Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”

Izdarīt likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.; 1997, 24.nr.; 1999, 10., 24.nr.; 2001, 1., 7., 24.nr.; 2002, 21.nr.; 2003, 2., 15., 24.nr.; 2004, 2., 6., 8., 10., 23.nr.; 2005, 2., 14., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 5.nr.) šādus grozījumus:

1.pantā:

aizstāt 9.punkta “f” apakšpunktā vārdus “zemnieku saimniecībai” ar vārdu “lauksaimniekam”;

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to pēc pieņemšanas ekspluatācijā neizmanto,

b) jaunuzcelta ēka vai būve (arī tajā iemontētās stacionārās iekārtas), ja to izmanto un pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

c) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto,

d) ēka vai būve, ja to pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas izmanto un pārdod gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā,

e) nepabeigtās celtniecības objekts — ēka vai būve, ja tā nav nodota ekspluatācijā,

f) ēka vai būve, ja tai veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tā vēl nav nodota ekspluatācijā;”;

izslēgt 19.punktu;

aizstāt 20.punktā vārdus “lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības” ar vārdiem “lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības”.

2. 2.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde par atlīdzību, arī paš­patēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš.”;

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2²) Ar nodokli apliek jebkuru preču importu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.”

3. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) zvērinātu advokātu birojus reģistrē pēc to prakses vietas adreses;

7) zvērinātus notārus reģistrē pēc to deklarētās dzīvesvietas.”

4. Izteikt 4.panta septītās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) autortiesību, patentu, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību nodošana vai atsavināšana;”.

5. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 28.punktu šādā redakcijā:

“28) autora saņemto atlīdzību par darbu un tā izmantošanu, kā arī izpildītāja un fonogrammu producenta saņemto atlīdzību par blakustiesību objektu un tā izmantošanu;”;

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(6) Ar nodokli neapliek preces, ko iekšzemē ieved personīgajā bagāžā fiziskā persona, kas ierodas no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk — ceļotājs), ja šādu preču importu neveic komerciālā nolūkā.

(7) Par šā panta sestajā daļā minēto personīgo bagāžu uzskata bagāžu, ko ceļotājs uzrāda muitas iestādēm iebraukšanas brīdī, kā arī bagāžu, ko ceļotājs vēlāk uzrāda tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī ir reģistrēta kā līdzvedama bagāža sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu.

(8) Uzskata, ka preču importu neveic komerciālā nolūkā šā panta sestās daļas izpratnē, ja preču imports atbilst šādiem nosacījumiem:

1) preču importu neveic regulāri;

2) ieved tikai tādas preces, kas paredzētas ceļotāja personīgajai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

(9) Šā panta astotajā daļā minēto preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina par šo preču importu komerciālā nolūkā.

(10) Preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar nodokli, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus preču vērtībai:

1) preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz:

a) 210 latu, ja ceļotājs ieceļo pa sauszemi,

b) 300 latu, ja ceļotājs ieceļo ar gaisa transportu vai jūras transportu;

2) ceļotājiem, kas ir jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ieceļošanas veida preču kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz 200 latu;

3) šīs daļas 1.punktā minētajā preču kopējā vērtībā neiekļauj:

a) tās personīgās bagāžas vērtību, ko ceļotājs ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas;

b) ceļotāja personiskajām vajadzībām nepieciešamo zāļu vērtību,

c) šā panta vienpadsmitajā daļā norādīto preču vērtību;

4) vienas preces vērtība nav dalāma.

(11) Ar nodokli neapliek tabakas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus un degvielu, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, ievērojot likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktos nosacījumus un šo preču daudzuma ierobežojumus.”

6. Papildināt 7.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Šā panta pirmās daļas 6.punktā minētajām Latvijas Republikā reģistrētajām personām ir tiesības lietot Latvijas Republikas kompetento iestāžu apstiprinātu atbrīvojuma sertifikātu, kas noteikts Komisijas 1996.gada 10.janvāra regulā Nr.31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanas kārtību un kārtību, kādā piešķir vai atsauc tiesības lietot šo sertifikātu bez apstiprināšanas, nosaka Ministru kabinets.”

