Saeimas 2008. gada 20. novembra sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 20.novembra sēdi.

Godātie kolēģi! Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē uzturas Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze, un šodien mums ir tas gods uzklausīt viņa uzrunu Saeimas deputātiem.

Vēršu uzmanību, ka runas tulkojums būs pieejams 1.kanālā.

Godātie kolēģi! Aicinu tribīnē Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Davidu Bakradzi.

(Aplausi.)

D.Bakradze (Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs).

Jūsu ekselence! Godātie deputāti un deputātes!

Man prieks jūs uzrunāt šajā sēdē!

Diemžēl mana latviešu valoda aprobežojas ar šo pāris frāžu zināšanu, un tāpēc ļaujiet man pāriet uz man dzimto valodu – gruzīnu valodu un turpināt savu uzrunu gruzīniski.

Ļaujiet man atkārtoti apliecināt to, ka Gruzijas tauta nekad neaizmirsīs jūsu lēmumu nostāties mūsu pusē, ko pieņēmāt augustā, kad Krievijas Federācijas bruņotie spēki iebruka Gruzijā un tās valstiskums bija nopietni apdraudēts.

Jūs rīkojāties nekavējoties, nebaidoties un saprotot, ka ir svarīgi paust savu nostāju. Latvijas premjerministrs Godmaņa kungs bija viens no pirmajiem, kas kopā ar Lietuvas prezidentu Adamkus kungu un Polijas prezidentu Kačinska kungu nostājās Gruzijas pusē nākamajā dienā pēc iebrukuma, teikdami: “Izmantosim visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka pret nelielu Eiropas valsti vērstā agresija netiek noklusēta vai raksturota ar bezjēdzīgiem paziņojumiem, kas vienādo upurus un pāridarītājus.”

Turklāt mēs augstu vērtējam to, ka jūs neatzīstat attiecībā uz Abhāziju un Dienvid­osetiju izvērsto politiku.

Vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos par atbalstu, ko Latvijas Republikas Saeima sniedza Gruzijai augustā, atspoguļojot to 2008.gada 14.augusta paziņojumā.

Gruzijas valdība ir pateicīga par jūsu nelokāmo atbalstu mūsu centieniem pievienoties Eiropas un Eiroatlantiskajām struktūrām.

Saiknes, kas mūs vieno, vienmēr ir bijušas ārkārtīgi spēcīgas. Mūsu sadarbība, kas balstās uz kopīgu apņemšanos veidot miermīlīgu un labklājīgu nākotni, ir un vienmēr būs patiesi veiksmīga.

Man ir prieks redzēt, cik liela nozīme šīs sadarbības stiprināšanā ir abu valstu parlamentiem. Vēlētos jums sirsnīgi pateikties gan savā, gan visa Gruzijas parlamenta vārdā par paziņojumiem, ko esat pieņēmuši attiecībā uz Gruziju.

Savu solidaritāti Latvijas parlaments vēlreiz apliecināja 25.septembrī, nobalsodams pret likumprojektiem par Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu.

Tagad vēlētos pievērst jūsu uzmanību augustā notikušajam iebrukumam.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kremlis ir nemitīgi centies no Gruzijas atšķelt Abhāziju un Dienvidosetiju. Pēc Rožu revolūcijas Krievijas politika pret Gruziju kļuva vēl agresīvāka. Pēdējo gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas sankcijas: ekonomisko embargo, ceļošanas ierobežojumus un deportācijas, energoresursu piegādes pārtraukšanu, Gruzijas gaisa telpas robežu pārkāpšanu, kā arī vairākas konflikta zonās īstenotas provokācijas.

Diemžēl starptautiskā sabiedrība, neraugoties uz Gruzijas brīdinājumiem, tā arī nav pievērsusi pienācīgu uzmanību Krievijas agresīvajai retorikai un vēlmei no vārdiem pāriet pie darbiem. Pat fakts, ka 2007.gadā Citelubani tika nomesta raķete, kad Krievijas lidaparāts, izlidojot ārpus konflikta zonas, pārkāpa Gruzijas robežu, tika ignorēts.

Acīmredzot 2008.gada sākumā Krievija bija gatava ķerties pie aktīvas rīcības. Maskava atkāpās no NVS lēmuma par Abhāzijā un Dienvidosetijā īstenojamām sankcijām, izdeva prezidenta dekrētu par juridisku saikņu izveidošanu ar separātiskajiem reģioniem, ieveda Abhāzijā gaisa desanta un dzelzceļa vienības, atjaunoja dzelzceļu un militāro infrastruktūru, notrieca neapbruņotu Gruzijas Iekšlietu ministrijas bezpilota izlūklidmašīnu, pārkāpa Gruzijas gaisa telpas robežas.

Katrs šāds pasākums pats par sevi ir klajš starptautisko tiesību normu pārkāpums. Kopumā tie liecina par to, ka tika uzsākta visas Gruzijas teritorijas aneksija.

Pēc katra minētā notikuma mūsu valdība visiem spēkiem centās atrisināt šo nomācošo konfliktu. Mēģinājām sazināties ar Maskavu. Mudinājām starptautisko sabiedrību aktīvi iesaistīties konflikta atrisināšanā. Izstrādājām pat daudz plašākus plānus attiecībā uz Abhāzijas un Dienvidosetijas autonomiju, cerot tādējādi veidot saikni ar iedzīvotājiem, kuri no mums attālinājušies.

Vēl jūlija beigās mēs ļoti cerējām, ka šie pūliņi dos kādus rezultātus. Droši vien jūs atceraties, ka 31.jūlijā Helsinkos bija ieplānotas miera sarunas EDSO paspārnē. Taču Krievijas Federācija nolēma uz tām neierasties. Tai bija citi plāni.

