Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2006, 1.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.panta astotajā daļā vārdus “kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi” ar vārdiem “filmas, fonogrammas, patentus, preču zīmes”.

2. 3.pantā:

aizstāt ceturtās daļas 4.punkta “a” apakšpunktā vārdus “kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus” ar vārdiem “filmas un fonogrammas”;

papildināt pantu ar 4.⁶ daļu šādā redakcijā:

“(4⁶) Šā panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktu un 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā gaisa satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas ir piemērojams, ja dividenžu izmaksātāja rīcībā ir sabiedrības — dividenžu saņēmējas rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, kas apstiprina, ka sabiedrība atbilst šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 2. vai 3.punkta prasībām. Minētā izziņa nodokļa ieturēšanas atbrīvojuma piemērošanai ir derīga piecus gadus no tās izsniegšanas dienas, ja taksācijas periodā, par kuru piemēro atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas, sabiedrība atbilst šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 2. vai 3.punkta prasībām.

(12) Šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētie nosacījumi nodokļa ieturēšanai no procentu maksājuma vai samaksas par intelektuālo īpašumu ir piemērojami, ja atlīdzības izmaksātāja rīcībā ir atlīdzības saņēmēja rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegta izziņa, kas apstiprina, ka saņēmējs atbilst šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām. Minētā izziņa nodokļa ieturēšanai saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punkta nosacījumiem ir derīga piecus gadus no tās izsniegšanas dienas, ja taksācijas periodā, par kuru piemēro šā panta ceturtās daļas 3. un 4.punkta nosacījumus, ienākuma saņēmējs atbilst šā likuma 1.panta 19.¹ daļas prasībām.”

3. Papildināt 5.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību, nepieskaita izdevumus darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu.”

4. 6.pantā:

papildināt ceturto daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) par taksācijas periodā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu), ja jauno darba vietu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu saglabā vismaz divus gadus.”;

papildināt pantu ar septiņpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(17) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa maksātājs peļņu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirms­taksācijas periodu nesadalītās peļņas reizinājumu. Šajā daļā noteikto pirmstaksācijas periodu nesadalīto peļņu aprēķina, summējot to taksācijas periodu nesadalīto peļņu, kuri sākas pēc 2008.gada 31.decembra. Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi, kas aprēķināta, izmantojot monetāro finanšu iestāžu statistikas rādītājus, savā interneta lapā viena mēneša laikā pēc taksācijas perioda beigām publicē Latvijas Banka.”

5. Papildināt likumu ar 10.¹  pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Pamatlīdzekļu nomaiņas gadījumā gūtais ienākums

(1) Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.

(2) Šā panta izpratnē funkcionāli līdzīgi izmantojami pamatlīdzekļi ir vienas kategorijas pamatlīdzekļi, kuri nodrošina līdzīga veida lietderību. Ja iegādātā pamatlīdzekļa lietderība ir līdzīga veida, bet tas nodrošina kvalitatīvi labāku rezultātu nekā nomainītais pamatlīdzeklis, pamatlīdzekļus šā panta izpratnē uzskata par funkcionāli līdzīgi izmantojamiem.

(3) Ja izpilda šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu, jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtību nodokļa aprēķināšanai nosaka, no jauniegādātā pamatlīdzekļa iegādes vērtības atņemot ienākumu, kas gūts no aizstātā pamatlīdzekļa atsavināšanas.

(4) Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz:

1) mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem;

2) ieguldījuma īpašumiem, pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldījumiem;

3) motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem, gaisa transporta līdzekļiem un automobiļiem.”

6. 13.pantā:

aizstāt 1.² daļas 4.punktā skaitli “1,2” ar skaitli “1,5”;

aizstāt 1.² daļas 5.punktā skaitli “1,1” ar skaitli “1,5”;

papildināt 1.² daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2011.gadā, — 1,5;

7) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2012.gadā, — 1,5;

8) pamatlīdzekļiem, kas iegādāti vai izveidoti taksācijas periodā, kas sākas 2013.gadā, — 1,5.”;

papildināt pantu ar 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

“(1⁵) Ja nodokļa maksātājs pamatlīdzekļu iegādes vai izveidošanas gadījumā var piemērot gan šā panta pirmās daļas 9.punktā noteikto pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu, gan šā panta 1.² daļā noteikto koeficientu, tad nodokļa maksātājam ir tiesības izvēlēties, kuru no normām piemērot. Nodokļa maksātājam nav atļauts vienlaikus vienam pamatlīdzeklim piemērot šā panta pirmās daļas 9.punktā noteikto pamatlīdzekļu vērtību palielinošo koeficientu un šā panta 1.² daļā noteikto koeficientu.”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. Ja iegādātā preču zīme vai patents ir izmantots komercdarbībā un tā vērtības norakstīšanai piemērots palielinošais koeficients, tad attiecībā uz šo patentu vai preču zīmi atkārtoti iegādes vērtību palielinošo koeficientu nepiemēro.”

7. Aizstāt 14.panta pirmajā, 1.², 1.³, astotajā un 8.¹ daļā vārdu “pieci” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “astoņi” (attiecīgā locījumā).

8. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 47.¹ punktu šādā redakcijā:

“47.¹ Līdz 2013.gada 1.jūlijam šā likuma 3.panta divpadsmitās daļas noteikumu nodokļa ieturēšanai no procentu maksājumiem un samaksas par intelektuālo īpašumu piemēro atbilstoši tiem nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 46. un 47.punktu.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 78., 79. un 80.punktu šādā redakcijā:

“78. Šā likuma 3.panta 4.⁶ daļu, 6.panta ceturtās daļas 12.punktu un septiņpadsmito daļu, 10.¹ pantu un 13.panta 4.¹ daļu piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2009.gadā.

79. Grozījumu šā likuma 14.panta pirmajā, 1.² , 1.³, astotajā un 8.¹ daļā attiecībā uz vārda “pieci” (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu “astoņi” (attiecīgā locījumā) piemēro ar taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā. Līdz dienai, kad sāk piemērot šajā punktā minētos grozījumus likuma 14.pantā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus šādā kārtībā:

1) taksācijas periodā, kas sākas 2008.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada taksācijas periodā, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ;

2) taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nodokļa maksātājs ir tiesīgs segt tos iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kurus viņš bija tiesīgs segt 2007.gada vai 2008.gada taksācijas periodos, bet kurus nevarēja segt apliekamā ienākuma apmēra dēļ.

80. Valsts dibināta augstākās izglītības institūcija, valsts zinātniskais institūts un valsts augstskolas zinātniskais institūts, kurš līdz 2013.gadam saņem Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, piemērojot šā likuma 2.panta otro daļu, nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli par saimnieciskās darbības ienākumiem līdz tā taksācijas perioda beigām, kurā beidz īstenot attiecīgo Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.”

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 14.novembrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 2.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.