija atbrīvoja Latviju, izglāba latviešu tautu no paverdzināšanas un iznīcināšanas, izglāba arī Staburagu.

Protams, ja būtu objektīvs iemesls — vai upurēt Daugavas senleju ar Staburagu vai arī republikas tautas saimniecībai atteikties no Daugavas ūdens resursu izmantošanas, atteikties no elektroenerģijas, kura ir nepieciešama ekonomikas tālākai attīstībai, tad varētu izvirzīt jautājumu par to, ka ir nepieciešams upurēt vislielāko dabas skaistumu un visvērtīgākos dabas pieminekļus tautas gaišās nākotnes labā. Taču šinī gadījumā tāda iemesla nav.

Tas pats Hidroelektrostaciju institūts strādāja arī pie cita projekta varianta, kurš paredz Daugavas ūdens resursu izmantošanu tādā veidā, lai neappludinātu senleju starp Veiskraukļiem un Pļaviņām; bez tam šā celtniecības varianta izmaksas un ekonomiskais efekts nemaz neatšķiras no tā varianta, kuru patlaban izstrādā Hidroelektrostaciju institūta ekspedīcija. Runa ir par tā saucamo derivācijas kanāla variantu, kurš paredz Daugavas ūdeņu novadīšanu pa kanāliem apkārt Pļaviņu un Kokneses rajoniem un spēcīgas elektrostacijas "Lāčplēsis" celtniecību Daugavas kreisajā krastā iepretī Veiskraukļiem. Par to, ka derivācijas variants ekonomiski neatpaliek no Pļaviņu un Jēkabpils HES celtniecības, liecina fakts, ka šā paša institūta "Hidroenergoprojekt" 1956.gadā izstrādātajos salīdzinošajos ekonomiski tehniskajos rādītājos (..) Pļaviņu un Jēkabpils HES kopējā jauda bija 31 000 kilovati, bet derivācijas varianta HES jauda — 25 400 kilovati, celtniecības kopējās izmaksas pirmajā gadījumā sastāda 1932,2 miljoni rubļu, bet otrajā — 2098,0 miljoni rubļu. Pēc vietējo ekonomistu, inženieru un ģeologu domām, veicot daudz rūpīgāku derivācijas varianta kalkulāciju, patiesībā darbu apjoms var būt mazāks, un tie izmaksās lētāk, nekā tas norādīts institūta "Hidroelektroprojekt" pievienotajos aprēķinos.

Galvenā nelaime patlaban ir tā, ka Hidroelektrostaciju projektēšanas institūta darbinieki, kuriem uzticēts godpilnais uzdevums — izstrādāt jaunās Daugavas hidroelektrostacijas celtniecības projektu, pret saviem pienākumiem izturas vienpusīgi, nerēķinoties ar Latvijas vietējiem apstākļiem.

Viņu aprēķinos figurē tikai kilovati, t.i., izstrādāt tādu spēkstacijas celtniecības variantu, kurš dotu iespēju celt lētu un efektīvu hidromezglu. Vai tādā veidā nāksies appludināt vairākus tūkstošus hektāru neapdzīvotas taigas vai tuksneša, vai Daugavas senleju ar latviešu tautai dārgām vietām, tas, kā parāda iepriekšējā darba virziens, par nožēlošanu, profesionālos enerģētiķus interesē ļoti maz. Pēc viņu projekta Daugavas ūdens līmenis pacelsies līdz Kokneses pilsdrupām, bet Staburags atradīsies apmēram 2 metrus zem ūdens.

