• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par struktūrfondu apguvi un izeju no krīzes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.11.2008., Nr. 186 https://www.vestnesis.lv/ta/id/184467

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments: Par skolu apgādi ar augļiem un dārzeņiem

Vēl šajā numurā

28.11.2008., Nr. 186

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par struktūrfondu apguvi un izeju no krīzes

 

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca uzsver, ka pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā struktūrfondi ir ļoti uzticams finansējuma avots ieguldījumiem: “Struktūrfondu programmas tieši atbalsta ekonomikas attīstību, ir domātas ilgtermiņa konkurētspējas nostiprināšanai un paver ceļu no ekonomiskās krīzes. Jo veiksmīgāka struktūrfondu apguve, jo ātrāka izeja no krīzes.”

Ņemot vērā interesi par Eiropas Komisijas 14.novembrī Latvijas finanšu ministram Atim Slakterim nosūtīto vēstuli, sniedzam papildu informāciju par apstākļiem, kuru ietekmē radusies šāda Eiropas Komisijas reakcija.

“Jau šā gada 4.februārī ikgadējā pārskata sanāksmē Eiropas Komisija vērsa Latvijas uzmanību uz to, kā valsts tiks galā ar inflācijas spiedienu uz struktūrfondu apguvi,” atgādina I.Šulca.

“Toreiz EK izteica bažas par zemo finansējumu pētniecībai un attīstībai no valsts budžeta. ERAF un ESF investīcijas zinātnē palīdz modernizēt infrastruktūru, praktiski pielietojamo pētniecību un cilvēkresursu attīstību. Novērots, ka latviešu zinātnieki atgriežas Latvijā, taču pavisam nesen 13 zinātnieki parakstīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam un izglītības un zinātnes ministrei, norādot uz draudiem valstij zaudēt izglītībā un pētniecībā ieguldīto, ja netiks palielināts nākamajā gadā paredzētais finansējums zinātnei.

Jāpiezīmē, ka atsevišķu fondu sadalījums ir nelīdzsvarots, piemēram, Rīga saņēmusi 65% ERAF, bet tikai 30% ESF līdzekļu. Visgausāk tiek apgūtas ESF programmas, it īpaši tās, kas attiecas uz arodizglītību un specializēto izglītību, piemēram, ieslodzījuma vietās un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Arī augustā EK Reģionālās politikas un Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektorāts atgādināja struktūrfondu pārvaldības iestādei, ka Latvijas pusei jāievēro saistības attiecībā uz projektu savlaicīgu sagatavošanu,” EK savlaicīgo un konsekvento pozīciju atgādina EK pārstāvniecības vadītāja.

Abu EK ģenerāldirektorātu kopīgajā vēstulē 14.novembrī izteiktas bažas par Latvijas valsts 2009.gada budžeta projektu, kurā par 127 miljoniem latu ierobežoti izdevumi struktūrfondu ieguldījumu līdzfinansējumam. Komisijai ir informācija, ka ES struktūrfondu līdzfinansēto programmu (budžets – 4,5 miljardi eiro) faktiskā īstenošana atpaliek no grafika un lielākā daļa darbību vēl nav atvērtas projektiem.

Eiropas Komisijas vārdā Iveta Šulca aicina Latvijas valdību ņemt vērā minētos apsvērumus, piešķirot budžeta līdzekļus. EK dienesti ir gatavi uzklausīt Latvijas priekšlikumus, lai rastu vispiemērotākos risinājumus un iespējami vienkāršotu noteikumus, ietverot izmaiņas arī programmās.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!