I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ceļu drošības auditēšanas kārtību ceļu projektiem (arī būvprojektiem) un esošo ceļu tīklam.

2. Ceļu drošības audita (turpmāk – audits) mērķis ir panākt, lai ceļu projekti (arī būvprojekti) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti tiktu izstrādāti atbilstoši ceļu lietotāju drošības prasībām un lai esošo ceļu tīkls atbilstu satiksmes drošības prasībām, novēršot iespējamos ceļu satiksmes negadījumus.

3. Auditu var veikt institūcija, kas pilnvarota ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem vai Ministru kabineta rīkojumu (turpmāk – pilnvarotā institūcija). Auditā iesaista ne mazāk kā divus ceļu drošības auditorus (turpmāk – auditors).

4. Auditors ir fiziska persona, kura atbilst šādām prasībām:

4.1. ir ieguvusi augstāko izglītību ceļu nozarē vai satiksmes vadīšanas (menedžmenta) nozarē;

4.2. vismaz piecus gadus darbojusies praktiski vai vadījusi darbus, kas saistīti ar ceļu nozari vai satiksmes vadīšanas nozari, un kurai ir pieredze ceļu projektēšanā un ceļu satiksmes negadījumu analīzē;

4.3. ir saņēmusi auditora sertifikātu normatīvajā aktā par ceļu drošības auditoru sertificēšanu noteiktajā kārtībā.

5. Pilnvarotajai institūcijai ir tiesības iesaistīt auditā citu nozaru speciālistus.

6. Pilnvarotā institūcija nodrošina audita rezultātu neatkarību no ceļa pārvaldītāja, audita pasūtītāja vai darbu izpildītāja.

II. Audita pasūtīšana un organizēšana

7. Auditam tiek pakļauti:

7.1. ceļu projekti (būvprojekti), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

7.1.1. attiecībā uz galvenajiem valsts autoceļiem:

7.1.1.1. ceļa posma garums ir vismaz viens kilometrs, bet, ja ceļa posmā attālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par vienu kilometru, arī mazāk;

7.1.1.2. ir vismaz viens ceļu krustojums;

7.1.1.3. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, apgaismojums, tilti, maksas ceļa posmi, robežpunkti;

7.1.2. attiecībā uz 1. un 2.šķiras valsts autoceļiem:

7.1.2.1. ceļa posma garums ir vismaz divi kilometri, bet, ja ceļa posmā at­tālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par diviem kilometriem, arī mazāk;

7.1.2.2. ir vismaz divi krustojumi;

7.1.2.3. ir vismaz viens regulējams krustojums;

7.1.2.4. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, apgaismojums, tilti, maksas ceļa posmi, robežpunkti;

7.1.3. attiecībā uz pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālajām ielām:

7.1.3.1. ceļa posma garums ir vismaz 500 metru, bet, ja ceļa posmā attālums starp diviem krustojumiem ir mazāks par 500 metriem, arī mazāk;

7.1.3.2. ir vismaz viens krustojums;

7.1.3.3. ir velosipēdu ceļi, gājēju ceļi, gājēju pārejas, apgaismojums, tilti;

7.1.4. attiecībā uz pilsētu un apdzīvotu vietu pilsētas un vietējās nozīmes ielām:

7.1.4.1. ceļa posma garums ir vismaz 1000 metru;

7.1.4.2. ir vismaz divi krustojumi;

7.1.4.3. ir vismaz viens regulējams krustojums;

7.2. ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojekti, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

7.2.1. tiek paredzētas vismaz 50 stāvvietas;

7.2.2. tiek veidots jauns pievienojums galvenajam valsts autoceļam vai 1.šķiras autoceļam, vai pilsētas maģistrālajai ielai;

7.2.3. objektu pievieno zemākas nozīmes ceļam (ielai), bet uz augstākas nozīmes ceļa (ielas) tiek veikta ar objektu saistīta rekonstrukcija;

7.3. esošie ceļi, kas atbilst vismaz vie­nam no šādiem kritērijiem:

7.3.1. ja ceļš atrodas Rīgā un viena gada laikā ir notikuši:

7.3.1.1. 16 un vairāk ceļu satiksmes negadījumi 500 metru garā ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.1.2. seši un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar cietušo 500 metru garā ceļa posmā vai ceļa posmā starp diviem krustojumiem;

7.3.1.3. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar bojā gājušo 500 metru garā ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.2. ja ceļš atrodas Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Jūrmalā vai Jēkabpilī un viena gada laikā ir notikuši:

7.3.2.1. astoņi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.2.2. trīs un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar cietušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.2.3. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar bojā gājušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.3. ja ceļš atrodas citās apdzīvotās vietās un viena gada laikā ir notikuši:

7.3.3.1. seši un vairāk ceļu satiksmes negadījumi 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.3.2. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar cietušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.3.3. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar bojā gājušo 500 metru ceļa posmā vai ceļa posmā starp tuvākajiem krustojumiem, vai krustojumā;

7.3.4. ja ceļš atrodas ārpus apdzīvotām vietām un triju gadu laikā ir notikuši:

7.3.4.1. astoņi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi viena kilometra ceļa posmā vai trīs un vairāk ceļu satiksmes negadījumi krustojumā;

7.3.4.2. trīs un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar cietušo viena kilometra ceļa posmā vai divi un vairāk krustojumā;

7.3.4.3. divi un vairāk ceļu satiksmes negadījumi ar bojā gājušo viena kilometra ceļa posmā vai krustojumā.

8. Audita pasūtītājs var pasūtīt auditu arī tad, ja attiecīgo kritēriju vērtība ir mazāka, nekā noteikts šo noteikumu 7.punktā.

9. Ceļa projektiem (būvprojektiem) un ar ceļu satiksmi saistītu objektu būvprojektiem nepieciešamas šādas audita stadijas (atbilstoši šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktam):

9.1. Eiropas autoceļu tīkla ceļu (E marka) projektiem – 1., 2., 3., 4. un 5.audita stadija;

9.2. galvenajiem valsts autoceļiem – 1., 2., 3. un 4.audita stadija;

9.3. 1.šķiras valsts autoceļiem – 1. un 3.audita stadija;

9.4. 2.šķiras valsts autoceļiem – 3.audita stadija;

9.5. pilsētu un apdzīvotu vietu maģistrālajām ielām – 2. un 3.audita stadija;

9.6. pilsētu un apdzīvotu vietu pilsētas un vietējās nozīmes ielām, kā arī ar ceļu satiksmi saistītiem objektiem – 3.audita stadija.

10. Iesniedzot pieteikumu pilnvarotajā institūcijā, auditu pasūta:

10.1. projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) – ceļa būvprojekta un ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta auditu;

10.2. ceļa pārvaldītājs, ceļa pārvaldītāja uzdevumā projektētājs vai konsultants:

10.2.1. ceļa projekta (izņemot būvprojektu) auditu;

10.2.2. esošo ceļu tīkla vai ceļa (ceļa posma) (turpmāk – esošais ceļš) auditu.

11. Pirms ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita uzsākšanas projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) iesniedz auditoriem šādus materiālus:

11.1. ceļa vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta apkārtnes shēmas un plānus (mērogā aptuveni 1 : 2500 – vispārējām shēmām un 1 : 500 – ceļu mezglu vietām);

11.2. būvprojekta rasējumus un zīmējumus (mērogā no 1 : 500 līdz 1 : 200), kā arī nestandarta risinājumos izmantoto elementu (ja tādi ir) parametru aprakstus;

11.3. projektēšanas uzdevumu, arī tā īpašās prasības;

11.4. ceļa pārvaldītāja datus par satiksmes intensitāti un sastāvu.

12. Ceļa būvprojekta vai ar ceļu satiksmi saistīta objekta būvprojekta audita gaitā projektētājs (būvprojekta izstrādātājs) nodrošina auditorus ar informāciju par izmaiņām informācijā, kas saistīta ar būvprojektu, kā arī sniedz citu uz būvprojektu attiecināmu projektētājam pieejamu papildu informāciju, ja to pieprasa auditori.