Šeit ir jāpiebilst, ka Vissavienības Hidroelektrostaciju projektēšanas institūts, kuram neapšaubāmi ir liela pieredze un nopelni mūsu zemes grandiozo elektrifikācijas plānu realizācijā, kurus izvirzījusi partija, savā darbā ne vienreiz vien jau ir pieļāvis lielas un ļoti nopietnas kļūdas. Centrālā prese vairākkārt jau to kritizēja par to, ka pret vietas izvēli elektrostacijām un appludināšanas plānošanu institūta darbinieki izturas vienpusīgi, nepietiekami ņem vērā citu nozaru ekonomikas svarīgās intereses un tā rezultātā tautas saimniecībai nodara kolosālus zaudējumus, no kuriem varētu izvairīties. Šajā sakarā īpaši svarīga nozīme ir A.Markina rakstam "Lielo darbu stratēģi", kurš publicēts žurnāla "Novij mir" 1957.gada 1.numurā. Raksta autors pamatoti parāda, ka mūsu dzimtenes upju izmantošanā ir jābūt kompleksai pieejai, ka, projektējot hidroelektrostacijas, ir nepieciešams vienlīdz nopietni ņemt vērā visu dzīves nozaru intereses un ne tikai patlaban, bet arī lielā laika sprīdī uz priekšu. Šī prasība ir īpaši attiecināma uz Daugavas izmantošanu, jo Latvijas PSR ir neliela un diezgan biezi apdzīvota republika, kur katram teritorijas kilometram ir nacionālas, materiālas, kultūrvēsturiskas un estētiskas vērtības.

Bez šaubām, institūta izstrādātajam hidroelektrostacijas projektēšanas "Pļaviņu variantam" ir savas priekšrocības, spriežot no tīras enerģētikas redzes viedokļa. Labi zināms arī, cik liela nozīme ir valsts līdzekļu ekonomijai — un iespējams, ka Hidroelektrostaciju projektēšanas institūts pacentīsies pierādīt, ka Pļaviņu varianta realizācija dos iespēju šobrīd ieekonomēt dažas budžeta līdzekļu summas. Taču ir jāņem vērā arī tas, ka Daugavas senlejas vienreizējos pieminekļus vispār nevar novērtēt ar naudu, bet to saglabāšana nākamajām paaudzēm dos tādus ekonomiskus, kultūras un politiskos ieguvumus, kuri ar uzviju atlīdzinās tagadējos izdevumus derivācijas varianta realizācijai un nebūs lieki atgādināt kaut vai tos ekonomiskos apsvērumus, kuri dod ievērojamas priekšrocības derivācijas variantam, kā, piemēram Pļaviņu pilsētas un dolomītu karjera, Daugavas ūdensceļu nākotne un citas problēmas, kuras ir norādītas šīs vēstules pielikumā.

Padomju sabiedrības plašas aprindas līdz šim nav informētas par to problēmu, kura radās sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību.(..)

Mums šķiet, ka "Hidroprojekt" nepietiekami sīki un vispusīgi informējis ne tikai plašu sabiedrību, bet arī partijas organizācijas vadību un republikas valdību par visiem jaunās Daugavas spēkstacijas celtniecības variantiem un praktiskajām iespējām atrisināt spēkstacijas celtniecības uzdevumus tā, lai tautas saimniecība saņemtu nepieciešamo elektroenerģiju un vienlaicīgi saglabātu no applūdināšanas Daugavas senleju no Aizkraukles līdz Pļaviņām ar visām tur esošajām vērtībām.

Šā iemesla dēļ mēs griežamies ar lūgumu pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes pārbaudīt lietas stāvokli plašāk, iesaistīt šajā darbā vietējos speciālistus un dot vadošus norādījumus stacijas projektētājiem — izstrādāt tādu HES celtniecības variantu, kurš garantētu no appludināšanas Daugavas senleju no Aizkraukles līdz Pļaviņām. (..)

Šim iesniegumam tiek pievienoti trīs pielikumi:

1. Pielikums: Sīkas ziņas par spēkstacijas celtniecību uz Daugavas pēc derivācijas varianta. Ekonomiskie un ģeoloģiskie apsvērumi.

2. Pielikums: Vispārējo datu salīdzinājuma tabula un Pļaviņu spēkstacijas un derivācijas varianta un situācijas shēmu tehniski–ekonomiskie rādītāji.