7. Izteikt 12.panta 10.¹ daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(10¹) Apliekamā persona var pieprasīt pārmaksāto nodokļa summu novirzīt citu nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu veikšanai, ievērojot šādu secību:”.

8. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

“13.¹ pants. Nodokļa piemērošana lauksaimniekam

(1) Šā panta izpratnē:

1) lauksaimnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kura nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru, lopkopības un zivsaimniecības produkcijas (turpmāk — lauksaimniecības produkcija) ražošanu, kura nav apliekamā persona un uz kuru attiecas šajā pantā noteiktais nodokļa piemērošanas režīms;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs ir apliekamā persona, kura veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi vai pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju.

(2) Lauksaimnieks, nododot paša ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam, saņem no tā kompensāciju.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kompensācija par nodokli, ko lauksaimnieks samaksājis, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodošanai paredzētās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nodrošināšanai, ir 12 procenti no piegādātās lauksaimniecības produkcijas vērtības.

(4) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam šā panta septītajā, devītajā un desmitajā daļā noteiktos nosacījumus:

1) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība;

2) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no lauksaimnieka pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(5) Kompensāciju saņem arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

1) nav apliekamā persona;

2) saņemto kompensāciju pilnā apmērā izmaksā lauksaimniekam.

(6) Lai lauksaimnieks varētu saņemt kompensāciju, tas iesniedz konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam apliecinājumu, ka lauksaimnieks nav apliekamā persona un ka tam ir tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ar šo pantu.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs līdz pēctaksācijas gada 1.februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kurā tas ir reģistrēts kā apliekamā persona, pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību.

(8) Šā panta septītajā daļā minētajā pārskatā norāda šādu informāciju:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un juridiskā adrese;

2) lauksaimnieka nosaukums, reģistrācijas kods (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētās dzīvesvietas adrese);

3) saņemtās lauksaimniecības produkcijas veids un vienas vienības cena;

4) taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas kopējais daudzums un kopējā vērtība.

(9) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu samazina valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par lauksaimniekam izmaksātās kompensācijas summu.

(10) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk no lauksaimnieka lauksaimniecības produkciju par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par tādu piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamās personas, tas zaudē šā panta devītajā daļā noteiktās tiesības.

(11) Šā panta nosacījumi nav piemērojami, ja:

1) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam nodod iepirktus vai pārstrādātus produktus vai savāktus savvaļā augošus augu valsts produktus, vai sēnes, vai nozvejotus vai nomedītus dzīvnieku valsts produktus, kuri nav iegūti lauksaimniecības produkcijas ražošanas rezultātā;

2) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs neveic vai nenodrošina no lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas pārstrādi, bet izmanto to tirdzniecībai.”

9. 31.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdu un skaitli “un 3.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3.punktā minētos pakalpojumus no citas dalībvalsts apliekamās personas un kustamo (ķermenisko) lietu pēc pakalpojuma sniegšanas izved no tās dalībvalsts, kuras teritorijā notikusi pakalpojuma faktiskā sniegšana, nodokli budžetā par saņemto pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs.”

10. Aizstāt 36.panta 11.punktā vārdu “lauzts” ar vārdu “izbeigts”.

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 52.¹ punktu šādā redakcijā:

“52.¹ Pēc 2008.gada 30.jūnija uzsāktie zinātnisko pētījumu pakalpojumi, kuri tiek finansēti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem, ir apliekami ar nodokli, ja pastāv tieša saikne starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību un pakalpojuma saņēmējs gūst tiešu labumu no šā pakalpojuma. Šā likuma normas nav piemērojamas sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju finansējumam pēc 2008.gada 30.jūnija uzsāktajiem zinātniskajiem pētījumiem.”

12. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) Padomes 2007.gada 20.decembra direktīvas 2007/74/EK par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm;

6) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/8/EK, ar ko groza direktīvu 2006/112/EEK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 14.novembrī.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2008.gada 28.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2008.gada 29.novembri.