13. Ceļa pārvaldītājs nodrošina auditorus ar nepieciešamo informāciju un materiāliem tajās ceļa projekta stadijās, kas neiekļaujas būvprojekta apjomā.

14. Pirms esošā ceļa audita uzsākšanas ceļa pārvaldītājs nodrošina auditorus ar ceļu satiksmes datiem par auditējamo ceļu, ar shēmām un visiem pieejamajiem projektēšanas datiem, kā arī audita gaitā nodrošina auditorus ar papildu informāciju.

15. Auditu sāk 25 kalendāra dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja audita pasūtītājs ir iesniedzis nepieciešamos materiālus.

16. Audita ilgums ir atkarīgs no ceļa projekta, būvprojekta vai esošā ceļa apjoma un sarežģītības pakāpes, kā arī no auditoriem nepieciešamo izbraukumu skaita. Audita ilgums ir šāds:

16.1. ceļa projekta audits:

16.1.1. pirmā un otrā stadija – ne ilgāk par ceļa projekta izstrādāšanas ilgumu;

16.1.2. trešā stadija – no septiņām darbdienām līdz vienam mēnesim;

16.1.3. ceturtā stadija – no piecām līdz 15 darbdienām;

16.1.4. piektā stadija – ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

16.2. esošā ceļa audits:

16.2.1. ne ilgāk par piecām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 18 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;

16.2.2. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 14 darbdienām auditam kopumā ceļiem pilsētās;

16.2.3. ne vairāk par divām darbdienām vienam kilometram, bet ne mazāk par 16 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas;

16.2.4. ne vairāk par trim darbdienām vienam krustojumam, bet ne mazāk par 12 darbdienām auditam kopumā ceļiem ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās, kas nav pilsētas.

III. Audita apjoms

17. Ceļa projekta auditam ir piecas stadijas.

18. Pirmā (iespējamības) stadija. Auditori pēta auditējamā projekta raksturu, saistību ar kopējo ceļu tīklu un shēmas apjomu, kā arī pārbauda:

18.1. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti un ātrumu, pare­dzētais ceļa tips, plāns un profils garantēs optimālo drošību visām ceļa lietotāju grupām (piemēram, gājējiem, velosipēdu un mopēdu vadītājiem);

18.2. vai tiks paredzēta satiksmes regulēšana ar luksoforiem;

18.3. vai projekts atbildīs prasībai par vairāku ceļa posmu savietojamību;

18.4. vai tiks paredzēta pietiekama vieta apdzīšanai;

18.5. krustojumu skaitu un sadalījumu:

18.5.1. vai tie būs piemēroti paredzētajām ceļa funkcijām;

18.5.2. kā tie ietekmēs apkārtējos, savienotos ceļus (vai problēmas netiek pārceltas uz citu ceļu tīkla daļu);

18.5.3. kā tie ietekmēs sabiedriskā transporta pieejamību;

18.6. vai, ņemot vērā sagaidāmo satiksmes intensitāti, nogriešanās manev­rus un mazaizsargāto ceļa lietotāju (gājēju, velosipēdu un mopēdu vadītāju) skaitu, paredzētie krustojumi garantēs mazaizsargāto ceļa lietotāju drošību;

18.7. vai tiks novērsta četrzaru krustojuma rašanās iespēja krustojumos ar šauru ceļu krustošanās leņķi;

18.8. vai tiks novērsta iespēja tuvoties regulējamiem krustojumiem ar ātrumu 70 km/h un vairāk;

18.9. vai tiks paredzēti lokveida krustojumi un kādā veidā samazināta to bīstamība velosipēdu vadītājiem;

18.10. vai tiks paredzēts apgaismojums, panākot nepieciešamo drošību krustojumos un posmos starp ceļu mezgliem;

18.11. kā projekts ietekmēs esošo gājēju un velosipēdu ceļu tīklu;

18.12. vai projektā tiks paredzēti pasākumi mazaizsargāto ceļa lietotāju drošībai;

18.13. vai ceļu satiksmes negadījumu dati par apkārtējo ceļu tīklu liecina par līdzīgām satiksmes drošības problēmām uz projektējamā ceļa;

18.14. vai būs iespējamas problēmsituācijas vietās, kur lauksaimniecības tehnika var uzbraukt uz ceļa.