3. Pielikums: Appludināšanai paredzētie dabas un vēstures pieminekļi Daugavas senlejā. Tūrisma un alpīnisma objekts.*

Latvijas dabaszinātnieku biedrības priekšsēdētājs,

nopelniem bagātais agronoms

(J.Mežapuķe)

Zinātniskais sekretārs

(A.Lapsa)

Vissavienības botāniskās biedrības Latvijas nodaļas priekšnieks,

prof., doktors

(P.Galenieks)

Zinātniskais sekretārs (A.Rasiņš)

Vissavienības entomoloģiskās biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētājs,

docents, lauksaimniecības zinātņu kandidāts

(E.Ozols)

Zinātniskā sekretāre

(O.Kačalova)

Latvijas PSR ģeogrāfu biedrības priekšsēdētāja vietnieks,

docents, ģeogrāfijas zinātņu kandidāts

(A.Jaunputniņš)

Prezidija loceklis, ģeogrāfijas zinātņu kandidāts

(A.Pastors)

Vissavienības hidrobioloģiskās biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētāja,

bioloģijas zinātņu kandidāte

(A.Šurina)

Zinātniskā sekretāre, bioloģijas zinātņu kandidāte

(A.Kumsāre)

Latvijas PSR ZA Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūta

derīgo izrakteņu sektora vadītājs, korespondētājloceklis

(V.Melnalksnis)

Stratigrāfijas sektora vadītājs, ģeoloģijas zinātņu kandidāts

(P.Liepiņš)

Vecākā zinātniskā līdzstrādnieka pienākumu izpildītājs

(V.Pērkons)

Ģeoloģijas muzeja vadītājs

(V.Grāvītis)

Latvijas PSR ZA Vēstures un materiālās kultūras institūts

(A.Stubavs)

Latvijas PSR Tūrisma un ekskursiju pārvaldes metodiskā sektora vadītājs

(V.Živa)

Latvijas Valsts universitātes Geogrāfijas fakultātes dekāns,

vecākais pasniedzējs

(E.Ramans)

Latvijas PSR Vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā,

vēstures zinātņu kandidāts

(H.Strods)

Rīgas Valsts vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā

(J.Skolis)

Latvijas PSR tūrisma un alpīnisma sekcijas priekšsēdētājs

(G.Sakss)

Rīgas pilsētas tūrisma sekcijas priekšsēdētājs

(R.Vilks)

Rīgas pilsētas alpīnisma sekcijas priekšsēdētājs

(O.Pētersons)

Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes Rīgas tūristu bāzes vecākā metodiste, PSRS sporta meistare tūrismā

(Z.Bei-Mamikonjana)

Latvijas PSR Izglītības ministrijas

Republikāniskās bērnu tūrisma un ekskursiju stacijas direktors

(E.Žīgurs)

Rakstnieks

(L.Purs)

Rīgas pionieru pils direktore

(V.Kasparsone)

Tehniskās daļas vadītājs

(H.Gradovskis)

Mācību daļas vadītāja

(M.Veide)

Akadēmiķa Obručeva vārdā nosauktā jauno ceļotāju pulciņa vadītājs

(A.Gross)

Rakstniece, Nopelniem bagātā kultūras darbiniece,

Latvijas padomju rakstnieku savienības valdes locekle

(M.Ķempe)

Mākslinieks

(V.Kalnroze)

Skulptors, Latv. PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks,

profesors

(K.Zemdega)

Rīgas 29. vidusskolas ģeogrāfijas skolotājs,

LPSR Ģeogrāfijas biedrības biedrs

(A.Ločmelis)

PSRS ZA korespondētājloceklis, Latv. PSR ZA akadēmiķis,

Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks,

profesors, doktors

(J.Endzelīns)

Valodas un literatūras institūta

vecākā zinātniskā līdzstrādniece

(M.Saule–Sleine)

