Šogad — Baltijas asamblejas un "Baltijas ceļa" desmitā gadskārta

Baltijas asamblejas priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks, Igaunijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā Trivime Velliste, Lietuvas delegācijas vadītāja Baltijas asamblejā Laima Andrikiene

Nepilna nedēļa vairs atlikusi līdz 23. augustam — vēsturiskā Baltijas ceļa desmitajai gadadienai. 1989. gada 23. augustā simtiem tūkstošu latviešu, lietuviešu un igauņu Molotova — Ribentropa pakta 50. gadadienā sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi pāri trim tobrīd vēl okupētajām Baltijas valstīm, lika pasaulei beidzot ieklausīties baltiešu kopīgajā prasībā pēc vēsturiskā taisnīguma, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas suverenitātes atjaunošanas.

"Baltijas ceļa" gadadienas atzīmēšana bija arī pagājušajā piektdienā, 13. augustā, notikušās Baltijas asamblejas prezidija sēdes galvenais temats. Kā zināms, Baltijas asambleja ir pastāvīga struktūra ar mītni Rīgā. Piektdien Basteja bulvārī tika arī svinīgi atklātas Baltijas asamblejas sekretariāta jaunās telpas.

Preses konferencē pēc asamblejas prezidija sēdes Latvijas delegācijas vadītājs un Baltijas asamblejas pašreizējais priekšsēdētājs Romualds Ražuks informēja par asamblejas rezolūciju kopīgai "Baltijas ceļa" gadskārtas atzīmēšanai.

Preses konferences otrā daļa tika atvēlēta žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

Trivime Velliste,

— Tas ir ļoti svarīgs jautājums, uz kuru es arī esmu centies rast atbildi. Protams, pirms desmit gadiem mums visiem bija ļoti romantisks laiks. Tagad to nomainījusi ikdienas rutīna. Taču joprojām mums ir tās pašas kopīgās intereses, kas mūs vienoja pirms desmit gadiem, līdz ar to es ticu, ka "Baltijas ceļa" ideāli joprojām ir dzīvi. Taču mums ir neatlaidīgi jāstrādā, lai tos iedzīvinātu. Nekas nenāk pats no sevis. Ja rīkosimies pareizi, tad arī turpmāk nekādu problēmu nebūs.

Romualds Ražuks,

— Cilvēku attieksmē, politiķu attieksmē būtībā nekas nav mainījies. 1989. gadā es biju Tallinā Baltijas asamblejas dibināšanas dienā un varu teikt, ka arī tagad mūsu attieksme ir tāda pati. Bet ir mainījušies ārējie ekonomiskie apstākļi. Pret slimībām, kas brīžiem traucē būt vienotiem, vajadzīgas ekonomiskās zāles. Jābūt normālām ekonomiskajām attiecībām. Jābūt iespējai šķērsot mūsu valstu savstarpējās robežas uzreiz, negaidot vairākas stundas. Tāpēc arī savā, Latvijas prezidentūras, laikā mēs pasludinājām par prioritāti Baltijas valstu vienotu ekonomisko telpu, lai triju nelielu valstu vietā būtu astoņus miljonus liels tirgus, kas, protams, būtu arī visu trīs mūsu tautu labklājības garants. Tas, manuprāt, tagad ir galvenais. Bet pamatā attieksme šajos gados nav mainījusies. Vienkārši tagad politiķiem jāstrādā citādi.

Laima Andrikiene,

— Pirms desmit gadiem mēs visi bijām pavisam citā situācijā. Mūsu valstis bija nelikumīgi okupējusi Padomju Savienība, un tolaik mūsu vienotībai bija vairāk garīgs raksturs. To tiešām varēja saukt arī par romantisku vienotību. Tagad mēs esam trīs neatkarīgas, starptautiski atzītas valstis. Mūsu valstis ir parakstījušas daudzus divpusējus un trīspusējus līgumus. Ja dažkārt rodas problēmas, tad tās ir pārejošas grūtības šo līgumu īstenošanā. Taču mēs, trīs Baltijas valstu tautas, joprojām esam kopā. Mums joprojām ir kopīgi mērķi. Visas trīs mūsu valstis grib iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Visas trīs mūsu valstis cenšas nodrošināt sava reģiona stabilitāti. Es esmu pārliecināts, ka arī turpmāk mūsu valstis būs vienotas. Tagad mūsu vienotība ieguvusi arī institucionālu raksturu — mums ir Baltijas asambleja, ir Baltijas valstu Ministru padome, un tas mūsu sadarbību paceļ jaunā, vēl augstākā līmenī.

Saskaņā ar Baltijas asamblejas rezolūciju 23. augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā notiks virkne atceres pasākumu, atgādinot Baltijas tautām un pasaulei par latviešu, lietuviešu un igauņu varonīgo cīņu. Rīgā 23.augustā atklās fotoizstādi "Baltijas ceļš fotodokumentos", notiks inteliģences konference "Baltijas ceļš pirms desmit gadiem, tagad un nākamajā gadu tūkstotī ieejot". Vakarā Daugavmalā notiks koncerts "Roks pār Eiropu: veidosim Baltijas ķēdi uz vienotu Eiropu", kurā piedalīsies latviešu, lietuviešu un igauņu mūziķi, runās Baltijas asamblejas pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Būs arī viesi no Somijas, Vācijas, Polijas un starptautiskām organizācijām. Savukārt sabiedriskā organizācija "Eiropas kustība Latvijā" 23.augustā rīko semināru par integrācijas procesiem Eiropā un mūsu valsts virzību uz Eiropas Savienību.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors