Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 20. novembra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.12.2008., Nr. 187 (3971) https://vestnesis.lv/ta/id/184536

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums par Saeimas 2008. gada 20. novembra sēdi

Vēl šajā numurā

02.12.2008., Nr. 187 (3971)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 20. novembra sēdes

 

J.Šmits
(LPP/LC frakcija):

Pirmkārt, es gribētu jūs visus vēlreiz apsveikt mūsu valsts nozīmīgajos svētkos – 90.jubilejā – un novēlēt mums visiem un mūsu valstij mūžīgu pastāvēšanu.

Un gribu tikai atgādināt, ka savā runā dievkalpojumā arhibīskaps Jānis Vanags varbūt norādīja to, kas visvairāk mums ir nepieciešams, un aicināja cilvēkus dzīvot priecīgi un saskatīt gaišo, patiesās vērtības, kas nespēj izgaist pat krīzes situācijā, kādā mēs esam. Viņš teica: “Uzdāvināsim Latvijai dzimšanas dienā vienu cilvēku – labāku, godīgāku, pacietīgāku, mīlestības pilnāku, garīgāku, strādīgāku, un daudz ko citu varam likt klāt, proti, sevi pašu. Tā ir dāvana, ko katrs mēs varam atļauties.”

Un es domāju, ka mēs katrs savā sirdī esam savas valsts patrioti.

Pagājušajā Saeimas sēdē tika pieņemts pareizticīgās baznīcas likums, savukārt šodien mēs noslēdzām šo gadu desmitu ilgo procesu, un proti, mēs trešajā lasījumā pieņēmām Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas likumu, kas regulēs Latvijas Republikas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas attiecības.

Atgādināšu, ka luteriskā baznīca Latvijā pastāv jau kopš 1532.gada, un arī savā šodienas vēstījumā, ko saņēma katrs Saeimas deputāts, mēs saņēmām pateicību no arhibīskapa. Un es gribētu arī pateikties visiem saviem kolēģiem, kas ir strādājuši pie šī likumprojekta un arī ir atbalstījuši šo likumprojektu, jo tā patiešām ir arī dāvana no Saeimas un no valsts baznīcai šajos mūsu lielajos valsts svētkos. Gribētu arī atgādināt, ka mēs visi kā deputāti varēsim baznīcas liturģisko gadu, kas noslēdzas šajā svētdienā, proti, ar mirušo piemiņas dienu, aiziet ar gandarījumu par labi padarītu darbu, ko ir iesākušas iepriekšējās divas Saeimas, mēs esam noslēguši.

Un vēlu jums visiem patiešām svētīgu nedēļas nogali. Arī apmeklēt savu tuvinieku kapus, apkopt tos un padomāt par to, ka katrs mēs kādreiz stāsimies Dieva priekšā un nesīsim atbildību par katru savu padarīto darbu un vārdu.

 

S.Ķikuste
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es vēlētos pievienoties savam kolēģim un tiešām visus vēlreiz sveikt Latvijas 90 gadu jubilejā!

Partijas “Jaunais laiks” frakcija šodien Saeimas sēdē nāca ar priekšlikumu, lai Veselības ministrija tuvāko mēnešu laikā iesniegtu Saeimā likumprojektu, kurš tiešām precīzi noteiktu valsts un pašvaldību tiesības un pienākumus, arī juridisko un privāto personu tiesības un pienākumus, skaidru gan vadības, gan veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību un arī atbildību par nesniegtajiem pakalpojumiem vai nemaksāšanu par sniegtajiem pakalpojumiem ārpus noteiktās kvotas – kaut kādas mistiskas kvotas, kuras, iespējams, tiek mākslīgi izdomātas, lai tikai atrastu iespēju nemaksāt stacionāriem par paveikto darbu.

Veselības ministrija gan ir gājusi vēl tālāk, un nākošgad stacionāriem nāksies dotēt valsti, jo finanšu līdzekļi ārstu un medmāsu algu paaugstināšanai, kā tas iepriekš tika solīts, nākošā gada budžetā nav paredzēti.

Šobrīd Latvijā ārstniecības pakalpojumu saņemšanu nosaka Ārstniecības likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Naudas plūsma, kas ir pamatu pamats, tiek regulēta ar Ministru kabineta noteikumiem “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, savukārt naudas apjoms – absolūti subjektīvi – politiķu griba.

Absurdi, bet valstī uz šo brīdi nav neviena likuma, kurš noteiktu naudas dalītāja atbildību. VOAVA kā naudas turētājs vienpersoniski uzspiež veselības aprūpes pakalpojumu tirgus nosacījumus zem pašizmaksas. Nav pašreiz dokumenta, kurš ierobežotu politisko lēmumu pieņemšanu.

Kā piemēru minēšu Daugavpils rajona Naujenes pagastu un situāciju, kas ir izveidojusies šajā minētajā pagastā. Pagājušajā gadā tur mūžībā aizgāja ģimenes ārste un gandrīz 3000 iedzīvotāju palika bez primārās veselības aprūpes. Pagastam it kā paveicās: pagastā dzīvo un jau trešo gadu apmācīttiesīga ārsta uzraudzībā strādā rezidente Iveta Čivkule.

It kā situācija atrisinās, taču ne no VOAVA ierēdņu puses. Ārste, kura nokārtojusi visus eksāmenus, ieguvusi sertifikātu, ieguvusi atļauju strādāt, jau pusgadu nevar noslēgt līgumu par pakalpojumu sniegšanu nevis ar vietējo VOAVA filiāli Daugavpilī, bet ar Centrālo biroju. Rīgas VOAVA ierēdņi neļauj šo līgumu slēgt, un pusgadu cilvēks – ārsts, kurš ir tik ilgi mācījies, kurš ir mācījies 7 gadus Medicīnas fakultātē un vēl trīs gadus ir mācījies rezidentūrā, iztikusi ar rezidentes smieklīgo algu, kas pašlaik ir mazāka par iztikas minimumu valstī, un kuras ģimenē ir trīs bērni, nevar pusgada laikā noslēgt šo līgumu, jo VOAVA ierēdņi to neļauj – neļauj tāpēc, ka ārsta prakse nav sertificēta. Un šeit parādās šis absurds, kad cilvēks, kurš pat vēl nav sācis strādāt savā ārsta praksē, protams, šo praksi vienkārši pašreiz nevar arī sertificēt.

Tāpēc valstij steidzami ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas veselības politikā beidzot skaidri nodalītu valsts un pašvaldību kompetences, noteiktu atbildīgās institūcijas un finansējuma avotus, definētu tādas jomas kā veselības veicināšana, atkarību profilakse un ārstēšana. Tāpēc “Jaunais laiks” ir iesniedzis Saeimas lēmuma projektu, ar ko uzdotu Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.martam beidzot izstrādāt un Saeimā iesniegt Veselības likumu, jo pretējā gadījumā tā ir vienkārši ņirgāšanās par tādiem jauniem speciālistiem un vēl jo vairāk ņirgāšanās tāpēc, ka likums atļauj VOAVA ierēdņiem piešķirt finansējumu jaunveidojamajām praksēm, bet šajā gadījumā nezin kādu iemeslu pēc tas netika izmantots.

Mēs šodien balsojām par iekļaušanu nākamās plenārsēdes darba kārtībā, bet ar vairākuma balsīm šis mūsu lēmuma projekts tika noraidīts.

 

I.Druviete
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Frakcijas “Pilsoniskā Savienība” vārdā šajā svētku nedēļā vēlu jums darba prieku, gaišumu un mieru.

Mūsu šīsdienas Saeimas plenārsēde sākās simboliski, ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Davida Bakradzes uzrunu. Mēs zinām, cik grūtu laika posmu ir pārdzīvojusi Gruzija, un izjūtam gandarījumu par to, ka Latvija kā maza valsts ir sapratusi citas mazas valsts rūpes un nav liegusi savu morālu un materiālu atbalstu Gruzijai šajā krīzes laikā.