Latv. PSR Raiņa Valsts dailes teātra Nopelniem bagātā aktrise

(A.Ābele)

Vissavienības mākslas akadēmijas īstenais loceklis,

Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, profesors

(T.Zaļkalns)

Skulptors, Latv. PSR MA profesors,

Rīgas pilsētas izpildu komitejas deputāts

(G.Melderis)

Grafiķis, Latvijas PSR MA Glezniecības un skulptūras fakultātes dekāns,

docents

(P.Upītis)

Latv. PSR ZA viceprezidents, PSRS deputāts

(A.Kirhenšteins)

LVU Ķīmijas fakultātes silikātu tehnoloģijas katedras vadītājs,

docents, ķīmijas zinātņu kandidāts

(J.Eiduks)

Latv. PSR Tautas mākslinieks, Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs, Latv. PSR MA profesors

(L.Svemps)

LVU docents, arhitektūras zinātņu kandidāts

(A.Birznieks)

LVU Bioloģijas fakultātes zooloģijas katedras vadītājs, profesors

(J.Lūsis)

Rakstnieks

(V.Eglons)

Latvijas PSR Tautas māksliniece, Valsts prēmijas laureāte

(Ž.Vāgnere)

Latvijas PSR LA dārzkopības katedras vadītājs,

Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, profesors

(J.Sudrabs)

Latvijas PSR ZA akadēmiķis, profesors, doktors

(P.Lejiņš)

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas zooloģijas, entomoloģijas

un fitopatoloģijas katedras vadītājs, Latvijas PSR ZA dabas aizsardzības

komisijas loceklis, docents, bioloģijas zinātņu kandidāts

(E.Tauriņš)

Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece

(M.Lasmane)

Skolotāja — pensionāre

(P.Pētersone)

Mākslas darbinieku nama darbiniece

(Bērziņa)

Valsts filharmonijas darbinieks

(P.Jankovskis)**

LVA, 270.f., 2.apr., 6506.l.,36.,37.,38.,39.,40.,41.,42.,43.,44.,45.,46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Netiek publicēti

Atzīmes dokumentā:

Tikai dienesta lietošanai. Jāatdod atpakaļ.

**Acīmredzot šis dokuments sagatavots un iesniegts latviešu valodā, pēc tam pārtulkots krievu valodā. Daži uzvārdi, kā arī amata un goda nosaukumi krievu tulkojumā uzrakstīti visai neprecīzi.

 

 

Izvilkums no Veras Kacenas raksta

"Nedrīkstam pārsteigties"

(..) Spēkstaciju projektē Vissavienības Hidroelektrostaciju projektēšanas institūts ("Hidroenergoprojekts"). Pēc tā varianta, kuru institūts izvirza kā optimālāko, šī, tā saucamā Pļaviņu spēkstacija, būtu būvējama, uzceļot pār Daugavu 40 m augstu aizsprostu. Tā rezultātā Daugavas ūdens līmenis sniegtos līdz pat Kokneses pilsdrupu mūriem. Pilnīgi zem ūdens paietu Pērses grava ar tās ūdenskritumu, tāpat Staburags (kura virsotne atrastos 2m zem ūdens līmeņa). Ūdens klātu arī lielās dolomita lauztuves, bet Pļaviņu pilsētai un tās apkārtnei draudētu pārpurvošanās.

Protams, katram, kas kaut reizi ir redzējis Daugavas krāšņākās vietas, smagi iedomāties, ka tās varētu tikt appludinātas. Taču te nav runa tikai par emocijām, kuras izraisa skaists dabas stūrītis. Ir taču pieņemts Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums "Par dabas aizsardzības pastiprināšanu". Ar to Daugavas senleja ieskaitīta aizsargājamos dabas pieminekļos. (..) Šeit atrodas vesela virkne tautai dārgu vēstures pieminekļu, kuru skaitā ir arī visvecākie pilskalni, kas stāsta par laikiem tālu pirms mūsu ēras. No to bagātībām vēsturnieki un arheologi līdz šim ir apguvuši tikai niecīgu daļu. Appludinātas tās tautai zudīs uz visiem laikiem.

Daugavas senlejā un tās tuvākajā apkārtnē, īpaši ap Staburagu, ir visbagātākā augu valsts mūsu republikā. Te atrodamas augu sugas, kādu citur republikā vispār nav. Ģeologi savukārt var teikt, cik daudz viņiem stāsta šeit Daugavas krastos atrodamie iežu atsegumi.

Un tomēr varbūt visu to varētu upurēt, ja nebūtu citas izejas. Bet šoreiz tas tā nav. Paši projektētāji ir strādājuši arī pie cita varianta. Šis, tā saucamais derivācijas variants, Daugavas senleju atstātu neskartu. (..)

Dīvains, lai neteiktu vairāk, ir projektētāju iebildums pret derivācijas projektu. Dolomiti starp Daugavu un Lauči esot, lūk, saplaisājuši, un tādēļ ūdens no derivācijas kanāla varētu sūkties uz Daugavu, apejot spēkstaciju. Taču nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka tikpat labi tad pa šām plaisām ūdens no Daugavas krātuves spiedīsies pretējā virzienā un ka daudz vienkāršāk ir attiecīgi nostiprināt krastus nelielajam derivācijas kanālam, nekā visai milzīgajai ūdens krātuvei Daugavas senlejā. (..) Te sīki un pamatīgi jāapsver, kur un kā tās (ūdenskrātuves — J.R.) nodara vismazāk ļaunuma. Nedrīkstam pārsteigties un izlemt neapdomīgi, dodot priekšroku kādam projektam tikai tādēļ, ka tas pirmajā brīdī liekas pats izdevīgākais. (..)

"Hidroprojektam" ir jārespektē Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par Daugavas senlejas kā svarīga dabas pieminekļa aizsardzību. Tās skaistums, dabas bagātības, vēsturiskās vietas ir tādas vērtības, kas nav aprēķināmas miljonos. Apstākļos, kad pastāv cits variants, par kuru ir pamats domāt, ka, ievērojot visus komponentus, tautsaimnieciski tas galu galā var izrādīties krietni izdevīgāks, appludināt Daugavas senleju būtu kaut kas nesaprotams. Te nedrīkst pārsteigties! Bet pār visām lietām — sabiedrībai, republikas darbaļaudīm jābūt informētiem par notikumu gaitu. Tikai vietējo apstākļu labu pazinēju kolektīvā doma ir drošākā garantija pret iespējamām kļūdām.

"Literatūra un Māksla", 1958.g. 22.marts

 

A.Popova vārdā nosauktās Rīgas radiorūpnīcas ķīmiskā ceha strādnieku vēstule sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību

Nr.1364

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim

Latvijas PSR Komunistiskās partijas CK

sekretāram biedram J.Kalnbērziņam

Laikraksta "Cīņa" redakcijai

Izlasījām "Literatūras un Mākslas" divpadsmitajā numurā 1958.gada 22.martā publicēto V.Kacenas rakstu "Nedrīkstam pārsteigties", un mūs pārņēma sašutums. Pirmkārt, kādēļ gan Pļaviņu spēkstacijas projekts nav publicēts centrālajā presē, vispusīgi apgaismojot tā gaismas un ēnas puses visas sabiedrības apspriešanai. Mēs domājam, ka esam savas zemes pilntiesīgi saimnieki un ka mums ir tiesības līdzi spriest un lemt par mūsu zemes kapitālo celtniecību un dažādiem projektiem, kas uz to attiecas. Bet šoreiz izrādās, ka noticis savādāk. Šo projektu ir izstrādājuši projektētāji, kas pārāk maz pazīst mūsu republikas saimnieciskās un kultūras īpatnības. Mums liekas, ka nākamās paaudzes mums to nekad nepiedos. Ap Daugavas senleju saistās mūsu tautas pagātne, Staburagam, Koknesei ir veltīti mūsu klasiķu: Pumpura, Raiņa, Upīša, Alfrēda Kalniņa u.c. labākie darbi, tās ir vietas, kas pieder tikai mums, kas veido mūsu nacionālo seju. Bet kā lai mēs to izdarām, ja ar vieglu roku projektētāji tās taisās iznīcināt. Bez tam gribas jautāt, vai mūsu republikā nav speciālistu, kas varētu projektēt hidrobūves, viņi vairāk spētu iedziļināties un saprastu republikas īpatnības.

Otrkārt, mūs pārsteidz arī tas, ka projektētāji nerēķinās ar tiem lielajiem zaudējumiem, ko šis Pļaviņu spēkstacijas projekta variants mums nodarīs. Mēs nevaram visā pilnībā spriest par to vērtību rubļos, jo neesam tik vispusīgi informēti, bet pat tas, ko uzzinām no V.Kacenas raksta, mums liek sašust. Kā turpmāk strādās "Sarkanais Metalurgs"? Ko mēs izmantosim šoseju un ceļu būvēm? Vai atkal sāksies izejvielu vadāšana no tūkstošiem km lieliem attālumiem?

Bez tam — kam mums vajadzīga jauna jūra, mums jūra, mums jau tā jūru pietiek. Mēs cīnāmies par katru zemes pēdu, ko no purva var pārvērst auglīgās druvās. Šis projekts taču draud pārvērst lielas platības no mūsu mazās republikas purvā. Tāda rīcība ir jau līdzīga Tauriņa rīcībai no V.Lāča romāna "Uz jauno krastu", kurš peļņas dēļ gatavs upurēt visas apkārtnes labklājību. Mums ir vesela rinda valdības un partijas lēmumu, kas paredz pacelt lauksaimniecības produktu ražošanu, bet ar šo Pļaviņu spēkstacijas projektu tiek appludinātas lielas aramzemes platības. Par šo kolhozu labiekārtošanu taču arī ir izdoti līdzekļi.

Ja ir otrs projekts, kas mums visu to var aiztaupīt, tad kādēļ gan to neizmantot?

Mēs lūdzam, lai šo V.Kacenas rakstu publicētu arī centrālā presē, lai ar to varētu iepazīties visplašākā sabiedrība, jo "Literatūra un Māksla" ir pieejama visai ierobežotā skaitā. Mēs domājam, ka arī pārējie Latvijas darbaļaudis pievienos savas balsis mums.

Mēs jautājam — kā Ministru Padome var savienot divas galējības: pieņemt lēmumu par Daugavas senlejas un tur ietilpstošo vēsturisko pieminekļu saglabāšanu un tajā pašā laikā apstiprina projektu, kas visu to iznīcinās?

Palikdami tajā pārliecībā, ka arī mums A.S.Popova v.n. Rīgas radio rūpnīcas ķīmiskā ceha strādniekiem ir tiesības šajā jautājumā runāt līdzi un tamdēļ dodam savus parakstus

(seko 204 paraksti — J.R. ).

LVA, 270.f., 2.apr., 6506.l., 64., 65.lp. Oriģināls.

 

 

Institūta "Hidroenergoprojekt" Maskavas nodaļas direktora A.Suhocka lūgums pārtraukt diskusiju par Pļaviņu HES

Slepeni

Nr.004–57/sh/18

Latvijas KP CK sekretāram

biedram J.Kalnbērziņam

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājam

biedram V.Lācim

1958.gada 29.aprīlī

Pēdējā laikā dažos Latvijas PSR izdotajos laikrakstos ("Literatūra un Māksla", "Padomju Jaunatne") parādījušies raksti, kuros nepareizi parādīta Pļaviņu hidroelektrostacijas uz Daugavas loma un nozīme republikas ekonomikā.

Sakarā ar to, ka parādījušies raksti nepareizi orientē Latvijas Republikas sabiedrisko domu institūta "Hidroenergoprojekt" Maskavas nodaļa ziņo Jums par sekojošo:

Lai apmierinātu Latvijas PSR tautas saimniecības augošās vajadzības pēc elektroenerģijas, sakarā ar to, ka republikai nav kaut cik ievērojamu enerģētiskā kurināmā krājumu, Latvijas enerģētikai ir jāattīstas uz Daugavas energoresursu izmantošanas rēķina.

Pēc saviem ūdens enerģētiskajiem un tehniski ekonomiskajiem rādītājiem pati efektīvākā hidroelektrostacija uz Daugavas ir Pļaviņu HES (..).

Lai nodrošinātu Latvijas PSR elektroenerģijas patērētājus ar drošu elektroapgādi, ir nepieciešams Pļaviņu HES kopējs darbs ar Latvijas PSR termoelektrostacijām (..).

Visefektīvākais termoelektrostaciju kopējais darbs ar Plaviņu HES, tās labākie energoekonomiskie rādītāji, kā arī Daugavas noteces maksimāla izmantošana tiks nodrošināta, kad Plaviņu hidroelektrostacija sasniegs 600 tūkst.kW.

Visa Pļaviņu HES izstrāde (1500 milj. KW) 1970.gada līmenī tiks izmantota, lai apmierinātu Latvijas PSR vajadzības (..).

Pļaviņu HES celtniecība ar jaunu 600 tūkst. kW pēc derivācijas shēmas HES būs nepieciešams izpildīt 10 reizes vairāk zemes darbu nekā dambja HES (atbilstoši 146 milj. kubikmetri un 15 milj. kubikmetri) un ievērojami vairāk betonēšanas darbus (720 tūkst. kubikmetri pret 577 tūkst. kubikmetriem).

Pie faktiski vienāda enerģētiskā efekta derivācijas HES tāmes izmaksas būs 2114 milj. rubļi, bet dambja HES — 888 milj. rubļi. (..)

Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošana ar gleznainajiem krastiem un plašu ūdens klajumu kompensēs gleznaino vietu zaudējumu pēc appludināšanas.

Pļaviņu HES ar jaudu 600 tūkst. kW — pati lielākā HES Eiropā, neskaitot PSRS Eiropas daļu, — kļūs par latviešu tautas sasniegumu, lepnumu un progresa simbolu.

Patlaban, kad "Hidroenergoprojekt", ciešā sadraudzībā ar daudzām Latvijas PSR projektēšanas un zinātniski pētnieciskajām organizācijām pabeidz sagatavot Pļaviņu HES projekta uzdevumus, kad tiek pabeigta PSRS septiņgades perspektīvā valsts plāna sagatavošana 1959.—1965. gadam. Plaviņu HES projekta principiālo atzinumu revīzija dos nevis labumu, bet neapšaubāmu ļaunumu Latvijas PSR tautas saimniecībai, jo hidroelektrostacijas celtniecības sākums var tikt atlikts uz vairākiem gadiem.

Pievienojot šai vēstulei sīku izziņu, kura pamato Plaviņu HES celtniecības nelietderību pēc derivācijas shēmas , lūdzam rūpīgi izskatīt šo jautājumu un dot attiecīgo laikrakstu redakcijām norādījumu pārtraukt tendenciozo un tehniski nepamatoto diskusiju par Pļaviņu HES projektu, jo šās neauglīgās diskusijas turpināšana var tikai radīt Pļaviņu HES celtniecības izjaukšanu. (..)

Institūta "Hidroenergoprojekt" Maskavas nodaļas direktors

A.Suhockis

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1227.l., 8., 9., 10. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

b. Plūdonim

Ļitvinovam

Vīndedzim

Čulītim

Lūdzu iepazīties.

V.Lācis 4.V.58.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!