Daži kolēģi ir vaicājuši, kāpēc Gruzija veica militāras operācijas konflikta zonās? Pat visacīmredzamāko provokāciju gadījumā mēs vienmēr esam izturējušies pēc iespējas atturīgāk – kā tas pieklājas demokrātiskas kopienas atbildīgam loceklim.

Taču tas, kas notika 7.augustā, vairs nebija provokācija. Tā bija rīcība. Rīcība, kas vērsta pret Gruzijas valstiskumu. Rīcība, kas vērsta pret mūsu civiliedzīvotājiem.

Dāmas un kungi, es vēlētos jums jautāt: kurš apstrīd to, ka jebkuras valdības galvenais uzdevums ir aizsargāt savas valsts civiliedzīvotājus un aizstāvēt tās robežu pret ārvalsts iebrukumu?

Iebrūkot Gruzijā ar lielu sauszemes karaspēku un atbalstot separātistu artilērijas uzbrukumu miermīlīgajiem Gruzijas ciematiem, Krievijas Federācija pārkāpa ne tikai starptautiskās tiesības. Attiecībā uz Gruzijas iedzīvotājiem konflikta zonās Krievija pārkāpa pašas galvenās cilvēka tiesības – tiesības uz dzīvību.

Tāpēc, neraugoties pat uz visļaunākajām sekām, Gruzijas valdībai bija jāveic militāri pasākumi, lai neitralizētu pozīcijas, no kurām tika apšaudīti mūsu civiliedzīvotāji, un apturētu Krievijas militāro invāziju Gruzijas teritorijā.

Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka kopš paša konflikta sākuma Gruzijas valdība aicināja starptautisko sabiedrību ķerties pie patiešām neatkarīgas un objektīvas konflikta izmeklēšanas. Pirmoreiz prezidents Saakašvili šādu aicinājumu izteica 16.augustā, stāvot plecu pie pleca ar kanc­leri Merkeli.

Dārgie kolēģi, draugi! Draugi!

Krievija, rīkojoties pēc 19.gadsimta parauga, rupji pārkāpj starptautisko tiesību pamatnormas un principus un tādējādi apdraud visu mūsdienu starptautisko sistēmu.

Īpaši satraucošs ir fakts, ka Krievijas Federācija no jauna ievieš jēdzienu par ietekmes sfērām un sāk lietot spēku starptautiski atzītu valstu robežu grozīšanas nolūkos.

Lielas bažas rada Krievijas Federācijas antihumānā prakse ar tiesībām uz pašnoteikšanos attaisnot etnisko tīrīšanu. Ar šādu rīcību Krievija iedragā cilvēktiesību un humanitāro tiesību principus.

Tas nedrīkst atkārtoties. Mums visiem kopīgi jāizlemj, kādā pasaulē mēs gribam dzīvot.

Dāmas un kungi!

Tagad ļaujiet man pievērst jūsu uzmanību Gruzijas iekšpolitiskajai situācijai.

Par spīti Krievijas nemitīgajiem pūliņiem iedragāt Gruzijas valdību un valstiskumu, neseno aptauju rezultāti liecina par lielu tautas atbalstu valdībai.

Gruzijas iedzīvotāju tiekšanās pēc Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas kļūst aizvien stiprāka. Nesen veikto aptauju rezultāti rāda, ka aptuveni 84% gruzīnu atbalsta Gruzijas pievienošanos NATO.

Pretēji izskanējušām bažām par Gruzijas demokrātisko reformu progresa palēnināšanos Gruzijas valdība, tieši otrādi, ir uzsākusi jaunu reformu posmu. Viens no Amerikas dibinātājiem Džeimss Medisons reiz teicis: “Demokrātijas problēmas var atrisināt tikai ar vēl lielāku demokrātiju.” Mēs piekrītam šim principam.

Gruzijas valdība un Gruzijas tauta ir izvēlējušās universālu un beznosacījumu demokrātiju.

Daudzas reformas tika uzsāktas nolūkā stiprināt parlamenta lomu. Šīs reformas ietver grozījumus Konstitūcijā, kuri mainīs spēku samēru par labu parlamentam. Daļa normatīvo aktu tika grozīti, lai nostiprinātu opozīcijas lomu un spējas ietekmēt valsts pārvaldi.

Mēs izveidojām īpašu parlamenta komisiju, kuru vada opozīcijas pārstāvis un kura izmeklēs augustā notikušā iebrukuma apstākļus. Mēs kā atbildīga valdība veicam visaptverošu un padziļinātu augusta krīzes analīzi. Komisija aicina Gruzijas valdības atbildīgos locekļus – premjerministru, ministrus, augstākās amatpersonas – publiski atskaitīties par savu rīcību augustā. Man šajā komisijā būs jāsniedz publiska liecība 24.novembrī. 28.novembrī liecību sniegs prezidents Saakašvili. Uz komisijas sēdēm tiek aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, un sēdes tiek translētas tiešraidē Gruzijas sabiedriskajā televīzijā. Šis ir pirmais gadījums Gruzijas vēsturē, kad parlamentārā izmeklēšanas komisija izjautā valsts prezidentu, premjerministru un ministrus, un tas viss tiek tiešraidē parādīts sabiedrībai. Uzskatu, ka ar šo izmeklēšanu Gruzijas parlamentārajā demokrātijā tiek ieviesti jauni standarti.

Ir izveidota īpaša krīzes novēršanas padome, kurā pārstāvēta gan pozīcija, gan opozīcija un kuru arī vada opozīcijas pārstāvis. Padomes uzdevums ir risināt pēckonflikta atjaunošanas jautājumus un izstrādāt reformu plānu.