Davida Bakradzes uzrunā mēs atsaucām atmiņā gan Krievijas agresijas cēloņus un kara gaitu, gan arī guvām informāciju par stāvokli Gruzijā pašreizējā laika posmā, gan arī aizdomājāmies par mazu valstu neaizsargātību, ko spēj pārvarēt tikai valstu solidaritāte un stingra starptautisko normu ievērošana.

Šajā Saeimas sēdē mēs apspriedām vairāk nekā 30 likumprojektus, dažus no tiem izskatījām pirmajā, dažus jau trešajā lasījumā. Bet īpašu uzmanību es gribētu pievērst diviem.

Tie ir otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti par grozījumiem likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”, kā arī “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”.

Mēs zinām, ka 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa nebija godīga. Sabiedrībā virmoja daudz diskusiju par tā sauktajām trešo personu reklāmām. Un šajos likumu grozījumos ir meklēts veids, kā šo negodīgo konkurenci novērst. Un pašreiz otrajā lasījumā izskatītajā un Saeimas atbalstītajā priekšlikumā ir atrisināts jautājums par tā sauktajām trešo personu kampaņām. Šādu likuma grozījumu ir atbalstījis gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī vairums Latvijas politisko partiju. Likumprojektā ir ieviesta jauna norma, ka tā sauktajām trešajām personām, kuru apjoms arī ir skaidri definēts, ir atļauts aģitēt 15 minimālo mēnešalgu apjomā. Un, ja šī norma tiek pārkāpta, ir paredzēts ieviest tādas sankcijas, ar kurām šo likumpārkāpumu var apturēt jau procesa laikā.

Atbalstot šos likuma grozījumus, atliek izteikt cerību, ka uz trešo lasījumu neparādīsies negaidīti priekšlikumi, kas atkal sagrozīs šī likuma jēgu un būtību, un izteikt cerību, ka mūsu turpmāko vēlēšanu kampaņas būs godīgas, caurspīdīgas un tās ievēros visu grupu pārstāvniecību Latvijas vēlētajās institūcijās.

 

L.Līdums
(Tautas partijas frakcija):

Šodienas raito, lietišķo sēdes gaitu iesāka Gruzijas parlamenta spīkera Davida Bakradzes uzruna, kurā viņš – es arī atkārtošos nedaudz – vairākkārt gan personīgi, gan Gruzijas parlamenta vārdā pateicās arī par Latvijas jau līdz šim īstenoto politiku saistībā ar atbalstu Gruzijai laikā, kad tika apdraudēts tās valstiskums, kā arī pauda gandarījumu ne tikai par Saeimas 14.augustā pieņemto paziņojumu par atbalstu Gruzijai, bet arī par tā septembrī izteikto noraidījumu likumprojektiem, kas paredzēja atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību. Katrā ziņā viņa runa papildus informēja arī par valsts iekšpolitisko situāciju.

Tika pieņemti grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts drošības iestāžu likumā, kā arī Militārā dienesta likumā.

Šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas paredz pārejas nosacījumus rajonu pašvaldību attīstības programmu nodošanai plānošanas reģioniem. Šie likuma grozījumi ir saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, pēc reformas pabeigšanas, kā zināms, rajonu līmenis nav paredzēts. Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, ievērojot, ka, stājoties spēkā jaunajam teritoriālajam iedalījumam, rajonu pašvaldības beigs pastāvēt.

Šodien nodeva izskatīšanai komisijām grozījumus Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, kas paredz, ka, nosakot apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu, būs aizliegta dzimuma kā apdrošināšanas prēmiju nosakoša faktora izmantošana. Šī likumprojekta sagatavošanas mērķis ir, pārņemot Eiropas Savienības direktīvās normas, regulēt dzimuma kā noteicošā faktora izmantošanu, nosakot apdrošināšanas prēmijas un apdrošināšanas atlīdzības lielumu.

Un otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas paredz kravu pārvadātājiem no nākamā gada 1.jūlija ieviest nodevu par valsts galveno autoceļu lietošanu. Par ceļu lietošanu būs jāmaksā smagajiem transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilnā masa ir lielāka par 12 tonnām.

