"Jā, valdības darba temps ir straujš"

Ministru prezidents Andris Šķēle:

— Tātad šoreiz — solītā saruna ar premjerministru Andri Šķēli. Un, sākot sarunu — vispirms: jums šodien (resp., piektdien, 13.augustā — red.) bija tikšanās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Tas skandāls ir pietiekami liels. Kādi rezultāti?

A.Šķēle:

— Es domāju, vairāk ir ažiotāžas nekā skandāla, šodien man bija ļoti nopietna un ļoti smaga saruna ar Endziņa kungu. Un ir skaidrs, ka konstitucionālās uzraudzības jautājumus turpmāk prioritēs arī valdība. Mēs skatīsimies, ko varam uzlabot šajā jomā, kā var nodrošināt efektīvāku darbu, kādi modeļi ir jālieto tālāk — vai jāuzlabo esošais vai kaut kas jāmaina. Un katrā gadījumā, manā uztverē, ir neizprotami, ja kādreiz kāds saprot, ka tiek izdarīts kāds spiediens, tas jāpiesaka uzreiz, nevis pēc vairākiem mēnešiem. Pretējā gadījumā tas izskatās vairāk nekā dīvaini, lai neteiktu vairāk. Es domāju, ka šis jautājums ir izsmelts, un Endziņa kungs teica, ka viņš nevēlas vairs par to runāt.

— Tas jautājums būs izsmelts, tiklīdz mēs vēl atbildēsim uz nākamo jautājumu. Jūs esat zvanījis Endziņam, kā viņš to apgalvo?

A.Šķēle:

— Nē. Es biju pie Endziņa pats. Kā opozīcijas deputāts sakarā ar to, ka opozīcija bija iesniegusi arī prasības par vadības līgumu konfidencialitātes noņemšanu. Man savā laikā bija paša Endziņa kunga ielūgums apmeklēt, apskatīt Satversmes tiesas māju, remontu, visu, kas tur ir veikts. Es to nevarēju izdarīt tad, un mums bija norunāts, ka iešu vēlāk, un es arī apmeklēju.

— Un tur nekāda zemteksta, nekāda spiediena uz tiesu nebija?

A.Šķēle:

— Nu, es vienmēr saku: ja kādam rodas tāda sajūta, tad tas jāpiesaka uzreiz. Ja to atceras pēc kāda laika, pēc diviem trim mēnešiem vai pēc pusgada — man vairāk šķiet, ka tas ir absolūti nekorekti un dīvaini.

— Tajā pašā laikā, nu, ir tāda prakse diemžēl Latvijā, un tiesas pārstāvji to neslēpj, ka viņiem zvana un uzdod zemtekstainus jautājumus. Kā, jūsuprāt, vērtējams tas, ka Birkava kungs ierosina to, piemēram, fiksēt protokolā?

A.Šķēle:

— Protams, ja kādam šķiet, ka tā ir bijis, tad jādara, un tajā brīdī, ja kaut kas tāds notiek, uzreiz tas ir jāpiesaka sarunas laikā, teiksim, ka es nevēlos par to runāt vai tamlīdzīgi. Kā zināt, valdība ļoti enerģiski uzreiz ķērusies pie darba. Mēs uzreiz tikām galā ar šo jautājumu par Nekustamā īpašuma aģentūru, nomainot visu vadību, atbrīvojot no amata visus pilnvarniekus un visu valdi. Katrā gadījumā nevienam šeit nevajadzētu rasties tādām domām, ka ir mēģināts kaut ko darīt. Taisni otrādi — mēs atrisinājām to, ko nespēja iepriekšējie.

— Nākamais jautājums par studentiem un augstskolu reorganizāciju. Šodien jums bija arī tikšanās ar augstskolu rektoru un studentu pārstāvjiem. Kāds rezultāts?