19. Otrā (priekšdarbu) stadija. Auditori iepazīstas ar ceļa projektā paredzēto horizontālo un vertikālo plānojumu, krustojumu izvietojumu un redzamību, kā arī pārbauda:

19.1. vai audita pirmajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

19.2. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību ceļa šķērsprofilam un citiem projekta elementiem;

19.3. paredzētā braukšanas ātruma atbilstību esošajai situācijai;

19.4. ceļa šķērsprofilu:

19.4.1. vai ir paredzēta brauktuves malas līnijas optiska izcelšana ar apmales akmeni;

19.4.2. vai katrai ceļa lietotāju grupai ir paredzēta pietiekama platība;

19.4.3. vai dažādu ceļa lietotāju grupu platības ir pietiekami atdalītas;

19.5. horizontālo un vertikālo plānojumu, kā arī redzamību:

19.5.1. vai paredzētais plānojums atbilst visām prasībām redzamībai krustojumos un sānu redzamībai posmos starp ceļu mezgliem;

19.5.2. vai redzamību neierobežo ceļa zīmes, barjeras, tilta parapeti, būves, nekustīgi šķēršļi, esošie un plānotie stādījumi un tamlīdzīgi šķēršļi;

19.5.3. katras projekta daļas riska faktorus: vai vertikālo līkņu virsotnes nav paredzēts savietot ar nepietiekama rādiusa horizontālajām līknēm, vai luksoforus nav paredzēts uzstādīt nepārredzamās līknēs;

19.5.4. kā ceļa plānojums uztverams abos braukšanas virzienos;

19.6. pievienojumus un vairāku līmeņu šķērsojumus:

19.6.1. vai ceļa lietotāji redz konfliktsituāciju zonu no visiem virzieniem;

19.6.2. vai stoplīnijas, nogriešanās joslas un rampas ir skaidri saskatāmas;

19.6.3. vai pievienojumi veidoti bez asiem līkumiem, stāviem kritumiem un kāpumiem;

19.6.4. vai ceļa lietotājiem kustības trajektorijas ir skaidri saskatāmas krustojumā visos virzienos;

19.6.5. vai visu veidu transportlīdzekļiem ir pietiekami daudz vietas manevrēšanai;

19.6.6. vai gājējiem un velosipēdu vadītājiem ceļa šķērsošana ir droša;

19.6.7. vai nav grūtību ar transportlīdzekļu novietošanu stāvvietās;

19.7. vai plānojums garantē satiksmes plūsmai atbilstošu trajektorijas virziena izvēli;

19.8. lokveida krustojumu specifiku:

19.8.1. vai visas pieejošās joslas ir izliektas un ir noteikts ātruma ierobežojums;

19.8.2. vai centrālā saliņa ir labi saskatāma;

19.8.3. vai ir veikti pasākumi gājēju un velosipēdu vadītāju drošībai;

19.9. krustojumus ar esošo ceļu vai pievienojumus:

19.9.1. pārmaiņas ceļa standartā;

19.9.2. vai ceļa lietotāji laikus redz un izprot krustojumu un ceļa pievienojumu;

19.9.3. vai lokveida krustojums pozitīvi ietekmēs pārmaiņas plānojumā un ceļa standartā;

19.9.4. vai ceļa lietotājiem radīti nepārprotami apstākļi, lai sadalošās joslas sākumā apbrauktu saliņu pa pareizo pusi;

19.9.5. vai esošie krustojumi un ceļa pievienojumi ir bez asiem līkumiem, stāviem kāpumiem un kritumiem;

19.10. vai ir konstrukcijas, kam sarežģīti veidot drenāžu;

19.11. vai ir vietas, kas var applūst;

19.12. vai visās bīstamajās vietās tiks novērsta apdzīšana.

20. Trešā (detalizētā) stadija. Būvprojektam izvērtē ceļa zīmju, marķējuma, apgaismojuma un citu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu elementu lietojumu, pārbauda ceļa ģeometrisko elementu pēdējo variantu, kā arī analizē pie ceļa esošos elementus un apkārtējo ainavu no satiksmes drošības viedokļa un pārbauda:

20.1. vai audita otrajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

20.2. ceļa šķērsgriezumus:

20.2.1. vai tie ir piemēroti satiksmes situācijai;

20.2.2. vai brauktuves augstums virs nomales ir pietiekams;

20.3. apgaismes stabus, luksoforu un citus stabus:

20.3.1. vai ir ievēroti satiksmes drošībai atbilstoši attālumi līdz brauktuvei vai velosipēdu ceļam;

20.3.2. vai ir paredzētas viegli notriecamas satiksmes drošības ierīces;

20.4. ceļa zīmes un ceļa apzīmējumus:

20.4.1. vai ceļa apzīmējumi ir izvietoti visā ceļa posma garumā;

20.4.2. vai informācija ir saprotama;

20.4.3. vai ceļa zīmju ir pietiekami daudz un vai nav lieku ceļa zīmju;

20.4.4. vai ceļa zīmes neaizsedz cita citu vai luksoforus;

20.4.5. vai ceļa zīmes ir pareizi izvietotas un skaidri saskatāmas;

20.5. vai ir pareizi brauktuves malas (apmales) apzīmējumi;

20.6. apgaismojumu:

20.6.1. vai ir risks, ka apgaismojums var optiski maldināt, un vai var rasties blakusefekti attiecībā uz luksoforiem un ceļa zīmēm;

20.6.2. vai ir vietas, kurās ceļu satiksme var kļūt bīstama apgaismojuma izvietojuma dēļ;

20.6.3. vai apgaismojums četrzaru krustojumā rada iespaidu par ceļa turpināšanos aiz krustojuma;

20.6.4. vai gājēju pārejas ir apgaismotas;

20.6.5. vai spēcīgs apkārtējo objektu (ēkas, laukumi, sporta būves, takas, reklāmas) apgaismojums nevar radīt sarežģījumus;

20.6.6. vai apgaismojumu neierobežos koki, krūmi un citi šķēršļi;

20.6.7. vai apgaismojums būs pietiekams;

20.7. barjeras, margas un dzīvžogus:

20.7.1. vai tiltu piloni, tērauda stabi un ietves ir norobežotas ar barjerām un margām, kur tas ir nepieciešams;

20.7.2. vai ir paredzēti dzīvžogi un gājēju barjeras, kas neļauj gājējiem šķērsot ceļu neparedzētā vietā, vai ir barjeras uzbērumos;

20.8. apstādījumus un kokus:

20.8.1. kā to atrašanās vieta un augstums ietekmē redzamību uz ceļa;

20.8.2. vai tie ietekmē ceļa apzīmējumu uztveri un ceļa apgaismojumu;

20.8.3. vai tie pieaugot neradīs sarežģījumus;

20.8.4. vai būs iespējama droša to uzturēšana;

20.9. komunikāciju kameras un skatakas:

20.9.1. vai tās ir pareizi izvietotas;

20.9.2. vai tās ir drošas pārbaudei un uzturēšanai;

20.10. ceļa virsmu:

20.10.1. vai ir lietots atbilstoša tipa segums;

20.10.2. vai atsevišķās vietās ir nepieciešams speciāls segums ar paaugstinātu saķeres koeficientu;

20.10.3. vai seguma maiņas vietas ir izprotamas ceļa lietotājiem un vai tās nevedina uz kļūdainu rīcību;

20.11. krustojumus (pievienojumus) ar esošo ceļu:

20.11.1. ar tiem saistīto agrāko informāciju;

20.11.2. vai signālstabiņi ir pareizi izvietoti;

20.11.3. vai ceļa lietotājiem radīti nepārprotami apstākļi, lai apbrauktu sadalošo saliņu pa pareizo pusi;

20.11.4. vai divu joslu saplūšanas vietā ir izvēlēti pareizi brauktuves apzīmējumi;

20.11.5. vai brauktuves malas līnijas ir visā tās garumā;

20.12. divu joslu posmus, kas sagatavoti paplašināšanai līdz četrām joslām ar sadalošo joslu:

20.12.1. vai vadītājiem no visām ceļa vietām ir nepārprotami skaidrs, ka viņi neatrodas uz vienvirziena ceļa ar divām braukšanas joslām;

20.12.2. vai ceļa zīmes naktī ir skaidri saskatāmas;

20.12.3. vai vietās, kur tas nepieciešams, ir aizliegta apdzīšana;

20.12.4. vai sakarā ar ceļa paplašināšanu ir paredzēti attiecīgi pasākumi tiltu būvniecībā;

20.13. ceļam blakus esošo teritoriju signālus (lidlauku, dzelzceļa transporta un ūdens transporta) no ceļu satiksmes drošības viedokļa.

21. Ceturtā (pirmsatklāšanas) stadija. Objektā līdz tā pieņemšanai ekspluatācijā pēta satiksmes drošību dažādos laikapstākļos dienā un naktī un pārbauda:

21.1. vai audita trešajā stadijā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā;

21.2. kā drošības pasākumus uztvers ceļa lietotājs – vieglā pasažieru transportlīdzekļa vadītājs, velosipēda vadītājs un gājējs (arī tumsā);

21.3. brauktuvi – īpaši pievienojumos esošajiem ceļiem;

21.4. sabiedrības informētību par attiecīgā objekta nodošanu ekspluatācijā.

22. Piektā (uzraudzības jeb monitoringa) stadija. Auditu veic ne agrāk kā sešus mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, izņemot gadījumus, ja audita pasūtītājs pamatoti vēlas veikt auditu agrāk. Uzraudzības jeb monitoringa stadijā pārbauda:

22.1. kā ceļa patiesā funkcija atbilst paredzētajai funkcijai;

22.2. vai satiksmes plūsmas ātrums ir tāds, kāds bija paredzēts;

22.3. vai ceļa standarts un aprīkojums atbilst tā funkcijai, klasifikācijai un satiksmes ātrumam;

22.4. vai ceļa lietotāji nenovieto transportlīdzekļus tā, ka tas var būt bīstami ceļu satiksmei;

22.5. vai apstādījumi netraucē redzamību un neaizsedz ceļa zīmes;

22.6. kādā stāvoklī ir ceļa segums un brauktuves apzīmējumi;

22.7. kādā stāvoklī ir virziena rādītāji;

22.8. kādā stāvoklī ir drenāža;

22.9. vai ir pazīmes, kas liecina, ka tiek braukts pāri sadalošajām saliņām un apmales akmeņiem;

22.10. kuros virzienos pāri krustojumiem un līknēs tiek braukts pa neatbilstošu trajektoriju;

22.11. vai ir pazīmes, kas liecina par konfliktiem un sīkiem negadījumiem (piemēram, bremzēšanas pēdas, sasista stikla lauskas un plastmasas gabali);

22.12. vai attālumi līdz stingiem šķēršļiem ir vienādi;

22.13. vai ir pazīmes, kas liecina par gājēju klātbūtni tiem neparedzētās un bīstamās vietās;

22.14. vai ir nepieciešami papildu pasākumi satiksmes drošībai uz gājēju pārejām;

22.15. vai ir nepieciešami papildu pasākumi satiksmes drošībai velosipēdu vadītājiem;

22.16. vai apgaismojums atbilst noteiktajām prasībām.

23. Pilnvarotā institūcija pēc vienošanās ar audita pasūtītāju audita gaitā var īpaši pārbaudīt:

23.1. nevienādas nozīmes krustojumus;

23.2. ar luksoforiem regulējamus krustojumus;

23.3. lokveida krustojumus;

23.4. gājēju ceļu un ietvju krustošanās vietas ar ceļu;

23.5. velosipēdu ceļus un gājēju zonas;

23.6. darba vietas uz ceļiem;

23.7. vietējo uzlabojumu ietekmi uz pārējo ceļu tīklu;

23.8. ceļu satiksmes drošības uzlabošanas shēmas;

23.9. ātruma režīmu.

24. Atkarībā no ceļa iedalījuma un ceļa projekta vai būvprojekta apjoma audita pasūtītājs nosaka nepieciešamo audita stadiju skaitu atbilstoši šo noteikumu 9.punktam.

25. Visas audita stadijas ir nepieciešamas Eiropas autoceļu tīkla ceļu (E marka) projektiem.

26. Veicot esošo ceļu auditu, pārbauda ceļa izvietojumu, garenslīpumu, šķērskritumu, nomales, ūdensatvadi, ceļa segumu, krustojumus, iespējas velosipēdu vadītājiem un gājējiem, apstākļus sabiedriskajam transportam, stāvēšanas iespējas, ātruma ierobežojumus, apdzīšanas iespējas, negadījumu statistiku saistībā ar novēroto vadītāju uzvedību, ceļu uzturēšanu, darba vietas uz ceļiem, ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, tiltus, tuneļus, apgaismojumu, apstādījumus, drenāžas un ūdensatvades ierīces.

IV. Audita atzinums

27. Auditora pienākums ir audita atzinumā sniegtos ieteikumus pamatot ar normatīvajiem aktiem, tehnisko normatīvu prasībām, kā arī audita labāko praksi (tai skaitā ārvalstu) satiksmes dalībnieku aizsardzībai.

28. Ja ceļa drošības audita atzinums netiek gatavots elektroniska dokumenta formā, auditori sastāda ceļu drošības audita atzinumu trijos eksemplāros. Pēc tā parakstīšanas audits tiek uzskatīts par pabeigtu. Auditori atzinumu piecu darbdienu laikā pēc tā pabeigšanas iesniedz audita pasūtītājam un Satiksmes ministrijā. Trešo audita atzinuma eksemplāru glabā pilnvarotajā institūcijā.

29. Veicot ceļu projekta (būvprojekta) auditu, atzinumu sastāda pēc katras audita stadijas.

30. Audita atzinumā ir šādas daļas:

30.1. konstatējošā daļa, kurā norāda trūkumus un neatbilstību normatīviem, kā arī citus faktorus, kas var ietekmēt ceļu satiksmes drošību;

30.2. rezultatīvā daļa, kas ietver secinājumus un, ja nepieciešams, sniedz ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

31. Audita pasūtītājs 30 dienu laikā pēc audita atzinuma saņemšanas:

31.1. rakstiski iesniedz pilnvarotajā institūcijā un Satiksmes ministrijā paskaidrojumu, kuri audita atzinumā sniegtie ieteikumi ir ņemti vērā un kuri nav ņemti vērā, pamatojot, kāpēc ieteikumu nav iespējams ņemt vērā;

31.2. ja nepieciešams, tiekas ar pilnvarotās institūcijas pārstāvjiem, lai paskaidrotu, kādēļ audita atzinumā sniegtie ieteikumi nav ņemti vērā. Šīs tikšanās norisi protokolē.

V. Atbildība par audita rezultātiem

32. Audita pasūtītāja pienākums ir pēc iespējas ievērot audita atzinumā sniegtos ieteikumus.

33. Par ceļa projekta (būvprojekta) audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām ir atbildīgs projekta (būvprojekta) pasūtītājs, bet par esošā ceļa audita atzinumā sniegto ieteikumu ievērošanu vai noraidīšanu, kā arī par noraidīšanas sekām – ceļa pārvaldītājs.

VI. Noslēguma jautājums

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumus Nr.543 “Ceļu drošības audita noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.; 2004, 32.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Satiksmes ministrs A.Šlesers