Parlaments ir ierosinājis un jau apspriež jaunus likumus un citus mehānismus, lai nostiprinātu tiesu varu, iedibinātu zvērināto tiesu un tiesnešu beztermiņa iecelšanu, kā arī stiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Runājot par ekonomisko situāciju, ir jāteic, ka Gruzijas ekonomika ir vispusīgi apliecinājusi savu elastību. Neviena banka nav bankrotējusi, un panika finanšu jomā nav izcēlusies. Pat karadarbības laikā pirmās nepieciešamības preču un citu preču trūkums nebija jūtams.

Taču ārvalstu ieguldījumu samazinājums sakarā ar to, ka investori zaudējuši uzticību, būs ievērojams. Gruzijas valdība pieliek visus pūliņus, lai investoru uzticību atjaunotu.

Patlaban Gruzijas valdība plāno ļoti efektīvi un pārredzamā veidā izmantot dāsno palīdzību, ko saņēmām no donoriem. Mēs būsim priecīgi, ja starptautiskā sabiedrība, opozīcija, nevalstiskās organizācijas un visa plašā sabiedrība rūpīgi pārraudzīs šo procesu.

Par nākotni.

Ja nebūs kontroles, atdzimstošās Krievijas ambīcijas novedīs pie līdzīgu krīžu atkārtošanās citos reģionos, kurus Maskava ir atklāti pasludinājusi par savas ietekmes sfēru.

Es vēlos pateikt ļoti skaidri: Gruzija nekādā veidā neaicina izolēt Krievijas Federāciju. Mēs iestājamies par dialogu un sadarbību. Taču sadarbība ir jābalsta uz vispāratzītām humānisma normām un starptautisko tiesību principiem.

Eiropas Savienībai un NATO, kas iemieso demokrātijas idejas un ideālus, sava politika attiecībā uz Krieviju jāīsteno konsekventā un nepārtrauktā veidā. Ikvienā forumā ir jāuzsver, ka par pamatprincipiem un neatņemamām tiesībām nevar diskutēt.

Īsi sakot, agresijas izpausmes mēs apkarosim ar visstiprākajiem ieročiem, kādi vien ir mūsu arsenālā, proti, ar apņemšanos paplašināt pamatbrīvības mūsu valsts iekšienē, nostiprināt demokrātiju, lielākas tiesības uz vārda brīvību un neatkarīgu un stipru tiesu varu, kā arī stabilu varas un kontroles funkciju sadalījumu mūsu demokrātisko institūciju starpā.

Un šā mērķa sasniegšanai mums ir nepieciešama sabiedroto palīdzība, atbalsts un pieredze.

Kā to apliecina mūsu lēmums īstenot savā kara plosītajā valstī jaunu reformu posmu, mūsu uzticība Eiropas un Eiroatlantiskajām struktūrām pamatojas uz mūsu nelokāmo vēlmi stiprināt demokrātiskās vērtības.

Šajā sakarā mēs uzskatām, ka rīcības plāna dalībai NATO piešķiršana Gruzijai būtu ne tikai mūsu dažkārt pat ar pārcilvēciskām grūtībām panāktā progresa sen pelnīta atzīšana, bet arī pamats mūsu turpmākajām demokrātiskajām reformām un mūsu ieguldījumam starptautiskās drošības veicināšanā.

Piešķirot Gruzijai rīcības plānu dalībai NATO, tiktu uzsvērts ne tikai mūsu izraudzītā demokrātijas ceļa neatgriezeniskums un Gruzijas tautas likumīgās tiesības pašai noteikt savu nākotni. Mēs centienus pievienoties Eiropai gluži vienkārši īstenotu atbilstoši savai brīvajai izvēlei un saskaņā ar visiem mūsu kaimiņiem.

Visi kopā mēs varam piepildīt savas cerības un miermīlīgā ceļā doties uz nākotni. Visiem kopā mums ir iespējas. Šo iespēju neizmantošana būtu noziegums pret nākamajām paaudzēm.

Mums nekad nevajadzētu ļaut mazajām valstīm atteikties no savas tieksmes pēc brīvības. Mums nevajadzētu lūgt mazāku valsti pieklusināt savu balsi un nereaģēt uz provokāciju. Cerēsim, ka mums nekad neliks pakļauties un secināt, ka šajā laikmetā taisnīgums ir atkarīgs no lieluma, skaita un spēka.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Gruzijas parlamenta priekšsēdētājam Davidam Bakradzem.

(Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemts ierosinājums par grozījumu darba kārtībā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izslēgt no Saeimas šā gada 20.novembra sēdes darba kārtības 19.punktu – likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav, darba kārtība ir grozīta.

Sākam Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Saprātīgs lēmums!”) Iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep. A.Rugāte: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija ierosinājumam? Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija viedoklim? (No zāles dep. A.Rugāte: “Piekrīt!”) Piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt? (No zāles dep. A.Rugāte: “Piekrīt!”) Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Ziņoju par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Saeimas deputāti Circene, Bendrāte, Zaķis, Grava, Reirs, Āboltiņa, Ķikuste, Latkovskis, Rībena un Kariņš ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu, kuru lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā, – “Par uzdevumiem Ministru kabinetam saistībā ar Veselības likumu”.

Mums ir jāizlemj jautājums par to, vai deputāti piekrīt šī lēmuma izskatīšanai šīsdienas sēdē. (No zāles: “Nē!”) Deputātiem ir iebildumi. Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums ir jālemj par šī dokumenta iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

“Par” pirms balsojuma vēlas runāt deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ar šo lēmuma projektu “Jaunais laiks” prasa, lai Veselības ministrija tuvāko mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu, kurš tiešām precīzi noteiktu valsts un pašvaldības tiesības un pienākumus, juridisko un privāto personu tiesības un pienākumus, skaidru gan valdības, gan veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību un atbildību par nesniegtajiem pakalpojumiem vai nemaksāšanu par sniegtajiem pakalpojumiem ārpus noteiktās kvotas.

