Eiropas Komisija: Par skolu apgādi ar augļiem un dārzeņiem

Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja 19.novembrī ES Lauksaimniecības padomē panākto politisko vienošanos saistībā ar tās priekšlikumu par Eiropas Savienības programmu skolēnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Ik gadu tiks atvēlēti 90 miljoni eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai nodrošinātu svaigu augļu un dārzeņu iegādi un sadali skolām. Šo budžetu papildinās arī no to dalībvalstu valsts budžeta un privātā sektora līdzekļiem, kuras izvēlēsies piedalīties programmā.

Programma skolu apgādei ar augļiem ir paredzēta tam, lai mudinātu bērnus veidot pareizus ēšanas paradumus, kuri, kā liecina pētījumi, turpmākajā dzīvē tiek saglabāti. Saskaņā ar programmu papildus augļu un dārzeņu nodrošināšanai skolēnu mērķa grupai ir paredzēts, ka līdzdalīgās dalībvalstis izveidos stratēģijas, tostarp izglītošanas un informētības palielināšanas pasākumus, un veiks paraugprakses apmaiņu. Aplēses liecina, ka Eiropas Savienībā 22 miljoniem bērnu ir liekais svars. Vairāk nekā 5 miljoniem no šiem bērniem vērojama aptaukošanās, un ir sagaidāms, ka šis skaits katru gadu pieaugs par 400 000. Labākam uzturam var būt svarīga nozīme šīs problēmas risināšanā. Programmas īstenošana sāksies 2009./2010. mācību gada sākumā.

“Esmu gandarīta, ka Padome tik drīzā laikā ir atbalstījusi mūsu plānu,” teica lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Ir svarīgi, lai bērni agrā jaunībā izveidotu labus ēšanas paradumus, jo tie saglabāsies arī turpmākajā dzīvē. Pārāk daudz bērnu ēd par maz augļu un dārzeņu un bieži neapzinās, cik garšīgi tie ir. Pastaiga pa centrālo ielu jebkurā Eiropas pilsētā dod labu priekšstatu par to, cik liela ir bērnu aptaukošanās problēma. Tagad mēs varam to risināt.”

Eksperti ir vienisprātis, ka veselīgam uzturam var būt ļoti liela nozīme aptaukošanās un nopietnu veselības problēmu, tādu kā sirds un asinsvadu slimību un 2.tipa diabēta, riska samazināšanā vēlākā dzīves posmā. Lai uzturs būtu veselīgs, pietiekamā daudzumā jāēd augļi un dārzeņi. Pasaules veselības organizācija iesaka katram cilvēkam dienā vidēji uzņemt vismaz 400 g augļu un dārzeņu. Lielākā daļa eiropiešu neievēro šo ieteikumu, un situācija jauniešu vidū ir jo īpaši slikta.

Pētījumi liecina, ka veselīgas ēšanas paradumi veidojas bērnībā. Cilvēki, kas bērnībā ēduši daudz augļu un dārzeņu, arī turpmāk ēd pareizi. Tie, kuri bērnībā ēduši maz augļu un dārzeņu, parasti nemaina savus paradumus un nodod tos tālāk saviem bērniem. Pētījumi norāda arī uz to, ka ģimenes ar zemākiem ienākumiem augļus un dārzeņus uzturā lieto mazāk. Tādējādi skolu bezmaksas apgāde ar šiem veselīgajiem produktiem ir būtiska, īpaši mazāk labklājīgos reģionos.

Komisijas veiktā valstu spēkā esošo politikas pasākumu analīze un konsultācijas ar ekspertiem norāda, ka skolām paredzētās programmas ieguvumus var vairot, ja skolu apgādi ar augļiem papildina informētības palielināšanas un izglītojoši pasākumi, kuros bērniem māca, cik liela nozīme ir pareiziem ēšanas paradumiem. Programmas ietvaros tiks veicināta arī sadarbība starp dažādām valstu iestādēm, kuras veiksmīgi vada šādas skolām paredzētas programmas. Šādas programmas jau darbojas vairākās ES valstīs, un tās ir ļoti dažādas. Taču var paveikt daudz vairāk, un šī ES programma rada lielisku pamatu jaunu programmu uzsākšanai.

Komisija ir atvēlējusi 90 miljonus eiro gadā skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Valstu valdības var izvēlēties, vai piedalīties programmā. Programmās paredzēts līdzfinansējums vai nu 50%, vai 75% tā sauktajos konverģences reģionos, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks, kā arī attālākajos reģionos. Ja vēlas, dalībvalstis var noteikt obligātu iemaksu, ko veic skolēnu vecāki. Šos līdzekļus nevar izmantot, lai aizstātu pašreizējo valsts finansējumu, bet tie ir paredzēti, lai veicinātu papildu pasākumus neatkarīgi no tā, vai tie saistīti ar spēkā esošajām programmām vai ar pilnīgi jaunu programmu izveidi. Ja dalībvalstis vēlas, tās var piešķirt papildu līdzekļus.

Valsts iestādēm kopā ar sabiedrības veselības aizsardzības un izglītības iestādēm, iesaistot nozares pārstāvjus un interešu grupas, būs jāizstrādā stratēģija, kas piemērota valsts vajadzībām.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā  Preses un informācijas nodaļa