 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Diena pēc valsts svētkiem sākās ar svinīgu brīdi – runāja Gruzijas parlamenta vadītājs Bakradze. Šeit mēs varējām tikai atcerēties to, cik nozīmīga tomēr bija Latvijas valdības un Latvijas parlamenta rīcība, sekojot tam, ka mēs esam gan Eiropas Savienības, gan NATO valsts. Un jāsaka, ka šai Gruzijai grūtajā brīdī jau daudzas valstis arī pasaulē nemaz neatcerējās to, ka ir arī mazas valstis un tām grūtā brīdī jāsniedz kāds palīdzīgs brīdis. Es domāju, ka Latvija to darīja. Varbūt to neizdarīja pašā ātrākajā veidā, bet tomēr izdarīja. To patīkami atcerēties.

Savukārt dienu pirms valsts svētkiem šeit vēlu vakarā tika pabeigta budžeta izskatīšana. Tā jau nu ir vēsture. Kā jūs jau zināt droši vien, tad nākošā gada tautsaimniecības attīstības prognozes gan pēc valdības, gan pēc Latvijas Bankas, gan pēc ekspertu ieteikuma, protams, tika samazinātas. Tās tika pārskatītas, kā rezultātā uz otro lasījumu kaut kādi papildu palielinājumi nebija iespējami, par kuriem bieži vien cīnās dažādas sociālās grupas. Drīzāk otrādi. Līdzekļu taupīšanas dēļ gan ministrijās, gan valsts iestādēs, gan vairākos sektoros tika dažāda veida kārtējie tēriņi remontiem, automašīnu iepirkumiem, nomām samazināti. Tika samazināti tēriņi algām, papildu atlīdzībām, prēmijām un tamlīdzīgi. Protams, ka tas nav pēdējais solis. Acīmredzot jārēķinās ir ar plašākiem grozījumiem, kas droši vien būs vērsti atkal taupības virzienā nākošajā gadā, ņemot vērā to, ka nākošais gads būs viens no grūtākajiem gadiem pēc 1991.gada ekonomiski.

Papildus varam ar gandarījumu atzīmēt, ka ar visas Saeimas atbalstu un arī pēc mūsu frakcijas deputātu ierosinājuma tika atbalstīta papildu dotācija Politiski represēto apvienībai un papildu dotācija Okupācijas muzejam, lai viņi varētu atgriezties tajā līmenī, kādā valsts šo muzeju atbalstīja 2007.gadā. Tika sniegts arī papildu atbalsts zinātnei, kam arī piekrita Saeimas frakciju vairākums pēc zināmām diskusijām, jo tiešām līdzekļu taupīšana šajā nozarē, lai arī grūtos laikos, galarezultātā varētu novest tikai pie slikta.

Tika atrasts arī papildu finansējums gan černobiļiešiem, gan arī invalīdiem un bērnu rehabilitācijai, kas, protams, summāri pret visu sociālo budžetu nav daudz, bet tomēr zināms atspaids un atbalsts šīm sociāli mazaizsargātām grupām būs.

Šodien lielākais un būtiskākais jautājums acīmredzot bija aģitācija pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kas gan lielas debates nemaz neizsauca, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija pietiekami pastrādājusi, ņemot vērā tos priekšlikumus, ko iesniedza dažādas frakcijas, arī mūsu frakcija. Un šeit būtiskākais ir tas, ka tomēr būs atrasts regulējums trešajām personām, tātad fiziskām personām vai juridiskām personām, kas vēlēsies slavēt vai pelt to vai citu partiju vai deputāta kandidātu, arī viņi tiks ierobežoti ar 15 minimālo algu tēriņiem, tātad 2700 latu nākamajā gadā, kas, protams, būs krietni mazāk, nekā tas diemžēl bija pirms dažiem gadiem, kad šie tēriņi bija nesamērīgi lieli. Šeit arī dotas papildu tiesības gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, gan arī tiesai vajadzības gadījumā iejaukties un pārtraukt tādu aģitāciju un tādu kampaņu, kas ievērojami pārsniedz vai nu partiju tēriņu griestus, vai pārsniedz arī šo trešo personu tēriņu griestus.

 

J.Strazdiņš
(ZZS frakcija):

Mani arī dziļi saviļņoja Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja Davida Bakradzes runa un it sevišķi runas noslēgums, ka taisnīgums pasaulei nevar būt atkarīgs no kādas valsts lieluma un spēka. Tie ir ļoti būtiski vārdi, un es esmu priecīgs, ka Latvija ir solidāra ar Gruziju un ka tagad mūsu attiecības vēl vairāk ir uzlabojušās, un ka šie starpparlamentu sakari ir ļoti, ļoti būtiski, kas visus mūs vieno, visus mūs stiprina.

Pēc ļoti smagās budžeta pieņemšanas, ko mēs veicām pirms svētkiem, jāatzīst, ka tā bija laikam pati smagākā budžeta pieņemšana, kādu es atceros divu Saeimu laikā. Un tiešām bija ļoti grūti samazināt budžetu un finansējumus daudzām svarīgām tautsaimniecības nozarēm. Bet ir zināms arī gandarījums, ka tomēr mēs – Zaļo un Zemnieku savienības deputāti –, vienojoties ar koalīcijas partneriem, atradām tomēr iespējas atbalstīt zinātni, jo zinātne ir ļoti, ļoti svarīga mūsu tālākai attīstībai. Mums vajadzīga ražošana, mums vajadzīgi ienākumi, nodokļi un vajadzīgi gudri un izglītoti cilvēki. Un tāpēc es domāju, ka šajos grūtajos apstākļos mēs tomēr paveicām ļoti svarīgu darbu.

Man joprojām un visai mūsu frakcijai ļoti liels iespaids ir pēc lielajiem valsts svētkiem, kuri šoreiz tika atzīmēti visos novados, kuri iesākās ar gaismas akciju Rīgā “Staro Rīga”, kad Rīga bija ļoti pārvērtusies. Un te liels paldies ir jāizsaka Rīgas domei, kas bija ļoti daudz darba ieguldījusi Rīgas izdaiļošanai. Ļoti izdevies bija koncerts “Arēnā Rīga” – Gustava Mālera 8.simfonija. Tas bija tāds iespaids, ko grūti atkārtot, ko televīzijā to tā nevar uztvert. Un laimīgi bija tie gandrīz 6000 klausītāji, kas piedalījās šajā grandiozajā koncertā.

Tikpat, es domāju, ļoti svinīga bija Saeimas sanāksme Nacionālajā teātrī, pēc kuras sekoja koncerts un filmas pirmizrāde. Tāpat arī svinīgā Baltijas valstu prezidentu uzruna pie Brīvības pieminekļa, kuru pavadīja mūsu Latvijas kori.

Es domāju, ka šie pasākumi… lielā uguņošana Daugavmalā ļoti daudz deva mūsu tautas, mūsu iedzīvotāju patriotisma stiprināšanai, kas ir ļoti svarīgi.

Es gribu pievērst uzmanību prezidenta paustajam pie Brīvības pieminekļa, ka it kā Saeima esot augstprātīga, izskatot viņa priekšlikumus par likumdošanas iniciatīvu dot tautai tiesības priekšlaicīgi atlaist Saeimu. Gribas teikt, ka jā, tiešām, ļoti grūts darbs ir speciāli nodibinātajā apakškomisijā, kur deputāti strādā ļoti, es domāju, nopietni un ļoti, kā saka, ar lielu autoritāti izturas pret mūsu Satversmes veidotājiem, tās tēviem, jo kārtība, kā prezidents var ierosināt Saeimas atlaišanu, kā tauta var ierosināt šo atlaišanu, kā viņa var nobalsot par tās atlaišanu, ir ļoti, ļoti būtiski jautājumi, un tie var arī radīt valstī nestabilitāti un arī mūsu pastāvēšanas tālākās briesmas.

Tā ka es domāju, ka, ņemot vērā to, ka pēdējos gados ir ārkārtīgi pieaugusi plašsaziņas līdzekļu ietekme uz mūsu sabiedrisko domu un lielākā daļa no viņiem tiek finansēti no ārvalstīm, mums ir jābūt pret Satversmi ļoti bijīgiem un jāņem vērā arī tas, ka jāatrod būs šī vienošanās starp koalīciju un opozīciju, jo jāpanāk būs divas trešdaļas balsu, lai varētu šos svarīgos grozījumus izdarīt.

Tieši Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pašreiz ir sanākusi uz ārkārtas sanāksmi par šo jautājumu. Mēs vēl lemsim par šiem jautājumiem, jo vakar mēs sākām par tiem ļoti nopietni runāt. Jautājums ir tiešām ļoti sarežģīts, un mēs neesam augstprātīgi. Mēs ļoti cienām tautas iniciatīvu un esam atbildīgi tautas priekšā, un centīsimies sakārtot Satversmi tā, lai gan prezidents būtu apmierināts, gan tautai būtu dota šī iespēja atlaist Saeimu.

 

M.Mitrofanovs
(PCTVL frakcija):

Bez šaubām, vissvarīgākie likumi, kas šodien bija izskatīti, ir saistīti ar priekšvēlēšanu kampaņu un tās ierobežojumiem. Attiecīgie likumprojekti šodien tika pieņemti otrajā lasījumā. Protams, šie likumi nav ideāli, un tas ir kompromisa rezultāts, bet darbs ir izdarīts liels un svarīgs.

Mūsu PCTVL frakcija uzskata, ka tas ir pirmais solis pareizajā virzienā politikas jomas sakārtošanā. Bet kādas ir vissvarīgākās izmaiņas?

Vispirms ir samazināts priekšvēlēšanu kampaņas termiņš līdz 120 dienām.

Otrais svarīgākais grozījums tika pieņemts pēc PCTVL frakcijas ierosinājuma. Šis grozījums paredz, ka priekšvēlēšanu reklāma medijos tiks pārtraukta vienu dienu pirms balsojuma un nav atļauta vēlēšanu dienā.

Arī svarīgi, ka ir noteikts aizliegums starpniekiem pirkt reklāmas platības un laiku no masu informācijas līdzekļiem un pēc tam pārdot politiskajām partijām.

Noteikts arī ierobežojums trešo personu finansiālai līdzdalībai priekšvēlēšanu kampaņā.

Bet, protams, daži ļoti būtiski jautājumi ir pagaidām palikuši bez risinājuma. Varu nosaukt vismaz divas problēmas, kuras ir neatrisinātas.

Pirmā ir saistīta ar nesakārtotu reklāmas pakalpojumu atlaižu sistēmu, kas nodrošina tā saucamo naudas maisu diktātu vēlēšanās. Tas nozīmē, ka valdošās partijas, kurām ir gan administratīvais resurss, gan vislielākie uzkrājumi priekšvēlēšanu kampaņai, var pilnīgi dominēt ar savu politisko reklāmu publiskā telpā, noslēdzot līgumus ar milzīgām atlaidēm. Mūsuprāt, nedrīkst apgalvot, ka politikas jomā var būt tāda pati neierobežota konkurence kā privātā biznesa jomā. Politika vispirms ir ideju un personību sacensība, un tai jābūt pēc iespējas godīgai un nepakļautai naudas diktātam.

Otra problēma, kas vēl gaida atrisinājumu, ir saistīta ar ārējo vizuālo reklāmu. PCTVL frakcija uzskata, ka vizuālajai reklāmai ir nepieciešams noteikt tos pašus ierobežojumus, kas jau ir noteikti politiskajai reklāmai masu medijos.

PCTVL frakcija ir gandarīta par sadarbību ar citām frakcijām, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam. Mēs piedalīsimies arī turpmāk priekšvēlēšanu likumdošanas sakārtošanas darbā.

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Valsts prezidents Valdis Zatlers 18.novembra svinības izmantojis, lai īpaši uzsvērtu Saeimas nepieciešamību izstrādāt Satversmes grozījumus. Turklāt šajā un nākamajā nedēļā Valsts prezidents plānojis tikties ar Saeimas deputātiem, lai runātu par Satversmes labošanu. Pie Zatlera dosies gan Saeimas frakcijas, gan arī Juridiskās komisijas deputāti. Kā zināms, Saeimas apakškomisija, kurai jāizstrādā grozījumi Satversmē, tika nodibināta pēc tam, kad referendumā vairāk nekā 600 000 vēlētāju pauda viedokli, ka tautai būtu jādod tiesības atlaist Saeimu.

Apakškomisijas darbs bremzējas tāpēc, ka komisija nespēj vienoties ne par to, kādām jābūt valsts galvas tiesībām atlaist Saeimu, ne par to, kādam jābūt kvorumam, lai tauta varētu padzīt deputātus. Valdošās koalīcijas partijas uzstāj uz to, ka, lai atlaistu Saeimu, par to referendumā jānobalso pusei balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr opozīcijā esošie deputāti uzskata, ka tādā gadījumā tautai piešķirtās tiesības būtu tikai formālas, jo tik lielu kvorumu nevienā tautas nobalsošanā neizdotos savākt. “Saskaņas Centrs” domā, ka pietiekams kvorums būtu, ja par atlaišanu nobalsotu vismaz puse no iepriekšējās vēlēšanās balsojušo skaita.

Apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa novembra sākumā izsūtīja visām frakcijām ierosinājumu noteikt, ka pietiekams kvorums Saeimas atlaišanai būtu, ja par to nobalsotu divas trešdaļas no iepriekšējās vēlēšanās balsojušiem, proti, varas partijām tika piedāvāts kompromisa variants. Bet līdz pat vakardienai uz šo jautājumu nebija atbildējusi ne Tautas partija, ne Zaļo un Zemnieku savienība, ne arī Latvijas Pirmās partijas frakcija. No valdošās koalīcijas politiķiem atbildēja tikai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī ne pēc būtības. Tēvzemieši atrakstīja, ka viņu frakcijā ir dažādi viedokļi un viņi kopumā neatbalsta nekādus Satversmes grozījumus.

Tautas tiesības atlaist Saeimu ar saprātīgu kvorumu reāli atbalsta tikai “Saskaņas Centrs”, “Jaunais laiks” , “Pilsoniskā Savienība” un sabiedrība “Citai politikai”. Opozīcija piedāvā konkrētu Satversmes grozījumu redakciju, proti, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu, pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Viena desmitā daļa vēlētāju nevar pieprasīt Saeimas atlaišanu Saeimas darbības pirmajā un pēdējā gadā. Un tautas nobalsošanai nodotais lēmums par Saeimas atlaišanu ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Ja pieņemts lēmums par Saeimas atlaišanu, tad izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

Līdz ar to prezidenta pārmetumus visām partijām nevar uzskatīt par pamatotiem. Tieši valdošās partijas dara visu, lai apakškomisijas darbu padarītu neefektīvu. Apakškomisijas sēdēs divreiz “norauts” kvorums, lai sēde nevarētu notikt. Jo sevišķi bieži sēdes neapmeklēja Zaļo un Zemnieku savienības deputāti. Realitāte ir tāda, ka valdošā koalīcija nav ieinteresēta, lai tautai būtu reāla iespēja atlaist Saeimu.

“Saskaņas Centra” deputāti uzskata, ka prezidentam neizdosies panākt, lai šī Saeima groza Satversmi, tāpēc viņam būtu Saeima jāatlaiž. “Saskaņas Centra” deputāti Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Nils Ušakovs, kā arī Jānis Tutins tiksies ar Valdi Zatleru un rosinās viņu to darīt.

Un pēdējais, ko es gribētu atzīmēt. Mēs uzskatām, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram jāizmanto Satversmes 48.pantā viņam dotās tiesības un jārosina šīs Saeimas atlaišana, jo, mūsuprāt, 9.Saeima savas iespējas ir izsmēlusi.

Paldies par uzmanību.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!