Šobrīd Latvijā ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.

Absurdi, bet valstī nav neviena likuma, kurš noteiktu naudas dalītāju atbildību. VOAVA kā naudas turētāja vienpersoniski uzspiež veselības aprūpes pakalpojumu tirgus nosacījumus zem pašizmaksas. Nav pašreiz dokumenta, kurš ierobežotu politisko lēmumu pieņemšanu.

Kā piemēru minēšu Daugavpils rajona Naujienas pagastu. Pagājušajā gadā tur mūžībā aizgāja ģimenes ārste. Pagastam it kā paveicās: pagastā dzīvo un jau trešo gadu apmācīttiesīga ārsta uzraudzībā strādā rezidente Iveta Čivkule. It kā situācija atrisinājās, taču ne no VOAVA ierēdņu puses. Ārste, kura nokārtojusi visus eksāmenus, ieguvusi sertifikātu, ieguvusi atļauju strādāt, jau pusgadu nevar noslēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar VOAVA ierēdņiem. Pusgadu cilvēks vienkārši “karājas gaisā”, neskatoties uz to, ka pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina personīgi ir braukusi pie VOAVA vadības un lūgusi… Mīļie kolēģi! Vai tā ir jādara pagasta padomes priekšsēdētājai, neskatoties uz to, ka gandrīz 3000 iedzīvotāju ir palikuši bez medicīniskās aprūpes, jo iepriekšējā ģimenes ārste ir vienkārši mirusi? Neskatoties uz to, ka ārste ir mācījusies septiņus gadus Medicīnas fakultātē, vēl trīs gadus mācījusies rezidentūrā, iztikusi ar rezidenta algu, kura ir smieklīga, kura ir mazāka par iztikas minimumu valstī, ka ārstei ir trīs bērni ģimenē… Neskatoties uz to, ka valstī trūkst 1000 ārstu, un neskatoties uz to, ka VOAVA ir iespēja piešķirt līdzekļus jaunveidojamām praksēm (ar likumu tas jau ir noteikts). Tā vietā VOAVA ierēdņi pasaka, lai jaunā ārste ņem kredītu, visu nokārto, visu nomaksā, sertificē praksi, kas parasti ilgst no 3 līdz 6 mēnešiem. “Pēc tam varbūt mēs šo naudu atmaksāsim, varbūt arī ne.” Tas nozīmē, ka ārste vēl gandrīz sešus mēnešus, iespējams, vienkārši – piedodiet! – “karāsies gaisā” un nespēs sniegt šos medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Kolēģi! Tā vienkārši ir ņirgāšanās par mūsu jaunajiem speciālistiem situācijā, kad valstī patiešām ir vajadzīga šī medicīniskā aprūpe, sevišķi šajos lauku rajonos un Latgales reģionos.

Tāpēc es lūdzu: kolēģi, lūdzu, nobalsosim par to, lai minēto lēmuma projektu mēs iekļautu nākamās sēdes darba kārtībā!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Runāt “pret” vēlas deputāte Aija Barča. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”)

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es vēlos pavisam īsi, tikai dažos vārdos, izteikt savu viedokli. Uzskatu, ka Veselības likums, ja es pareizi uztvēru kolēģes teikto, varētu tikt uzskatīts kā pamatlikums. Gluži tāpat kā sociālajā jomā ir likums “Par sociālo drošību”. Šeit es pilnīgi varu savilkt paralēles. Tikai diemžēl, kā teica Ķikustes kundze, šādā likumā nebūs iespējams regulēt finansējuma plūsmu, jo tādā gadījumā mēs vienu reizi vai divas reizes gadā obligāti atvērsim šo likumu. Jo tomēr ir normas, kuras ir jāregulē Ministru kabineta noteikumos. Un gluži tāpat Ministru kabineta noteikumi Nr.1046, kuri pašreiz ir spēkā… arī tie tiek grozīti, bet tiek grozīti Ministru kabineta sēdē. Tādā gadījumā mēs ilgi un gari diskutēsim. Tādā gadījumā mēs Saeimas sēdē ļoti ilgi un gari diskutēsim arī par kompensējamiem medikamentiem un par ļoti daudzām un dažādām lietām.

Kolēģi, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Latvijā ir spēkā Ārstniecības likums, ir spēkā normatīvie akti – daudzi un dažādi –, kas regulē veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumus mūsu valstī. Jautājums ir par to, kā mēs likumus izpildām. Un gribētos gan atgādināt kolēģiem, kuri šo jautājumu šodien izvirza Saeimas sēdē, ka daudzi no jums darbojas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kur jūs ieguldāt arī savu darbu Pacientu tiesību likuma izstrādē, un šis likumprojekts, es ceru un gandrīz vai varu teikt, ka esmu pārliecināta, nākamajā gadā sāks savu ceļu pie Latvijas iedzīvotājiem, jo likumprojektu gatavojam otrajam lasījumam un ir palikusi vēl tikai tāda viena problēma, ka mēs nevaram komisijā vienoties par veselības iestāžu, par veselības prakšu, tātad ārstniecības iestāžu, apdrošināšanu.

Kolēģi, šajā konkrētajā gadījumā uzskatu, ka vēl viens likums, kuru jūs vēlaties… vēlaties dot uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt tādu un iesniegt Saeimā, bet, manuprāt, tas nav lietderīgi. Tādēļ lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Jautājumu izšķirsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai iesniegto patstāvīgo priekšlikumu iekļaujam nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 45, atturas – 4. Pastāvīgais priekšlikums nav iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi, skatām nākamo darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Kā pirmo izskatām lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu ar lūgumu apstiprināt Ivetu Bērziņu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Ivetas Bērziņas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”. Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Iveta Bērziņa ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu, kas paredz apstiprināt Daci Jansoni par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Daces Jansones apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Dace Jansone ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Svetlanas Maršānes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu: apstiprināt Svetlanu Maršāni par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Ogres rajona tiesas tiesneša amata.

Aizklātā balsojumā Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu “Par Svetlanas Maršānes apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Svetlana Maršāne apstiprināta par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegumu: apstiprināt Ivetu Melderi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amata.

Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ivetas Melderes apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Aicinu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Iveta Meldere ir apstiprināta par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sākam likumprojektu izskatīšanu.

Kā pirmo izskatām likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Izskatāmā dokumenta numurs 3268. Trešajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dobelis.

Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Dokumenta numurs 3269. Trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dobelis.

Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Dokumenta numurs 3270. Trešajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dobelis.

Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt cienījamās dāmas, godātie kungi!

Strādāsim ar dokumentu Nr.3271.

Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi Juridiskā biroja 1.priekšlikumu, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Tutins.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Tutins.

Un 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

J.Tutins.

Aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā par minēto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie deputāti!

Saņemti septiņi priekšlikumi uz trešo lasījumu. Un 1.priekšlikums, ko iesniedzis reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

2. – arī ministra Zalāna priekšlikums – ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt… (No zāles: “Balsojam!”) Deputāti prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Kučinskis.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

4. – ministra Zalāna priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

M.Kučinskis.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

7. – šīs pašas komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Kučinskis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Dokumenta numurs 3279. Trešajam lasījumam iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dobelis.

2. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dobelis.

3. – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Neiebilst.

J.Dobelis.

4. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dobelis.

5. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dobelis.

6. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dobelis.

7. – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

J.Dobelis.

8. – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Dobelis.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums”. Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Šlesere.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – saistīts ar 5.panta otro daļu, kas nosaka saskaņošanas procedūru, kura ir jāveic gadījumos, ja Baznīcas nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Šlesere.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – saistīts ar 5.panta piekto daļu un paredz to izslēgt, tādējādi nodrošinot visām Baznīcām vienādas tiesības attiecībā uz valsts nodevu par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Šlesere.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Šlesere.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir precizēts 13.panta nosaukums saistībā ar to, ka attiecības starp Baznīcu un garīdzniekiem nav uztveramas un uzskatāmas kā darba tiesiskās attiecības, bet šīs attiecības tiek uzskatītas par kalpošanu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Uzsākam debates par 6.priekšlikumu.

Debatēs runās deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms es ar Prezidija atļauju gribētu nolasīt arhibīskapa Vanaga vēstījumu visai Saeimai.

“Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Dāmas un kungi!

Izsaku lielu, sirsnīgu pateicību Saeimai par šodien pieņemto likumu par luterisko baznīcu. Paldies personīgi katram no jums, kas to atbalstījāt.

Īpaši pateicos Juridiskajai komisijai un Juridiskajam birojam par daudzajām intensīva darba stundām, ko pavadījām pie šī likumprojekta. Tās ne tikai ir aizvedušas mūs pie praktiska rezultāta, bet arī ļāvušas tuvāk iepazīt citam citu un vairot uzticēšanos baznīcas un valsts starpā.

Ir noslēdzies darbs, kuru sākām pirms vairāk nekā desmit gadiem. Ir sakārtota nozīmīga joma sabiedrības dzīvē. Ir radīti skaidri noteikumi un noteiktas garantijas sekmīgai sadarbībai starp baznīcu un valsti Latvijā. Tas veicinās mieru, saliedētību un vienotību par labu visiem valsts iedzīvotājiem.

Vēlreiz pateicos par jūsu izpratni, sniedzot atbalstu šim likumam.

Ar cieņu un vislabākajiem novēlējumiem,

Jānis Vanags – LELB arhibīskaps.”

Un tagad par priekšlikumu. Es domāju, ka šis priekšlikums ir bijis viens no lielākajiem strīda objektiem iepriekšējās Saeimas laikā, kad runa bija par to, vai Baznīcai ir tiesības vai nav tiesību savās darba attiecībās veikt tā saukto pozitīvo diskrimināciju attiecībā pret saviem Baznīcas locekļiem. Un es gribētu teikt: jā, Baznīcai ir tiesības to darīt, un tā tiek darīts, es domāju, visur. Tas tiek veikts tad, kad cilvēks nodod, sakot Saeimas zvērestu, tas tiek darīts tad, kad viņam tiek pieprasīta lojalitāte pret valsti. Tas tiek darīts jebkurā citā iestādē. Un es domāju, ka ir ļoti atzīstami un labi, ka Saeima – un it īpaši Juridiskais birojs – ir ņēmusi vērā šo praksi un, kā tas ir bijis gadsimtiem ilgi, nav iejaukusies Baznīcas iekšējās lietās.

Es vēlētos tikai deputātiem vēsturiskās taisnības labad nodemonstrēt, ka pašlaik par luterisko Baznīcu ir bijuši pieņemti tikai divi likumi, tas ir, cara Nikolaja 1832.gadā pieņemtais likums, kas regulēja pilnīgi visu – sākot ar Baznīcas iekšējo, tāpat arī ārējo dzīvi. Un šeit ir 1934.gada 20.septembrī Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa pieņemtais likums. Kā jūs redzat, tas ir tikai uz vienas lapiņas.

Mēs varam lepoties ar to, ka mēs esam pieņēmuši mūsdienīgu, demokrātisku un tajā pašā laikā skaidru likumu, kas nodala valsti un Baznīcu. Un, kā to ir norādījis tiesību eksperts Juris Rudevskis, ko tad nozīmē šī valsts un Baznīcas atšķirtība, par ko mums runā Satversme, par ko bieži vien liberālie mediji nepamatoti klaigā un argumentē. Tas nozīmē tikai četras lietas – oficiālās valsts reliģijas neesamību, valsts Baznīcas vai valsts iedibinātās Baznīcas neesamību, valsts un reliģiskās organizācijas savstarpējo autonomiju un valsts atturēšanos no reliģiskās organizācijas iekšējo jautājumu reglamentācijas. Tas ir tieši tas, ko Saeima savā suverēnā varā arī ir darījusi un turpina darīt – neiejaukties Baznīcas iekšējās lietās.

Mīļie deputāti! Es kā luterāņu mācītājs un kā luteriskās Baznīcas patriots gribētu pateikt jums paldies. Tā ir patiešām ļoti liela dāvana valsts 90. gadu jubilejā luteriskajai Baznīcai. Un varbūt tas ir ļoti simboliski, jo šosvētdien noslēdzas Baznīcas liturģiskais gads un mēs visi kā deputāti varēsim aiziet mierīgi tātad dusā ar labi padarīta darba sajūtu.

Paldies jums visiem, un lai Dievs svētī Latviju!

Sēdes vadītāja.

Paldies, Šmita kungs, par labajiem vārdiem! Paldies arhibīskapam! Vienlaikus atgādinu, ka trešajā lasījumā mēs runājam un debatējam par priekšlikumiem.

Tātad pret 6.priekšlikumu iebildumu nav. Lūdzu, turpinām!

I.Šlesere.

7.priekšlikums ir saistīts ar 6.priekšlikumu, un tajā tiek precizēts, kādā kārtībā garīdznieks tiek norīkots uz kalpošanas vietu.

Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

I.Šlesere.

8. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

9. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz 14.panta otro daļu, un tas ir saskaņots ar Augstskolu likumu un nosaka Baznīcas izglītības iestāžu tiesības.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

I.Šlesere.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

I.Šlesere.

11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz pārejas noteikumu 1.punktu. Tiek precizēts termiņš, līdz kādam Baznīcai ir jāsaskaņo Baznīcas satversme ar šo likumu.

Juridiskā komisija, konsultējoties ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, vienojās par 2009.gada 1.jūliju, tādējādi dodot laiku Baznīcai sasaukt sinodi, lai varētu veikt grozījumus Baznīcas satversmē. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Demokrātisks lēmums!”)

Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

I.Šlesere.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz pārejas noteikumu 1.punktu. Vārdi “Reliģisko lietu pārvaldē” ir aizstāti ar vārdiem “Tieslietu ministrijai”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir līdzīgs iepriekšējam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

I.Šlesere.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šā tiešām nozīmīgā likuma projektu trešajā lasījumā, jo, kā jau Šmita kungs teica, tiešām ir noslēdzies ar šā likuma pieņemšanu kāds nozīmīgs posms, kurš tika uzsākts jau pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr.933/Lp9). Pirmais lasījums. Šis un nākamie pieci likumprojekti saistās ar administratīvi teritoriālo reformu. Šo grozījumu būtība ir labot vārdus “rajona padome”, jo tagad ir runa par attiecīgo domi.

Komisija lūdz likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Tātad vispirms balsojam par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un likumprojekta izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam 25.novembri un likumprojekta izskatīšanu veikt 4.decembrī.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.novembris, likumprojekta izskatīšana – 4.decembra sēdē. Citu priekšlikumu nav. Termiņš noteikts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” aprites numurs Saeimā ir 934/Lp9. Arī šo grozījumu būtība saistās ar vārda “rajona” izslēgšanu, jo notiek nomaiņa uz novada domi.

Lūdzu piešķirt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas laiku uz otro lasījumu šā gada 25.novembri un izskatīt 4.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 25.novembris, izskatīšana – 4.decembrī.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šī likumprojekta būtība ir aizstāt tekstā vārdus “pilsētu un novadu domju, rajonu un pagastu padomju” ar vārdiem “republikas pilsētu un novadu domju”.

Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 16, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt 25.novembri un izskatīt 4.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšana – līdz 25.novembrim, izskatīšana – 4.decembrī.

Paldies.

Izskatām nākamo likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojektā “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” grozījumu veikšana ir nepieciešama saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, un es lūdzu šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 19, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt šā gada 25.novembri un izskatīt šā gada 4.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikuma iesniegšana – līdz 25.novembrim, izskatīšana – 4.decembrī.

Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Arī šā likuma grozījumu jēga ir izslēgt vārdu “pilsētas” un aizstāt attiecīgi ar vārdiem “dome” un “republikas pilsēta”. Komisija lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 20, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Par priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu noteikt 25.novembri un izskatīt šā gada 4.decembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – līdz 25.novembrim, izskatīšana – 4.decembrī. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis grozījums paredz vārdus “rajona (republikas pilsētas)” aizstāt ar vārdiem “novadu vai republikas pilsētas”. Komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas dienu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas dienu otrajam lasījumam 25.novembri šajā gadā un izskatīt Saeimas sēdē šā gada 4.decembrī.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšana – līdz 25.novembrim, izskatīšana – 4.decembrī. Paldies.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums”, otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Otrajā lasījumā izskatām šo likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 3287. Pavisam ir saņemti 23 priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo virsraksta maiņa neatbilst likumprojekta saturam.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

2.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Un šeit ir jāsaka, ka ļoti daudzus priekšlikumus, kuri noformēti kā tieslietu ministra Bērziņa priekšlikumi, ir sagatavojusi darba grupa, kurā ļoti aktīvu dalību ņēma arī Juridiskā biroja speciāliste juriste Dina Meistare. Un šie priekšlikumi darba grupā tika sagatavoti tajā laikā, kad mēs pagarinājām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kuru bija lūdzis pagarināt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Šie likuma grozījumi, kas ir iesniegti no Tieslietu ministrijas puses, tik tiešām ir labi sagatavoti un ļoti uzlabo šī likumprojekta kvalitāti, kurš tiešām komisijā, pirmoreiz to skatot, tika atzīts par grūti saprotamu likumprojektu.

Tātad 2.priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurā tiek skaidroti likumā lietotie termini. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Staņislavs Šķesters. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters, skaidrojot terminu “objekts”. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un jau iekļauts 2.priekšlikumā, kuru bija iesniegusi Tieslietu ministrija.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

5.priekšlikumu iesniedzis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

6.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija neatbalsta, jo šis priekšlikums ievieš tādus terminus, kādi ir raksturīgi zemes reformai, bet šajā likumā par apgrūtinātajām teritorijām tie netiek lietoti. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile.

7.priekšlikums – iesniedzis deputāts Šķeters. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

Arī 8.priekšlikumu iesniedzis deputāts Šķesters. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

9.priekšlikumu iesniedz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un komisija, precizējot dažus terminus par kartogrāfisko materiālu iesniegšanu, ir izveidojusi 10.priekšlikumu, kurā ir iekļauts arī 9. – tieslietu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9. un 10.priekšlikumu.

A.Seile.

Paldies.

11.priekšlikumu iesniedza deputāts Šķesters. Šī priekšlikuma saturs ir līdzīgs iepriekšējam. Komisija noraidījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

12.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, tikai redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Arī 13.priekšlikumu iesniedza ministrs Gaidis Bērziņš, un šajā priekšlikumā tik tiešām (tāpat kā iepriekšējā, kur tika noteikts datu sniedzēja statuss)… šajā pantā tiek noteikta apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objektu iekļaušanas informācijas sistēmā. Šī sistēma tiešām ir ārkārtīgi sarežģīta, un te precīzi ir noteikts, kādā veidā ir jāiesniedz dati par objekta iekļaušanu informācijas sistēmā. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile.

14.priekšlikumu iesniedza Šķesters. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

15.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Seile.

16.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, un komisija viņu ir atbalstījusi. Šajā priekšlikumā ir noteikts, kas sniedz datus, par kādiem objektiem sniedz datus, ieviešot skaidrību, kā turpmāk būs jāveido šī informācijas sistēma. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

17.priekšlikumu iesniedza tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

Arī 18.priekšlikumu, ko iesniedza tieslietu ministrs, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

19.priekšlikumu par informācijas sistēmas datu izmantotāju pienākumiem un tiesībām komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

20.priekšlikumu, ko iesniedza tieslietu ministrs, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli nedaudz precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Seile.

21.priekšlikums, ko iesniedza deputāts Šķesters, ir atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā. Savukārt 22.priekšlikumu komisija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir izveidojusi par pārejas noteikumiem un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

A.Seile.

23.priekšlikums ir par šī likumprojekta spēkā stāšanās laiku, un ievērojiet, ka šis spēkā stāšanās laiks ir diezgan ilgs. Likums stājas spēkā 2011.gada 1.februārī. Lai cik žēl tas arī būtu, šī informācijas sistēma netiks izveidota ātrā tempā, jo līdzekļu trūkums nosaka visu – arī šī likuma spēkā stāšanās laiku, bet mums vēl ir trešais lasījums… Lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Seile.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Seile.

Paldies par balsojumu.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15.decembris šajā gadā.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 15.decembris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3293 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Tautsaimniecības komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ir saņēmusi un izskatījusi sešpadsmit priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums – ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izveidotajā 2.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

4. – deputāta Venta Armanda Kraukļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

7. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izveidotajā 11.priekšlikumā.

Tāpat arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbalstītajā komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 9., 10. un 11.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Arī 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

Un arī 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 27.novembris.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 27.novembris. Paldies.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Cienītie deputāti! Sāksim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Saņemti ir 35 priekšlikumi. Es gribētu piebilst, ka šis ir viens no retajiem likumprojektiem, kad parlaments nedalās opozīcijā un koalīcijā. Šeit ir atrastas visas vienošanās. Gribu pateikt paldies visiem, kas pie tā strādāja.

1.priekšlikums saņemts no “Saskaņas Centra” frakcijas un ir atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

3. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

4. – deputāta Leiškalna priekšlikums – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Nav atbalstīts arī deputāta Grīnblata 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

6. – “Saskaņas Centra” frakcijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

7. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

10. – šīs pašas komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

11. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

12. – komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 13. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

14. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

15. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

16. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

17. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā frakcijā” priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā…

Sēdes vadītājs.

Es sapratu, ka priekšlikumu laikam iesniegusi partija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, nevis “vienotā frakcijā”. Precizējums tāds…

M.Kučinskis.

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

18. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

19. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

20. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Arī 21. – šīs pašas frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

22. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums – arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

23. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

24. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 26. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 33. un 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

27. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33. un 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

28. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

29. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 31. – šīs pašas komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

32. – deputāta Grīnblata priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas 33. un 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Šis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 33.priekšlikums ir apmēram gadu ilga kopēja nevalstisko organizāciju, Saeimas deputātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī citu ekspertu darba rezultāts, un, manuprāt, šī ir tā reize, kad jāsaka, ka darbs ir paveikts, manuprāt, godam, un tās lietas, par kurām mēs esam diskutējuši jau vairākus gadus pēc 9.Saeimas vēlēšanām, kad, kā atceraties, sabiedrības uzmanības centrā bija plašas likumu neprecizitāti izmantojušo trešo personu kampaņas, ar šo priekšlikumu, manuprāt, tiek atrisinātas. Vismaz galvenajos vilcienos!

Īsumā par to, par ko šobrīd komisija ir vienojusies un ko ir atbalstījis gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan nevalstiskās organizācijas. Svarīgākā lieta ir tāda, ka trešajām personām politiskajā kampaņā tiek atvēlēta iespēja nevis neierobežoti aģitēt, bet gan aģitēt, ierobežojot to noteiktā naudas summā, un šī naudas summa ir 15 minimālās mēnešalgas. Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta ir tāda, ka gadījumā, ja tomēr kāds, kā tas bija 9.Saeimas vēlēšanās, nekaunīgi un brutāli mēģina pārkāpt šo noteikumu, šā likuma burtu un garu, ir ļoti reālas un konkrētas iespējas šādus pārkāpējus apturēt jau procesa laikā, nevis pēc tam, ilgstoši tiesājoties un neiegūstot nekādu rezultātu. Šeit ir tiešām, manu­prāt, izstrādāts mehānisms, kas to darītu pietiekami korektā formā, un, protams, galīgo lēmumu noteiktu tiesa. Manuprāt, šie noteikumi tikai padarītu vienlīdzīgākas un vēlētājiem izprotamākas vēlēšanu kampaņas.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu būt vienotiem, tāpat kā komisijā vienoti bija eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, korupcijas apkarotāji un Saeimas deputāti. Arī šeit es aicinu to atbalstīt un ļoti ceru, ka nedz šobrīd, nedz uz trešo lasījumu neparādīsies kādi pārsteidzoši, negaidīti priekšlikumi, kuri šo sistēmu mēģina kaut kādā veidā mainīt, sagraut vai padarīt šo darbu par neesošu.

Tā ka, kolēģi, es gribu pateikt arī paldies par kopējo darbu un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs aicināt atbalstīt priekšlikumu. Vai komisijas vārdā… Es atvainojos! Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kaut kas piebilstams?

M.Kučinskis.

Komisijas vārdā paldies par labajiem vārdiem. Vienīgi, protams, jāpiebilst, ka šis ir pilnīgs jaunums, un es pieņemu, ka pašvaldību vēlēšanās prakse ieviesīs kaut kādas korekcijas, kas būs droši vien pēc tam jāpalabo, bet pagaidām tāda ir vienošanās. Viss!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Vai kāds uzstāj uz balsojumu? (No zāles: “Nē!”) Neuzstāj.

Turpinām.

M.Kučinskis.

34. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

35. – šīs pašas komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Par šo likumprojektu saņemti 29 priekšlikumi, un tie visi ir iestrādāti analogi iepriekšējam likumam.

1. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

3. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

4. – deputāta Grīnblata priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Atbalstīts ir 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Arī 6. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Atbalstīts arī 7. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

9. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

12. – šīs pašas komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Arī 13. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

14. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

15. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Atbalstīts 16. – šīs pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

17. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

18. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

20. – partijas “Jaunais laiks” frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

21. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

22. – komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

23. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

24. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

25. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

26. – Māra Grīnblata priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Tāpat ir ar 27. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumu, kurš daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

28. – frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts šajā pašā 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Kučinskis.

Un 29. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Šķiet, ka viss. Aicinu pieņemt arī šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Kučinskis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28.novembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Un tagad pēdējais šodienas darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, risinot šo jautājumu, ko prezidents ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai, gribēja iesaistīt arī valdības ekspertus. Tas mums arī izdevās, un šobrīd kopā ar Valsts kanceleju mēs strādājam pie tā, lai novērstu šīs ministra uzrādītās varbūt nepilnības vai arī iespējamos jautājumus, kas ir jāpaplašina un jāpielabo… Mēs to arī darīsim, bet mums ir nepieciešams drusku vairāk laika, nekā mēs noteicām kādu laika sprīdi atpakaļ. Tādēļ komisija lūdz par otrreizējās caurlūkošanas datumu noteikt 18.decembri šajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr.542/Lp9) otrreizējas caurlūkošanas pārcelšanu uz Saeimas 2008.gada 18.decembra sēdi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas es informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu jautājumus. Ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam “Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis jautājums tiek nodots īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Oskaram Kastēnam.

Ir saņemts deputātu Plinera, Buhvalova, Sokolovska, Mitrofanova un Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei “Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei.

Un vēl ir saņemts jau iepriekš minēto piecu deputātu jautājums kultūras ministrei Helēnai Demakovai “Par likumdošanas priekšlikumiem sabiedrības integrācijas veicināšanai”. Šis jautājums tiek nodots kultūras ministrei Helēnai Demakovai.

Godātie kolēģi, visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pulksten 10.30 mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks stundu agrāk, nekā bijām plānojuši, – pulksten 11.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Apakškomisija Satversmes grozījumu izstrādei pulksten 10.40 pulcējas Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātei Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas delegācijas deputātus aicinu tūlīt pēc sēdes pulcēties Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde būs pusstundu ātrāk – pulksten 13.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.30.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pulksten 11.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Šodien pulksten 15.45, tātad bez 15 minūtēm četros, Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupa pulcējas Sarkanajā zālē. Visus, kas ir Latvijas un Gruzijas parlamentu sadarbības grupā, lūdzu ierasties Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Uldis Ivars Grava, Kārlis Leiškalns, Arturs Krišjānis Kariņš, Māris Kučinskis, Jānis Lagzdiņš, Andis Kāposts, Jānis Strazdiņš un Dzintars Zaķis. Paldies visiem!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 20.novembra sēdi pasludinu par slēgtu.