A.Šķēle:

— Es domāju — ļoti pozitīvs kopumā. Jāatzīst, protams, ir viena lieta — valdības darba temps ir tik straujš, ka citiem jau radusies šī sajūta, ka šī valdība gandrīz vai pusgadu strādā. Un varbūt informācijas apmaiņa ir pārāk lēna. Ar studentiem un abu divu augstskolu rektoriem mēs pārrunājām šo valdības ļoti svarīgo un principiālo lēmumu, kas brieda jau sen, bet neviens neuzdrošinājās vai nesaņēmās beidzot to pieņemt. Ir pieņemts principiāls jautājums, principiāls lēmums, lai nostiprinātu Latvijas Universitātes tālāku vadošo lomu augstākās izglītības sistēmā, uzsākt Latvijas Universitātes reorganizāciju, pievienojot Medicīnas akadēmiju. Būs reorganizācijas process, būs reorganizācijas komisija, tas būs lēns, ilgstošs process — apmēram divi trīs gadi, kam kopumā vajadzētu ieviest pavisam citu seju, jaunu svaigumu, daudz augstāku kvalitāti mācībās un arī daudz labākas atalgojuma iespējas profesūrai Latvijas augstākajā mācību sistēmā.

— Šajā reizē mums nav tā laika, lai jūs varētu izskaidrot visus par un pret, drīzāk teiksim tā — šīs reorganizācijas. Jūs te teicāt: informācijas apmaiņa ir pārāk lēna. Kāpēc tā sanāk, ka valdība kaut ko izdara, bet mēs pēc tam uzzinām un sākam mēģināt noskaidrot, kāds tur labums no tā, kas noticis?

A.Šķēle:

— Šobrīd jau nav nekāda labuma vai sliktuma, ir pieņemts principiāls lēmums — valdība pamatos ir priekš tā, lai pieņemtu politiskus lēmumus, lai pateiktu, kāds attīstības virziens tālāk ejams. Un tad tiek gatavotas šīs tehniskās lietas. Ir pieņemts principiāls lēmums — sākt reorganizācijas procesu, kam ir jānodrošina cita līmeņa augstākās izglītības kvalitāte nākamajos gados, jāatrisina virkne sasāpējušu jautājumu, sadrumstalotība, programmu pārklāšanās, nepienācīgs atalgojums profesūrai, neefektīva studentu atbalsta sistēma — es domāju studiju kreditēšanu, studentu kreditēšanu. Tās visas ir ļoti komplicētas lietas, bet tas ir jādara. Nevar iebāzt kā strauss galvu smiltīs un teikt — jā, gadiem runā, bet nekas nenotiek. Notiek.

— Te tā lieta, ka nerunā. Piemēram, paši studenti saka, ka ar viņiem neviens neaprunājas.

A.Šķēle:

— Studenti un abi divi rektori, paldies rektoriem, piekrita un labprāt piedalīsies šīs reorganizācijas komisijas darbā, un tiek iekļauti no abām divām universitātēm, no studentu pašpārvaldes organizācijām pa vienam pārstāvim. Līdz ar to, es domāju, jautājums ir tiešām izsmelts. Viņi paši būs klāt procesā, paši piedalīsies. Galvenais, lai notiek darbs.

— Jā, un šī ir tikai viena no lietām. Tas nozīmē, ka jūs domājat, kādā veidā veidot labāku sadarbību ar tām "apakšām", proti, skaidrot šo darbu, meklēt, kādā veidā izdarīt veiksmīgāk. Lai varētu saprast, ko valdība īsti dara, nevis tikai secināt, ka rezultāts ir tāds un tāds.

A.Šķēle:

— Jā, nu jārūpējas ir man kopumā, lai ministri ātrāk piesaka tos jautājumus. Šobrīd jāsaka — ļoti daudzi jautājumi tiek skatīti kā Ministru kabineta lietas, apejot procedūru caur Ministru kabineta Komiteju, tātad skatot uzreiz tieši valdībā. Temps tiešām ir ļoti ātrs. Es vēlreiz saku — šodien valdībai ir tikai ceturtā nedēļa. Jau pieņemts budžets, pieņemti likumu grozījumi — ļoti daudzi un ļoti svarīgi. Ir sākusies tiešām diezgan strauja kustība daudzās jomās.

— Sabiedriskās attiecības. Pensijas referendums būs. Izskatās, ka parakstu vākšana tātad tūlīt sāksies. Nauda būs?

A.Šķēle:

— Jā, nu, protams. Valdība izdalīs naudu, lai nodrošinātu šo parakstu vākšanu. Valdībā mēs skatīsim nākamo otrdien precīzi arī pozīciju, kāda būs šī publiskā pozīcija par referendumu kopumā. Es varu pateikt — valdība ir pieņēmusi un Saeima atbalstījusi šos likuma grozījumus, kas ļauj garantēt visiem pensionāriem, kas šobrīd pensionējušies, stabilu pensijas saņemšanu; neatņem nevienu santīmu, paredz taisni otrādi — vēl budžeta grozījumus, papildu naudas dotācijas šogad sociālajā budžetā. Protams, ir arī lietots tāds solis, par ko gan valdība iepriekš pirms savas apstiprināšanas bija jau brīdinājusi sabiedrību — mēs atradām iespēju pacelt pensijas vecumu nevis līdz 65 gadiem, bet, rūpīgi rēķinot un spriežot, uzskatām, ka tiksim galā un stabilizēsim, neļausim sagraut pensiju izmaksas sistēmu arī ar šo pakāpenisko pacēlumu — lēnu un pakāpenisku līdz 62 gadu vecumam.

— Te jautā Vitauts no Ziemeļblāzmas: kā jūs vispār komentējat to, ka tāds referendums notiks, tas ir labi vai slikti šādā jautājumā?

A.Šķēle:

— Es kopumā vienmēr uzskatu, ka referendumi ir atbalstāma lieta. Jautājums ir cits — vai referendumā viens vai otrs rezultāts ko var dot? Svarīgākais šobrīd ir apzināties to, ka valdība ir izdarījusi un Saeima ir atbalstījusi visu, lai garantētu šo pensiju izmaksas. Ja būs kādi citi risinājumi un šie grozījumi nestāsies spēkā, būs jāmeklē varbūt vēl sāpīgāki risinājumi. Bet es negribētu, ka tādas lietas būtu jādara. Es negribu atgriezties 90.gadu sākumā, tā saucamajos Godmaņa kunga laikos, kad pensijas visiem bija vienādotas, faktiski jau viss tika maksāts saistībā ar pamatbudžetu, nestrādāja šī individuālo uzkrāšanas principu lieta, ka katrs saņem pensiju daudzmaz kādā sakarībā ar iemaksātiem nodokļiem un stāžu. Nu, es uzskatu, ka ir iespējams vēl arvien stabilizēt šo situāciju, un mēs trīs nedēļu laikā atradām šo risinājumu piedāvājumu un turpinām ļoti uzmanīgi sekot.

— Inga no Imantas jautā par tiem, kas jau pensionējušies, piemēram, pirms laika. Viņa, sieviete, no darba aizgājusi ātrāk, tagad viņa ir bez darba 55 gadu vecumā...

A.Šķēle:

— Vai viņa ir pensionējusies?

— Viņa ir pensionējusies.

A.Šķēle:

— Viss ir kārtībā.

— Tas viņu neskar?

A.Šķēle:

— Protams.

— Viņa tātad paliek, skaidrs. Vēl ir jautājums par tā saucamajām deputātu algām. Vai tur nevarot kaut ko ieekonomēt?

A.Šķēle:

— Es esmu par to, lai deputāti vēlreiz apspriestu iespēju mainīt arī budžetēšanas kārtību pašai Saeimai. Šobrīd ir tā, ka valdība nav tiesīga iejaukties Saeimas budžetēšanas jautājumos. Nu, tomēr būtu jāskata šī samērojamība. Paldies, protams, Saeimas Prezidijam, kurš atrada par iespējamu piekrist valdības viedoklim kaut daļēji un arī piekrita diezgan būtiskam samazinājumam jau šogd budžeta finansējumā pašai Saeimai.

— Pensionāre no Tukuma jautā: kādēļ nedzird šādu priekšlikumu, ko ierosināja Saeima, proti, ka strādājošie pensionāri varētu saņemt šos 60 latus un ne vairāk. Ja viņiem pensija pāri 60,

 

Intervijā Latvijas radio piektdien, 13.augustā, raidījumā "Atbalss" pulksten 15.07. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons